tṛtīyakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
vasor dhārāṃ juhoty akḷptasya kḷptyā aśāntasya śāntyā anabhijitasyābhijityā anavaruddhasyāvaruddhyai santataṃ juhoti prāṇānāṃ santatyā eṣāṃ lokānāṃ santatyā annādyasya santatyay avichinnaṃ juhoty annādyasyāvichedāya yad vichindyāt prāṇān vichindyād yaṃ dviṣyāt tasya vichindyād annādyam asya vichinatty akṣuc cānnaṃ cety etāni vā annasya rūpāṇi rūpair evānnam avarunddhe 'gniś cāpaś cety eṣā vā annasya yoniḥ sayony evānnam avarunddhe vasor me dhārāsad iti vasordhārāṃ juhoti ghṛtasya vā eṣā dhārā yajamānam amuṣmiṃl loka upatiṣṭhante dvādaśa dvādaśāti juhoti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāvarunddhe 'rdhendrāṇi juhoty ardhendrair vai devā indriyaṃ vīryam asurāṇām avṛñjatendriyam evaitair vīryaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā indram abruvaṃs tvayā mukhenemān jayāmeti so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīd ardhyo vā ahaṃ devatānām asānīti tato vā ajayaṃs tasmād eṣo 'rdhabhāg devatānāṃ yad ardhendrāṇi hūyante vijityaīndrottamāni bhavantīndriyaṃ vai vīryam indra indriye vā etad vīrye tato yajñasya yajamānaḥ pratitiṣṭhaty aṃśuś ca raśmiś ceti yajñamukhaṃ vā aṃśuś ca raśmiś ca yajñamukham evāvarunddhe 'dhipatiś cādābhyaś ceti nainaṃ bhrātṛvyo dabhnoty agniṃ cikyānaṃ pra samānānāṃ jyaiṣṭhyam āpnoti ya evaṃ vedaite grahā bhavanty etāni vai yajñasya rūpāṇi rūpair eva yajñam avarunddhe srucaś ca camasāś ceti yajñāyudhāni sambharati yajñāyudhāny eva sambhṛtya yajñaṃ prayuṅkte pātrāṇi juhoti pātrair vā annam adyate 'nurūpeṇaivānnādyam avarunddhe barhiś ca vediś cety āśīr evaiṣāvabhṛthaś ca svagākāraś ceti pratiṣṭhityai
||3.4.1||agniś ca gharmaś cety etad vā agner brahmavarcasyaṃ rucaṃ caivaitena brahmavarcasaṃ cāvarunddhe tejasvī brahmavarcasī bhavaty ṛtuś ca vrataṃ cety ahorātre vā ṛtuś ca vrataṃ cāhorātre evāsyaitenābhīṣṭe prīte bhavata ekā ca tisraś ceti devachandasaṃ vā ekā ca tisraś ca devachandasam evāvarunddhe catasraś cāṣṭau ceti manuṣyachandasaṃ vai catasraś cāṣṭau ca manuṣyachandasam evāvarunddhe devaloka eva devachandasena ṛdhnoti manuṣyaloke manuṣyachandasenaikā ca tisraś ca catasraś cāṣṭau ceti roho vā eṣa eṣāṃ lokānāṃ saṅkrāntiḥ svargasya lokasya dvyuttareṇa vai stomenādityāḥ svargaṃ lokam āyaṃś caturuttareṇāṅgirasau yad etau stomau juhoti svargasya lokasya samaṣṭyai yugmadayujau vā etau somau mithunau prajananāya reta eva dvyuttareṇa dadhāti reto hitaṃ caturuttareṇa prajanayaty ekā ca tisraś cety ā trayastriṃśatas trayastriṃśad devatās tā evāsyaitenābhīṣṭāḥ pītā bhavanti catasraś cāṣṭau cety aṣṭācatvāriṃśato 'ṣṭācatvāriṃśadakṣarā jagatī jāgatāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe tryaviś ca tryavī cety etāni vai vayāṃsi paśūnāṃ paśava eva paśūn avarunddha āyur yajñena kalpate prāṇo yajñena kalpatā iti yajñasya vā eṣā kḷptir yajñam evaitad acīkḷpad vājāya svāhā prasavāya svāheti trayodaśa vā etā āhutayas trayodaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaraṃ vāvāsmā etad upadadhāti svarge loke tasminn eva pratitiṣṭhati stomaś ca yajuś cety annaṃ vai stomaś ca yajuś cānnaṃ vā etad ātman dhitvānnādo bhūtvā devakṣetram antataḥ prāvasaty agnir vai vasus tasya vā eṣā dhārā sarvān ha vā asmā agnir dohānt sarvān kāmān duhe ya evaṃ veda saṃ vā etad agnir annādyam inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty eva vasor dhārayā
||3.4.2||ms_3,4|3||
acīkḷpat : fn emended| ed|: acīkḷpat
vājaprasavyaṃ juhoti vājaṃ vā etenāgnir annādyam udajayad vājam evaitenānnādyaṃ yajamānā ujjayaty annasyānnasya juhoti vājaprasavyābhir annaṃ vai vājo 'nnādyasyāvaruddhyay ubhayaṃ grāmyaṃ cāraṇyaṃ ca juhoty ubhayasyānnādyasyāvaruddhayay audumbareṇa sruveṇa juhoty ūrg vā udumbara ūrjo 'varuddhyai devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ sarasvatyā vācā yantur yantreṇa bṛhaspatiṃ sāmrājyāyābhiṣiñcāmīty abhiṣiñced yadi brāhmaṇo yajeta bṛhaspatisavo hy eṣa indraṃ sāmrājyāyābhiṣiñcāmīty abhiśiñced yadi rājanyo yajetendrasavo hy eṣa kṛṣṇājine brahmavarcasakāmam abhiṣiñced brahmaṇo vā etad ṛksāmayo rūpam ṛksāme brahmavarcasaṃ brahmavarcasam evāvarunddhe bastājine paśukāmaṃ paśavo vai bastājinaṃ paśūn evāvarunddhe sūyate vā eṣo 'gnīnāṃ yaś cīyate svenaivainaṃ savena samardhayati devā oṣadhīṣu pakvāsv ājīm ayus tā agnir udajayad agner vā eṣo 'bhiṣeko 'nnasya vā etat sūyate savānāṃ vā eṣa eko bṛhaspatisavo vā eṣa bārhaspatyo brāhmaṇo devatayā svenaiva savena sūyate tad āhur hotavyam eva na hi suṣuvāṇaḥ kaṃ cana pratyavarohatīti suṣuvāṇo vā eṣa devatayā yo 'gnicid ṛtavo vai suṣuvāṇasya rāṣṭram anubibhrati ṣaḍ vā ṛtava ṛtavo rāṣṭrabhṛto yat ṣaḍbhir juhoty ṛtuṣv evāsya rāṣṭraṃ pratiṣṭhāpayati te 'smai rāṣṭram anubibhrati dvādaśagṛhītena juhoti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe mithunā vā etā āhutayas tasmai svāhā vaṭ tābhyaḥ svāhā vaḍ iti tasminn eva mithune reto dadhāti rathaśīrṣe saptamaṃ juhoti diśām abhijityai diśa evābhijitā rathena jīyante 'thaite vātahomā agnicito vā amutrāhorātre agnicite 'yaṃ vāyuḥ pavate prāṇo vai vāyuḥ prāṇam evāvarunddhe 'ñjalinā juhoti na hy etasyāvadānam asty atho parigṛhītyā eva prāṇo vai vāyur hastaḥ prāṇāyopakḷptatamas tasmād añjalinā juhoti trir juhoti trayo vā ime lokā ima evāsmai lokā vātaṃ dhunvanti samudro 'si nabhasvān ārdradānur ity etāni vai vāyo rūpāṇi rūpair eva vāyum avarunddhe māruto 'si marutāṃ gaṇa iti māruto hi vāyuḥ saṃ vā etad agnim inddhe yac cinoti taṃ dīpayaty eva vātahomaiḥ prāṇo vai gāyatrī gāyatraṃ havirdhānam apāno jagatī jāgataṃ sado vyānas triṣṭup traiṣṭubham āgnīdhram asuḥ pṛśnir madhye divyo nihitaḥ pṛśnir aśmeti amuṃ vāvāsyaitan madhyataḥ prāṇāpānānāṃ vyavadadhāti prāṇānāṃ dhṛtyay aśmanavamā āgnīdhre sādayati nava vai prāṇāḥ prāṇān vāvāsyaitad yajamānaloke dadhāty ekaviṃśatiṃ hotriye pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekavimśa ekādaśa brāhmaṇāñśaṃsya ekādaśākṣarā triṣṭub vīryaṃ tirṣṭub vīrya eva pratitiṣṭhaty aṣṭāṣṭā itareṣv aṣṭākṣarā gāyatrī brahma gāyatrī brahmaṇy eva pratitiṣṭhati ṣaṇ mārjālīye ṣaḍ vā ṛtava ṛtavo vā etaṃ dakṣiṇataḥ paryaharanta pitaro vā ṛtavo 'tho ṣaḍ vai chandāṃsi chandāṃsi vāvāsyaitad yajñamukhe yunakti sajūr abdo āyavobhir ity etā vā agner devatāḥ purastādbhāgās tā eva prīṇāty atho atra vai devānāṃ priyās tanvas tā evāvarunddhe sajūr abdo āyavobhir iti saṃvatsaro vā abda ṛtavā āyavānaḥ saṃvatsara evāsyaitenā ṛtavo 'bhīṣṭāḥ prītā bhavanti sajūr uṣā āruṇībhir ity uṣasam eva prīṇāti sajoṣā aśvinā daṃsobhir ity ahorātre vā aśvināhorātre evāsyaitenābhīṣṭe prīte bhavataḥ sajūḥ sūrā etaśeneti sūryam eva prīṇāti sajūr vaiśvānara iḍayā ghṛtena svāheti saṃvatsaro vai vaiśvānaraḥ paśavā iḍā paśavo ghṛtaṃ saṃvatsarā evāsyaitena paśavo 'bhīṣṭāḥ prītā bhavanti darbhastambe juhoty eṣā vā asyāmṛtacit tanūr amṛte vā etad agniś cīyate hiraṇyaṃ nidhāya juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyāt svargāya vai lokāya devarahatho yujyate kāmāya manuṣyaratho 'gniṃ yunajmi śavasā ghṛtenety agniṃ vā etad yunakti tena yuktena svargaṃ lokaṃ gachati yat sarvābhir yuñjyād yukto 'sya yajñaḥ syād apratiṣṭhitā āhutayo dvābhyāṃ nāpiyunakty āhutīnāṃ pratiṣṭhityai tāḥ pratitiṣṭhantīr yajño 'nupratitiṣṭhati yajñaṃ yajamānas tisṛbhir yunakti trivṛd dhy agnir yāvān evāgnis taṃ yunakti tasmin yukte sarvaṃ havyaṃ samādhīyate pañcabhir yunakti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha saṃ vā etam etau tapato yaś cīyate yaś ca vaiśvānaro yad apsumatībhyāṃ purastād yajñāyajñiyasya sammṛśati śāntyay eṣā vai yajñasya mātrā yad agniṣṭomo bhūma tv evāsyāta ūrdhvaṃ kriyate
||3.4.4||yo vā agniṃ yogā āgate na yuṅkte na yuñjāneṣu yuṅkte 'gne yukṣvā hi ye tavety agniṃ vā etad yogā āgate yuṅkte yuṅkte yuñjāneṣu yo vā agniṃ vimoka āgate na vimuñcate na vimuñcamāneṣu vimuñcate vi te muñcāmi raśanāṃ vi raśmīn ity agniṃ vā etad vimoka āgate vimuñcate vi muñcamāneṣu muñcate yathā vai punarādheyam evaṃ punaścitir yo vā ādheyena ṛdhnoti punaḥ sa ādhatte yo 'gniṃ cikyāno manyeta vi syā ṛdhyatā iti sa etāṃ punaścitim upadahītāpi prathamaṃ cinvānaś cinvītā ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya yāṃ vā agnicid aniṣṭakā āhutiṃ juhoti sravati sā tāṃ sravantīṃ yajño 'nusravati yajñaṃ yajamāno yad etāṃ punaścitim upadadhāty āhutīnāṃ pratiṣṭhityai tāḥ pratitiṣṭhantīr yajño 'nu pratitiṣṭhati yajñaṃ yajamāno 'ṣṭopadadhāty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gnir yāvān evāgnis taṃ cinute 'ṣṭau lokampṛṇā upadhāya purīṣeṇābhy·haty aṣṭākṣarā gāyatrī brahma gāyatrī gāyatryaivainaṃ chandasā brahmaṇā cinuta ekādaśa lokampṛṇā upadhāya purīṣeṇābhy·haty ekādaśākṣarā triṣṭubvīryaṃ triṣṭubhaivainaṃ chandasā vīryeṇa cinute dvādaśa lokampṛṇā upadhāya purīṣeṇābhy·hati dvādaśākṣarā jagatī jāgatāḥ paśavo jagatyaivainaṃ chandasā paśubhiś cinuta eṣā vā agner uttaravedir etad agnir uttaravedimāṃś cīyate yo 'syāgniḥ purā citaḥ syāt tam anvavasāya yajeta yathā vā idaṃ dīpyamāne bhūyo 'bhyādadhāty evaṃ vāvāsminn etad abhipūrvaṃ bhūyas tejo dadhāti tad āhuḥ kaḥ śreyāṃsaṃ viṣuptaṃ bodhayiṣyatīti yad yajatā āhutyaivainaṃ vyardhayati gṛhān vā eṣa kurute yo 'gniṃ cinute yad vā anyato vindate gṛhāṃs tad āharati ya iṣṭyā vā paśunā vā somena vā yajeta yo 'syāgniḥ purā citaḥ syāt tam anvavasāya yajeta yathā vā idam anyato vittvā gṛhān āharaty evaṃ tat tad āhuḥ punar vā sruvā etad yajñe kriyate yatraiva kva ca yajeta tad etā ekaviṃśatim upadhāya yajeta pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekavimśa iti
||3.4.5||cinvītā : fn ⟨ cinvīta
samās tvāgnā ṛtavo vardhayantv iti samābhiś caivainam ṛtubhiś ca saminddhe saṃ divyena dīdihi rocaneneti jyotiṣmantam evainaṃ cinute viśvā ābhāhi pradiśaś catasrā iti tasmād agniḥ sarvā diśā ābhāty amutrabhūyād adha yad yamasya bṛhaspate abhiśaster amuñcā ity āmayāvinaḥ kuryān mṛtyur vai yamo brahma bṛhaspatir yāvad eva brahma tenainaṃ bhiṣajyati pratyūhatām aśvinā mṛtyum asmād ity aśvinau vai devānāṃ bhiṣajau tā asmān mṛtyuṃ pratyūhata ud vayaṃ tamasas parīti pāpmānam eva tamo 'pahatya svargaṃ lokam abhyārohaty āhṛto vai haitanāmanaḥ sarvater āpāṣṭher agneś cityasya hotāsīt tam abruvan yā apsumatīs tā icheti tasmai vā etā gandharvāpsarasaḥ prābruvan yad apsumatīḥ sāmidhenīr bhavanti śāntyai caturviṃśatim anvāha caturviṃśatyakṣarā vai gāyatrī gāyatrī yajñamukhaṃ yajñamukham evālabdhātho caturviṃśatir vā ardhamāsāḥ saṃvatsara eṣa vā asthitā śrīr yat saṃvatsaro na vā eṣa śriyelayati na hāsya śrīr ilayati gāyatrīr anvāha tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ teja eva brahmavarcasam avarunddhe triṣṭubho 'nvāhaujo vai vīryaṃ triṣṭubh oja eva vīryam avarunddhe yad gāyatryaś ca triṣṭubhaś ca bhavanti tenaiva tad ubhayam avarunddhe yā āgneyīr aniruktās tāḥ kāryā aniruktam iva hy etad avyāvṛttaṃ vyāvṛtaṃ pāpmanā bhrātṛvyeṇa gachati tā agnīṣomīyasya paśoḥ kuryāt ko hi devakṣetraṃ dvir abhyārokṣyatīti tisro rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhus tripadā virāḍ virājam evāpnoti ṣaḍ rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhuḥ ṣaḍ vā ṛtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu virāḍ āyattā virājam evāpnoti daśa rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhur daśākṣarā virāḍ virājam evāpnoti dvādaśa rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhur dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu virāḍ āyattā virājam evāpnoti caturviṃśatiṃ rātrīr bhṛtvāgniś cetavyā ity āhuś caturviṃśatir vā ardhamāsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu virāḍ āyattā virājam evāpnoti māsaṃ bhṛtvāgniś cetavyā ity āhur māsaśa eva saṃvatsaram āpnoty aṣṭau vā etan māso vasavo 'bibhrus ta imaṃ lokam ājayan gāyatrīṃ chanda ekādaśa rudrās te 'ntarikṣaṃ lokam ājayaṃs triṣṭubhaṃ chando dvādaśādityās te 'muṃ lokam ājayan jagatīṃ chandas ta ārdhnuvann ṛdhnoti ya evaṃ vidvānt saṃvatsaram agniṃ bibharti tasmād āhuḥ saṃvatsarabhṛta evāgnir ity athaitā āpriyaḥ prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata sa etā āprīr apaśyat tābhir ātmānam āprīṇītāgnir vai prajāpatir yad etā āpriyo bhavanty agnim evaitābhir yajamānā āprīṇīte lomaśaṃ vā etac chandaḥ paśavyam ūnātiriktaṃ prajananāya virājo bhavanti virāḍ vai sarvāṇi chandāṃsi sarvāṇy evāsya chandāṃsy upahitāni bhavanti tā viśvacitaḥ kuryāt prāṇā vā etā jyāyasīr iva ca kanīyasīr iva ca bhavanti jyāyāmsa iva ca hīme kanīyāmsa iva ca prāṇāḥ prāṇān evātman dhatte
||3.4.6||vā : fn emended| ed|: ā|
yasyāgnir ukhyo 'nugachati yathā putro jātaḥ pramīyata evaṃ tad yady anugachet tām evokhāṃ punaḥ parīndhītaiṣā vā agner yoniḥ svād evaināṃ yoneḥ prajanayatīśvaro vā eṣo prajanitor yo 'gniṃ cinute ||
yās te agna ārdrā yonayo yāḥ kulāyinīr ye te agnā indavo yā u nābhayaḥ |
tābhiṣ ṭvam ubhayībhiḥ saṃvidānaḥ prajānaṃs tanveha niṣīda ||
iti yad eṣārdrā yonimati śāntyai prajā vai kulāyaṃ paśavaḥ kulāyaṃ yat kulāyinīḥ prajātyai havirbhūto vā eṣa yo 'gniṃ cinute yo 'gniṃ citvān yasya striyam upaiti yathā haviḥ skannam evaṃ syād yathā haviṣe skannāya prāyaścittim ichanty evam asmai prāyaścittim icheyur yady upeyān maitrāvaruṇyāmikṣayā yajeta maitrāvaruṇatām evopaity ātmano 'skannatvāya paśur vā agnir yo vai paśuṃ purastād upacarati hinasti vā enaṃ sa tasmāt purastāt pratyañcaṃ nākrāmati tasmād u paścāt prāñcam upacaraty ātmano 'hiṃsāyai yo vai yathāvṛttam agniṃ cinute yathārūpaṃ prajāś ca ṛtavaś ca kalpante yā dakṣiṇāvṛtas tā dakṣiṇata upadadhāti yāḥ savyāvṛtas tā uttaratas tryālikhitāḥ paścāt prācīr upadadhāti yathāvṛttaṃ vā etad agniṃ cinute yathārūpaṃ prajāś ca ṛtavaś ca kalpante sasatyo 'gniś cetavyā ity āhuḥ ||
bhūr bhuvaḥ svaḥ || iti purastāt svayamātṛṇṇā yāvad etad vai vācaḥ satyaṃ sasatyam evāgniṃ cinute prāṇo vai svayamātṛṇṇāmṛtaṃ hiraṇyaṃ yad dhiraṇyeṣṭakām upadhāya svayamātṛṇṇām upadadhāty amṛta evāsya prāṇān dadhāti tejo 'si tejo me yacheti hiraṇyeṣṭakā upadadhāty etābhir vā ime lokā vidhṛtā atho etābhir evāgniṃ cinuta ime lokāḥ prabhānti devā asurān hatvā mṛtyor abibhayus te chandāṃsy apaśyaṃs tāni prāviśaṃs tebhyo yadyad achadayat tenātmānam achādayanta tac chandasāṃ chandastvaṃ citiñcitim upadhāyāgneyyā dhāma chando 'bhimṛśati svām eva devatām upapraviśaty ātmano 'hiṃsāyai ||
śyenacitiṃ cinvīta svargakāmaḥ śyeno vai bhūtvā gāyatry amuṃ lokam apatat svargasya lokasya samaṣṭyai rathacakracitiṃ cinvīta bhrātṛvyavān rathacakraṃ vai vajraṃ kṛtvā devā asurebhya upaprāvartayaṃs teṣāṃ śatatarham atṛṃhaṃs tad etām eva vajraṃ kṛtvā yajamāno bhrātṛvyāyopapravartayati śatatarhaṃ ha dṛṃhati praugacitiṃ cinvīta bhrātṛvyavān ubhayato vai devān asurāḥ parīyattā āsan purastād anye paścād anye tān vā etena vyanudanta tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodo droṇacitiṃ cinvītānnakāmo droṇena vā annam adyate 'nurūpeṇaivānnādyam avarunddhe paścāccarur bhavaty anurūpatvāya śmaśānacitiṃ cinvīta yaḥ kāmayetāñjasā pitṛlokam upeyām ity añjasā pitṛlokam upaity upa cānyaṃ cinvīta grāmakāmo yathaivaitam upacinoty evam asmai grāmam upacinoti samūhyaṃ cinvīta paśukāmo yathaivaitaṃ samūhaty evam asmai digbhyaḥ paśūnt samūhati
||3.4.7||atṛṃhan : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
praugacitiṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prajāpatir vā etam agre 'gnim acinuta ṛtubhiḥ saṃvatsaraṃ vasantena purastād acinuta grīṣmeṇa dakṣiṇaṃ pakṣaṃ varṣābhir uttaraṃ śaradā puchaṃ hemantena madhyaṃ brahmaṇaiva purastād acinuta kṣatreṇa dakṣiṇaṃ pakṣaṃ viśottaraṃ paśubhiḥ pucham āśayā madhyam etāvad vā asti yāvad evāsti tat spṛṇoti tad avarunddhe svargāya vai lokāyāgniś cīyate vajra ekādaśinī yad ekādaśinīṃ minuyād vajraḥ purastād avagṛhṇīyād asvargyaḥ syād yan na minuyād apaśuḥ syād ekayūpa ekādaśa paśavo niyujyās tena paśavyās tena svargo yat pakṣasammitāṃ minuyāt kanīyāṃsaṃ yajñakratum upeyāt kanīyasīṃ prajāṃ kanīyasaḥ paśūn kanīyo 'nnādyaṃ pāpīyānt syād atha yad vedisammitāṃ minoti jyāyāṃsaṃ cinute jyāyāṃsam eva yajñakratum upaiti bhūyasīṃ prajāṃ bhūyasaḥ paśūn bhūyo 'nnādyaṃ vasīyān bhavaty eṣā vā agner uttaravatī nāma citir uttaramuttaraṃ śvaḥśvaḥ śreyān bhavati ya evaṃ veda dvedhā vā agniṃ cikyānasya yaśa indriyaṃ gachaty agniṃ vā gachaty ātmānaṃ vā ||
rucaṃ no dhehi brāhmaṇeṣu rucaṃ rājasu dhāraya |
rucaṃ viśyeṣu śūdreṣu mayi dhehi rucā rucam ||
iti yaj juhoty ātmānaṃ vā etad agner yaśasārpayatīśvaro vā eṣa duścarmā bhavitor yo 'gnim adhyeti ||
tat tvā yāmi brahmaṇā vandamānas tad āśāste yajamāno havirbhiḥ |
aheḍamāno varuṇeha bodhy uruśaṃsam ā nā āyuḥ pra moṣīḥ ||
iti yaj juhoti śāntir vā eṣāgner guptir ātmano vayo vā agnis tasmād agnicitā pakṣiṇo nāśitavyaṃ no agnividā yad aśnīyāt tam evāśnīyāt sa enam ārtiṃ ninayet prajāpatir vā etam agre 'gnim acinuta jyaiṣṭhyakāmaḥ sa jyaiṣṭhyaṃ mahimānam agachad jyaiṣṭhyaṃ mahimānaṃ gachati ya evaṃ vidvān agniṃ cinute prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā tā anuprāviśat so 'bravīd yo metaḥ sañcinavadardhnuvat sa iti taṃ devāḥ samacinvaṃs ta ārdhnuvaṃs tac cityasya cityatvaṃ tad ya evaṃ vidvān agniṃ cinoti prajāpatim eva sañcinoty ṛdhnoti tasmād āhuḥ prajāpaticita evāgnir iti
||3.4.8||devebhyo vā agniṃ cikyānebhyo na vyauchat te 'gnā āhutim ajuhavus tubhyam agre vyucha tathāsmabhyaṃ vivatsyatīti tayāgnaye vyauchad vy agnayā auchan nāhutyai vyauchat tasyā āhutyai yajñena vyauchad vy āhutyā auchan na yajñāya vyauchat tasmai yajñāya dakṣiṇayā vyauchad vi yajñāyauchan na dakṣiṇāyai vyauchat tasyai dakṣiṇāyai brāhmaṇena vyauchad vi dakṣiṇāyā auchan na brāhmaṇāya vyauchat tasmai brāhmaṇāya brahmaṇā vyauchad vi brāhmaṇāyauchan na brahmaṇe vyauchat tasmai brahmaṇe tapasā vyauchad etā vai tapaḥparārdhā vyuṣṭayaḥ śvovasīyasy asmai vyuchati ya evaṃ vidvān vyuṣṭīr upadhatte yo vai yathāpūrvaṃ vyuṣṭīr veda yathāpūrvam asmai vyuchaty auṣasī vāva prathamā vyuṣṭir vyavāḍ iti vā āhur yad auṣasy udeti yad vyuchati yad agnir ādhīyate yat sūrya udeti yad dhastā avanenikte yad aśnāti yat pibaty etā vai yathāpūrvaṃ vyuṣṭayo yathāpūrvam asmai vyuchati ya evaṃ vidvān vyuṣṭīr upadhatte
||3.4.9||yo vā agnim ayonim anāyatanaṃ cinute 'yonir anāyatano bhavaty āpo vā agner yonir yat kumbheṣṭakā upadadhāti yonimantam evāyatanavantam agniṃ cinute yonimān āyatanavān bhavaty adharasapatno 'gniś cetavyā ity āhur āpo vā agneḥ sapatno yat kumbheṣṭakā upadadhāty adharasapatnam evāgniṃ cinute 'dharo 'smāt pāpmā bhavaty adharaḥ sapatnaḥ śug vā agnir āpaḥ śāntir yat kumbheṣṭakā upadadhāti śāntyai yat kumbhāś ca kumbhyaś ca tan mithunaṃ yad dvandvaṃ prajātyai dvādaśopadadhāti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe naivāraś carus trayodaśo bhavaty asti māsas trayodaśas tam evaitenāptvāvarunddhe payasi bhavati yat payo grāmyaṃ tenānnādyam avarunddhe yan nīvārā āraṇyaṃ tena tenaiva tad ubhayam avarunddhe ||
ity uparikāṇḍe vasordhārīyaḥ caturthaḥ prapāṭhakaḥ
||3.4.10||