dvitīyakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nivarpet kāmāya saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaro kāma āpyate saṃvatsaram evāpat so 'smai kāmam āpnoti yatkāmo bhavaty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet samāntam abhidhrokṣyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāya samamyate saṃvatsaram evāptvā varuṇaṃ kāmam abhidruhyaty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saniṃ praiśyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāya pratigṛhyate saṃvatsaram evāptvā sātāṃ saniṃ vanute sa yadā vanvītāthāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaram eṣa prayuṅkte saṃvatsara etasmai vanute tam eva bhāginam akas taṃ vyamaug yaṃ dviśyāt tasmai dakśiṇāṃ dadyāt pāśena vā eśa carati tam evāsmin pratimuñcaty ekahāyano gaur dakṣiṇā sa hi saṃvatsarasya pratimāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped anannam atsyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāyaivainad apyadhāt sa yadānannam adyād athāgnaye vaiśavānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped yad evādo 'nannam atti tad asmai saṃvatsaraḥ svadayati svaditam evātti sīsaṃ dakṣiṇā kṛṣṇaṃ vā vāso 'nannaṃ vai sīsam anannaṃ kṛṣṇam anannenaivānannam apahatyānnādyam ātman dhatte 'gnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāmam abhiprayān saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsareṇaivainam abhiprayāty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāmaṃ saṃyatya yataro vai saṅgṛbhāṇayor āyatanavattaro bhavati sa jayatīyaṃ vā agnir vaiśvānara imām evāyatanam akṛtāsyāṃ parākraṃsta jayati saṅgrāmaṃ sa yadā saṅgrāmaṃ jayed athāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaram eṣa prayuṅkte saṃvatsara etasmai jayati tam eva bhāginam akas taṃ vyamaug agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayetānena rājemān yavān vrīhīn v ādadhīyeti saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaro 'nnādyasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā annādyaṃ prayachaty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped vāruṇaṃ yavamayam carum āmayāvinaṃ yājayed varuṇagṛhīto vā eṣa ya āmayāvī varuṇād evainaṃ tena muñcaty asau vā ādityo 'gnir vaiśvānaro 'munā vā enam etaṃ nigṛhītaṃ varuṇo gṛhṇāti tata enaṃ muktvā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇān muñcati vāruṇaṃ caruṃ nirvaped yavamayam iyantam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ bhūtikāmaṃ yājayed varuṇagṛhīto vā eṣa yo bhūtikāmo varuṇād evainaṃ tena muñcatīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇāt muktvāsau vā ādityo 'gnir vaiśvānaro 'mum enam anvārambhayaty amuṣyainam ādityasya mātrāṃ gamayati
||2.1.2||iyantam : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agnaye jātavedase 'ṣṭākapālaṃ nirvaped dadhikrāvṇā ekādaśakapālam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ yaḥ sarvavedasī prathamām iṣṭim ālabhetāgnir vā etasya tad veda yatrāsyeṣṭaṃ yatra sukṛtam agnir evāsmai tad vindaty amedhyo vā eṣa yaḥ sarvaṃ dadāti tad dadhikrāvaivainaṃ medhyaṃ karoti saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaro vā etasya tad veda yatrāsyeṣṭaṃ yatra sukṛtaṃ saṃvatsara evāsmai tad vindaty agnaye surabhimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped abhiśasyamānaṃ yājayed rathaprotaṃ vai dārbhyam abhyaśaṃsaṃs taṃ kaulakāvatī abrūtāṃ tathā tvā yājayiṣyāvo yathā te 'nnam atsyanti yatra grāmyasya paśor nopaśṛṇavas tad gacha yas tvā kaś copāyat tūṣṇīm evāsveti taṃ ha sma vai vyāghrā upaghrāyaṃ tūṣṇīm evāpakrāmanti tau vai tatraiva śvo bhūte yajñāyudhair anvetyāgniṃ mathitvāgnaye surabhimate 'ṣṭākapālaṃ niravapatāṃ tato vā enaṃ na paryavṛñjan yam abhiśaṃseyus tam etayā yājayed durabhi vā etam āradyam abhiśaṃsanty eṣā vā agner bheṣajā tanūr yat surabhir bheṣajam evāsmā akaḥ surabhim enam akaḥ śamayaty evāgnaye pavamānāyāṣṭākapālaṃ nirvaped dadhikrāvṇā ekādaśakapālam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ punar etya gṛheṣu pavamāna evainaṃ punāty agnir niṣṭapaty apūto vā eṣa yam abhiśaṃsanti nainaṃ dadhikrāvā cana pāvayāṅkriyād iti khalu vā āhus tad dadhikrāvaivainaṃ pāvayati saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evainaṃ svadayaty āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ dyāvāpṛthivīyaṃ dvikapālaṃ yaḥ saṅgrāmaṃ jigīṣen nṛjyāyaṃ vā jijyāsed ṛddhyā evāgneyo 'gnīṣomābhyāṃ vai vīryeṇendro vṛtram ahan vṛtraṃ khalu vā eṣa hanti yaḥ saṅgrāmaṃ jayati nṛjyāyaṃ vā jināti tad vārtraghnam evaitad indro vai vṛtrāya vajram udayachat taṃ dyāvāpṛthivī nānvamanyetāṃ tam etena bhāgadheyenānvamanyetāṃ yad dyāvāpṛthivīyo vajrasyānumatyay atho anumatavajro 'sad iti sa yadā saṅgrāmaṃ jayen nṛjyāyaṃ vā jinīyād athāgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped aindrāgnam ekādaśakapālaṃ dyāvāpṛthivīyaṃ dvikapālam ṛddhyā evāgneyo 'gnīṣomābhyāṃ vai vīryeṇendro vṛtram ahan sa ojasā vīryeṇa vyārdhyata sa etam aindrāgnam apaśyat tenaujo vīryam ātmann adhattaujasā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yaḥ saṅgrāmaṃ jayati nṛjyāyaṃ vā jināty ojo vīryam indrāgnī ojasaivainaṃ vīryeṇa samardhayato 'tha yad dyāvāpṛthivīyo ye evāsmai vajram anvamaṃsātāṃ tābhyām eṣa bhāgaḥ kriyate
||2.1.3||agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ nirvaped brāhmaṇaḥ kāmāyāgnīṣomīyo vai brāhmaṇo devatayā svām eva devatāṃ kāmāya bhāgadheyenopāsarat tā asmai kāmaṃ samardhayato yatkāmo bhavaty agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ nirvaped brāhmaṇaṃ bhūtikāmaṃ yājayed devā vai satram āsata kurukṣetre 'gniḥ somā indras te 'bruvan yatamaṃ naḥ prathamaṃ yasa ṛchāt taṃ naḥ saheti teṣāṃ vai somaṃ yaśa ārchat tam abhisamagachanta tasmāt somam abhisaṅgachante sa hi yaśasvitamas tad vai somo nyakāmayata sa girim agachat tam agnir anvagachat tau girā agnīṣomau samabhavatāṃ tasmāt sadadi girā agnir dahati girau somaḥ sa vā indraḥ śithira ivāmanyata so 'gnīṣomā anvagachat tā abravīd yājayataṃ meti taṃ vā etayāgnīṣomā ayājayatāṃ tasmiṃs tejo 'gnir adadhād indriyaṃ somas tatā indro 'bhavad yo bhūtikāmaḥ syāt tam etayā yājayet teja evāsminn agnir dadhātīndriyaṃ somo bhavaty evāgnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ nirvapeñ śyāmākaṃ vasantā brahmavarcasakāmo 'gnīṣomau vai brahmavarcasasya pradātārau tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai brahmavarcasaṃ prayachatas vasantā yajeta vasanto vai brāhmaṇasya ṛtuḥ sva evāsmā ṛtau brahmavarcasaṃ prayachato yat puroḍāśas tenāgneyo yañ śyāmākas tena saumyaḥ sarvam evāgnīṣomābhyāṃ havyaṃ samprādāt tā asmai sarvaṃ brahmavarcasaṃ prayachataḥ saumāgnī saṃyājye syātāṃ tejo vā agnir indriyaṃ somas tejasā ca vāvāsmā etad indriyeṇa cobhayato brahmavarcasaṃ parigṛhṇāti saumāpauṣṇaṃ caruṃ nirvapen nemapiṣṭaṃ paśukāmaḥ somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayati saumendraṃ caruṃ nirvapet purodhākāmaḥ saumyo vai brāhmaṇo devatayaindro rājanyo 'napadoṣyaṃ khalu vai somaḥ prayachati tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā anapadoṣyaṃ rāṣṭraṃ prayachaty āgnivāruṇaṃ caruṃ nirvapet samāntam abhidruhyāmayāvī vānṛtaṃ vā eṣa karoti yaḥ samāntam abhidruhyati devatā vā eṣa āradyo 'nṛtaṃ karoty agnir vai sarvā devatā atra vai sāpi devatā yām ārat tata enaṃ muñcati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcati tat kājavaṃ vā etat kriyate sarvasyāveṣṭiḥ sarvasya prāyaścittiḥ
||2.1.4||saumāraudraṃ ghṛte caruṃ nirvapeñ śuklānāṃ vrīhīṇāṃ brahmavarcasakāmaḥ svarbhānur vā āsuraḥ sūryaṃ tamasāvidhyat taṃ somārudrā abhiṣajyatāṃ tasya vā etenaiva śamalam apāhatām etenāsmiṃs tejo 'dhattāṃ yo brahmavarcasakāmaḥ syāt tam etayā yājayec chamalam evāsyāpahanti tejo 'smin dadhātīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā tāvad asmiṃs tejo dadhāti śuklā vrīhayo bhavanti śvetā gā ājyāya duhanti teja evaitat sambhriyate ghṛtaṃ prokṣaṇaṃ bhavati ghṛtena mārjayante ghṛte bhavati bhūya evāsimṃs tejo dadhāti yasyā rātryāḥ prātar yakṣyamāṇaḥ syān nāsya tāṃ rātrīm apo gṛhān prahareyur āpo vai śāntiḥ śamayeyur eva pariśrite yājayanti tejasaḥ parigṛhītyai sākaṃ raśmibhiḥ pracaranti sākam evāsya rasmibhiḥ śamalam apaghnanti tiṣyāpūrṇamāse yājayet somo vai candramā rudras tiṣyaḥ sampraty evainā upāsarat prācīnaṃ vai saumīr oṣadhayaḥ pratīcīnaṃ raudrīr na hi prācīnaṃ śuṣyanti śuṣyanti pratīcīnaṃ manor ṛco bhavanti manur vai yat kiñcāvadat tad bheṣajam evāvadat tad bheṣajatvāyaivaitāḥ śakvarīr bhavanti śaktyai nārāśaṃsīr bhavanti śāntyai kilāsatvād vā etasya bhayam ati hy apahanti saumāpauṣṇaṃ caruṃ nirvapen nemapiṣṭaṃ paśukāmaḥ saumyo vai brāhmaṇo devatayā paśavaḥ pūṣā svāṃ vā etad devatāṃ paśubhir baṃhayate tvacam evākṛta
||2.1.5||ati : fn emended| ed|: ati
saumāraudraṃ caruṃ nirvapet kṛṣṇānāṃ vrīhīṇām abhicaran saumīr vā oṣadhayas tata enaṃ niryācya rudrāyāsya paśūn apidadhāti kṛṣṇā vrīhayo bhavanti tamo vai kṛṣṇaṃ mṛtyus tamo mṛtyunaivainaṃ grāhayati śaramayaṃ barhir bhavati vaibhīdaka idhmaḥ śṛṇād iti śaramayaṃ barhir bhavati vibhattyai vaibhīdaka idhmaḥ saumāraudraṃ caruṃ nirvaped udaśvity avicitānāṃ vrīhīṇāṃ yaḥ kāmayeta dvitīyam asya loke janeyam iti saumīr vā imāḥ prajā dvitīyam evāsya loke janayati nemaṃ śaramayaṃ barhir bhavati nemam aśaramayaṃ nemo vaibhīdaka idhmo nemo 'vaibhīdako dvitīyam evāsya loke janayati saumāraudrīm āmikṣāṃ nirvaped āmayāvinaṃ yājayed āgneyo vai pramītaḥ saumyo jīvann ubhayata evainaṃ niḥkrīṇāti payo vai puruṣaḥ paya etasyāmayati payasaivāsya payo niḥkrīṇāty apinaddhākṣo hotā syāt tam araṇyaṃ parāṇīya vikśāpayet tasmā anaḍvāhaṃ dadyāt taṃ ghnīta tasyāśnīyād yat tasya nāśnīyāt pramīyeta
||2.1.6||āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped abhicarann abhicaryamāṇo vā sarasvatīm apy ājyasya yajed agnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya devatāḥ praticarati viṣṇur yajño yajñena yajñaṃ vāk sarasvatī vācā vācaṃ tad abhicaryābhiprāyuktātho praticaryāty eva prāyuktāgnāvaiṣṇavaṃ ghṛte caruṃ nirvapec cakṣuṣkāmo 'gnir vai manuṣyāṇāṃ cakṣuṣaḥ pradātā viṣṇur devānām etau vai cakṣuṣaḥ pradātārau tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai cakṣuḥ prayachato dhenvā vai ghṛtaṃ payo 'naḍuhas taṇḍulās tan mithunaṃ mithunaṃ cakṣur mithunenaivāsmai mithunaṃ cakṣur janayataḥ payo vai ghṛtaṃ payaś cakṣuḥ payasaivāsmai payaś cakṣur janayatas tejo vai ghṛtaṃ tejaś cakṣus tejasaivāsmai tejaś cakṣur janayato hiraṇyaṃ dadāty āyur vai hiraṇyam āyuś cakṣur āyuṣaivāsmā āyuś cakṣur dadhāti śatamānaṃ bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoty āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped abhicaryamāṇo 'gnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cāstṛtyai madhyataḥ praviśaty āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme sarasvatīm apy ājyasya yajed agnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya devatāḥ praṇudate viṣṇur yajño yajñena yajñaṃ vāk sarasvatī vācā vācaṃ yadi manyeta prati purastāc carantīti dve puronuvākye kuryād ekāṃ yājyāṃ samam eva dvābhyāṃ kriyate 'ty ekayā prayuṅkta āgnāvaiṣṇavaṃ prātar aṣṭākapālaṃ nirvapet sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ carum āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ madhyandine sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ carum āgnāvaiṣṇavaṃ dvādaśakapālam aparāhṇe sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ caruṃ yasya bhrātṛvyaḥ somena yajetāgnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya devatā āpnoti viṣṇur yajño yajñena yajñaṃ vāk sarasvatī vācā vācaṃ brahma bṛhaspatir brahmaṇaivāsya brahmāpnoti kapālaiś chandāṃsi puroḍāśaiḥ savanāni maitrāvaruṇam ekakapālaṃ nirvapet payasyāṃ vānūbandhyām evaitenāpnoti saiṣādhvarakalpeṣṭir yajñam evaitayāpnoti
||2.1.7||āgnimārutaṃ caruṃ nirvaped vṛṣṭikāmaḥ samānyā mṛdaś caruṃ ca kuryuḥ kumbhaṃ ca yasminn evāgnau caruṃ paceyus tasmin kumbhaṃ dhūpayeyur dhūmo vā asyāmūṃ gachati nārcis tasmād etaṃ dhūpayanti na pacanti yadā havīṃśy āsādayeyur atha dakṣiṇāyāṃ śroṇyāṃ kumbham āsādyodakena pūrayeyur yadi purā saṃsthānād vīryetādya varṣiṣyatīti brūyād yadi saṃsthite śvo vraṣṭeti brūyād yadi ciram iva vīryeta nāddhā vidmeti brūyād agnir vā ito vṛṣṭim īṭṭe maruto 'mutaś cyāvayanty ete vai vṛṣṭyāḥ pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai vṛṣṭiṃ prayachanti mārutaṃ caruṃ nirvapet payasi praiyaṅgavaṃ grāmakāmo vā paśukāmo vā pṛśnīnāṃ gavāṃ dugdhe pṛśnīnāṃ gavām ājyaṃ syāt tatrāpi gomūtrasyāścotayeyuḥ pṛśnir vai yad aduhat sa priyaṅgur abhavad iyaṃ vai pṛśnir vāg vā tasyā vā etat payo yat priyaṅgavaḥ svenaivaināṃ payasāchaiti priyavatī yājyānuvākye bhavataḥ priyam enaṃ sajātānāṃ karoti dvipadā ca catuṣpadā ca bhavato dvipadaś caivāsmai catuṣpadaś ca paśūn avarunddhe yathā vatsa ūdhar abhyāyachati vatsaṃ vā gaur evam enaṃ sajātā abhyāyachanti mārutaṃ trayodaśakapālaṃ nirvaped yasya yamau putrau gāvau vā jāyeyātāṃ nirvīratāṃ vai puruṣo yamo jāta āśāste 'paśutāṃ gaur yat trayodaśaṃ prajāpatir vai trayodaśaṃ prajāpatim evāpnoti yad dvādaśaṃ saṃvatsarāt tena yad gāyatry anuvākyā saṃvatsarāt tena yaj jagatī yājyā paśubhyas tena yan mārutīṣṭiḥ paśubhyas tena mārutaṃ saptakapālaṃ nirvaped yatra viḍ rājānaṃ jijyāsed agastyasya kayāśubhīyaṃ sāmidhenīś ca syur yājyānuvākyāś cāgastyo vai marudbhya ukṣṇaḥ praukṣat tān indrāyālabhata te vajram ādāyābhyapataṃs tān vā etenāśamayat tañ śamayaty evaitena saptakapālo bhavati sapta hi maruto viñ marutaḥ svenaivainān bhāgadheyena śamayati
||2.1.8||aindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālaṃ rājanyaṃ bhūtikāmaṃ yājayed aindro vai rājanyo devatayā mārutī viḍ indriyenaivāsmai viśam upayunakty anukām asmai viśam avivādinīṃ karoty aindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālaṃ yaḥ kāmayeta viśe ca kṣatrāya ca samadaṃ kuryām ity aindrasyaindrīm anūcya mārutyā yajen mārutasya mārutīm anūcyaindryā yajet sva evaibhyo bhāgadheye samadaṃ karoti yadi kāmayetāturmuhyaṃ syād iti pūrvārdhe 'nyāṃ janatāyā gāṃ nidadhyāj jaghanārdhe 'nyām api te saṅgachete tāvad aturmuhyaṃ bhavati yadi kāmayeta kalpetety ete eva haviṣī nirupya yathāyathaṃ yajet kalpate 'haindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālam abhicarann upariṣṭād aindrasyāvadyed adhastān mārutasyobhayata evainān ādīpayati jyeṣṭhataś ca kaniṣṭhataś caindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutīm āmikṣāṃ rājanyaṃ grāmakāmaṃ yājayen madhya āmikṣāyāḥ puroḍāśaṃ nidhāyobhayasyāvadyet kṣatraṃ vā indro viṇ maruto viśaṃ vā etan madhyataḥ praviśati paryūham avadyati viśaivainaṃ paryūhati mārutam ekaviṃśatikapālaṃ nirvaped abhicaran devaviśā vai maruto na vai viśā prattaṃ ghnanti devaviśa evainaṃ niryācya stṛṇute taṃ barhiṣadaṃ kṛtvā samayā sphyena vihanyāt ||
idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasyendravajreṇa śiraś chinadmi || itīndravajrenaivāsya śiraś chinatty atha yat sphyo vajro vai sphyo vajreṇaivainaṃ stṛṇute ||
enā vyāghraṃ pariṣasvajānāḥ siṃhaṃ mṛjanti mahate dhanāya |
mahiṣaṃ naḥ subhvaṃ tasthivāṃsaṃ marmṛjyante dvīpinam apsv antaḥ ||
iti vajro vā āpo yad etad apsumad yajur bhavati vajreṇaivainaṃ stṛṇute
||2.1.9||agnaye pathikṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasya prajñāteṣṭir atipadyeta bahiṣpathaṃ vā eṣa eti yasya prajñateṣṭir atipadyate 'gnir vai devānāṃ pathikṛt tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ panthām apinayaty anaḍvān dakṣiṇā sa hi panthām apivahaty agnaye vratapataye 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ya āhitāgniḥ san pravased bahu vā eṣa vratam atipādayati ya āhitāgniḥ san pravasati vratye hy ahani striyaṃ vopaiti māṃsaṃ vāśnāty agnir vai devānāṃ vratapatis tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ vratam ālambhayaty agnaye vratabhṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ya āhitāgniḥ sann aśru kuryād ānīto vā eṣa devānāṃ ya āhitāgnis tasmād etenāśru na kartavai na hi devā aśru kurvanty agnir vai devānāṃ vratabhṛd agnim etasya vratam agaṃs tasmād evādhivratam ālabhate 'gnaye yaviṣṭhāyāṣṭākapālaṃ nirvaped abhicaryamāṇo yābhir evainam itaraḥ prayuktibhir abhiprayuṅkte tā asmād yaviṣṭho yoyāvāgnaye vājasṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvapet saṅgrāme vājaṃ vā eṣa sisīrṣati yaḥ saṅgrāmaṃ jigīṣaty agnir vai devānāṃ vājasṛt tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai vājaṃ dhāvaty agnaye 'nīkavate 'ṭākapālaṃ nirvapet saṅgrāme yadryag vā agner anīkam eti na tat pratidhṛṣe 'gnir evāsmā anīkāni jayati viṣṇum apy ājyasya yajed ato vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitim anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate 'gnaye rudravate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta rudrāyāsya paśūn apidadhyām ity agnir vai rudro rudrāyaivāsya paśūn apidadhāti yadi kāmayeta śāmyed ity agnaye surabhimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped eṣā vā agner bheṣajā tanūr yat surabhir bheṣajam evāsmā akaḥ surabhim enam akaḥ śamayaty evāgnaye 'nnavate 'nnādāyānnapataye 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayetānnavān annādo 'nnapatiḥ syām ity agnir vai devānām annavān annādo 'nnapatis tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam annavantam annādam annapatiṃ karoti
||2.1.10||agnaye rakṣoghne 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yo rakṣobhyo bibhīyād indraṃ vai rakṣāṃsy asacanta so 'gniṃ prāviśat tāni vā enam abhisamamṛśan sa etā vipruṣo 'janayata yā imāḥ skūyamānasya vipravante tāni vā agninaivāpāhatāgnir vai devānāṃ rakṣohā tenaiva rakṣāṃsy apahate naktaṃ yājayen naktaṃ vai rakṣāṃsi prerate yarhy eva prerate tarhy enāny apahate vāmadevasya pañcadaśa sāmidhenīś ca syur yājyānuvākyāś ca vāmadevaś ca vai kusitāyī cājīm ayātām ātmanoḥ sā kusitāyī vāmadevarathasya kūbaram achinat sāparaṃ nyāplavata yugaṃ vā chetsyāmīṣāṃ veti so 'gnim ukhyam avaikṣata sa etaṃ mantram apaśyat tām arcir udauṣat sārciṣā dahyamānā hradaṃ prāviśat sa vāva kausito hrado rakṣāṃsi vai sa tenāpāhata tad rakṣāṃsy evaitenāpahata āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped yo rāṣṭre spardheta yo vā kāmayetānnādaḥ syād iti devāś ca vā asurāś cāspardhanta tān gāyatrī sarvam annaṃ parigṛhyāntarātiṣṭhat te 'vidur yatarān vā iyam upāvartsyati ta idaṃ bhavisyantīti tasyāṃ vā ubhaya aichanta tāṃ nāmnopaipsan ||
dābhi || ity asurā āhvayan ||
viśvakarman || iti devāḥ sā nānyatarāṃś canopāvartata tāṃ devā etena yajuṣāvṛñjata ||
ojo 'si saho 'si balam asi bhrājo 'si devānāṃ dhāma nāmāsi viśvam asi viśvāyuḥ sarvam asi sarvāyur abhibhūḥ || iti saṃvatsaro vai gāyatrī saṃvatsaro vai tad atiṣṭhat saṃvatsaraṃ vā eṣāṃ tad annādyam avṛñjata tat saṃvatsaram evaitad annādyaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte saiṣā gāyatrīṣṭir atho āhur rāṣṭrasya saṃvarga iti
||2.1.11||aindrābārhaspatyaṃ havir nirvaped yo rāṣṭrīyo neva prastiṅnuyād aditir vai prajākam audanam apacat soñśiṣṭam āśnāt taṃ vā indram antar eva garbhaṃ santam ayasmayena dāmnāpaumbhat so 'pobdho 'jāyata taṃ vā etena bṛhaspatir ayājayad aindrābārhaspatyena tasya tad dāma svayam eva vyapadyata sa imā diśo vajreṇābhiparyāvartata yo rāṣṭrīyo neva prastiṅnuyāt tam etena yājayed aindrābārhaspatyena paritato hi vā eṣa pāpmanāthaiṣa na prastiṅnoti bṛhaspataye nirupyata indrāya kriyate sarvata evainaṃ muñcati vajreṇemā diśo 'bhiparyāvartate
||2.1.12||