tṛtīyakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
juhūm agre sammārṣṭi juhūr vai yajñamukhaṃ mukhato vā etad yajñam ālabdha juhvā vai devā virājam ahvayanta taj juhvā juhūtvam annaṃ vai virāḍ annaṃ juhūr arko 'gnir yaj juhvā juhoty annasya cārkasya cāvaruddhyay aṣṭau kṛtvo juhvāṃ gṛhṇāty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatrī yajñamukhaṃ yajñamukham evālabdha yat sāvitrāṇi hūyante prasūtyay atho yajuṣām eva nānāvīryatvāyāgnir vai yatrayatrāgachat taṃ savitānvapaśyad yat sāvitrāṇi hūyante 'gner evānukśātyay agniṃ jyotir nicāyya pṛthivyā adhyābharad iti savitā vā etad agre jyotiḥ pṛthivyāḥ samabharat tasmād evam āha yuktimanti ca juhoti manasvatī ca yuktena hi manasā yajñas tāyate ṣaḍ ṛgmāṇi bhavanti ṣaḍ vā ṛtava ṛtuṣv eva pratitiṣṭhay eti vā eṣa yajñamukhād yo 'nyām āgneyyā agre devatām upaiti yat sāvitrāṇi na syur iyāt sāvitrāt prasavād aṣṭau vā etāni yajūṃṣy aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatrī yajñamukhaṃ tena yajñamukhān naiti yad u sāvitrāṇi tena sāvitrāt prasavān naiti chandobhir juhoti chandobhir vā etad agnaye baliṃ hārayati bahavo hāsya balihṛto bhavanty ṛg vai yajñasya nedīyo yajur yajamānasya yadi kāmayeta yajñaṃ yajñayaśasenārpayeyam ity ṛguttamāni kuryād yajñaṃ vā etad yajñayaśasenārpayati yadi kāmayeta yajamānaṃ yajñayaśasenārpayeyam iti yajuruttamāni kuryād yajamānaṃ vā etad yajñayaśasenārpayaty āhutīnāṃ vā abhikrāntyā yajamāna ṛdhnoti yaṃ kāmayeta ṛdhnuyād iti tasya sakṛt sarvāṇy anudrutya juhuyād ṛdhnoty atha yaṃ kāmayeta pāpīyānt syād iti tasya nānā juhuyāt pāpīyān bhavaty ṛcā stomaṃ samardhayety āha samṛddhyā eva gāyatreṇa rathantaram itīyaṃ vai gāyatrīyaṃ rathantaram asau bṛhad anayor vā eṣa lokayor vyāptyā antataḥ kriyate 'ṣṭau vā etāni yajūṃṣy aṣṭākṣarā gāyatry akṣaraśo vā etad gāyatrīṃ prīṇāty atha yad āhutir navamī tena trivṛto yajñamukhān naity atha yad ekām āhutim aṣṭābhir yajurbhir juhoti tasmād ekasmai sate bahavo baliṃ haranti bahavo hāsya balihṛto bhavanti yajuruttamāni bhavanti brahma vai yajur brahmaṇi vā etad antato yajñasya yajamānaḥ pratitiṣṭhati
||3.1.1||sāvitrair abhrim ādatte prasūtyai caturbhir ādatte catvāri vai chandāṃsi chandobhir evādatte 'tho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaivādatta iyaṃ vai gāyatry antarikṣaṃ triṣṭub dyaur jagatī diśo 'nuṣṭup savitṛprasūto vā etad ebhyo lokebhyaś chandobhir digbhyaś cāgniṃ sambharati yatra vā ado 'gnir hotrād bhīṣāpākrāmat sa sarveṣu bhuteṣv avasad yāṃ vanaspatiṣv avasat tāṃ veṇā avasat sa yatra niradahat tāni kalmāṣāṇy abhavan yena samacarat tat suṣiraṃ yatrāvasat tat parva yad vaiṇavy abhrir bhavati svenaivainaṃ yoninā sambharati yo vai vanaspatīnāṃ phalagrahitamaḥ sa eṣāṃ vīryavattamo veṇur vai vanaspatīnāṃ phalagrahitamaḥ sa eṣāṃ vīryavattamo 'nnaṃ vai phalam annam arko 'rko 'gnir arkeṇa vā etad annam arkam agniṃ sambharati vyāmamātrī kāryaitāvad vai puruṣe vīryaṃ vīryasammitā kriyate 'tho etāvān vai puruṣe mahimā mahimno 'varuddhyay aratnimātrī kāryā yajñapuruṣāsammitā prādeśamātrī kāryā viṣṇunā yajñena sammitobhyataḥkṣṇut kāryobhayasyānnādyasyāvaruddhyay anyataḥkṣṇut kāryā anyataḥkṣṇud dhi phālas tāvantam arkaṃ karoty annaṃ vā arko 'nnādyasyāvaruddhyay audumbarī kāryorg vā udumbara ūrjo 'varuddhyay aparimitā kāryāparimitasyāvaruddhyai ya eva kaśca vṛkṣaḥ phalagrahis tasya kāryānnādyasyāvaruddhyai
||3.1.2||aśvena vai devā agre vijitimṃ vyajayanta yad aśvena yanti vijityay agnir vai yatrayatrāgachat taṃ prajāpatir anvapaśyat prājāpatyo 'śvo yad aśvena yanty agner evānukśātyai prajāptir vā agniṃ sambhariṣyant sa ebhyo lokebhyo 'śvaṃ nirmāya digbhyaś cāgniṃ samabharad yad āha divi te janma paramam antarikṣe tava nābhiḥ pṛthivyām adhi yonir id iti yathādevataṃ vā etad ebhyo lokebhyo 'śvaṃ nirmāya digbhyaś cāgniṃ sambharati yuñjāthāṃ rāsabhaṃ yuvam ity āha yuktyā eva gardabhena sambharaty eṣa hi paśūnām anupajīvanītatamo 'gnir vā etasyāgre sṛṣṭasya yone reto niradahat tasmād eṣa samāvad anyaiḥ paśubhī reto dhatte 'tha kaniṣṭho 'śvaṃ pūrvaṃ nayanti gardabham aparaṃ pāpavasīyasasya vyāvṛttyai tasmāñ śreyāṃsaṃ pūrvaṃ yantaṃ pāpīyān paścād anveti yadi kāmayeta pāpavasīyasaṃ syād iti gardabhaṃ pūrvaṃ nayeyur aparam aśvam etena vai vipūjanaḥ saurākiḥ pāpavasīyasaṃ cakāra tat pāpavasīyasam evaitena karoti yogeyoge tavastaram ity ūtimatyā vājavatyā yanty annaṃ vai vājo gātur ūtir annāya ca khalu vai gātave cāgniś cīyate yad ūtimatyā vājavatyā yanti annasya ca gātoś cāvaruddhyai bhavati vā eṣa yo 'gniṃ cinute sarvo vai bhavata irasyati vajrī vā eṣa prājāpatyo yad aśvo yad āha pratūrvann ehy avakrāmann aśastīr iti vajreṇa vā etad aśastīr arātīyantam avakrāmati raudrā vai paśavo 'gnī rudro yad rudrāt paśūn aniryācyāgniṃ cinvīta rudro 'sya paśūn abhimānukaḥ syād yad āha rudrasya gāṇapatyān mayobhūr ehīti rudrād vā etat paśūn niryācyāgniṃ cinute 'ghātuko 'sya paśupatiḥ paśūn bhavaty urv antarikṣaṃ vīhīty āhaiṣāṃ lokānāṃ vidhṛtyai rakṣāṃsi vā etau jighāṃsanty agniṃ sambhariṣyantau yad āha svastigavyūtir abhayāni kṛṇvann iti svastim evābhyāmakaḥ purīṣaṃ vā agner āyatanam aṅgirasa etam agre samabharad yad āhāgniṃ purīṣyam aṅgirasvad ābhareti sāyatanam evainaṃ devatābhiḥ sambharati yena puruṣeṇa saṅgacheta tam abhimantrayetāgniṃ purīṣyam aṅgirasvad achemā iti vājam eva tena tasmād vṛṅkte prajāpataye procyāgniś cetavyā ity āhur yataḥ sūryasyodayanaṃ tato valmīkavapām apaghnan brūyād agniṃ purīṣyam aṅgirasvad bhariṣyāmā itīyaṃ vai prajāpatis tasyā eṣa karṇo yad valmīkas tasmā eva procyāgniṃ cinute śṛṇvanti hainam agniṃ cikyānam asā agnim aceṣṭeti tasmāt pāpīyāñ śreyasaḥ karṇa āha karṇaḥ karṇāyāha
||3.1.3||vīhīty : fn emended| ed|: vīhīty| cf| 2|7|2:75|8
anv agnir uṣasām agram akśad ity āhānukśātyā evāgatya vājy adhvānaṃ sarvā mṛdho vidhūnutā iti mṛdha eva vyāsthataichad vā etaṃ prajāpatiḥ pūrvayarcāvindad uttarayaiṣīd evainaṃ pūrvayarcāvidad uttarayā dyaus te pṛṣṭhaṃ pṛthivī sadhastham iti dyaur hy etasya pṛṣṭhaṃ pṛthivī sadhastham ātmāntarikṣaṃ samudro yonir ity ātmā hy etasyāntarikṣaṃ samudro yonir vikśāya cakṣuṣā tvam abhitiṣṭha pṛtanyata iti pṛtanyantam evābhitiṣṭhati yaṃ dviṣyāt taṃ brūyāt || amum abhitiṣṭha || iti tam evābhitiṣṭhaty utkrāmety āhotkrāntyā eva yatra vai yajñasyānurūpaṃ kriyate tad yajamāna ṛdhnoty utkrāmodakramīd ity anurūpaṃ vā etat kriyate yajñasyāvaruddhyai kṛṣṇo vai bhūtvāgnir aśvaṃ prāviśat sa etad agachad yatra mṛgaśapho yad aśvasya pade juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyād etad vai tad yad āhur mṛgaśapham arenvarāḍ iti manasvatībhyāṃ juhoti manasā hy āhutīr āpyante triṣṭubbhyāṃ juhotīndriyasyāvaruddhyay annavatībhyāṃ juhoty annādyasyāvaruddhyai gāyatryā parilikhaty asyā evainaṃ tena parigṛhṇāti triṣṭubhāntarikṣāt tenānuṣṭubhā parilikhaty anuṣṭub vai sarvāṇi chandāṃsi paribhūs tasmād anuṣṭubhā parilikhati sāvitrair abhrim ādatte prasūtyai dvābhyāṃ khanati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai śug vā atra prajā ṛchati yatrāgniḥ khāyate cīyate vā yad āha śivaṃ prajābhyo 'hiṃsantam iti prajābhya evainaṃ śivam akaḥ
||3.1.4||avidad : fn corrigenda| ed|: avindad|
apāṃ pṛṣṭham asīty āhāpāṃ hy etat pṛṣṭhaṃ pṛṣṭhenaivainat pṛṣṭham akar yonir agner iti yonir vā eṣo 'gner yat puṣkaraparṇaṃ nābhir vadhakaḥ sayonir eva sanābhiḥ sambhriyate divo mātrayā variṇā prathasvety anayor evainam mātrayā variṇā prathayati śarma ca stho varma ca sthā iti kṛṣṇājinaṃ ca puṣkaraparṇaṃ ca saṃstṛṇātīme evāsmā etad dyāvāpṛthivī saṃstṛṇāti vyacasvatī saṃvasethām iti na vā etan manuṣyā yantum arhanty ābhyām evainaṃ parigṛhṇāti kṛṣṇājinena sambharaty eṣa hi paśūnām anupajīvanīyatamo 'tho āraṇyān eva paśūñ śucārpayati lomataḥ sambharaty ato vai kṛṣṇājinasya sadevaṃ yajñenaiva yajñaṃ sambharati puṣkaraparṇena sambharati yonir vā eṣo 'gner yat puṣkaraparṇaṃ svenaivainaṃ yoninā sambharati gāyatrībhir brāhmaṇasya sambharati gāyatro hi brāhmaṇas triṣṭubhā rājanyasya traiṣṭubho hi rājanyo jagatībhir vaiśyasya jāgato hi vaiśyas yaṃ kāmayeta ṛdhnuyād iti tasya gāyatrībhiś ca triṣṭubbhiś ca sambhared ṛdhnoti purīṣyo 'si viśvambharā atharvā tvā prathamo niramanthad agnā iti prajāpatir vā atharvā sa etam agre 'manthat so 'janayat sva evainaṃ manthati sa janayati tisṛbhiḥ sambharati trayo vā ime lokā ebhya evainaṃ lokebhyaḥ sambharati yajus turīyaṃ digbhya evainaṃ tena sambharati purovātaṃ vai vātaṃ varṣam anupratitiṣṭhati varṣam anv oṣadhayā oṣadhīr anu paśavaḥ paśūn anu manuṣyā etā vai pratiṣṭhās tā yajamāno 'varunddhe 'po devīr upasṛjā madhumatīr ity āhauṣadhīnāṃ pratiṣṭhityai tāsām āsthānād ujjihatām oṣadhayaḥ supippalā iti tasmād etāsām āsthānād ujjihatām oṣadhayaḥ supippalāḥ saṃ te vāyur mātariśvā dadhātv iti tasmād etasyā yat kṛṣyate yat khāyate tat sandhīyate yad ghṛtena juhuyāñ śucemām arpayed atha yad apa upasṛjati śamayaty eva yo devānāṃ carasi prāṇathena kasmai deva vaṣaḍ astu tubhyam iti ṣaḍ vā ṛtava ṛtuṣu vā etad vṛṣṭiṃ pratiṣṭhāpayati tasmāt sarva ṛtavo vṛṣṭimantaḥ sujāto jyotiṣeti svargyam evainam akar vāso agne viśvarūpaṃ saṃvyayasva vibhāvasā iti chandāṃsi vā agner vāsaś chandāṃsy eṣa vaste chandobhir evainaṃ paridadāty āgāmukam enam asmiṃl loke vāso bhavaty anagno 'muṣmiṃl loke bhavati ya evaṃ veda varuṇamenir vā eṣa etarhy ud u tiṣṭha svadhvarety ūrdhvām eva varuṇamenim utsṛjati dvābhyām utsṛjati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai sa jāto garbho asi rodasyor ity anayor vā eṣa garbha ābhyām eṣo 'dhijāyata ābhyām evainam adhijanayaty agne cārur vibhṛtā oṣadhīṣv iti tasmāt sarvāsv oṣadhīṣv agniḥ pra mātṛbhyo adhi kanikradad gā ity oṣadhayo vā etasya mātaras tābhyā evainam adhi pracyāvayataichad vā etaṃ prajāpatiḥ pūrveṇārdhaṛcenānūttareṇātiṣṭhataiṣīd evainaṃ pūrveṇārdhaṛcenānūttareṇāsthita
||3.1.5||sthiro bhava vīḍvaṅgā iti gardabha ādadhāti vīryam asmin dadhāti tasmāt sarveṣāṃ paśūnāṃ gardabho vīryavattamo vīryaṃ hy asmin dadhātīśvaro vā eṣo 'ntarikṣasad bhūtvā prajā hiṃsitor yad āha śivo bhava prajābhyā iti prajābhya evainaṃ śivam akar mā pādy āyuṣaḥ purety āyur evāsmindadhāti samaṣṭyai vṛṣāgniṃ vṛṣaṇaṃ bharann iti vṛṣā hy eṣa vṛṣaṇaṃ bharann apāṃ garbhaṃ samudriyam ity apāṃ hy eṣa garbhaḥ samudriyo 'gnā āyāhi vītayā ity agninā vai mukhena devā imāṃl lokān abhyajayann agninā vā etan mukhena yajamāna imāṃl lokān abhijayaty ṛtaṃ satyam ṛtaṃ satyam ṛte caiva satye ca pratitiṣṭhatīyaṃ vā ṛtam asau satyam anayor eva pratitiṣṭhaty ahar vā ṛtaṃ rātriḥ satyam ahorātrayor eva pratitiṣṭhaty oṣadhayaḥ pratigṛbhṇītāgnim etam ity oṣadhīr evainaṃ samyañcaṃ dadhāti puṣpavatīḥ supippalā ity oṣadhīr eva phalaṃ grāhayati tasmād oṣadhayaḥ śīrṣan phalaṃ gṛhṇanti varuṇamenir vā eṣa etarhy upanaddho vi pājasā pṛthunā śośucānā ity anurūpeṇaiva varuṇameniṃ viṣyati dvābhyāṃ viṣyati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityay āpo hi ṣṭhā mayobhuvā ity apa upasṛjaty āpo vā aśāntasya śamayitrikās tasmād apa upasṛjati śāntyai tisṛbhir upasṛjati trivṛd dhy agnir varuṇamenir vā eṣa etarhi mitraḥ saṃsṛjyā pṛthivīm iti mitreṇaiva varuṇameniṃ saṃsṛjati rudrāḥ saṃsṛjyā pṛthivīm ity etā vā etām agre devatāḥ prajāpataye samasṛjaṃs tābhir evaināṃ saṃsṛjati pañcabhiḥ saṃsṛjati pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha
||3.1.6||satyam : fn probably satyam iti
gṛhṇanti : fn corrigenda| ed|: gṛhṇāti|
makhasya śiro 'sīty āha yajño vai makhas tasya vā etañ śiro yad ukhā mukhato vā etad yajñam ālabdha vasavas tvā kṛṇvantu gāyatreṇa chandaseti chandobhiś ca vā eṣā devatābhiś ca kriyate chandobhiś caivaināṃ devatābhiś ca karoti dhruvāsi pṛthivy asīti chandasām evaiṣāśīr adityā rāsnāsy aditiṣ ṭe bilaṃ gṛbhṇātv iti yajuṣā karoty ayajuṣā hi manuṣyāḥ kurvanti vyāvṛttyai tāṃ putrebhyaḥ prāyachad aditiḥ śrapayān ity ādityā vā idaṃ smo yan manuṣyāṃs tebhya evaināṃ samprādāt tryuddhiḥ kāryā trayo vā ime lokā eṣāṃ vā eṣā lokānām ukhā pratimā kriyate 'ṣṭastanā kāryā gāyatryā rūpaṃ catustanā kāryādityā dohāya dvistanā kāryāntarikṣaṃ vā ukhemau lokau stanau prattau ha vā imau lokau duhe ya evaṃ veda vyāmamātrī kāryaitāvad vai puruṣe vīryaṃ vīryasammitā kriyate 'tho etāvān vai puruṣe mahimā mahimno 'varuddhayay aratnimātrī kāryā yajñapuruṣāsammitā prādeśamātrī kāryā viṣṇunā yajñena sammitātho prajāpater evānativādāya saptabhir dhūpayati sapta vai śīrṣan prāṇāḥ śira etad yajñasya yajuṣā śīrṣan vā etat prāṇān dadhāti saptabhir dhūpayati sapta vai chandasāṃsi chandobhir evaināṃ dhūpayaty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaivaināṃ dhūpayati vaiṣṇavaṃ vā etat pātraṃ tat svayā devatayā vyardhayati yad anyābhir devatābhir dhūpayati yad āha viṣṇus tvā dhūpayatv aṅgirasvad iti svayaivainaṃ devatayā samardhayaty asvaśakena dhūpayati vṛṣā hy aśvo vṛṣāgniḥ samṛddhyay atho prājāpatyo vā aśvaḥ prājāpatyo 'gnis tasmād aśvaśakena dhūpayati sayonitvāya
||3.1.7||prajāpatir vā amanyata yo vā asyā agre vikhaniṣyaty ārtiṃ sa āriṣyatīti sa etad yajur apaśyad aditiṣ ṭvā devī viśvadevyavatī pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvat khanatv avaṭetīyaṃ vā aditir devī viśvadevyavaty anayā vai sa tad asyām akhanad ahiṃsāyai na hi svaḥ svaṃ hinasti devānāṃ tvā patnīr devīr viśvadevyavatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvad dadhatūkhā ity oṣadhayo vai devānāṃ patnīr devīr viśvadevyavatīr oṣadhīṣv evaināṃ pratiṣṭhāpayati dhiṣaṇā tvā devī viśvadevyavatī pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvad abhīndhātām ukhā iti vāg vai dhiṣaṇā devī viśvadevyavatī vācaivainām abhīnddhe gnās tvā devīr viśvadevyavatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvañ śrapayantūkhā iti chandāṃsi vai gnā devīr viśvadevyavatīś chandobhirevaināṃ śrapayati varūtrī tvā devī viśvadevyavatī pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvat pacatām ukhā ity ahorātre vai varūtrī devī viśvadevyavatī ahorātrābhyām evaināṃ pacati janayas tvāchinnapatrā devīr viśvadevyavatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvat pacantūkhā iti nakṣatrāṇi vai janayo 'chinnapatrā devīr viśvadevyavatīr nakṣatrair evaināṃ pacaty etā vā etām agre devatāḥ prajāpataye 'pacaṃs tasmād etāni paṅktimanti yajūṃṣi tair evaināṃ pacati dvābhyāṃ pacati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai varuṇamenir vā eṣa etarhy abhīddho mitrasya carṣaṇīdhṛtā iti mitreṇaiva varuṇamenim upaiti devas tvā savitodvapatu supāṇiḥ svaṅgurir iti savitṛprasūta evainām udvapaty ātmano 'hiṃsāyay uttiṣṭha bṛhatī bhavety āha dhṛtyā evāvyathamānā pṛthivyām āśā diśā āpṛṇeti tasmād agniḥ sarvā diśā ābhāti ||
mitraitāṃ ta ukhāṃ paridadāmy abhittyay eṣā mā bhedi || iti mitrāyaivaināṃ paridadāty abhittyai yad dhi mitrāyāparittā bhidyeta punaḥ kāryā syād vasavas tvāchṛndantu gāyatreṇa chandaseti chandobhiś ca vā eṣā devatābhiś ca kriyate chandobhiś caivaināṃ devatābhiś cāchṛṇatti svenāyatanenājakṣīreṇāchṛṇatty āgneyaṃ vā etat payo yad ajakṣīram āgneyam etat pātraṃ yad ukhā svena vā etat payasā svaṃ pātram āchṛṇatti paramaṃ vā etat payo yad ajakṣīraṃ paramam etat pātraṃ yad ukhā parameṇa vā etat payasā paramaṃ pātram āchṛṇatti
||3.1.8||ṣaḍ etāny ādhītayajūṃṣi juhoti ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhir vā etat pṛthivyā vīryam udyachate nānā juhoti nānāvīryā hīme prāṇāḥ prāṇānāṃ vidhṛtyai yaṃ kāmayeta badhiraḥ syād iti tasya sakṛt sarvāṇy anudrutya juhuyāt prāṇān asya sambhinatti badhiro bhavati tasmād badhiro vācā vadati na śṛṇoti vācaṃ hy asyendriyam anupadyate prāṇā vā etānītarāṇi chandāṃsi vāg anuṣṭub yad anuṣṭubhā saptamaṃ juhoti vācaṃ vā etat prāṇeṣūpasandadhāti tasmād iyaṃ vāk saptamī prāṇānāṃ mā su bhitthā mā su riṣā iti pravṛṇakty asuramāyā vā eṣāsīt tāṃ devā etena yajuṣāvṛñjatāsurī māyā svadhayā kṛtāsīti tan māyām evaitena yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte dvābhyāṃ pravṛṇakti dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai pravṛñjyād bhūtikāmasya bhaviṣyad vā idam upajīvāmo bhaviṣyad evopaiti śvaḥśvaḥ śreyān bhavati jātam avadadhyād gataśrīr jāto vā eṣa yo gataśrīr jātenaivainaṃ janayati bhraṣṭrād āhared yaṃ kāmayetānnādaḥ syād ity eṣa vā agnīnām annādo 'nnakaraṇaṃ bhraṣṭram annādyam asmā avarunddhe pradāvād āhared yaṃ kāmayeta prasenenāsya rāṣṭraṃ jāyukaṃ syād iti prasenenāsya rāṣṭraṃ jāyukaṃ bhavati yataḥ kutaścāhṛtyāvadadhyād yaṃ kāmayetāsya pāpmā bhrātṛvyo dvitīyo jāyetety etad vai yajamānasyāyatanaṃ sve vāvāsmā etad āyatane pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ dvitīyaṃ janayati drvannaḥ sarpirāsutir iti krumukaṃ ghṛtānvaktam ādadhāty eṣā vā agneḥ priyā tanūr yat krumukas tejo ghṛtaṃ priyayaivainaṃ tanvā tejasā ca samardhayati parasyā adhi saṃvatā ity audumbarīṃ devā yatrorjaṃ vyabhajanta tata udumbarā udatiṣṭhad yad audumbary ūrjam evāvarunddhe paramasyāḥ parāvatā iti vaikaṅkatīm agner vai sṛṣṭasya bhā apākrāmat tad vikaṅkataṃ prāviśad yad vaikaṅkatī bhā evāvarunddhe yad agne yāni kāni ceti śamīmayīṃ śāntyay agnaye vai na kiñcanāparaśuvṛkṇam asvadanta tasmai vā etayāsaṅgaḥ prāyogiḥ sarvam asvadayad yad agne yāni kāni ceti tad agnaya evaitayā sarvaṃ svadayati sarvam asmai svaditaṃ bhavati rātrīṃrātrīm aprayāvaṃ bharantā ity āśiṣam evāśāste nābhā pṛthivyāḥ samidhāno agnim iti pṛtanājitam evainam akar agniṃ vai sṛṣṭaṃ rakṣāṃsy ajighāṃsaṃs tāni vā etābhir evāpāhata yāḥ senā abhītvarīr iti tad agner evaitābhī rakṣāṃsy apahanty etā eva samidhā ādadhyād yatra rakṣobhyo bibhīyād rakṣasām apahatyay atho grāhukā ha tāṃ samāṃ stenān bhavanti tailvakīm abhicarann ādadhyād eṣa vai vanaspatīnāṃ vajras tājag gha pramīyate yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyen mano vā āśīr yo vāca āhutim evainaṃ bhūtam agnaye 'pidadhāti yo asmabhyam arātīyād yaś ca no dveṣate janā iti tasmād agnicito 'ślīlaṃ na kīrtayitavyaṃ no agnividaḥ saṃśitaṃ me brahma saṃśitaṃ vīryaṃ balam iti brahmaṇā vā etat kṣatraṃ saṃśyati kṣatreṇa brahmātho brahma caiva kṣatraṃ ca sayujā akar etad vā eṣābhyanūktā ||
prāyogiḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
brahma kṣatraṃ sayujā na vyathete iti brahmāha kṣatraṃ jinvati kṣatriyasya |
kṣatraṃ brahma jinvati brāhmaṇasya yat samīcī kṛṇuto vīryāṇi
||3.1.9||agnibhyaḥ || iti kāmāyālabhyante yatkāmo bhavati saṃ hāsmai sa kāmo namaty āprīṇanti yajñiyān evainān medhyān kurvanti paryagnikṛtān utsṛjanty ayātayāmatvāyaikena saṃsthāpayanti yajñasya santatyā avichedāya puṣkarā bhavanti sendriyatvāya triṣṭubho yājyānuvākyā bhavantīndriyasyāvaruddhyay athaiṣo 'gnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaḥ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānara eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad vaiśvānaraḥ priyayaivainaṃ tanvā samardhayaty atho ayātayāmatvāyaivāyātayāmā hi vaiśvānaraḥ śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabheta tejaskāmo vāyur vā agnes tejas tasmād vāyum agnir anveti yad vāyave 'gneḥ satejastvāya yad vāyava ekadhā syād unmāduko yajamānaḥ syād yan niyutvate dvitīyatvāyātho dhṛtyā anunmādāya sarveṣāṃ vā eṣa paśūnāṃ rūpāṇi prati yad vāyava ekadhā syād unmāduko yajamānaḥ syād yad eṣa prājāpatyo dvādaśakapālo dvitīyatvāyātho dhṛtyā anunmādāyāthaiṣa āgnāvaiṣṇava ekādaśakapālo 'gnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdhāthaiṣa ādityo ghṛte carur ādityā vā ita uttamāḥ svargaṃ lokam āyaṃs tebhya eva procya svargaṃ lokam ety ādityā vā asmiṃl loka ṛddhā ādityā amuṣmin puroḍāśena vai devā asmiṃl loka ārdhnuvaṃś caruṇāmuṣminn asminn eva loke puroḍāśena ṛdhnoti caruṇāmuṣminn athaiṣo 'gnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālo devāyatanaṃ vā agnir vaiśvānaro devāyatana eva pratiṣṭhāpyāgniṃ bibharty atho kāmo vai vaiśvānaro yatkāmo bhavati saṃ hāsmai sa kāmo namati ||
ity uparikāṇḍe juhūmagrīyaḥ prathamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.1.10||tṛtīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
dṛśāno rukma uruyā vibhātīti rukmaṃ pratimuñcate 'mṛtaṃ vai hiraṇyaṃ mṛtyor etad rūpaṃ yad agnir yat pāśo 'mṛtenaiva mṛtyum antardhatte 'thaite nirbādhā devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā etān nirbādhān apaśyaṃs tair asurān ebhyo lokebhyo nirabādhanta tan nirbādhānāṃ nirbādhatvaṃ tad etair eva nirbādhair yajamāno bhrātṛvyam ebhyo lokebhyo nirbādhata ekaviṃśatinirbādho bhavati pratiṣṭhityay upariṣṭān nirbādhaṃ bibharty adhastān nirbādhaṃ sādayati bhrātṛvyasya vinuttyai naktoṣāsā samanasā virūpā ity ahorātrābhyām evāgnim ādhatte dhāpayete śiśum ekaṃ samīcī ity etaṃ hy ete dhāpayete śiśum ekaṃ samīcī dyāvākṣāmā rukmo antar vibhātīty eṣa hy etayo rukmo 'ntar vibhāti devā agniṃ dhārayan draviṇodā iti prāṇā vai devā draviṇodāḥ prāṇair evāgnim udyachate viśvā rūpāṇi pratimuñcate kavir iti viśvā hi rūpāṇy agniḥ prāsāvīd bhadraṃ dvipade catuṣpadā ity āha prasūtyā eva vi nākam akśat savitā vareṇyā iti savitṛprasūta evāgniṃ bibharty anu prayāṇam uṣaso virājatīti tasmād uṣaso vyuṣṭim anv agnir ādhīyate suparṇo 'si garutmāṃs trivṛt te śiro gāyatraṃ cakṣur ity agner vā eṣā sambhṛtir agnim etat sambharati tasmāt sambharati tasmāt sarvair aṅgaiḥ paśur jāyate paśur hy agnir divaṃ gacha svaḥ patety āha svargasya lokasya samaṣṭyay athaite kramā devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā etān kramān apaśyaṃs tair asurān ebhyo lokebhyaḥ prāṇudanta tān anapajayyam ajayaṃs tad etair eva kramair yajamāno bhrātṛvyam ebhyo lokebhyaḥ praṇudate 'napajayyaṃ ha jayati ṣaḍudyāvaṃ śikyaṃ bhavati ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhir evāgniṃ parigṛhṇāty uparinābhi bibharty uparinābhi hy ātmanaḥ sadevaṃ sadeva eva devatā ātman bibharti yad adhonābhi bibhṛyād yoniṃ nirdahed atho 'vadhainaṃ ghātukaṃ syāt prakrāmati tasmād grāmyāḥ paśavaḥ prerate 'tha yat punar abhyāvartate tasmāt punaḥ samāvartanta ūrjā vā eṣa paśubhir utkrāmant sahotkrāmati punar ūrjā nivartasveti tad ūrjam eva paśūn punar avarunddhe punarvatīr bhavanti samṛddhyai catasṛbhir abhyāvartate catuṣpādo vai paśavaḥ paśūn evāvarunddha itthaṃ paryāvartata evaṃ hi yajñaḥ paryāvartate 'tho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anu paryāvartata ā tvāhārṣam antar abhūr ity antar hy eṣa etarhy ud uttamaṃ varuṇa pāśam asmad iti varuṇapāśam evonmuñcata ātmano 'hiṃsāyay agre bṛhann uṣasām ūrdhvo asthād iti jyotiṣaivainaṃ samardhayati haṃsaḥ śuciṣad vasur antarikṣasad iti sādayati sapta evainaṃ hotrāsu pratiṣṭhāpayaty atho sapta vā etena sāptāny agner ṛdhnoty ā saptamāt puruṣād annādo bhavati reto vā agnir antarikṣaṃ vai reto 'nuṣicyate yad adho nidadhyād adhṛtāḥ paśūnāṃ garbhāḥ prapādukāḥ syur atha yad upari sādayaty antarikṣasadam evainam akar garbhāṇāṃ dhṛtyai sūyate vā eṣo 'gnīnāṃ yaś cīyate tasmād eṣa āsandīsat sīda tvaṃ mātur asyā upasthā itīyaṃ vā agner yoniḥ sva evainaṃ yonau saṃveśayati tisṛbhir upatiṣṭhate trivṛd dhy agniḥ
||3.2.1||agre : fn emended| ed|: agne| cf| 2|7|8:85|14
athaitad vātsapram etena vai vatsaprīr bhālandano 'gneḥ priyaṃ dhāmārādhnot tad agner evaitena priyaṃ dhāma rādhnoty āgāmukam enaṃ priyaṃ bhavati vatsapriyaṃ vai bhālandanam āśayo 'dhyavadan stenā iti sa etat sūktam apaśyat te nādhivādam apājayat tenāpacitim agachat tad adhivādam evaitenāpajayaty apacitim eva gachati dvādaśabhir upatiṣṭhate dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe triṣṭubho bhavantīndriyasyāvaruddhyay anyedyuḥ prakrāmayaty anyedyur upatiṣṭhate yogakṣemaṃ vā etat prajānāṃ dādhāra tasmād yāyāvarā anyāḥ prajāḥ kṣemyā anyā atha yat prakramyopatiṣṭhate tasmād yāyāvaraḥ kṣemyam abhiprayāti tasmād yāyāvarasya kṣemyo 'nnaṃ babhūva yad ahaś ceṣyamāṇaḥ syāt tad ahar ubhayaṃ samasyet pra ca krāmed upa ca tiṣṭheta yogakṣemaṃ vā etad annādyaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkta ud u tvā viśve devā iti viśve hīdaṃ devāḥ smo yan manuṣyā agne bharantu cittibhir iti yasmā eva cittāyāgnir ādhīyate tenainaṃ cittena samardhayati pred agne jyotiṣmān yāhīti jyotiṣaivainaṃ samardhayitvā pravāpayaty akrandad agniḥ stanayann iva dyaur ity anubrūyād yady akṣa utkṣveded īśvaro vā eṣa utkṣvedan yajamānasya prajāṃ paśūn nikṣvadas tat kraditam evāsyākar atho śamayitvaivāśiṣam āśāste samidhāgniṃ duvasyateti gāyatryā brāhmaṇasyādadhyād gāyatro hi brāhmaṇas triṣṭubhā rājanyasya traiṣṭubho hi rājanyo dvābhyāṃ gāyatrībhyāṃ vaiśyasya ye hi dve gāyatryau sā jagaty atho brahmaṇe vā etad viśam annaṃ karoti yadi bhasma pratipūryetāpsu praveśayed āpo vā agner yoniḥ sva evainad yonau dadhāti purīṣaṃ kuryāt paśukāmasya paśavo vai purīṣaṃ paśumān bhavatīṣṭakā vā saṃyuyāt tenāsya sarvā āgneyīr iṣṭakā bhavanty ūrjā vā eṣa paśubhir utsīdant sahotsīdati punar ūrjā nivartasveti tad ūrjam eva paśūn punar avarunddhe bodhā me asya vacaso yaviṣṭheti bodhadvatībhyām upatiṣṭhate tasmāt prajāḥ suptvā punaḥ prabudhyante dvābhyām upatiṣṭhate dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai
||3.2.2||bharantu : fn emended| ed|: bharanta| cf| 2|7|10:87|9, 3|3|8:40|14
yady : fn emended| ed|: yad dhy| cf| ks|19|12:14|18
apeta vīta vi ca sarpatātā ity āha yamadevatyo vā ayaṃ loko yamo 'muṣya lokasyādhipatyam ānaśa yad yamād devayajanam aniryācyāgniṃ cinvītāyamadevatyo 'syāgniḥ syād asvargyo yad āhādād idaṃ yamo 'vasānaṃ pṛthivyā akrann imaṃ pitaro lokam asā iti yamād vā etenāsyā devayajanaṃ nirayāciṣṭa smṛte devayajane 'gniṃ cinute yamadevatyo 'syāgnir bhavati svarga ud u ghnanti yad evāsyā ayajñiyam amedhyaṃ tad udghnanti vyāmamātram udghnanty etāvad vai puruṣe vīryaṃ vīryasammite cīyate 'tho etāvān vai puruṣe mahimā mahimno 'varuddhyay avokṣati yad evāsyā udghnantaḥ krūram akraṃs tad akrūram akas tañ śamayaty atho āpo vā agner yoniḥ sva eva yonau cīyate 'gner bhasmāsy agneḥ purīṣam asīti sikatā nivapaty agner vā etad vaiśvānarasya bhasma yat sikatā sva eva bhasmaṃś cīyate yonir vai sikatā retā ūṣā yat sikatā nyupyoṣān nivapati yonau vā etad reto dadhāti tasmād yonau reto hitaṃ tasmād yone retaḥ prajāyate prajāpatiḥ prajā asṛjata tā vā ūṣebhya eva yoner asṛjata prajananaṃ vā ūṣāḥ prajanane vā etad agniś cīyata ime vai sahāstāṃ te viyatī abrūtām astu nau priyaṃ dhāma sahety āpo vā asyā yajñiyā medhyās tā amūr ūṣā amuṣyā yajñiyā medhyās ta ime yad āpaś coṣāś ca bhavanti yad evainayor yajñiyaṃ medhyaṃ tad avarunddhe 'tho anayor evainaṃ priye dhāman nidhatte sañjñānaṃ vā ūṣā ubhaye vā etān paśavo 'bhisañjānate ye grāmyāḥ paśavo ye cāraṇyā ubhaye hainaṃ paśavo 'bhisañjānate catasraḥ prācīḥ sādayati catvāri vai chandāṃsi chandobhir vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te diśā ākramanta tā avlīyanta tā etābhir adṛṃhan yad etā upadhīyante diśāṃ dhṛtyai paśavo vā iṣṭakā gārhapatyaṃ vai paśavo 'nūpatiṣṭhante dve samīcī purastād upadadhāti dve samīcī paścād ubhayata evāsmai samīcaḥ paśūn upadadhāti paśūnāṃ parigṛhītyay aṣṭopadadhāty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gnir yāvān evāgnis taṃ cinuta ekaviṃśatiḥ kāryā pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekaviṃśo 'tho ekaviṃśatividho hi gārhapatyas tricitikaḥ kāryas trayo vā ime lokā imān eva lokān āpnoti pañcacitikaḥ kāryaḥ pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha caturbhiḥ sannivapati catvāri vai chandāṃsi chandobhir eva sannivapaty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaiva sannivapati kṣatraṃ vā eṣo 'gnīnāṃ yaś cīyate kṣatraṃ ya ukhyo brahma yajur yad yajuṣā sannivapati brahmaṇā vā etat kṣatraṃ sannayati tasmād brahmaṇā kṣatraṃ saṃ caiti vi ca dvau vā etau vyāghrau saṃ padyete tā īśvarā aśāntau yajamānaṃ hiṃsitor yad āha bhavataṃ naḥ samanasau samokasau sacetasā arepasā iti śamayaty eva śānta eva nyupyate yajamānasyāhiṃsāyay ṛtubhir vai pṛthivyā vīryam udyataṃ tad ṛtubhiḥ punar vimucyate yad āha prajāpatir viśvakarmā vimuñcatv iti prajāpatir evaināṃ viśvakarmā vimuñcati
||3.2.3||athaitā nairṛtīs tisras tuṣapakvā bhavanty etad vai nairṛtam annasya yat tuṣāḥ kṛṣṇā bhavanty etad dhi nirṛtyā rūpam etāṃ diśaṃ haranty eṣā hi nirṛtyā dik tāḥ svakṛtā iriṇe parācīr nidadhāty etad vai nirṛtigṛhītaṃ pṛthivyā nirṛtigṛhīta eva nirṛtiṃ niravadayate prāṇam evāsya prathamayā muñcaty apānaṃ dvitīyayā vyānaṃ tṛtīyayātho tryakṣaro vai puruṣo yāvān eva puruṣas taṃ nirṛtyāḥ pāpmano muñcati nirṛtir vai karmaṇa upadraṣṭrikā tāṃ vā etat svena bhāgadheyena śamayitvātha savitṛprasūto 'gniṃ cinute yaṃ te devī nirṛtir ābabandheti jālam iṣṭakāsv adhyasyati nirṛtipāśam evonmuñcata ātmano 'hiṃsāyai ||
yad asya pāre rajaso mahaś citraṃ jyotir ajātaya |
tan naḥ parṣad ati dviṣo 'gne vaiśvānaraḥ || svāhety apaḥ pariṣiñcan paryeti nirṛtyā ananvavāyāya bhūtyai namā ity uktvāvartate bhūtir eva bhūtvāvartata ātmano 'hiṃsāyay anapekṣamāṇā āyanti nirṛtyā ananvavāyāya parogoṣṭhaṃ mārjayante parogoṣṭham eva nirṛtiṃ niravadayanta indriyena vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo nairṛtīr upadhatte niveśanaḥ saṅgamano vasūnām ity aindryā gārhapatyam upatiṣṭhata indriyeṇaivātmānaṃ samardhayati triṣṭubhopatiṣṭhata ojo vai vīryaṃ triṣṭub ojasy eva vīrye pratitiṣṭhati gārhapatyo 'gre cīyate pratiṣṭhityai gārhapatye vai devāḥ pratiṣṭhāya prāñcaḥ svargaṃ lokam abhijayanta āyan yāvān puruṣa ūrdhvabāhus tāvatā veṇunā vimimīta etāvad vai puruṣe vīryaṃ vīryeṇaiva vimimīte 'tho etāvān vai puruṣe mahimā mahimno 'varuddhyai yo vai vanaspatīnāṃ phalagrahitamaḥ sa eṣāṃ vīryavattamo venur vai vanaspatīnāṃ phalagrahitamaḥ sa eṣāṃ vīryavattamo 'nnaṃ vai phalam annam arko 'rko 'gnir arkeṇa vā etad annam arkam agniṃ vimimīte sapta puruṣān pramimīte saptabhya eva puruṣebhyo lokaṃ vindaty ā saptamāt puruṣād annādo bhavaty aratnimātraṃ pakṣayor atyupadadhāti pakṣambṛhad dhi vayaḥ ṣaḍbhiḥ kṛṣati ṣāḍ vā ṛtava ṛtubhir eva kṛṣatīttham abhyāvartanta kṛṣaty eṣā hi devānām āvṛd atho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anuparyāvartante tisrastisraḥ sītāḥ sampādayati trivṛd dhy agnir dvādaśa sītā bhavanti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasya vā eṣa vidhām anuvidhīyata iyaṃ vā abibhed agnir mātidhakṣyatīti yat kṛṣaty asyā vā etad dviguṇaṃ kriyate 'natidāhāyātho pṛthivyā vā etad dviguṇenāgner vīryam udyachanta etāṃ diśam utsṛjanty eṣā hi devānāṃ dig atho svargam evaināṃ lokam anūtsṛjanti
||3.2.4||parṣad : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
kṛṣṭe vapati kṛṣṭe hy oṣadhayaḥ kṣepiṣṭhaṃ pratitiṣṭhanty annasyānnasya vapaty oṣadhīnām ṛgbhir brahma vā ṛg brahmaṇaivāsmā annādyam avarunddhe caturdaśabhir vapati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaro 'tha ya ete caturdaśe ahorātre evaite tat saṃvatsareṇa ca vāvāsmā etad ahorātrābhyāṃ cānnādyam avarunddhe 'nnaṃ vai phalam annam arko 'rko 'gnir arkeṇa vā etad annam arkam agniṃ vapati yasyānnasya nivapati yat tasyāśnīyād yāny avaruddhāni tair vyadhyetedhme tasyāpikuryād atho tan manasā dhyāyet tenaiva tad avarunddhe yadi sarvaṃ na saṃvinded yavān madhūdyutān vaped yad yavā grāmyaṃ tenānnādyam avarunddhe yan madhv āraṇyaṃ tena tenaiva tad ubhayam avarunddhe 'thaite sambhārā digbhyo vā etat pṛthivyā ūrjaṃ sambharaty ūrjy agniś cīyate yāṃ janatāṃ kāmayeta kṣodhukā syād itīṣam ūrjam aham ita ādīti tasyā ardhād ādadīta kṣodhukā ha sā janatā bhavati kāmaṃ kāmadughe dhukṣvety abhimṛśati tenāsya sarvā iṣṭakāḥ kāmadughā bhavanty uttaravediṃ nivapaty uttaravedim ity evāsyāgniś cīyate 'tho yajñaparuṣo 'nantarhityay agnir vā eṣa nyupyate yad uttaravedir yad uttaravediṃ nyupyāgniṃ cinoty agnau vā etad agniś cīyate 'gne tava śravo vapā iti sikatā nivapaty etā vai vaiśvānarīr iṣṭakā aparimitā etad agner aparimitaṃ cīyate 'gner vā etad vaiśvānarasya sūktam eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad vaiśvānaraḥ priyāyāṃ vā etat tanvām agniś cīyate satanūr arko nidhīyate lomaśaṃ vā etac chandaḥ paśavyam ūnātiriktaṃ prajananāyāśītyakṣaram etena vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs tad asyāśītyakṣaratvaṃ samudraṃ vā etac chando yoniḥ samudraḥ somo retodhā yat saumībhyāṃ vyūhati yonau vā etad reto dadhāti tasmād yonau reto hitam āpyānavatī bhavatas tasmād yonau retā āpyāyate chandobhir vā agnir uttaravedim abhiprahriyate yā agnau prahriyamāṇe 'nvāhus tāṃ tarhi manasā dhyāyec chandobhir evainam uttaravedim abhipraharati manasānvāhāniruktam iva hy etad avyāvṛttaṃ vyāvṛtaṃ pāpmanā bhrātṛvyeṇa gachaty aśvaṃ purastān nayanti rakṣasām apahatyay ākramayanti ya evainena bhrātṛvyaḥ sadṛṅ taṃ vajreṇāvabādhante prāñcaṃ prakramayanti ya evainaṃ bhrātṛvyo 'ti taṃ vajreṇa praṇudate pratyañcam abhyāvartayanti ya evainaṃ bhrātṛvyo 'nu taṃ vajreṇa pratinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodaḥ kṛṣṇo vai bhūtvāgnir aśvaṃ prāviśat sa etad agachad yatra mṛgaśapho yad aśvam ākramayanti yad evātrāgner nyaktaṃ tasyāvaruddhyai
||3.2.5||tapo yonir asīti puṣkaraparṇam upadadhāti yonir vā eṣo 'gner yat puṣkaraparṇaṃ nābhir vadhakaḥ sayonir eva sanābhiś cīyata iyaṃ vā abibhed agnir mātidhakṣyatīti yat puṣkaraparṇam upadadhāty asyā anatidāhāyādhastānnābhi sādayaty oṣadhīnāṃ pratiṣṭhityay atho ye 'psv agnayas tān evāvarunddhe prajāpatiḥ prajā asṛjata yāḥ purā brahmaṇo 'sṛjata tābhir nārādhnod atha yā brahmamukhā asṛjata tābhir arādhnod yad brahma jajñānaṃ prathamaṃ purastād iti rukmam upadadhāty ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya na pṛthivyām agniś cetavyo nāntarikṣe na divīty āhur amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛte vā etad agniś cīyate śmaśānacito vā ete cīyante cityāñcityāṃ hiraṇyaśakalam upāsyati tena vā eṣo 'śmaśānacit tena svargo 'thaiṣa puruṣo hiraṇyayo yajamānalokam evaiṣa dādhāraiṣa ha tv eva yajamāno 'gnināmuṣmiṃl loke samyaṅ yasyaiṣa upadhīyate 'tho madhye jyotir eva cīyate drapsaś caskanda pṛthivīm anu dyām ity abhimṛśati hotrāsv evainaṃ pratiṣṭhāpayaty athaitāni sarpanāmāni mṛtyur vai sarpanāmāni yad upadadhyāt pramāyukaḥ syāt tasmād anudiśati some vā ekā tviṣir vyāghra ekā sarpa ekā tā evāvarunddhe vāmadevasya rākṣoghnena vyāghārayaty etena vai vāmadevaḥ kusitāyyāḥ śirā ādīpayad rakṣasām apahatyai pañcabhir vyāghārayati pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhātho yāvān eva yajñas tasmād rakṣāṃsy apahanty athaite srucau kārṣmaryamayīṃ dakṣiṇataḥ sādayati rakṣasām apahatyai dakṣiṇato vai devānāṃ yajñaṃ rakṣāṃsy ajighāṃsaṃs tāni kārṣmaryeṇaivāpāghnata yat kārṣmaryamayīṃ dakṣiṇataḥ sādayati rakṣasāmapahatyai ghṛtasya pūrṇā bhavaty eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad ghṛtaṃ priyayaivainaṃ tanvā samardhayati gāyatryā sādayati tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ teja eva brahmavarcasam avarunddha audumbarīm uttarataḥ sādayati dadhnaḥ pūrṇām ūrg vā udumbaro 'nnaṃ dadhy ūrjy evāsyānnaṃ dadhāti triṣṭubhā sādayaty ojo vai vīryaṃ triṣṭub oja eva vīryam avarunddhe pūrṇe sādayaty akṣite yajamānalokam upatiṣṭhete mūrdhanvatībhyāṃ sādayati mūrdhanyo 'sānīti virājy agniś cetavyā ity āhuḥ srucau vai virājau yat srucā upadadhāti virāji vā etad agniś cīyate 'thaiṣā svayamātṛṇṇeyaṃ vai prathamā svayamātṛṇṇāntarikṣaṃ dvitīyāsau tṛtīyemān eva lokān upadhatte 'śvam upaghrāyya sādayati prajāpaticita evāsya bhavaty atho prāṇānām utsṛṣṭyai bhūr asīti prācīm udūhed yady enaṃ bhrātṛvyo 'tīva syād bhūmir asīti pratīcīṃ yady anv aditir asi bhūmir asīti tiraścīṃ yadi sadṛṅṅ iyaṃ vā aditir anayā vā etad yajamāno bhrātṛvyaṃ prabhūtaṃ praṇudate 'nayā pratinudate 'nayā vinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodaḥ kāṇḍātkāṇḍāt prarohantīti dūrveṣṭakām upadadhāty oṣadhīnāṃ pratiṣṭhityai kāṇḍātkāṇḍād dhy eṣā pratitiṣṭhati paśavo vā iṣṭakā na vai paśavā āyavase ramante yad dūrveṣṭakām upadadhāty āyatanam iva vā etat kriyate paśūnāṃ yatyay athaiṣā vāmabhṛd dviryajur yajamānalokam anyena dādhāra bhrātṛvyalokam anyena vṛṅkta etayā vai devā asurāṇāṃ vāmaṃ paśūn avṛñjata tad vāmabhṛto vāmabhṛttvaṃ chandāṃsi vai devānāṃ vāmaṃ paśavaś chandāṃsy evaitayā vāmaṃ paśūn yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'thaite retaḥsicav iyaṃ virāḍ asu svarāḍ asā eva retaḥ siñcatīyaṃ prajanayaty agnir atyannādo bhavati yasyaite upadhīyete yadi putrī cinvīta prathamāyāṃ cityām anyām upadadhyād uttamāyām anyāṃ retasaḥ siktasya parigṛhītyai yady aputraḥ prathamāyāṃ cityām ubhe upadheye samyañcau hi bhūtvā retaḥ siñcataḥ
||3.2.6||pratitiṣṭhati : fn emended| ed|: pratitiṣṭhatīti
athaitā viśvajyotiṣa eṣu vā etal lokeṣu jyotiṣmantam agniṃ nidhatte 'tho prāṇānāṃ vidhṛtyay athaiṣā tryālikhiteme vai lokās tryālikhitemān eva lokān upādhatta ubhaye vā etām upādadhata devāś ca vā asurāś copariṣṭāllakṣmāṇaṃ devā upādadhatādhastāllakṣmāṇam asurās tato devā abhavan parāsurā upariṣṭāllakṣmāṇam upadadhīta bhrātṛvyavān yo vāsya priyaḥ syāt tasya bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty eṣa vā asapatneṣṭakāsapatno bhavati ya etām upadhatte 'tho devalakṣmaṃ vā eṣā devalakṣmam evopadhatte yā sokhāyā adhi mṛd uñśiṣyate tasyā etāṃ kuryāt tenāsya sarvā āgneyīr iṣṭakā bhavanty athaiṣa kūrmaḥ śmaśānacito vā ete cīyante jīvaḥ kūrma upadheyas tena vā eṣo 'śmaśānacit tenotpātī paśūnāṃ vā eṣa medha etaṃ vai medhaṃ paśyanta enaṃ paśavo 'muṣmiṃl loka upatiṣṭhante pratyañcaṃ sādayati pratyañco hi paśavo medham upatiṣṭhate dyāvāpṛthivīyayā sādayati dyāvāpṛthivī hi paśavo 'nūpatiṣṭhante paśubhir evainaṃ samyañcaṃ dadhāti viṣṇor nābhyām agniś cetavyā ity āhuḥ prādeśamātram ulūkhalaṃ kāryam etāvān vai viṣṇur viṣṇor vā etan nābhyām agnis cīyata ūrjy agniś cetavyā ity āhur ūrg vā udumbaro yad audumbaram ulūkhalaṃ bhavaty ūrji vā etad agniś cīyate vaiṣṇavyā sādayati vaiṣṇavaṃ hy ulūkhalaṃ svayaiva devatayāthaiṣokhā pṛthivyā vā etad ojo vīryaṃ sambhriyata ojo vā etad vīryaṃ madhyato 'gner dhīyate 'tho madhye jyotir eva cīyate yad riktām avekṣeta kṣodhuko yajamānaḥ syād atha yat pūrṇām avekṣate tathā hākṣodhuko bhavati sikatābhiḥ pūrayitavyāgner vā etad vaiśvānarasya bhasma yat sikatāḥ svenaivaināṃ bhasmanā prīṇāti dadhnaḥ pūrayitavyorg vai dadhy ūrjam evāvarunddhe hṛtasya pūrayitavyaiṣā vā agneḥ priyā tanūr yad ghṛtaṃ priyayaivainaṃ tanvā samardhayati madhoḥ pūrayitavyā hāsya prajāyāṃ madhavyo jāyate vyṛdhyaindriyāṇi vai paśuśīrṣāṇy ayajñiyāny amedhyāni yac chidreṣu hiraṇyaśakalāny apy asyatīndriyeṇaivaināni vīryeṇa samardhayati medhyāny enāni yajñiyāni karoty ardhaṃ vai puruṣaḥ sahasrasya yachanty ardham itare paśavas tasmād etan madhyata upadadhāty abhitā itarāṇi paśoḥ savīryatvāyātho sāyatanatvāya yaṃ kāmayeta paśumānt syād iti tasya samīcīnāni paśuśīrṣāṇy upadadhyāt samīca evāsmai paśūn upadadhāti paśumān bhavaty atha yaṃ kāmayetāpaśuḥ syād iti tasya viṣūcīnāni paśuśīrṣāṇy upadadhyād viṣūca evāsmai paśūn upadadhāty apaśur bhavaty etā vai sāhasrīr iṣṭakāḥ paśviṣṭakās tāḥ somadakṣaḥ kauśreyo vidāñcakāra tāḥ śyāparṇāyopadadhau sa sahasraṃ paśūn prāpa pra sahasraṃ paśūn āpnoti yasyaitā upadhīyante yaviṣṭho vai nāmaiṣo 'gnis tasmāc cinvītāntarā na vyetavai yad vīyāt prāṇān asya yuvetotsargair upatiṣṭhata āraṇyān eva paśūñ śucam anūtsṛjati
||3.2.7||etal : fn emended| ed|: etaṃl
cinvīta : fn emended| ed|: cinvata
puruṣaśīrṣam upadadhāty eṣa hi paśūnāṃ vīryavattamo vīryam asmin dadhāty ekam upadadhāty ekadhāsmin vīryaṃ dadhāti sauryā puruṣaśīrṣam abhijuhoti svargasya lokasya samaṣṭyai saurī vā eṣā satī maitrāvaruṇy ahar vai mitro rātrir varuṇo 'horātrayor eva pratitiṣṭhaty ardhaṛcābhyāṃ juhotīyaṃ vā ardhaṛco 'sā ardhaṛco 'nayor eva pratitiṣṭhaty atha yad ekaya ṛcā dvir juhoti tasmād ekaḥ san puruṣo dvipād yad vā etat kiñcākar yoniṃ vā etad vyakar yad etā apasyāḥ sādayati tasminn eva yonau reto dadhātīyaṃ vā abibhed agnir mātidhakṣyatīti saitā iṣṭakā apaśyad atho āhuḥ prajāpatir apaśyad iti tā upādhatte yad etā upadhīyante 'syā anatidāhāya yad id annam iti hovāceyaṃ ya etā upadadhātā ity annādo bhavati yasyaitā upadhīyante tasmād retasaḥ siktād eṣa paśuḥ sambhavati yad etāś chandasyāḥ paśavo vai chandāṃsi yad dakṣiṇata upadadhyād abhīpataḥ prajā varuṇo gṛhṇīyād atha yad uttarata upadadhāty apavāhata evāthaitāḥ prāṇabhṛtas tasmin paśau sambhūte prāṇaṃ cakṣuḥ śrotraṃ vācaṃ tāni dadhāty akṣṇayā sādayati paśuṃ vā etad ākramayati tasmāt paśavo 'kṣṇayāṅgāni praharanto yanti daśabhirdaśabhir vā atā iṣṭakābhir ṛṣaya ārdhnuvaṃs tā ṛddhīr ṛdhnoti yasyaitā upadhīyante 'thaitāḥ saṃyato reto vā etat sicyate yad agniś cīyate yad etā upadhīyante retasaḥ siktasya saṃyatyai lokaṃ pṛṇa chidraṃ pṛṇety eṣā vā achidreṣṭakā achidrā vā etayā citayaś cīyanta indrāgnī tvā bṛhaspatir ity ojo vai vīryam indrāgnī ojasā vā etad vīryeṇāgniś cīyate tā asya sūdadohasā iti paruṣiparuṣy eva rasaṃ dadhāti somaṃ śrīṇanti pṛśnayā ity annaṃ vai pṛśny annam evāvarunddhe janman devānāṃ viśā ity āha prajātyā eva triṣv ā rocane diva iti savanāni vai tṛṇi rocanāni savanacitam evainam akar anuṣṭub vā eṣā vāg vā anuṣṭup prāṇo vai vāg yad eṣā sarvā iṣṭakā anusañcarati tasmāt prāṇaḥ sarvāṇy aṅgāny anusañcaraty āgneyī vā eṣā varṇena svena vā etac chandasāgniś cīyate nādhvaryuḥ san nārttim ārchati ya evaṃ veda
||3.2.8||utsannayajño vā eṣa yad agniś cityaḥ ko ha tad veda yad etasya kriyate yan nāśvinau vai devānāṃ bhiṣajā akḷptasya kalpayitārau yad etā āśvinīr upadhīyante 'kḷptasya kḷptyai pañcopadadhāti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhātho yāvān eva yajñas tam acīkḷpad athaitā āśvinīr ṛtavyā anūpadhīyante retase vā etat siktāya ṛtūn upādhāt tasmāt sarveṣv ṛtuṣu reto hitaṃ tasmāt sarvān ṛtūn reto 'nuprajāyate 'thaitā ṛtavyā vāyavyā anūpadhīyante tasmāt sarvān ṛtūn vāyur anvāvarīvarty athaitā vāyavyā apasyā anūpadhīyante tasmāt paśavo nānāvratāḥ santo 'pa evābhi savratāś catasraḥ purastād upadadhāti caturvidhaṃ hi śiraḥ prāṇaś cakṣuḥ śrotraṃ vāṅ mūrdhanvatībhiḥ sādayati mūrdhanyo 'sānīti pañcapañcābhitā upadadhāti paśoḥ savīryatvāyātho sāyatanatvāya tasmāt paśuḥ paścād varīyāñ śroṇimattaras tasmād u prāṅ saṃhāna indrāgnī avyathamānām iṣṭakāṃ dṛṃhataṃ yuvam ity antarikṣaṃ vā eṣā citir antarikṣam imāḥ prajā indrāgnī vai devānām ojobhṛtav ojo vīryam indrāgnī ojo vā etad vīryaṃ madhyataḥ prajānāṃ dhīyate 'thaitā diśyā devā vai svargaṃ lokam āyaṃs te diśā ākramanta tā avlīyanta tā etābhir adṛṃhan yad etā upadhīyante diśāṃ dhṛtyai pañcopadadhāti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha daśaitāḥ purastāt sādayati daśākṣarā virāḍ virāṭ khalu vai cakṣur jyotiś chandasāṃ cakṣur vā etaj jyotiḥ purastāt paśor dadhāti tasmād idaṃ purastāc cakṣur atho annaṃ vai virāḍ annaṃ vā etan mukhato dadhāti mā chandaḥ pramā chandaḥ pratimā chandā itīyaṃ vai māntarikṣaṃ pramāsau pratimemān eva lokān upadhatte 'tho devachandasāni vā etāni devachandasāny evopadhatte dvādaśadvādaśābhitā upadadhāti tat ṣaṭtriṃśat ṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī bṛhatī khalu vai chandasāṃ svārājyam ānaśe gachati svārājyaṃ yasyaitā upadhīyante paśavo vai bṛhatī paśavo madhyamā citis tasmād etasyāṃ cityām etā upadhīyanta ādityadhāmāno vā uttare prāṇā aṅgirodhāmāno 'dhare mūrdhāsi rāḍ iti ya uttare prāṇās tān etābhir dādhāra yantrī rāḍ iti ye 'dhare prāṇās tān etābhir dādhāra tad eṣāṃ vāvaitāḥ prāṇānāṃ vidhṛtyai samāvadbhājaḥ sādayati samāvadbhājo hīme prāṇāḥ prāṇānāṃ vidhṛtyai yaṃ dviṣyāt tasyākṣṇayā sādayet prāṇān asya mohayati pramāyuko bhavati mūrdhanvatībhiḥ sādayati mūrdhanyo 'sānīti
||3.2.9||trivṛdvatīṃ purastāt sādayati trivṛd vai yajñamukhaṃ mukhato vā etad yajñamukhaṃ dadāti saptadaśavatīṃ dakṣiṇato 'nnaṃ vai saptadaśo 'nnaṃ vā etad dakṣiṇato dadhāti tasmād dakṣiṇena hastenānnam adyate tasmād dakṣiṇo 'rdha ātmano vīryavattaras tasmād dakṣiṇam ardhaṃ vayāṃsy anuparyāvartante pañcadaśavatīm uttarata ojo vai pañcadaśa ojo vā etad uttarato dadhāty ekaviṃśavatīṃ paścāt pratiṣṭhityai trivṛdvatīṃ purastāt sādayati trivṛd vai yajñamukhaṃ mukhato vā etad yajñamukhaṃ dadhāti pañcadaśavatīṃ dakṣiṇataḥ sādayati saptadaśavatīm uttarataḥ pakṣayoḥ savīryatvāyātho sāyatanatvāya tasmād ubhābhyāṃ hastābhyām annam adyate 'tho vajro vai pañcadaśo vajreṇa vā etad yajamāno bhrātṛvyam ubhayato nirbhajaty ekaviṃśavatīṃ paścāt pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekaviṃśo 'rkasya vā eṣa vidhām anuvidhīyate 'nnam akro 'nnādo bhavati yasyaitā upadhīyante 'gner bhāgo 'si dīkṣāyā ādhipatyaṃ brahma spṛtaṃ trivṛt stomā iti spṛto vai nāmaitā iṣṭakā etābhir vai prajāpatir yadyad akāmayata tattad aspṛṇod yadyad evaitābhir yajamānaḥ kāmayate tattat spṛṇoty ekayāstuvata prajā adhīyanteti sṛṣṭayo vai nāmaitā iṣṭakā etābhir vai prajāpatir yadyad akāmayata tattad asṛjata yadyad evaitābhir yajamānaḥ kāmayate tattat sṛjate agne jātān praṇudā naḥ sapatnān iti purastāt sādayati ya eva jātāḥ sapatnās tān etayā praṇudate praty ajātān jātavedo nudasveti paścād ya eva jātāḥ sapatnās tān etayā pratinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodaś catuścatvāriṃśī stomo varco draviṇam iti dakṣiṇataḥ sādayati ṣoḍaśī stomā ojo draviṇam ity uttarataś catuścatvāriṃśadakṣarā vai triṣṭub vajras triṣṭub vajraḥ ṣoḍaśī savyāpagrahaṇo vai vajro dakṣiṇāpraharaṇaḥ savyāpagrahaṇaṃ vā etad vajraṃ dakṣiṇāpraharaṇaṃ yajamāno bhrātṛvyāya praharati purīṣavatīṃ madhyataḥ sādayati purīṣam iva hīdaṃ madhyataḥ paśoḥ purīṣaṃ madhyam ātmanaḥ sātmānam evāgniṃ cinute 'thaitā virājo vāg vai virāṭ paśavo vā etā iṣṭakāḥ paśuṣu vā etad uttamāṃ vācaṃ dadhāti tasmāt paśumān uttamāṃ vācaṃ vadati ||
ity uparikāṇḍe dṛṣāno nāma dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
||3.2.10||tṛtīyakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
athaitāḥ stomabhāgā etāṃ vai bṛhaspatir asurebhyo 'dhi yajñasya pratiṣṭhām āharad yad etā upadhīyante yajñasya pratiṣṭhityai yajño vai devānām apadyata taṃ devāḥ stomabhāgābhiḥ pratyudastabhnuvan yad etā upadhīyante yajñasyottabdhyai prajāpatir vā etat pṛthivyā agnes tejaḥ samabharat tad agner evaitat tejaḥ sambhriyate 'thaitā nākasado nākaṃ ha vā asmā agniṃ cikyānāya bhavati na vai tatra kiṃ cana jagmuṣe kaṃ tasmān nākasado nākasatsu pañcacūḍā adhyupadadhāti svargasya lokasya samaṣṭyay eṣa ha tv eva yajamānaḥ patnībhir agnināmuṣmiṃl loke samyaṅ yasyaitā upadhīyante 'tho madhye jyotir eva cīyata etā vā amuṣmiṃl loke yajamānasya patnīs tasmād agnicitā strī nopetyerṣyā hi sā paścāt prācīm uttamām upadadhāti paścād dhy etaṃ prācī patny anvāste 'thaitāḥ kḷptayaḥ prajāpatiḥ prajā asṛjata tā enaṃ sṛṣṭā atyamanyanta sa prajāpatir etā iṣṭakā apaśyat tā upādhatta tato vā akalpata yad etā upadhīyante prajānāṃ kḷptyay athaitā vṛṣṭisanayo vṛṣṭir vai devebhyo 'nnādyam apākrāmat tata idaṃ sarvam aśuṣyat te devāḥ prajāpatim evopādhāvan sa prajāpatir etā iṣṭakā apaśyat tā upādhatta tebhyo vṛṣṭim annādyam avārunddha yad etā upadhīyante vṛṣṭyā annādyasyāvaruddhyay āvapanaṃ vā uttamā citir anyāanyā iṣṭakā upadadhāty anyānanyān evāsmai paśūn prajanayati prāṇo vai svayamātṛṇṇāyur vāyavyā samīcī upadadhāty āyuś caiva prāṇaṃ ca sayujā akar atho samīcīnābhyāṃ hy āyuṣā ca prāṇena ca bhuñjate prāṇo vai svayamātṛṇṇā tām uttamām upadadhāty uttamaṃ hy āyur yad anyām uttarām upadadhyāt prāṇam asyāpidadhyāt pramāyukaḥ syāt tasmāt tām uttamām upadadhāty uttamaṃ hy āyuḥ
||3.3.1||athaiṣā chandaścitiś chandāṃsi vai devānāṃ vāmaṃ paśavaś chandāṃsy evaitayā vāmaṃ paśūn yajamāno 'varunddha etāṃ vai yajñasenaś caitra upadadhe sa ānardha ṛdhnoti ya etām upadhatte gāyatrībhiḥ purastāt sādayati tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ teja eva brahmavarcasam avarunddhe tisra upadadhāti trivṛd dhy agnir mūrdhanvatībhiḥ sādayati mūrdhanyo 'sānīti triṣṭubbhir dakṣiṇata ojo vai vīryaṃ triṣṭub oja eva vīryam avarunddhe jagatībhiḥ paścād jāgatāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe 'nuṣṭubbhir uttarato 'nuṣṭub vai sarvāṇi chandāṃsi sarvāṇy evāsya chandāṃsy upahitāni bhavanty atha paṅktīr atha bṛhatīr athoṣṇiho 'tha kakubho 'tha virāja evam asya yathāpūrvaṃ chandāṃsy upahitāni bhavanti dvipadā uttamāḥ sādayati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai chandāṃsi vai devānāṃ vāmaṃ paśavo yajamānāyatanaṃ vā āhavanīyo bhrātṛvyāyatanaṃ dhiṣṇyā yat paścopadadhyād bhrātṛvyāyatane vāmaṃ paśūn dadhyād atha yat pura upadadhāti yajamānāyatane vā etad vāmaṃ paśūn dadhāty aṣṭopadadhāty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gnir yāvān evāgnis taṃ cinute 'ṣṭau gāyatrībhiḥ purastād bahiḥpavamānasyopadadhyād yady enaṃ bhrātṛvyo 'tīva syād ekādaśa triṣṭubbhiḥ purastān mādhyandinasya pavamānasya dvādaśa jagatībhiḥ purastād ārbhavasya pavamānasyaitā eva paścāt pavāmanānām upadadhyād yady enaṃ bhrātṛvyo 'tīva syāt prāṇo vai pavāmāno 'gnes tejaḥ pavamānas tejasā vā etad yajamāno bhrātṛvyaṃ prabhūtaṃ praṇudate tejasā pratinudate tejasā vinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodo jānudaghnaṃ prathamaṃ cinvānaś cinvīta gāyatrīcitaṃ nābhidaghnaṃ dvitīyaṃ cinvānaś cinvīta triṣṭupcitaṃ cubukadaghnaṃ tṛtīyaṃ cinvānaś cinvīta jagaccitaṃ yaj jyāyāṃsaṃ citvā kanīyāṃsaṃ cinvīta kanīyāṃsaṃ yajñakratum upeyāt kanīyasīṃ prajāṃ kanīyasaḥ paśūn kanīyo 'nnādyaṃ pāpīyānt syād atha yat kanīyāṃsaṃ citvā jyāyāṃsaṃ cinute jyāyāṃsam eva yajñakratum upaiti bhūyasīṃ prajāṃ bhūyasaḥ paśūn bhūyo 'nnādyaṃ vasīyān bhavaty eṣā vā agner uttaravatī nāma citir uttaramuttaraṃ śvaḥśvaḥ śreyān bhavati ya evaṃ veda
||3.3.2||pañcacitikaḥ kāryaḥ pāṅkto yajñaḥ pāṅktāḥ paśavas tasmāt pañcacitikaḥ pañca citayaḥ pañca purīṣāṇi tad virājaṃ sampadyate tad yad virājaṃ sampadyate tad agneḥ stotraṃ kāryaṃ yat pañcacitikaḥ syād iyād virājo yad daśacitika iyād yajñāc ca paśubhyaś ca yat pañcacitikas tena yajñāc ca paśubhyaś ca naity atha yat pañca citayaḥ pañca purīṣāṇi tena virājo naiti tad ubhābhyāṃ vāvāsmā etad varṇābhyāṃ paśūn avarunddhe yad eṣāṃ pāṅktaṃ yac ca vairājaṃ dvyakṣaraṃ loma dvyakṣarā tvag dvyakṣaraṃ māṃsaṃ dvyakṣaram asthi dvyakṣaro majjā tad daśa daśākṣarā virāḍ vairājāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe pañcacitikaḥ kārya ime vai lokās tisraś citayo yajamāno dve yajamānaṃ vā etad eṣu lokeṣu pratiṣṭhāpayām akaḥ kā prathamā citiḥ kiṃ purīṣam ity āhur iyaṃ vāva prathamā citir oṣadhayaḥ purīṣaṃ kā dvitīyā citiḥ kiṃ purīṣam ity āhur antarikṣaṃ vāva dvitīyā citir vayāṃsi purīṣaṃ kā tṛtīyā citiḥ kiṃ purīṣam ity āhur asau vāva tṛtīyā citir nakṣatrāṇi purīṣaṃ kā caturthī citiḥ kiṃ purīṣam ity āhur yajño vāva caturthī citir dakṣiṇā purīṣaṃ kā pañcamī citiḥ kiṃ purīṣam ity āhur yajamāno vāva pañcamī citiḥ prajā purīṣam etāvad vā asti yāvad evāsti tat spṛṇoti tad avarunddhe 'thaitā ṛtavyāḥ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānara eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad vaiśvānaras tasya vā ahorātrāṇy eveṣṭakā upadhīyante dvedve upadadhāti pratiṣṭhityay avakām upāsya sādayati śāntyā anirdāhāya catasro madhyamāyāṃ cityām upadadhāty apratiṣṭhitam iva hy antarikṣaṃ pratiṣṭhityai dvādaśopadadhāti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānara eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad vaiśvānaraḥ priyāyāṃ vā etat tanvām agniś cīyate satanūr arko nidhīyate 'gner antaḥśleṣo 'sīty etasya ha tv evāgniḥ saṃśliṣṭo yasyaitā upadhīyante saṃśliṣṭo vā etasyāgnir yasyaitā upadhīyante kalpetāṃ dyāvāpṛthivī iti kalpate ha vā asmā agniṃ cikyānāya pra samānānāṃ jyaiṣṭhyam āpnoti ya evaṃ veda saṃ vā etad agnim inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty eva ṛtavyābhiḥ
||3.3.3||tamo vai svargaṃ lokam antarā tiṣṭhaty etā vai jyotiṣmatīr iṣṭakā yad dhiraṇyaśakalaiḥ prokṣati vivāsayati vā etad yajamānāya jyotir asmin dadhāti sahasraṃ bhavanti sāhasro vai prajāpatiḥ prajāpatim evāpnoti yāvad vai sahasraṃ tāvad ito 'sau lokaḥ svargasya lokasya samaṣṭyaīmā me agnā iṣṭakā dhenavaḥ santv iti dhenavo vai nāmaitā iṣṭakā etābhir vai prajāpatir yadyad akāmayata tatad aduha yadyad evaitābhir yajamānaḥ kāmayate tattad duha ṛtuṣṭhāḥ stha ṛtāvṛdhā ity ṛtuṣṭhā evainā akṛta ṛtāvṛdho ghṛtaścyuto madhuścyutā iti ghṛtaścyuta evainā akṛta madhuścyuta ūrjasvatīḥ payasvatīr ity ūrjasvatīr evainā akṛta payasvatīḥ svadhāyinīḥ kulāyinīr iti kulāyinīr hy etā virājo nāma kāmadughā iti yatra vā ado devebhyaḥ kāmadughāḥ kāmam aduhra tad etā api duduhre tat puṣṭim evaitābhir avarunddhe 'mutrāmuṣmiṃl loka ity amuṣmai hi lokāyāgniś cīyate rudraṃ vai devā yajñād antarāyaṃs tān āyatayābhiparyāvartata tasmād vā abibhayus te devāḥ prajāpatim evopādhāvan sa prajāpatir etañ śatarudriyam apaśyat tenainam aśamayat tad ya evaṃ veda vedāha vā enaṃ prajāpatir nainam eṣa devo hinasti yatra rudraḥ prajāḥ śamāyeta tad udaṅ paretyetad eva vadaṃś cakramyeta svāyāṃ vā etad diśi svena bhāgadheyena rudraṃ śamayati jānudaghne prathamaṃ juhoty asyā evainaṃ tena śamayati nābhidaghne dvitīyam antarikṣāt tena chubukadaghne tṛtīyaṃ divas tena trir juhoti trayo vā ime lokā ebhyo vā etal lokebhyo rudraṃ śamayati trir amutaḥ punaḥ pratyavahāraṃ juhoti yān eveto rudrān yajati tān amuto 'vayajati trir ito juhoti trir amutas tat ṣaṭ ṣaḍ vā ṛtavas ṛtubhyo vā etad rudram avayajati samāvañśo vibhājaṃ juhoti samāvadbhājo hi rudrāṇāṃ bhāgā dvāsāhāni juhoti dvāsāhair vai sa tam aśamayad dvāsāhair evainaṃ śamayaty arkaparṇena juhoti dvāsāhair vai sa tam aśamayad dvāsāhair evainaṃ śamayaty arkaparṇena juhoty arkeṇa vā etad arkam avayajati yat pātreṇa juhuyād rudraṃ prajāsv anvavanayet tasmād āraṇyena juhoti paśur vā agniḥ sa vai tarhy eva jāyate yarhi cīyate sa bhāgadheyam ichati yathā vatso jātaḥ stanam ichati so 'dhvaryuṃ ca yajamānaṃ ca prekṣate yañ śatarudriyaṃ juhoti svenaivainaṃ bhāgadheyena śamayati yāsā uttarārdhe jaghanārdhe śroṇis tasyāṃ hotavyaṃ svāyāṃ vā etad diśi svena bhāgadheyena pratihṛtya rudraṃ śamayati aṅgiraso vai svaryanto 'jāyāṃ gharmaṃ prāsiñcan sā śocantī parṇaṃ parāmṛśat so 'rko 'bhavad yad arkaparṇena juhoty arkeṇa vā etad arkam avayajati yaṃ dviṣyāt tasya paśūnāṃ sañcare nyasyed yaḥ prathama ākramati sa ārtim ārchati
||3.3.4||etal : fn emended| ed|: etaṃ
juhoti : fn emended| ed|: juhoti
śamayati : fn va pattern (p) gerundive, (r) vā etat
'rko : fn emended| ed|: 'rko|
aśmann ūrjaṃ parvate śiśriyāṇām ity apaḥ pariṣiñcan paryeti prajāpater vā eṣa rasaḥ prajāpater eva rasena pariṣiñcaty aśmaṃs te kṣud ity aśmānam eva kṣudhārpayati mayi tā ūrg ity ātmann evorjaṃ dhatte yaṃ dviṣmas taṃ te śug ṛchatv iti yam eva dveṣṭi tam agneḥ śucārpayati triḥ pariṣiñcan paryeti trayo vā ime lokā ebhyo vā etal lokebhyo 'gneḥ śucaṃ śamayati triḥ pariṣiñcan paryeti trir apariṣiñcaṃs tat ṣaṭ ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhyo vā etad agneḥ śucaṃ śamayati yady abhicared etad eva yajur vadann apariṣiñcan punaḥ parīyād yaivāgneḥ śuk tayainam arpayati yady abhicaret || idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇam amuṣmāt putram amuṣyāṃ diśi prakṣiṇāmi || iti kumbhaṃ jaghanyāyāṃ śroṇyāṃ prakṣiṇīyād yat prakṣiṇāti tasyaivārtim anv ārtim ārchaty atha yan nāma gṛhṇāty āyatanam evāsya chinatty āgneyapāvamānyāṃ gāyatraṃ gāyate prāṇo vai pavamānaḥ śiro gāyatrī yad āgneyapāvamānyāṃ gāyatraṃ gāyate śīrṣan vā etat prāṇān dadhātīyaṃ vai rathantaram antarikṣaṃ vāmadevyam asau bṛhat tridhātur vā etad arko nidhīyata ātmā vai vāmadevyaṃ pratiṣṭhā yajñāyajñiyaṃ bṛhadrathantare pakṣau yad bṛhadrathantare abhito gāyata ātmann eva pakṣau dhatte yajñaṃ vai devānāṃ rakṣāṃsy ajighāṃsaṃs tāni bṛhadrathantarābhyām evāpāghnata yad bṛhadrathantare abhito gāyate rakṣasām apahatyai prajāpater hṛdayam apipakṣe gāyate tasmād idam apipakṣa ātmano hṛdayam anṛcaṃ gāyate tasmād anasthakaṃ hṛdayam arkyaiḥ sāmabhir arkaṃ pariṣṭuvanti satanūr arko nidhīyate
||3.3.5||etal : fn emended| ed|: etaṃ
varuṇamenir vā eṣa etarhy ābhīddhas tiṣṭhati sa enaṃ tarhy adhīyāt tasya prāṇena vīyān maṇḍūkenādhyeti tasyaiva prāṇena vyeti na grāmyān paśūn hinasti nāraṇyān avakayā vikarṣaty apāṃ vā eṣā yonir yad avakāpāṃ vā etad yonināgneḥ śucaṃ śamayaty apāṃ vā etad rūpaṃ yad avakāpāṃ vā etad rūpeṇāgneḥ śucaṃ śamayati vetasenādhyety apāṃ vā etat puṣpaṃ yad vetaso 'pāṃ vā etat puṣpeṇāgneḥ śucaṃ śamayati saptabhir vikarṣati sapta vai chandāṃsi chandobhir vā etad agneḥ śucaṃ śamayaty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇā vā etad agneḥ śucaṃ śamayaty agnir vai sṛṣṭo bhāgadheyam aichat sa prajāpatim evopādhāvat tasmā annaṃ prāyachat kantvāya tad asmai kam abhavad annaṃ vai kam annena vā etad agnim upacarati kantvāya kaṃ hāsmā agniṃ cikyānāya bhavati parāñcam adhyeti parāṅ hi paśuḥ śānto rathe parāṅ hi paśuḥ reto dadhāty anyāṃs te asmat tapantu hetayaḥ pāvako asmabhyaṃ śivo bhavety annaṃ vai pāvakam annena vā etad agneḥ śucam antardhatte hiraṇyaśakalair vyāghārayaty amṛtaṃ vai hiraṇyaṃ tejo 'gnir amṛtena vā etat tejo vyāghārayati pañcabhir vyāghārayati pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha dvayā vai devā yajamānasya gṛham āgachanti yad dadhnā madhusaṃśliṣṭena vyavokṣati tān eva prīṇāti sarvam anu vyavokṣati sarvān evainān prīṇāti tisṛbhir vyavokṣati trivṛd dhy agnis triṣṭubbhir vyavokṣatīndriyasyāvaruddhyay annavatībhir vyavokṣaty annādyasyāvaruddhyai darbhagurumuṣṭinā vyavokṣati saṃ hi prājāpatyaḥ prāṇair vā eṣa vyṛdhyate 'gnim adhyeti yad āha prāṇadā apānadā iti prāṇān evātman dhatte prajayā ca vā eṣa paśubhiś ca vyṛdhyate yo 'gnim adhyeti prajā vai varcaḥ paśavo varivo yad āha varcodhā varivodhā iti prajāṃ caiva paśūṃś cātman dhitvāvarohati
||3.3.6||śamayati : fn emended| ed|: śamamati|
rathe : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
indro vai vṛtram ahan sa prāṅ apadyata sa padyamānā indraṃ ṣoḍaśabhir bhogaiḥ paryagṛhṇāt sa vā agninaiva vṛtrasya bhogān apidahya vaiśvakarmaṇābhyāṃ pāpmanas tamaso niramucyatāgnis tigmena śociṣeti yaj juhoty agninā vā etat pāpmano bhogān apidahya vaiśvakarmaṇābhyāṃ pāpmanas tamaso nirmucyate nānā juhoti sūktayor nānāvīryatvāya ṣoḍaśagṛhītena juhoti ṣoḍaśabhir hi sa taṃ bhogaiḥ paryagṛhṇād etena vai sa vṛtrasya bhogebhyo niramucyata tat pāpmana evaitena bhogebhyo nirmucyate 'thaitad apratiratham etena vai devā asurān pratyajayaṃs tad apratirathasyāpratirathatvaṃ tad apraty evaitena yajamāno bhrātṛvyaṃ jayaty etenaiva yājayet saṅgrāme jayati saṅgrāmam etenaiva yājayed bhrātṛvyavantaṃ yo vāsya priyaḥ syāt taṃ bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty etena vai bharadvājaḥ pratardanaṃ daivodāsiṃ samanahyat sa rāṣṭram abhavad yaṃ kāmayeta rāṣṭriyam ayaṃ rāṣṭraṃ syād iti tam etena sannahyed rāṣṭraṃ ha bhavaty etena vai devā virājam abhyajayan daśānvāha daśākṣarā virāḍ virājam evaitenābhijayati dakṣiṇato vai devānāṃ yajñaṃ rakṣāṃsy ajighāṃsaṃs tāni vā apratirathenaivāpāghnata yad brahmāpratirathaṃ dakṣiṇato vadann eti rakṣasām apahatyai
||3.3.7||jayati : fn emended| ed|: jayati| cf| 4|3|4:43|3
ud enam uttaraṃ nayeti samidhā ādadhāti prahriyamāṇāyaivāsmai bhāgam akas tisra ādadhāti trivṛd dhy agnir ud u tvā viśve devā iti viśve hīdaṃ devāḥ smo yan manuṣyā agne bharantu cittibhir iti yasmā eva cittāyāgnir ādhīyate tenainaṃ cittena samardhayati pañca diśo daivīr yajñam avantu devīr itīmā evainaṃ pañca diśo 'nu tejasvinaṃ karoty ukthapatrā īḍyo gṛbhīta ity utthapatro hy eṣa parigṛhya yajñam āyann iti parigṛhya hy etaṃ yanti harikeśaḥ sūryaraśmiḥ purastād ity asau vā ādityo harikeśaḥ sūryaraśmiḥ purastāt savitā jyotir udayaṃ ajasram ity āha prasūtyā eva tasya pūṣā prasave yāti vidvān iti paśavo vai pūṣā paśūn evāvarunddhe tato vākā āśiṣo no juṣantām ity āśiṣāṃ vā eṣa doha āśiṣa eva duha indraṃ viśvā avīvṛdhann iti vṛdhadvatyā yanti vṛddhim evopayanty anuṣṭubhā yanti vāg vā anuṣṭub vaiśvadevī vāg vaiśvadevo 'gnis tasmād anuṣṭubhā yanti ṣaḍbhir āgnīdhrād yanti ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhir eva yanti vimāna eṣa divo madhya āstā ity aśmānaṃ sādayati vimāno hy asā ādityaḥ svargasya lokasya sumnahūr yajña ā ca vakṣad yakṣad agnir devo devaṃ ā ca vakṣad ity āśīr evaiṣa devahūr yajña ā ca vakṣad yakṣad agnir devo devaṃ ā ca vakṣad ity āśiṣa evaiṣa parigraho vājasya mā prasavenodgrābheṇodajigrabhad ity asau vā āditya udgrābha eṣa nigrābha udyan vā etad yajamānam udgṛhṇāti nimrocann asya bhrātṛvyaṃ nigṛhṇāty udgrābhaś ca nigrābhaś ceti brahma vā udgrābho brahma nigrābho brahmaṇā vā etad yajamānam udgṛhṇāti brahmaṇāsya bhrātṛvyaṃ nigṛhṇāty athā sapatnān indrāgnī me viṣūcīnān vyasyatām ity ojo vai vīryam indrāgnī ojasā vā etad vīryeṇa yajamāno bhrātṛvyaṃ viṣvañcaṃ vinudate caturbhir āhavanīyād yanti catvāri vai chandāṃsi chandobhir eva yanty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaiva yanti
||3.3.8||smo : fn corrigenda| ed|: smo|
bharantu : fn emended| ed|: bharanta| h, bb: bharanta| b: bharantu| cf| 2|7|10:87|9
ukthapatrā : fn emended| ed|: utthapatrā| 2|10|5:136|17: ukthapatrā
kramadhvam agninā nākam ity āha svargasya lokasya samaṣṭyai divaḥ pṛṣṭhaṃ svar gatveti pṛṣṭhena hi yanty ūrjaṃ no dhehi dvipade catuṣpadā iti dvipātsu caiva catuṣpātsu ca paśuṣūrjaṃ dadhātīyakṣamāṇā bhṛgubhiḥ saheti bhṛgavo hy agre yajñenārdhnuvann ṛddhyai pṛthivyā aham ud antarikṣam āruham antarikṣād divam āruham ity eṣāṃ vā eṣa lokānāṃ samārohaḥ pañcabhir ākramate pāṅkto yajño yajñena vā etad yajñam abhyārohaty apratinodāya kṛṣṇāyāḥ śvetavatsāyāḥ payasā juhoty ahar vai vatso rātrir mātāhne vā etad rātrīṃ pradāpayati pratte ha vā ahorātre duhe ya evaṃ veda sarve vai paśavo nānārūpāḥ santaḥ paya eva praty ekarūpā yad eva pratyekarūpās tad enān praty avarunddhe naktoṣāsāgne sahasrākṣa suparṇo 'si garutmān pṛṣṭhe pṛthivyāḥ sīdety eṣa vā etal lokeṣu jyotiṣmantam agniṃ nidhatte 'tho prāṇānāṃ vidhṛtyai dvābhyāṃ sādayati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityay ājuhvānaḥ supratīkaḥ purastād ity āha svargasya lokasya samaṣṭyai tāṃ savitur vareṇyasya citrām ity etaṃ vai kaṇvaḥ śrāvayaso 'gner dohaṃ vidāñcakārāgner vā eṣa doho 'gniṃ vā etenāgnicid duhe sarvān ha vā asmā agnir dohānt sarvān kāmān duhe ya evaṃ veda vidhema te parame janmann agnā ity āha ṛddhyā eva preddho agne dīdihi puro nā ity eṣā vai karṇakavatī sūrmy ajasraṃ jyotir ajasraṃ vāvāsmā etaj jyotir apyadhād etāṃ vai vāsiṣṭhaḥ sātyahavyaḥ sattriṇā āsīnān papracha vida karṇakavatīṃ sūrmīm iti vidmeti hocur yā vaneṣu tāṃ vidmeti paśavo vā etasyāḥ karṇāḥ paśumān bhavaty etāṃ vai vajraṃ śataghnīṃ vighnīṃ devā asurebhya upaprāvartayaṃs teṣāṃ śatatarham atṛṃhaṃs tad etām eva vajraṃ śataghnīṃ vighnīṃ yajamāno bhrātṛvyāyopaprāvartayati śatatarhaṃ ha tṛṃhaty agne tam adyeti paṅktyā juhoti yajamāno vai paṅktir yajamānaṃ vā etad virāji pratiṣṭhāpayām akar atho paṅktyaivāhutyā yajñam ālabhate sapta te agne samidhaḥ sapta jihvā ity etāvatīr vā agnes tanvaḥ ṣoḍhā saptasapta yo vā asyaitā agniṃ cikyāno vitarṣayati vi ha tṛṣyati tā evāsya tarpayati citiṃ juhomi manasety eṣā vā agner adābhyāhutir vaiśvakarmaṇī nainaṃ bhrātṛvyo dabhnoty agniṃ cikyānaṃ pra samānānā jyaiṣṭhyam āpnoti ya evaṃ vedāgnir vā amanyata na vā aham idam abhāgadheyas tejo yaṃsyāmīti tad etena bhāgadheyenāyachad etad vā agnir agnihotram agniṃ vā etenāgnicid yachati sarvān ha vā asmā agnir dohānt sarvān kāmān duhe ya evaṃ veda saṃ vā etad agnim inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty evāgnir agnihotreṇa
||3.3.9||ekarūpā : fn ⟨ ekarūpās
ekarūpā : fn corrigenda| ed|: ekarūpā|
etal : fn emended| ed|: etaṃ
hocur : fn corrigenda| ed|: hotur|
atṛṃhan : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
tṛṃhati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
athaiṣo 'gnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaḥ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaram eva prīṇāty atho prāhṛtāyaivāsmai bhāgam akar āhutīnāṃ vai pratiṣṭhityā yajamānaḥ pratitiṣṭhaty āhutīnām apratiṣṭhityā na pratitiṣṭhati yad etaṃ juhoty āhutīnāṃ pratiṣṭhityai tāḥ pratitiṣṭhantīr yajño 'nupratitiṣṭhati yajñaṃ yajamāno 'tho kāmo vai vaiśvānaro yatkāmo bhavati saṃ hāsmai sa kāmo namati yat prāṅ paryāvarteta daivīr viśo muhyeyur yad dakṣiṇā yamadevatyā syād yat pratyaṅ sauryo yad udaṅ raudra ṛju hotavyaḥ pratiṣṭhityai sarvahutaṃ karoti pratiṣṭhityai kṣatraṃ vai vaiśvānaro viṇ mārutā yad etaṃ hutvā mārutān juhoti viśaṃ vā etat kṣatrāya niyunakty atho viśam eva kṣatrāyānukāṃ karoty agnimukhān vai prajāpatiḥ paśūn asṛjata paśavo mārutā yad etaṃ hutvā mārutān juhoty agnimukhān evāsmai prajāpatiḥ paśūn prajanayati saptakapālā bhavanti saptasapta mārutā gaṇās tasmāt saptakapālā gaṇenagaṇena juhoti gaṇaśa eva marutaḥ prīṇāti yo 'raṇye 'nuvākyo gaṇas tan madhyato juhuyāt kṣatraṃ vā eṣa marutāṃ viḍ itare viśo vā etat kṣatraṃ madhyameṣṭhaṃ karoti yadi kāmayeta viśā kṣatraṃ hanyām iti yo 'raṇye 'nuvākyo gaṇas tam itarair gaṇair mohayed viśā vā etat kṣatraṃ hanti yadi kāmayeta kṣatreṇa viśaṃ hanyām iti yo 'raṇye 'nuvākyo gaṇas tenetarān gaṇān mohayet kṣatreṇa vā etad viśaṃ hanti tasya triṣṭubhau yājyānuvākye syātām ojo vai vīryaṃ triṣṭub ojo vā etad vīryaṃ viśa ādāya kṣatrāyāpidadhāti yadi kāmayeta kṣatreṇāsya kṣatraṃ hanyāṃ pra svād āyatanāc cyaveteti yo 'raṇye 'nuvākyo gaṇas tenāgniṣṭhaṃ rathavāhanaṃ vyaṅgayet kṣatraṃ vā eṣa marutām agniṣṭhaṃ rathavāhanaṃ kṣatriyasya kṣatraṃ bibharti kṣatreṇaivāsya kṣatraṃ hanti pra svād āyatanāc cyavata indraṃ daivīr viśo maruto 'nuvartmānā ity etad vai devānām anuvartma daivīṃ ca vāvāsmā etad viśaṃ mānuṣīṃ cānuvartmānau karoti saṃ vā etad agnim inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty eva mārutaiḥ ||
ity uparikāṇḍe stomabhāgo nāma tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
||3.3.10||tṛtīyakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
vasor dhārāṃ juhoty akḷptasya kḷptyā aśāntasya śāntyā anabhijitasyābhijityā anavaruddhasyāvaruddhyai santataṃ juhoti prāṇānāṃ santatyā eṣāṃ lokānāṃ santatyā annādyasya santatyay avichinnaṃ juhoty annādyasyāvichedāya yad vichindyāt prāṇān vichindyād yaṃ dviṣyāt tasya vichindyād annādyam asya vichinatty akṣuc cānnaṃ cety etāni vā annasya rūpāṇi rūpair evānnam avarunddhe 'gniś cāpaś cety eṣā vā annasya yoniḥ sayony evānnam avarunddhe vasor me dhārāsad iti vasordhārāṃ juhoti ghṛtasya vā eṣā dhārā yajamānam amuṣmiṃl loka upatiṣṭhante dvādaśa dvādaśāti juhoti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāvarunddhe 'rdhendrāṇi juhoty ardhendrair vai devā indriyaṃ vīryam asurāṇām avṛñjatendriyam evaitair vīryaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā indram abruvaṃs tvayā mukhenemān jayāmeti so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīd ardhyo vā ahaṃ devatānām asānīti tato vā ajayaṃs tasmād eṣo 'rdhabhāg devatānāṃ yad ardhendrāṇi hūyante vijityaīndrottamāni bhavantīndriyaṃ vai vīryam indra indriye vā etad vīrye tato yajñasya yajamānaḥ pratitiṣṭhaty aṃśuś ca raśmiś ceti yajñamukhaṃ vā aṃśuś ca raśmiś ca yajñamukham evāvarunddhe 'dhipatiś cādābhyaś ceti nainaṃ bhrātṛvyo dabhnoty agniṃ cikyānaṃ pra samānānāṃ jyaiṣṭhyam āpnoti ya evaṃ vedaite grahā bhavanty etāni vai yajñasya rūpāṇi rūpair eva yajñam avarunddhe srucaś ca camasāś ceti yajñāyudhāni sambharati yajñāyudhāny eva sambhṛtya yajñaṃ prayuṅkte pātrāṇi juhoti pātrair vā annam adyate 'nurūpeṇaivānnādyam avarunddhe barhiś ca vediś cety āśīr evaiṣāvabhṛthaś ca svagākāraś ceti pratiṣṭhityai
||3.4.1||agniś ca gharmaś cety etad vā agner brahmavarcasyaṃ rucaṃ caivaitena brahmavarcasaṃ cāvarunddhe tejasvī brahmavarcasī bhavaty ṛtuś ca vrataṃ cety ahorātre vā ṛtuś ca vrataṃ cāhorātre evāsyaitenābhīṣṭe prīte bhavata ekā ca tisraś ceti devachandasaṃ vā ekā ca tisraś ca devachandasam evāvarunddhe catasraś cāṣṭau ceti manuṣyachandasaṃ vai catasraś cāṣṭau ca manuṣyachandasam evāvarunddhe devaloka eva devachandasena ṛdhnoti manuṣyaloke manuṣyachandasenaikā ca tisraś ca catasraś cāṣṭau ceti roho vā eṣa eṣāṃ lokānāṃ saṅkrāntiḥ svargasya lokasya dvyuttareṇa vai stomenādityāḥ svargaṃ lokam āyaṃś caturuttareṇāṅgirasau yad etau stomau juhoti svargasya lokasya samaṣṭyai yugmadayujau vā etau somau mithunau prajananāya reta eva dvyuttareṇa dadhāti reto hitaṃ caturuttareṇa prajanayaty ekā ca tisraś cety ā trayastriṃśatas trayastriṃśad devatās tā evāsyaitenābhīṣṭāḥ pītā bhavanti catasraś cāṣṭau cety aṣṭācatvāriṃśato 'ṣṭācatvāriṃśadakṣarā jagatī jāgatāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe tryaviś ca tryavī cety etāni vai vayāṃsi paśūnāṃ paśava eva paśūn avarunddha āyur yajñena kalpate prāṇo yajñena kalpatā iti yajñasya vā eṣā kḷptir yajñam evaitad acīkḷpad vājāya svāhā prasavāya svāheti trayodaśa vā etā āhutayas trayodaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaraṃ vāvāsmā etad upadadhāti svarge loke tasminn eva pratitiṣṭhati stomaś ca yajuś cety annaṃ vai stomaś ca yajuś cānnaṃ vā etad ātman dhitvānnādo bhūtvā devakṣetram antataḥ prāvasaty agnir vai vasus tasya vā eṣā dhārā sarvān ha vā asmā agnir dohānt sarvān kāmān duhe ya evaṃ veda saṃ vā etad agnir annādyam inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty eva vasor dhārayā
||3.4.2||ms_3,4|3||
acīkḷpat : fn emended| ed|: acīkḷpat
vājaprasavyaṃ juhoti vājaṃ vā etenāgnir annādyam udajayad vājam evaitenānnādyaṃ yajamānā ujjayaty annasyānnasya juhoti vājaprasavyābhir annaṃ vai vājo 'nnādyasyāvaruddhyay ubhayaṃ grāmyaṃ cāraṇyaṃ ca juhoty ubhayasyānnādyasyāvaruddhayay audumbareṇa sruveṇa juhoty ūrg vā udumbara ūrjo 'varuddhyai devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ sarasvatyā vācā yantur yantreṇa bṛhaspatiṃ sāmrājyāyābhiṣiñcāmīty abhiṣiñced yadi brāhmaṇo yajeta bṛhaspatisavo hy eṣa indraṃ sāmrājyāyābhiṣiñcāmīty abhiśiñced yadi rājanyo yajetendrasavo hy eṣa kṛṣṇājine brahmavarcasakāmam abhiṣiñced brahmaṇo vā etad ṛksāmayo rūpam ṛksāme brahmavarcasaṃ brahmavarcasam evāvarunddhe bastājine paśukāmaṃ paśavo vai bastājinaṃ paśūn evāvarunddhe sūyate vā eṣo 'gnīnāṃ yaś cīyate svenaivainaṃ savena samardhayati devā oṣadhīṣu pakvāsv ājīm ayus tā agnir udajayad agner vā eṣo 'bhiṣeko 'nnasya vā etat sūyate savānāṃ vā eṣa eko bṛhaspatisavo vā eṣa bārhaspatyo brāhmaṇo devatayā svenaiva savena sūyate tad āhur hotavyam eva na hi suṣuvāṇaḥ kaṃ cana pratyavarohatīti suṣuvāṇo vā eṣa devatayā yo 'gnicid ṛtavo vai suṣuvāṇasya rāṣṭram anubibhrati ṣaḍ vā ṛtava ṛtavo rāṣṭrabhṛto yat ṣaḍbhir juhoty ṛtuṣv evāsya rāṣṭraṃ pratiṣṭhāpayati te 'smai rāṣṭram anubibhrati dvādaśagṛhītena juhoti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe mithunā vā etā āhutayas tasmai svāhā vaṭ tābhyaḥ svāhā vaḍ iti tasminn eva mithune reto dadhāti rathaśīrṣe saptamaṃ juhoti diśām abhijityai diśa evābhijitā rathena jīyante 'thaite vātahomā agnicito vā amutrāhorātre agnicite 'yaṃ vāyuḥ pavate prāṇo vai vāyuḥ prāṇam evāvarunddhe 'ñjalinā juhoti na hy etasyāvadānam asty atho parigṛhītyā eva prāṇo vai vāyur hastaḥ prāṇāyopakḷptatamas tasmād añjalinā juhoti trir juhoti trayo vā ime lokā ima evāsmai lokā vātaṃ dhunvanti samudro 'si nabhasvān ārdradānur ity etāni vai vāyo rūpāṇi rūpair eva vāyum avarunddhe māruto 'si marutāṃ gaṇa iti māruto hi vāyuḥ saṃ vā etad agnim inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty eva vātahomaiḥ prāṇo vai gāyatrī gāyatraṃ havirdhānam apāno jagatī jāgataṃ sado vyānas triṣṭup traiṣṭubham āgnīdhram asuḥ pṛśnir madhye divyo nihitaḥ pṛśnir aśmeti amuṃ vāvāsyaitan madhyataḥ prāṇāpānānāṃ vyavadadhāti prāṇānāṃ dhṛtyay aśmanavamā āgnīdhre sādayati nava vai prāṇāḥ prāṇān vāvāsyaitad yajamānaloke dadhāty ekaviṃśatiṃ hotriye pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekavimśa ekādaśa brāhmaṇāñśaṃsya ekādaśākṣarā triṣṭub vīryaṃ tirṣṭub vīrya eva pratitiṣṭhaty aṣṭāṣṭā itareṣv aṣṭākṣarā gāyatrī brahma gāyatrī brahmaṇy eva pratitiṣṭhati ṣaṇ mārjālīye ṣaḍ vā ṛtava ṛtavo vā etaṃ dakṣiṇataḥ paryaharanta pitaro vā ṛtavo 'tho ṣaḍ vai chandāṃsi chandāṃsi vāvāsyaitad yajñamukhe yunakti sajūr abdo āyavobhir ity etā vā agner devatāḥ purastādbhāgās tā eva prīṇāty atho atra vai devānāṃ priyās tanvas tā evāvarunddhe sajūr abdo āyavobhir iti saṃvatsaro vā abda ṛtavā āyavānaḥ saṃvatsara evāsyaitenā ṛtavo 'bhīṣṭāḥ prītā bhavanti sajūr uṣā āruṇībhir ity uṣasam eva prīṇāti sajoṣā aśvinā daṃsobhir ity ahorātre vā aśvināhorātre evāsyaitenābhīṣṭe prīte bhavataḥ sajūḥ sūrā etaśeneti sūryam eva prīṇāti sajūr vaiśvānara iḍayā ghṛtena svāheti saṃvatsaro vai vaiśvānaraḥ paśavā iḍā paśavo ghṛtaṃ saṃvatsarā evāsyaitena paśavo 'bhīṣṭāḥ prītā bhavanti darbhastambe juhoty eṣā vā asyāmṛtacit tanūr amṛte vā etad agniś cīyate hiraṇyaṃ nidhāya juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyāt svargāya vai lokāya devarahatho yujyate kāmāya manuṣyaratho 'gniṃ yunajmi śavasā ghṛtenety agniṃ vā etad yunakti tena yuktena svargaṃ lokaṃ gachati yat sarvābhir yuñjyād yukto 'sya yajñaḥ syād apratiṣṭhitā āhutayo dvābhyāṃ nāpiyunakty āhutīnāṃ pratiṣṭhityai tāḥ pratitiṣṭhantīr yajño 'nupratitiṣṭhati yajñaṃ yajamānas tisṛbhir yunakti trivṛd dhy agnir yāvān evāgnis taṃ yunakti tasmin yukte sarvaṃ havyaṃ samādhīyate pañcabhir yunakti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha saṃ vā etam etau tapato yaś cīyate yaś ca vaiśvānaro yad apsumatībhyāṃ purastād yajñāyajñiyasya sammṛśati śāntyay eṣā vai yajñasya mātrā yad agniṣṭomo bhūma tv evāsyāta ūrdhvaṃ kriyate
||3.4.4||yo vā agniṃ yogā āgate na yuṅkte na yuñjāneṣu yuṅkte 'gne yukṣvā hi ye tavety agniṃ vā etad yogā āgate yuṅkte yuṅkte yuñjāneṣu yo vā agniṃ vimoka āgate na vimuñcate na vimuñcamāneṣu vimuñcate vi te muñcāmi raśanāṃ vi raśmīn ity agniṃ vā etad vimoka āgate vimuñcate vi muñcamāneṣu muñcate yathā vai punarādheyam evaṃ punaścitir yo vā ādheyena ṛdhnoti punaḥ sa ādhatte yo 'gniṃ cikyāno manyeta vi syā ṛdhyatā iti sa etāṃ punaścitim upadahītāpi prathamaṃ cinvānaś cinvītā ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya yāṃ vā agnicid aniṣṭakā āhutiṃ juhoti sravati sā tāṃ sravantīṃ yajño 'nusravati yajñaṃ yajamāno yad etāṃ punaścitim upadadhāty āhutīnāṃ pratiṣṭhityai tāḥ pratitiṣṭhantīr yajño 'nu pratitiṣṭhati yajñaṃ yajamāno 'ṣṭopadadhāty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gnir yāvān evāgnis taṃ cinute 'ṣṭau lokampṛṇā upadhāya purīṣeṇābhy·haty aṣṭākṣarā gāyatrī brahma gāyatrī gāyatryaivainaṃ chandasā brahmaṇā cinuta ekādaśa lokampṛṇā upadhāya purīṣeṇābhy·haty ekādaśākṣarā triṣṭubvīryaṃ triṣṭubhaivainaṃ chandasā vīryeṇa cinute dvādaśa lokampṛṇā upadhāya purīṣeṇābhy·hati dvādaśākṣarā jagatī jāgatāḥ paśavo jagatyaivainaṃ chandasā paśubhiś cinuta eṣā vā agner uttaravedir etad agnir uttaravedimāṃś cīyate yo 'syāgniḥ purā citaḥ syāt tam anvavasāya yajeta yathā vā idaṃ dīpyamāne bhūyo 'bhyādadhāty evaṃ vāvāsminn etad abhipūrvaṃ bhūyas tejo dadhāti tad āhuḥ kaḥ śreyāṃsaṃ viṣuptaṃ bodhayiṣyatīti yad yajatā āhutyaivainaṃ vyardhayati gṛhān vā eṣa kurute yo 'gniṃ cinute yad vā anyato vindate gṛhāṃs tad āharati ya iṣṭyā vā paśunā vā somena vā yajeta yo 'syāgniḥ purā citaḥ syāt tam anvavasāya yajeta yathā vā idam anyato vittvā gṛhān āharaty evaṃ tat tad āhuḥ punar vā sruvā etad yajñe kriyate yatraiva kva ca yajeta tad etā ekaviṃśatim upadhāya yajeta pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekavimśa iti
||3.4.5||cinvītā : fn ⟨ cinvīta
samās tvāgnā ṛtavo vardhayantv iti samābhiś caivainam ṛtubhiś ca saminddhe saṃ divyena dīdihi rocaneneti jyotiṣmantam evainaṃ cinute viśvā ābhāhi pradiśaś catasrā iti tasmād agniḥ sarvā diśā ābhāty amutrabhūyād adha yad yamasya bṛhaspate abhiśaster amuñcā ity āmayāvinaḥ kuryān mṛtyur vai yamo brahma bṛhaspatir yāvad eva brahma tenainaṃ bhiṣajyati pratyūhatām aśvinā mṛtyum asmād ity aśvinau vai devānāṃ bhiṣajau tā asmān mṛtyuṃ pratyūhata ud vayaṃ tamasas parīti pāpmānam eva tamo 'pahatya svargaṃ lokam abhyārohaty āhṛto vai haitanāmanaḥ sarvater āpāṣṭher agneś cityasya hotāsīt tam abruvan yā apsumatīs tā icheti tasmai vā etā gandharvāpsarasaḥ prābruvan yad apsumatīḥ sāmidhenīr bhavanti śāntyai caturviṃśatim anvāha caturviṃśatyakṣarā vai gāyatrī gāyatrī yajñamukhaṃ yajñamukham evālabdhātho caturviṃśatir vā ardhamāsāḥ saṃvatsara eṣa vā asthitā śrīr yat saṃvatsaro na vā eṣa śriyelayati na hāsya śrīr ilayati gāyatrīr anvāha tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ teja eva brahmavarcasam avarunddhe triṣṭubho 'nvāhaujo vai vīryaṃ triṣṭubh oja eva vīryam avarunddhe yad gāyatryaś ca triṣṭubhaś ca bhavanti tenaiva tad ubhayam avarunddhe yā āgneyīr aniruktās tāḥ kāryā aniruktam iva hy etad avyāvṛttaṃ vyāvṛtaṃ pāpmanā bhrātṛvyeṇa gachati tā agnīṣomīyasya paśoḥ kuryāt ko hi devakṣetraṃ dvir abhyārokṣyatīti tisro rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhus tripadā virāḍ virājam evāpnoti ṣaḍ rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhuḥ ṣaḍ vā ṛtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu virāḍ āyattā virājam evāpnoti daśa rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhur daśākṣarā virāḍ virājam evāpnoti dvādaśa rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhur dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu virāḍ āyattā virājam evāpnoti caturviṃśatiṃ rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhuś caturviṃśatir vā ardhamāsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu virāḍ āyattā virājam evāpnoti māsaṃ bhṛtvāgniś cetavyā ity āhur māsaśa eva saṃvatsaram āpnoty aṣṭau vā etan māso vasavo 'bibhrus ta imaṃ lokam ājayan gāyatrīṃ chanda ekādaśa rudrās te 'ntarikṣaṃ lokam ājayaṃs triṣṭubhaṃ chando dvādaśādityās te 'muṃ lokam ājayan jagatīṃ chandas ta ārdhnuvann ṛdhnoti ya evaṃ vidvānt saṃvatsaram agniṃ bibharti tasmād āhuḥ saṃvatsarabhṛta evāgnir ity athaitā āpriyaḥ prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata sa etā āprīr apaśyat tābhir ātmānam āprīṇītāgnir vai prajāpatir yad etā āpriyo bhavanty agnim evaitābhir yajamānā āprīṇīte lomaśaṃ vā etac chandaḥ paśavyam ūnātiriktaṃ prajananāya virājo bhavanti virāḍ vai sarvāṇi chandāṃsi sarvāṇy evāsya chandāṃsy upahitāni bhavanti tā viśvacitaḥ kuryāt prāṇā vā etā jyāyasīr iva ca kanīyasīr iva ca bhavanti jyāyāmsa iva ca hīme kanīyāmsa iva ca prāṇāḥ prāṇān evātman dhatte
||3.4.6||vā : fn emended| ed|: ā|
yasyāgnir ukhyo 'nugachati yathā putro jātaḥ pramīyata evaṃ tad yady anugachet tām evokhāṃ punaḥ parīndhītaiṣā vā agner yoniḥ svād evaināṃ yoneḥ prajanayatīśvaro vā eṣo prajanitor yo 'gniṃ cinute ||
yās te agna ārdrā yonayo yāḥ kulāyinīr ye te agnā indavo yā u nābhayaḥ |
tābhiṣ ṭvam ubhayībhiḥ saṃvidānaḥ prajānaṃs tanveha niṣīda ||
iti yad eṣārdrā yonimati śāntyai prajā vai kulāyaṃ paśavaḥ kulāyaṃ yat kulāyinīḥ prajātyai havirbhūto vā eṣa yo 'gniṃ cinute yo 'gniṃ citvān yasya striyam upaiti yathā haviḥ skannam evaṃ syād yathā haviṣe skannāya prāyaścittim ichanty evam asmai prāyaścittim icheyur yady upeyān maitrāvaruṇyāmikṣayā yajeta maitrāvaruṇatām evopaity ātmano 'skannatvāya paśur vā agnir yo vai paśuṃ purastād upacarati hinasti vā enaṃ sa tasmāt purastāt pratyañcaṃ nākrāmati tasmād u paścāt prāñcam upacaraty ātmano 'hiṃsāyai yo vai yathāvṛttam agniṃ cinute yathārūpaṃ prajāś ca ṛtavaś ca kalpante yā dakṣiṇāvṛtas tā dakṣiṇata upadadhāti yāḥ savyāvṛtas tā uttaratas tryālikhitāḥ paścāt prācīr upadadhāti yathāvṛttaṃ vā etad agniṃ cinute yathārūpaṃ prajāś ca ṛtavaś ca kalpante sasatyo 'gniś cetavyā ity āhuḥ ||
bhūr bhuvaḥ svaḥ || iti purastāt svayamātṛṇṇā yāvad etad vai vācaḥ satyaṃ sasatyam evāgniṃ cinute prāṇo vai svayamātṛṇṇāmṛtaṃ hiraṇyaṃ yad dhiraṇyeṣṭakām upadhāya svayamātṛṇṇām upadadhāty amṛta evāsya prāṇān dadhāti tejo 'si tejo me yacheti hiraṇyeṣṭakā upadadhāty etābhir vā ime lokā vidhṛtā atho etābhir evāgniṃ cinuta ime lokāḥ prabhānti devā asurān hatvā mṛtyor abibhayus te chandāṃsy apaśyaṃs tāni prāviśaṃs tebhyo yadyad achadayat tenātmānam achādayanta tac chandasāṃ chandastvaṃ citiñcitim upadhāyāgneyyā dhāma chando 'bhimṛśati svām eva devatām upapraviśaty ātmano 'hiṃsāyai ||
śyenacitiṃ cinvīta svargakāmaḥ śyeno vai bhūtvā gāyatry amuṃ lokam apatat svargasya lokasya samaṣṭyai rathacakracitiṃ cinvīta bhrātṛvyavān rathacakraṃ vai vajraṃ kṛtvā devā asurebhya upaprāvartayaṃs teṣāṃ śatatarham atṛṃhaṃs tad etām eva vajraṃ kṛtvā yajamāno bhrātṛvyāyopapravartayati śatatarhaṃ ha dṛṃhati praugacitiṃ cinvīta bhrātṛvyavān ubhayato vai devān asurāḥ parīyattā āsan purastād anye paścād anye tān vā etena vyanudanta tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodo droṇacitiṃ cinvītānnakāmo droṇena vā annam adyate 'nurūpeṇaivānnādyam avarunddhe paścāccarur bhavaty anurūpatvāya śmaśānacitiṃ cinvīta yaḥ kāmayetāñjasā pitṛlokam upeyām ity añjasā pitṛlokam upaity upa cānyaṃ cinvīta grāmakāmo yathaivaitam upacinoty evam asmai grāmam upacinoti samūhyaṃ cinvīta paśukāmo yathaivaitaṃ samūhaty evam asmai digbhyaḥ paśūnt samūhati
||3.4.7||atṛṃhan : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
praugacitiṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prajāpatir vā etam agre 'gnim acinuta ṛtubhiḥ saṃvatsaraṃ vasantena purastād acinuta grīṣmeṇa dakṣiṇaṃ pakṣaṃ varṣābhir uttaraṃ śaradā puchaṃ hemantena madhyaṃ brahmaṇaiva purastād acinuta kṣatreṇa dakṣiṇaṃ pakṣaṃ viśottaraṃ paśubhiḥ pucham āśayā madhyam etāvad vā asti yāvad evāsti tat spṛṇoti tad avarunddhe svargāya vai lokāyāgniś cīyate vajra ekādaśinī yad ekādaśinīṃ minuyād vajraḥ purastād avagṛhṇīyād asvargyaḥ syād yan na minuyād apaśuḥ syād ekayūpa ekādaśa paśavo niyujyās tena paśavyās tena svargo yat pakṣasammitāṃ minuyāt kanīyāṃsaṃ yajñakratum upeyāt kanīyasīṃ prajāṃ kanīyasaḥ paśūn kanīyo 'nnādyaṃ pāpīyānt syād atha yad vedisammitāṃ minoti jyāyāṃsaṃ cinute jyāyāṃsam eva yajñakratum upaiti bhūyasīṃ prajāṃ bhūyasaḥ paśūn bhūyo 'nnādyaṃ vasīyān bhavaty eṣā vā agner uttaravatī nāma citir uttaramuttaraṃ śvaḥśvaḥ śreyān bhavati ya evaṃ veda dvedhā vā agniṃ cikyānasya yaśa indriyaṃ gachaty agniṃ vā gachaty ātmānaṃ vā ||
rucaṃ no dhehi brāhmaṇeṣu rucaṃ rājasu dhāraya |
rucaṃ viśyeṣu śūdreṣu mayi dhehi rucā rucam ||
iti yaj juhoty ātmānaṃ vā etad agner yaśasārpayatīśvaro vā eṣa duścarmā bhavitor yo 'gnim adhyeti ||
tat tvā yāmi brahmaṇā vandamānas tad āśāste yajamāno havirbhiḥ |
aheḍamāno varuṇeha bodhy uruśaṃsam ā nā āyuḥ pra moṣīḥ ||
iti yaj juhoti śāntir vā eṣāgner guptir ātmano vayo vā agnis tasmād agnicitā pakṣiṇo nāśitavyaṃ no agnividā yad aśnīyāt tam evāśnīyāt sa enam ārtiṃ ninayet prajāpatir vā etam agre 'gnim acinuta jyaiṣṭhyakāmaḥ sa jyaiṣṭhyaṃ mahimānam agachad jyaiṣṭhyaṃ mahimānaṃ gachati ya evaṃ vidvān agniṃ cinute prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā tā anuprāviśat so 'bravīd yo metaḥ sañcinavadardhnuvat sa iti taṃ devāḥ samacinvaṃs ta ārdhnuvaṃs tac cityasya cityatvaṃ tad ya evaṃ vidvān agniṃ cinoti prajāpatim eva sañcinoty ṛdhnoti tasmād āhuḥ prajāpaticita evāgnir iti
||3.4.8||devebhyo vā agniṃ cikyānebhyo na vyauchat te 'gnā āhutim ajuhavus tubhyam agre vyucha tathāsmabhyaṃ vivatsyatīti tayāgnaye vyauchad vy agnayā auchan nāhutyai vyauchat tasyā āhutyai yajñena vyauchad vy āhutyā auchan na yajñāya vyauchat tasmai yajñāya dakṣiṇayā vyauchad vi yajñāyauchan na dakṣiṇāyai vyauchat tasyai dakṣiṇāyai brāhmaṇena vyauchad vi dakṣiṇāyā auchan na brāhmaṇāya vyauchat tasmai brāhmaṇāya brahmaṇā vyauchad vi brāhmaṇāyauchan na brahmaṇe vyauchat tasmai brahmaṇe tapasā vyauchad etā vai tapaḥparārdhā vyuṣṭayaḥ śvovasīyasy asmai vyuchati ya evaṃ vidvān vyuṣṭīr upadhatte yo vai yathāpūrvaṃ vyuṣṭīr veda yathāpūrvam asmai vyuchaty auṣasī vāva prathamā vyuṣṭir vyavāḍ iti vā āhur yad auṣasy udeti yad vyuchati yad agnir ādhīyate yat sūrya udeti yad dhastā avanenikte yad aśnāti yat pibaty etā vai yathāpūrvaṃ vyuṣṭayo yathāpūrvam asmai vyuchati ya evaṃ vidvān vyuṣṭīr upadhatte
||3.4.9||yo vā agnim ayonim anāyatanaṃ cinute 'yonir anāyatano bhavaty āpo vā agner yonir yat kumbheṣṭakā upadadhāti yonimantam evāyatanavantam agniṃ cinute yonimān āyatanavān bhavaty adharasapatno 'gniś cetavyā ity āhur āpo vā agneḥ sapatno yat kumbheṣṭakā upadadhāty adharasapatnam evāgniṃ cinute 'dharo 'smāt pāpmā bhavaty adharaḥ sapatnaḥ śug vā agnir āpaḥ śāntir yat kumbheṣṭakā upadadhāti śāntyai yat kumbhāś ca kumbhyaś ca tan mithunaṃ yad dvandvaṃ prajātyai dvādaśopadadhāti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe naivāraś carus trayodaśo bhavaty asti māsas trayodaśas tam evaitenāptvāvarunddhe payasi bhavati yat payo grāmyaṃ tenānnādyam avarunddhe yan nīvārā āraṇyaṃ tena tenaiva tad ubhayam avarunddhe ||
ity uparikāṇḍe vasordhārīyaḥ caturthaḥ prapāṭhakaḥ
||3.4.10||tṛtīyakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
ā vā eṣa prajāpataye vṛścate yaḥ śira upadadhāti netarāṇy aṅgāny asthicid asya śmaśānacid bhavati yad etāṃ puruṣacitim upadadhāti na prajāpatayā āvṛścate 'nasthicid asyāśmaśānacid bhavati ṣaṭtriṃśatam etā upadadhāti ṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī bārhatāḥ paśavo bārhataḥ puruṣaḥ puruṣasya pratimopadhīyate sa hy eṣa dhīyata eṣa ha tv eva yajamāno 'muṃ lokaṃ nāti pramīyate yasyaitā upadhīyante
||3.5.1||athaitāḥ pañcāpañcīnāḥ śithira iva vā agniś cityo yat pañcāpañcīnā upadadhāty agner dhṛtyā aśithiratvāya pañcopadadhāti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha bhūyaskṛd asi varivaskṛd asīty agnā eva bhūmānaṃ dadhāti bhūyān prajayā paśubhir bhavaty apsuṣad asi gṛdhrasad asīti vayo vā agniḥ samikṣyam evainaṃ vayaḥ karoti vayo bhūtvā svargaṃ lokam eti yasyaitā upadhīyante
||3.5.2||citaḥ stha paricitaḥ stheti śarkarāḥ pariśrayati yañ śarkarā apariśritya sikatā nivaped retaḥ siktaṃ parāsicyetātha yañ śarkarā apariśritya sikatā nivapati retasaḥ siktasya parigṛhītyai
||3.5.3||vi vā eṣa yajñaś chidyate yad asaṃsthitaṃ paśum utsṛjanti saṃ ha sma vā etam āśokeyaḥ sthāpayaty ājyena saṃsthāpyaṃ yajñasya santatyā avichedāya
||3.5.4||svargaṃ vā eṣa lokam anvārohati yo 'gniṃ cinute yad anvārohān juhoti svargam evainaṃ lokaṃ gamayitvātha kāmaṃ carati ||
ity uparikāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.5.5||tṛtīyakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped agnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdhāgnir vai yajñasyānto 'vastād viṣṇuḥ purastād ubhayata eva yajñasyāntā ālabdha tad āhur na ṛta indrād yajño 'stv iti yad aṣṭākapalas tenāgneyo yat trikapālas tena vaiṣṇavo yad ekādaśakapālaḥ sampadyate tenaindro 'gnir vai yajñasya pavitraṃ viṣṇur yajñaḥ pavitrapūtam eva yajñam ālabdha medhasya vā etad yajñasya rūpaṃ yat puroḍāśas tasmāt puroḍāśa eva kāryaś carū kurvanti dhenvā vai ghṛtaṃ payo 'naḍuhas taṇḍulās tan mithunaṃ mithunam evāsya yajñamukhe dadhāti tejo vai ghṛtaṃ tejasa eva prajāyate puruṣo vā eṣa medhāyālabhyate puruṣasyeva hy eṣā pratimā yata iva hi rūpaṃ tasmāc carur eva kāryo vedimati dīkṣate vindā iti vai vedimati dīkṣate vindate ha vai yo vedimati dīkṣate 'tho yajñapatha evādīkṣiṣṭa vedyā vai devā imam asurāṇām avindatemām eva vindate yo vedimati dīkṣate 'tho yajñapatham evālabdha prācīnavaṃśaṃ kurvanti diśo yad imāṃ vyakalpayann imām eva devebhyo 'kalpayann imāṃ pitṛbhya imām asurebhya imāṃ manuṣyebhyo devatām eṣa upaiti yo dīkṣate devānām eva diśam upāvartate prācīnām eva diśam upāvartate 'tho devakṣetram eva prāvasyati pariśrayanty antarhito vai daivāt kṣayān mānuṣaḥ kṣayo mānuṣād evainaṃ kṣayād antardadhaty atho rakṣasām ananvavāyāyaiti vā eṣo 'smāl lokād yo dīkṣate janaṃ hy eti devalokam abhyārohati pariśrayanto 'tirokān kurvanti tenāsmāl lokān naiti tenāsmiṃl loke dhṛtaḥ purastāt prāyaṇaṃ kuryāt svargakāmasyāsau vā ādityaḥ svargo loko 'muṣyainam ādityasya sāmakṣaṃ gamayati dakṣiṇataḥ prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayeta pitṛloka ṛdhnuyād ity eṣā vai pitπṇāṃ dik pitṛloka eva ṛdhnoti paścāt prāyaṇaṃ kuryāt prajākāmasya paścād vai reto dhīyate reto dīkṣito reto 'smin dadhāty uttarataḥ prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayeta manuṣyaloka ṛdhnuyād ity eṣā vai manuṣyāṇāṃ diṅ manuṣyaloka eva ṛdhnoty uttarataḥ purastāt prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayetobhayor lokayor ṛdhnuyād ity ubhayor vā etal lokayor ubhayor eva lokayor ṛdhnoti sarvataḥ prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayeta sarvāsu dikṣv ity ṛdhnuyād iti sarvāsu dikṣv ity ṛdhnoti
||3.6.1||dīkṣate : fn corrigenda| ed|: dīkṣate|
dīkṣate : fn corrigenda| ed|: dīkṣate|
keśaśmaśru vapate dato dhāvate nakhān nikṛntate snāti mṛtā vā eṣā tvag amedhyaṃ vā asyaitad ātmani śamalaṃ tad evāpahate medhya eva medham upaity apsu dīkṣāṃ praveśayitvā devāḥ svargaṃ lokam āyan yad apsu snāti tām eva dīkṣām ālabhate 'tha yad apo 'vabhṛtham abhyavaiti tāṃ vā etad dīkṣāṃ punar apsu praveśayaty oṣadhe trāyasvainam ity āha trātyā eva svadhite mainaṃ hiṃsīr iti vajro vai svadhitiḥ sa īśvaro 'śānto yajamānaṃ hiṃsitor yat tṛṇam antardadhāti yajamānasyāhiṃsāyai devaśrud imān pravapā iti devaśrud hy etān pravapate svasty uttaraṃ aśīyeti svasty asya yajñasyodṛcam aśīyeti vā etad āhāpo mā mātaraḥ sūdayantv ity āpo hi yajño ghṛtena mā ghṛtapvaḥ punantv iti devatābhir evātmānaṃ pāvayate viśvaṃ hi ripraṃ pravahantu devīr iti yad evāsya ripram amedhyam ātmani śamalaṃ tad asmād adhi pravahanty ud id ābhyaḥ śrucir ā pūta emīti śrucir evābhyo yajñiyo medhyaḥ pūta udeti havir vai dīkṣito yadā vai havir yajuṣā prokṣaty atha havir bhavati yad yajuṣā snapayati havir evainam akar aśnāti prāṇā vā aśanaṃ prāṇān evātman dhitvā dīkṣate suṣiro vai puruṣaḥ sa vai tarhy eva sarvo yarhy āśito yad āśito bhavati medhya eva medham upaiti yathā vā iha dīkṣita evaṃ vā eṣo 'muṣmiṃl loka eva vā atyāśitasya tiṣṭhati tasmān nātyāśitena bhavitavyaṃ tan na sūrkṣyam āśitenaiva bhavitavyaṃ yathaiva kanīyaḥkanīyo 'śnīyād evam aśnīyād yad dhi dīkṣitaḥ san kanīyo 'śnāti tena dīksita āṅkte 'bhyaṅkte vāsaḥ paridhatta etā vai puruṣasya tanvaḥ satanūr eva medhyam upaiti navanītenābhyaṅkte ghṛtaṃ devānām āyutaṃ manuṣyāṇāṃ niṣpakvaṃ gandharvāṇāṃ svayaṃvilīnaṃ pitπṇāṃ sarvadevatyaṃ vā etat tasmān navanītenābhyaṅkte darbhapiñjulābhyāṃ samāyauti tat svid abhyañjanam akar atho abhy evaitad ghārayati medhatvāya mahīnāṃ payo 'sīty āha mahīnāṃ hy etat payo 'pām oṣadhīnāṃ rasā ity apāṃ hy eṣa oṣadhīnāṃ raso varcodhā asi varco me dhehīty āśiṣam evāśāste
||3.6.2||antardadhāti : fn emended| ed|: antar dadhāti
svid : fn emended| ed|: svid
prasvāṅkte prajātyaīṣīkayāṅkte śalasyā hi manuṣyā āñjate satūlayāṅkte 'patūlayā hi manuṣyā āñjate dakṣiṇaṃ pūrvam āṅkte savyaṃ hi pūrvaṃ manuṣyā āñjate trir anyat trir anyad āṅkte 'parimitaṃ hi manuṣyā āñjate na punar niṣevayati punarāvartaṃ hi manuṣyā āñjata indro vai vṛtram ahaṃs tasya kanīnikā parāpatat sā trikakubham agachat tadāñjanaṃ traikakubham āṅkte satyaṃ vai cakṣur neva vāce śrad dadhāti satyam evālabhya dīkṣām upaity antar ahaṃ tvayā dveṣo antarārātīr dadhe mahatā parvateneti parvatena vā etad dveṣo 'rātīr antar dhatte cakṣuḥpā asi cakṣur me pāhīty āśiṣam evāśāsta ūrdhvaṃ cāvāñcaṃ ca pāvayaty ūrdhvaś ca hy ayam avāṅ ca prāṇo yaṃ dviṣyāt tam akṣṇayā pāvayet prāṇān asya mohayati pramāyuko bhavati citpatis tvā punātv iti yajño vai citpatir vācaspatis tvā punātv iti vācaspatir evainaṃ yajñāya pāvayati devas tvā savitā punātv iti savitṛprasūta evaitābhir devatābhir medhāyātmānaṃ pāvayate 'chidreṇa pavitreṇety etad vā achidraṃ pavitraṃ yat sūryasya raśmayo 'chidreṇaivainaṃ pavitreṇa punāti tasya te pavitrapate pavitreṇeti yajño vai pavitrapatir yajñāya khalu vā eṣa kam ātmānaṃ pāvayate ||
āṅkte : fn emended| ed|: āṅkte|
yajñaṃ śakeyam || itīndro vai vṛtram apsv adhyahaṃs tāsāṃ yad yajñiyaṃ medhyam āsīt tad udakrāmat tā imā oṣadhayo 'bhavaṃs tāsāṃ vā etat tejo yad darbhā etā vai śuṣkā āpo yad evāsāṃs tejas tad avarunddhe trayīr vā āpo divyāḥ pārthivāḥ samudriyās tāḥ sarvā darbho vivasthait tasmād darbhaḥ pavitraṃ dvābhyāṃ pāvayati dve pavitre dvipād yajāmāno yāvān evāsyātmā taṃ pāvayati triḥ pāvayati triṣatyā hi devā atho trayo vā ime prāṇāḥ prāṇo 'pāno vyāno yāvān evāsyātmā taṃ pāvayati saptabhiḥ pāvayati sapta vai chandāṃsi chandobhir evainaṃ pāvayaty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaivainaṃ pāvayaty ekaviṃśatyā pāvayati daśa hastyā aṅgulayo daśa pādyā ātmaikaviṃśo yāvān evāsyātmā taṃ pāvayati trayā vai nairṛtā akṣāḥ striyaḥ svapno yad dīkṣate tenākṣaiś ca strībhiś ca vyāvartate yāṃ prathamāṃ dīkṣito rātrīṃ jāgarti tayā svapnena vyāvartate yāṃ prathamāṃ dīkṣito vasati yajñaṃ tayāvarunddhe yāṃ some krīte prajāṃ tayā yāṃ śvaḥsutyayā paśūṃs tayā
||3.6.3||ākūtyai prayuje agnaye svāhety ākūtyā vā ākūtir yakṣyate sya iti prayujaḥ khalu vā enaṃ yajñāya prayuñjate medhāyai manase agnaye svāheti medhayā hi manasā yajñam aśnute dīkṣāyai tapase agnaye svāheti dīkṣayā hi tapasā yajñam aśnute sarasvatyai pūṣṇe agnaye svāheti vāg vai sarasvatī vācā vyāharati yakṣyate sya iti pūṣā khalu vā enaṃ yajñaṃ prāpipad ya enam apūpuṣad āpo devīr bṛhatīr viśvaśambhuvā ity āpo hi yajño dyāvāpṛthivī uro antarikṣeti dyāvāpṛthivī vā anv antarikṣaṃ yajña upaśritas tata eva yajñam ālabdha bṛhaspatir no haviṣā vṛdhātu svāheti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇā vā etat purastāt sarvān kāmān āptvā dīkṣām ālabhate yatra vā asya yajñaḥ śrito yatrayatropaśritas tatastato vā etat sarvaṃ brahmaṇā yajñaṃ sambhṛtyālabdha na vā ekāhutir dīkṣitaṃ karoti yad etāni juhoti dvitīyatvāya prajāpatir vai yat kiñca manasādīdhet tad ādhītayajurbhir evāpnot tad ādhītayajuṣām ādhītayajuṣṭvaṃ tad ya evaṃ vidvān ādhītayajūṃṣi juhoti yad eva kiñca manasā dīdhyaj juhoti tad āpnoty ete vai yajñasya sambhārā eṣa ha tv eva sambhṛtasambhāreṇa yajñena yajate yasyaitāni hūyanta etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśiḥ kim u sa yajñena yajeta yo yajñasya sambhārān na vidyād iti pañcabhir juhoti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha ṣaḍbhir juhoti ṣaḍ vā ṛtava ṛtuṣv eva pratitiṣṭhati yajño vai sṛṣṭaḥ pra sāmāvlināt pra yajus taṃ vā ṛg evāyachad ekā vā enam ṛg ayachad dvādaśa yajūṃṣi nava sāmāni tasmān navabhir bahiṣpavamāne stuvate nava hy enaṃ sāmāny ayachaṃs tasmād vātsambandhavido dvādaśabhir audgrabhaṇaṃ juhvati dvādaśa hy enaṃ yajūṃṣy āyachann etarhi khalu vā eṣa sṛjyate yarhi dīkṣate yad ṛcaudgrabhaṇaṃ juhoti yajñaṃ vā etat sṛṣṭam ṛcāyachati tasmād āruṇivida ṛcaudgrabhaṇaṃ juhvaty ekā hy enam ṛg ayachat
||3.6.4||prāpipad : fn corrigenda| ed|: prāpibad|
yajño vai prajāpatiḥ prājāpatyam etac chando yad anuṣṭubh yad anuṣṭubhā juhoti svenaivainaṃ chandasāvarunddha ekayā juhoty eko hi prajāpatir aniruktayā juhoty anirukto hi prajāpatiḥ pūrṇayā juhoti pūrṇo hi prajāpatir yad ūnayā juhuyād bhrātṛvyāya lokam uñśiṃṣed atha yat pūrṇayā juhoti na bhrātṛvyāya lokam uñśiṃṣaty ūrjo vā etad rūpaṃ yat pūrṇaṃ yat pūrṇayā juhoti yajñe vā etad ūrjaṃ dadhāti viśvo devasya netur iti sāvitraṃ marto vurīta sakhyam iti pitṛdevatyaṃ viśvo rāya iṣudhyatīti vaiśvadevaṃ dyumnaṃ vṛṇīteti bārhaspatyaṃ puṣyasā iti pauṣṇaṃ sārasvataḥ svāhākāraḥ sarvadevatyā vā eṣā ṛk tasmād eṣaikā satyaudgrabhaṇaṃ paribabhūva sarvābhyo devatābhyo yajña ālabhyā ity āhuḥ sarvadevatyā vā eṣā ṛg yad etayā ṛcaudgrabhaṇaṃ juhoti sarvābhyo vā etad devatābhyo yajñam ālabhate 'nuṣṭubho vā etasyāḥ satyās trīṇy aṣṭākṣarāṇi padāny ekaṃ saptākṣaraṃ yat saptākṣaraṃ tasya catvāry akṣarāṇy ekasmin pada upayanti trīṇy ekasmin yatra catvāry upayanti sā jagatī yatra trīṇi sā triṣṭub yad aṣṭākṣaraṃ tena gāyatrī yad anuṣṭup tenānuṣṭup sarvair evāsya chandobhir hutaṃ bhavati chandaḥpratiṣṭhāno vai yajñaś chandaḥsu vāvāsyaitad yajñaṃ pratiṣṭhāpayām akaḥ svāhākāreṇa khalu vā eṣā paṅktiḥ pāṅkto yajñaḥ paṅktiprāyaṇaḥ paṅktyudayanaḥ paṅktiprāyaṇam evāsya yajñaṃ paṅktyudayanam akar atho vāg vai chandāṃsi vācaṃ vā etan madhyata āptvāvarunddhe tasmād iyaṃ vāṅ madhyato vadati madhyato hīyaṃ vāk prajāpatir vai svāṃ duhitaram adhyaid uṣasaṃ tasya retaḥ parāpatat te devā abhisamagachanta tasmād dīkṣito na dadāti na pacaty athainam abhisaṅgachante tad udagṛbhṇaṃs tad audgrabhaṇasyaudgrabhaṇatvaṃ tena yajñam atanvanta yajño yad agre vyabhavat sa tredhā vyabhavat sa vā ṛkṣv eva tṛtīyenāśrayata sāmasu tṛtīyena yajuḥṣu tṛtīyena yā vā asya priyā tanūr āsīt tayā yajur aśrayatoccair ṛcā kriyata uccaiḥ sāmnopāṃśu yajuṣā yajñasya hy atra priyā tanūr yad yajuṣoccaiḥ kuryād yajñasya priyāṃ tanvam uddhṛtāṃ kuryād abrahmavarcasī syān nagnambhāvukaḥ
||3.6.5||āhitāgnir vā eṣa san nāgnihotraṃ juhoti na darśapūrṇamāsau yajate tad yā āhutibhājo devatās tā anudhyāyinīḥ karoti karśayata ātmānaṃ tenaivāsya tad dhutaṃ bhavati devā asurān hatvaibhyo lokebhyaḥ prāṇudanta teṣām asavo manuṣyān prāviśaṃs tad idaṃ ripraṃ puruṣe 'ntar atho kṛṣṇam iva cakṣuṣy antas tan nāśnīyād asuryam evāpahate yadā vai puruṣe na kiñcanāntar bhavati yadāsya kṛṣṇaṃ cakṣuṣor naśyaty atha medhyo yadi kuryān naktaṃ kuryād asuryo vai rātrir asūryam evāsūryaṃ kriyate vācaṃ vā etad dīkṣayantīti ha smāhāruṇa aupaveśir ya utāñjāno 'bhyañjāno 'tha dīkṣitavādaṃ vadati sa vāva dīkṣita iti sāyaṃ prātar vai manuṣyāṇāṃ devahitam aśanam atinīya sāyamaśanam atinīya prātaraśanaṃ vrataṃ vratayati mānuṣasya vyāvṛttyay adantīti vai gā āhur aśnantīti manuṣyān juhudhīti devebhyo 'thavā etam āhuḥ ||
nāgnihotraṃ : fn emended| mittwede| ed|: nāgnihotraṃ
prātar : fn emended| ed|: prātar|
vratam upehi vratya || iti vrataṃ hy etasya vratena yajñaḥ santato vratenaiva yajñaṃ santanoty abhyardho vā ṛksāme yajñād āstāṃ tayor yau mahimānā āstāṃ tā apanidhāya yajñam upāvartetāṃ tau mahimānā ahorātre abhavatāṃ tayor vā etad rūpaṃ yat kṛṣṇājinasya yañ śuklaṃ tad ahno rūpaṃ yat kṛṣṇaṃ tad rātres tau vā etan mahimānā anvārabhate sampāraṇāya saṃ mā pārayatā ity ahorātre mithunaṃ samabhavatāṃ tayos tejo 'pākrāmat tat kṛṣṇaṃ prāviśat tad vā etad anvārabhate dyāvāpṛthivī mithunaṃ samabhavatāṃ tayor vīryam apākrāmat tat kṛṣṇaṃ prāviśat tad vā etad anvārabhate yathā vā idaṃ nāvaṃ pāraṃ tariṣyann ārohaty evaṃ vā etad ṛksāme ārukṣat te enam ā yajñasyodṛcaḥ sampārayato yato vai lomāni kṛṣṇājinasya tato yajño yato yajñas tato devatā yad bahirlomaṃ paryūrṇuvītāntarhito dīkṣito yajñāt syād yad antarlomam antarhito yajño devatābhyo dve viṣūcī pratimucye anantarhito dīkṣito yajñād bhavaty anantarhito yajño devatābhyo yady ekaṃ syād antaṃ pratibhujet tenaiva tad ubhayam āpnoti havir vai dīkṣito yad anyatra kṣṛṇājinād āsīta yathā haviḥ skannam evaṃ syād yathā haviṣe skannāya prāyaścittim ichaty evam asmai prāyaścittim icheyuś chandāṃsi ca vā eṣa devatāś cābhyārohati tāny enam īśvarāṇi pratinudo yad āha namas te astu mā mā hiṃsīr iti namaskāro vā eṣo 'pratinodāya devatā vai yajñasya śarma yajño yajamānasya yad āha viṣṇoḥ śarmāsi śarma me yacheti devatā vā etad yajñasya śarmākar yajñaṃ yajamānasya prorṇute prāvṛta iva hi dīkṣito 'tho etad iva hi dīkṣitasya rūpaṃ yat prāvṛtaṃ tasmāt prorṇute vāsaḥ paridhatte sarvadevatyaṃ vai vāsaḥ sarvābhir vā etad devatābhir ātmānaṃ pariśrayanti
||3.6.6||āstāṃ : ⟨ āstām
āstāṃ : fn emended| mittwede| ed|: āstām|
apanidhāya : fn emended| mittwede| ed|: apinidhāya|
yajñasya vai sṛṣṭasyolbam anvalambata tad vāsaḥ kṣaumam abhavat tasmāt kṣaumeṇa dīkṣayanti yajñasya sayonitvāya prācīnamātrā patnī dīkṣayantīndrasya vai prācīnamātrendriyaṃ striyāḥ prajā yat prācīnamātrā patnī dīkṣayantīndriyam asyāṃ dadhāti yonir vai dīkṣitasya dīkṣitavimitaṃ jarāyu kṛṣṇājinam ulbaṃ dīkṣitavāso nābhir mekhalā garbho dīkṣitaḥ svaṃ vā etad yoniṃ dīkṣita āśaye tasmād dīkṣitena dīkṣitavimitān nānṛtubhiḥ kramyam eṣa hy etasya yonir ato hy eṣo 'dhi prajāyate garbho dīkṣito yad ṛta āviḥkurvīta datvanto garbhā jāyeran yad anṛtu smayeta tejo 'sya parāpātukaṃ syāt tasmān nānṛtu smetavyaṃ tejaso 'parāpātāyājāto vai puruṣaḥ sa vai yajñenaiva jāyate sa vai tarhy eva jāyate yarhy adaḥ some krīte prorṇutā ito 'gre prorṇute 'tho hy agre puruṣo jāyate sa vai tarhy eva sarvo jāyate yarhy ado 'po 'vabhṛtham abhyavaiti tarhi sa tasmāt sarvo nirmucyate trivṛtā vai stomena prajāpatiḥ prajā asṛjata yat trivṛn mekhalā bhavati prajananāya trivṛd vai vajra udaraṃ vṛtraḥ pāpmā kṣud bhrātṛvyaḥ puruṣasya yan mekhalāṃ paryasyate vajram eva sapatnāya bhrātṛvyāya praharati yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyed vajram evāsmai praharati stṛṇuta evāṅgiraso vai svaryanto yatra mekhalāḥ sannyāsyaṃs tataḥ śaro 'jāyata tasmāñ śaramayy ūrg vā oṣadhaya ūrjaṃ vā etan madhyata ātmano dhatte prajānāṃ ca yoktreṇa patnī sannahyate mekhalayā dīkṣito 'tho mithunatvāyordhvaṃ vai puruṣasya nābher medhyam avācīnam amedhyaṃ yan mekhalāṃ paryasyate medhyasya cāmedhyasya ca vidhṛtyai devatābhyo vā eṣa medhāyātmānam ālabhate yo dīkṣate badhnīta iva vā etad ātmānaṃ yan mekhalāṃ paryasyate tasmād vā etasyānnam annādyam ārta iva hy eṣa baddhas tasmād u baddhasyānnam annādyaṃ yathā vā iha garagīr evaṃ vā eṣo 'muṣmiṃl loke yo dīkṣitasyānnam atti yajñena tv evāsya tatā unmuktir havir vai dīkṣito yad asya juhuyāt tam eva juhuyāt pramāyukaḥ syāt sarvābhyo vā eṣa devatābhyā āpyāyate yo dīkṣate yad asya juhuyād yajñam asya viduhyād upadhīto 'sya yajñaḥ syāt taṃ vā etad āgate kāle sarvaṃ saṃsphītaṃ yajñaṃ devatābhyo duhet tredhā vā etasya pāpmānaṃ vibhajante yo dīkṣate yo 'syānnam atti sa tṛtīyaṃ yo 'syāślīlaṃ kīrtayati sa tṛtīyaṃ yā enaṃ pipīlikā daśanti tās tṛtīyaṃ tasmād vā etasyānnam annādyaṃ tasmād asyāślīlaṃ na kīrtayitavyaṃ tasmād dīkṣitavāso 'bhartavyam atra hi tāḥ pipīlikā yā enaṃ daśanti
||3.6.7||āśaye : fn emended| ed|: āśayet
dakṣiṇā vai deveṣv āsīd yajño 'sureṣu tāṃ dakṣiṇāṃ yajño 'bhyakāmayata tām abhiparyāvartata tāṃ samabhavat sa indro 'ved yo vā asmād yoneḥ sambhaviṣyati sa idaṃ bhaviṣyatīti tām indraḥ prāviśat tatā indraḥ samabhavat tatā indro 'jāyata sa jāyamāno 'ved yo vā asmād yoner anyo mat sambhaviṣyati mādṛk sambhaviṣyatīti tayā sahopaveṣṭayann ajāyata yan nyaveṣṭayat tasmān niveṣṭitā yan niveṣṭyamānā śyāvābhavat tasmāt kṛṣṇendraṃ ca vā eṣa prepsati dakṣiṇāṃ cendrasya ca khalu vā etad yonim ālabdha dakṣiṇāyāś cātmānam atho sayonim eva yajñam ālabhate kṛṣiṃ susasyām utkṛṣā iti viṣāṇayā bhūmyām upahanti kṛṣim evāsya sasyena samardhayati yajuṣā kaṇḍūyate yajuṣā hi manuṣyāḥ kaṇḍūyante vyāvṛttyai yajuṣā kaṇḍūyate tasmād prajā apāmambhaviṣṇavaḥ pāmambhaviṣṇavaḥ prajāḥ syur yad ayajuṣā kaṇḍūyeta supippalā oṣadhīs kṛdhīti śiraḥ kaṇḍūyata oṣadhīr eva phalaṃ grāhayati tasmād oṣadhayaḥ śīrṣan phalaṃ gṛhṇanti vāg vai sṛṣṭā caturdhā vyabhavat tato yā atyaricyata sā vanaspatīn prāviśat saiṣā yākṣe yā dundubhau yā tūṇave yā vīṇāyāṃ daṇḍaṃ prayachati tām evāsmai vācaṃ prayachaty atho vajram evāsmai prayachati gopīthāyāsyadaghnaṃ prayachaty etāvatī hīyaṃ vāg vadaty atho etāvatī hi vācā vīryaṃ kriyate yad varṣīyāṃsaṃ prayachet svāṃ vācaṃ maitrāvaruṇo vibhajet taṃ śvaḥsutyāyāṃ maitrāvaruṇāya prayachati tāṃ śvo bhūte maitrāvaruṇa ṛtvigbhyo vibhajati ||
hotar yaja potar yaja neṣṭar yaja || iti sā saha vaṣaṭkāreṇāhavanīyaṃ gachati tāṃ puro 'dhvaryur vibhajati ||
hotar yaja potar yaja neṣṭar yaja || ity adhvaryuḥ puro vācaṃ vibhajati maitrāvaruṇaḥ paścāt ||
svāhā yajñaṃ manasā || iti manasā yajñam abhigachanti tata eva yajñam ālabdha svāhā divaḥ svāhā pṛthivyāḥ iti dyāvāpṛthivī vā anv antarikṣaṃ yajña upaśritas tata eva yajñam ālabdha svāhoror antarikṣād ity antarikṣaṃ vai yajño yadi vāto yadi vā paśavas tata eva yajñam ālabdha svāhā vātāt parigṛhṇāmi svāhety ayaṃ vāva yaḥ pavata eṣa yajñas tam evālabdha vācaṃ yachati yajñaṃ vā etad yachati yad vācaṃ visṛjed yajñaṃ visṛjet tad āhuḥ punar dīkṣayitvā vāg yantavyeti yat punar dīkṣayed āhutīr atirecayed vaiṣṇavīm anūcya vāg yantavyā viṣṇur vai yajño yajñam evālabdhāgnāvaiṣṇavīm anūcya vāg yantavyāgnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdha sārasvatīm anūcya vāg yantavyā vāg vai sarasvatī vācā yajñaḥ santato vācaiva yajñaṃ santanoti bārhaspatyām anūcya vāg yantavyā brahma vai bṛhaspatir brahmaṇā yajñaḥ saṃhito brahmaṇaiva yajñaṃ sandadhāti
||3.6.8||iti : fn this sandhi comes from manasas and iti| cf| 1|2|2:11|13
dīkṣito 'yam asā āmuṣyāyaṇaḥ || ity udvadati vā āha priyo vai devānāṃ dīkṣito devebhya evainaṃ prāha trir āha triṣatyā hi devā atho trayo vā ime lokā ebhya evainaṃ lokebhyā āvedayati tasmād dīkṣitaṃ dūrāñ śṛṇvanty ebhyo hy enaṃ lokebhyā āvedayati nakṣatraṃ dṛṣṭvā vācaṃ visṛjate dvau vā ṛtū ahaś ca rātriś cānyam eva ṛtuṃ samprāpya vācaṃ visṛjate vrataṃ carateti vācaṃ visṛjate vrataṃ hy etasya vratena yajñaḥ santato vratenaiva yajñaṃ santanoti daivīṃ dhiyaṃ manāmahā iti yajuṣā hastā avanenikte yajuṣā hi manuṣyā avanenijate vyāvṛttyai brahmaṇaḥ sadevatvāyātho āpo me dīkṣāṃ net pramuṣṇān ity annaṃ vai manuṣyebhyā udabībhatsata tad evā manuṣyeṣv adidhīrṣaṃs tad āpo 'bruvan vayaṃ va etāṃ śundhāmāthopāvartasveti tato 'nnaṃ manuṣyān upāvartanta ta idam annaṃ manuṣyeṣu dhṛtaṃ tasmād brāhmaṇa āhāryā āhṛte hastā avanenijītānnādyasyāvaruddhyay atho annāya vā etad ātmānaṃ pāvayate ye devā manujātā manoyujā iti vrataṃ vratayaty ete vai devā manujātā manoyujo yad ime prāṇā eṣā vā asminn etarhi devatā tāṃ prīṇāti tasyāṃ hutaṃ vratayati yad eto 'nyathā vratayet prāṇair enaṃ vyardhayet pramāyukaḥ syāt tvam agne vratapā asīti vadet svapsyant suptvā vā prabudhya yadi vā dīkṣitavādaṃ vaded agnir vai devānāṃ vratapatis tasmād evādhi vratam ālabhate nottānaḥ śayīta yad uttānaḥ śayīteme lokā yayeyur nāgner adhi parāṅ paryāvarteta yat paryāvarteta yajñāt paryāvarteta nānyatradīkṣitaṃ dīkṣitavimitānt sūryo 'bhinimrocen nābhyudiyād dīkṣitavratam eva tad yajño vai devānāṃ na samabhavat taṃ bhṛtyā samabhāvayan yad bhṛtiṃ vanute yajñasya sambhūtyai rāsveyat someti yad brūyād etāvad asya syān na bhūyo yad āhā bhūyo bharety aparimitasyāvaruddhyai devaḥ savitā vasor vasudāveti savitṛprasūta evaitābhir devatābhir upa pratigṛhṇāty ātmano 'hiṃsāyai vāyur gopās tvaṣṭādhipatiḥ pūṣā pratigrahīteti vāyum evāsāṃ goptāram akas tvaṣṭāram adhipatiṃ pūṣaṇaṃ pratigrahītāram āpo vai yajño yad apo dīkṣito 'vagāheta yajñam avakṛśnīyād yad āha devīr āpo apāṃ napād iti yad evāsāṃ yajñiyaṃ medhyaṃ tan nākrāmati yad apo dīkṣito 'vagāheta vihradinīḥ syus tasmān nāvagāheta yady avagāheta loṣṭaṃ vimṛṇaṃs taret tam eva setum anusantarati na vai dīkṣitaṃ tarantaṃ devatā anutaranty araṇibhyāṃ saha tarati sahaiva devatābhis tarati na vai dīkṣitaṃ tarantaṃ yajño 'nutarati rathāṅgena saha tarati sahaiva yajñena tarati
||3.6.9||amuṃ vā ādityaṃ sarvā vāco gachanti tā udyati sarvāḥ sṛjyante yad āha yāḥ paśūnām ṛṣabhe vācā iti sṛjyamānāṃ vā etad vācaṃ punar ālabhate vāyave tveti naṣṭām anudiśati varuṇāya tvety apsu magnāṃ rudrāya tveti mahādevāhatāṃ nirṛtyai tvety avasannām indrāya tveti vleṣkahatāṃ yā vā saṃśīyeta marudbhyas tveti hrādunihatām ete vai devā bhṛtyā skannabhāgās tān eva prīṇāti devebhyo vā anyā dakṣiṇā dīyante manuṣyebhyo 'nyā etā vai devebhyaḥ pratyakṣaṃ dakṣiṇā dīyanta etābhir vai bhūyo 'varunddhe yad u cetarābhir devāś ca vā asurāś cāspardhantaitāvān vai tarhi yajña āsīd agnihotraṃ darśapaurṇamāsau cāturmāsyāni te devā yajñam apaśyaṃs tenādīkṣanta teṣāṃ yad agnihotram āsīt tad vratam upāyaṃs tasmād vivratena bhavitavyaṃ dvir hy agnihotraṃ hūyate yad agnīṣomīyaṃ pūrṇamāse havir āsīt tam agnīṣomīyaṃ pūrvedyuḥ paśum ālabhanta yad aindrāgnam amāvāsyāyāṃ tam āgneyaṃ śvo bhūte paśum ālabhanta vaiśvadevaṃ prātaḥsavanam akurvata varuṇapraghāsān mādhyandinaṃ savanaṃ sākamedhān pitṛyajñaṃ tryambakās tat tṛtīyasavanaṃ tasmāt tṛtīyasavane viśvaṃ rūpaṃ śasyate viśvaṃ hy etad rūpaṃ tam eṣāṃ yajñam asurā ṇānvavāyaṃs tena vā enān apānudanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati te 'dhvṛto 'yam abhūd ity apākrāmaṃs tad adhvarasyādhvaratvaṃ tasmād ekavratena bhavitavyaṃ sakṛd dhy agnihotraṃ hūyate ||
saṃśīyeta : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
iti tṛtīyakāṇḍa āgnāvaiṣṇavaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
||3.6.10||tṛtīyakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
akḷptaṃ vā idam āsīd diśo vā imā na prājānaṃs tad devā anyo 'nyasminn aichaṃs tan nāvindaṃs te devā aditim abruvaṃs tvayā mukhenemā diśaḥ prajānāmeti sābravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan sābravīn maddevatyam eva prāyaṇīyam asan maddevatyam udayanīyaṃ mām evānuprāyātha mām anūdayātheti sa eṣa ādityaś carur aditiṃ vā etad anuprayanty aditim anūdyanti tato vā imā diśaḥ prājānan pathyāṃ yajati imām eva tena diśaḥ prājānan yad agnim imāṃ tena yat somam imāṃ tena yat savitāram imāṃ tena yad aditim iyaṃ vā aditir ūrdhvā vā asyā dig ūrdhvām eva tena diśaṃ prājānaṃs tato vā akalpatākḷptasya vai kḷptyai prāyaṇīyas tad ya evaṃ vidvān prāyaṇīyena carati kalpate kalpante hāsmā ṛtavas tato vā imā diśo 'nvapaśyan yat pathyāṃ yajatīmām eva tena diśam anvapaśyan yad agnīṣomau cakṣuṣī vā agnīṣomav anu tābhyāṃ samapaśyan yat savitāraṃ savitṛprasūtā evemā diśo 'nvapaśyan yad aditim iyaṃ vā aditir asyāṃ vai pratiṣṭhāya devā yajñam atanvata yat prathyāṃ yajati vāg vai pathyā vācam evāvarunddhe yad agniṃ devatās tena yat somaṃ yajñaṃ tena yat savitāraṃ prasūtyai yad aditim ādityā vā imāḥ prajās tā evāvāruddha tā ādyā akṛta yad vai yajñasyāntaryanti tac chidraṃ tena yajñaḥ sravati tena yajamāno 'gnaye samavadyaty agnir vai samiṣṭir agniḥ pratiṣṭhitiḥ samiṣṭyā eva pratiṣṭhityā agniṃ prathamaṃ yajaty agnim uttamaṃ samānī vā eṣā devatā pāṅktatvāya pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha svastiṃ yajati yajñasya svastyai pathyāṃ yajati vāg vai pathyā vācam evānuprayanti tām uttamām udayanīye yajati vāg vai pathyā vācam evānūdyanti marutvatīḥ pathyāyā ṛco bhavanti devaviśā vai maruto devaviśām evācīkḷpat tāṃ śāntāṃ kḷptāṃ manuṣyaviśā anukalpante stenabhaviṣṇur havir bhavati
||3.7.1||prājānan : fn corrigenda| ed|: imānaprajānan|
sābravīt : fn corrigenda| ed|: so 'bravīt
evāvāruddha : fn emended| ed|: evāvaruddha| cf| 1|5|10:79|3, 1|5|11:79|10
juṣāṇenānya ājyabhāgā ijyante 'thātra ṛcobhayato yajati draḍhimne 'śithiratvāya saptadaśa sāmidhenīḥ kāryāḥ pañca ṛtavo dvādaśa māsā eṣa saṃvatsaraḥ saṃvatsarād evādhi yajñamukhaṃ pratanute tad āhuḥ pañcadaśa sāmidhenīḥ kāryā na saptadaśa saṃvatsarīyasyaivāyanasya saptadaśa kāryāḥ saṃvatsarasyā ṛddhyā iti tan na sūrkṣyaṃ sapatadaśaiva kāryāḥ prayājavat syāt prāyaṇīyam ananuyājam anuyājavat syād udayanīyam aprayājam ubhayato vā etat prayājānuyājā yajñam abhisandhīyate samāno hy eṣa yajño niṣkāṣaṃ ca mekṣaṇaṃ ca nidadhāti tena yajñaḥ santata ātmā vai prayājāḥ prayājānuyājā devakṣetraṃ yajño devakṣetram ākramamāṇaḥ prajām antariyād yad anuyājān antariyāt prayājavat syāt prāyaṇīyam anuyājavad anuyājavat syād udayanīyaṃ prayājavat payasi prāyaṇīyaḥ syāt payasy udayaṇīyo 'pāṃ vā etañ śukriyam apām eva śukriyam avarunddhe paśavo vai śukriyaṃ paśūn evāvarunddhe 'tho prāyaṇe ca vāvāsmā etad udayane ca paśūn dadhāty ādityaḥ prāyaṇīyaḥ syād āditya udayanīya iyaṃ vā aditir asyāṃ vā etad yajñamukhena pratitiṣṭhaty asyām upariṣṭād yatra vai yajñasyārdhe 'gre samṛddhaṃ kriyate kriyamāṇaṅkriyamānaṃ ha vā asya samṛdhyate saṃsthāpyaṃ prāyaṇīyaṃ yajñasya samṛddhyai yāḥ prāyaṇīye 'nuvākyās tā udayanīye yājyāḥ syur yā udayanīye 'nuvākyās tāḥ prāyaṇīye yājyāḥ syuḥ pathaḥ pratiprajñātyay atho anusantatyai yad ato 'nyathā kuryuś chambaṭkuryuḥ
||3.7.2||iyaṃ vai kadrūr vāk suparṇī chandāṃsi sauparṇāni gāyatrī triṣṭub jagatī sā vai kadrūḥ suparṇīm ātmānam ajayat sābravīt somam āhara tenātmānaṃ niṣkrīṇīsveti sā chandāṃsi praiṣyad amutaḥ somam āharata tena mā niṣkrīṇīteti tato jagaty udapatat sā paśubhiś cāgachad dīkṣayā ca tasmāt paśavā iti jagatīm āhus tasmād yadā paśūn vindate 'tha dīkṣate tatas triṣṭub udapatat sā dakṣiṇayā cāgachat tapasā ca tasmāt triṣṭubho loke dakṣiṇā dīyante tasmād u madhyandine tapas tapanīyam iti tato gāyatry udapatat sā somam āharat tam āhriyamāṇaṃ sāmigandharvo viśvāvasur āmuṣṇāt sa tisro rātrīr upahṛto 'vasat tasmāt tisro rātrīḥ krīto vasati te 'bruvan punar yācāmahā iti te devā abruvan strīkāmā vai gandharvā vācam eva sambhṛtya yathā yoṣid anapakṣeyatameva tayā niṣkrīṇāmeti taṃ vai nirakrīṇaṃs tasmād āhur vāg vai somakrayaṇī vācaṃ vā etad gavā niṣkrīṇātīti te 'bruvann anv ṛtīyāmahā iti tām anv ārtīyanta tad anṛtasya janma tad ya evaṃ vidvānt satyānṛtāṃ vācaṃ vadati na hainaṃ druṇāti te 'bruvan vihvayāmahā iti tāṃ vyahvayanta gāthāṃ devā agāyan brahma gandharvā avadan sā devān upāvartata tasmād vivāhe gāthā gīyate tasmād gāyant striyāḥ priyas tad ya evaṃ vidvān gāthāṃ gāyan hastaṃ gṛhṇāti saṃ hi jīryataḥ sarvam āyur ito nārtiṃ nītas tad āhur ā vai sā punar agachan naiva kiṃ cana somakrayaṇīti
||3.7.3||ajayat : fn corrigenda| ed|: ayajat|
yā dvirūpā sā vārtraghnī yat tayā krīṇīyāj jāyukam asya rāṣṭraṃ syād atha yasya tādṛśy anustaraṇī bhavati tājag eṣām aparaḥ pramīyate yā rohiṇī kṛṣṇākṣī kṛṣṇavālā kṛṣṇaśaphā sā pitṛdevatyā yat tayā krīṇīyāt pramāyuko yajamānaḥ syād atha yasya tādṛśy anustaraṇī bhavaty ṛtumad eṣām aparaḥ pramīyate yāruṇā babhrulomnī śvetopakāśā śucyadakṣī tat somakrayaṇyā rūpaṃ svenaiva rūpeṇa krīyate kāṇā syād akharvā śroṇā saptaśaphā tathā sarvayā krīyata ekahāyanyākrayyā vāg vai somakrayaṇī tasmāt prajāḥ saṃvatsare vācaṃ vadanty apsu krayya oṣadhayo vai soma āpā oṣadhīnāṃ rasas tathā sa rasaḥ kriyate kraye vā ahaṃ somasya tṛtīyaṃ savanam avarundhe vedeti ha smāhāruṇa aupaveśiḥ paśavo vai tṛtīyaṃ savanaṃ paśūnāṃ carma yac carmaṇi nivapati tenaiva tṛtīyaṃ savanam avarunddhe rohite nivapati tasmāt paśūnāṃ rohitarūpam ānaḍuhe nivapaty anaḍvān vai sarvāṇi vayāṃsi paśūnāṃ sarvāny eva vayāṃsi paśūnām āptvāvarunddhe 'tho bahv eva yajñasyāvarunddhe somaṃ vicinvanti pāpavasīyasya vyāvṛttyay atho devebhya evainaṃ śundhanti nādhvaryuḥ somaṃ vicinuyān na yajamāno na yajamānasya puruṣā nopadraṣṭāro vicīyamānasya syur yad upadraṣṭāro vicīyamānasya syuḥ kṣudhaṃ prajā nīyur avartir yajamānaṃ gṛhṇīyāt kṣodhuko 'dhvaryuḥ syāt ||
vicinvanti : fn emended| ed|: vicinvanti
śundha somam āpannaṃ nirasya || iti brūyād grasitaṃ vā etat somasya yad āpannaṃ grasitam ete somasya niṣkhidanti ye somaṃ vicinvanti tasmāt somavikrayiṇo bahu krīṇanto bahu vindamānāḥ kṣodhukā grasitaṃ hy ete somasya niṣkhidanty āsmāko 'sīty abhitsāra evāsyaiṣa śukras te grahā iti śukram evāsya gṛhṇāty abhi tyaṃ devaṃ savitāram iti savitṛprasūta eva gṛhṇāty atichandasā gṛhṇāti sarvāṇi vai chandāṃsy atichandāḥ sarvair evainaṃ chandobhir gṛhṇāti varṣma vā eṣā chandasāṃ varṣmainaṃ samānānāṃ gamayati pañcabhir gṛhṇāti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhaikaikām utsarjaṃ mimīte 'yātayāmnyāyātayāmnyaiva mimīta etāvatī vā āsām ekaikasyā vīryam āpyate tasmād imāḥ kāmaṃ prasārayati kāmaṃ pratyañcati daśa kṛtvo mimīte daśākṣarā virāḍ virājam evāpnoty atho vairājāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe dvir gṛhṇāti dve hi savane yāvān vai somo gṛhītaḥ sa yajamānasya yam abhyūhati sa sadasyānāṃ prajābhyas tvety abhy·hati gotrādgotrād dhi prasarpanty oṣadhayo vai somo 'parimitaṃ jīvanaṃ yat parimitaṃ gṛhṇīyāt parimitaṃ jīvanaṃ syād atha yad abhyūhaty aparimitasyāvaruddhyai yajamāno vai prajāpatiḥ prajā aṃśavo yat somam upanahyati prajānāṃ vā etat prāṇam upanahyati yad āha prajās tvānuprāṇantv iti prāṇam āsu dādhāra kṣaumam upanahyaty auṣadhaṃ vai kṣaumam oṣadhayaḥ somasya yoniḥ sva evainaṃ yonau dadhāti yajño yad agre devānām agachat taṃ rakṣāṃsy ajighāṃsan sa devatā vyavāsarpat sarvadevatyaṃ vai vāso yat kṣaumam upanahyati sarvābhir vā etad devatābhir yajñād rakṣāṃsy apahanty atho sarvābhir eva devatābhir yajñaṃ samardhayati
||3.7.4||āpannaṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
niṣkhidanti : fn emended| ed|: niṣkhidanti
caturgṛhītam ājyaṃ bhavati catuṣpādo vai paśavaḥ paśūn evāvarunddhe hiraṇyam avadhāya juhoty āgneyaṃ ghṛtam agnijaṃ hiraṇyaṃ satanūr eva satejā hūyata eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad ghṛtaṃ tejo hiraṇyaṃ yad dhiraṇyam avadhāya juhoty agner vā etat priyāṃ tanvaṃ tejasā samardhayaty atho rūpāṇy eva grāhayati paśavo vai ghṛtaṃ reto hiraṇyaṃ yad dhiraṇyam avadhāya juhoti paśuṣu vā etad reto dadhāti tasmād anasthakād retaso 'sthānvantaḥ paśavaḥ prajāyante baddhena juhoti tasmāt paśūnāṃ garbhā aprapādukāḥ prapādukāḥ paśūnāṃ garbhāḥ syur yad abaddhena juhuyād jūr asīti yad vāva javata ittham asā3d ittham asā3d iti tad asyā jūtvaṃ dhṛtā manaseti manasā hi vācaṃ dādhāra juṣṭā viṣṇavā iti yajñāyaivaināṃ juṣṭāṃ viṣṇave 'kas tasyās te satyasavasaḥ prasava iti vācā hi prasūtaṃ kriyate tanvo yantram aśīya svāhety āśiṣam evāśāste śukram asi candram asīty uddharati svargasya lokasya samaṣṭyai vāg vai somakrayaṇī śāsti vāvainām etat tasmāt prajāḥ sṛṣṭvā prajāyante vatso jātaḥ stanam ichati stanaṃ kumāra ichati cid asīti yad vāva cikitsata ittham asā3d ittham asā3d iti tad asyāś cittvaṃ manāsīti yad dhi manasā manyate yan manasābhigachati tad vācā vadati dhīr asīti yad vāva dhyāyatīittham asā3d ittham asā3d iti tad asyā dhītvaṃ dakṣiṇāsīti yat svid vācā dīyate tad asyā dakṣiṇātvaṃ yajñiyāsīti vāg ghi yajñiyā kṣatriyāsīti yaṃ hi vāg juṣate sa kṣatriyo 'ditir asy ubhayataḥśīrṣṇīti yat svid ādityaḥ prāyaṇīya āditya udayanīyas tad asyā ubhayataḥśīrṣatvaṃ sā naḥ suprācī supratīcī bhaveti suprācī hy eṣā prāyaṇīye supratīcy udayanīye
||3.7.5||asā3d : fn emended| ed|: asā3d
yat karṇagṛhītayā krīṇīyād vārtraghnī syād yañ śṛṅgābhihitayā manuṣyadevatyā yat padi baddhayā pitṛdevatyā yad abaddhayāyatā syād yad āha mitras tvā padi badhnātv iti mitrasyaivaināṃ pāśena yachati pūṣādhvanaḥ pātv itīyaṃ vai pūṣeyam evāsyā adhvānaṃ sambharatīndrāyādhyakṣāyetīndro vai devānām ojiṣṭhas tam evāsyā adhyakṣam akar anu tvā mātā manyatām anu pitety anumata evainaṃ mātrā pitrā bhrātrā sakhyā krīṇāti sā devi devam achehīti devī hy eṣā devaḥ soma indrāya somam itīndrāya hy eṣā somam achaiti rurdras tvāvartayatv iti rudram evāsyāḥ parastād dadhāti svasti somasakhā punar ehīti pratyakṣam evālabdha rudrāya vā etat paśūn apidadhāti yad āha rudras tvāvartayatu yad āha svasti somasakhā punar ehīti svastim evāsyai punar āvṛttāyai dadhāti vāg vai somakrayaṇī sā devarūpāṇi praviśati yad āha vasvy asi rudrāsītīdam asīdam asīti vāg vainām etad āha yadyad bhavati yad vā etat kiñca vadaty etāṃ vā etad āptvāvarunddhe ṣaṭ padāny anu niṣkrāmati ṣaḍ vā ahāni vāg vibhajyate na vai ṣaṣṭham ahar vāg ativadati sarvā vai ṣaṣṭhe 'han vāg āpyate yāvaty eva vāk tām āpnoti dakṣiṇenārdhena dakṣiṇam ardham anu niṣkrāmati tasmād dakṣiṇena hastenānnam adyate tasmād dakṣiṇo 'rdha ātmano vīryavattaras tasmād dakṣiṇam ardhaṃ vayāṃsy anu paryāvartante saptame pade juhoti sapta chandāṃsi chandāṃsi vāg yāvaty eva vāk tām āhutyāptvāvarunddhe sapta chandāṃsi sapta hotrāḥ sapta grāmyāḥ paśavaḥ paśūṃs tān evāvarunddhe bṛhaspatiṣ ṭvā sumne ramṇātv iti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivaināṃ yachati rudro vasubhir ācaka iti rudram evāsyā vasubhir ākartāram akaḥ pṛthivyās tvā mūrdhann ājigharmīty eṣa vai pṛthivyā mūrdhā yad devayajanam iḍāyās pada iti gaur vā iḍā tasyā vā etat padaṃ ghṛtavati svāheti svāhākāreṇaivaināṃ yachati
||3.7.6||iti : fn should be ācakā iti (ācake and iti)
hiraṇyaṃ nidhāya juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyāt paśavo vai ghṛtaṃ paśavaḥ padaṃ vajraṃ sphyo yat sphyena padaṃ parilikhati vajreṇa vā etad yajamānāya paśūn parigṛhṇāti viṣāṇayānuparilikhati sayonīn evāsmai paśūn parigṛhṇāti sthālyāṃ padaṃ saṃvapaty asyā vā eṣādhikriyata iyaṃ hi paśūnāṃ yoniḥ sva evainān yonau dadhāti śocanti vā etat paśavo yoneś chinnā yad apa upasṛjati śamayaty eva yajamānāya padaṃ prayachati tad adhvaryur apaśur bhavati yajamānāya hi paśūnt samprādād yad āha tava rāyā iti tad adhvaryuṃ paśuṣv ābhajati tenādhvaryuḥ paśumān gṛheṣu padaṃ nidadhāti gṛheṣv evāsya paśūn dadhāti svargo vai loka āhavanīyo yad āhavanīya upavaped anyaloke 'sya paśūn dadhyād gārhapatyā upavapati gārhapatyaṃ hi paśavo 'nūpa tiṣṭhante paśubhir evainaṃ samyañcaṃ dadhāti paśavo vai padam agnī rudro yad agnimaty upavaped rudrāyāsya paśūn dadhyād yatra śāntaṃ tad upopyaṃ paśūnām apradāhāya yat somakrayaṇyā patnīṃ saṅkśāpayanti mithunatvāya tvaṣṭrimantas tveti tvaṣṭā hi rūpāṇi vikaroti sapemeti sapād dhi prajāḥ prajāyante sūryasya cakṣur āruham ity eṣa vā apariparaḥ panthā arakṣasyo yenāsā āditya ety amuṣya vā etad ādityasya patha iti vṛṇakti vindate vasv iti vaso hy eṣa vindate yaḥ somaṃ krīṇāti ||
somavikrayint somaṃ te krīṇāni mahāntaṃ bahv arhaṃ bahu śobhamānaṃ kalayā te krīṇāni kuṣṭayā te krīṇāni śaphena te krīṇāni padā te krīṇāni || iti gor vā etan mahimānam udācaṣṭe 'tho mahayaty evainām atho akṣaraśo vā etad yajñaṃ mimīte suvāṅ nabhrāḍ aṅgāre bambhārā ity ete vai devānāṃ somarakṣaya etebhyo vā adhi chandāṃsi somam āharaṃs tebhya evainām anudiśaty atho yad evātra yajñasyopaśliṣṭaṃ tat parikrīṇīte daśabhiḥ krīṇāti daśākṣarā virāṭ tathā vairājaḥ kriyata ekādaśabhiḥ krīṇāti daśa vai paśoḥ prāṇā ātmaikādaśas tathā sarvaḥ kriyate dhenvā krīṇāty āśiram evāsya krīṇāty atho vācam eva gṛhṇāti hiraṇyena krīṇāti śukram evāsya krīṇāty atho teja eva gṛhṇāti vāsasā krīṇāti sarvadevatyam evāsya krīṇāty ajayā krīṇāti tapa evāsya krīṇāti yatra vā adaś chandāṃsi somam āharaṃs tāni tamasā na prājānaṃs tato gāyatry ajām ādāyodapatat sā vā ebhyaḥ prārocayat tato vai chandāṃsi somam āharaṃs tat somaṃ nā ājām iti vāvājānaḍuhā krīṇāti vahny evāsya krīṇāty ṛṣabheṇa krīṇāti sendram eva krīṇāti yad ṛṣabheṇa krīṇīyāt prajāpatinā vikrīṇīta vatsatareṇa sāṇḍena krayyasyendram ahaḥ krīṇāti na prajāpatinā vikrīṇīte mithunābhyāṃ gobhyāṃ krīṇāti mithunam evāsya krīṇāti
||3.7.7||somavikrayint : fn corrigenda| ed|: somavikrayit|
vikrīṇīta : fn emended| ed|: vikrīṇīte
krīṇāti : fn cf| oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā, p| 25f|
somo vā amutrāsīt te devā gāyatrīṃ prāhiṇvann amuṃ somam āhareti sā vitataṃ yajñam avāpaśyat saikṣata yad yajñasyāntareṣyāmy ātmānam antareṣyāmīti tasyai vā etaṃ somo jīvagrahaṃ prābravīt svajā asi svabhūr asīti somasya vā eṣa jīvagrahaḥ somasya vā etaj jīvagrahaṃ gṛhṇīte nādhvaryuḥ san nārtim ārchati ya evaṃ veda varuṇo vā eṣa etarhi varuṇadevatyo yarhy upanaddho varuṇa enaṃ bhūtvā praviśed yad āha mitro nā ehi sumitradhā iti mitram evainam akaḥ śamayaty evendrasyorum āviśa dakṣiṇam ity aindro vai yajña indraḥ somasya yoniḥ sva evainaṃ yonau dadhātīndro vā etam agrā āgatam ūrū nyagṛhṇīta tāṃ vā etad anukṛtim ūrā āsādayate 'porṇute yathā śreyasy āyaty aporṇuta evaṃ tad urv antarikṣaṃ vīhīty antarikṣadevatyo vā eṣa etarhi pracyuta ito 'prāpto 'mutrādityāḥ sadā āsīdety ādityo vai yajño 'ditiḥ somasya yoniḥ sva evainaṃ yonau dadhāti varuṇaṃ vā enam etat santaṃ mitram akas tad enaṃ svayā devatayā vyardhayati yad āha ||
astabhnād dyām ṛṣabho antarikṣam amimīta varimāṇaṃ pṛthivyāḥ |
āsīdad viśvā bhuvanāni samrāḍ viśvet tāni varuṇasya vratāni ||
iti varuṇam evainam akaḥ svayaivainaṃ devatayā samardhayati vaneṣu vy antarikṣaṃ tatāneti vāsasā paryāṇahyati sarvadevatyaṃ vai vāsaḥ sarvābhir vā etad devatābhir yajñaṃ krītaṃ pariśrayati dhūr asi dhvara dhvarantam ity āha rakṣasāṃ dhvarāyai rakṣasāmantarityai vāruṇam asi varuṇas tvottabhnātv iti vāruṇaṃ hy eṣa etarhi varuṇadevatyaṃ manasācha yanti mahimānam evāsyācha yanty anasā vahanti tasmād anovāhyam oṣadhayaḥ phalaṃ pacyante śīrṣāhāryam oṣadhayaḥ phalaṃ pacyeran yat somaṃ krītaṃ śīrṣṇā hareyus tasmād girā oṣadhayaḥ śīrṣāhāryaṃ phalaṃ pacyante śīrṣṇā hi somaṃ krītaṃ haranti pracyavasva bhuvanaspatā iti bhūtānāṃ hy eṣa patir viśvāny abhi dhāmānīti viśvāni hy eṣa dhāmāny abhi pracyavate mā tvā paripariṇo mā paripanthino mā tvā vṛkā aghāyavo vidann iti yatra vā enam ada āhriyamāṇaṃ sāmigandharvo viśvāvasur amuṣṇāt tādṛśebhyo vāvāsmā etad rakṣobhyo bhīṣā svastim akar varuṇo vā eṣa krīto yajamānasya gṛham ohyate sa īśvaro 'śānto yajamānaṃ hiṃsitor yad āha namo mitrasya varuṇasya cakṣasā iti śamayaty eva śānta evohyate yajamānasyāhiṃsāyai sarvābhyo vā eṣa devatābhyā uhyate yad ekolmukena pratitiṣṭhet pitṛdevatyo 'sya yajñaḥ syād agnir mahat samādheyo 'gnir vai sarvā devatāḥ sarvābhir vā etad devatābhir yajñam āyantaṃ pratitiṣṭhaty agnīṣomau vā etau sambhavato yajamānaṃ vā etā abhisambhavetāṃ yajamānasya vā paśūṃs tad ya eṣa paśur dhāryate tam eva bhāgadheyam abhisambhavato devatā vā etaṃ paśuṃ dhāryamāṇaṃ nābhiprācyavantāsmin yajña āśaṃsamānād yo 'yam itaras tam agnīṣomā upaprācyavetāṃ tasmād eṣo 'gnīṣomīyo 'gnīṣomābhyāṃ vā eṣa medhāyātmānam ālabhate yo dīkṣate sa vā etenaiva paśūn ātmānaṃ niṣkrīṇīte sthūlaḥ pīvā syād ātmano niṣkrītyai tasmād agnīṣomīyasya paśor nāśitavyaṃ puruṣo hy etenātmānaṃ niṣkrīṇīte tasmād agnīṣomīye saṃsthite yajamānasya gṛhe 'śitavyaṃ tarhi niṣkrīto 'nṛṇo vārtraghnaṃ vā etat somo vai vṛtraḥ pūrvedyur vā indro vṛtram ahan pūrvedyur vāvainam etat sṛtvāthāparedyur abhiṣuṇoti varuṇapāśābhyāṃ vā eṣo 'bhidhīyate yo dīkṣate 'horātre varuṇapāśau yad divā saṃsthāpayed anunmukto varuṇapāśābhyāṃ syān naktaṃ saṃsthāpyo varuṇapāśābhyām evonmucyata ātmano 'hiṃsāyai
||3.7.8||yukto 'nyo 'naḍvān bhavati vimukto 'nyo 'thātithyaṃ nirvapati yajñasya santatyai patnyā hastān nirvapati patnī vai pārīṇahyasyeśe patnyaiva rātam anumataṃ kriyate yad vai patnī yajñe karoti tan mithunaṃ mithunatvāya vai patnyā hastān nirvapaty eṣa vai patnyā yajñasyānvārambho yad yajñe karoty anvārambhāya vai patnyā hastān nirvapaty agnes tanūr asi viṣṇave tveti gāyatrīṃ tena chandasā gṛhṇāti somasya tanūr asi viṣṇave tveti triṣṭubhaṃ tenātither ātithyam asi viṣṇave tveti jagatīṃ tenāgnaye tvā rāyaspoṣade viṣṇave tvety anuṣṭubhaṃ tena śyenāya tvā somabhṛte viṣṇave tveti gāyatrī vai śyenaḥ somabhṛt tāṃ vā etat punar ālabhate 'yātayāmnīṃ pāṅktatvāya pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhaitad vai chandāṃsy agrahīt taiś chandobhir gṛhītair yajñaṃ gṛhṇāti yāvanto vā atithim anvāyanty api teṣāṃ bhāgaś chandāṃsi vā etam amuto 'nvāyanti tebhya eṣa bhāgaḥ krīyate varuṇo vai yajñaḥ krīto viṣṇuḥ pratataḥ pratato vā etarhi yajñas tasmād vaiṣṇavo navakapālo bhavati trivṛtaṃ vā etad yajñamukhe vyāyātayanti trivṛtā prayanti te vai trayas trikapālās trikapālo vaiṣṇavo devatayā viṣṇuṃ vai devā ānayan vāmanaṃ kṛtvā yāvad ayaṃ trir vikramate tad asmākam iti sa vā idam evāgre vyakramatāthedam athādas tasmāt trikapālo vaiṣṇavaḥ somasya vā etad ātithyaṃ yad ātithyam athavā etad agner ātithyaṃ yad agnā agniṃ manthanty atho yajñāya vā etat krītāya devatāṃ janayanty atho teja evāsmai janayanty atho upasatsu vāvāsmā etad vīraṃ janayanty ā hāsya vīro jāyate ye vai devāḥ sādhyā yajñam atyamanyanta teṣāṃ vā etad yad atiriktaṃ yajñe kriyate 'tiriktaṃ vā etad yajñe kriyate yad agnā agniṃ juhvati yac caṣālād uparyūpasya tad evaināṃ spṛśati saṃsthāpyā3n na saṃsthāpyā3m iti mīmāṃsante yat saṃsthāpayed yajñamukhe yajñaṃ saṃsthāpayed ātithyaṃ vā upasadāṃ prayājās tānūnaptram āśīs tasmād iḍāntam eva kāryam ātithyaṃ vā upasadāṃ prayājās tasmāt tā aprayājā upasado vā ātithyasyānuyājās tasmāt tās tisras trayo hy anuyājāḥ śiro vā ātithyaṃ grīvā upasado 'thaiṣa itaro yajñaḥ saṃhitaḥ prajāpater vā etāni pakṣmāṇi yad aśvavārā asya bhruvā ikṣukāṇḍe yajñamukhaṃ prajāpatir yajñamukhād evādhi yajñamukhaṃ pratanute 'śvo vai medhyo yajñas prajāpatiḥ prājāpatyo 'śvas tasmād āśvavāraḥ prastaraḥ kārṣmaryamayāḥ paridhayo bhavanti rakṣasām apahatyai
||3.7.9||pārīṇahyasyeśe : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
devā anyonyasya śraiṣṭhye tiṣṭhamānāś caturdhā vyudakrāmann agnir vasubhiḥ somo rudrair indro marudbhir varuṇa ādityais tān vā etena bṛhaspatir ayājayat teṣām indro 'bhavat tad ya etena yajate bhavati te vā anyonyasyābhidrohād abibhayus teṣāṃ yāḥ priyās tanvā āsaṃs tāḥ samavādyaṃs tāḥ samavāmṛśan ||
śraiṣṭhye : fn emended| ed|: ścaiṣṭhye|
yo nas tan napād yo no 'nyonyasmai druhyād ita eva saṃ nirṛchāt || iti te yadā samavāmṛśaṃs tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvāṃsaḥ samavamṛśanti bhavanty ātmanā paraiṣāṃ bhrātṛvyā bhavanti yaṃ kāmayeta ṛdhnuyād iti taṃ prathamam avamarśayed ṛdhnoti yadi kāmayeta sarve sadṛśāḥ syur iti sarvānt sahāvamarśayet sarve ha sadṛśā bhavanti ye vai te samavāmṛśann api vā idānīṃ te 'nyonyasmai na druhyanti tasmāt satānūnaptriṇe na drogdhavai yad druhyet priyāyai tanvai druhyet te vā amuṣminn āditye priyās tanvaḥ sannyadadhata tasmād eṣa tejiṣṭhaṃ tapati tasmāt sūryadevatyā hi sarve somā gṛhyante 'tho atra vai devānāṃ priyās tanvas tā evāvarunddha āpataye tvā gṛhṇāmīty agnaye tena vasubhyo gṛhṇāti paripataye tveti somāya na rutedrebhyas tanūnaptrā itīndrāya tena marudbhyaḥ śakmane śākvarāyeti varuṇāya tenādityebhya etebhyo vai tad devebhyo 'gre gṛhyate tebhya evainad gṛhṇāti catur gṛhṇāti caturdhā hi te vyudakrāmann āpataye tvā gṛhṇāmīty ātmānam eva tena gṛhṇāti paripataye tveti prajāṃ tena tanūnaptrā iti yajñaṃ tena śakmane śākvarāyeti paśūṃs tena yo vai devānt sādhyān veda sidhyati ha vā asmai yatra kāmayeta iha me sidhyed itīme vai lokā devāḥ sādhyā ātmānam eva dīkṣayā spṛṇoti prajām avāntaradīkṣayā santarām mekhalām āyachate kanīyo vratam upaity antarā hy ātmānaṃ prajā dvivratena bhavitavyaṃ dvau vā ṛtū ahaś ca rātriś ca yad ekavrataḥ syāt patnīm antariyād yā te agne rudriyā tanūr iti vrataṃ vratayaty eṣā vā asminn etarhi devatā tāṃ prīṇāti tasyāṃ hutaṃ vratayati yad eto 'nyathā vratayed rudra enam abhimānukaḥ syād devatābhir vā eṣa sāyujyaṃ gachati yo dīkṣate yañ śītābhir mārjayeta śamayeyur atho yathedam adbhir agnir upasṛṣṭa evaṃ syād atha yat taptābhir mārjayate śāntyay atho tejo vai madantīs teja evāvarunddhe ||
yo : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
kāmayeta : fn sandhi is not working here|
eto : fn mss| ed|: yadeto
ity uparikāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.7.10||tṛtīyakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
asurāṇāṃ vā eṣu lokeṣu pura āsann -
ayasmayy asmiṃl loke,
rajatāntarikṣe,
hiriṇī divi|
te devāḥ saṃstambhaṃsaṃstambhaṃ parājayanta|
anāyatanā hy āsan|
ta etāḥ pratipuro 'manvita - havirdhānaṃ divy, āgnīdhram antarikṣe, sadaḥ pṛthivyām|
te 'bruvann upasīdāmopasadā vai mahāpuraṃ jayantīti|
ta upāsīdaṃs,
tad upasadām upasattvaṃ;
tān ebhyo lokebhyaḥ prāṇudanta|
ta ebhyo lokebhyaḥ praṇuttā ahar - aśrayanta yat prātar upasadam, upāyann ahna enāṃs tena prāṇudanta te 'hnaḥ praṇuttā rātrīm aśrayanta yat sāyam upasadam upāyan rātryā enāṃs tena prāṇudanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvān upasadam upaity ahorātrābhyām eva bhrātṛvyam ebhyo lokebhyaḥ praṇudate bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty atha vai tarhi neṣur āsīt te devā etām iṣuṃ samaskurvann agniṃ śṛṅgaṃ somaṃ śalyaṃ viṣṇuṃ kulmalaṃ te 'bruvan ka imām iṣum avasrakṣyatīti te devā abruvann ayam eva rudra iti so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety avadan so 'bravīn naivam ekaś caneṣum astām mīmāṃsātā iti tasmād etasyeṣur astā na mīmāṃsitavyā ||
satyaṃham || ity eva brūyāt tāṃ vai rudro vyasṛjad eṣa hi devānāṃ krūratamas tayemāḥ puro 'bhinad agninā vai sa tās tejasābhinat tasmād agniḥ prathama ijyate yad anyāṃ devatāṃ pūrvāṃ yajed avīryavatīḥ syur aṣṭau kṛtvo juhvāṃ gṛhṇāti catur upabhṛti pūrvārdho hīṣoḥ samāhitatamaḥ sakṛt parāṅ atikrāmati sakṛd dhy eveṣuḥ parācy apatad atikramyāśrāvayati yajñasyābhijityai yad anatikramyāśrāvayed anabhijito 'sya yajñaḥ syāt sruveṇopasado juhoti purāṃ vā eṣa jitānām anvāroha ekām ekāhaṃ juhoty ekām ekāham ekāṃ hi ta ekāham ajayann ekām ekāhaṃ tisra upasado juhoti trayo vā ime lokā eṣāṃ lokānām abhijityay agninā vai mukhena devā imāṃl lokān anvavāyann upasadbhir asurān parāṇudyāgninā vā etan mukhena yajamāna imāṃl lokān anvavaity upasadbhir bhrātṛvyaṃ parāṇudya yāḥ sāyam anuvākyās tāḥ prātar yājyāḥ syur yāḥ prātar anuvākyās tāḥ sāyaṃ yājyāḥ syus tathobhayīr vīryavatīr bhavanti
||3.8.1||ayaḥ prathamāyām avadhāya juhoti rajataṃ madhyamāyāṃ haritam uttamāyām etad vai bṛhaspatir devebhyaḥ pūrjayanam akarod yatra puraṃ yudhyeyus tad etābhir juhuyāt sarā vā eṣā yajñasya tasmād yat kiñca prācīnam agnīṣomīyāt tad upāṃśu caranty atha vā etad agnīṣomīyaṃ prati vācaṃ visṛjante yajñam evāptvā vācaṃ visṛjante ghṛtaṃ vai devā vajraṃ kṛtvā somam aghnan srucau bāhū tasmāt srucau saumīm āhutiṃ nāśāte avadhiṣur vā etat somaṃ yad asya srucau cājyaṃ cāntikam abhārṣur yad āhāṃśuraṃśuṣ ṭe deva somāpyāyatām iti yad evāsya ghnantaḥ krūram akraṃs tad akrūram akas tad āpyāyayati sarva ṛtvijā āpyāyayanti sarve hi tāntaṃ bhiṣajyanti yanti vā ete 'smāl lokād ye somam āpyāyayitum udasthuḥ parāñco hi yantīśvarāḥ prametor yad āhaiṣṭā rāyā eṣṭā vāmāni preṣe bhagāyeti tenāsmāl lokān naiti tenāsmiṃl loke dhṛtā anayor vā eṣa garbha ābhyām eṣa āvṛścate yaḥ somaṃ hanti yad āha namo dive namaḥ pṛthivyā ity ābhyām eva namo 'kar ātithyaṃ vā upasadāṃ prayājās tānūnaptram āśīs tasmān na hotāraṃ vṛṇīte nārṣeyam ||
āha : fn āheṣṭā with following eṣṭā|
sīda hotaḥ || ity evāha caturvratas tisraś catvāri hīṣoḥ parṇāni trivratas tisras triṣandhir hīṣuḥ śṛṅgaṃ śalyaḥ kulmalaṃ dvivratas tisro dviṣandhir hīṣuḥ śalyaś ca kulmalaṃ caikavratas tisra ekā hy eveṣur eṣā vai parovarīyasī dīkṣā kanīyo vratam upaiti jyāyāṃsaṃ lokam abhijayaty ekavratas tisro dvivratas tisras trivratas tisraś caturvratas tisra eṣā vā utkrāmantī svargakāmasyottaramuttaraṃ śvaḥśvaḥ śreyān bhavati ya evaṃ veda yad dvādaśāgniṣṭomasyopasadaḥ syur aśāntā nidaheyur yat tisro 'hinasya yathā garīyān bhāra uṣṇihāṃ niśṛṇāty evaṃ tat tat tisra evāgniṣṭomasyopasadaḥ kāryā dvādaśāhinasya savīryatvāya
||3.8.2||niśṛṇāty : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
abhyardho vai devebhyo yajña āsīt te nāvidur iha vā sa iha vety asti yajña iti tv avidus tena vai saṃsṛṣṭim aichaṃs taṃ praiṣam aichan tan nāvindaṃs taṃ vayāṃsy uparyupari nātyayataṃs tam indra uparyupary atyakrāmat tam acāyat so 'ved aciked vai meti so 'bravīt ko 'sā ity ahaṃ durge hantety atha kas tvam asīty ahaṃ durgād āharteti so 'bravīd durge vai hantāvocathā ayaṃ varāha āmukha ekaviṃśatyāḥ purāṃ pāre 'śmamayīnāṃ tasminn asurāṇāṃ vasu vāmam antas taṃ jahīti tasyendro drumbhūlyābhyāyatya purastād bhittvā hṛdayaṃ prāvṛścad etad vā eṣābhyanūktā ||
atividdhā vithureṇā cid astās triḥsapta sānu saṃhitā girīṇām |
na tad devo na martyas tuturyād yāni pravṛddho vṛṣabhaś cakāra || iti so 'bravīd durgād vā āhartāvocathā etam āhareti taṃ vai viṣṇur āharad yajño vai viṣṇur yajño vai tad yajñam asurebhyo 'dhy āharad yajñena vai tad yajñaṃ devā asurāṇām avindantaitad vā eṣābhyanūktā ||
viśvet tā viṣṇur ābharad urukramas tveṣitaḥ |
śataṃ mahiṣān kṣīrapākam odanaṃ varāham indra emuṣam || iti tad vai devā yajñam avindan yad vai tad yajñam avindaṃs tad devāyajanasya devayajanatvaṃ yad devayajanam ichanti yajñam ichanti yad vindanti yajñaṃ vindanti yad vāva yajamāno joṣayate tad devayajanaṃ yajñaṃ vāvaitad yajamāno joṣayate 'surāṇāṃ vā iyam agra āsīd yāvan niṣadya parāpaśyaṃs tad devānāṃ te devāḥ salāvṛkīm abruvan yāvad iyaṃ triḥ samantaṃ paryeti tad asmākam iti sā vā imāṃ triḥ samantaṃ paryait tad vai devā imām avindanta tad vedyā veditvaṃ viṣṇuṃ vai devā ānayan vāmanaṃ kṛtvā yāvad ayaṃ trir vikramate tad asmākam iti sa vā idam evāgre vyakramatāthedam athādas tad vai devā iha mām avindanta tad vedyā veditvaṃ sarvā vā iyaṃ pṛthivī vedir iyaṃ mekhalam iti tv evāsyā yajamānaḥ parigṛhṇīte yāvadyāvad vai yajamāno vedyāḥ kurute tāvatāttāvattāt pṛthivyā jayati tasmān mahatī kāryā jyāyasījyāyasī devāś ca vā asurāś cāspardhanta tad yat kiñcāsurāṇāṃ svam āsīt tad devā vedyāvindanta tad vedyā veditvaṃ teṣāṃ yat priyaṃ vasv āsīt tenāpādhāvann anena cin mucyāmahā iti tad devā uttaravedyāvindanta tad uttaraṃ vai śreyo 'vidāmahīti tad uttaravedyā uttaraveditvaṃ tad ya evaṃ vidvān vediṃ cottaravediṃ ca kurute 'bhipūrvam eva sapatnasya bhrātṛvyasya vasu vedo vṛñjāna eti
||3.8.3||'vidāmahīti : fn corrigenda| ed|: vidāmahīti|
ṣaṭtriṃśat prakramāḥ prācī caturviṃśatir agreṇa triṃśaj jaghanena tathā virājā sammitātho chandāṃsi vai virāṭ chandāṃsi vāvāsyaitad yajñamukhe yunakty etad vā eṣābhyanuktā ||
indrāṇī patyā sujitaṃ jigāyodaṃśena patividye bibheda |
triṃśad yasyā jaghanaṃ yojanāny upasthā indraṃ sthaviraṃ bibharti || iti yad vāva prācīnapravaṇaṃ tad devayajanaṃ prāñcaṃ hi taṃ śayānam avidann atha yat prācīnapravaṇam udīcīnāpanataṃ tad yajeta yaḥ kāmayetobhayor lokayor ṛdhnuyām ity ubhayor vā etal lokayor ubhayor eva lokayor ṛdhnoty atha yasya devayajanasyottarād anyad devayajanaṃ tad yajeta yaḥ kāmayetābhi mottaro yajño named ity etad vā uttarāvan nāma devayajanam abhy enam uttaro yajño namaty atha yasya devayajanasya madhyato bahulā oṣadhayas tat paśukāmo yajeta paśavo vā oṣadhayaḥ paśumān bhavati yat samaṃ pratiṣṭhitaṃ tad gataśrīr yajeta pratiṣṭhitaṃ vā etat pratiṣṭhita eṣa yo gataśrīs tad evainaṃ pratiṣṭhāpayati pāpo hi sa tataḥ pracyavamāno 'tha yasya devayajanasyāpaḥ purastāt tad yajeta yaḥ kāmayetābhi mottaro yajño named ity etad vai purohavir nāma devayajanam abhy enam uttaro yajño namaty atha yasya devayajanasya panthāḥ purastād iriṇaṃ vā karto vā bhrātṛvyavān yajetaitad vā āptaṃ devayajanaṃ sadevaṃ yad dhi devayajanād devayajanam uñśiṃṣed bhrātṛvyāya lokam uñśiṃṣed atha yasya devayajanasyāhavanīyād anyāḥ prācīr āpo dhāvanti gārhapatyād anyāḥ pratīcīs tad yajeta yaṃ talpe vā pātre vā mīmāṃserann anuṣakto hi vā eṣa pāpmanāthaitan mīmāṃsanta etad vai vyāvṛttaṃ pāpmanā pāpmanaivainaṃ vyāvartayanti yad vai yajñaḥ santiṣṭhate prācīnam asya samṛddham eti pratīcīnaṃ vyṛddhaṃ paśavo vai yajñasya samṛddham āpaḥ khalu vai paśavo yat pratyaṅṅ avabhṛtham abhyaveyād yajñasya vyṛdhyena vyṛdhyetātha yat prāṅ avabhṛtham abhyavaiti yajñasya vā etat samṛdhyena samṛdhyate yat tryunnataṃ tad bhrātṛvyavān yajeta yasyāhavanīyaṃ ca havirdhānaṃ cāntaronnataṃ yasya havirdhānaṃ ca sadaś cāntaronnataṃ yasya sadaś ca gārhapatyaṃ cāntaronnatam ato vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitam anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate 'tha yasya devayajanasya dakṣiṇata unnataṃ tad bhrātṛvyavān yajetaitāṃ vai diśaṃ devā asurān praṇudya svargaṃ lokam āyann athaibhyo 'mum ādityaṃ paridhiṃ paryadadhur apunarābhāvāyaitāṃ vā etad diśaṃ yajamāno bhrātṛvyaṃ praṇudya svargaṃ lokam ety athāsmā amum ādityaṃ paridhiṃ paridadhāty apunarābhāvāya sthale yajeta yaḥ kāmayetobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ prakāśaṃ gacheyam iti prakāśo vai nāmaitad devayajanam ubhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ prakāśaṃ gachaty abhiśasyamānaṃ yājayet parokṣaṃ guhā vane parokṣaṃ pṛṣṭhāny apeyuḥ parokṣaṃ vā eṣa yam abhiśaṃsanti parokṣam evāsmād guhā pāpīyāṃ vācaṃ karoty atha yasya hotā prātaranuvākam anubruvann agnim apaḥ sūryaṃ tāni paśyet tad brahmavarcasakāmo yajeta brahmavarcasaṃ vā agnir brahmavarcasam āpo brahmavarcasam asmā ādityo brahmavarcasam eva sandadhāti brahmavarcasī bhavaty atha yasya devayajanasyānyāanyā madhyato bahulā oṣadhayo 'to vā aṅgirasaḥ paśūn asṛjanta tat paśukāmo yajetātha yasya devayajanasya madhyata unnatam ato vā aṅgirasaḥ svargaṃ lokam āyaṃs tat svargakāmo yajeta nirvaske 'bhicaran yajeta yathaivaitaṃ nirṇayaty evaṃ taṃ nirṇayati yam abhicarati yat kāryam iva syāt tad yajeta yaḥ kārya iva syād ātmā vai devayajanaṃ karoty evainaṃ ye yuvāna ārṣeyā ṛtvijo vahnayas tad devayajanaṃ tasmād āhur yuvaivārtvijīnā ity agnir vāva devayajanaṃ tad ya evaṃ vidvān yatraiva kvacāgnim ādhāya yajate devayajana eva yajate
||3.8.4||praibhyo : fn emended| ed|: praibhyau|
yad vā asyā yajñiyaṃ medhyaṃ yat sadevaṃ tad utkramyātiṣṭhad antarā devāsurānt saṃyatānt siṃhīrūpam iva bhūtvā te 'vidur yatarān vā iyam upāvartsyati ta idaṃ bhaviṣyantīti tasyāṃ vā ubhaya aichanta sā nānyatarāṃścanopāvartata tāṃ devā apāśāsur upa nā āvartasveti sābravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan sābravīn mām eva parvām agner vyāghārayāt sa yatkāmo māṃ vyāghārayāt tam eva sa kāmam aśnuvad iti tāṃ devāḥ pūrvām agner vyāghārayaṃs tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvān etāṃ pūrvām agner vyāghārayati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati yad vai tad utkramyātiṣṭhad antarā devāsurānt saṃyattānt siṃhīrupam iva bhūtvā sā vā uttaravedis taptāyanī me 'sīti taptā hi te tām avindanta vittāyanī me 'sīti vittā hi te tām avindantāvatān mā nāthitam iti nāthitāṃ hi sā tān āvad avatād vyathitam iti vyathitāṃ hi sā tān āvad etadetad vā etayā devā asurāṇām avindantaitadetad evaitayā yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'gne aṅgiro yo 'syāṃ pṛthivyām adhyasīti ya evaiṣu triṣu lokeṣv agnayas tān evāvarunddhe vider agne nabho nāma yattā iti nabho hi nāma so 'gnir āsīd jānudaghnaṃ kheyametāvatī vā asyāḥ pṛthivyā jīvaṃ yajñiyaṃ tad evāvarunddhe siṃhīr asi mahiṣīr asīti siṃhīrūpam iva hi tan mahiṣīrūpam iva bhūtvātiṣṭhad devebhyaḥ śundhasva devebhyaḥ śumbhasveti devebhya evaināṃ śundhanti devebhyaḥ śumbhanti niḥsārayati yad evāsyā udghnantaḥ krūram akraṃs tad akrūram akas tan niḥsārayatīndraghoṣās tvā purastād vasubhiḥ pāntv ity etaddevatyā vā imā diśo yathādevatam evaināṃ praukṣīd ato vai devā asurān manasā vinudya svargaṃ lokam āyaṃs ta etā devatā antato 'dadhatāsurāṇām ananvagbhāvāyāto vā etad yajamāno bhrātṛvyaṃ manasā vinudya svargaṃ lokam eti sa etā devatā antato dhatte bhrātṛvyasyānanvagbhāvāya te 'kāmayanta sapatnaṃ bhrātṛvyaṃ sahemahīti siṃhīr asi sapatnasāhī svāheti tam eva tena kāmam āśunuvata sapatnaṃ bhrātṛvyaṃ sāḍhvā te 'kāmayanta paśavo naḥ syur iti siṃhīr asi rāyaspoṣavaniḥ svāheti tam eva tena kāmam āśnuvata sapatnaṃ bhrātṛvyaṃ sāḍhvā paśūn bhittvā te 'kāmayanta prajānaḥ syād iti siṃhīr asi suprajāvaniḥ svāheti tam eva tena kāmam āśnuvata siṃhīr asy ādityavaniḥ sajātavaniḥ svāhety ādityābhir hi sā prajābhiḥ saha te 'kāmayanta devā no yajñaṃ vidyur iti siṃhīr asy āvaha devān devāyate yajamānāya svāheti tam eva tena kāmam āśnuvata bhūtebhyas tvety uddiśati devā hy eva bhūtā yatra vā ado 'gnir hotrād bhīṣāpākrāmat sa sarveṣu bhūteṣv avasad yāṃ paśuṣv avasat tām anāchinnastukasyāntarāśṛṅgam avasad yāṃ vanaspatiṣu pūtudrau yām oṣadhīṣu tāṃ sugandhitejane yat sambhārānt sambharati yad evātrāgner nyaktaṃ tat sambharati yāni vā ado 'gnir asthāny adhūnuta sa pūtudrur abhavad yan māṃsaṃ tad guggulu yat pūyitam upaśliṣṭaṃ sa sugandhitejano yad ete sambhārā bhavanti yad evātrāgner nyaktaṃ tasyāvaruddhyai viśvāyur asi pṛthivīṃ dṛṃhety eṣāṃ hy ete lokānāṃ vidhṛtyai paridhīyante dhruvakṣitir asy antarikṣaṃ dṛṃhety antarikṣaṃ hi yajño 'cyutakṣid asi divaṃ dṛṃheti divam evainam ajīgamad agner bhasmāsy agneḥ purīṣam asīty agner hy etad bhasmāgneḥ purīṣaṃ devapātraṃ vā uttaravedi devebhyo devapātraṃ procyaṃ vaibhrājā devā yad āha vibhrāḍ bṛhat pibatu somyaṃ madhv iti devebhyo vā etad devapātraṃ prāha pra vasīyasaḥ pātram āpnoti brāhmaṇaṃ tu pātre na mīmāṃseta yaḥ pātriya iva syāt
||3.8.5||bhīṣāpākrāmat : fn emended| ed|: hotrādiṣāpākrāmat|
etāvatī vā iyaṃ pṛthivī yāvatī vedir aparimitād vā etad bhrātṛvyaṃ nirbhajya yajamānāya parigṛhṇāty ṛkṣaṃ vā amedhyam āpo havir yat prokṣati medhyam evainat karoty ṛkṣaṃ vā amedhyaṃ yad barhiḥ stṛṇāti medhyām evaināṃ karoty etāvatī vā iyaṃ pṛthivī yāvatī vediḥ prajā barhir yad barhiḥ stṛṇāty asyāṃ vā etat prajāḥ pratiṣṭhāpayati yajamāno vai prastaraḥ prajā barhir yat prastaram uttaraṃ barhiṣaḥ sādayati yajamānaṃ vā etad upariṣṭād āsāṃ prajānāṃ dadhāty atha yat tṛṇe antardadhāti tena yajamāno yajamānena vyāvartate bahulaṃ barhiḥ stṛṇāty akṣodhukā asya paśavo bhavanti prācīnaṃ barhiḥ stṛṇāti prāṅ hi yajño yat pratīcīnaṃ stṛṇīyāt pratyādājyāsya rāṣṭraṃ ghātukaṃ syād deveṣur vai vedir yatra vai deveṣvā sannatayā kāmayate tad dhanti yad vediṃ kalpayati deveṣuṃ vā etat sannamati tayā sannatayā yatra yajamānaḥ kāmayate tad dhanti trayo vai pūrve 'gnayaḥ prādhanvan havyaṃ devebhyo vahanto vaṣaṭkāraḥ prāvṛścad atha yo 'yam idānīṃ sa bhīṣāpādravad īdṛg u sa āriṣyatīti taṃ devā apāśāsur upa nā āvartasveti so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīt trayo vai me pūrve bhrātaraḥ prādhanvan havyaṃ devebhyo vahanto vaṣaṭkāraḥ prāvṛścat teṣāṃ bhāgo 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīd yad eva kiñcāhutaṃ bahiṣparidhi skandet tad eva teṣāṃ bhāgadheyam asad iti teṣāṃ vā etad bhāgadheyam asthanvanto hi vai ta āsann atha te prādhanvan so 'bravīd asthāni nu dhaviṣye 'thopāvartsyāmīti te vā anvāyaṃs te samantaṃ paryaviśan yajñasya gopīthāyāyaṃ vāva yajñāyopadhīyate 'yaṃ yajamānāyāyaṃ bhrātṛvyāyemau prataraṃ karotīmam apataraṃ yajñena vā etad yajamānaṃ prataraṃ karoti yajñenāsya bhrātṛvyam apataraṃ karoti sandhiṃ pratijuhoti na hy agnim āhutis tarati mukhata evainān prīṇāty atho sutīrthena vā etad āhutīs tārayaty ayaṃ vāva bhūpatir ayaṃ bhuvanapatir ayaṃ bhūtānāṃ patir atha yo 'yam idānīṃ sa bhūtir yad āhutaṃ bahiṣparidhi skandet tad abhimantrayeta ||
karoti : fn emended| ed|: karoti
bhūpataye svāhā bhuvanapataye svāhā bhūtānāṃ pataye svāhā || iti bhāgadheyaṃ vāvaiṣām etat prīṇāty evainān atho haviṣā vā etat skannena dvitīyām āśiṣam avarunddha etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśiḥ kim u sa yajñena yajeta yo haviṣā skannena dvitīyām āśiṣam avarundhaṃ na vidyād iti tad dvitīyām evaitenāśiṣam avarunddhe
||3.8.6||ye purā granthayo bhavanti tān visraṃsayanti mānuṣasya vyāvṛttyai praṇenijati yad evainayor abhiniṣaṇṇaṃ śamalam amedhyaṃ tañ śundhanti yuñjate mana uta yuñjate dhiyā iti juhoti yuktyā eva sāvitryā juhoti savitṛprasūte eva pravartete havir vai havirdhāne yad upānakti havirbhūta eva pravartete atho abhivṛtte eva patny upānakti yad vai patnī yajñe karoti tan mithunaṃ mithunatvāya vai patny upānakty eṣa vai patnyā yajñasyānvārambho yad yajñe karoty anvārambhāya vai patny upānakti prācīnam upānakti prāṅ hi yajñas trir anyat trir anyad upānakty aparimitaṃ hi manuṣyā upāñjanti dakṣiṇata upānakty udīcī hy ete manuṣyalokam upāvartete nirṛtigṛhīto vā eṣa ubhayataḥ sandaṣṭaḥ śuṣko yad upānakti śamayaty eva śuṣko vā eṣa durvāg yajamānasya gṛham āvadati sa īśvaro 'śānto yajamānaṃ hiṃsitos tad anugṛhṇanto yanti yady utkṣvedet suvāg āvada deva duryān iti vadec chamayaty evātho śamayitvaivāśiṣam āśāste havir vai havirdhāne stīrtvā vai barhir havir āsādayanti tasmāt prastaraṃ stīrtvā pravartayanti havir vai havirdhāne anūcyamānāsu vai sāmidhenīṣu havir āsādayanti tasmāt pravartyamānayor hotānvāheme vā ete ime vā etat pravartayanti yad dhavirdhāne tasmāt pūrvasyā janatātā aparā janatā kṣetram abhyārohukā te yarhi pravartayeyus tarhi hotānubruvan manasā padā tāṃ janatāṃ pratinuded apa janyaṃ bhayaṃ nudeti viḍ vā eṣā viśaṃ vā etat pratinudate 'nabhyavacārukāsya viṭ kṣetraṃ bhavati nīyānaṃ vai rakṣāṃsi yajñam avayanti yad vartmani juhoti rakṣasām apahatyai vaiṣṇavyā juhoti viṣṇur vai yajño viṣṇunaiva yajñena yajñād rakṣāṃsy apahanti yad gāyatryā juhotīmāṃ tenākramate yat triṣṭubhāntarikṣaṃ tenātha yad āhavanīyaṃ gachataḥ svargaṃ tena lokaṃ trīn prakramān prativikramate trayo vā ime lokā imān eva lokān yajamānāyoñśiṃṣati vaiṣṇavam asi viṣṇus tvottabhnātv iti vaiṣṇavaṃ hi havirdhānaṃ divo viṣṇa uta vā pṛthivyā iti dakṣiṇasya havirdhānasya methīn nihanti mukhata eva yajñasyāśiṣam avarunddhe yam adhvaryuḥ prathamaṃ granthiṃ grathnāti taṃ prathamaṃ visraṃsayati yad anyaṃ pūrvaṃ visraṃsayed amehena pramīyeta viṣṇor nu kaṃ vīryāṇi pravocam ity uttarasya havirdhānasya methīn nihanti vaiṣṇavyā vaiṣṇavaṃ hi havirdhānaṃ svayaiva devatayā yo askabhāyad uttaraṃ sadhastham ity ado vā uttaraṃ sadhastham amuṣminn eva havirdhānaṃ samminoti ||
ā vām upastham adruhā devāḥ sīdantu yajñiyāḥ |
ihādya somapītaye || iti ya eva devā yajñiyās tān havirdhānā āsādayati tāṃ śvo bhūte 'bhiyajate daṇḍo vā etad auparo vaṣaṭkāreṇa nirahan yac chadir abhinidadhāty apihityā achidratvāya viṣṇoḥ pṛṣṭham asīty ada eva viṣṇo rarāṭam asīty ada eva viṣṇoḥ śipre sthā itīme eva mukhato vā etat svayā devatayā śiro yajñasya sambharati viṣṇoḥ syūr asīti tasmād idaṃ śiraḥ ṣoḍhāviṣkṛtaṃ pra tad viṣṇuḥ stavate vīryeṇeti prāṅ uktramya vadaty ato vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitim anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate
||3.8.7||devasya tvā savituḥ prasava iti savitṛprasūta evainām ādatte 'śvinor bāhubhyām ity aśvinau vai devānām adhvaryuḥ pūṣṇo hastābhyām iti devatābhir evābhrir asi nārir asīti krūram iva vā etad yad abhriḥ śamayaty evedam ahaṃ rakṣaso grīvā apikṛntāmīty āha rakṣasāṃ dhvarāyai rakṣasām antarityaīdam ahaṃ some samāno yo 'samāno 'rātīyati tasya grīvā apikṛntāmīti samāno vā hy asamāno vārātīyati sarvam evaitayā paryāpat prāṇā vā uparavāḥ śiro havirdhānaṃ śīrṣan vā ime prāṇās tasmād dhavirdhāne 'ntar vā ime śīrṣan prāṇās tasmād antaś catvāro vā ime śīrṣan prāṇās tasmāc catvāraḥ santṛṇṇāḥ paraḥ santṛṇṇā hi paraḥ prāṇā vidhṛtā upariṣṭād vidhṛtā hīma upariṣṭāt prāṇāḥ pūrvārdhe vā ime mukhasya prāṇā etat khalu vai havirdhānasya pūrvārdhaṃ yad dakṣiṇaṃ havirdhānaṃ tasmād dakṣiṇe havirdhāne bṛhann asi bṛhadrāyā iti devā hy eva bṛhad bṛhatīm indrāya vācaṃ vadety aindro hi yajño rakṣohaṇaṃ valagahanam ity āha rakṣasāṃ dhvarāyai rakṣasām antarityai vaiṣṇavīm iti viṣṇur hi yajño 'surā vā etān valagān devebhyaḥ prāṇeṣu nyakhanaṃs tān bāhumātre 'nvavindaṃs tasmād bāhumātraṃ kheyaṃ yad vāva kṛtyā yañ śaphaṃ yad abhicaritaṃ tad etad udvapati prāṇā vā uparavās yad avasiñcati tasmād ima udanvantaḥ prāṇāḥ prāṇā vā uparavā yad avastṛṇāti tasmād ime lomaśāḥ prāṇā atha yad avasiñcaty ava ca stṛṇāti mastiṣko vā eṣa kriyate hanū adhiṣavaṇe śiro havirdhānaṃ śīrṣan vā ime hanū tasmād dhavirdhāne 'ntar vā ime śīrṣan hanū tasmād antar ime vā ete yat santṛndyād ime eva santṛndyāt tat sampādye eva dvyaṅgulam antarā kāryaṃ dvyaṅgulaṃ hīdam antarā vai nākeva śiro havirdhānaṃ pṛṣṭham āgnīdhram udaraṃ sadaḥ prāṅ hi yajñaḥ saṃhito hanū adhiṣavaṇe jihvādhiṣavaṇaṃ grāvāṇo dantā mukhato vā etat prajāpateḥ somaṃ pibantīndro vai vṛtram ahan sa imāṃ prāviśat taṃ devatāḥ praiṣam aichaṃs tan nāvidaṃs taṃ bhūtāny upāravanta yo no 'dhipatir abhūt tan na vindāmā iti tad uparavāṇām uparavatvaṃ yat tad upāravanta tac caturdhāvastād evaichann ekadhā paro 'nvavindaṃs tasmāc caturdhāvastād ekadhā paro yad uparavān anumṛśatīndriyasyāvaruddhyai
||3.8.8||vā : fn emended| ed|: vā|
pṛthivyai tvāntarikṣāya tvā dive tveti prokṣaty eṣā hy eṣāṃ lokānāṃ vidhṛtyai mīyate triḥ prokṣati triṣatyā hi devā atho trayo vā ime lokā ebhya evaināṃ lokebhyaḥ praukṣīd annaṃ vai yavā ūrg udumbaro yad yavamatībhiḥ prokṣaty ūrjā vā etad annaṃ samardhayaty ṛkṣaṃ vā amedhyam āpo havir yad avasiñcati medhyam evainat karoty ṛkṣaṃ vā amedhyaṃ yad avastṛṇāti medhyam evainat karoti pitṛdevatyaṃ vai nikhātam amedhyam anyadevatyam asyāḥ khalu vā imā uttamārdha oṣadhayo yad avastṛṇāty asyā evainām uttamārdhe minoty anikhātaivābhūd annaṃ vai yavā ūrg udumbaro yad yavam avāsyaty anne vā etad ūrjaṃ dadhāti na hy annam ṛta ūrjo dhinoti no hy ūrg ṛte 'nnād dhinoti nitānas tvā māruto nihantv iti mano vai nitānaḥ prāṇā mārutā mitrāvaruṇau dhruveṇa dharmaṇeti mitram evaināṃ dādhāra varuṇaḥ kalpayati vidhṛtyai ca khalu vā eṣāṃ prajānāṃ kḷptyai ca mīyate mitrāvaruṇau vai devānāṃ dharmadhārayau daivaṃ vā etad dharmam adīdharatāṃ yad audumbarī brahmavaniṃ tvā kṣatravaniṃ paryūhāmīty āśīr evaiṣā brahma dṛmha kṣatraṃ dṛṃhety āśiṣa evaiṣa parigraho ghṛtena dyāvāpṛthivī āpṛṇeti ghṛtenaiva dyāvāpṛthivī vyunatty udaraṃ vai sada ūrg udumbaro yad audumbary ūrjaṃ vā etan madhyata ātmano dhatte prajānāṃ ca prajāpater vā etad udaraṃ yat sadaḥ prājāpatya udgātā tasmād udgātānvārabhate yajamāno vā audumbarī varṣiṣṭhā kāryā varṣmainaṃ samānānāṃ gamayati viśvajanasya chāyāsīti chadir abhinidadhāti gotrādgotrād dhi prasarpanty udaraṃ vai sado yad anyenānyena samminoti tasmād udaram anyenānyenāmena santata udaraṃ vai sado yad anūcīnaṃ minuyāt parācīnaṃ jagdham atīyād atha yat tiraścīnaṃ minoti tasmāj jagdhaṃ sarvāṇy aṅgāny anuveti prajā vā etat samīcīnaṃ minoti samīcīr enaṃ prajā abhisamāvartate saṃyāta iva sa bhavati samānaṃ sāṅkāśinaṃ kāryaṃ samānā hīme prāṇā yaṃ dviṣyāt tasyākṣṇayā minuyāt prāṇān asya mohayati pramāyuko bhavati yadi kāmayeta varṣet parjanyā iti nīcaiḥ sado minuyād vṛṣṭim eva niyachati yadi kāmayeta na varṣet parjanyā ity uccaiḥ sado minuyād vṛṣṭim evāpāgrahīn navachadir agniṣṭome syāt tejasā trivṛtā sammitaṃ pañcadaśachadir ukthye pañcadaśena vajreṇa sammitaṃ saptadaśachadir atirātre saptadaśo vai prajāpatiḥ prājāpatyā rātrir ānuṣṭubhī yajñakratūnām evaiṣā vyāvṛttiḥ prācīnavaṃśaṃ havirdhānaṃ minoty ūrdhvā hi dyauḥ prācīnavaṃśam āgnīdhram ūrdhvaṃ hy antarikṣaṃ tiraścīnavaṃśaṃ sadas tiraścī hīyaṃ yajuṣā havirdhānaṃ minoti niruktā hi dyaur yajuṣā sado niruktā hīyam ayajuṣāgnīdhram aniruktam iva hy antarikṣam ardham āgnīdhrasyāntarvedi minoty ardhaṃ bahirvedy ardhaṃ hy antarikṣasyāsmiṃl loke 'rdham amuṣmin
||3.8.9||dharmam : fn emended| ed|: dhamam|
abhinidadhāti : fn emended| ed|: ābhanidadhāti|
sa : fn emended| ed|: sa|
suvāṅ nabhrāḍ aṅghāre bambhārā ity ete vai devānāṃ somarakṣaya etebhyo vā adhi chandāṃsi somam āharaṃs te somapīthena vyārdhyata ta etāni dvitīyāni nāmāny adhatta maṅgalechāyai somapītho nā upanamād iti tasmād ete dvināmanas te vā anvāyaṃs te na prāpnuvaṃs tasmād ete 'tihāya vaṣaṭ kriyante na hi prāpnuvaṃs teṣāṃ vā eṣa loko yāvad abhi nyupyate tad yo 'vidvān ākrāmaty ārttim ārchaty atha ya evaṃ vidvān ākrāmati na sadasyām ārttim ārchati teṣāṃ vā eṣa bhāgo yad vyāghāryante ta evāsmai tenābhīṣṭāḥ prītā bhavanti yajñamukhaṃ vai pavamāno yat pavamāne stute 'gnayo vihriyante yajñamukhād evādhivihriyante jambho vai nāmāsura āsīt sa yajñam agirat sa āgnīdhraṃ na prāpnot tam āgnīdhrāt punar vyarujad etad vai jīvaṃ tasmād āgnīdhrād vihriyante dakṣiṇato vai devān asurā yajñam ajayaṃs ta udañcā āgnīdhraṃ samātiṣṭhaṃs tam āgnīdhrāt punar abhyajayann etad vā anabhijitaṃ tasmād āgnīdhrād vihriyanta etat prati vai devān asurā yajñam ajayaṃs ta āgnīdhrād adhi bahiṣpavamānena yajñam abhijityāgnīn ādhāya barhir astṛṇata parājijñānā vā etat sarpanti yad bahiṣpavamānaṃ stoṣyantaḥ sarpanti yad bahiṣpavamāne stuta āha ||
maṅgalechāyai : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agnīd agnīn vihara barhiḥ stṛṇāhi || ity āgnīdhrād vā etad adhi bahiṣpavamānena yajñam abhijityāgnīn ādhāya barhiḥ stṛṇate 'tra vā etarhi yajño yatrāstutaṃ stotraṃ yatraiva yajñas tad abhiparyāvṛtya juhoti śukravatī vai pūrve savane aśukraṃ tṛtīyaṃ savanaṃ yaj jyotiṣmatīs tṛtīyasavane vyāghārayanti tena tṛtīyasavanaṃ śukravat saṃvatsaro vā agniṣṭomas tasya vā etās tanvo yad dhiṣṇyās tā vā asyaitat samuddharṣayitvā jyotiṣmatīḥ kṛtvāthāgniṣṭomena stuvate saṃvatsaro vā agniṣṭomo dvādaśa māsāḥ saṃvatsaro yat prācīr āhutayo hūyante pratyañco dhiṣṇyā vyāghāryante saṃvatsarasya vidhṛtyay ubhayato vai devān asurāḥ parīyattā āsan purastād anye paścād anye yat prācīr āhutayo hūyante ye purastād āsaṃs tāṃs tenāpānudanta yat pratyañco dhiṣṇyā vyāghāryante ye paścād āsaṃs tāṃs tenāpānudanta tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodo 'dhvaryuṇā vai yajño vidhṛta idam iva vā etad yajñasya yad dhiṣṇyā yad adhvaryuḥ pratyaṅ dhiṣṇyān atīyāt prāṇāt saṅkarṣeta pramāyukaḥ syād yady atīyād yajñaparuṣy atīyād aindrīm anubrūyād aindraṃ hi sadaḥ svayaivainad devatayopacaraty ātmano 'hiṃsāyai prācīnaṃ vai dhiṣṇyebhyo 'dhvaryor loko yad adhvaryuḥ pratyaṅ dhiṣṇyān atīyād anyajanatāsya kṣetram abhyārohukā syān ny anya upyante nānye tad eṣāṃ mithunaṃ prajāyati niruktā anye 'niruktā anye ye niruktās te 'smai lokāya ye 'niruktās te 'muṣmai kṣayāya yathā vā idaṃ mekhalāṃ paryasyate medhyasya cāmedhyasya ca vidhṛtyā evaṃ vā ete nyupyante yajñasya vidhṛtyai yat prācīnaṃ dhiṣṇyebhyas tad devānāṃ yat pratīcīnaṃ tan manuṣyāṇāṃ tasmāt somaṃ pibate prāñco dhiṣṇyā nātisṛpe janaṃ hy eti devalokam abhyārohati cātvālād vihriyanta eṣa vā agnīnāṃ yoniḥ svād eva yoner vihriyante 'skannatvāya teṣāṃ vā etad abhyavāyanaṃ codayanaṃ ca yad antarā cātvālaṃ cāgnīdhraṃ caitad vai yajñasya tīrthaṃ tasmād etena sañcarati tena yo 'vidvānt sañcaraty ārtim ārchaty atha ya evaṃ vidvānt sañcarati na sadasyām ārtim ārchati ||
stṛṇāhi : fn emended| ed|: stṛṇāti| ts|6|3|1|2: stṛṇāhi, śb|4|2|5|11: stṛṇīhi
ity uparikāṇḍe asurāṇāṃ nāma aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ samāptaḥ
||3.8.10||tṛtīyakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
yajño vā eṣa saṅkrāmann eti prāyaṇīyād adhy ātithyam ātithyād adhy upasadaḥ sa upasadbhyo 'dhi prāṅ praṇīyate yad agṛhītvājyāni praṇayeyur apaghnīta yajamānam atha yad gṛhītvājyāni praṇayanti yajñaṃ vā etad yajamāno 'nvārabhate prāñcaḥ somena prayanti prācī patnī pūrvam agnim abhyudaiti somena vā etad rājñābhijayanto yanti yasya vai manuṣyarājo gṛham āgachati tasya vai tarhi tad aiśvarye yadā vai sa tataḥ plāyate 'tha teṣāṃ tat punar bhavati tasmād āhur apivratā ity api hy eṣāṃ tasmin vrataṃ somo vā etad rājā gṛhaṃ prāpa tasya vai tarhi tad aiśvarye yadā vai sa tataḥ pracyavate 'tha sa tat tebhyo visṛjate tad vaisarjanānāṃ vaisarjanatvaṃ tvaṃ soma tanukṛdbhyā iti yad eva tanukṛtaṃ cānyakṛtaṃ cainas tad etenāvayajati dvābhyāṃ gārhapatye juhoti dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityay āgneyyāgnīdhre 'ntarikṣam eva prāpyānyad eva rūpam akar vaiṣṇavyā havirdhāne 'da eva prāpya viṣṇur vai yajño viṣṇum eva yajñam akar asurā vā etaṃ devānām āditsanta taṃ devā aptuṃ kṛtvāmuṃ lokam aharan yad aptumatyā juhoty aptum evainaṃ kṛtvāmuṃ lokaṃ haranti sarvebhyo vā eṣa bhūtebhyā āhriyate yat saumyā juhoti manuṣyebhyas tenāhriyate yad aptumatyā pitṛbhyas tena yad āgneyyā devebhyas tena yad vaiṣṇavyā yajñāya tena sarvā vā etat prajā varuṇo gṛhṇāti yat saumyā juhoti manuṣyāṃs tena varuṇān muñcati yad aptumatyā pitṝṃs tena yad āgneyyā devāṃs tena yad vaiṣṇavyā yajñaṃ tena sarvā vā etat prajā varuṇān muñcaty agninā vai mukhena devā imāṃl lokān abhyajanayan gārhapatyenemaṃ lokam āgnīdhreṇāntarikṣam āhavanīyenāmuṃ lokaṃ tasmāt tredhā agnayā ādhīyanta eṣāṃ lokānām abhijityaīndrāgnī vā aparā agnī agnir apara indraḥ pūrvaḥ prajāpatir āhavanīyas tasmād eṣa upopte sādyata uttaro hi pitā putrād uttaro bhrātṛvyād bhavati ya evaṃ vedāgreṇa praṇayed gataśrīḥ śriya eva parigṛhītyai saumyo vai brāhmaṇo devatayā svayaiva devatayā prajā vai paśavo 'ṃśavo rudra āhavanīyo yad agreṇa praṇayed rudrāyāsya paśūn apidadhyāt paścād eva prāṅ praṇīyaḥ paśūnāṃ gopīthāyorv antarikṣaṃ vīhīty antarikṣadevatyo vā eṣa etarhi pracyuta ito 'prāpto 'mutrādityāḥ sadā āsīdety ādityo vai yajño 'ditiḥ somasya yoniḥ sva evainaṃ yonau dadhāti deva savitar eṣa te somā iti manuṣyeṣu vā eṣa purābhūd devebhya evainaṃ samprādād etat tvaṃ deva soma devān upāvṛtā iti devo hy eṣa devān upāvartata idam ahaṃ manuṣyānt saha rāyaspoṣeṇa prajayā copāvartatā ity āśiṣam evāśāste namo devebhyaḥ svadhā pitṛbhyā iti namaskāro devānāṃ svadhākāraḥ pitṛṇāṃ nir varuṇasya pāśād amukṣīti varuṇapāśād eva nirmucyata ātmano 'hiṃsāyai svar abhivyakśam iti yajño vai svar yajñam evābhivipaśyati jyotir vaiśvānaram ity asau vā ādityo jyotir vaiśvānaram agninā vā eṣa tanvaṃ viparidhatte yo dīkṣate 'gnī rudro yad agninā punar yathāyathaṃ tanvaṃ na viparidadhīta rudra enam abhimānukaḥ syād yad āhāgne vratapate yā tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayy agne vratapate yā mama tanūs tvayy abhūd iyaṃ sā mayīty agninā vā etat punar yathāyathaṃ tanvaṃ viparidhatta ātmano 'hiṃsāyai
||3.9.1||gārhapatyenemaṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
na yūpam achaiṣyatā hotavyaṃ na hi dīkṣitasyāgnau juhvati vaiṣṇavīm anūcyāchetyo vaiṣṇavo hi yūpas tad āhur hotavyam eva paruṣy eva juhoty āyatanā iti tan na sūrkṣyaṃ yūpasyaivānte 'gniṃ mathitvātha hotavyaṃ tat svid ubhayam akar juhoty āha na dīkṣitasyāgnau juhoty aty anyān agāṃ nānyān upāgām ity atī hy anyān eti nānyān upaity arvāk tvā parebhyaḥ paro 'varebhyo 'vidam ity arvāg ghy enaṃ parebhyaḥ paro 'varebhyo vindati taṃ tvā juṣāmahe devayajyāyā ity etaṃ hy eṣa juṣate juṣṭaṃ viṣṇavā iti yajñāyaivainaṃ juṣṭaṃ viṣṇave 'kar viṣṇave tveti paryanakti havirbhūtam evainaṃ vṛścaty atho abhighṛtam eva ya itthaṃ vetthaṃ vā hurṇo medhāt so 'pāvṛtto ya ṛjur ūrdhvaśalkaḥ sa vāva medham upasthito ya ṛjur upariṣṭād upāvanato yo 'dhiśākhyo yoniḥ sa yo vā asyā adhijāyate sa yonimān iyaṃ hi vanaspatīnāṃ yoniḥ paruṣi vraścyo yad aparuṣi vṛśced yathā paruṣy avakṛttam evaṃ syād anakṣamaṅgaṃ sthāṇur uñśiṣyo yad akṣasaṅgaṃ sthāṇum uñśiṃṣed vajro bhūtvā yajamānasya paśūn pratihanyāt pañcāratniḥ kāryaḥ paṅktyā sammitaḥ ṣaḍaratniḥ kāryā ṛtubhiḥ sammitaḥ saptāratniḥ kāryaḥ saptapadayā śakvaryā sammito 'ṣṭāratniḥ kāryo gāyatryā sammito navāratniḥ kāryas tejasā trivṛtā sammito daśāratniḥ kāryo virājā sammita ekādaśāratniḥ kāryaḥ triṣṭubhā sammito dvādaśāratniḥ kāryo jagatyā sammitas trayodaśāratniḥ kāryas trayodaśena prajāpatinā sammitaḥ pañcadaśāratniḥ kāryaḥ pañcadaśena vajreṇa sammitaḥ saptadaśāratniḥ kāryaḥ saptadaśena prajāpatinā sammita ekaviṃśatyaratniḥ kārya ekaviṃśena sammitas trayoviṃśatyaratniḥ kāryas trayoviṃśena sammitaḥ pañcaviṃśatyaratniḥ kāryaḥ pañcaviṃśena sammitaḥ saptaviṃśatyaratniḥ kāryas triṇavena sammita ekatriṃśadaratniḥ kārya ekatriṃśena sammitas trayastriṃśadaratniḥ kāryas trayastriṃśena sammito yāvān puruṣa ūrdhvabāhus tāvān kāryo yadi vā yāvān rathe tiṣṭhan yāvān vai puruṣa ūrdhvabāhuḥ saitasyāvamā mātrātha tato varṣīyānvarṣīyān eva kāryo yo bahuśākho bahuparṇaḥ sa kāryo bhūmna eva bhūmānaṃ hy eṣa etasya jagrāha bhūmānam asya gṛhṇāti bhūmānam asya paśavo 'nūpatiṣṭhante
||3.9.2||hurṇo : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
kāryā : fn ⟨ kāryas
sa : fn emended| ed|: su
oṣadhe trāyasvainam ity āha trātyā eva svadhite mainaṃ hiṃsīr iti vajro vai svadhitir vajrād vāvāsmā etad antardadhāty ahiṃsāyai yo vā etasyābhihatasyāgre śakalaḥ parāpatati tam asya tejo 'nvapakrāmati yat taṃ punar āharati satejastvāya prāñcaṃ prahāpayati medham evainam anuparyāvartayati vajro vai yūpas tasmād vā ime lokā nīryamāṇād bibhyatīśvaro hy eṣo 'śānto nīryamāṇa imāṃl lokān hiṃsitor yad āha divam agreṇa mā hiṃsīr antarikṣaṃ madhyena pṛthivyāḥ sambhava bhrājaṃ gacheti śamayaty eva śānta eva nīryata eṣāṃ lokānām ahiṃsāyai sarvasya vā eṣa mitraṃ yo dīkṣitaḥ sa etam ahiṃsīd īśvarā vanaspatayo 'pidhiṣṇyaṃ bhavitā yad āvraścane juhoti punar evainaṃ prajanayati tasmād āvraścanād bhūyāṃsaḥ prajāyante paśunā sammitaḥ kāryo daśa vai paśoḥ prāṇā ātmaikādaśo 'ṣṭāśrayo brahmaṇī daśame ātmaikādaśas tathā paśunā sammito 'ṣṭāśriḥ kāryo gāyatryā rūpaṃ gāyatro hi yūpo gāyatryā vai patantyā yatra parṇaṃ parāpatat tataḥ parṇo 'jāyata tasmāt parṇamaya etat khalu vai parṇasya sāraṃ yat khadiras tasmād khādira iha vā asā āditya āsīt tam ito 'dhy amuṃ lokam aharaṃs tad yato 'dhy amuṃ lokam aharaṃs tasmāj jyotiṣo bilvo 'jāyata tasmād bailvo brahmavarcasakāmena kāryo brahmavarcasasya samaṣṭyay atho jyotiṣaiva tamas taratīndro vai yatīnt sālāvṛkeyebhyaḥ prāyachat teṣāṃ vā eṣa brahmacārī camasādhvaryur āsīd yo 'yaṃ hariṇas tasya yaḥ somapītha āsīt sa svajo 'bhavat tasmād dhariṇaḥ svajaṃ svādati somapītho hy asyaiṣa sa yatra camasaṃ nyaubjat tato rohitako 'jāyata tasmād rauhītakas tasmād rohītakerohītake svajaḥ pṛthivyai tvāntarikṣāya tvā dive tveti prokṣaty eṣāṃ hy eṣa lokānāṃ vidhṛtyai mīyate triḥ prokṣati triṣatyā hi devā atho tripadayaivainaṃ gāyatryā praukṣīd vajro vai yūpo 'nnaṃ yavo yad yavamatībhiḥ prokṣati vajreṇa vā etad annaṃ jayati tejo vai yūpa eṣa khalu vā oṣadhīnāṃ tejo yad yavas tasmād etaṃ śiśirā oṣadhayo 'nuprāṇanti yad yavam avāsyati tejasi vā etat tejo dadhāti rkṣaṃ vā amedhyam āpo havir yad avasiñcati medhyam evainat karoty ṛkṣaṃ vā amedhyaṃ yad avastṛṇāti medhyam evainat karoti takṣito vā eṣa nagno yañ śakam avāsyaty anagnam evainam akaḥ sva evainaṃ sthāne dadhāty avṛkṇa evābhūd ghṛtena dyāvāpṛthivī āpṛṇeti tenaiva dyāvāpṛthivī āpūrayati yajamāno vā agniṣṭhās tejo ghṛtam āntam avichinnam anakti yajamānam eva tejasānakti devas tvā savitā madhvānaktv ity etad vai devānāṃ madhu yad ghṛtaṃ savitṛprasūta evainaṃ madhvānaktīndrasya caṣālam asīty aindraṃ hi caṣālaṃ supippalā oṣadhīs kṛdhīty oṣadhīr eva phalaṃ grāhayati tasmād oṣadhayaḥ śīrṣan phalaṃ gṛhṇanti divam agreṇottabhānāntarikṣaṃ madhyenāpṛṇa pṛthivīm upareṇa dṛṃhety eṣāṃ hy eṣa lokānāṃ vidhṛtyai mīyate tā te dhāmāny uśmasi gamadhyā ity avadadhāti vaiṣṇavyā vaiṣṇavo hi yūpaḥ svayaiva devatayā viṣṇoḥ karmāṇi paśyateti saṅkalpayati sammitatvāya brahmavaniṃ tvā kṣatravaniṃ paryūhāmīty āśīr evaiṣā brahma dṛmha kṣatraṃ dṛṃhety āśiṣa evaiṣa parigraho 'po 'nupariṣiñcati dhṛtyai
||3.9.3||rohītakerohītake : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yavamatībhiḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agniṣṭhās : fn agniṣṭhā| oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā| p|26|
vajro vai yūpo yad antarvedi minuyān nirdahed yad bahirvedy anavaruddhaḥ syād ardham antarvedi minoty ardhaṃ bahirvedy avaruddho ha bhavati na nirdahati noparasyāviḥ kartavai yad uparasyāviḥ kuryād garteṣṭhāḥ syāt pramāyuko yajamāno nātisthūlaḥ kāryaḥ kṣudhaṃ prajā nīyur no atyaṇur ubhayam evāntarā yajñena vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te 'manyantānena vai no 'nye lokam anvārokṣyantīti taṃ yūpenāyopayaṃs tad yūpasya yūpatvaṃ yad yūpaḥ purastān mīyate svargasya lokasyānukśātyai tad viṣṇoḥ paramaṃ padam iti samunmārṣṭi svargasya lokasya samaṣṭyai nābhidaghne parivyayaty ūrg vā oṣadhaya ūrjaṃ vā etan madhyata ātmano dhatte prajānāṃ ca yadi kāmayeta kṣudhaṃ prajā nīyur ity araśanān yūpān minuyāt kṣudhaṃ prajā niyanti yadi kāmayeta varṣet parjanya ūrjā yajamānaṃ samardhayeyam iti parivīyordhvām udūhed vṛṣṭyā evemāṃ nyūhaty ūrjā yajamānaṃ samardhayati yadi kāmayeta na vaṣet parjanya ūrjā yajamānaṃ vyardhayeyam iti parivīyāvācīm avohed vṛṣṭyaivemāṃ nyūhaty ūrjā yajamānaṃ vyardhayati sarvadevatyo vai yūpo yan nikhātaṃ tat pitṛṇāṃ yad ūrdhvaṃ tan manuṣyāṇāṃ yatra raśanā tad oṣadhīnāṃ yad ūrdhvaṃ raśanāyās tad viśveṣāṃ devānām indrasya caṣālaṃ ye vai devāḥ sādhyā yajñam atyamanyanta teṣāṃ vā etad yad upariṣṭāc caṣālasyāṅgulimātraṃ kāryam aṅgulimātraṃ hi tad agrā āsīd yat tato varṣīyaḥ kuryād vajro bhūtvā yajamānasya paśūn avatiṣṭhed indro vai vṛtrāya vajram udayachat so 'vlīyata tasya vā etad anunaddhyai yac caṣālaṃ pṛthumātraṃ kāryaṃ pṛthumātraṃ hi tad agrā āsīd yad aṇimato 'gṛhṇāt tasmād aṇimato yad indra udayachat tasmād aindraṃ yadi kāmayetānye 'sya lokam anvārohayeyur ity anyasya vṛkṣasya svaruṃ kuryād anye 'sya lokam anvārohanti yadi kāmayeta prajām anusantanuyād iti yūpasya svaruṃ kuryāt prajām evānusantanoti yajamāno vā agniṣṭhās tejo 'gnir yad itthaṃ vetthaṃ vā minuyād yajamānaṃ tejasā vyardhayed agninā sadṛśaṃ metavyā yajamānasya satejastvāyāvṛhya ha sma vai purā saṃsthite yajñe 'gnau yūpaṃ prāsyati sambhajya srucas te devā amanyanta yajñaveśasam idaṃ kuryā iti te 'bruvan paridhibhir eva naḥ srucaḥ svagākṛtāḥ santu svaruṇā yūpaḥ prastareṇa sadā iti teṣāṃ vā eṣa svagākāro na ha sma vai purā puruṣaṃ mahādevo hanti tata idaṃ rudro 'nvavātiṣṭhat te devā etāṃ rudrasyāveṣṭim apaśyaṃs triḥ parastād anakti trir avastāt tat ṣaṭ ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhyo vā etad rudram avayajaty āhutibhājo vā ṛtavo 'stomabhājas ta evāsyaitenābhīṣṭāḥ prītā bhavanti yad yūpāj juhoti vanaspatibhyas tenāvayajati yad raśanāyā oṣadhībhyas tena yad ātmano manuṣyebhyas tena yad āha divaṃ te dhūmo gachatv iti havirdhānāt tenāntarikṣaṃ jyotir ity āgnīdhrāt tena pṛthivīṃ bhasma svāheti sadasas tena sarvato vā etad rudram avayajaty ā vā etaṃ vanaspatibhyaḥ pracyāvayanty upayajya manuṣyāḥ prayanti tat svāyā devatāyā antardhīyate yūpo vai yajñasya duriṣṭam āmuñcate yad yūpam upaspṛśed yajñasya duriṣṭam āmuñceta tasmād yūpo nopaspṛśyaḥ śug vā eṣa mīyate sa īśvaro 'śānta imāṃl lokāñ śucārpayitor yady ekaḥ syāt || eṣa te vāyo || iti brūyād yadi bahavaḥ || ete te vāyo || iti brūyād vāyūgopā vai vanaspatayaḥ svām evaibhyo devatām apisṛjaty eṣāṃ lokānām ahiṃsāyai yathā vai praugaṃ rajjubhir vyutam evam ime lokā yūpair vyutās ta enam ārtiṃ ninayanti yad āha || namaḥ svarubhyaḥ || iti tebhya eva namo 'kas te 'smai vijihate te 'smai lokaṃ vindanty ete vai devā nāmṛḍayan ta asmiṃs loke sannāḥ svaravo 'bhiroddhāro yān na paśyati te sannā atha yān paśyati te bṛhanta ūrjā yad āha || namaḥ svarubhyo bṛhadbhyo mārutebhyaḥ sannān māvagām || iti tān eva parivṛṇakty ete vā amuṣmiṃl loke 'nnasya pradātāras te 'smā annaṃ prayachanti ||
garteṣṭhāḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
mīyate : fn emended| ed|: mīyeta
agniṣṭhās : fn agniṣṭhā| oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā| p|26|
vyutam : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
vyutās : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
ta : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
apaścāddaghvānnaṃ bhūyāsam || ity apaścāddaghvānnaṃ bhavati
||3.9.4||sādhyā vai devā āsann atha vai tarhi nānyāhutir āsīt te devā agniṃ mathitvāgnā ajuhavus te vai tayaivāhutyā paśūnt sṛṣṭvātha paśum ālabhanta yad agniṃ mathitvāgnau juhoti tayā vā etad āhutyā paśūnt sṛṣṭvātha paśum ālabhante 'tho paśavo vā etad ālabdhā yad devatāṃ janayanty atho teja evāsmai janayanty agner janitram asīty āyatanam iva vā etat kriyate vṛṣaṇau sthā iti reta evaitad dadhāti na hi tasya reto dhīyate yasyaitau na bhavata urvaśy asīti vāg vā urvaśī purūravā asīti prāṇa eva tan mithunam āyur asīti samanakti tasminn eva mithune reto dadhāti gāyatram asi triṣṭub asi jagad asīti chandobhir evainaṃ prajanayati sāvitrīṃ prathamām anvāha prasūtyai savitṛprasūtā hi prajāḥ prajāyante 'tha dyāvāpṛthivīyām api hi dyāvāpṛthivyoḥ paśuṣu dyāvāpṛthivī hi paśavo 'nuprajāyante gāyatrīr anvāha gāyatro hy agnir gāyatraṃ chando 'parimitā anvāhāparimitā hy agnes tanvo 'gninā vā anīkenendro vṛtram ahaṃs tasya samāsṛptasya bhītasya yatra vyārdhyata tato dhūmno 'sṛjyata tasmād dhūmavatī nānūcyā vyṛddhā hi sā rakṣasām ananvavajayāya paridhayaḥ paridhīyante yat samayā paridhīn praharet tad anu rakṣāṃsi yajñam avajayeyur agreṇa paridhayaḥ prahṛtyā rakṣasām ananvavajayāya krūram iva vā etad yajñe kriyate yad agnā agniṃ juhvati yad āha bhavataṃ naḥ samanasau samokasau sacetasā arepasā iti śamayaty eva śānta eva prahriyate yajamānasyāhiṃsāyai sruveṇābhijuhoti sañjagmānābhyām evābhyāṃ bhāgadheyam apidadhāti yaḥ kūṭo vākarṇo vā kāṇo vā śuṣko vāvartata tasya yātayāmā sa yo 'pannadan malaṃ tat paśūnām āgneyaḥ paśur agniṣṭoma ālabhya āgneyo hy agniṣṭoma aindrāgnaḥ paśur ukthya ālabhya aindrāgnāni hy ukthyāny aindro vṛṣṇiḥ ṣoḍaśiny ālabhya aindro vai vṛṣṇir aindraḥ ṣoḍaśī sārasvatī meṣy atirātra ālabhyā vāg vai sarasvatī vāg anuṣṭub ānuṣṭubhī rātrir yajñakratūnām evaiṣā vyāvṛttir yathā vai matsyo 'vicito janam avadhūnuta evaṃ vā ete prajāyamānā janam avadhūnvate yas tvā etān evaṃ veda tam etenāvabhūnvate kathaṃ savanāni paśumanti vecheti pṛched yad vapayā prātaḥsavane caranti tena prātaḥsavanaṃ paśumad yat puroḍāśair mādhyandine savane tena mādhyandinaṃ savanaṃ paśumad yad aṅgais tṛtīyasavane tena tṛtīyasavanaṃ paśumat kiyatā tat paśoś caranti yad vapayā caranti kiyatā tad yat puroḍāśaiḥ kiyatā tad yad avadānair rūpeṇa tat paśoś caranti yad vapayā caranty ātmanā tad yat puroḍāśaiḥ śarīreṇa tad yad avadānaiḥ kasmai paśuḥ pratyaṅ niyujyata udaṅ praṇīyate dakṣiṇata upasādyate prāṅ hūyata iti pṛched yat pratyaṅ niyujyata imāṃ tena diśam abhijayati yad dakṣiṇata upasādyata imāṃ tena yat prāṅ hūyata imāṃ tena yad udaṅ praṇīyate manuṣyalokaṃ tenābhijayati yad dakṣiṇata upasādyate pitṛlokaṃ tena yat prāṅ hūyate devalokaṃ tena yad āhutyā ūrdhvo dhūma udayate svargaṃ tena lokaṃ yad iḍopahūtaṃ pratyaṅ harantīmaṃ tena lokaṃ sarvā vā imā diśaḥ paśuyājy abhijayati sarvāṃl lokān sarvā evāsyemā diśo 'bhijitā bhavanti sarve lokāḥ
||3.9.5||mathitvāgnau : fn emended| ed|: mathitvāgau|
dhūmno : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
dhūmavatī : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
samayā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
athaitā āpriyaḥ prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata sa etā āprīr apaśyat tābhir ātmānam āprīṇīta yajño vai prajāpatir yad etā āpriyo bhavanti yajñam evaitābhir yajamānā āprīṇīte vapayā vai paśor devāḥ prātaḥsavane svargaṃ lokam āyan yad vapayā prātaḥsavane caranti vapayā vā etat paśor yajamānaḥ prātaḥsavane svargaṃ lokam eti te vai svaryanto 'sthāni śarīrāṇy adhūnvata yad aṅgais tṛtīyasavane caranty asnāṃ śīrīṇāṃ niṣkrītyai paśuṃ snapayanti yad evāsyābhinniṣaṇṇaṃ śamalam amedhyaṃ tañ śundhanti paśum upākṛtyāgniṃ manthanti paśūnām avaruddhyai dvau vai vajrau ghoro 'nyaḥ śivo 'nyo yaḥ śuṣkaḥ sa ghoro ya ārdraḥ sa śivo vajreṇa khalu vai vīryaṃ kriyate varjaṃ vā etad ādatte vīryāyeṣe tvetīṣa evainam upāvir asīty upa hy eṣo 'vaty upo devān daivīr viśaḥ prāgur ity etā vai daivīr viśo yat paśavo vahnaya uśijā ity ete vai vahnaya uśijo yad ṛtvijaś ca dhiṣṇyāś ca bṛhaspate dhārayā vasūnīti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivaināṃ yachati havyā te svadann iti svaditam evainam ālabhate deva tvaṣṭar vasu raṇā iti tvaṣṭā hi rūpāṇi vikaroti revatīr amedhyam iti paśavo vai revatīr yachaty evaināṃ devasya tvā savituḥ prasava iti savitṛprasūta evainām ādatte 'śvinor bāhubhyām ity aśvinau vai devānām adhvaryuḥ pūṣṇo hastābhyām iti devatābhir eva dvau vai pāśau ghoro 'nyaḥ śivo 'nyo yo yajñiyaḥ sa ghoro yo 'yajñiyaḥ sa śiva ṛtasya tvā devahaviḥ pāśeneti ya eva yajñiyaḥ pāśas tenainam ālabhate pratimuñcāmīty abhi hi manuṣyā dadhaty amuṣmai tvā juṣṭam iti yasyā eva devatāyai paśur ālabhyate tasyā enaṃ juṣṭam akar dharṣā mānuṣā iti manuṣyā hi dhārayanti śuṣko vā eṣo 'medhyo yat paśuṃ niyunakty ubhā evainau medhyau karoti pratyañcaṃ niyunakti pratyañco hi paśavo medham upatiṣṭhante prāṇeṣu vā etasya devatā upasthitā yat paśuṃ niyunakti pratīcīr evāsmai devatā niyunakty adbhyas tvauṣadhībhyā ity adbhyo hy eṣa oṣadhībhyo juṣṭaṃ prokṣāmīti yasyā eva devatāyai paśur ālabhyate tasyā enaṃ juṣṭam akar anu tvā mātā manyatām anu pitety anumata evainaṃ mātrā pitrā bhrātrā sakhyālabhate 'numānāvaha devān devāyate yajamānāyeti devatābhya evainaṃ nirdiśaty apāṃ perur asīty apāṃ hy eṣa peruḥ svāttaṃ sad dhavir āpo devīḥ svadantv iti svaditam evainam ālabhate 'tha yad upa gṛhṇāty upa ca siñcati sarvata evainaṃ medhena samardhayati saṃ te vāyur vātena gachatām iti vātam evāsya prāṇam anvavārchati saṃ yajatrair aṅgānīti yajñiyam evainam akaḥ saṃ yajñapatir āśiṣeti yajamānam eva yajñasyāśiṣā samardhayati śiro vā āghāra ātmā havir yad āghāram āghāryaṃ paśunā samanakty ātman vā etañ śiro yajñasya pratidadhāti vajro vai svarur vajraḥ svadhitir yat svadhitinānakti vajreṇaivainaṃ stṛṇute yāktā tayā śṛtasyāvadyati havirbhūtā vā eṣā haviṣaiva haviṣo 'vadyati
||3.9.6||agninā vai mukhena devā imāṃl lokān abhyajayan yat paryagniṃ karoty agninā vā etan mukhena yajamāna imāṃl lokān abhijayati rakṣāṃsi vā etaṃ jighāṃsanti yat paryagniṃ karoti rakṣasām apahatyai triḥ paryagniṃ karoti trayo vā ime lokā ebhyo vā etal lokebhyo yajñād rakṣāṃsy apahanti cātvālam api paryety eṣā vā agnīnāṃ yoniḥ skandati vā etad dhavir yad viścotati yad vilipyate 'gnir vai sarvā devatā atra vai sāpi devatā yasyā ālabhyate yat paryagniṃ karoti tām evainad gamayati kiyad vāhaitat paśoḥ kiyad vā yat prayājā etarhi khalu vai sarvo yarhy āprītas tasmād āśrāvyopapreṣyati devatābhyo vai pūrvam āśuśravad atha vā atra paśor āśrāvayati tasmād āśrāvyopapreṣyaty ubhaye vā etaṃ badhyamānam anubadhyante ye grāmyāḥ paśavo ye cāraṇyā ye badhyamānam anu badhyamānā anvaikṣanta manaseti yaj juhoti teṣāṃ vā eṣonmokṣā yan na juhuyād anunmuktāḥ syur urv antarikṣaṃ vīhīty antarikṣadevatyo vā eṣa etarhi rakṣāṃsi vā etaṃ jighāṃsanti pracyutam ito 'prāptam amutrāgniṃ purastād dharanti rakṣasāṃ parāṇuttyai rakṣasām apahatyay atho havyāya vā etat praṇīyamānāya devatāḥ purastād dharanty agniṃ purastān nidadhāty askannatvāya paśor vai māraṇāyānīyamānasyāhavanīyaṃ medhyo 'bhyupakrāmati yo vai tarhi paśum anvārabhate taṃ yajñasyāśīr gachati yad āha revati predhā yajñapatim āviśeti yatra vā etat kvaca yajamānaṃ santaṃ yajñasyāśīr gachati vapāśrapaṇībhyām anvārabhate tat svid ubhayam akar uro antarikṣa sajūr devena vātenety antarikṣaṃ vai paśavo vātaḥ prāṇaḥ prāṇān asmin dadhāti tmanāsya haviṣo yajeti devatā eva prīṇāti sam asya tanvā bhaveti punar evainaṃ sambhāvayati varṣīyo varṣīyasā iti tena yajamāno vasīyān bhavati yad yajñaṃ paśum āhur yat tam abhimanyante kva tarhi yajño bhavatīti yad āha yajñaṃ yajñapatau dhā iti yajñapatau vā etad yajñaṃ pratiṣṭhāpyātha paśum ālabhante skandati vā etad dhavir yad viścotati yad vilipyate yat tṛṇam upāsyaty askannatvāya pratyañcaṃ sañjñapayanti pratyañco hi paśavo medham upatiṣṭhanta udīcīnapādaṃ vyāvṛttyai
||3.9.7||āśrāvyopapreṣyati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
āśrāvyopapreṣyati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
ṛtvijo vṛṇīte chandāṃsi vā ṛtvijaś chandāṃsi vā etad vṛṇīte yad dhotāraṃ vṛṇīte jagatīṃ tad vṛṇīte yad adhvaryuṃ paṅktiṃ tad yad agnīdham atichandasaṃ tad yan maitrāvaruṇaṃ gāyatrīṃ tad yad brāhmaṇāñśaṃsinaṃ triṣṭubhaṃ tad yat potāram uṣṇihaṃ tad yan neṣṭāraṃ kakubhaṃ tad yad āha ||
agnir daivīnāṃ viśāṃ puraetā || iti yajamānaṃ vā etad vṛṇīte sa vṛto vaṣaṭkaroti nāchāvākaṃ vṛṇīte paścājeva vā eṣā hotrāḥ svargyā yad achāvākyā dvidevatyāḥ śaṃsati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityay atha yad agnīdhaṃ madhyato vṛṇīte tasmād ayam agnir madhyata oṣadhīnāṃ yad uttamaḥ saṃyajatāṃ saṃyajati tasmād upariṣṭān mathyamānaḥ prajāyata etad vā asya chandāṃsi vṛtāni yuktāny abhūvan yad avṛtā vaṣaṭkuryur bhrātṛvyaṃ yajñasyāśīr gached atha yad vṛtā vaṣaṭkurvanty ekadhā vā etad yajamāne yajñasyāśīḥ pratitiṣṭhati tasmād ekaḥ paśor vaṣaṭkaroty ekaṃ hi vṛṇute daśa vai paśor devatā daśāsmin prāṇā yad daśa prayājā yā evāsmin devatās tā etad yajaty atha ya eṣa ekādaśo yasyā eva devatāyai paśur ālabhyate tām evaitad yajaty atha yad ekādaśānuyājā yā evaitad devatā ayākṣīt tā etair anuprīṇāti hato vā eṣa mṛto 'mutra bhūto daśa vai paśor devatā daśāsmin prāṇāḥ prāṇāḥ khalu vai paśor devatā yad daśa prayājāḥ prāṇān evāsya prayajaty ātmā vai prāṇānām ekādaśa ātmā vapā paśor yad eṣa ekādaśaḥ pariśaya ātmā vā etad ātmānaṃ pariśaye 'tha yad ekādaśānuyājāḥ prāṇān asmin dadhāti ||
iti tṛtīyakāḍṇe navamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.9.8||tṛtīyakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
viśvebhyo devebhyaḥ svāhā || ity upariṣṭāt tathāsya ta ubhaye 'varuddhā bhavanti paśor vai māryamāṇasya prāṇāñ śug ṛchati prāṇānt saṅgṛhya vapām upavisṛjed atmā vapā paśor ātmann evāsya prāṇān dadhāti dakṣiṇasya pūrvapadasyāvadeyam iti ha smāhur dākṣāyaṇās tathāsya sarvasya paśor avattaṃ bhavatīti svāhordhvanabhasaṃ mārutaṃ devaṃ gachatam iti vapāśrapaṇī anuprāsyaty ūrdhvanabhaso vā ete mārutasya bhāgadheyaṃ tam evainena gamayatīme vā ete viṣūcī anuprāsyaty anayor vidhṛtyai
||3.10.1||śug : fn emended| ed|: śag|
puruṣaṃ vai devā medhāyālabhanta tasya medho 'pākrāmat so 'śvaṃ prāviśat te 'śvam ālabhanta tasya medho 'pākrāmat sa gāṃ prāviśat te gām ālabhanta tasya medho 'pākrāmat so 'viṃ prāviśat te 'vimālabhanta tasya medho 'pākrāmat so 'jaṃ prāviśat te 'jam ālabhanta tasya medho 'pākrāmat sa yavaṃ prāviśat te yavam ālabhanta tasya medho 'pākrāmat sa vrīhiṃ prāviśat te vrīhim ālabhanta taṃ vrīhā āpnuvan yad vrīhimayaḥ puroḍāśo bhavati madhyato vā etat paśor medho dhīyate suṣiro vai tarhi paśur yarhi vapām utkhidanti yad vrīhimayaḥ puroḍāśo bhavaty apihityā asuṣiratvāya dvādaśakapālo bhavati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu paśavaḥ prajāyante prajananāyaikādaśakapālaḥ kārya ekādaśākṣarā triṣṭub aindram etac chando yat triṣṭub aindrāḥ paśavaḥ paśuṣv evāsya paśūn dadhāti devā anyonyasmai paśum ālabhaṃ svargaṃ lokam āyaṃs te 'manyantānena vai no 'nye lokam anvārokṣyantīti tasya medhaṃ plākṣārayan sa plakṣo 'bhavat tat plakṣasya plakṣatvaṃ klomno vai taṃ hṛdayāt plākṣārayaṃs tasmād etat suṣiraṃ yat plakṣaśākhāyā avadyati medhād evādhyavadyati pṛṣadājyasyopahatya paraiti || śṛtaṃ haviḥ śamitā || iti śṛtatvāya trir āha triṣatyā hi devā atho yathedaṃ brāhmaṇebhya odanaṃ pakvaṃ prāhaivaṃ vā etad devebhyo haviḥ śṛtaṃ prāhottarataḥ parītyābhighārayati paśūnām avaruddhyai prāṇāpānau vai pṛṣadājyam ātmā hṛdayaṃ yat pṛṣadājyena hṛdayam anakti madhyato vā etat paśoḥ prāṇāpānau dadhāti somasya vā etad barhir yad barhir atha vā etat paśor yad uttarabarhir barhiḥ śrad vā etad dhavyam akar askannam avikṣubdhaṃ me havyaṃ devatā gachad iti devānāṃ vai sarveṣāṃ manāṃsi gachati paśā ālabhyamāne mano vai manotā yan manotāyā anvāha manāṃsy evaiṣāṃ sambhāvayati hato vā eṣa mṛto 'mutra bhūto mano vai manotā yan manotāyā anvāha punar evainaṃ sambhāvayati
||3.10.2||vā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
hṛdayasyāvadyati manasa eva tenāvadyaty atho yāvān eva paśus tasyāvattaṃ bhavati jihvāyā avadyati vāca eva tenāvadyaty atho etayā hy agrā oṣadhīnāṃ rasaṃ prāśnāti śyenasyāvadyati vakṣasa eva tenāvadyaty atho atra hi sa rasaḥ pratitiṣṭhati doṣṇo 'vadāya pārśvayor avadyati yajñasya parigṛhītyai yakno 'vadyati madhyasyaiva tenāvadyati matasnayor avadyati rūpasyaiva tenāvadyati śroṇyā avadāya gudasyāvadyati tad uttamasyāvadyaty uttamaṃ hy āyur yad anyasyottarasyāvadyet prāṇam asyāpidadhyāt pramāyukaḥ syāt tasmāt tasyottamasyāvadyaty uttamaṃ hy āyur hṛdayasyāvadāya jihvāyā avadyati yathāpūrvaṃ vā etat paśum upaity atho evam asya sarvasya paśor avattaṃ bhavaty ekādaśa kṛtvo 'vadyati daśa vai paśoḥ prāṇā ātmaikādaśas tathāsya sarvasya paśor avattaṃ bhavaty ekādaśa vā etāny avadānāni tāni dvirdvir avadyati tad dvāviṃśatis trīṇi tryaṅgāni tat pañcaviṃśatiḥ pañcaviṃśena vai stomena manuḥ prajā asṛjata tan manustomo vā eṣa prajananāyaitad vai sarvasya paśor avattam atha vai prāṇasyāpānasya vyānasya teṣām anavattaṃ yat tryaṅgāṇām avadyati tenaiva prāṇasyāpānasya vyānasya teṣām avattaṃ bhavati viśvarūpo vai tvāṣṭraḥ paśūn abhyavamat tasmāt paśavo viśvarūpo 'bhivānto vai paśuḥ pūyitas tasmāt pṛṣṭīnāṃ majjā nādyaḥ sa vā adhastān na prāpnod etad vai jīvaṃ tasmād ato 'vadyaty akṣṇayāṅgānām avadyati paśuṃ vā etad āśroṇayati tasmāt paśavo 'kṣṇayāṅgāni praharanto yanty āgneyo vai sarvaḥ paśur atha vā utānyasyai devatāyā ālabhyate yad doṣṇaḥ pūrvārdhād agnaye 'vadyati gudasya madhyataḥ śroṇyā jaghānatas tathāsya sarvasya paśor agnaye 'vattaṃ bhavati tredhā gudaṃ karoti tredhā hy etarhi paśus tryaṅgāṇi samavattam avadānāni yāvān eva paśus tasminn āyur dadhāti tredhā medaḥ karoti medorūpā hi paśavaḥ sarvāṇi vai paśor medyato 'ṅgāni medyanti yāvān eva paśus tasmin medo rūpaṃ dadhāti bahurmaryā yajñakuṇapīti ha smāha yajñavacā rājastambāyanaḥ pra vā ito manuṣyāḥ paśuṃ cyāvayanti nāmutra gachantīti yad dhiraṇyam avadhāya juhoti hiraṇyajyotiṣam evainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati
||3.10.3||āśroṇayati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bahurmaryā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
vasāhomaṃ prayauti rasaṃ vā etat prayauti svadhitinā prayauty etena hītareṣām aṅgānām avadyati tat svid avadānam akar atho vajreṇaivāhutim avarunddhe yūṣa etayānvitaṃ śamayaty ūrg vai raso yūr ūrjā vā etad rasena paśuṃ samardhayaty atho yāvān eva paśus tasmint sandadhāti pārśvenāpidadhāty ūrjaḥ parigṛhītyai hato vā eṣa mṛto 'mutra bhūto yat paśuṃ sammṛśati punar evainaṃ sambhāvayati havyaṃ pūrvaṃ devatā gamayitvātha śarīram anvārohayitavyam ity āhur yad āhutīr hutvā paśuṃ sammṛśati havyaṃ vā etat pūrvaṃ devatā gamayitvātha śarīram anvārohayaty ardhaṛce juhotīyaṃ vā ardhaṛco 'sā ardhaṛco 'ntareme antarikṣam antarikṣam imāḥ prajāḥ prajāsv eva rasaṃ dadhāti vanaspatiṃ yajati somo vai vanaspatiḥ saumīr imāḥ prajāḥ prajāsv eva rasaṃ dadhāti prāṇāpānau vai pṛṣadājyam ātmā havir yat pṛṣadājyaṃ juhoty ātman vā etat paśoḥ prāṇāpānau dadhāti digbhyo juhotīmā eva diśo rasena vyunakti prācīm uttamāṃ juhoti prācīm eva diśaṃ punar upāvartante 'dhyūdhnīṃ hotre haranti vaiśvadevo vai hotā vaiśvadevīr imāḥ prajā ūdhaḥ khalu vai prajā anūpajīvanti sarvā evaināḥ payasvinīḥ karoti gudenopayajati prāṇā vai gudaḥ prāṇād adhi prajāḥ prajāyante prajananāya sthavimata upayajati sthavimato hi prajāḥ prajāyante yad aṇimata upayajet prajananam apihanyāt tasmāt sthavimata upayajaty asambhindann upayajati prāṇānām asambhedāya yat sambhindyāt prāṇānt sambhindyād yaṃ dviṣyāt tasya sambhindyāt prāṇān asya sambhinatti nopayajyaṃ yad upayajet prāṇān upayajet pramāyukaḥ syāt tad āhur upayajyam eva prajananaṃ vā upayajo 'pi ha sa prajāyate ya upayajatīty ābhāradvājeti ha smāha śucivṛkṣo gaupālāyanaḥ kiṃ tarhi prajā āsan yarhi yajño nānopayaḍbhir āsīn na prajāḥ prājāyanta nauṣadhayaḥ phalam agṛhṇan yadā vāva yajña upayaḍbhiḥ samabhavad atha prajāḥ prājāyantāthauṣadhayaḥ phalam agṛhṇann ekādaśa prayājā ekādaśānuyājās ekādaśopayajas tat trayastriṃśat trayastriṃśad devatās tā evāsyaitābhir abhīṣṭāḥ prītā bhavanty etad vā asya paśor anarvāg iṣṭo 'nabhīṣṭo 'bhūd yāsya mātrā tām enaṃ gamayati svargyo vai sarvaḥ paśur yad anyatrāhavanīyāj juhuyād asvargyaḥ syāt paśuśrapaṇād agnim āharanti tena svargyaḥ sarvaḥ paśur yata eva pūrvam avādāt tato 'param avadyati tasmāt samānād yoner nānārūpāḥ paśavaḥ prajāyante yajño vai devānām atyanedat taṃ devā upayaḍbhir apyavapann anatinedāya yad etā upayajo bhavanti yajñam evaitābhir apivapanty anatinedāya yadāthā vai puruṣaḥ pratyaṅ chidra evaṃ yajñaḥ pratyaṅ chidras taṃ devā upayaḍbhir apyadadhur achidratvāya yad etā upayajo bhavanti yajñam evaitābhir apidadhāty achidratvāya
||3.10.4||ye kecārvācīnam ekādaśinyāḥ paśavas tān uttaram ardhaṃ yūpasya niyuñjyād raudrā vai paśavo 'gnir vidhṛtir dakṣiṇe havirdhāne somam āsādayanti tathāsya rudraḥ paśūn anabhimānuko bhavati pātreṣu vā aham adhvaryuṃ cānadhvaryuṃ ca vijānāmīti ha smāhāruṇa aupaveśiḥ kati pātrāṇīti pṛched dvādaśa pātrāṇy upāṃśusavanas trayodaśaṃ yat tan mīmāṃsante pātrā3ṃ na pātrā3m iti mīmāṃsante hi trayodaśaṃ māsaṃ māsā3 na māsā3 iti pañca prātaḥsavane puroḍāśāś catvāro mādhyandine savane catvāras tṛtīyasavane ito vā etāṃ niramimīta prajāpatir ātmana eva yata evaitāṃ niramimīta tad etair apidhīyate devāś ca vā asurāś cāspardhantāyatanavanto 'surā āsann anayatanā devā ime lokā asurāṇām āyatanam āsaṃs te devāḥ saṃstambhaṃsaṃstambhaṃ parājayantānāyatanā hy āsaṃs te vai savanāny evāyatanam acāyaṃs tāni prāviśaṃs tāni nādhriyanta te vai puroḍāśān eva savanānām āyatanam acāyaṃs tān niravapaṃs tāny adhriyanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vedāyatanavān bhavati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati tasmād anusavanaṃ puroḍāśā nirupyāḥ savanānāṃ dhṛtyai tasmād anusavanaṃ puroḍāśaḥ prāśyaḥ somapīthasya dhṛtyai ghṛtaṃ vai devā vajraṃ kṛtvā somam aghnann abhi khalu vā etaṃ ghārayanti yat prāśnīyāt somapīthaṃ hanyād yan na prāśnīyāt somapīthena vyṛdhyeta yatrānabhighṛtaṃ tat prāśyaḥ somapīthasya dhṛtyai tan na sūrkṣyaṃ prāśya evendro vai vṛtram ahaṃs tan na kiṃ canādhinot taṃ puroḍāśa evādhinot tasmāt puroḍāśaḥ prāśyaḥ somapīthasya dhṛtyai pañca prātaḥsavane puroḍāśāḥ puroḍāśaḥ parivāpo dhānāḥ karambhaḥ payasyā sā puroḍāśapaṅktir dvinārāśaṃsāḥ prātaḥsavane dvinārāśaṃsā mādhyandine savana ekanārāśaṃsās tṛtīyasavane sā narāśaṃsapaṅktis trīṇi savanāny avabhṛtho 'nubandhyā savanānāṃ pañcamī sā savanapaṅktir eṣā vai sā paṅktir yām āhur brahmavādino vettha tāṃ paṅktiṃ yayā na stuvate na śaṃsanty atha yajñaṃ vahanty atha yajñaṃ saṃsthāpayantā iti
||3.10.5||māsā3 : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
devāś ca vā asurāś cāspardhanta teṣāṃ vā indriyāṇi vīryāṇy apākrāmann ṛksāme vā ebhyas tad apākrāmatāṃ paśavo vāg indriyaṃ prāṇāpānau tair vā indro 'kāmayata sāyujyaṃ gacheyam iti ||
harivaṃ indro dhānā attu || ity ṛksāme vā indrasya harī ṛksāmābhyām eva sāyujyam agachat ||
pūṣaṇvān karambham || iti paśavo vai puṣā paśubhir eva sāyujyam agachat sarasvatīvān bhāratīvān parivāpaḥ || iti vāg vai sarasvatī vācaiva sāyujyam agachat ||
karambham : fn ed|: karambhaḥ| oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā, p| 109| mittwede: karambham|
indrasyāpūpaḥ || itīndriyaṃ vā indra indriyeṇaiva sāyujyam agachat ||
mitrāvaruṇayoḥ payasyā || iti prāṇāpānau vai mitrāvaruṇau prāṇāpānābhyām eva sāyujyam agachat tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vedaitair evendriyair vīryair etair mahimabhiḥ sāyujyaṃ gachati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati dīrghajihvī vai devānāṃ prātaḥsavanam avāleṭ tad vyamādyat sā payasyābhavat tasmāt payasyā vimaditarūpeva maitrāvaruṇī prātaḥsavane syāt prāṇāpānau vai mitrāvaruṇau prāṇāpānau vā etan mukhato yajñasya dhīyete na gudaḥ paryākartavai yad gudaṃ paryākuryād udāvartaḥ prajā hanyād rakṣasām ananvavajayāya yūpaḥ purastān mīyate yad agreṇa yūpaṃ paśuṃ hareyus tad anu rakṣāṃsi yajñam avajayeyur antarāgniṃ ca yūpaṃ ca hṛtyo rakṣasām ananvavajayāya
||3.10.6||samudraṃ gacha svāhety apasthaṃ vā etad yajaty antarikṣaṃ gacha svāheti reta evaitad dadhāti devaṃ savitāraṃ gacha svāhety āha prasūtyā evāhorātre gacha svāhety ahorātre hy anu prajāḥ prajāyante mitrāvaruṇau gacha svāheti prāṇāpānau vai mitrāvaruṇau prāṇāpānā evāsu dadhāti dyāvāpṛthivī gacha svāhety ābhyām evaināḥ sṛṣṭāḥ parigṛhṇāti chandāṃsi gacha svāheti vāg vai chandāṃsi vācam evāsu dadhāti somaṃ gacha svāhety annaṃ vai somo 'nnam evāsu dadhāti yajñaṃ gacha svāheti yajñiyā evainā akar divyaṃ nabho gacha svāheti vṛṣṭim evābhyo ninayanty agniṃ vaiśvānaraṃ gacha sveheti saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evaināḥ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enāḥ karoti mano hārdiṃ yachety āha prāṇānāṃ gopīthāyauṣadhībhyas tvety oṣadhīṣv eva rasaṃ dadhāti yo vai vidvān vāvidvān vopayajo mithunayopa yajati prāṇān vā etan mithunayākurute yad āha mano hārdiṃ yacheti prāṇān vā etad ṛtuśaḥ kalpayate paśur vā ālabdhaḥ śocati tasya madhyaṃ śug abhisameti sā hṛdayeṣv āgachati yat puruṣam upaspṛśen manuṣyāñ śug ṛched yad gām upaspṛśet paśūñ śug ṛched yad dārūpaspṛśed vanaspatīṃ śug ṛched yat tṛṇam upaspṛśed oṣadhīḥ śug ṛched yad udakam upaspṛśed apaḥ śug ṛched yad ārdram anūdakaṃ tañ śāntaṃ tatropopyaṃ tad devatāṃ śucam avayajati ||
iti tṛtīyakāṇḍe pātnīvantā nāma daśamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.10.7||tṛtīyakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
ghṛtapruṣā manasā havyam undant svāhākṛtaṃ juṣatāṃ havyam indraḥ
||3.11.1||hotā yakṣat samidhāgnim iḍaspade 'śvinendraṃ sarasvatīm ajo dhūmro na godhūmaiḥ kuvalair bheṣajaṃ madhuśaṣpair na teja indriyaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣat tanūnapāt sarasvatīm avir meṣo na bheṣajaṃ pathā madhumad ābharann aśvinendrāya vīryaṃ badarair upavākābhir bheṣajaṃ tokmabhiḥ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣan narāśaṃsaṃ na nagnahuṃ patiṃ surāyā bheṣajaṃ meṣaḥ sarasvatī bhiṣag ratho na candry aśvinor vapā indrasya vīryaṃ badarair upavākābhir bheṣajaṃ tokmabhiḥ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad iḍeḍita ājuhvānaḥ sarasvatīm indraṃ balena vardhayann ṛṣabheṇa gavendriyam aśvinendrāya bheṣajaṃ yavaiḥ karkandhubhir madhu lājair na māsaraṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad barhir ūrṇamradā bhiṣaṅ ṇāsatyā bhiṣajāśvināśvā śiśumatī bhiṣag dhenuḥ sarasvatī bhiṣag indrāya duha indriyaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad duro diśaḥ kavaṣyo na vyacasvatīr aśvibhyāṃ na duro diśā indro na rodasī dughe duhe dhenuḥ sarasvatī śukraṃ na jyotir indriyaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣat supeśasoṣe naktaṃ divāśvinā sañjānāne supeśasā samañjāte sarasvatyā tviṣim indreṇa bheṣajaṃ śyeno na rajasā hṛdā payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vītām ājyasya hotar yaja hotā yakṣad daivyā hotārā bhiṣajāśvinendraṃ na jāgṛvi divā naktaṃ na bheṣajaiḥ śūṣaṃ sarasvatī bhiṣak sīsena duha indriyaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vītām ājyasya hotar yaja hotā yakṣat tisro devīr na bheṣajaṃ trayas tridhātavo 'paso rūpam indro hiraṇyayam aśvineḍā na bhāratī vācā sarasvatī mahā indrāya duha indriyaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣat tvaṣṭāraṃ rūpakṛtaṃ supeśasaṃ vṛṣabhaṃ naryāpasaṃ tvaṣṭāram indram aśvinā bhiṣajaṃ naḥ sarasvatīm ojo na jūtir indriyaṃ vṛko na rabhaso bhiṣag yaśaḥ surāyā bheṣajaṃ śriyā na māsaraṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad vanaspatiṃ śamitāraṃ śatakratuṃ bhīmaṃ na manyuṃ rājānaṃ vyāghraṃ namasāśvinā bhāmaṃ sarasvatī bhiṣag indrāya duha indriyaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtam madhu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad agniṃ svāhājyasya stokānāṃ svāhā medasāṃ pṛthak svāhā chāgam aśvibhyāṃ svāhā meṣaṃ sarasvatyai svāhā ṛṣabham indrāya siṃhāya sahasa indriyaṃ svāhāgniṃ na bheṣajai svāhā somam indriyaiḥ svāhendraṃ sutrāmāṇaṃ savitāraṃ varuṇaṃ bhiṣajāṃ patiṃ svāhā vanaspatiṃ priyaṃ pātho na bheṣajaiḥ svāhā devā ājyapā juṣāṇo agnir bheṣajaṃ payaḥ somaḥ parisrutā ghṛtaṃ madhu vyantv ājyasya hotar yaja
||3.11.2||bheṣajai : fn ⟨ bheṣajaiḥ
samiddho agnir aśvinā tapto gharmo virāṭ sutaḥ |
duhe dhenuḥ sarasvatī somaṃ sukram ihendriyam |
tanūpā bhiṣajā sute 'śvinobhā sarasvatī |
madhvā rajāṃsīndriyam indrāya pathibhir vaha ||
indrāyenduṃ sarasvatī narāśaṃsena nagnahum |
adhātām aśvinā madhu bheṣajaṃ bhiṣajā sute ||
ājuhvānā sarasvatīndrāyendriyāṇi vīryam |
iḍābhir aśvinā iṣaṃ sam ūrjaṃ saṃ rayiṃ dadhuḥ ||
aśvinā namuceḥ sutaṃ somaṃ śukraṃ parisrutā |
sarasvatī tam ābharad barhiṣendrāya pātave ||
kavaṣyo na vyacasvatīr aśvibhyāṃ na duro diśaḥ |
indro na rodasī ubhe duhe kāmānt sarasvatī ||
uṣāsā naktam aśvinā divendraṃ sāyam indriyaiḥ |
sañjānāne supeśasā samañjāte sarasvatyā ||
pātaṃ no aśvinā divā pāhi naktaṃ sarasvati |
daivyā hotārā bhiṣajā pātam indraṃ sacā sute ||
tisras tredhā sarasvaty aśvinā bhāratīḍā |
tīvraṃ parisrutā somam indrāyāsuṣuvur madam ||
aśvinā bheṣajaṃ madhu bheṣajaṃ naḥ sarasvatī |
indre tvaṣṭā yaśaḥ śriyaṃ rūpaṃrūpam adhuḥ sute ||
ṛtuthendro vanaspatiḥ śaśamānaḥ parisrutā |
kīlālam aśvibhyāṃ madhu duhe dhenuḥ sarasvatī ||
gobhir na somam aśvinā māsareṇa parisrutā |
samadhātāṃ sarasvatyā svāhendre sutaṃ madhu
||3.11.3||aśvinā havir indriyaṃ namucer dhiyā sarasvatī |
ā śukram āsurād vasu madyam indrāya jabhrire ||
yam aśvinā sarasvatī haviṣendram avardhayan |
sa bibheda balaṃ madyaṃ namucā āsure sacā ||
tam indraṃ paśavaḥ sacāśvinobhā sarasvatī |
dadhānā abhyanūṣata haviṣā yajña indriyam ||
ya indra indriyaṃ dadhuḥ savitā varuṇo bhagaḥ |
sa sutrāmā haviṣpatir yajamānāya saścata ||
savitā varuṇo dadhad yajamānāya dāśuṣe |
ādatta namucer vasu sutrāmā balam indriyam ||
varuṇaḥ kṣatram indriyaṃ bhagena savitā śriyam |
sutrāmā yaśasā balaṃ dadhānā yajñam āśata ||
yuvaṃ surāmam aśvinā namucā āsure sacā |
vipipānā sarasvatīndraṃ karmasv āvata ||
hotā yakṣad aśvinau sarasvatīm indram ime somāḥ surāmāṇaś chāgair na meṣair ṛṣabhaiḥ sutāḥ śaṣpair na tokmabhir lājair mahasvanto madā māsareṇa parisrutā śukrāḥ payasvanto 'mṛtāḥ prasthitā vo madhuścyutas tān aśvinā sarasvatīndro juṣantāṃ somyaṃ madhu pibantu madantāṃ vyantu hotar yaja putram iva pitarā aśvinobhendrāvathuḥ kāvyair daṃsanābhiḥ |
yat surāmaṃ vyapibaḥ śacībhiḥ sarasvatī tvā maghavann abhiṣṇak ||
aśvinā gobhir indriyam aśvebhir vīryaṃ balam |
haviṣendraṃ sarasvatī yajamānam avardhayan ||
tā nāsatyā supeśasā hiraṇyavarttanī narā |
sarasvatī haviṣmatīndraṃ karmasv avatu ||
tā bhiṣajā sukarmaṇā sā sudughā sarasvatī |
sa vṛtrahā śatakratur indrāya dadhur indriyam ||
ahāvy agne havir āsye te srucīva ghṛtaṃ camvīva somaḥ |
vājasaniṃ rayim asme suvīraṃ praśastaṃ dhehi yaśasaṃ bṛhantam ||
yasminn aśvāsa ṛṣabhāsa ukṣaṇo vaśā meṣā avasṛṣṭāsā āhutāḥ |
kīlālape somapṛṣṭhāya vedhase hṛdā matiṃ janaye cārum agnaye
||3.11.4||devaṃ barhiḥ sarasvatī sudevam indrāyāśvinā tejo na cakṣur akṣor barhiṣā dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vetu yaja devīr dvāro aśvinā bhiṣajendraṃ sarasvatī prāṇān na vīryaṃ nasi dvāro dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vyantu yaja devī uṣāsā aśvinā sutrāmendraṃ sarasvatī balaṃ na vācam āsye uṣābhyāṃ dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devī joṣṭrī sarasvaty aśvinendram avadhayan śrotraṃ na karṇayor yaśo joṣṭrībhyāṃ dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devī ūrjāhutī dughe sudughendraṃ sarasvaty aśvinā bhiṣajāvataṃ śukraṃ na jyotiḥ stanayor āhutī dhatta indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devā devānāṃ bhiṣajā hotārā indram aśvinā vaṣaṭkāraiḥ sarasvatī tviṣiṃ na hṛdaye matiṃ hotṛbhyāṃ dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devīs tisras tisro devīr aśvineḍā sarasvatī śūṣaṃ na madhye nābhyā indrāya dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vyantu yaja deva indro narāśaṃsas trivarūthaḥ sarasvatyāśvibhyām īyate ratho reto na rūpam amṛtaṃ janitram indrāya tvaṣṭā dadhad indriyāṇi vasuvane vasudheyasya vetu yaja devo devair vanaspatir hiraṇyaparṇo aśvibhyāṃ sarasvatyā supippala indrāya pacyate madhv ojo na jūtir vṛṣabho na bhāmaṃ vanaspatir no dadhad indriyāṇi vasuvane vasudheyasya vetu yaja devaṃ barhir vāritīnām adhvare stīrṇam aśvibhyām ūrṇamradāḥ sarasvatyā syonam indra te sada īśāyā manyuṃ rājānaṃ barhiṣā dadhur indriyaṃ vasuvane vasudheyasya vetu yaja devo agniḥ sviṣṭakṛd devān yakṣad yathāyathaṃ hotārā indram aśvinā vācā vācaṃ sarasvatīm agniṃ somaṃ sviṣṭakṛt sviṣṭā indraḥ sutrāmā savitā varuṇo bhiṣag iṣṭo devo vanaspatiḥ sviṣṭā devā ājyapāḥ sviṣṭo agnir agninā hotā hotre sviṣṭakṛt saho na dadhad indriyam ūrjam apacitiṃ svadhāṃ vasuvane vasudheyasya vetu yaja
||3.11.5||joṣṭrī : fn emended| ed|: jñoṣṭrī|
śukraṃ : fn emended| ed|: śakraṃ
somo rājāmṛtaṃ suta oṣadhīnām apāṃ rasaḥ |
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
adbhyaḥ kṣīraṃ vyapibat kruṅṅ āṅgiraso dhiyā |
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
adbhyaḥ somaṃ vyapibac chandobhir haṃsaḥ śuciṣat |
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
annāt parisruto rasaṃ brahmaṇā kṣatraṃ vyapibat |
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
reto mūtraṃ vijahāti yoniṃ praviśad indriyam |
garbho jarāyuṇāvṛtā ulbaṃ jahāti janmanā ||
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
dṛṣṭvā rūpe vyākarot satyānṛte prajāpatiḥ |
aśraddhām anṛte 'dadhāñ śraddhāṃ satye prajāpatiḥ ||
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
vedena rūpe vyapibat sutāsutau prajāpatiḥ |
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu ||
dṛṣṭvā parisruto rasaṃ śukreṇa śukraṃ vyapibat payaḥ somaṃ prajāpatiḥ |
ṛtena satyam indriyaṃ vipānaṃ śukram andhasaḥ |
indrasyendriyam idaṃ payo 'mṛtaṃ madhu
||3.11.6||parīto ṣiñcatā sutaṃ somo ya uttamaṃ haviḥ |
dadhanvān yo naryo apsv antarā suṣāva somam adribhiḥ ||
somo 'sy aśvibhyāṃ pacyasva sarasvatyai pacyasvendrāya sutrāmṇe pacyasva ||
punātu te parisrutaṃ somaṃ sūryasya duhitā |
vāreṇa śaśvatā tanā ||
vāyuḥ pūtaḥ pavitreṇa prāk somo atidrutaḥ |
indrasya yujyaḥ sakhā ||
vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyak somo atisrutaḥ |
indrasya yujyaḥ sakhā ||
brahma kṣatraṃ pavate teja indriyaṃ surāyāḥ somaḥ suta āsuto madāya |
śukreṇa deva devatāḥ pipṛgdhi rasenānnaṃ yajamānāya dhehi ||
kuvid aṅga nānā hi vām ||
yā vyāghraṃ viṣūcikobhau vṛkaṃ ca rakṣati |
śyenaṃ patatriṇaṃ siṃhaṃ semaṃ pātv aṃhasaḥ ||
surāvantaṃ barhiṣadaṃ suvīraṃ yajñaṃ hinvanti mahiṣā namobhiḥ |
dadhānāḥ somaṃ divi devatāsu madenendraṃ yajamānāḥ svarkāḥ ||
yas te rasaḥ sambhṛtā oṣadhīṣu somasya śuṣmaḥ surāyāṃ sutasya |
tena jinva yajamānaṃ madena sarasvatīm aśvinā indram agnim ||
yam aśvinā namucer āsurād adhi sarasvaty asunod indriyāya |
imaṃ taṃ śukraṃ madhumantam induṃ somaṃ rājānam iha bhakṣayāmi ||
yad atra śiṣṭaṃ rasinaḥ sutasya yam asyendo apibañ śacībhiḥ |
ahaṃ tam asya manasā śivena somaṃ rājānam iha bhakṣayāmi
||3.11.7||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādade ||
trayā devā ekādaśa trayastriṃśāḥ surādhasaḥ |
bṛhaspatipurohitā devasya savituḥ save devā devair avantu tvā ||
prathamās tvā dvitīyair abhiṣiñcantu dvitīyās tvā tṛtīyais tṛtīyās tvā satyena satyaṃ tvā brahmaṇā brahma tvā yajurbhir yajūṃṣi tvā sāmabhiḥ sāmāni tvā ṛgbhir ṛcas tvā puronuvākyābhiḥ puronuvākyās tvā yājyābhir yājyās tvā vaṣaṭkārair vaṣaṭkārās tvāhutibhir abhiṣiñcantv āhutayas te kāmānt samardhayantv asav aśvinos tvā tejasā brahmavarcasāyābhiṣiñcāmi sarasvatyās tvā vīryeṇa yaśase 'nnādyāyābhiṣiñcāmīndrasya tvendriyeṇaujase balāyābhiṣiñcāmi bhūḥ svāhā ||
śiro me śrīr yaśo mukhaṃ tviṣiḥ keśāś ca śmaśrūṇi |
rājā me prāṇo amṛtaṃ samrāṭ cakṣur virāṭ śrotram ||
jihvā me bhadraṃ vāṅ maho mano manyuḥ svarāḍ bhāmaḥ |
modāḥ pramodā aṅgulīr aṅgāni mitraṃ me sahaḥ ||
bāhū me balam indriyaṃ hastau me karma vīryam |
ātmā kṣatram uro mama ||
pṛṣṭīr me rāṣṭram udaram aṃsau grīvāś ca śroṇyau |
ūrū aratnī jānunī viśo me 'ṅgāni sarvataḥ ||
nābhir me cittaṃ vijñānaṃ pāyur me 'pacitir bhasat |
ānandanandā āṇḍau me bhagaḥ saubhāgyaṃ pasaḥ ||
lomāni prayatir mama tvaṅ mā ānatir āgatiḥ |
māṃsaṃ mā upanatir vasv asthi majjā mā ānatiḥ ||
jaṅghābhyāṃ padbhyāṃ dhīro 'smi viśi rājā pratiṣṭhitaḥ |
prati brahman pratitiṣṭhāmi kṣatre praty aśveṣu pratitiṣṭhāmi goṣu ||
prati prajāyāṃ pratitiṣṭhāmi pṛṣṭhe prati prāṇeṣu pratitiṣṭhāmy ātman dyāvāpṛthivyoḥ pratitiṣṭhāmi yajñe
||3.11.8||sīsena tantraṃ manasā manīṣiṇa ūrṇāsūtreṇa kavayo vayanti |
aśvinā yajñaṃ savitā sarasvatīndrasya rūpaṃ varuṇo bhiṣajyan ||
tad asya rūpam amṛtaṃ śacībhis tisro dadhur devatāḥ saṃrarāṇāḥ |
lomāni śaṣpair bahudhā na tokmabhis tvag asya māṃsam abhavan na lājāḥ ||
tad aśvinā bhiṣajā rudravartanī sarasvatī vayati peśo antaram |
asthi majjānaṃ māsaraṃ kārotareṇa dadhato gavāṃ tvaci ||
sarasvatī manasā peśalaṃ vasu nāsatyābhyāṃ vayati darśataṃ vapuḥ |
rasaṃ parisruto na rohitaṃ nagnahur dhīras tasaraṃ na vema ||
payasaḥ śukram amṛtaṃ janitraṃ surāyā mūtrāj janayanta retaḥ |
apāmatiṃ durmatiṃ bādhamānā ūvadhyaṃ vātāt sabvaṃ tad ārāt ||
indraḥ sutrāmā hṛdayena satyaṃ puroḍāśena savitā jajāna |
yakṛt klomānaṃ varuṇo bhiṣajyan matasne vāyavyair na mināti pittam ||
āntrāṇi sthālīr madhu pinvamānā gudāḥ pātrāṇi sudughā na dhenuḥ |
śyenasya pattraṃ na plīhā śacībhir āsandī nābhir udaraṃ na mātā ||
kumbho vaniṣṭhur janitā śacībhir yasminn agre yonyāṃ garbho antaḥ |
plāśir vyaktaḥ śatadhārā utso duhe na kumbhī svadhāṃ pitṛbhyaḥ ||
mukhaṃ sadasya śirā it satena jihvā pavitram aśvināsant sarasvatī |
capyaṃ na pāyur bhiṣag asya vālo vastir na śepo harasā tarasvī ||
aśvibhyāṃ cakṣur amṛtaṃ grahābhyāṃ chāgena tejo haviṣā ghṛtena |
pakṣmāṇi godhṛmaiḥ kuvalair utāni peśo na śukram asitaṃ vasāte ||
avir na meṣo nasi vīryāya prāṇasya panthā amṛtaṃ grahābhyām |
sarasvaty upavākair vyānaṃ nasyāni barhir badarair jajāna ||
indrasya rūpam ṛṣabho balāya karṇābhyāṃ śrotram amṛtaṃ grahābhyām |
yavair na barhir bhruvi kesarāṇi karkandhu jajñe madhu sāraghaṃ mukhe ||
ātmann upasthe na vṛkasya loma mukhe śmaśrūṇi na vyāghraloma |
keśā na śīrṣan yaśase śriyai śikhā siṃhasya loma tviṣir indriyāṇi ||
aṅgair ātmānaṃ bhiṣajā tad aśvinātmānam aṅgaiḥ samadhāt sarasvatī |
indrasya rūpaṃ śatamānam āyuḥ śukraṃ na jyotir amṛtaṃ dadhānā ||
sarasvatī yonyāṃ garbham antar aśvibhyāṃ patnī sukṛtaṃ bibharti |
apāṃ rasena varuṇo na sāmnendraṃ śriyai janayann apsu rājā ||
tejaḥ paśūnāṃ havir indriyāvat parisrutā payasā sāraghaṃ madhu |
aśvibhyāṃ dugdhaṃ bhiṣajā sarasvatī sutāsutābhyām amṛtaḥ somā induḥ
||3.11.9||punantu mā pitaraḥ somyāsaḥ punantu mā pitāmahāḥ |
pavitreṇa śatāyuṣā viśvam āyur vyaśnavai ||
punantu mā pitāmahāḥ punantu prapitāmahāḥ |
pavitreṇa śatāyuṣā sarvam āyur vyaśnavai ||
agnā āyūṃṣi pavase ||
pavamānaḥ svar janaḥ pavitreṇa vicarṣaṇiḥ |
yaḥ potā sa punātu mā ||
punantu mā devajanāḥ punantu manavo dhiyā |
punantu viśvā bhūtā mā jātavedaḥ punāhi mā ||
pavamānaḥ punātu mā kratve dakṣāya jīvase |
jyok ca sūryaṃ dṛśe ||
ubhābhyāṃ deva savitaḥ pavitreṇa savena ca |
māṃ punāhi viśvataḥ ||
pavitreṇa punāhi mā śukreṇa deva dīdyat |
agne kratvā kratūṃr anu ||
yat te pavitram arciṣy agne vitatam antarā |
brahma tena punīmahe ||
vaiśvadevī punatī devy āgād yasyā bahvyas tanvo vītapṛṣṭhāḥ |
tayā madantaḥ sadhamādyeṣu vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||
vaiśvānaro raśmibhir mā punātu vātaḥ prāṇeneṣiro mayobhūḥ |
dyāvāpṛthivī payasā payobhir ṛtāvarī yajñiye mā punītām ||
bṛhadbhiḥ savitas tribhir varṣiṣṭhair deva manmabhiḥ |
agne dakṣaiḥ punīmahe ||
ye samānāḥ samanasaḥ pitaro yamarājye |
teṣāṃ lokaḥ svadhā namo yajño deveṣu kalpatām ||
ye samānāḥ samanaso jīvā jīveṣu māmakāḥ |
teṣāṃ śrīr mayi kalpatām asmiṃl loke śataṃ samāḥ ||
dve srutī ||
idaṃ haviḥ prajananaṃ me astu daśavīraṃ sarvagaṇaṃ svastaye |
ātmasani prajāsani kṣetrasani paśusani lokasany abhayasani ||
agniḥ prajāṃ bahulāṃ me kṛṇotv annaṃ payo reto asmāsu dhehi ||
yad devā devaheḍanaṃ devāsaś cakṛmā vayam |
agnir mā tasmād enaso viśvān muñcatv aṃhasaḥ ||
yadi svapan yadi jāgrad enāṃsi cakṛmā vayam |
vāyur mā tasmād enaso viśvān muñcatv aṃhasaḥ ||
yadi divā yadi naktam enāṃsi cakṛmā vayam |
sūryo mā tasmād enaso viśvān muñcatv aṃhasaḥ ||
dhāmnodhāmno ||
yad grāme ||
pavitram asi yajñasya pavitraṃ yajamānasya |
tan mā punātu sarvato viśvasmād devakilbiṣāt sarvasmād devakilbiṣāt ||
drupadād iven mumucānaḥ svinnaḥ snātvī malād iva |
pūtaṃ pavitreṇevājyaṃ viśve muñcantu mainasaḥ ||
samāvṛtat pṛthivī sam uṣāḥ sam u sūryaḥ |
vaiśvānarajyotir bhūyāsaṃ vibhuṃ kāmaṃ vyaśīya bhūḥ svāhā
||3.11.10||samiddho agniḥ samidhā susamiddho vareṇyaḥ |
gāyatrī chanda indriyaṃ triyavir gaur vayo dadhuḥ ||
tanūnapāñ śucivratas tanūpāś ca sarasvatī uṣṇik chanda indriyaṃ dityavāḍ gaur vayo dadhuḥ ||
sarasvatī : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
iḍābhir agnir īḍyaḥ somo devo amartyaḥ |
anuṣṭup chanda indriyaṃ pañcāvir gaur vayo dadhuḥ ||
subarhir agniḥ pūṣaṇvānt stīrṇabarhir amartyaḥ |
bṛhatī chanda indriyaṃ trivatso gaur vayo dadhuḥ ||
duro devīr diśo mahīr brahmā devo bṛhaspatiḥ |
paṅktiś chanda indriyaṃ turyavāḍ gaur vayo dadhuḥ ||
uṣe yahvī supeśasā viśve devā amartyāḥ |
triṣṭup chanda indriyaṃ pṛṣṭhavāḍ gaur vayo dadhuḥ ||
daivyā hotārā bhiṣajendreṇa sayujā yujā |
jagatī chanda indriyam anaḍvān gaur vayo dadhuḥ ||
tisro devīr iḍā mahī bhāratī maruto viśaḥ |
virāṭ chanda indriyaṃ dhenur gaur na vayo dadhuḥ ||
tvaṣṭā turīpo adbhuta indrāgnī puṣṭivardhanā |
dvipadā chanda indriyam ukṣā gaur na vayo dadhuḥ ||
śamitā no vanaspatiḥ savitā prasuvan bhagam |
kakup chanda ihendriyam ṛṣabho gaur vayo dadhuḥ ||
svāhā yajñaṃ varuṇaḥ sukṣatro bheṣajaṃ karat |
atichandā indriyaṃ bṛhad vaśā vehad vayo dadhuḥ
||3.11.11||vasantena ṛtunā devā vasavas trivṛtā stutam |
rathantareṇa tejasā havir indre vayo dadhuḥ ||
grīṣmeṇa ṛtunā devā rudrāḥ pañcadaśe stutam |
bṛhatā yaśasā balaṃ havir indre vayo dadhuḥ ||
varṣābhir ṛtunādityāḥ stome saptadaśe stutam |
vairūpeṇa viśaujasā havir indre vayo dadhuḥ ||
śāradena ṛtunā devā ekavimśa ṛbhavaḥ stutam |
vairājena śriyā śriyaṃ havir indre vayo dadhuḥ ||
hemantena ṛtunā devās triṇave marutaḥ stutam |
balena śakvarīḥ saho havir indre vayo dadhuḥ ||
śaiśireṇa ṛtunā devās trayastriṃśe 'mṛtaṃ stutam |
satyena revatīḥ kṣatraṃ havir indre vayo dadhuḥ ||
iti tṛtīyakāṇḍe sautrāmaṇīyo nāma ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
||3.11.12||tṛtīyakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
paro martaḥ paraḥ śvā
||3.12.1||agnaye svāhā somāya svāhāpāṃ modāya svāhā vāyave svāhā savitre svāhā tvaṣṭre svāhā bṛhaspataye svāhendrāya svāhā mitrāya svāhā varuṇāya svāhā
||3.12.2||hiṅkārāya svāhā hiṅkṛtāya svāhā krandate svāhā avakrandāya svāhā prothate svāhā praprothāya svāhā gandhāya svāhā ghrātāya svāhā niviṣṭāya svāhopaviṣṭāya svāhā sanditāya svāhā valgate svāhāsīnāya svāhā śayānāya svāhā svapate svāhā jāgrate svāhā kūjate svāhā prabuddhāya svāhā vicṛttāya svāhā vijṛmbhamāṇāya svāhā javāya svāhā balāya svāhāyanāya svāhā prāyaṇāya svāhā yate svāhā dhāvate svāhoddrāvāya svāhoddrutāya svāhā śūkārāya svāhā śūkṛtāya svāhopasthitāya svāhā saṃhānāya svāhā niṣaṇṇāya svāhotthitāya svāhā viṣṭhitāya svāha vivartamānāya svāhā vivṛttāya svāhā vidhūnvānāya svāhā vidhūtāya svāhā śṛṅvate svāhā śuśrūṣamāṇāya svāhekṣitāya svāhā vīkṣitāya svāhā vīkṣamāṇāya svāhā nimeṣāya svāhā yad atti tasmai svāhā yat pibati tasmai svāhā yan mehati tasmai svāhā kurvate svāhā kṛtāya svāhā
||3.12.3||vibhūr mātrā prabhūḥ pitrāśvo 'si hayo 'sy atyo 'si mayo 'si naro 'sy arvāsi saptir asi vājy asi vṛṣāsi nṛmaṇā asi yayur nāmāsy ādityānāṃ patvānvihi devā āśāpālā etaṃ devebhyo aśvaṃ medhāya prokṣitaṃ rakṣateha dhṛtir iha svadhṛtir iha rama iha ramantām
||3.12.4||kāya svāhā kasmai svāhā katamasmai svāhā savitre svāhā savitre prasavitre svāhā savitra āsavitre svāhādityai svāhādityai mahyai svāhādityai sumṛḍīkāyai svāhā sarasvatyai svāhā sarasvatyai bṛhatyai svāhā sarasvatyai pāvakāyai svāhā pūṣṇe svāhā pūṣṇe prapathyāya svāhā pūṣṇe narandhiṣāya svāhā tvaṣṭre svāhā tvaṣṭre turīpāya svāhā tvaṣṭre parurūpāya svāhā viṣṇave svāhā viṣṇave śipiviṣṭāya svāha viṣṇave nibhūyapāya svāhā
||3.12.5||ā brahman brāhmaṇas tejasvī brahmavarcasī jāyatām ā rāṣṭre rājanyaḥ śūra iṣavyo mahāratho jāyatāṃ dogdhrī dhenur voḍhānaḍvān āśuḥ saptiḥ sabheyo yuvā purandhir yoṣā jiṣṇū ratheṣṭhā āsya yajamānasya vīro jāyatāṃ nikāmenikāme naḥ parjanyo varṣatu phalavatīr nā oṣadhayaḥ pacyantāṃ yogakṣemo naḥ kalpatām
||3.12.6||agnaye svāhā somāya svāhendrāya svāhā pṛthivyai svāhāntarikṣāya svāhā dive svāhā digbhyaḥ svāhāśābhyaḥ svāhorvyai diśe svāhā prācyai diśe svāhā nakṣatrebhyaḥ svāhā nakṣatriyebhyaḥ svāhāhorātrebhyaḥ svāhārdhamāsebhyaḥ svāhā māsebhyaḥ svāhā ṛtubhyaḥ svāhārtavebhyaḥ svāhā saṃvatsarāya svāhā dyāvāpṛthivībhyāṃ svāhā candramase svāhā sūryāya svāhā raśmibhyaḥ svāhā vasubhyaḥ svāhā rudrebhyaḥ svāhādityebhyaḥ svāhā marudbhyaḥ svāhā viśvebhyo devebhyaḥ svāhā mūlebhyaḥ svāhā śākhābhyaḥ svāhā vanaspatibhyaḥ svāhā puṣpebhyaḥ svāhā phalebhyaḥ svāhauṣadhībhyaḥ svāhā
||3.12.7||prācyai diśe svāhārvācyai diśe svāhā dakṣiṇāyai diśe svāhārvācyai diśe svāhā pratīcyai diśe svāhārvācyai diśe svāhodīcyai diśe svāhārvācyai diśe svāhordhvāyai diśe svāhārvācyai diśe svāhā
||3.12.8||āyuṣe svāhā prāṇāya svāhāpānāya svāhā vyānāya svāhā samānāya svāhodānāya svāhā cakṣuṣe svāhā śrotrāya svāhā manase svāhā vāce svāhā
||3.12.9||pṛthivyai svāhāntarikṣāya svāhā dive svāhā sūryāya svāhā candramase svāhā nakṣatrebhyaḥ svāhādbhyaḥ svāhauṣadhībhyaḥ svāhā vanaspatibhyaḥ svāhā pariplavebhyaḥ svāhā sarīsṛpebhyaḥ svāhā carācarebhyaḥ svāhā
||3.12.10||asave svāhā vasave svāhā vibhve svāhā vivasvate svāhā gaṇaśriye svāhā gaṇapataye svāhābhiṣāhe svāhābhibhve svāhādhipataye svāhā śūṣāya svāhā saṃsarpāya svāhā candrāya svāhā jyotiṣe svāhā malimlucāya svāhā
||3.12.11||dharṇasāya svāhā draviṇāya svāhā prasavāya svāhopayāmāya svāhā sindhave svāhā samudrāya svāhā kāṭāya svāhārṇavāya svāhā sarasvatyai svāhā viśvavyacase svāhā subhūtāya svāhāntarikṣāya svāhā
||3.12.12||madhave svāhā mādhavāya svāhā śukrāya svāhā śucaye svāhā nabhase svāhā nabhasyāya svāheṣāya svāhorjāya svāhā sahase svāhā sahasyāya svāhā tapase svāhā tapasyāya svāhā saṃsarpo 'sy aṃhaspatyāya svāhā
||3.12.13||savayase svāhābhivayase svāhordhvavayase svāhā bṛhadvayase svāhā sahīyase svāhā sahamānāya svāhā sāsahaye svāhā sahasvate svāhābhīṣāhe svāhābhibhve svāhābhimātiṣāhe svāhābhimātighne svāhā
||3.12.14||ekasmai svāhā dvābhyāṃ svāhaikānnaśatāya svāhā śatāya svāhaikaśatāya svāhā vyuṣṭyai svāhā svargāya svāhā
||3.12.15||hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasya jātaḥ patir eka āsīt |
sa dādhāra pṛthivīṃ dyām utemāṃ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
upayāmagṛhīto 'si prajāpataye tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yoniḥ sūryas te mahimā
||3.12.16||yaḥ prāṇato nimiṣataś ca rājā patir viśvasya jagato babhūva |
īśe yo asya dvipadaś catuṣpadaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
upayāmagṛhīto 'si prajāpataye tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yoniś candramās te mahimā
||3.12.17||yuñjanti bradhnam aruṣaṃ carantaṃ pari tasthuṣaḥ |
rocante rocanā divi ||
yad vāto 'po aganīgan priyām indrasya tanvam |
etaṃ stotar anena pathā punar aśvam āvartayāsi naḥ
||3.12.18||vasavas tvāñjantu gāyatreṇa chandasā rudrās tvāñjantu traiṣṭubhena chandasādityās tvāñjantu jāgatena chandasā bhūr bhuvaḥ svar lājī3 śācī3 yavye gavya etad annam atta devā etad annam addhi prajāpate ||
kaḥ svid ekākī carati ka u svij jāyate punaḥ |
kiṃ svid dhimasya bheṣajaṃ kim avāvapanaṃ mahat ||
sūrya ekākī carati candramā jāyate punaḥ |
agnir himasya bheṣajaṃ bhūmir āvapanaṃ mahat ||
kā svid āsīt pūrvacittiḥ kiṃ svid āsīd bṛhad vayaḥ |
kā svid āsīt pilippilā kā svid āsīt piśaṅgilā ||
dyaur āsīt pūrvacittir aśva āsīd bṛhad vayaḥ |
avir āsīt pilippilā rātrir āsīt piśaṅgilā
||3.12.19||prāṇāya svāhāpānāya svāhā vyānāya svāhā ||
amby ambike ambālike na mā nayati kaś cana |
sasasty aśvakaḥ subhadrikāṃ kāmapīlavāsinīm ||
gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmahe priyāṇāṃ tvā priyapatiṃ havāmahe nidhīnāṃ tvā nidhipatiṃ havāmahe vaso mamāham ajāni garbhadham ā tvam ajāsi garbhadham ||
tau saha caturaḥ padaḥ samprasārayāvaḥ svarge loke prorṇuvātāṃ vṛṣā vām aśvo retodhā reto dadhātu
||3.12.20||gāyatrī triṣṭub jagaty anuṣṭup paṅktyā saha |
bṛhaty uṣṇihā kakub devānāṃ patnayo viśaḥ sūcībhiḥ śamayantu tvā ||
dvipadā yā catuṣpadā tripadā yā ca ṣaṭpadā |
vichandā yā ca sachandāḥ sūcībhiḥ śamayantu tvā ||
rajatāḥ sīsā hariṇīr yujo yuñjantu karmabhiḥ |
aśvasya vājinas tvaci syūmāḥ kṛṇvantu śāmyantīḥ ||
mahānāmnī revatayo daivyā āśāḥ prasūvarīḥ |
meghyā vidyuto vācaḥ sūcībhiḥ śamayantu tvā ||
yoṣās te patnayo loma vicinvantu yathāyatham |
supatnīḥ patnayo vājin prajayā bhukṣīmahi ||
kuvid aṅga ||
iti tṛtīyakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
||3.12.21||tṛtīyakāṇḍe trayodaśaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe trayodaśaḥ prapāṭhakaḥ
dadhikrāvṇo akāriṣam
||3.13.1||aśvas tūparo gomṛgas te prājāpatyāḥ kṛṣṇagrīva āgneyo lalāṭe purastāt sārasvatī meṣy adhastād dhanvoḥ śyāmaḥ pauṣṇo nābhyām āśvinā adhorāmau bāhvos tvāṣṭrau lomaśasakthau sakthyoḥ sauryayāmau śvetaś ca kṛṣṇaś ca pārśvayor vāyavyaḥ śvetaḥ pucha indrāya svapasyāya vehad vaiṣṇavo vāmanaḥ
||3.13.2||lomaśasakthau : fn emended| ed|: lomasakthau
babhrur aruṇababhruḥ śukababhrus te vāruṇā rohito dhūmrarohitaḥ karkandhurohitas te saumyāḥ śitibāhur anyataḥśitibāhuḥ samantaśitibāhus te bārhaspatyāḥ śitirandhro 'nyataḥśitirandhraḥ samantaśitirandhras te sāvitrāḥ pṛṣatī kṣudrapṛṣatī sthūlapṛṣatī tā maitrāvaruṇyaḥ
||3.13.3||śuddhavālaḥ sarvaśuddhāvālo maṇivālas ta āśvināḥ śyetaḥ śyetākṣo 'ruṇas te rudrāya paśupataye karṇā yāmā avaliptā raudrā nabhorūpāḥ pārjanyāḥ
||3.13.4||pṛśnis tiraścīnapṛśnir ūrdhvapṛśnis te mārutāḥ phalgūr lohitorṇī balakṣī tāḥ sārasvatyaḥ plīhākarṇaḥ śuṇṭhākarṇo 'dhirūḍhākarṇas te tvāṣṭrāḥ kṛṣṇagrīvaḥ śitikakṣo 'ñjiṣakthas ta aindrāgnāḥ kṛṣṇāñjir alpāñjir mahāñjis ta uṣasyāḥ
||3.13.5||śilpā vaiśvadevī rohiṇīs tryavayo vāce 'vijñātā adityai sarūpā dhātre vatsataryo devānāṃ patnībhyaḥ
||3.13.6||kṛṣṇagrīvā āgneyāḥ śitibhruvo vasūnāṃ rohitā rudrāṇāṃ śvetā avarokiṇa ādityānāṃ nabhorūpāḥ pārjanyāḥ
||3.13.7||unnataḥ śitibāhuḥ śitipṛṣṭhas ta aindrābārhaspatyā unnata ṛṣabho vāmanas ta aindrāvaiṣṇavāḥ śukarūpā vājināḥ kalmāṣā āgnimārutāḥ śyāmāḥ pauṣṇāḥ
||3.13.8||etā aindrāgnā dvirūpā agnīṣomīyā vāmanā anaḍvāha āgnāvaiṣṇavā anyataenīr maitrīr vaśā maitrāvaruṇyaḥ
||3.13.9||kṛṣṇagrīvā āgneyā babhravaḥ saumyāḥ śvetā vāyavyā avijñātā adityai sarūpā dhātre vatsataryo devānāṃ patnībhyaḥ
||3.13.10||kṛṣṇā bhaumā dhūmrā āntarikṣā bṛhanto daivāḥ śabalā vaidyutāḥ sidhmās tārakāḥ
||3.13.11||kṛṣṇagrīvā āgneyā babhravaḥ saumyā upadhvastāḥ sāvitrā vatsataryaḥ sārasvatyaḥ śyāmāḥ pauṣṇāḥ pṛśnayo mārutāḥ piśaṅgā vaiśvadevā vaśā dyāvāpṛthivīyāḥ
||3.13.12||kṛṣṇagrīvā āgneyā babhravaḥ saumyā upadhvastāḥ sāvitrā vatsataryaḥ sārasvatyaḥ śyāmāḥ pauṣṇā etā aindrāgnāḥ pṛśnayo mārutāḥ kṛṣṇā vāruṇāḥ kāyās tūparāḥ
||3.13.13||agnaye 'nīkavate prathamajān ālabhate marudbhyaḥ sāntapanebhyaḥ savātyān marudbhyo gṛhamedhebhyo vaṣkihān marudbhyaḥ krīḍibhyaḥ saṃsṛṣṭān marudbhyaḥ svatavadbhyo 'nusṛṣṭān
||3.13.14||kṛṣṇagrīvā āgneyā babhravaḥ saumyā upadhvastāḥ sāvitrā vatsataryaḥ sārasvatyaḥ śyāmāḥ pauṣṇā etā aindrāgnāḥ prāśṛṅgā aindrā bahurūpā vaiśvakarmaṇāḥ
||3.13.15||kṛṣṇagrīvā āgneyā babhravaḥ saumyā upadhvastāḥ sāvitrā vatsataryaḥ sārasvatyaḥ śyāmāḥ pauṣṇāḥ śvetā vāyavyāḥ prāśṛṅgā aindrāḥ sauryāḥ śvetāḥ
||3.13.16||tryavayo gāyatryai pañcāvayas triṣṭubhe dityavāho jagatyai trivatsā anuṣṭubhe turyavāha uṣṇihe
||3.13.17||paṣṭhavāho virāja ukṣāṇo bṛhatyay ṛṣabhāḥ kakubhe dhenavo jagatyay anaḍvāhaḥ paṅktyai
||3.13.18||dhūmrā vasantāya śvetā grīṣmāya kṛṣṇā varṣābhyaḥ
||3.13.19||aruṇāḥ śarade pṛṣanto hemantāya piśaṅgāḥ śiśirāya ||
iti tṛtīyakāṇḍe trayodaśamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.13.20||tṛtīyakāṇḍe caturdaśaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe caturdaśaḥ prapāṭhakaḥ
vasantāya kapiñjalān ālabhate grīṣmāya kalaviṅkān varṣābhyas tittirāñ charade vartikā hemantāya kakarān
||3.14.1||samudrāya śiśumārān ālabhate parjanyāya maṇḍūkān adbhyo matsyān mitrāya pulīkayān varuṇāya nākrān
||3.14.2||somāya haṃsān ālabhate vāyave balākā indrāgnibhyāṃ kruñcān mitrāya madgūn varuṇāya cakravākān
||3.14.3||agnaye kuṭarūn ālabhate vanaspatayā ulūkān agnīṣomābhyaṃ cāṣān aśvibhyāṃ mayūrān mitrāvaruṇābhyāṃ kapotān
||3.14.4||somāya labān ālabhate tvaṣṭre kaulīkān goṣādīr devānāṃ patnībhyaḥ pulīkā agnaye gṛhapataye pāruṣṇān
||3.14.5||ahne pārāvatān ālabhate rātryai sīcāpūr ahnaḥ sandhibhyāṃ jatūḥ saṃvatsarāya mahataḥ suparṇān māsebhyo dātyauhān
||3.14.6||bhūmyā ākhūn ālabhate 'ntarikṣāya pāṅktrān dive kaśān digbhyo nakulān babhrukān avāntaradiśābhyaḥ
||3.14.7||prajāpataye puruṣān hastinā ālabhate vāce pluṣīṃś cakṣuṣe maśakāñ chrotrāya bhṛṅgāḥ
||3.14.8||vasubhyo ṛṣyān ālabhate rudrebhyo rurūn ādityebhyo nyaṅkūn viśvebhyo devebhyaḥ pṛṣatān sādhyebhyaḥ kulaṅgān
||3.14.9||īśānāya parasvatā ālabhate mitrāya gaurān varuṇāya mahiṣān bṛhaspataye gavayāṃs tvaṣṭrā uṣṭrān
||3.14.10||prajāpataye ca vāyave ca gomṛgo varuṇāyāraṇyo meṣo yamāya kṛṣṇo manurājāya markaṭaḥ śārdūlāya rohid vṛṣabhāya gavayī kṣipraśyenāya vartikā nīlaṅgave kṛmiḥ samudrāya śiśumāro himavate hastī
||3.14.11||mayuḥ prājāpatya ulo halikṣṇo vṛṣadaṃśas te dhātre diśāṃ kaṅko dhuṅkṣāgneyī kalaviṅkaḥ puṣkarasādo lohitāhis te tvāṣṭrā vāce krauñcaḥ
||3.14.12||somāya kulaṅga āraṇyo 'jo nakulaḥ śakā te pauṣṇāḥ kroṣṭā māyor indrasya gauramṛgaḥ pidvo nyaṅkuḥ kakuṭhas te 'numatyai pratiśrutkāyai cakravākaḥ
||3.14.13||saurī balākā śārgaḥ sṛjayaḥ śayāṇḍakas te maitrāḥ śvāvid bhaumī sarasvatyai śāriḥ puruṣavāk śārdūlo vṛkaḥ pṛdākus te manyave sarasvate śukaḥ puruṣavāk
||3.14.14||suparṇaḥ pārjanya ātir vāhaso darvidā te vāyave kṛkavākuḥ sāvitro haṃso vātasya plavo madgur matsyas te nadīpataye dyāvāpṛthivīyaḥ kūrmaḥ
||3.14.15||puruṣamṛgaś candramaso godhā kālakā dārvāghāṭas te vanaspatīnāṃ bṛhaspataye vācaspataye paiṅgarājo 'laja āntarikṣo nākro makaraḥ pulīkayas te 'kūpārasya hriyai śalyakaḥ
||3.14.16||eṇy ahno maṇḍūko mūṣikā tittiras te sarpāṇāṃ lopāśa āśvinaḥ kṛṣṇo rātryay ṛkṣo jatūḥ śuśulūkā ta itarajanānāṃ jahakā vaiṣṇavī
||3.14.17||anyavāpo 'rdhamāsānām ṛśyo mayūraḥ suparṇas te gandharvāṇām apām udraḥ kaśyapo māsāṃ rohit kuṇḍṛṇācī golattikā tā apsarasāṃ mṛtyave 'sitaḥ
||3.14.18||varṣāhūr ṛtūnām ākhuḥ kaśo mānthālavas te pitπṇāṃ vasubhyaḥ kapiñjalo balāyājagaraḥ kapotā ulūkaḥ śaśas te nirṛtyai rātryai kṛṣṇaḥ
||3.14.19||citra ādityānām uṣṭro ghṛṇāvān vārdhrānasas te matyā āraṇāya sṛmaro rurū raudraḥ kuvayaḥ kuṭarur dātyauhas te vājināṃ kāmāya pikaḥ
||3.14.20||khaḍgo vaiśvadevas tarakṣuḥ śvā kṛṣṇaḥ karṇo gardabhas te rakṣasām indrāya sūkaraḥ siṃho mārutaḥ kṛkalāsaḥ pippakā śakunis te śaravyāyai viśvebhyo devebhyaḥ pṛṣataḥ ||
iti tṛtīyakāṇḍe caturdaśamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.14.21||tṛtīyakāṇḍe pañcadaśaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe pañcadaśaḥ prapāṭhakaḥ
śādaṃ dadbhir avakān dantamūlair mṛdaṃ barsvai stegān daṃṣṭrābhyām avakrandena tālu vājaṃ hanubhyāṃ sarasvatyā agrajihvaṃ jihvāyā utsādam apa āsyena vṛṣaṇā āṇḍābhyām ādityāñ śmaśrubhiḥ panthāṃ bhrūbhyāṃ dyāvāpṛthivī vartobhyāṃ vidyutaṃ kanīnikābhyāṃ karṇābhyāṃ śrotre śrotrābhyāṃ karṇav avāryāṇi pakṣmāṇi pāryā ikṣavaḥ pāryāṇi pakṣmāṇy avāryā ikṣavaḥ
||3.15.1||barsvai : fn ⟨ barsvais
vātaṃ prāṇenāpānena nāsikām upayāmam adhareṇauṣṭhena sad uttareṇa śuklāya svāhā kṛṣṇāya svāhā stanayitnuṃ nirbādhena mūrdhānaṃ niveṣyeṇāśaniṃ mastiṣkeṇa vidyutaṃ kanīnikābhyāṃ prakāśenāntaram anukāśena bāhyaṃ tedanīm adharakaṇṭhenāpaḥ śuṣkakaṇṭhena cittaṃ manyābhir aditiṃ śīrṣṇā nirṛtiṃ nirjalpena śīrṣṇā prāṇānt saṅkroṣair reṣmāṇaṃ stūpena
||3.15.2||maśakān keśair indraṃ svapasā vahena bṛhaspatiṃ śakunisādena kūrmāñ śaphair ākramaṇaṃ sthūrābhyāṃ balaṃ kuṣṭābhyāṃ javaṃ jaṅghābhir adhvānaṃ bāhubhyāṃ jāmbilenāraṇyam agnim atīrugbhyāṃ rudraṃ rorābhyāṃ pūṣaṇaṃ dorbhyām aśvinā aṃsābhyām
||3.15.3||agneḥ pakṣatir vāyor nipakṣatiḥ somasya tṛtīyāpāṃ caturthy adityāḥ pañcamy agnīṣomayoḥ ṣaṣṭhī marutāṃ saptamī bṛhaspater aṣṭamī pūṣṇo navamī tvaṣṭur daśamīndrasyaikādaśī varuṇasya dvādaśī yamasya trayodaśī
||3.15.4||indrāgnyoḥ pakṣatiḥ sarasvatyā nipakṣatir indrasya tṛtīyā bṛhaspateś caturthī nirṛtyāḥ pañcamīndrāṇyāḥ ṣaṣṭhī sarpāṇāṃ saptamī viṣṇor aṣṭamy aryamṇo navamī dhātur daśamīndrasyaikādaśī varuṇasya dvādaśī yamyās trayodaśī dyāvāpṛthivyor dakṣiṇaṃ pārśvaṃ viśveṣāṃ devānām uttaram
||3.15.5||marutāṃ skandhā viśveṣāṃ devānāṃ mprathamā kīkasā rudrāṇāṃ dvitīyādityānāṃ tṛtīyā vāyoḥ pucham agnīṣomayor bhāsadau kruñcau śroṇibhyāṃ mitrāvaruṇā ūrubhyām indrāvaruṇā algābhyām ākramaṇaṃ kuṣṭhābhyām atsarābhiḥ kapiñjalān
||3.15.6||indrasya kroḍo 'dityāḥ pājasyaṃ diśāṃ jatravo 'dityā bhasad jīmūtān hṛdayaupaśābhyām antarikṣaṃ pulītatā nabha udaryeṇa valmīkān klomnā glaubhir gulmāṃś cakravākau matasnābhyāṃ divaṃ vṛkkābhyāṃ hirābhiḥ sravantīr girīn plāśibhyām upalān plīhnā hradān kukṣibhyāṃ samudram udareṇa vaiśvānaraṃ bhasmanā
||3.15.7||vidhṛtiṃ nābhyā ghṛtaṃ rasenāpo yūṣṇā marīcīr vipruṣā nīhāram ūṣmaṇā śīnaṃ vasayā hrādunīr dūṣīkābhiḥ pruṣvā aśrubhir asnā rakṣāṃsi citrāṇy aṅgair nakṣatrāṇi rūpaiḥ pṛthivīṃ tvacā jumbakāya svāhā
||3.15.8||pūṣaṇaṃ vaniṣṭhunāndhāhīnt sthūragudayā sarpān gudābhir vihruta āntrair apa āsyena vṛṣaṇā āṇḍābhyāṃ śeṣo vājinena prajāṃ retasā cāṣān pittena pradarān pāyunā kūṣmāñ śakapiṇḍaiḥ
||3.15.9||agnaye gāyatrāya trivṛte rāthantarāya vāsantikāya puroḍāśam aṣṭākapālaṃ nirvapatīndrāya traiṣṭubhāya pañcadaśāya bārhatāya graiṣmāya puroḍāśam ekādaśakapālaṃ viśvebhyo devebhyo jāgatebhyaḥ saptadaśebhyo vairūpebhyo vārṣikebhyaḥ puroḍāśaṃ dvādaśakapālaṃ mitrāvaruṇābhyām ānuṣṭubhābhyām ekaviṃśābhyāṃ vairājābhyāṃ śāradābhyāṃ payasyāṃ bṛhaspataye pāṅktāya triṇavāya śākvarāya haimantikāya caruṃ savitra ātichandasāya trayastriṃśāya raivatāya śaiśirāya puroḍāśaṃ dvādaśakapālam anumatyai caruṃ vaiśvānaraṃ dvādaśakapālam adityai viṣṇupatnyai caruṃ kāyam ekakapālam
||3.15.10||agnaye 'ṃhomuce puroḍāśam aṣṭākapālaṃ nirvapatīndrāyāṃhomuce puroḍāśam ekādaśakapālaṃ mitrāvaruṇābhyām āgomugbhyāṃ payasyāṃ vāyusavitṛbhyām āgomugbhyāṃ payo 'śvibhyām āgomugbhyāṃ dhānā marudbhya enomugbhyaḥ puroḍāśaṃ saptakapālaṃ viśvebhyo devebhya enomugbhyaḥ puroḍāśaṃ dvādaśakapālam anumatyai caruṃ vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ dyāvāpṛthivībhyām aṃhomugbhyāṃ puroḍāśaṃ dvikapālam ||
iti tṛtīyakāṇḍe pañcadaśamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.15.11||tṛtīyakāṇḍe ṣoḍaśaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe ṣoḍaśaḥ prapāṭhakaḥ
iṣṭaṃ vītam abhigūrtaṃ vaṣaṭkṛtaṃ taṃ devāsaḥ pratigṛbhṇanty aśvam
||3.16.1||dhanayīd : fn mittwede, textkritische bemerkungen zur kḥ p| 155: dhvanayīd
samiddho añjan kṛdaraṃ matīnāṃ ghṛtam agne madhumat pinvamānaḥ |
vājī vahan vājinaṃ jātavedo devānāṃ vakṣi priyam ā sadhastham ||
tanūnapāt saṃ patho devayānān prajānan vājy apyetu devān |
anu tvā sapte pradiśaḥ sacantāṃ svadhāṃ devair yajamānāya dhehi ||
īḍyaś cāsi vandyaś cāsi vājinn āśuś cāsi medhyaś cāsi sapte |
agniṣ ṭvā devair vasubhiḥ sajoṣāḥ prītaṃ vahniṃ vahatu jātavedāḥ ||
stīrṇaṃ barhiḥ suṣṭarīmā juṣāṇoru pṛthu prathamānaṃ pṛthivyām |
devebhir aktam aditiḥ sajoṣāḥ syonaṃ kṛṇvānā suvite dadhātu ||
etā u vaḥ subhagā viśvavārā vi pakṣobhiḥ śrayamāṇā ud ātaiḥ |
ṛṣvāḥ satīḥ kavaṣaḥ śumbhamānā dvāro devīḥ suprāyaṇā bhavantu ||
antarā mitrāvaruṇā carantī mukhaṃ yajñānām abhi saṃvidāne |
uṣāsā vāṃ suhiraṇye suśilpe ṛtasya yonā iha sādayāmi ||
prathamā vāṃ sarathinā suvarṇā devau paśyantau bhuvanāni viśvā |
apiprayaṃ codanā vāṃ mimānā hotārā jyotiḥ pradiśā diśantā ||
ādityair no bhāratī vaṣṭu yajñaṃ sarasvatī saha rudrair na āvīt |
iḍopahūtā vasubhiḥ sajoṣāḥ syonaṃ kṛṇvānā suvite dadhātu ||
tvaṣṭā vīraṃ devakāmaṃ jajāna tvaṣṭur arvā jāyata āśur aśvaḥ ||
tvaṣṭemā viśvā bhuvanā jajāna bahoḥ kartāram iha yakṣi hotaḥ ||
aśvo ghṛtena tmanyā samaktā upa devaṃ ṛtuśaḥ pātha etu |
vanaspatir devalokaṃ prajānann agninā havyā svaditāni vakṣat ||
prajāpates tapasā vāvṛdhānaḥ sadyo jāto dadhiṣe yajñam agne |
svāhākṛtena haviṣā purogā yāhi sādhyā havir adantu devāḥ
||3.16.2||yuñjanti bradhnam aruṣaṃ carantaṃ pari tasthuṣaḥ |
rocante rocanā divi ||
yuñjanty asya kāmyā harī vipakṣasā rathe |
śoṇā dhṛṣṇū nṛvāhasā ||
ketuṃ kṛṇvann aketave peśo maryā apeśase |
sam uṣadbhir ajāyathāḥ ||
jīmūtasyeva bhavati pratīkaṃ yad varmī yāti samadām upasthe |
anāviddhayā tanvā jaya tvaṃ sa tvā varmaṇo mahimā pipartu ||
dhanvanā gā dhanvan ājiṃ jayema dhanvanā tīvrāḥ samado jayema |
dhanuḥ śatror apakāmaṃ kṛṇotu dhanvanā sarvāḥ pṛtanā jayema ||
vakṣyantīved āganīganti karṇaṃ priyaṃ sakhāyaṃ pariṣasvajānā |
yoṣeva śiṅkte vitatādhi dhanvañ jyā iyaṃ samane pārayantī ||
te ācarantī samaneva yoṣā māteva putraṃ bibhṛtām upasthe |
apa śatrūn vidhyataḥ saṃvidāne ārtnī ime visphurantī amitrān ||
bahūnāṃ pitā bahur asya putraḥ ciścā kṛṇoti samanāvagatya |
iṣudhiḥ saṅkāḥ pṛtanāś ca sarvāḥ pṛṣṭhe ninaddho jayati prasūtaḥ ||
rathe tiṣṭhan nayati vājinaḥ puro yatrayatra kāmayate suṣārathiḥ |
abhīśūnāṃ mahimānaṃ panāyata manaḥ paścād anuyachanti raśmayaḥ ||
tīvrān ghoṣān kṛṇvate vṛṣapāṇayo 'śvā rathebhiḥ saha vājayantaḥ |
avakrāmantaḥ prapadair amitrān kṣiṇanti śatrūnr anapavyayantaḥ ||
vanaspate vīḍvaṅgo hi bhūyā asmatsakhā prataraṇaḥ suvīraḥ |
gobhiḥ sannaddho asi vīḍayasvāsthātā te jayatu jetvāni ||
divas pṛthivyāḥ pary antarikṣād vanaspatibhyaḥ pary āvṛtaṃ sahaḥ |
apām ojmānaṃ pari gobhir āvṛtam indrasya vajraṃ haviṣā rathaṃ yaja ||
indrasya vajro marutām anīkaṃ mitrasya garbho varuṇasya nābhiḥ |
semāṃ no havyadātiṃ juṣāṇo deva ratha prati havyā gṛbhāya ||
svāduṣaṃsadaḥ pitaro vayodhāḥ kṛchreśritaḥ śaktīvanto gabhīrāḥ |
citrasenā iṣubalā amṛdhrāḥ satovīrā uravo vrātasāhāḥ ||
brāhmaṇāsaḥ pitaraḥ somyāsaḥ śive no dyāvāpṛthivī ubhe stām |
pūṣā naḥ pātu duritād ṛtāvṛdho rakṣā mākir no aghaśamsa īśata ||
ṛjīte parivṛṅgdhi no 'śmā bhavatu nas tanūḥ |
somo adhibravītu no 'ditiḥ śarma yachatu ||
suparṇaṃ vaste mṛgo asyā danto gobhiḥ sannaddhā patati prasūtā |
yatrā naraḥ saṃ ca vi ca dravanti tatrāsmabhyam iṣavaḥ śarma yaṃsan ||
ahir iva bhogaiḥ paryeti bāhuṃ jyāyā hetiṃ paribādhamānaḥ |
hastaghno viśvā vayunāni vidvān pumān pumāṃsaṃ paripātu viśvataḥ ||
ājaṅghanti sānv eṣāṃ jaghanaṃ upajighnatu |
aśvājani pracetaso 'śvānt samatsu nodaya ||
upaśvāsaya pṛthivīm uta dyāṃ purutrā te manutāṃ viṣṭhitaṃ jagat |
saṃ dundubhe sajūr indreṇa devair ārād davīyo apasedha śatrūn ||
ākrandaya balam ojo nā ādhā niṣṭanihi duritā bādhamānaḥ |
apaprotha dundubhe duchunā ita indrasya muṣṭir asi vīḍayasva ||
indrasya : fn emended| ed|: indrasya|
āmūr aja pratyāvartayemāḥ ketumad dundubhir vāvadīti |
sam aśvaparṇāś carantu no naro 'smākam indra rathino jayantu
||3.16.3||samid diśām āśayānaḥ svarvin madhu reto mādhavaḥ pātv asmān |
agnir devo duṣṭarītur adabdha idaṃ kṣatraṃ rakṣatu pātv asmān ||
rathantaraṃ sāmabhiḥ pātv asmān gāyatrī chandasāṃ viśvarūpā |
trivṛn no viṣṭhayā stomo ahnā samudro vāta idam ojaḥ pipartu ||
ugrā diśām abhibhūtir vayodhāḥ śuciḥ śukre ahann ojasīne |
indrādhipatyaiḥ pipṛtād ato no mahi kṣatraṃ viśvato dhārayedam ||
bṛhat sāma kṣatrabhṛd vṛddhavṛṣṇaṃ triṣṭubhaujaḥ śubhitam ugravīram |
indraḥ stomena pañcadaśena madhyam idaṃ vātena sagareṇa rakṣatu ||
prācī diśāṃ sahayaśā yaśasvatī viśve devāḥ prāvṛṣāhnāṃ svarvatī |
vairūpe sāmann adhi tañ śakeyaṃ jagatyainaṃ vikṣv āveśayāmi ||
idaṃ kṣatraṃ duṣṭaram astv ojo 'nādhṛṣṭaṃ sahasyaṃ sahasvat |
viśve devāḥ saptadaśena varca idaṃ kṣatraṃ salilavātam ugram ||
dhartrī diśāṃ kṣatram idaṃ dādhāropasthāśānāṃ mitravad astv ojaḥ |
mitrāvaruṇā śaradāhnā cikittam asme rāṣṭrāya mahi śarma yachatam ||
vairāje sāmann adhi me manīṣānuṣṭubhā sambhṛtaṃ vīryaṃ sahaḥ |
idaṃ kṣatraṃ mitravad ārdradānu mitrāvaruṇā rakṣatam ādhipatyaiḥ ||
samrāḍ diśāṃ sahasāmnī sahasvaty ṛtur hemanto viṣṭhayā naḥ pipartu |
avasyuvātā bṛhatī na śakvarī diśāṃ tevy avatu no ghṛtācī ||
svarvatī sudughā naḥ payasvatīmaṃ yajñam avatu yā ghṛtācī |
tvaṃ gopāḥ puraetota paścād bṛhaspate yāmyāṃ yuṅgdhi vācam ||
ūrdhvā diśāṃ rantīr āśauṣadhīnāṃ saṃvatsareṇa savitā no ahnā |
revat sāmātichandā u chando 'jātaśatruḥ syonā no astu ||
stomas trayastriṃśe bhuvanasya patnī vivasvadvāte abhi no gṛṇīhi |
ghṛtavatī savitur ādhipatye payasvatī rātir āśā no astu ||
anv adya no anumatir yajñaṃ deveṣu manyatām |
agniś ca havyavāhano bhavataṃ dāśuṣe mayaḥ ||
anv id amumate tvaṃ manyāsai śaṃ ca nas kṛdhi |
kratve dakṣāya no hinu pra nā āyūṃṣi tāriṣat ||
vaiśvānaro na ūtyā prayātu parāvataḥ |
agnir ukthena vāhasā ||
pṛṣṭo divi ||
dhruvā diśāṃ viṣṇupatny aghorāsyeśānā sahaso yā manotā |
bṛhaspatir mātariśvota vāyuḥ sandhvānā vātā abhi no gṛṇantu ||
viṣṭambho divo dharuṇā pṛthivyā asyeśānā jagato viṣṇupatnī |
vyacasvatīṣayantī subhūtiḥ śivā no astv aditer upasthe ||
kayā naḥ ||
ko adya yuṅkte dhuri gā ṛtasya śimīvato bhāmino durhṛṇāyūn |
āsanniṣūn hṛtsvaso mayobhūn ya eṣāṃ bhṛtyām ṛṇadhat sa jīvāt
||3.16.4||agner manve prathamasyāmṛtānāṃ yaṃ pāñcajanyaṃ bahavaḥ samindhate |
viśvasyāṃ viśi praviviśivāṃsam īmahe sa no muñcatv aṃhasaḥ ||
yasyedaṃ prāṇan nimiṣad yad ejati yasya jātaṃ janamānaṃ ca kevalam |
staumy agniṃ nāthito johavīmi sa no muñcatv aṃhasaḥ ||
indrasya manve prathamasya pracetaso vṛtraghnaḥ stomā upa mām upāguḥ |
yo dāśuṣaḥ sukṛto havam upa gantā sa no muñcatv aṃhasaḥ ||
yaḥ saṅgrāmaṃ nayati saṃ vaśī yudhe yaḥ puṣṭāni sammṛjati trayāṇi |
staumīndraṃ nāthito johavīmi sa no muñcatv aṃhasaḥ ||
manve vāṃ mitrāvaruṇā tasya vittaṃ satyaujasā durhṛṇā yaṃ nudethe |
yā rājānā sarathaṃ yāta ugrā tā no muñcatam āgasaḥ ||
yo vāṃ ratha ṛjuraśmiḥ satyadharmā mithucarantam upayāti dūṣayan |
staumi mitrāvaruṇau nāthito johavīmi tā no muñcatamāgasaḥ ||
vāyoḥ savitur vidathāni manmahe yā ātmanvad bibhṛto yau ca rakṣataḥ |
yau viśvasya paribhū babhūvathus tā no muñcatam āgasaḥ ||
upa śreṣṭhā na āśiro devayor dharmā asthiran |
staumi vāyuṃ savitāraṃ nāthito johavīmi tā no muñcatam āgasaḥ ||
rathītamau rathīnām ahva ūtaye śubhaṃ gamiṣṭhau suyamebhir aśvaiḥ |
yayor vāṃ devau deveṣv aniṣitam ojas tā no muñcatam āgasaḥ ||
yad ayātaṃ vahatuṃ sūryāyās tricakreṇa saṃsadam ichamānau |
staumi devā aśvinau nāthito johavīmi tā no muñcatam āgasaḥ ||
marutāṃ manve adhi no bruvantu premāṃ vācaṃ viśvām avantu viśve |
āśūn huve suyamān ūtaye te no muñcantv enasaḥ ||
tigmam āyudhaṃ vīḍitaṃ sahasvad divyaṃ śardhaḥ pṛtanāsu jiṣṇu |
staumi devān maruto nāthito johavīmi te no muñcantv enasaḥ ||
devānāṃ manve adhi no bruvantu premāṃ vācaṃ viśvām avantu viśve |
āśūn huve suyamān ūtaye te no muñcantv enasaḥ ||
yad idaṃ mābhiśocati pauruṣeyeṇa daivyena |
staumi viśvān devān āthito johavīmi te no muñcantv enasaḥ ||
anv adya no anumatir anv id anumate tvaṃ vaiśvānaro na ūtyā ||
tvam agne śociṣā śośucānā ā rodasī apṛṇā jāyamānaḥ |
tvaṃ devaṃ abhiśaster amuñco vaiśvānara jātavedo mahitvā ||
urvī rodasī varivas kṛṇotaṃ kṣetrasya patnī adhi no bruvāthaḥ |
staumi dyāvāpṛthivī nāthito johavīmi te no muñcatam aṃhasaḥ ||
ye aprathetām amitebhir ojobhir ye pratiṣṭhe abhavatāṃ vasūnām |
staumi dyāvāpṛthivī nāthito johavīmi te no muñcatam aṃhasaḥ ||
yac cid dhi te puruṣatrā yaviṣṭhācittibhiś cakṛmā kaccid āgaḥ |
kṛdhī ṣv asmaṃ aditer anāgān enāṃsi śiśratho viṣvag agne ||
yathā ha tyad vasavo gauryaṃ cit padi ṣitām amuñcatā yajatrāḥ |
evo ṣv asman muñcatā vy aṃhaḥ pratāry agne prataraṃ nā āyuḥ
||3.16.5||