caturthakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
pratīcīṃ śākhām upagūhati tasmād grāmyāḥ paśavaḥ sāyam araṇyād grāmam āyanti pratyañca enaṃ paśavo bhavanti ya evaṃ veda
||4.1.1||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādadā iti savitṛprasūta evaināṃ devatābhir ādatte prajāpatir vā oṣadhīḥ paruśśo veda prājāpatyo 'śvo yad aśvaparaśvā barhir dāty oṣadhīnām ahiṃsāyai goṣad asīti rayiṃ yajamāne dadhāti pratyuṣṭaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai preyam agād dhiṣaṇā barhir acheti vidyā vai dhiṣaṇā vidyayaivainad achaiti manunā kṛtā svadhayā vitaṣṭeti manunā hy eṣā kṛtā svadhayā vitaṣṭā tayāvahante kavayaḥ purastād iti brāhmaṇāḥ kavaya ṛṣayaḥ kavayaḥ ||
tayāvahante : fn emended| ed|: tayā vahante| cf| ms|1|1|2:1|7|
devebhyo juṣṭam iha barhir āsade || iti devebhya evainaṃ juṣṭaṃ karoti devānāṃ pariṣūtam asīti yad vā idaṃ kiñca tad devānāṃ pariṣūtaṃ yathā śreyase procya karma karoty evaṃ vā etad devebhyaḥ procya barhir dāti yāvat paridiśati tat sarvaṃ dāti yat tat sarvaṃ na dāti yajñasya tad atirecayati yad vai yajñasyātiricyate bhrātṛvyaṃ tena vardhayaty ekaṃ stambaṃ paridiśati taṃ sarvaṃ dāti yajñasyānatirecāya viṣṇoḥ stupa iti viṣṇor vai stupo 'chidyata sa pṛthivīṃ prāviśad yat prathamaṃ notsṛjed ārtim ārched devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ barhir devasadanaṃ dāmīti savitṛprasūta evainad devatābhir dāti ||
mādho mopari parusta ṛdhyāsam || ity oṣadhīnām ahiṃṣāyai ||
āchettā te mārṣam || iti yāvadyāvad evam avidvān adhvaryur barhir dāti tāvad asyātmano mīyate nāsyātmano mīyate ya evaṃ vedātas tvaṃ brhiḥ śatavalśaṃ virohety oṣadhīṣv eva bhūmānaṃ dadhāti sahasravalśā vi vayaṃ ruhemety āśiṣam evāśāste 'dityā rāsnāsītīyaṃ vā aditir asyā evainad rāsnāṃ karotīndrāṇyāḥ sannahanam itīndrāṇī vā agre devatānāṃ samanahyatā ṛddhikāmā sārdhnod ṛddhyay ṛdhnoti ya evaṃ veda barhiḥ sannahyati prajā vai barhiḥ prajānāṃ santatyai prajānām aparāvāpāya tasmāt snāvnā prajāḥ santatāḥ pūṣā te granthiṃ grathnātv iti puṣṭir vai pūṣā puṣṭiṃ yajamāne dadhāti sa te mā sthād iti yajamānasyāhiṃsāyai ||
sahasravalśā : fn emended| ed|: sahasravaliśā| cf| ms|1|1|2:2|1|
āpas tvām aśvinau tvām ṛṣayaḥ sapta māmṛjuḥ |
barhiḥ sūryasya raśmibhir uṣasāṃ ketum ārabhe || iti aśvinau vai devānāṃ bhiṣajau tā enad bhiṣajyata indrasya tvā bāhubhyām udyachā itīndrasyaivainad bāhubhyām udyachate bṛhaspater mūrdhnāharāmīti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivainad dharaty urv antarikṣam iti samiṣṭhyā evādityās tvā pṛṣṭhe sādayāmītīyaṃ vā aditir asyām evainad asīṣadat ||
barhir asi devaṅgamam || ity āsannam abhimantrayate bahu vā etasya pūrvedyur āhriyamāṇasyeha ceha ca skandaty askannam enad devatābhyaḥ samprādād yajamānasyāhiṃsāyai
||4.1.2||pūrvedyur idhmā barhiḥ kurvanti yajñam evārabhyopavasati prajāpatiḥ prajā asṛjata tasyokhe asraṃsetāṃ sa etābhyām ukhābhyāṃ pratyadhatta yad ete ukhe bhavataḥ prajāpater evokhe pratidadhāti śundhadhvaṃ daivyāya karmaṇā iti devebhya evaināni śundhati vasūnāṃ pavitram asīti vasūnāṃ vā etad bhāgadheyaṃ tebhya evainat karoti pavitram apidadhāty oṣadhīnāṃ ca paśūnāṃ ca payaḥ saṃsṛjati vācaṃ yachati yajñasya dhṛtyai dhārayann āste dhārayanta iva hi duhanti dyaur asi pṛthivy asīty ābhyām evaināṃ pravṛṇakti mātariśvano gharma ity antarikṣaṃ vai mātariśvano gharmo 'ntarikṣasya dhṛtyai kām adhukṣaḥ sā viśvāyuḥ sā viśvabhūḥ sā viśvakarmety asau vāva viśvāyur antarikṣaṃ viśvabhūr iyaṃ viśvakarmemān vā etal lokān yathāpūrvaṃ pradāpayata imāṃl lokān yathāpūrvaṃ prattān duhe ya evaṃ veda tisro yajuṣābhimantrayate trayo vā ime lokā eṣu vā etal lokeṣu rasaṃ dadhāti tasmād imāṃl lokān prajā upajīvanti hutaḥ stoko huto drapsa ity abhimantrayate askandāya ||
etal : fn emended| ed|: etaṃ
indrāya devebhyo havir bahu dugdhi || iti trir udvadati triṣatyā hi devā na dārupātreṇa duhyād agnimad vai dārupātraṃ yātayāmena haviṣā yajeta tad dha smāhur dātreyāḥ puroḍāśamukhaṃ havir na vā itaitaḥ puroḍāśaṃ haviṣo yāmo 'sti dogdhavyam eveti na śūdro duhyād asato vā eṣa sambhūto 'sant syād yad vai pavitram atyeti tad dhavir agnihotram eva śūdro na duhyāt tad dhi notpunanti ||
sampṛcyadhvam ṛtāvarīr ūrmiṇā madhumattamāḥ |
pṛñcatīḥ payasā payo mandrā dhanasya sātaye ||
iti pratinayati śṛtatvāya śṛtakāmā hi devā indrāya tvā bhāgaṃ somenātanacmīti somam evainat karoti tasya ha tvai somapīthaḥ santato ya evaṃ vidvānt sānnāyyaṃ pibati ||
adastam asi viṣṇave tvā || iti yajño vai viṣṇur yajñāyaivainad adastaṃ karoti viṣṇo havyaṃ rakṣasveti yathāhaiṣa te bhāgas taṃ rakṣasvety evaṃ vā etad viṣṇum āhaitat te havyaṃ tad rakṣasveti na mṛtpātreṇāpidadhyāt pitṛdevatyaṃ haviḥ syād dārupātreṇāpidadhyād agnimad vai dārupātram agnir eva havyaṃ rakṣaty udanvat kāryam āpo vai rakṣoghnīr apo rakṣāṃsi na taranti rakṣasām apahatyai
||4.1.3||yo vai śraddhām anālabhya yajate nāsya devamanuṣyā iṣṭāya śraddadhaty apaḥ praṇayaty āpo vai śraddhā śraddhām evālabhya yajata āpo yajño yajñaṃ tatvā pracaraty āpo devānāṃ priyaṃ dhāma devānāṃ priyaṃ dhāma praṇīya pracaraty āpaḥ satyaṃ satyam evālabhya yajata āpo rakṣoghnīr rakṣasām apahatyay āpo vajro vajraṃ bhrātṛvyāya praharati stṛtyay āpaḥ śraddhā śrad dhāsya devāḥ śran manuṣyā iṣṭāya dadhate yasyaivaṃ viduṣa evaṃ vidvān apaḥ prāṇayati devīr āpo 'greguvā iti yajñam eva praṇayati devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādadā iti savitṛprasūta evainad devatābhir ādatta urv antarikṣam iti samiṣṭyā eva pratyuṣṭaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai dhūr asi dhvara dhvarantam iti dhuryo vai nāmaiṣo 'gnir yad anālabhyātīyād yajamānaṃ śucārpayed dvau vāva puruṣasya bhrātṛvyau yaṃ dveṣṭi yaś cainaṃ dveṣṭi tā eva śucārpayati
||4.1.4||devānām asi vahnitamaṃ sasnitamaṃ papritamaṃ juṣṭatamaṃ devahūtamam iti devebhya evainad vahnitamaṃ sasnitamaṃ pipritamaṃ juṣṭatamaṃ devahūtamaṃ karoty ahrutam asi havirdhānaṃ dṛṃhasva mā hvār iti dṛṃhaty evainad viṣṇoḥ kramo 'sy uru vātāyeti yad vai kiñca vāto nābhivāti tad varuṇasyāvaruṇyam evainat karoti mitrasya vaś cakṣuṣā prekṣā iti mitram evainān kurute ||
ūrjaṃ gṛhṇīta || ity ūrjaṃ yajamāne dadhāti ||
prabhūtyai vaḥ || iti praivainān bhāvayati devasya vaḥ savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ yachantu pañca gopīthāya vo nārātaye 'gnaye vo juṣṭān nirvapāmīti savitṛprasūta evainān devatābhir nirvapati yachantu pañceti pañca vā ṛtava ṛtūn vā etat prīṇāti te 'smai prītāḥ kalpante gopīthāya vo nārātayā iti rakṣasām apahatyay agnaye vo juṣṭān ity agnaya evainān juṣṭān karoty atho yasyai devatāyai nirvapati tasyā enān juṣṭān karotīdaṃ devānām idam u naḥ saheti vyāvṛttyai dṛṃhantāṃ duryā iti haviṣo gṛhītād ime lokā udavepanta tān devā etena yajuṣādṛṃhan yad etad yajur vedaty eṣāṃ lokānāṃ dhṛtyai nir varuṇasya pāśād amukṣīti varuṇapāśād eva nirmucyata ātmano 'hiṃsāyai svar abhivyakśam iti tama iva vā eṣa prapadyate parīṇahaṃ svar evābhivipaśyati jyotir vaiśvānaram ity asau vā ādityo jyotir vaiśvānaram ||
urv antarikṣam anvemi || iti yad vīhīti brūyād vyāyuko 'dhvaryuḥ syāt ||
urv antarikṣam anvemi || ity avyāyuko 'dhvaryur bhavaty adityā va upasthe sādayāmītīyaṃ vā aditir asyām evainān asīṣadat ||
agne havyaṃ rakṣasva || iti pura upasādayaty agnir eva havyaṃ rakṣate
||4.1.5||viṣṇor manasā pūte sthaḥ || iti yajño vai viṣṇur yajñāyaivaine punāti devo vaḥ savitotpunātv iti savitṛprasūta evainā utpunāty agnaye vo juṣṭān ity agnaya evainān juṣṭān karoty atho yasyai devatāyai prokṣati tasyā enān juṣṭān karoti yad vo 'śuddha ālebhe tañ śundhadhvam iti śundhaty evaināny adityās tvag asītīyaṃ vā aditir asyā evainat tvacaṃ karoty avadhūtaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai pratīcīnagrīvaṃ kṛṣṇājinam upastṛṇāti tasmāt pratyañcaḥ paśavo medham upatiṣṭhante pṛthugrāvāsi vānaspatya iti grāvāṇam evainat karoty agner jihvāsi vāco visarjanam ity agner hy eṣā jihvā vāco visarjanaṃ yadā hi paśavā oṣadhīnām aśnanty atha vācaṃ visṛjanta āyuṣe vā ity āyur yajamāne dadhāti bṛhadgrāvāsi vānaspatya iti grāvāṇam evainat karoti devebhyo havyaṃ śamīṣveti devebhya evainat karoti ||
apahataṃ rakṣaḥ || iti rakṣasām apahatyai ||
haviṣkṛd ehi || iti yo devānāṃ haviṣkṛt taṃ hvayati trir hvayati triṣatyā hi devā manor vai śraddhādevasya yajamānasyāsuraghnī vāg yajñāyudhāni praviṣṭāsīt tasyā vadantyā yāvanto 'surā upāśṛṇvaṃs tāvantas tad ahar nābhavann evaṃ vidvān brāhmaṇo bhrātṛvyāṇāṃ madhye 'vasāya yajeta yāvanta evāsya bhrātṛvyā yajñāyudhānām upaśṛṇvanti teṣāṃ teja indriyaṃ vīryaṃ vṛṅkte kuṭarur asi madhujihvas tvayā vayaṃ saṅghātaṃsaṅghātaṃ jeṣmeti saṅghātaṃsaṅghātaṃ vāvaitena yajamāno bhrātṛvyaṃ jayatīṣam āvadorjam āvada rāyaspoṣam āvadety āśiṣam evāśāste
||4.1.6||varṣavṛddham asi prati tvā varṣavṛddhaṃ vetv iti pratiṣṭhityay asnā vai devāḥ paśubhyo rakṣāṃsi niravādayanta tuṣair oṣadhībhyo yad āha parāpūtaṃ rakṣaḥ parāpūtārātir ity etāvataiva yajñasya rakṣāṃsi niravadayate ||
devo vaḥ savitā vivinaktu || iti savitṛprasūta evainān vivinakti ||
suvicā vivicyadhvam || ity āśiṣam evāśāste suphalīkṛtān kuryān medhyān enān yajñiyān karoti triḥ phalīkaroti triṣatyā hi devā adityās tvag asītīyaṃ vā aditir asyā evainat tvacaṃ karoty avadhūtaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai pratīcīnagrīvaṃ kṛṣṇājinam upastṛṇāti tasmāt pratyañcaḥ paśavo medham upatiṣṭhante 'dityāḥ skambho 'sīti śamyām upadadhātīme vai sahāstāṃ te śamyāmātraṃśamyāmātraṃ vyaitāṃ yañ śamyām upadadhāty anayor eva vidhṛtyai dhānyam asi dhinuhi devān ity etasya vai yajuṣo vīryeṇa yāvad ekā devatā kāmayate yāvad ekā tāvad asyā āhutiḥ prathate prathate prajayā paśubhir ya evaṃ veda prāṇāya tvāpānāya tvā vyānāya tveti prāṇam apānaṃ vyānaṃ tān yajamāne dadhāti dīrghām anu prasṛtiṃ saṃspṛśethām āyuṣe vā ity āyur asmin dadhāti mitrasya vaś cakṣuṣāvekṣā iti mitram evainān kurute devo vaḥ savitā hiraṇyapāṇir upagṛhṇātv iti savitṛprasūta evainān upagṛhṇāti
||4.1.7||nirdagdhaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai yad adhastād aṅgāram upavartayaty asmiṃs tena loke jyotir dhatte yad upariṣṭād antarikṣe tenāsā asmā ādityo 'muṣmiṃl loke jyotir bhavaty atho divaivāsmā amuṣmiṃl loke bhavati sarve 'smā ime lokā jyotiṣmanto bhavati ya evaṃ veda trīṇi samīcīnāny upadadhāti trayo vā ime lokā eṣāṃ lokānāṃ dhṛtyay apāgne 'gnim āmādaṃ jahīti ya āmāt kravyāt tam apahatya devayajane yajñiyā upadadhāti dhruvam asi pṛthivīṃ dṛṃheti pṛthivīm eva dṛṃhati dharuṇam asy antarikṣaṃ dṛṃhety antarikṣam eva dṛṃhati dhratram asi divaṃ dṛṃheti divam eva dṛṃhati dharmāsi viśvā viśvāni dṛṃheti diśa eva dṛṃhati prajāpatir vai yat samabhavat sa etāvañśa eva samabhavad ekaṃ vā agre śīrṣṇaḥ kapālaṃ sambhavaty atha dvitīyam atha tṛtīyam atha caturtham atha pañcamam atha ṣaṣṭham atha saptamam athāṣṭamaṃ yad aṣṭā upadadhāty ātmānaṃ vā etad yajamānaḥ saṃskurute taṃ saṃskṛtam amuṣmiṃl loke 'nuparaiti yad aṣṭā upadadhāti gāyatrīṃ tena chanda āpnoti yad ekādaśa triṣṭubhaṃ tena yad dvādaśa jagatīṃ tenātho sarvāṇy eva chandaḥsammitāny upadadhāti ||
citaḥ stha paricitaḥ stha || iti yajuṣmanti karoti vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ bhṛgūṇām aṅgirasāṃ gharmasya tapasā tapyadhvam iti etāsām enāni devatānāṃ tapasā tapati ||
yāni gharme kapālāny upacinvanti vedhasaḥ |
pūṣṇas tāny api vrata indravāyū vimuñcatām || iti yajuṣaiva yujyante yajuṣā vimucyante
||4.1.8||devasya vaḥ savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ saṃvapāmīti savitṛprasūta evaināṃ devatābhiḥ saṃvapati pavitravat saṃvapati haviḥ karoti devo vaḥ savitotpunātv iti savitṛprasūta evainā utpunāty apa upasṛjaty amṛtaṃ vā āpo 'mṛtam eva haviḥ karoti sam āpā oṣadhībhir gachantāṃ sam oṣadhayo rasena saṃ revatīr jagatīr ity anyā vā etāsām anyā jinvanty āpā oṣadhīr jinvanty oṣadhīr apaḥ śivāḥ śivābhiḥ samasṛkṣatāpā ity āpo vai revatīr oṣadhayo madhumatīḥ paśavo jagatīr apa oṣadhīḥ paśūṃs tān asmai saṃsṛjyaikadhā madhumataḥ karoti ||
makhasya śiro 'si || ity āha yajño vai makhas tasya vā etañ śiraḥ krīyate sīdantu viśo janayatyai tveti mithunam eva karoti gharmo 'si viśvāyur gharma gharme śrayasvoru prathasvoru te yajñapatiḥ prathatām iti prathayaty evainaṃ ||
prati prathasva pṛthivīm uta dyām || itīme eva prathayati gharmo vā eṣo 'rdhamāse'rdhamāse pravṛjyate sa īśvaro 'śāntas tejasā yajamānasya paśūn nirdaho yat paryagniṃ karoti paśum eva karoti śāntyā anirdāhāya triḥ paryagniṃ karoti trayo vā ime lokā ebhya evainaṃ lokebhyaḥ śamayati puroḍāśaṃ vā adhiśritaṃ rakṣāṃsy ajighāṃsan sa nāko nāma divi rakṣohāgniḥ so 'smād rakṣāṃsy apāhan yad āha devas tvā savitā śrapayatu varṣiṣṭhe adhi nāke pṛthivyā iti rakṣasām apahatyai śiro vā etad yajñasya yat puroḍāśaḥ keśā vedo yathā śīrṣṇaḥ kapālāny evaṃ kapālāni yathā mastiṣka evaṃ puroḍāśaḥ suśṛtaḥ kāryo medhyatvāya yat puroḍāśaṃ nābhivāsayed āvir mastiṣkaḥ syād yad abhivāsayati tasmād guhā mastiṣkas tvacaṃ grāhayati tasmān mastiṣkaḥ paritato bhasmanābhy·hati tasmān māṃsenāsthi chinnaṃ jvālair abhivāsayati tasmāt keśaiḥ śiraś chinnaṃ yat tvacam agrāhayitvā bhasmanābhivāsayet palitambhāvuko 'dhvaryuḥ syād jvālair abhivāsayaty apalitambhāvuko 'dhvaryur bhavati te vai devās taṃ nāvindan yasmin yajñasya krūram ārkṣyāmahā iti so 'gnir abravīd ahaṃ vastaṃ janayiṣyāmi yasmin yajñasya krūram ārkṣadhvā iti so 'po 'ṅgāreṇābhyapātayat tata ekato 'jāyata dvitīyaṃ tato dvitas tṛtīyaṃ tatas trito yad adbhyo 'dhiniramimīta tad āpeyānām āpeyatvaṃ yad ātmano 'dhiniramimīta tad ātmeyānām ātmeyatvam antarvedi juhoti tad evāvarunddha upariṣṭād abhighārayati śṛtatvāya śṛtakāmā hi devās te devā atimṛjānā āyan sūryābhyudite te 'mṛjata yaṃ suptaṃ sūryo 'bhyudeti sūryābhyuditaḥ sūryābhinimrukte sūryābhinimruktaḥ śyāvadati śyāvadan kunakhini kunakhy agredadhuṣy agredadhuḥ parivitte parivittaḥ parivividāne parivividāno vīrahaṇi vīrahā bhrūṇahanam eno nātyeti
||4.1.9||puroḍāśaṃ : fn emended| ed|: paroḍāśam|
bhasmanābhivāsayet : fn emended| ed|: bhasmanābhivāsayet|
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādadā iti savitṛprasūta evainaṃ devatābhir ādatte sahasrabhṛṣṭiḥ śatatejā iti vajraṃ vā etat saṃśyati bhrātṛvyāya prahariṣyan pṛthivi devayajani mā hiṃsiṣaṃ tā oṣadhīnāṃ mūlam ity oṣadhīnām ahiṃsāyai vrajaṃ gacha gosthānam iti chandāṃsi vai vrajo gosthānaś chandāṃsy evāsmai vrajaṃ gosthānaṃ karoti varṣatu te parjanyā iti parjanyād eva vṛṣṭiṃ vanute badhāna deva savitaḥ śatena pāśaiḥ paramasyāṃ parāvatīti dvau vāva puruṣasya bhrātṛvyau yaṃ dveṣṭi yaś cainaṃ dveṣṭi tā eva badhnāti paramasyāṃ parāvati yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmas tam atra badhāna so 'to mā mocīty āśiṣam evāśāste drapsas te divaṃ mā skān iti yo vā asyā rasaḥ sa drapsas tam imaṃ prajā upajīvanti tam asyāṃ yachaty askandāya ||
ararus te dyāṃ mā paptat || ity ararur vai nāmāsura āsīt sa pṛthivīm upamrucyāśayat tam indro 'cāyat tam apāraruṃ pṛthivyā adevayajanam ity apāhan sa divam apipatiṣat tam || ararus te dyāṃ mā paptat || iti divaḥ pratyanudata ya evaṃ vidvāṃ stambayajur haraty ebhyo vā etal lokebhyo yajamāno bhrātṛvyaṃ nirbhajati triḥ kṛtvo harati trayo vā ime lokā ebhya eva lokebhyo bhrātṛvyaṃ nirbhajati tūṣṇīṃ caturthaṃ harati yo loko nirukto 'parimitas tasmād bhrātṛvyaṃ nirbhajaty asurāṇāṃ vā iyaṃ pṛthivy āsīt te devā abruvan datta no 'syāḥ pṛthivyā iti te vai svayam eva brūdhvam iti tato vai vasavaḥ prācīṃ diśam udajayan rudrā dakṣiṇām ādityāḥ pratīcīṃ marutā udīcīṃ tato vai devā imām asurāṇām avindanta tato devā asurān ebhyo lokebhyo nirabhajaṃs tato devā abhavan parāsurā yad evam etābhir devatābhir vediṃ parigṛhṇātīmāṃ vā etad yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'syā bhrātṛvyaṃ nirbhajati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati pṛthivyā vai medhyaṃ cāmedhyaṃ ca vyudakrāmat prācīnam udīcīnaṃ medhyam udakrāmad dakṣiṇā pratīcīnam amedhyaṃ prācīm udīcīṃ vediṃ pravaṇāṃ kuryān medhyān enān yajñiyān karoty atho yad evāsyā udghnantaḥ krūram akraṃs tad akrūram akas tañ śamayaty atho medhyasya caivāmedhyasya ca vyāvṛttyai prāñcau bāhū nayaty āhavanīyaṃ tena parigṛhṇāti pratīcī śroṇī gārhapatyaṃ parigṛhṇāti mūlaṃ vai rakṣāṃsy anūtpibanti yan nakhena chindyāt kunakhī syāt sphyena chinatti vajro vai sphyo vajreṇaiva rakṣāṃsi hanti
||4.1.10||yo vai srucāṃ yogam avidvān adhvaryā iti hūtaḥ pratiśṛṇoty ā devatābhyo vṛścate 'paśur bhavaty atha yaḥ srucāṃ yogaṃ vidvān adhvaryā iti hūtaḥ pratiśṛṇoti na devatābhyā āvṛścate paśumān bhavati dyaur juhūr antarikṣam upabhṛt pṛthivī dhruvā diśa ājyadhāny asā ādityaḥ sruvaḥ sa yat || oṃ śrāvaya || ity āha juhvaṃ tena yunakti ||
astu śrauṣaṭ || ity upabhṛtam ||
yaja || iti dhruvām ||
ye yajāmahe || ity ājyadhānīṃ vaṣaṭkāreṇa sruvaṃ juhvā adhi dhruvām abhighārayati dhruvāyā adhi juhvam asau hy asyai prayacchatīyam amuṣyai santatam asmā annādyam avyavachinnaṃ pradīyate 'smiṃs ca loke 'muṣmiṃś ca pūrvāsya janatāmāyataḥ kīrtir āgachati ya evaṃ veda
||4.1.11||ghṛtaṃ ca vai madhu ca prajāpatir āsīd yato madhv āsīt tataḥ prajā asṛjata tasmān madhoḥ prajānanam asti tasmān madhunā na pracaranti yātayāmaṃ hi tad ājyena pracaranty ayātayāmaṃ vā etat prājāpatyaṃ ghṛtam ayātayāmā devānāṃ prajāpatir gārhapatye 'dhiśrayati patny avekṣate 'nvārambho vā eṣa yajñasya patnyā yajñam enām anvārambhayaty atho yat patnī yajñe karoti mithunaṃ vā etat kriyate prajātyay amedhyaṃ vā etad ayajñiyaṃ yat patny avekṣata āhavanīye 'dhiśrayati punāty evainān medhyam enad yajñiyaṃ karoti sphyasya vartma sādayati rakṣasām apahatyai devas tvā savitotpunātv iti savitṛprasūta evainad utpunāti havir asi vaiśvānaram iti dvādaśaitā vyāhṛtayo dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsareṇa vā etat teja indriyaṃ vīryaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkta ubhayato vaiśvānaraṃ bhavaty ubhayato vaiśvānaraṃ hy etan niṣṭejā asya nirvīryo bhrātṛvyo jāyate 'tho mṛdhratara eva bhavati devāś ca vā asurāś ca saṃyattā āsan sa indra etam avakāśam apaśyat tenāsurān abhyabhavad abhi bhrātṛvyaṃ yajñena bhavati ya evaṃ vidvān yajata ājyenānyāni havīṃṣy abhighārayanti kenājyam iti brahmavādino vadanti satyena vā ājyam abhighṛtaṃ yad āha satyena tvābhighārayāmīti cakṣur vai satyaṃ cakṣur yajamānaḥ pradadhāti sammīlyaitad yajur vadati na cakṣuḥ pradadhāty ājyaṃ vai yajño yajñas viṣṇuḥ ||
idaṃ viṣṇur vicakrame tredhā nidadhe padā |
samūḍham asya pāṃsure || iti yad odanapacane 'dhiśrityātha gārhapatye 'thāhavanīye 'dhiśrayaty etad vāva tat trir viṣṇur vikramate pratyuṣṭaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai srucaḥ sammārṣṭi punāty evainā medhyā enā yajñiyāḥ karoti ||
aniśitāḥ sapatnakṣayaṇīḥ | ity aniśitā hy etāḥ sapatnakṣayaṇīḥ sruvaṃ sammārṣṭi pumāṃsaṃ vā āsāṃ tad agre saṃśyaty atha juhvam athopabhṛtam atha dhruvām asā ādityaḥ sruvo dyaur juhūr antarikṣam upabhṛt pṛthivī dhruvemān vā etal lokān yathāpūrvaṃ sammārṣṭy ebhyo lokebhya ātmānaṃ paridatte 'hiṃsāyai juhvam agre sammārṣṭy ātmā vai juhūr ātmānam evopaity athopabhṛtaṃ prajā vā upabhṛt prajām evopaiti pareva hy ātmanaḥ prajātha dhruvāṃ paśavo vai dhruvā paśūn evopaiti para iva hi prajāyāḥ paśavo yad uttānāḥ sammṛjyād apratiṣṭhāyukaṃ retaḥ syād yan nīcīr apratiṣṭhāyukaṃ retaḥ syāt tiraścīḥ sammārṣṭi tiryag vai retaḥ sicyate pratiṣṭhāyukaṃ reto bhavati yad agreṇa mukhaṃ daṇḍaṃ ca sammṛjyād rakṣobhyaś cābhuvebhyaś ca samadaṃ dadhyād agreṇa mukhaṃ sammārṣṭi jaghanena daṇḍaṃ na rakṣobhyaś cābhuvebhyaś ca samadaṃ dadhāty antarato juhvaṃ prācīṃ sammārṣṭi bahiṣṭāt pratīcīṃ bahiṣṭād upabhṛtaṃ prācīm antarataḥ pratīcīṃ sarvataḥ samāhārya dhruvāṃ prāṇān evāsya yathāpūrvaṃ kalpayati yajamānadevatyā vai juhūr bhrātṛvyadevatyopabhṛc catur gṛhṇañ juhvāṃ bhūyā ājyaṃ gṛhṇāty aṣṭau gṛhṇann upabhṛti kanīya upastiṃ bhrātṛvyam akṛta
||4.1.12||ātmānaṃ : fn emended| ed|: ātmāna|
samāhārya : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bahvīr āsādayed yāvatīr vai prokṣaṇīr āsādayati tāvatīr asyāmuṣmiṃl loka āpas tasmād bahvīr āsādyā agner medhyo 'pākrāmat sa kṛṣṇo bhūtvā vanaspatīn prāviśad yad āha kṛṣṇo 'sy ākhareṣṭhā agnaye ghṛtaṃ bhaveti tam eva medham avarunddhe vedir asi barhiṣe tvā juṣṭaṃ prokṣāmīti prajā vai barhiḥ pṛthivī vedir asyāṃ vā etat prajā svagākaroti yad upariṣṭāt prokṣyādhastāt prokṣati tasmād upariṣṭād vṛṣṭād adhastād oṣadhayo jāyante |
ūrjā pṛthivīṃ yachata | ity asyām ūrjam adhāt tasmād imāṃ prajā upajīvanti viṣṇoḥ stupo 'sīti mukhataḥ prastaraṃ gṛhṇāti mukhyam enaṃ tena śīrṣaṇyaṃ karoti yāvad dhastena paryāpnuyāt tāvantaṃ gṛhṇīyād akṣodhuko yajamāno bhavati nordhvam unmṛjyād yad asya vittaṃ vedyaṃ tat pramṛjyān nāvācīnam avamṛjyād yad enam āgamiṣyat tat pratinudeta na vidhūnuyāt prajāṃ paśūn vidhūnuyād yad upatiṣṭhet tad upasaṅgṛhṇīyād yathāśitāyopacinoty evam eva tad dakṣiṇataḥ śulbaṃ stṛṇāti tasmād dakṣiṇato nīvīr uru prathasvorṇamradam iti prathayaty evainat svāsasthaṃ devebhyā iti devebhya evainat karoti prastaraṃ dhārayan paridhīn paridadhāti svayaṃ vā etad yajamāna ātmānaṃ paridhatte 'hiṃsāyai na purastāt paridadhāty udyan vā asā ādityo rakṣāṃsy apāhatodyann evāsmā asā ādityo rakṣāṃsy apahanty ūrdhve samidhā ādadhāty upariṣṭād asmāt tena rakṣāṃsy apahanti dve ādadhāti mithunatvāya vidhṛtī sthā iti vidhṛtī evaine karoti ||
adityās tvopasthe sādayāmi || itīyaṃ vā aditir asyām evainam asīṣadad vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ sado 'sīty etā vā etām agre devatām abhyajayaṃs tābhya evainat sadaḥ karoti dyaur asi janmanā juhūr nāma priyā devānāṃ priyeṇa nāmnā dhruve sadasi sīdety etad vā āsāṃ priyaṃ nāma yad ghṛtavat tad evāvarunddhe tā viṣṇo pāhi pāhi yajñaṃ pāhi yajñapatiṃ pāhi māṃ yajñanyam iti yathāhaiṣa te bhāgas taṃ rakṣasvety evaṃ vā etad viṣṇum āhaitat tā ājyaṃ tad rakṣasveti vedir devebhyo 'pākrāmat tāṃ devā vedenāvindaṃs tad vedasya vedatvaṃ strī vediḥ pumān vedo yad vedena vediṃ sammārṣṭi mithunatvāya santatam āhavanīyāt stṛṇann eti yajñasya santatyai taṃ santatam uttare 'rdhamāse 'bhiyajate vanaspatīnāṃ vā eṣa pariveṣṭā yad upaveṣa ṛddhā asya veśā bhavanti ya evaṃ veda purastāt pratyañcam upahanti tasmāt pratīcīnāvasitā veśāḥ sthavimata upahanty anativādina enaṃ veśā bhavanti sarvasmai vai yajñe krīyate sarpo vā upaveṣo valmīka utkaro yad upaveṣam utkara upahanti tasmāt sarpāṇāṃ valmīko gṛhāḥ
||4.1.13||yathāhaiṣa : fn emended| ed|: yathāhaiṣa|
bhuvanam asi || iti bhūtim āśāste ||
viprathasva || iti prathayaty evainad ita indras tiṣṭhan vīryam akṛṇod devatābhiḥ samārabhyety ato hīndras tiṣṭhan vīryam akṛṇod devatābhiḥ samārabhya ||
juhv ehy agniṣ ṭvā hvayati devān yakṣyāvo devayajyāyay upabhṛd ehi devas tvā savitā hvayati devān yakṣyāvo devayajyāyai || iti na vā ete aviduṣā svādāne iva varuṇapāśān hy ākrāmaty etābhir ene devatābhir ādatte varuṇapāśānām anākramāya viṣṇoḥ kramo 'sīty atikrāmati yajñasyānavakrāmāyordhvo adhvaro divispṛg ahruto yajño yajñapater ity ṛjum ūrdhvam āghāram āghārayati yajñasyāhūrchāyendravānt svavān iti sendraṃ yajñam akṛtātho indriyaṃ tenāvarunddhe ||
vasumatas te chāyām upastheṣam || ity agnir vai vasumān agner eva chāyām upatiṣṭhata ṛjum ūrdhvam āghāram āghārayet prāṇo vā āghāraḥ sarvam āyur yajamāna eti yaṃ dviṣyāt tasyāghārya kṛdhu chindyāt prāṇam asya chinatti tājak pramīyate śiro vā etad yajñasya yad āghāra ātmājyaṃ yad āghāram āghāryopabhṛtā samañjyāñ śiro yajñasya prachindyād ājyadhānyā samanakti || samaktam agninā haviḥ samaktaṃ haviṣā ghṛtam || ity ātman yajñasya śiraḥ pratyadhād atho mana eva yajñe pratidadhāti stanaṃ staninīḥ prajā upajīvanti kim astanā iti brahmavādino vadanty aptubhī rihāṇā vyantu vayā ity etad vāva tā upajīvanti vaśā pṛśnir bhūtvā maruto gacheti maruto vai vṛṣṭyā īśate te 'smai vṛṣṭiṃ ninayanti tato no vṛṣṭyāvateti marudbhya eva vṛṣṭiṃ vanute cakṣuṣpā agne 'si cakṣur me pāhīti cakṣur evāsya pāti śrotrapā agne 'si śrotraṃ me pāhīti śrotram evāsya pāti tanūpā agne 'si tanvaṃ me pāhīti tanvam evāsya pāti yan me agna ūnaṃ tanvas tan mā āpṛṇety āśiṣam evāśāste ||
yaṃ paridhiṃ paryadhatthā agne deva paṇibhir vīyamānaḥ |
taṃ ta etam anu joṣaṃ bharāmi ned eṣa yuṣmad apacetayātai || iti yajuṣaiva yujyante yajuṣā vimucyante saṃsrāvabhāgāḥ stheṣā bṛhantā iti paridhīn prahṛtyābhijuhoty agnayo vā ete tān prīṇāti tāñ śamayati bhāgadheyena brahmavādino vadanti sa tvā adhvaryuḥ syād yo yato yajñaṃ prayuṅkte tat pratiṣṭhāpayatīti devā gātuvido gātuṃ vittvā gatum ita manasaspate sudhātv imaṃ yajñaṃ divi deveṣu vāte dhāḥ svāhety ato vā adhvaryur yajñaṃ prayuṅkte tad evainaṃ pratiṣṭhāpayati
||4.1.14||caturthakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
kāmyāyai svāhā śravyāyai svāhelāndāyai svāhā || iti goṣṭho vai nāmaiṣa lakṣmīḥ sve vā etad goṣṭhe yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkta etair vai te tā avṛñjata tair evainā vṛṅkte saṃśṛṅgī bhavati paśūnāṃ parigṛhītyai yo vai cakṣuṣo vibhaktiṃ veda cakṣuṣmān ha bhavati nainaṃ cakṣur jahāti yad divā paśyāmas tad devānāṃ cakṣuṣā paśyāmo 'sau vā ādityo devānāṃ cakṣuḥ paśyan ha vai devatrā karoti pra devayānaṃ panthāṃ jānāti ya evaṃ veda yaj jyotsnāyāṃ paśyāmas tat pitπṇāṃ cakṣuṣā paśyāmaś candramā vai pitπṇāṃ cakṣur na ha vā enam amuṣmiṃl loke cakṣur jahāti pra pitṛyāṇaṃ panthāṃ jānāti ya evaṃ veda yat tamisnāyāṃ paśyāmas tan manuṣyāṇāṃ cakṣuṣā paśyāma etāvad vāva naḥ svaṃ cakṣur na ha vā enam asmiṃl loke cakṣur jahāti sarvam āyur eti ya evaṃ veda yad agner ante paśyāmas tad asurāṇāṃ cakṣuṣā paśyāma uc ca vā eṣa dīpyate nisvariṣyati dīpyamānaṃ bhrātṛvyasya gṛhād dhared rayim evāsya puṣṭiṃ haraty ā tu sūryasyodetor jāgṛyād yat svapnād ārtim ārchet taj jāgaritavyaṃ rayim eva puṣṭim anujāgarti
||4.2.1||nisvariṣyati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk| ed|: ni ca riṣyati|
svapnād : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yo vā iḍāṃ dhenuṃ veda sarvā ha vā asmai diśo dhenavo bhavanti sarve pratijanā danakāmās tām iṣvāśanīr āmitraśocanir vidāñcakāra tasmai sarvā diśo dhenavo 'bhavant sarve pratijanā dānakāmās tasmāt sa sarvaiḥ pratijanair vyavahatopajanant sant sarvā hy asmai diśo dhenavo 'bhavant sarve pratijanā dānakāmās tad ya evaṃ veda sarvā evāsmai diśo dhenavo bhavanti sarve pratijanā dānakāmās tasyā vā iyam eva pādo 'ntarikṣaṃ pādo dyauḥ pādaḥ samā pādo 'tho āhuḥ kṛṣiḥ pādā iti tena prati tvadānīṃ tiṣṭhati na tvadānīṃ yadā susasyaṃ bhavaty atha pratitiṣṭhati yadā na sasyaṃ bhavaty atha na pratitiṣṭhati bhavati ha vā asya sasyaṃ nasya sasyaṃ vyṛdhyate ya evaṃ veda tasyā vā ada eva pṛṣṭham antarikṣam ātmeyam uro diśaḥ pārśve samudrau kukṣī asā ādityaḥ śiro 'gnir āsyaṃ vātaḥ prāṇo gāyatry abhidhānī sarvam āyur eti ya evaṃ vedodhar uttaravediḥ pavamāno vatsa eṣa vā enāṃ prastauti prattān ha vā imāṃl lokān duhe ya evaṃ veda bṛhadrathantare dvau stanau vāmadevyaṃ ca yajñāyajñiyaṃ ca dvav oṣadhīr eva devebhyo rathantareṇāduha paśūn bṛhatāpo vāmadevyena yajñaṃ yajñāyajñiyena tad ya evaṃ vedauṣadhīr evāsmai rathantareṇa duhe paśūn bṛhatāpo vāmadevyena yajñaṃ yajñāyajñiyeneḍā vā idaṃ sarvaṃ sa sahasraṃ paśūn prāpa pra sahasraṃ paśūn āpnoti ya evaṃ veda
||4.2.2||yatra prācīnapravaṇaṃ samūlaṃ bhūmyā syāt tad upodaye sūryasya hastā avanijya darbhastamba udaśarāvaṃ ninayet kāmaṅkāmaṃ mā āvartaya || iti kāmenaivāsmai kāmam āvartayati yatkāmo bhavati yo vai kāmaṃ sākṣād veda tājag gha vā enaṃ sa kāmā āgachati yatkāmo bhavati paśuṣu vā asmākaṃ kāmaḥ paśūnām oṣadhīṣv oṣadhīnām apsv oṣadhīr eva kāmena samasrāṭ tā asmai kāmaṃ samardhayanti yatkāmo bhavaty āpa evāsyā vā eṣa vavrir utsṛṣṭaś carati lomaśo lomaśāyās tasmād eṣā śāśvasaty ety agnir hy asyā āsyaṃ vātaḥ prāṇo yatra gobhiḥ saṅgacheta tad brūyāt ||
eṣā : fn ed|: erṣā|
praśastāḥ stha kalyāṇyaḥ || itīyaṃ vā eṣemāṃ vā etat sabhāgayaty atrāsukā asmāt paśavo bhavanti ya evaṃ veda devāś ca vā asurāś cāspardhantāditir deveṣv āsīt kustāsureṣu te devā amanyanta yady abhijeṣyāmaḥ kustāyāḥ śirā āhaniṣyāmā iti yady abhijeṣyāmā ity asurā amanyantādityāḥ śirā āhaniṣyāmā iti tāṃ devā abhijityāghnata yasya vai jitaṃ yasya vijitaṃ tasyaiṣā gṛhe hanyata eṣā vai kṣut kṣudhaṃ vā etad dhate tad ya evaṃ vidvān ekāṣṭakāyāṃ gāṃ hate saṃvatsarāyaiva kṣudhaṃ hate prajāpatir vā eka āsīt so 'kāmayata bahum anu syāṃ prajāyeyeti sa ātmānam aiṭṭa sa mano 'sṛjata tan mana ekadhāsīt tad ātmānam aiṭṭa tad vācam asṛjata sā vāg ekadhāsīt sātmānam aiṭṭa sā virājam asṛjata sā virāḍ ekadhāsīt sātmānam aiṭṭa sā gām asṛjata sā gaur ekadhāsīt sātmānam aiṭṭa seḍām asṛjata seḍaikadhāsīt sātmānam aiṭṭa semān bhogān asṛjata yair asyā idaṃ manuṣyā bhuñjata ete vā asyā bhogāḥ sarvair ekāsyā bhogaiḥ sarvaiḥ kāmair bhuṅkte ya evaṃ veda gaur vai vāg gaur virāḍ gaur iḍā gauḥ khalv eva gaur gaur idaṃ sarvaṃ sarvā ha vā enam etāḥ śrayante ya evaṃ veda yad vai tad ātmānam aiṭṭa seḍābhavat tad iḍāyā idātvaṃ sa yas tad iḍāyā iḍātvaṃ vedeṭṭe ha vai svam ātmānaṃ bhūtyai
||4.2.3||yā rohiṇī tām aruṇā tāṃ gaurī tāṃ babhrūḥ ||
tad indrā udājata vasur nāma rūpaṃ paśūnām ||
vindate vasu na vasu ruṇaddhi ya evaṃ veda yā śitipṛṣṭhā tāṃ mandis tāṃ menī tāṃ śabalī tāṃ śitibāhus tāṃ śuddhavālā ||
tad bṛhaspatir udājateḍā nāma rūpaṃ paśūnām ||
bahvīr ha vā enam iḍāḥ śrayante ya evaṃ veda yā pṛṣatī tāṃ piśaṅgī tāṃ sāraṅgī tāṃ kalmāṣī tāṃ pṛśnis tāṃ śvetā ||
tan marutā udājanta jyotir nāma rūpaṃ paśūnām ||
jyotiṣmān bhavati ya evaṃ veda yā surūpā tāṃ śyātā tāṃ śyenī tāṃ kṛṣṇā ||
tat prajāpatir udājatāyur nāma rūpaṃ paśūnām ||
āyuṣmān bhavati ya evaṃ veda catasraḥ prathamāś catasra uttamā dviḥ ṣaṇ madhyatas tā dvir daśa daśākṣarā virāḍ vairājāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe ||
vasvyai hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastād bahiḥpavamānasya vadet ||
iḍāyai hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastād ājyānāṃ vadet ||
jyotiṣe hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastān mādhyandinasya pavamānasya vadet ||
āyuṣe hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastād ārbhavasya pavamānasya vadet ||
yajño vai paśūnām āyatanaṃ sve vā etad āyatane yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkte 'napakrāmukā asmāt paśavo bhavanti
||4.2.4||vasīyasy ehi śreyasy ehi bhūyasy ehi cittā ehi dadhṛṣy ehīḍā ehi sūnṛtā ehi cid asi manāsi dhīr asi vasvī rantiḥ sumanāḥ ||
sūnari viśvā tvā bhūtānuprāṇantu viśvā tvaṃ bhūtānuprāṇa bhūyasy āyur asīṣṭir asi sarūpavarṣā ehi ||
emām anu sarpatemau bhadrau dhuryā abhi |
nīva śīrṣāṇi mṛḍhvam ||
sā naḥ supratūrtiḥ priyā naḥ suhār ṇaḥ priyavanir maghavanir antā ehi juṣṭā ehīdā ehy aditā ehy upahūta upahavaṃ te 'śīya suhavā nā ehi saha rāyaspoṣeṇa devīrdevīr abhi mā nivartadhvam ||
syonā syonena ghṛtena mā samukṣata ||
name tad upadambhiṣar dhṛṣir brahmā yad dadau |
samudrād udajani vaḥ srucā ||
vār agre viprasya tiṣṭhati śṛṅgebhir daśabhir diśam
||4.2.5||vasīyasy ehīti brahma vai vasīyo brahma vā etad atyāhvayati śreyasy ehīti kṣatraṃ vai śreyaḥ kṣatraṃ vā etad atyāhvayati bhūyasy ehīti viḍ vai bhūyasī viśaṃ vā etad atyāhvayati cittā ehīti mano vai cittaṃ mano vā etad atyāhvayati dadhṛṣy ehīti vāg vai dadhṛṣi vācaṃ vā etad atyāhvayatīḍā ehīti paśavo vā iḍā paśūn vā etad atyāhvayati sūnṛtā ehīty annaṃ vai sūnṛtānnaṃ vā etad atyāhvayaty etā vai sapta devagavyas tāḥ krīto vaitahotro vidāñcakāra tābhir adaḥ kurūṇāṃ kaunte paśūn atyāhvayat tāḥ kuravo brāhmaṇeṣv anvaichaṃs tāḥ kumāravatyāśvadakṣiṇā avindan so 'bravīn mā sūrkṣyataitābhir vā aham etā atyāhvayiṣyāmītarābhir itarā yāni khalu vā etāsāṃ priyāṇi dhāmāni tāni krīto na vedeti sa saṃyatte saṅgrāme chadirdarśa etābhir evaitā atyāhvayiṣyāmītarābhir itarā yataratra khalu vā etā atyāhūyante tat paśavo 'bhisaṅkrāmanti yatra paśavas tad devā yatra devās tad indro yatarān vā ete 'bhisaṅkrāmanti te jayanti jayati saṅgrāmam
||4.2.6||sā vai sṛṣṭobhayān devamanuṣyān atyamanyata tāṃ devā darśapūrṇamāsābhyām upaprāstṛṇata tāṃ vā etad āpnuvan yad iḍāṃ tāṃ vā etad āptvā haranto manyante yad iḍām upahvayante yarhi tūṣṇīm upahvayeta tarhy etāḥ sapta vaded yarhy uccais tarhy uttarāḥ sapta dhāmadhām āsāṃ varṇaṃvarṇam upagachaty ā ha vā enam apratikśātaṃ gachati ya evaṃ veda yatra samūlā oṣadhīr upagachet paśūn vā tad etā eva sapta vaded dhāmadhām āsāṃ varṇaṃvarṇam upagachaty ā ha vā enam apratikśātaṃ gachati ya evaṃ veda sapta sthāvīryeṇa yājayed yasya sapta sthavirāś caramā antamā syur vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsmā atyāhvayati yo vaiśyaḥ śūdro vā bahupuṣṭaḥ syāt tasya gavāṃ sāṇḍaṃ vatsataram apagamayeta ||
samūlā : fn emended| ed|: sa mūlā
sthāvīryeṇa : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
caramā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
apagamayeta : fn emended| ed|: apamayeta| cf| mānśs|9|5|5|21|
ilāndāḥ stha || iti ilāndā hi paśavaḥ pūṣṇo nakṣatraṃ poṣayiṣṇu || iti viśyeṣu vā etac carati pūṣṇo nakṣatraṃ poṣayiṣṇu tad evāpadhāpayate tam apākurvīta ||
āyur me dā varco me dā rayiṃ me dāḥ puṣṭiṃ me dāḥ || iti rayim evāsya puṣṭiṃ harati tam ito 'bhisṛjyātheto 'tyāhvayed vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsyā atyāhvayati nāsya kiñcanodaśiṣad grāmakāmaṃ yājayet sārasvata ṛgbhyāṃ saṃvatsaro vai sarasvān saṃvatsareṇaivāsmai grāmaṃ cyāvayati vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsyā atyāhvayati paśukāmaṃ yājayet sārasvata ṛgbhyāṃ saṃvatsaro vai sarasvān saṃvatsareṇaivāsmai paśūṃś cyāvayati vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsmā atyāhvayati sarvāsāṃ dugdhe catuḥśarāvam odanaṃ paced brāhmaṇebhyaḥ paśukāmo yac catuḥśarāvo digbhya evāsmai tena paśūn avarunddhe yad brāhmaṇebhyo brahmaṇas tena na chinnaṃ deyaṃ paśukāma iva hy eṣa vāso hiraṇyaṃ vā deyam ījānasyāsya paśavo bhūyāṃso bhavanti
||4.2.7||prajāpatir vai na vyāharat sa ātmany eva puṇyam āyachad ātmanaḥ puṇyaṃ na niravadad etad vai tad yajur vadan nānyathā brūyāt ||
puṇyaṃ praśastam || iti brūyād ātmany eva puṇyaṃ yachaty ātmanaḥ puṇyaṃ na nirvadati yām adānīyāya dadāti tām asya paśavo 'nvapakrāmanti yadi manyetādānīyāyādām ity etad eva yajur vaden name tad upadambhiṣar dhṛṣir brahmā yad dadā iti tad evaitenāpūrayati tad āpyāyayati samudra iva ha vā asya vyacya māno na kṣīyate ya evaṃ veda ||
māno : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
vīravatīr bhūyāsta yā no vīravato 'karta || iti pumāṃsaṃ jātam abhimantrayeta ||
bhūyasīr bhūyāsta yā no bhūyaso 'karta || iti striyaṃ jātām ||
annādā bhūyāsta ye no 'nnādān akarta || iti balihṛto 'bhimantrayeta ||
bhūyāṃso bhūyāsta ye no bhūyaso 'karta || iti sabhāsadaḥ pādau pratyavahared ete vai paśava upopa ha vā enaṃ paśavo yanti nāpayanti ya evaṃ veda ||
puṇyā puṇyam asūc citrā citram asūd aiḍo me bhagavo 'janiṣṭhā maitrāvaruṇa ūrjā me bhagavaḥ saha janiṣṭhāḥ saṃvidaṃ me vinda || iti pumāṃsaṃ jātam abhimantrayetorjaivāsmai saha jāyate gachati paśūnāṃ saṃvidam ||
aiḍo : fn emended| ed|: daiḍo
puṇyā puṇyām asūc citrā citrām asūd aiḍī me bhagavaty ajaniṣṭhā maitrāvaruṇī rāyaspoṣeṇa me bhagavatī saha janiṣṭhā jñātraṃ me vinda || iti striyaṃ jātāṃ rāyaspoṣeṇaivāsmai saha jāyate gachati paśūnāṃ jñātraṃ ye prācīnam ekāṣṭakāyā jāyante pūrvasya te sasyasyottamā ye pratīcīnam aparasya te sasyasya prathamās tān ubhayānt sahābhimantrayetobhayān enānt sahāvarunddhe
||4.2.8||aiḍī : fn emended| ed|: daiḍī
yo vai śaktiṃ veda sa tañ śaknoti yañ śikṣatīyaṃ vai śaktir yo vā asyā bhūyiṣṭhabhāg bhavati sa tañ śaknoti yañ śikṣati bhūyiṣṭhabhāg gha vā asyā bhavati ya evaṃ veda paśavo vai śaktir yo vai paśūnāṃ bhūyiṣṭhabhāg bhavati sa tañ śaknoti yañ śikṣati bhūyiṣṭhabhāg gha vai paśumān bhavati ya evaṃ veda tasyā vrataṃ na hateti brūyāt ||
kuruta iti brūyān nāntarvatnīti brūyād vijanyā iti brūyād bhuvanam asi sahasram indrāya tvā sṛmo 'dadāt || iti sṛmo vai nāmāsura āsīt tasyeyaṃ pṛthivī paśubhiḥ pūrṇāsīt tān indro 'vṛṅkta tasmād āhur aindrāḥ paśavā iti yāvatīnām idaṃ karomi bhūyasīnām uttarāṃ samāṃ kriyāsam || iti gavāṃ lakṣma kuryād bhūyasīnām evottarāṃ samāṃ karoti paśavo vai sṛṣṭā ekaikaṃ nakṣatram upātiṣṭhanta tena prājāyanta na bhūmānam agachaṃs tasmād yat kiñca paśūnāṃ kurvīta tad revatyāṃ kurvītopa hy enaṃ paśavas tiṣṭhanti prāsya paśavo bhavanti ya evaṃ veda yasya dakṣiṇataḥ pratibhinnaṃ dakṣiṇata upāścarat tat tvaṣṭur lakṣma devalakṣmaṃ yajñiyaṃ yajñakāmaḥ kurvītopa hy enaṃ yajño namati yasyobhayataḥ pratibhinnam ubhayata upāścarat tad gāyatraṃ lakṣma paśavyaṃ paśukāmaḥ kurvīta paśumān bhavati yasyobhayataḥ pratibhinnam ubhayata upāścarat tat traiṣṭubhaṃ lakṣma pūtasya rūpaṃ pratiṣṭhākāmaḥ kurvīta gachati pratiṣṭhāṃ vasiṣṭhasya sthūṇākarṇyo vasiṣṭho vai rayim apaśyat tām ātmann adhatta yat sthūṇākarṇīḥ kurute paśuṣv eva rayiṃ dhatte jamadagneḥ karkarikarṇyo jamadagnir vai puṣṭim apaśyat tām ātmann adhatta yat karkarikarṇīḥ kurute paśuṣv eva puṣṭiṃ dhatte 'surāṇāṃ sāsnākṛtyaḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti kṣipraṃ parābhavanty amedhyāḥ karṇāḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti yajñas tv enān anūpanamatīva nirṛtyāḥ chidrakarṇyo yac chidrakarṇīḥ kurvīta nirṛtir asya paśor nigṛhṇīyān na prachindyā karṇyaḥ kāryā na dātrākarṇyaḥ parācīnam iva hi tan nivṛttam agastyasya viṣṭyakarṇyaḥ kaśyapasya kambunyuddhatā indrasyāklastā atho āhuḥ prajāpater ity ubhayaṃ jyeṣṭhalakṣmaṃ jyaiṣṭhyakāmaḥ kurvīta pra samānānāṃ jyaiṣṭhyam āpnoti prajāpatiḥ paśūn asṛjata sa vā asṛg eva nāsṛjatāsṛṣṭaṃ vā etat tad asno 'sṛktvaṃ krūraṃ paśūnāṃ kārṣyā iti vai so 'sṛg nāsṛjata krūraṃ vā eṣa paśūnāṃ kurute yo 'kṣṇute yad akṣitās tenākṣitā atha yad anakṣitā iti śrūyante tenākṣitās tad āhur na vā etam etā amutrāgachanti yā anakṣitā iti tasmād akṣitavyā na tejanenākṣṇuyād vajro vai tejanaṃ yat tejanenākṣṇuyād vajreṇa paśūn arpayen na śyāmenāyasā krūraṃ tad aśāntam ikṣukāṇḍam apsu vāsayitvā tenākṣitavyās tad dhi śivaṃ tañ śāntam atho āhur lohitenāyaseti tad dhi śivaṃ tañ śāntam
||4.2.9||kambunyuddhatās : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
iha prajā viśvarūpā ramantām asmin goṣṭhe viśvabhṛto janitrīḥ |
agniṃ kulāyam abhi saṃviśantīḥ samāsṛjantu payasā ghṛtena ||
iti gāḥ sāyam āyatīr abhimantrayetāgnir vā etāsāṃ yonir agniḥ kulāyaṃ sva evainā yonau sve kulāye saṃveśayati nāsya paśavo naktam ārtim ārchanti ya evaṃ veda ||
saṃ vaḥ sṛjatv aryamā saṃ pūṣā saṃ bṛhaspatiḥ |
sam indro yo dhanañjayaḥ |
sañjagmānā avihrutā asmin goṣṭhe purīṣiṇīḥ |
svāveśā nā āgata ||
pūṣā : fn emended| ed|: poṣā|
iti gāḥ saṃsṛjed yā asya purā syur yāś cānyato vindeta paśavo vai ghṛtam agnī rudro yaj juhuyād rudrāyāsya paśūn apidadhyāt tat saṃsṛjyā evobhayīr ha bhūyasīr bhavanti saṃ vaḥ sṛjatv aryameti yajño vā aryamā yajñenaivaināḥ saṃsṛjati saṃ pūṣeti puṣṭir vai pūṣā puṣṭyaivaināḥ saṃsṛjati saṃ bṛhaspatir iti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivaināḥ saṃsṛjati sam indro yo dhanañjaya itīndriyaṃ vā indra indriyeṇaivaināḥ saṃsṛjati revatī tantiḥ pṛthivī mātā revatīr āpā oṣadhayaḥ ||
tā no hinvantu sātaye dhiye juṣe ||
iti tantiṃ vitanuyāt tām anumṛjyāt || rayyā tvā puṣṭyānumārjmi || iti rayyaivaināṃ puṣṭyānumārṣṭi tasyā vrataṃ na riktā syān noparyupari sañcareyur nābhivarṣen nābhitaped etad vai basto rāmakāyano vidāñcakāra tantyā vitananaṃ sa sahasraṃ paśūn prāpa pra sahasraṃ paśūn āpnoti ya evaṃ veda ||
pitā vatsānāṃ patir aghnyānām utāyaṃ pitā mahatāṃ gargarāṇām |
retodhāṃ tvā yaśodhāṃ rāyaspoṣāyotsṛjet ||
ity ṛṣabhasya karṇa utsṛjamāno vaded retodhām evainaṃ yaśodhāṃ rāyaspoṣāyotsṛjate yo vaiśyaḥ śūdro vā bahupuṣṭaḥ syāt tasya gavāṃ goṣṭhād ekaviṃśatiṃ śakāny āhṛtyaikaviṃśatim āhutīr juhuyād ekaviṃśatir vai manuṣyalokā manuṣyalokebhya evāsmai paśūn avarunddha etair eva juhuyāt gonāmair agretvaryā gorbhasadi paśukāmo mukhaṃ vā eṣa paśūnāṃ mukhata evāsmai paśūn ninayati
||4.2.10||yāsām indra udājata vasu nāma rūpaṃ paśūnām uṣasaṃ dhāma paśyamānaḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyāt ||
yāsāṃ bṛhaspatir udājateḍā nāma rūpaṃ paśūnāṃ saṅgavaṃ dhāma paśyamānaḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyāt ||
yāsāṃ maruta udājanta jyotir nāma rūpaṃ paśūnāṃ madhyandinaṃ dhāma paśyamānāḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyāt ||
yāsāṃ prajāpatir udājatāyur nāma rūpaṃ paśūnām aparāhṇaṃ dhāma paśyamānaḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyād etāni vā ahno rūpāṇy eteṣu vā ahno rūpeṣu devāḥ paśūnāṃ rūpāṇy avṛñjata tad eteṣv evāhno rūpeṣu yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkte ghṛtena juhoti paśavo vai ghṛtaṃ paśubhir eva paśūn vṛṅkte tan na sūrkṣyaṃ prātar evāntargoṣṭhāsu goṣu hotavyaṃ sarvā enāḥ sahāvarunddha etair eva juhuyād goṣv ākṛtāsu yonito vā etat paśūn agrahīd apihīnāḥ paripariṇas kṛṇvanty etair eva juhuyāt saṅgrāme 'thāśvān abhimantrayeta ||
mitrabhṛtaḥ kṣatrabhṛtā ojobhṛto balabhṛto vayaṃ jayema vayaṃ sahema vayaṃ bhavema vayaṃ puṣema ||
iti jayati saṅgrāmam ||
rohiṇīr vo vṛñje gāyatreṇa chandasāruṇā vo vṛñje traiṣṭbhena chandasā gaurīr vo vṛñje jāgatena chandasā babhruvo vo vṛñjā ānuṣṭubhena chandasā garbhān vo vṛñje vṛñje pāṅktena chandasā rūpāṇi vo vṛñje śākvareṇa chandasā sarvān vo vṛñje 'nāptena chandasā tat sapta saptapadā śakvarī śākvarāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe gāyatrī prathamā gāyatry uttamā tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ tejasā ca vāvāsmā etad brahmavarcasena cobhayataḥ paśūn parigṛhṇāti
||4.2.11||prajāpatir vai trīn mahimno 'sṛjatāgniṃ vāyuṃ sūryaṃ te catvāraḥ pitāputrāḥ sattram āsata te svedaṃ samavaukṣaṃs tad abhavat tad vā asyaitan nāmābhūd iti sarvam abhūd iti tad vā asyaite nāmanī krūre aśānte tasmād ete na grahītavye krūre hy ete aśānte prajāpatir vai svāṃ duhitaram abhyakāmayatoṣasaṃ sā rohid abhavat tām ṛśyo bhūtvādhyait tasmā apavratam achadayat tam āyatayābhiparyāvartata tasmād vā abibhet so 'bravīt paśūnāṃ tvā patiṃ karomy atha me mā sthā iti tad vā asyaitan nāma paśupatir iti tam abhyāyatyāvidhyat so 'rodīt tad vā asyaitan nāma rudra iti te vā asyaite nāmanī śive śānte tasmād ete kāmaṃ grahītavye śive hy ete śānte tato yat prathamaṃ retaḥ parāpatat tad agninā paryainddha tad āsām aghnyātvaṃ tato yad atyasravat tad bṛhaspatir upāgṛhṇāt tad āsām usriyātvam aśakāmeti tad āsāṃ śakvarītvaṃ gātum avidāmeti tad āsāṃ gotvam etāni vā āsāṃ nāmāni sarvair evāsāṃ nāmabhiḥ sarvaiḥ kāmair bhuṅkte ya evaṃ veda paśavo vai sṛṣṭā etāni nakṣatrāṇy anvapākrāman paurṇamāsīm aṣṭakām amāvāsyāṃ citrām aśvatthaṃ tasmāt teṣu gaur nāpākṛtyā yām apākuryāt tām asya paśavo 'nvapakrāmeyuḥ
||4.2.12||devā vai sarve sahāntarvanto 'bhavaṃs te sarve saha vyajāyanta tad ekavṛd aśayat saṃvṛttaṃ tad devā itthaṃ cetthaṃ ca vyatyacaraṃs tan mitrāvaruṇā acāyatāṃ syād vai ya enad vikuryād iti tad gāṃ dvipadīm akurutāṃ sā na pratyatiṣṭhat tasyā anyata āhṛtyermau pratyadhattāṃ tasmād etā abaddhā asthan sā catuṣpadī bhūtvā pratyatiṣṭhat prati prajayā ca paśubhiś ca tiṣṭhati ya evaṃ veda tasyāṃ vai payaḥ paryapaśyaṃs tāṃ devā aduhra haritena pātreṇa yajñaṃ cāmṛtaṃ ca duhe yajñaṃ cāmṛtaṃ ca ya evaṃ vedātha pitaro 'duhra rajatena pātreṇorjaṃ ca svadhāṃ ca duha ūrjaṃ ca svadhāṃ ca ya evaṃ vedātha manuṣyā aduhra dārupātreṇānnaṃ ca prajāṃ ca duhe 'nnaṃ ca prajāṃ ca ya evaṃ vedāthā ṛṣayo 'duhra camasena chandāṃsi ca paśūṃs ca duhe chandāṃsi ca paśūṃśca ya evaṃ vedātha gandharvāpsaraso 'duhra puṣkaraparṇena puṇyaṃ gandhaṃ duhe puṇyaṃ gandhaṃ ya evaṃ vedātha sarpā aduhrālāpunā viṣaṃ duhe bhrātṛvyāya viṣaṃ ya evaṃ vedāthāsurā aduhrāyaspātreṇa sravatā bhūtiṃ ca parābhūtiṃ ca duhe bhrātṛvyāyābhūtiṃ ca parābhūtiṃ ca ya evaṃ veda tāṃ vā indro 'nayaivopāsīdatedaṃ sarvam aduhad yad idaṃ kiñca tāṃ dugdhvā pratyanudata sā pratinuttā kumanā atiṣṭhad dhyāyantī tāṃ prajāpatir acāyad dhyāyati vā iti so 'bravīt kiṃ dhyāyasīti sābravīd ye mādhukṣata te mā pratyanudanteti so 'bravīn mā sūrkṣas tathā vai tvā karṣyāmi yathobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ priyā bhaviṣyasīti tasyā ghṛtaṃ padbhyo 'kṣarat tasya ghṛtasyādāya mukhaṃ vyamārṭ ||
ubhayeṣāṃ tvā devamanuṣyāṇāṃ priyāṃ karomi || iti tasmād eṣobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ priyaitenaiva śrotriyasya mukhaṃ vimṛjyād ubhaye hy etaṃ devamanuṣyā vidur etena kumāryā etena patikāmāyā etad vai govarcasaṃ na sarvasmā iva kuryād yasmai tu kuryāt tejasvī syāt
||4.2.13||yo lalāmaḥ śitipāñ śitikakuñ śitibhasañ śitivālaḥ sāśāriḥ sāmaktāṣṭayūthā prāṣṭau yūthāny āpnoti yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya vālatuṣaḥ pratiṣṭhitaḥ sā pratiṣṭhitā prati prajayā ca paśubhiś ca tiṣṭhati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yaḥ samantaḥ śitibāhuḥ sā samantā samantaḥ prajayā ca paśubhiś ca bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yaḥ śitipṛṣṭhaḥ sā tantiḥ paśumān bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavaty atha yasyaikarūpasya sato lakṣma bhavati sādārasṛn nāsyāmitro gā vidhāvati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yājalomnī sā poṣayiṣṇur ajā iva prajāyante yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yā śyāmā sā poṣayiṣṇuḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanty apaniṣādukās tu yāruṇā sā poṣayiṣṇuḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti himeravas tu yā śvetā sā poṣayiṣṇuḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti duścarmāṇas tu nāñjiḥ kāryo na pṛśnir amithunaṃ tad atho vyāghrarūpaṃ vai pṛśnir bibhyaty asmāt paśavaḥ kanīyāṃso 'sya paśavo bhavanti yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati tad āhur bījam evotsṛjyam ity etad vā āsāṃ bījaṃ yad rohitaṃ rūpaṃ paśumān bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yo dhūmras tāmradhūmraḥ sa prajāpatiḥ pra prajayā ca paśubhiś ca jāyate yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya lomaśā kakut sa stambī stambīva prajayā ca paśubhiś ca bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasyordhvā kakut tā ūrdhvā āpyāyanta ūrdhvā asya paśavā āpyāyante yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya dakṣiṇataḥ pannaṃ sā pāpī sā sravanty atha yasya savyata unnataṃ sā puṇyā sopāharantī yā utpṛṣṭis tā ūrdhvā āpyāyanta ūrdhvā asya paśavā āpyāyante yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya savyataḥ pannaṃ sā pāpī sā sravanty atha yasya dakṣiṇata unnataṃ sā puṇyā sopāharantī yā savyasācinī sā puṇyā sopāharantī yā saṃśṛṅgī sā goṣṭhas tāṃ na prachindyād anusṛṣṭasya goṣu syātām etau vai paśūnām askannaṃ havir askannam asya havir bhavati yasyānusṛṣṭir goṣu bhavaty ukṣā cāsya vehac ca goṣu syātām etau vai paśūnām ūrjaṃ bibhṛto 'kṣodhukā asya paśavo bhavanti yasyokṣā ca vehac ca goṣu bhavataḥ
||4.2.14||caturthakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
arātīyanti vā anye puruṣāya nānye ye 'rātīyanti sā nirṛtir ye nārātīyanti sānumatis tebhya ubhayebhyaḥ saha nirvapanty ubhau saha śṛtau kurvanti nairṛtena pūrveṇa pracaranti dakṣiṇā paretya svakṛtā iriṇa etad vai nirṛtigṛhītaṃ pṛthivyā nirṛtigṛhīta eva nirṛtiṃ niravadayata ekolmukaṃ nidhāya visraṃsikāyāḥ kāṇḍābhyāṃ juhoti juṣāṇā nirṛtir vetu svāhā vāsaḥ kṛṣṇaṃ bhinnāntaṃ dakṣiṇety etad dhi nirṛtyā rūpam ardhaṃ vai puruṣasya nirṛtigṛhītam ardham anirṛtigṛhītaṃ yan nirṛtigṛhītaṃ tad evāsmāt tena niravadayate punar etyānumatyā aṣṭākapālena pracaranti nirṛtim eva niravadāyeyaṃ vā anumatir vāg vay anumatam evainaṃ savam ākramayaty aṣṭākapālo bhavati gāyatrī hīyaṃ gāyatrī vāg dhenur dakṣiṇaitad dhy anumatyā rūpam atha ya udañcaḥ śamyām atiśīyante tān udaṅ paretya valmīkavapām udrujya juhuyād idam amuṣyāmuṣyāyaṇasya kṣetriyam avayajā iti tat punar apidadhātīdam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasya kṣetriyam apidadhāmīti kṣetriyaṃ vā etaṃ gṛhṇāti ye cainam anv iyaṃ kṣetrasya patny asyām eva kṣetriyam avayajyāthainaṃ savam ākramayati śvo bhūta ādityebhyo bhuvadvadbhyo ghṛte carur ity ādityā vā ita uttamāḥ svargaṃ lokam āyaṃs tebhya eva procya svargaṃ lokam ety ādityā vā asmiṃl loka ṛddhā ādityā amuṣminn ubhayor eva lokayor ṛdhnoti varo dakṣiṇā vareṇaiva svargaṃ lokam abhyārohati śvo bhūta āgnāvaiṣṇava ekādaśakapālā ity agnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdhāgnir vai yajñasyānto 'vastād viṣṇuḥ parastād ubhayata eva yajñasyāntā udagrahīd ubhayata eva yajñasyāntā udgṛhya yathotsaṅga āvapetaivaṃ vā etad yajñam āvapate tasya yathākāmaṃ nirvapamāṇa ety anaḍvān vāmano dakṣiṇā yad vahī tenāgneyo yad vāmanas tena vaiṣṇavo rūpeṇaivainaṃ samardhayati śvo bhūte 'gnīṣomīyā ekādaśakapālā ity agnīṣomābhyāṃ vai vīryeṇendro vṛtram ahan vṛtraṃ khalu vā eṣa hanti yo rājasūyenābhiṣiñcate tad vārtraghnam evaitad dhiraṇyaṃ dakṣiṇā satyaṃ vai hiraṇyaṃ satyenaiva hanti śvo bhūta aindrāgna ekādaśakapālā ity agnīṣomābhyāṃ vai vīryeṇendro vṛtram ahan sa ojasā vīryeṇa vyārdhyata sa etam aindrāgnam apaśyat tenaujo vīryam ātmann adhattaujasā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcata ojo vīryam indrāgnī ojasaivainaṃ vīryeṇa samardhayato 'naḍvān ṛṣabho dakṣiṇā yad vahī tenāgneyo yan muṣkaras tenaindro rūpeṇaivainaṃ samardhayati śvo bhūta āgneyo 'ṣṭākapālo māhendraṃ dadhīty ṛddhyā evāgneya indro vai vṛtram ahan so 'nyān devān atyamanyata sa mahendro 'bhavat sa etam uddhāram udaharad vṛtraṃ hatvā tad uddhāra evāsyaiṣa bhāga eva tasmād rājā saṅgrāmaṃ jitvodājam udajayat payasā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcate yat payaḥ payasaivainaṃ samardhayatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcate yad aindram indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati devatābhir vā eṣa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcate sarvadevatyaṃ vai vāso yad vāsaḥ kṣaumaṃ dakṣiṇā devatābhir evainaṃ samardhayati
||4.3.1||vai : fn emended| ed|: vā
devā oṣadhīṣu pakvāsv ājim ayuḥ sa indro 'ved agnir vāvemāḥ prathama ujjeṣyatīti so 'bravīd yataro nau pūrva ujjayet tan nau saheti tā agnir udajayat tad indro 'nūdajayat tasmād aindrāgnam atho āhur āgnendraṃ kāryam ity agnir hi tā agra udajayat tad ujjityā evāgrāyaṇo dvādaśakapālo bhavati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarād dhi tad adhy abhavat saptadaśa sāmidhenīḥ kāryāḥ pañca ṛtavo dvādaśa māsā eṣa saṃvatsaraḥ saṃvatsarād dhi tad adhi bhavaty ekā vai tarhi yavasya muṣṭir āsīd ekā vrīher ekā māṣasyaikā tilasya tad viśve devā abruvan vayaṃ va etat prathayiṣyāmo bhāgo no 'stv iti tad viśve devā aprathayaṃs tad bhūmna eva vaiśvadevo 'tho prathayaty evaitena payasi syād vaiśvadevo vaiśvadevaṃ hi payo 'tha vā iyam abravīn mayi vā etad adhy asau vṛṣṭyā pacati naitad ito 'dhy ujjeṣyatha bhāgo nā astv iti tad ābhyāṃ vāvaiṣa bhāgaḥ kriyata ujjityay atho pratiṣṭhityā eva yad dyāvāpṛthivīyaḥ saumīr vā oṣadhayaḥ somā oṣadhīnām adhirājas tasya vā eṣa bhāgo yad akṛṣṭapacyaṃ tad uddhāra evāsyaiṣa bhāga eva tasmād rājā saṅgrāmaṃ jitvodājam udajate grāmyā vā anyā oṣadhaya āraṇyā anyās tā evāsyaitenobhayīr aveṣṭā bhavanti yāḥ phālakṛṣṭās tāsām etenāgrāyaṇaṃ karoti yā āraṇyās tāsām uttareṇānīto vā eṣa devānāṃ ya āhitāgnir yad akṛtvāgrāyaṇaṃ navasyāśnīyād devānāṃ bhāgaṃ pratikḷptam aśnīyād ārtim ārchet sarvebhyo vā eṣo 'nyebhyo 'bhiṣicyate yo rājasūya āgrāyaṇo 'nnādyasyāvaruddhyai vatsaḥ prathamajo dakṣiṇā reta iva hy eṣo 'prajātaḥ prajātyai
||4.3.2||athaitāni cāturmāsyāni saṃvatsaraṃ vai cāturmāsyāni parījyante saṃvatsarād evaināny adhy āptvāvarunddha utsannayajño vā eṣa saṃvatsarād vā adhy utsannayajño 'varudhyate saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe paśavo vā ete cāturmāsyebhyo 'dhy atiricyate yañ śunāsīryaṃ tān evāpnoti varṣya udake yajetaitad dhi paśūnāṃ nediṣṭham athaitāni pañca havīṃṣi santatyai grāmakāmo yajeta vāyur vā imāḥ prajā nasyotā itthaṃ cetthaṃ ca nenīyate yad vāyave vāyur evāsmai nasyotāṃ viśaṃ ninayaty annakāmo yajeta saṃvatsaro vā indraḥ śunāsīraḥ saṃvatsaro 'nnādyasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā annādyaṃ prayachati varṣya udake yajetaitad dhy annādyasya nediṣṭaṃ vṛṣṭikāmo yajeta vāyur vā ime samīrayati sa āpyāyayati tato varṣati saṃvatsaro vā indraḥ śunāsīraḥ saṃvatsaram anuvarṣati
||4.3.3||devāś ca vā asurāś cāspardhanta sa vṛtra indram abravīt tvaṃ devānāṃ śreṣṭho 'sy aham asurāṇāṃ saṃśaknavāva mā nā anyo 'nyaṃ vadhīd iti tau vai samāmetām anabhidrohāya te devā vṛtram amanyantāyaṃ vāvedaṃ bhaviṣyatīti ta indra aichan hanāmemam iti so 'bravīt sandhā vai me saṃhitān abhidrohāyeti tam agnir abravīd aham eva tvetaḥ pāsyāmīti pṛthivyā aham antarikṣād iti varuṇo 'haṃ diva iti rudras tato vai devā vṛtram aghnan vṛtraṃ khalu vā eṣa hanti yo rājasūyenābhiṣiñcate tad vārtraghnam evaitad devāś ca vā asurāś ca samayatanta tān agnis tredhātmānaṃ kṛtvā pratyayatata agnir evāsmiṃl loke bhūtvā varuṇo 'ntarikṣe rudro divi sa indro 'manyatāyaṃ vāvedaṃ bhaviṣyatīti so 'bravīd ahaṃ viśvābhyā āśābhyā iti tato vā ajayaṃs taj jityā evaitad etenaiva yājayet saṅgrāme jayati saṅgrāmam etenaiva yājayed bhrātṛvyavantaṃ yo vāsya priyaḥ syāt taṃ bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati yad vai tad indras turīya upasamapadyata tasmād indraturīyaṃ dhenur anaḍvāhī dakṣiṇā yad vahinī tenāgneyī yad dhenuḥ satī dāntā tena vāruṇī yad gaus tena raudrī yat payas tenaindrī rūpair evaināṃ samardhayatīndro vai namuciṃ nālabhata sa raśmīn kulāyaṃ kṛtvānvārohad amum ādityaṃ taṃ vā anvamantrayata sakhāyā asāveti so 'bravīn nāhaṃ haniṣyāmīti so 'bravīt sandhāṃ te sandadhai yathā tvā na divā hanāni na naktaṃ na śuṣkeṇa nārdreṇeti tasya vā upodaye sūryasya nīhāraṃ santatyāpāṃ phenena śiro 'chinat tad vā enam anvavartata mitradrug asīti pāpmā vai namuceḥ śiraḥ pāpmā vā enaṃ tad anvavartata pāpmānaṃ vai sa tenāpāhata tat pāpmānam evaitenāpahate 'pāṃ nyayanād apāmārgān āharanty āpo vai rakṣoghnīr apo rakṣāṃsi na taranti rakṣasām apahatyai varo dakṣiṇā vareṇaiva varaṃ spṛṇoty ātmā hi vara ātmānaṃ hi tasya tad anvavartata ye devāḥ puraḥsado agninetrā rakṣohaṇas te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhety etaddevatyā vā imā diśo yathādevataṃ vā etad ābhyo digbhyo 'dhi rakṣāṃsy apahanty anuparikrāmaṃ juhoti sarvābhya eva digbhyo 'dhi rakṣāṃsy apahantīdam ahaṃ rakṣobhiḥ samūhāmy agne sandaha rakṣaḥ sandagdhaṃ rakṣā ity āha rakṣasāṃ dhvarāyai rakṣasām antarityay atha yat punaḥ samūhya juhoti yābhya eva digbhyo 'dhi rakṣāṃsy apāvadhīt tā bhāginīḥ karoty ahiṃsāyai rathaḥ pañcavāhī dakṣiṇā pañca diśaḥ pañca devatāḥ samṛddhyai
||4.3.4||asurāṇāṃ : ⟨ asurāṇām
asurāṇāṃ : fn emended| ed|: asurāṇam|
vadhīd : fn emended| ed|: 'vadhīd|
somenejānaṃ yājayet saṃvatsaraṃ vā etasya chandāṃsi yātayāmāni bhavanti yaḥ somena yajate chandāṃsi vai devikāś chandāṃsi vāvāsmā etad ayātayāmāni punaryāmāṇi karoti rājasūyenābhiṣiṣicānaṃ yājayet paṣṭhauhī dakṣiṇāśāṃ vā eṣa upābhiṣiñcata āśā paṣṭhauhy āśām evāsmā akaḥ paśukāmaṃ yājayec chandāṃsi vai devikāḥ paśavaś chandāṃsi gāyatry anumatis triṣṭub rākā jagatī sinīvālī kuhūr anuṣṭub dhātā vaṣaṭkāro yā pūrvā paurṇamāsī sānumatir yottarā sā rākā yā pūrvāmāvāsyā sā sinīvālī yottarā sā kuhūś candramā eva dhātā yad dve avare dve pare tan mithunaṃ yat pūryate 'nyāṃ nānyāṃ tan mithunaṃ yat paśyanty anyāṃ nānyāṃ tan mithunaṃ yad amāvāsyāyā adhi candramāḥ prajāyate tan mithunaṃ tasmād evāsmai mithunāt paśūn prajanayati prajākāmaṃ yājayed dhātāram uttamaṃ kuryāt striyo vai devikāḥ pumān dhātā parācīr vai prajā reto dadhate parācīṣv evāsu reto dadhāti tad āhur na vai tena parādhatte yad antarā pravīyatā iti vyavadadhyād dhātāraṃ madhyataḥ sarvā evainā vṛṣamodinīḥ karoti tad āhur jāyata eva paścāccara iva tu bhavati strībhyo hy enaṃ paścāt pariṇayantīti sa yadā jāyetātha dhātre purastān nirvaped agraṃ vai dhātāgram evainaṃ pariṇayati
||4.3.5||āmayāvinaṃ yājayed dhātāraṃ madhyataḥ kuryāt saṃvatsaro vai dhātā saṃvatsaro hi vā etasya mugdho 'thaitasyāmayati saṃvatsaraṃ vāvāsmā etan madhyato 'cīkḷpad athainam etasmān mithunāt prajanayatīśvarāṇi vā etam etāni chandāṃsy ṛte paśor aśāntāni nirmṛjaḥ paśur apy ālabhyaḥ śāntyā anirmārgāyaite vai paśavo yad vrīhayaś ca yavāś ca yad vrīhimayaḥ puroḍāśo bhavati tenaiva paśur ālabhyate śāntyā anirmārgāya vīrasthā vā anye paśavo 'vīrasthā anye ye purastātpuroḍāśās te vīrasthā ye paścātpuroḍāśās te 'vīrasthā ye purastātpuroḍāśā bhuñjatas ta upatiṣṭhante prajāpatiṃ hy ete pratiṣṭhām abhyasṛjyanta ye paścātpuroḍāśāḥ parā te bhavanti yāsu sthālīṣu somāḥ syus te caravaḥ syuḥ somo vai retodhāḥ prajananāya sarvavedasenejānaṃ yājayet paśubhir vā eṣa vyṛdhyate yaḥ sarvaṃ dadāty atra vā eṣa jaghanyaṃ paśūn paśyati yatrainān vibhajati yatraivainān vibhajati tata enān punar avarunddhe ya eva kaś ca somena yajeta taṃ yājayet saṃvatsaraṃ vā etasya chandāṃsi yātayāmāni bhavanti yaḥ somena yajate chandāṃsi vai devikāś chandāṃsi vāvāsmā etad ayātayāmāni punaryāmāṇi karoti
||4.3.6||athaitat triṣaṃyuktaṃ yat pūrvaṃ triṣaṃyuktam ita evāsmai tenordhvān imāṃl lokān dādhāra yad uttaraṃ triṣaṃyuktam amuta evāsmai tenārvāca imāṃl lokān dādhāra tad eṣāṃ vāvaite lokānāṃ vidhṛtyai yat pūrvaṃ triṣaṃyuktaṃ vīrajananaṃ tad yad uttaraṃ paśujananaṃ tad yat pūrvaṃ triṣaṃyuktaṃ vīrān evāsmai tena janayati yad uttaraṃ paśūṃs tena yat pūrvaṃ triṣaṃyuktaṃ reta eva tena dadhāti yad uttaraṃ pra tena janayati yat pūrvaṃ triṣaṃyuktaṃ tena yajñakāmo yajetāgnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdhaindro vai yajño viṣṇur yajñas tad yajñasyaivaiṣa ārambho 'tha yad vaiṣṇavo viṣṇur vai yajño yajña eva pratitiṣṭhati yad uttaraṃ triṣaṃyuktaṃ tena paśukāmo yajeta somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayatīndriyeṇa vai paśavaḥ prajāyante pūṣā prajanayatīndriyeṇaivāsmai pūṣā paśūn prajanayaty atha yat pauṣṇaḥ paśavo vai pūṣā paśuṣv eva pratitiṣṭhaty athaitad vaiśvānaravāruṇaṃ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaras tasya vā ete svā yad ṛtavas teṣāṃ vā eṣo 'bhiṣikto rājābhiṣikto vai devānāṃ varuṇa etau vai devānāṃ sūtav etau savapatī etau savasyeśāte tā enaṃ suvāte yāvanto vā etasya svā anukā vai ta etam anukā devā varuṇaṃ yāvanta evāsya svās tān asmā anukān avivādinaḥ karotīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇān muktvā saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evainaṃ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enaṃ karoti tasmād rājasūyābhiṣiktasya jarasā dantā avaśīyante saṃvatsare hy enaṃ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enaṃ karoti yo jyogāmayāvī syāt tam etena yājayed varuṇena hi vā eṣa pāpmanā gṛhīto 'thaitasya jyog āmayati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcatīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇān muktvā saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evainaṃ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enaṃ karoti
||4.3.7||athaite ratninaḥ kṣatrasya vā etāny aṅgāni yasya vā etāny ojasvīni bhavanti tad rāṣṭram ojasvī bhavati tāny evāsyaujasvīni karoti kṣatrasya vā etāny aṅgāni yasya vā etāni tejasvīni bhavanti tad rāṣṭraṃ tejasvī bhavati tāny evāsya brahmaṇā tejasvīni karoti bārhaspatyaś carur brahmaṇo gṛha iti brahma vai bṛhaspatir bṛhaspatipurohita khalu vai rāṣṭram ṛdhnoti brahma vā etat purastād rāṣṭrasyātyauhīd atho brahmaṇa eva rāṣṭram anukaṃ karoty aindra ekādaśakapālo rājño gṛha itīndriyaṃ vā indra indriya eva pratitiṣṭhaty ādityaś carur mahiṣyā gṛha itīyaṃ vā aditir asyā evainaṃ mātrāṃ gamayatīmām evainaṃ prajābhya upajīvanīyaṃ karoti dhenur dakṣiṇaitad dhy adityā rūpaṃ nairṛtaś carur nakhāvapūtānāṃ parivṛktyā gṛha iti nirṛtigṛhītā hi vā eṣāthaitāṃ parivṛñjanti nirṛtim eva niravadāyeyaṃ vā anumatir asyā evainaṃ mātrāṃ gamayatīmām evainaṃ prajābhya upajīvanīyaṃ karoti śyenī vaṇḍāpasphurā dakṣiṇaitad dhi nirṛtyā rūpam āgneyo 'ṣṭākapālaḥ senānyo gṛha ity agnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya senāmukhaṃ jityai saṃśyati hiraṇyaṃ dakṣiṇā satyaṃ vai hiraṇyaṃ satyenaiva jayaty āśvino dvikapālaḥ saṅgrahītur gṛha iti rathareṣam evāsmāt tena niravadayate savatyau dakṣiṇeti savatyā iva hi savyasthasārathī ratham abhi sāvitro 'ṣṭākapālaḥ kṣattur gṛhe prasūtyay atho saviteva hy eṣa prajābhyaḥ prasuvati vāruṇo yavamayo daśakapālaḥ sūtasya gṛhe mārutaḥ saptakapālo vaiśyasya grāmaṇyo gṛha iti sūtamukhā vai viṭ kṣatram upatiṣṭhate sūtamukhāṃ vāvāsmā etad viśaṃ mukhato 'nnādyāyopadadhāti pauṣṇaś carur bhāgadughasya gṛha iti puṣṭir vai pūṣā puṣṭim evāsya bhāge dadhāti vaiṣṇavas trikapālas takṣarathakārayor gṛha iti viṣṇur vai yajño yajña eva pratitiṣṭhati raudro gāvīdhukaś carur akṣāvāpasya gṛhe govikartasya cety antata evāsmāt tena rudraṃ niravadayate 'tho rudra iva hy etau paśū abhimanyate ekādaśa vā etāni havīṃṣy ekādaśākṣarā triṣṭub vīryaṃ triṣṭub vīrya eva pratitiṣṭhati nānā vā eta eteṣām āśiṣo 'varundhate yat saha nirvapeyur aratninaḥ syur aindra ekādaśakapālo rājño gṛha itīndriyaṃ vā indra ekadhā vā etad yajamāne yajñasyāśīḥ pratitiṣṭhaty aindro hi yajamānaḥ
||4.3.8||abhimanyate : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
indrāyāṃhomucā ekādaśakapālaṃ nirvaped yad eva kiñcārvācīnaṃ janitor enaḥ karoti tata enam aṃhomuṅ muñcatīndrāya sutrāmṇā ekādaśakapālaṃ ya evopavādī yo 'bhidāsati tata enaṃ sutrāmā trāyate 'thaitan maitrābārhaspatyaṃ satyaṃ vai mitro brahma bṛhaspatiḥ satyaṃ caiva brahma cālabhya dīkṣate kṣatraṃ vai mitro brahma bṛhaspatiḥ kṣatraṃ caiva brahma cālabhya dīkṣate yasya rāṣṭraṃ śithiram iva syāt tam etena yājayen maitrābārhaspatyena kṣatraṃ vai mitro brahma bṛhaspatir brahmaṇi vā etat kṣatraṃ pratiṣṭhāpayati draḍhimne 'śithiratvāyāthaite devasva ete vai devānāṃ sūtā ete savapataya ete savasyeśate ta enaṃ suvate tasmād vā etam āhuḥ pūrvedyur vā eṣa sūyate 'bhitaś ca sicyatā ity athaiṣa māruta ekaviṃśatikapālas trir vai saptasapta maruto viṇ maruto viśo vā etan madhyataḥ sūyate tasmād vā eṣa viśaḥ priyo viśo hi madhyataḥ sūyate varuṇasya vā abhiṣicyamānasyendriyaṃ vīryam apākrāmat tat tredhābhavad bhṛgus tṛtīyam abhavac chrāyantīyaṃ tṛtīyaṃ sarasvatīṃ tṛtīyaṃ prāviśad yad bhārgavo hotā bhavati śrāyantīyaṃ brahmasāmaṃ sārasvatīr āpas tad evendriyaṃ vīryaṃ teja āpnoti vācā vā etam abhiṣiñcanti yam abhiṣiñcanti vāk sarasvatī sārasvatīr āpo yat sārasvatībhiḥ sūyate yāvaty eva vāk tayā sūyate
||4.3.9||apāṃ vā etāni citrāṇy apāṃ vā etac citrāṇi sambharanty apām enaṃ citrair abhiṣiñcanti citram asmin dadhati tasmād vā eṣo 'bhiṣiktaś citraṃ rājeti śrūyate 'pāṃ hy enaṃ citrair abhiṣiñcanti citram asmin dadhati yathā vā idaṃ madhukṛto madhu sambharanty evaṃ vā etad apām oṣadhīnāṃ rasaṃ sambharanty apām enam oṣadhīnāṃ rasenābhiṣiñcanti rasam asmin dadhati tasmād vā etam āhur asī rājā puṇyā ity apāṃ hy enam oṣadhīnāṃ rasenābhiṣiñcanti rasam asmin dadhati varuṇasavo vā eṣa vāruṇīr āpo yad adbhir abhiṣiñcati varuṇam evainam akar viṣuvān vai sarasvatī sārasvatīr āpo yat sārasvatībhiḥ sūyate viṣuvān bhavati ṣoḍaśa grahā gṛhyante ṣoḍaśa homā hūyante tad dvātriṃśad dvātriṃśadakṣarānuṣṭub yāvaty eva vāk tayā sūyate
||4.3.10||caturthakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
pratīpam anya ūrmir yudhyaty anvīpam anyo mithunatvāya yat tasya gṛhṇāti yaḥ pratīpaṃ yudhyaty ojasā vā eṣa vīryeṇa pratīpaṃ yudhyaty ojasā vā etad vīryeṇa rāṣṭra ojo vīryaṃ dadhāty atha yat tasya gṛhṇāti yo 'nvīpam īrayati māhiṣaṃ tena tokaṃ prajanayaty atha yan nadīpater apāṃ vā etan mithunam apāṃ vā etan mithunena rāṣṭre mithunaṃ dadhāty atha yad aprahāvarīṇāṃ madhyameṣṭheyaṃ tenāvarunddhe 'tha yat parivāhiṇīnāṃ pārevasyantyās tena tokaṃ prajanayaty atha yā āpo 'ñśerā ojasā vā etā vīryeṇāpo 'ñśerā ojasā vā etad vīryeṇa rāṣṭra ojo vīryaṃ dadhāty atha yat kūpyānām ubhayīs tenāpo 'varunddhe yāś ca samudriyā yāś cāsamudriyā īśvarā vā etam etā srotasyā āpo 'śāntā nirmṛjo yat sthāvarāṇāṃ gṛhṇāti śāntyā anirmārgāya yā ātapati varṣati yāś ca paridadṛśre tā āpo brahmavarcasyās tābhī rāṣṭre brahmavarcasaṃ dadhāty atha yad dhrādunīnāṃ viśas tena vīryam avarunddhe 'tha yat puṣpāṇām āraṇyaṃ tenātha yad ulbyānāṃ vajro vai paśavo vajrā ulbyā vajreṇa vā etad rāṣṭre vajraṃ dadhāty atha yat payasaḥ payasā vā etad rāṣṭre payo dadhāty atha yad ghṛtasyaitā vā āpo 'nādhṛṣyās tābhī rāṣṭram anādhṛṣyaṃ karoty atha yan madhor apāṃ vā eṣa oṣadhīnāṃ raso 'pāṃ vā etad oṣadhīnāṃ rasena rāṣṭre rasaṃ dadhāti ṣoḍaśa vā ete grahāḥ prājāpatyāḥ samānītaḥ saptadaśaḥ prajāpatiḥ saptadaśaḥ prajāpatim evāpnoti
||4.4.1||devīr āpo madhumatīḥ saṃsṛjyadhvaṃ mahi kṣatraṃ kṣatriyāya vanvānā ity etā hi kṣatrasya vantrīr anādhṛṣṭāḥ sīdatorjasvatīr mahi varcaḥ kṣatriyāya dadhatīr ity etā hi kṣatrasya dhātrīr anibhṛṣṭam asīty anibhṛṣṭaṃ hy eva rāṣṭram akas tapojā iti tapojā hi rāṣṭraṃ somasya dātram iti somasya hy etad dātraṃ śukrā vaḥ śukreṇa punāmi candrā vaś candreṇa punāmīty āyur vai hiraṇyam āyuṣyā evainā akar varco vai hiraṇyaṃ varcasyā evainā akar devo vaḥ savitā punātv achidreṇa pavitreṇety etad vā achidraṃ pavitraṃ yat sūryasa raśmayo 'chidreṇaivaināḥ pavitreṇa punāti svāhā rājasūyā iti rājasūyā hy etāḥ sadhamādo dyumnyā ūrjā ekā iti vyānayati vāruṇyā vāruṇīr hy āpaḥ svayaiva devatayā rudra yat te giriparaṃ nāmeti rudram evāsmāt tena niravadayate tasmin hutam asi yameṣṭam asi svāheti mṛtyur vai yamo mṛtyum evāsmāt tena niravadayate somā indro varuṇo mitro agnis te devā dharmadhṛto dharmaṃ dhārayantv ity ete vai devā dharmadhṛto yad ime prāṇā yad enam etebhyo 'procyābhiṣiñceyur aparodhukā enaṃ syur atha yad enam etebhyaḥ procyābhiṣiñcanti tathā hainam anaparodhukā bhavanti parṇasya vā agre 'nte brahma samavadanta tad vāva suśravā yat tad aśṛṇot parṇamayenābhiṣiñcati brahmābhiṣiñcati brahmavarcasenaivainam abhiṣiñcaty atho brahma vai brahmā brahmaṇaivainaṃ brahmābhiṣiñcaty āśvatthena vaiśyo viśo vīryam apākrāmat tad aśvatthaṃ prāviśat sa tena vīryeṇa bharbharābhavat tad viśa evaitena vīryam avarunddha audumbareṇa bhrātṛvya ūrg vā udumbarā ūrjaṃ vā etad annādyaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte yo janyo mitraṃ sa naiyagrodhena mitreṇa vai kṣatraṃ vyavatatam avarodhair nyagrodho mitreṇa vā etat kṣatraṃ vyavatanoti draḍhimne 'śithiratvāya
||4.4.2||śukrā : fn emended| ed|: śrukrā| cf|2|6|8:68|12
svāheti : fn emended| ed|: svāhesi|
kṣatrasya yonir asi kṣatrasyolbam asi kṣatrasya nābhir asītīndro vai yad ajāyata tasya vā eṣa yonir āsīd yat tārpyam ulbaṃ pāṇḍaraṃ nābhir uṣṇīṣaḥ sūtavaśāyā adhyajāyata sūnā catuḥpady ūdhar āsīn nīvārāḥ pīyūṣas tasmān naivāraḥ puroḍāśaḥ pañcāśatam anyasminn akṣaṇy ānakty ekapañcāśatam anyasmin śatāyur vai puruṣaḥ śatavīryā āyur eva vīryam āpnoty apa upaspṛśaty amṛtaṃ vā āpo 'mṛtenaivainaṃ saṃrambhayaty āvitto agnir gṛhapatir iti gārhapatyāyaivainam āvedayaty āvittā indro vṛddhaśravā itīndriyaṃ vā indra indriyāyaivainam āvedayaty āvittau mitrāvaruṇau dhṛtavratā ity ahorātre vai mitrāvaruṇav ahorātrābhyām evainam āvedayaty āvitte dyāvāpṛthivī ṛtāvṛdhā iti dyāvāpṛthivībhyām evainam āvedayaty āvittaḥ pūṣā viśvavedā iti paśavo vai pūṣā paśubhya evainam āvedayaty āvittā devy aditir ity ādityā vā imāḥ prajās tābhya evainam āvedayaty āvitto 'yam asā āmuṣyāyaṇo 'muṣyāḥ putro 'muṣyāṃ viśīti viśa evainam āvedayati tasmād vā eṣa viśaḥ priyo viśe hy enam āvedayaty eṣa te janate rājeti janatāyā evainam āvedayati somo 'smākaṃ brāhmaṇānāṃ rājeti brahmoddharati sarvebhya evainam anyebhyo bhūtebhya āvedayati brahmoddharati tasmād āhur brahmoddhṛtam iti brahma hy uddharatīndrasya varjo 'si vārtraghnas tvayāyaṃ vṛtraṃ vadhyād iti dhanuḥ prayacchati vajro vai dhanur vajro rājanyo vajreṇaiva vajraṃ samardhayati śatrubādhanāḥ stheti bāṇavato 'nto vai bāṇavanto 'nto rājanyo 'ntenaivāntaṃ samardhayati trīn prayacchati tisro vai śaravyā divyā pārthivā samudriyā tā asmād yoyāva pāta prāñcaṃ pāta pratyañcaṃ pāta tiryañcaṃ pātānvañcaṃ pātordhaṃ digbhya enaṃ pāteti digbhya enaṃ pānti mitro 'sītīmam abhimantrayate mitrasya hy etad rūpaṃ varuṇo 'sītīmaṃ varuṇasya hy etad rūpaṃ hiraṇyavarṇam uṣaso vyuṣṭā ity udvatā abhimantrayetordhvabāhuṃ tiṣṭhantam abhiṣiñcati bṛhat sāma bhavati svargam evainaṃ lokam abhisantanoti
||4.4.3||rūpaṃ : ⟨ rūpam
rūpaṃ : fn emended| ed|: rapam|
ūrdhvabāhuṃ : fn emended| ed|: ūrdhvabāhus| dharmadhikari, p|485
diśa enaṃ vyāsthāpayati vajreṇa vā etad imā diśo 'bhijayati tasmād vā etasya sarvā diśo 'bhijitā yāṃyām abhiparyāvartate diśo vai svargo loka etaddevatyā vā imā diśo yathādevataṃ vā etad ābhyo digbhyo 'dhi svargaṃ lokam eti somasya tviṣir asi tviṣimat taveva me tviṣir bhūyād iti vyāghracarmaṃ viveṣṭayati some vā ekā tviṣir vyāghra ekā sarpa ekā tā evāvarunddhe pratyastaṃ namuceḥ śirā iti sīsaṃ paṇḍagāya pratyasyati pāpmā vai namuceḥ śiraḥ pāpmānaṃ vāvāsmā etat pratyasyati svargaṃ lokam abhyārohann aveṣṭā dandaśūkā iti lohitāyasaṃ keśavāpāya dandaśūkān evāsmāt tena niravadayate tasmād vā etasya nābhicāro 'sti yāvanto hi mṛtyavas tān asmān niravadayate mṛtyoḥ pāhīti rajataṃ rukmam adhastād upohate mṛtyor vā etad rūpaṃ yad vyāghro 'mṛtaṃ hiraṇyam amṛtenaiva mṛtyum antardhatte didivaḥ pāhīti haritaṃ rukmam upariṣṭād adhyūhate divyāyā evainam aśanyā yoyāveyaṃ vai rajatāsau hariṇy ābhyām evainaṃ parigṛhyāyur vai hiraṇyam āyuṣyā evainam abhyatikṣaranti varco vai hiraṇyaṃ varcasyā evainam abhyatikṣaranti varuṇasya vā abhiṣicyamānasyāpa indriyaṃ vīryaṃ niraghnan yad rukmam antardadhātīndriyasya vīryasyānirghātāya śatamāno bhavati śatakṣaraḥ śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti
||4.4.4||athaitāni pārthāni saṃvatsaro vai pārthāni saṃvatsaraṃ vā etan madhyataḥ praviśati tasmād vā eṣa duḥparāṇodaḥ saṃvatsaraṃ hi madhyataḥ praviśati girī vā etau rājasūyasya bārhaspatyam anyeṣām uttamaṃ bhavaty aindram anyeṣāṃ prathamaṃ vīryaṃ vai bṛhaspatir vīryam indro vīrya evainam abhisandhatta ādityanāmāni vā etāny ādityā vā imāḥ prajās tābhya eva sūyate somasya tvā dyumnenāgnes tejasendrasyendriyeṇa viśveṣāṃ tvā devānāṃ kratunābhiṣiñcāmīty etair evainam indriyair etābhir devatābhir abhiṣiñcatīndrasya yonir asi janayety ato vā adhīndro 'jāyata svād evainaṃ yoner janayaty ati dyūn pāhīty āha svargasya lokasya samaṣṭyai samāvavṛtrann adharāg udak tā iti samunmārṣṭīndriyaṃ vā etad vīryam abhiṣicyamānasya vyavaiti tad eva samunmārṣṭi tenainaṃ samardhayaty aindryā triṣṭubhā brahmānvety aindro vai rājanyas triṣṭupchandāḥ svenaivainaṃ chandasānvety atho prajāpatir vai brahmā yajñasya prajāpater adhīndro 'sūyata prajāpater evādhi sūyata indrasya vajro 'si vājasanis tvayāyaṃ vājaṃ sed iti ratham upāvaharati svayaiva devatayā mitrāvaruṇayos tvā praśāstroḥ praśiṣā yunajmīti yunakti svayaiva devatayā viṣṇoḥ kramo 'si sapatnaheti ratham abhyātiṣṭhaty ato vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitim anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate marutāṃ prasave jayeti māruta eva gaṇo bhūtvojjayati rājanyaṃ jināty antam evākramīt tad asya na kaścanājyeya uñśiṣyate tasmai tām iṣum asyati tad asyāmoghāyāstam abhūd āptaṃ manaḥ sam indriyeṇety uktvā vartate 'ntam eva gatvāvartata ātmano 'hiṃsāyay eṣa vajro vājasātamas tena nau putro vājaṃ sed iti patnyai dhanvārtiṃ prayachaty eṣa vai patnyā yajñasyānvārambhaḥ saha svarge loke bhavataḥ
||4.4.5||iyad asy āyur asy āyur me dhehīty āyur evāsmin dadhāti yuṅṅ asi varco 'si varco me dhehīti varca evāsmin dadhāty ūrg asy ūrjaṃ mayi dhehītīyaṃ vai rajatāsau hariṇīme evālabhyorg vā udumbara ūrjaṃ vā etan madhyata ātmano dhatte prajānāṃ ca mitro 'sītīmam upāvaharati mitrasya hy etad rūpaṃ varuṇo 'sītīmaṃ varuṇasya hy etad rūpaṃ sad asi sam ahaṃ viśvair devair iti hastā āmikṣām abhyavaharati sad vā āmikṣā sad evābhyavaharati tatra te hiraṇye dadāti sā dakṣiṇā hinasti khalu vā eṣa paśūn pṛthivīm abhyavarohan namo mātre pṛthivyā iti vārāhī upānahā abhyavarohaty āraṇyān eva paśūn abhyavarohati varāhas tv evaitaṃ sagdhum arhati tad varāha evainaṃ saghnoti prati tyan nāma rājyam adhāyi svāṃ tanvaṃ varuṇo 'suṣod iti varuṇasavo vā eṣa varuṇāyaivainaṃ prāha ni trito jarimāṇaṃ na ānaḍ iti jarimāṇam evāsmin yunakti syonāsi suṣadeti syonā hy eṣā suṣadā syonām āsīda suṣadām āsīdeti suṣadaivainaṃ sādayati ||
niṣasāda dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā |
sāmrājyāya sukratuḥ || iti varuṇasavo vā eṣa varuṇam evainam akar agnaye svāhā somāya svāhendrasyaujase svāhā marutāṃ balāya svāheti rathavimocanīyaṃ juhoti yajuṣaiva yujyante yajuṣā vimucyante haṃsaḥ śuciṣad vasur antarikṣasad iti rathaṃ vā etat parivadati saha sārathinā rathavāhane ratham ādadhati sarvatvāyaiva prasavāya brahmā3ṃs tvaṃ brahmāsīti kim abhūṃ kim abhūm iti vā etad āha savitāsi satyasavā itīdam asīdam asīti vāvainam etad āha yadyad bhavaty eṣa vajras tena me radhyeti sphyaṃ prayachati vajro vai sphyo vajreṇa vā etad rāṣṭraṃ randhayate tam avarasparaṃ prayachati tenāvarasparaṃ rāṣṭraṃ randhayamāṇa eti tasmād vā eta etasmā avarasparaṃ raddhā baliṃ haranti tena sphyenādhidevanaṃ kurvanti tatra paṣṭhauhīṃ vidīvyanta āśāṃ vā eṣa upābhiṣiñcata āśā paṣṭhauhy āśām evāsmā akas tataś catuḥśatam akṣāṇ avohyāha ||
udbhinnaṃ rājñaḥ || iti catvāro vai puruṣā brāhmaṇo rājanyo vaiśyaḥ śūdras teṣām evainam udbhedayati tataḥ pañcākṣān prayachann āha diśo abhyabhūd ayam itīmā evāsmai pañca diśo 'nnādyāya prayachati kṣetraṃ dadāti tena kṣetre dhṛto bhavati varaṃ vṛṇīte so 'smai kāmaḥ samṛdhyate yatkāmo bhavati maṅgalyanāmno hvayati yat pūrvaṃ vyāhārṣaṃ tan nen mogham asad ity asā amuṣya putro 'muṣyāsau putra iti nāmanī vyatiṣajati svargasya lokasya samaṣṭyai
||4.4.6||samāno vā eṣa yajñakratuḥ saṃvatsaraṃ bhavati vi vā etad daśapeyaś chidyate yad avabhṛtham avayanti yad apāṃ naptre svāhorjo naptre svāhāgnaye gṛhapataye svāheti juhvata āyanti yajñasya santatyā avichedāya yajño vai devebhyas tiro 'bhavat taṃ devāḥ saṃsṛpsv anvaichan yat sāvitraḥ savitṛprasūtā evānvaichan yat sārasvato vāg vai sarasvatī vācy evānvaichan yat pauṣṇaḥ paśavo vai pūṣā paśuṣv evānvaichan yad bārhaspatyo brahma vai bṛhaspatir brahmaṇy evānvaichan yad aindra indriyaṃ vā indra indriya evānvaichan yad vāruṇo varuṇa evānvaichan yat tvāṣṭraḥ saṃvatsaro vai tvaṣṭā saṃvatsara evānvaichan yad āgneyo 'gnir vai sarvā devatā devatāsv evānvaichan yat saumyaḥ saumīr vā oṣadhaya oṣadhīṣv evānvaichan yad vaiṣṇavo viṣṇur vai yajño yajña evānvaichaṃs taṃ viṣṇā avindan daśame tasmād eṣa daśamo daśame hy avindan daśa camasā daśa camasādhvaryavo daśadaśa camasān abhitā ā daśamāt puruṣād anvācaṣṭe samṛddhyai daśasamṛddho hy eṣa yajña etaṃ vai te tad yajñam anvaichaṃs ta ārdhnuvaṃs tad ya etena yajata ṛdhnoti saptadaśaḥ sarvo bhavati prajāpatir vai saptadaśaḥ prajāpatim evāpnoty utsannayajño vā eṣa saṃvatsarād vā adhy utsannayajño 'varudhyate saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddha indro vai vṛtram ahaṃs tasyeme rūpāṇy upaitāṃ citrāṇīyam nakṣatrāṇy asau nakṣatrāṇāṃ vā avakāśe puṇḍarīkaṃ jāyate kṣatrasya vā etad rūpaṃ kṣatrasyaiva rūpaṃ pratimuñcate dvādaśapuṇḍarīkā bhavanti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe
||4.4.7||rūpaṃ : fn emended| ed|: rapam|
rukmo hotur āgneyo vai hotā na vā etasmai vyuchati vy evāsmai vāsayati srag udgātuḥ sauryo vā udgātātho amum evāsmā ādityam āptvonnayati prāvepā adhvaryor yamā iva hy adhvaryuḥ ||
aśvaḥ prastotuḥ prājāpatyo vā aśvaḥ prājāpatyaḥ prastotātho preva hy eṣa prothati preva prastotā dhenuḥ pratihartuḥ pratīvā hy eṣā harati pratīva pratihartā vaśā maitrāvaruṇasya vaśaṃ mā nayād ity ṛṣabho brāhmaṇāñśaṃsinaḥ sendriyatvāya vāsaḥ potuḥ pavitratvāyānaḍvān neṣṭur agnīdho 'nyo yuktyā eva sthūri yavācitam achāvākasya sthūrīr iva hy eṣā hotrā svargyā yad achāvākyātho nirvaruṇatvāyaiva yavā na vā asyai tarhi sadasyebhyo dakṣiṇā dīyante ta evāsyai tenābhīṣṭāḥ prītā bhavanti dvādaśa paṣṭhauhīr garbhiṇīr brahmaṇo vāg vai dhenur garbho mantro vācy evāsya mantraṃ dadhāty āmantraṇīyo ha bhavati dhenumbhavyā bhavanti dvādaśa vai payāṃsi tāny asmin dadhāti tasmād vā etam āhuḥ payasvī rājā puṇyā iti yāvad dhi payas tad asmin dhīyate
||4.4.8||śrāyantīyaṃ brahmasāmaṃ bhavaty anuṣṭupsu yajñāyajñiyaṃ prohanti vāravantīyam agniṣṭomasāmam indro vai vṛtram ahan sa ojasā vīryeṇa vyārdhyata sa etat sāmāpaśyat tenātmānaṃ samaśrayataujasā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcate tad etenaivātmānaṃ saṃśrayate brahma vai yad agre vyabhavad ṛk sāma yajus tasya vā eṣa raso yad yajñāyajñiyaṃ yad yajñāyajñiyaṃ gāyate brahmaṇy eva rasaṃ dadhāti vācā vā eṣa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcate vāg anuṣṭub yad anuṣṭupsu yajñāyajñiyaṃ bhavati vācy evāsya rasaṃ dadhātīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcata indriyaṃ vīryaṃ vāravantīyaṃ yad vāravantīyam agniṣṭomasāmaṃ bhavatīndriyasya vīryasyāvaruddhyay aśrayan vāva śrāyantīyenāvārayanta vāravantīyena tad indriyasyaivaite vīryasya parigṛhītyai yatra vā enam ado diśo vyāsthāpayati tat svargaṃ lokam abhyārohati yad imaṃ lokaṃ punar nopāvarohed atijanaṃ vā gached ud vā mādyed yad etā diśām aveṣṭaya imaṃ vā etal lokaṃ punar upāvarohaty annakāmo yajetaitaddevatyā vā imā diśo yathādevataṃ vā etad ābhyo digbhyo 'dhy annādyam avarunddhe yadi brāhmaṇo yajeta bārhaspatyaṃ madhye nidhāyāhutimāhutiṃ hutvābhighārayed yadi vaiśyo vaiśvadevaṃ yadi rājanya aindram ekadhaivāsminn annādyaṃ pratiṣṭhāpayati samāno vā eṣa yajñakratuḥ saṃvatsaraṃ bhavati vi vā etad yajñaś chidyate yat santiṣṭhate yad etāḥ prayuja upaiti sāyam anyāḥ prātar anyā dvau vā ṛtū ahaś ca rātriś ca tā eva prayuṅkte ṣaḍ anyāḥ ṣaḍ anyāḥ ṣaḍ vā ṛtava ṛtūn eva prayuṅkte tā ubhayīr dvādaśa dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram eva prayuṅkte 'naḍvāhau dakṣiṇā yuktyā eva mārutī pṛśniḥ paṣṭhauhī garbhiṇīti viḍ vai maruto viśo vā enam etad garbhaṃ karoti tasmād vā eṣa viśaḥ priyaḥ priyo hi garbha ādityājā malihā garbhiṇītīyaṃ vā aditir asyā vā enam etad garbhaṃ karoti tasmād vā eṣa duḥparāṇodo 'syā hi garbho 'thaite satyadūtāḥ prasavāya sāvitro devā asurair vijayam upayanto 'śvinoḥ pūṣaṇi satyaṃ nyadadhata vāg vai sarasvatī vācā satyaṃ prahiṇoti ||
etal : fn emended| ed|: etaṃ
abhyaṣikṣi rājābhūm || iti śrad dhāsmai suṣuvāṇāya dadhati saṃvatsaram agnihotraṃ juhoty anusantatyai
||4.4.9||agniṣṭomam agre jyotiṣṭomam āharati yajñamukhaṃ vā agniṣṭomo yajñamukham evālabhya savam ākramate 'thaiṣa triṣṭomas tasya trivṛt prātaḥsavanaṃ pañcadaśaṃ mādhyandinaṃ savanaṃ tejo vai trivṛt kṣatraṃ pañcadaśas teja evāsya kṣatre dadhāti na vā atrāpi saptadaśas tāyate prajāpatir vai saptadaśo yajñaḥ prajāpatir yad yajñas tāyate tena saptadaśo 'nantaritaḥ pañcadaśaṃ mādhyandinaṃ savanam ekaviṃśaṃ tṛtīyasavanam iti viḍ vā ekaviṃśaḥ kṣatraṃ pañcadaśo viśi vāvāsyaitat kṣatraṃ pratiṣṭhāpayām akaḥ sarve catustriṃśāḥ pavamānā abhiṣecanīyasya trayastriṃśad devatās tā evāsyaitenābhīṣṭāḥ prītā bhavanty atha ya eṣa catustriṃśaḥ prajāpatir vai catustriṃśaḥ prajāpatim evāpnoti saṃśaro vā eṣa stomānām ayathāpūrvaṃ yad viṣamāḥ stomā yat samāḥ pavamānās tenaivāsaṃśaras tena yathāpūrvam ātmanā vā agniṣṭomena ṛdhnoty ātmanā puṇyo bhavati prajā vā ukthāni paśava ukthāni yad ukthyo 'nusantatyai yo vai savād eti nainaṃ sava upanamati yaḥ sāmabhyā eti pāpīyānt suṣuvāṇo bhavati yāni devarājānāṃ sāmāni yat tebhyo naiti tenaiva savān naity etāni vai sāmāni yat pṛṣṭhāni yat pṛṣṭhāny upayanti tenaiva sāmabhyo naiti yāni devarājānāṃ sāmāni tair asmiṃl loka ṛdhnoti yāni manuṣyarājānāṃs tair amuṣmiṃs tad ubhayor evaitair lokayor ṛdhnoty asmiṃś cāmuṣmiṃś codvatīṣu sruvata udvad vā anuṣṭubho rūpam ānuṣṭubho rājanyas tasmād udvatīṣu sruvate 'nuṣṭup prathamā bhavaty anuṣṭub uttamā vāg vā anuṣṭub vācā vā etat prayanti vācodyanti saury anuṣṭub uttamā bhavati svargasya lokasya samaṣṭyay ekaviṃśaṃ keśavapanīyasya bahiṣpavamānam ekaviṃśam abhiṣecanīyasyottamam iti viḍ vā ekaviṃśaḥ kṣatraṃ saptadaśo viśo vā etan madhyataḥ sūyate tasmād vā eṣa viśaḥ priyo viśo hi madhyataḥ sūyate yatra vā enam ado diśo vyāsthāpayati tat svargaṃ lokam abhyārohati yad imaṃ lokaṃ punar nopāvarohed atijanaṃ vā gached ud vā mādyed yad eṣa pratīcīnastoma imaṃ vā etal lokaṃ punar upāvarohati
||4.4.10||caturthakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
apo vai vṛtraḥ paryaśayat tato yā atyamucyanta tā jīvā yajñiyā girir vai vṛtro yā atimumucānā dhāvanti tā jīvā yajñiyā yad vahantīnāṃ gṛhṇāti yā eva jīvā yajñiyās tāsām eva gṛhṇāti pratīpam upamārayaty achambaṭkārāya sūryasyāvakāśe gṛhṇāti sendrā eva gṛhṇāti haviṣmatīr imā āpā iti haviṣmatīr eva gṛhṇāty āviḥsūrye gṛhyā uttaram eva yajñakratum abhigṛhṇāty anuṣṭubhā gṛhṇāty anuṣṭub vai sarvāṇi chandāṃsi sarvair evaināś chandobhir gṛhṇāti varṣma vā eṣā chandasāṃ varṣmainaṃ samānānāṃ gamayati caturbhir gṛhṇāti tribhiḥ sādayati tat sapta saptapadā śakvarī śākvarāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe 'po vai rātrir divā bhūte praviśati tasmād āpo divā kṛṣṇā apo 'har naktaṃ tasmād āpo naktaṃ śuklā yad divā gṛhṇāty ubhe evāhorātre gṛhṇāti divā vai manuṣyā yajñena caranti naktaṃ devās tasmād rātribhiḥ śravasyate saṃsthāpya vai manuṣyā yajñaṃ niḥpadyanta āpaḥ khalu vai viśve devā yad apaḥ pariharanty adbhyo vā etad yajñaṃ samprādād anyaste 'sya yajñe kriyate yad vai yajñasyāntaryanti tac chidraṃ tad anu rakṣāṃsi yajñam avayanty āpo vai rakṣoghnīr apo rakṣāṃsi na taranti yad apaḥ pariharanti rakṣasām ananvavāyāya yā divā gṛhṇāti yā atrīḥ prajās tāsām etā yonis tā etā anuprajāyante yā naktaṃ gṛhṇāti yā ādyāḥ prajās tāsām etā yonis tā etā anuprajāyanta ubhayīr eva prajāḥ prajanayaty atrīś cādyāś cāgnīdhre sādayaty etad vā anabhijitam atho atra hi tāṃ rātriṃ devatā upavasanti devā vai yajñasya śvastanaṃ nāpaśyaṃs te vā etad eva yajñasya śvastanam apaśyan yad vasatīvarīr yad vasatīvarīr gṛhītvopavasanti śvastanaṃ vā etad yajñasyālabhyopavasanty atho āpo vai viśve devāḥ sarvā vā etad devatā ālabhyopavasanti yasyāgṛhītāḥ sūryo 'bhinimroced ya āhitāgniḥ somayājī tasya kumbhād gṛhyās tasya hi gṛhītā agnim upariṣṭād dhārayeyur atha gṛhṇīyād jyotiṣmatīr evainā gṛhṇāti hiraṇyaṃ haste bhavaty atha gṛhṇāti satyaṃ vai hiraṇyaṃ satyenaivainā gṛhṇāti varo dakṣiṇā vareṇaivainā gṛhṇāti yat tatra dhanam adāsyant syāt tad deyam
||4.5.1||pracaraṇyām agre gṛhṇāty eṣā hy agre pracaraty apo vai somasya rasaḥ praviṣṭo 'gniḥ sarvā devatā vaiśvadevīr āpo yajñamukhaṃ grāvāṇaḥ savitṛprasūto vā etat sarvābhir devatābhir apāṃ somasya rasam achaiti śṛṇotv agniḥ samidhā havaṃ mā iti yasminn evāgnau juhoti tam etad āha śṛṇvantv āpā iti yā evāpo 'chaiti tā etad āha dhiṣaṇā ca devīti vāg vai dhiṣaṇā devī vācaṃ vā etad āha śṛṇota grāvāṇo viduṣo nu yajñam iti yajñamukhaṃ hi grāvāṇaḥ śṛṇotu devaḥ savitā havaṃ mā ity āha prasūtyā eva ||
apa iṣya hotaḥ || iti yajñaṃ preṣyeti vā etad āha ||
pra brahmaṇā iti brahmaṇaiva yajñam achaiti maitrāvaruṇasya camasenāchaity eṣa hy agre pracaraty atho mitrāvaruṇau hy apām īśāte yajñamukhaṃ vai mitrāvaruṇau yajñamukham āpo yajñamukhenaiva yajñamukham achaiti yatra hotuḥ prātaranuvākam anubruvata upaśṛṇuyāt tad apo 'dhvaryur gṛhṇīyād yan nopaśṛṇuyād badhiraḥ syād vāco hi chidyate 'tha yaj juhoti havir bhūtā evainā gṛhṇāty atho abhighṛtā eva tṛṇaṃ prāsya juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyād ghṛtaṃ vai devā vajraṃ kṛtvā somam aghnann abhi khalu vā etā ghārayanti tasmād āhutim apaplāvayaty atho āhutiṃ ned dharāṇīti kārṣy asīty āhutim apaplāvayati samudrasya vo 'kṣityā unnayā ity upasārayaty apām evākṣityay apo vai somasya rasaḥ praviṣṭaḥ somam apāṃ raso 'pāc ca khalu vai napāc cāpāṃ somasya rasasyeśāte tau vā etad āhutyā bhāgadheyenāpāṃ somasya rasaṃ nirayāciṣṭobhe ahorātre vasatīvarīṣu grahītavye ity āhuḥ pūrvedyur anyā gṛhṇāti purānyāḥ sūryasyodetos tathāsyobhe ahorātre vasatīvarīṣu gṛhīte bhavataḥ pūrvedyur anyā gṛhṇāti purānyāḥ sūryasyodetor ubhayīr evaināḥ sadyogṛhītā akar bhrātṛvyā vā etā gṛhyante yā maitrāvaruṇasya camase yāś ca nigrābhyās tā ubhayīr upariṣṭāc cātvālasya samanakti sañjñānam ābhyaḥ karoti mitram ābhyo dadāti cātvālān nirgṛhyanta eṣa vā apāṃ yoniḥ svād eva yoner nirgṛhyante 'skannatvāya ||
pra : fn emended| ed|: pra|
aver apo 'dhvaryā3om || ity avido yajñā3m iti vā etad āha ||
utem anamnamur utemaṃ paśya ||
ayaṃ me raddha iti vā etad āha yady agniṣṭomo juhoti na vā agnim agniṣṭomasya stotreṇa na śastreṇātiyanty agniṣṭomam eva yajñakratum anusantanoti yady ukthyaḥ paridhim anakati pare vā agneḥ paridhayaḥ parāṇi paridhibhya ukthāny ukthāny eva yajñakratum anusantanoti yady atirātra etad eva yajur vadan havirdhānaṃ prapadyeta paraṃ vai paridhibhyo havirdhānaṃ parokthebhyo rātrī rātrīm eva yajñakratum anusantanoti stenaṃ mano 'nṛtavādinī vāg atha kena somā gṛhyante kena hūyantā iti pṛched ṛtaṃ vai satyaṃ hiraṇyam ṛtenaiva satyena gṛhyanta ṛtena hūyante
||4.5.2||devebhyo vai manuṣyebhyaḥ svargāya lokāya yajña āhriyate yad dhṛde tveti tena devebhyo yan manase tveti tena manuṣyebhyo yad āha dive tvā sūryāya tveti tad anu yajñaṃ svargaṃ lokaṃ samārohayati vi vā etad yajñaś chidyate yasmai kam āhriyate tad dhy enam anu svargaṃ lokaṃ samārohayati yad āha divi deveṣu hotrā yacheti hotrābhir vai yajñaḥ santato hotrābhir eva yajñaṃ santanoti ||
devebhyaḥ prātaryāvabhyo 'nubrūhi || iti chandāṃsi vai devāḥ prātaryāvāṇaś chandobhyo vā etad anuvāca āha purā vācaḥ pravaditoḥ prātaranuvākam anvāha yajamānāyaiva vācaṃ gṛhṇāti na vā etarhi yajamāno hastā avanenikte yad apsumatīṃ prathamām anvāha prātaravanego vā eṣa yajamānasya yatra vā ado 'paḥ pariharanty adbhyo vā etad yajñaṃ samprādād yad apsumatīṃ prathamām anvāhādbhyo vā etad yajñaṃ punar ālabhate sarveṣāṃ vai devānāṃ prātaranuvāka āpaḥ khalu vai viśve devā yad apsumatīṃ prathamām anvāha sarvā vā etad devatā apnoti sarvā vyaśnoti yathā vai sāmidhenīr evaṃ prātaranuvāka āsādya vai haviḥ sāmidhenīr anvāhur etat khalu vā etarhi havir yat somas tasmāt somam upāvahṛtyānvāha gāyatrīṃ ca sampādayati jagatīṃ ca tad dve chandasī ekaṃ chando 'bhisampādayati bṛhatīṃ triṣṭubhaṃ ca kakubhaṃ ca tad dve chandasī ekaṃ chando 'bhisampādayati bṛhatīm anuṣṭubhaṃ ca paṅktiṃ ca tat ṣaṭ chandāṃsy ekaṃ chando 'bhisampādayati bṛhatīm anuṣṭuppratipatkāni chandāṃsi kuryād yajñāvakīrṇasya vāg vā anuṣṭub vācaivainaṃ bhiṣajyati samayā triṣṭubhaṃ ca jagatīṃ cānubrūyāt paśukāmasya paśavo vai jagatī paśumān bhavati sarvāṇi chandāṃśy anvāha prajāpatir vai chandāṃsi prajāpatim evāpnoti prajāpater vā etad ukthaṃ yat prātaranuvāko vyuṣṭāyāṃ purā sūryasyodetor anubrūyād eṣa hi prajāpater lokaḥ pavitraṃ vai prātaranuvāko yajamānam evaitena punāti śatam anubrūyād āyuḥkāmasya śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti sapta ca śatāni viṃśatiṃ cānubrūyāt paśukāmasyaitāvanti vai saṃvatsarasyāhorātrāṇi saṃvatsareṇaivāsmai paśūn avarunddhe sahasram anubrūyāt svargakāmasya yāvad vai sahasraṃ tāvad ite 'sau lokaḥ svargasya lokasya samaṣṭyay aparimitā anvāhāparimitasyāvaruddhyai paṅktyā paridadhāty uttaram eva yajñakratum abhigṛhṇāti
||4.5.3||yajñasya vā etāḥ pannejanīḥ puṃsām agnīt strīṇāṃ neṣṭā yad agnīn neṣṭur upastham āsīdati mithunaṃ vā etat sambhavato yat tarhy apa upapravartayati tasminn eva mithune reto dadhāti patny upapravartayati patnyā hi prajāḥ prajāyanta ūruṇopapravartayaty ūruṃ hy anu prajāḥ prajāyante dakṣiṇenoruṇopapravartayati dakṣiṇaṃ hy ·rum anu prajāḥ prajāyante 'ntarata upapravartayaty antarato hi prajāḥ prajāyante yad dakṣiṇā pravartayet pitṛloka enā nidhuved atha yad udīcīr upapravartayati manuṣyalokam evainā upaprajanayati prājāpatyo vā udgātā saṅkśāpyamāno vā udgātā patnyā retā ādatte yad āha vāmī te sandṛśi viśvaṃ reto dheṣīyeti tathā ha nādatte dvādaśe stotra upapravartayati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaro dvādaśāgniṣṭome stotrāṇy āpaḥ śāntir yat tarhy apa upapravartayati śamayaty eva devasya tvā savituḥ prasava iti savitṛprasūta evainam ādatte 'śvinor bāhubhyām ity aśvinau vai devānām adhvaryū pūṣṇo hastābhyām iti devatābhir eva grāvāsīti rāte hy eṣa devebhyaḥ somam adhvarakṛd devebhyā ity advaraṃ hy eṣa devebhyaḥ karotīndrāya tvā suṣuttamaṃ madhumantaṃ payasvantam ity aindro hi yajña indraṃ khalu vā etarhy anyā devatā anv indrāya tvā vasumate rudravatā iti vasavaś ca hy enam etarhi rudrāś cānv indrāya tvādityavatā ity ādityā hy enam etarhy anv agnaye tvā rāyaspoṣada ity agnir vai sarvā devatā etā hy enam etarhi devatā anu viṣṇave tveti viṣṇur hi yajño vyāno vā upāṃśusavanaḥ prajā aṃśavo vyānaṃ vā etat prajāsu dadhāti śvātrāḥ stha vṛtraturā ity eṣa vā apāṃ somapītha etaṃ vai viśvāmitro 'pāṃ somapīthaṃ vidāñcakāra tasmai sindhavo dhokṣam anamantāpāṃ vā eṣa somapītho 'po vā etat somapīthena samardhayati yo vā apāṃ somapīthaṃ veda na ha vā āsv ārtim ārchati karoty āsu vīryaṃ yat te soma divi jyotir iti somo vai vājas tasya candramās tṛtīyam ayaṃ yaḥ pavate sa tṛtīyaṃ yena yajante sa tṛtīyaṃ garbhān amunā dādhāra prāṇān anena yachaty ayaṃ yaḥ pavate 'nnam anena dādhāra yena yajante tasya vai vājasya satyaṃ vājinam annaṃ vājinaṃ dakṣiṇā vājinaṃ tā vā asyaitat tanvaḥ sambhṛtya taṃ sarvaṃ satanuṃ bhūtam āpyāyayanti vajro vai grāvā hanū adhiṣavaṇe krūram iva vā etad yajñe kriyate yad āha dhiṣaṇe īḍite īḍethām iti śamayaty eva
||4.5.4||vasatīvarībhiḥ somam āpyāyayanti na hi somena soma āpyāyate 'dbhir hi soma āpyāyate nigrābhyābhir upāṃśum ato hītare somā gṛhyante prāṇo vā upāṃśur aṅgānītare grahā yad anyata āpyāyayeyuḥ prāṇena yajñaṃ vichindyur aṣṭau kṛtvaḥ prātar abhiṣuṇoty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatrīṃ vā etat prātaḥsavane vyāyātayanti devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā upāṃśau yajñaṃ saṃsthāpyam apaśyaṃs tam upāṃśau samasthāpayaṃs tad upāṃśā eva yajñaḥ saṃsthāpyo 'ṣṭau kṛtvaḥ prātar abhiṣuṇoty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatrīm evāpnoti yad ekādaśa triṣṭubhaṃ tena yad dvādaśa jagatīṃ tena trir vigṛhṇāti trīṇi vai savanāni savanāny evāpnoty etad vā upāṃśau yajñaṃ samatiṣṭhipaṃs tena saṃsthitenāriṣṭena bhūtena pracaranti trir vigṛhṇāti trayo hīme prāṇāḥ prāṇo 'pāno vyāno 'tho trayo vā ime lokā imān eva lokān āpnoty asau vā upāṃśur antarikṣam antaryāma iyam upayāmo yad upayāmagṛhītā gṛhyante 'nayā vā etad gṛhyante tad askannā vā ete 'nayā hi gṛhyante yat sthālyā gṛhyante 'nayā vā etad gṛhyante 'syā vā eṣādhikriyate tad askannā vā ete 'nayā hi gṛhyante yad dārumayeṇa gṛhyante 'nayā vā etad gṛhyanta iyaṃ hi vanaspatīnāṃ yonis tad askannā vā ete 'nayā hi gṛhyanta eṣa te yonir iti sādayatīyaṃ vai somasya yonir asyāḥ somo 'dhi jāyate sva evainaṃ yonau dadhātīyaṃ vai devapātraṃ tad ya evaṃ veda pra vasīyasaḥ pātram āpnoti brāmaṇaṃ tu pātre na mīmāṃseta yaḥ pātriya iva syād anupayāmagṛhīto gṛhyate 'nupayāmagṛhītaṃ hi prajāḥ prāṇam upajīvanty apavitrapūto gṛhyate 'pavitrapūtaṃ hi prajāḥ prāṇam upajīvanty asanno hūyate 'sannaṃ hi prajāḥ prāṇam upajīvanti pavitrapūtā vā anye somā atha vā eṣa vākpūto yad upāṃśus tasmād vācaspataye pavasvety āha vākpūto hy eṣo 'ṃśubhiḥ pāvayati prāṇā vā aṃśavaḥ prāṇair evainaṃ pāvayati dvābhyāndvābhyāṃ pāvayati dvaudvau hīme prāṇā devo devānāṃ pavitram asīti yat svit somaṃ somena punāti svāṅkṛto 'sīti prāṇam eva svam akṛta manas tvāṣṭv iti manasaiva prāṇam āpnoti svāhā tvā subhava sūryāyeti sūryadevatyā hi sarve somā hūyante 'tho atra vai devānāṃ priyās tanvas tā evāvarunddhe devebhyas tvā marīcipebhyā iti raśmayo vai devā marīcipāḥ paridhayo raśmayo 'sā āditya āhavanīyas tān eva prīṇāty ūrdhvas tiṣṭhan juhoty ūrdhvo hi tiṣṭhan vīryavattaro yaṃ dviṣyāt tasya jihmas tiṣṭhan juhuyāt prāṇān asya vlināti vihvāruko bhavati yady abhicared ā tamitos tiṣṭhed agnir āhutim abhitvaramāṇas tājag anugachati yadi kāmayeta varṣet parjanyā iti parimṛjyordhvam unmṛjyād oṣadhībhyo vā eṣo 'muto varṣaty oṣadhīr eva nedīyo vṛṣṭyā akar yadi kāmayeta varṣet parjanyā iti parimṛjyāvācīnam avamṛjyād vaiśvānareṇaiva vṛṣṭim api hanti nāpidheyo yad apidadhyāt prāṇam asyāpidadhyāt pramāyukaḥ syād yaṃ dviṣyāt tasyāpidadhyāt prāṇam evāsyāpidadhāti yady abhicaret || idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasya prāṇam apidadhāmi || ity apidadhyāt prāṇam evāsyāpidadhāti ||
iti : fn oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā, p| 114
idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasya prāṇe sādayāmi || ity abhicarant sādayet prāṇa evāsya sādayati pramāyuko bhavati prāṇāya tvety anabhicarant sādayet
||4.5.5||pavitraṃ vitanvanti prāṇāpānayor vidhṛtyay upayāmagṛhīto gṛhyate 'pānena vai prāṇo dhṛtaḥ prāṇasya dhṛtyay antarikṣaṃ vā antaryāmo 'ntarikṣam imāḥ prajā yad etad pātraṃ sūdavat sādayati prajāsv eva rasaṃ dadhāti devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā upāṃśum apaśyaṃs tam agṛhṇata taṃ purā stotrāt purā śastrād dhotum upodatiṣṭhaṃs te 'surā acikayur juhvati vā iti te vajram ādāyābhyapataṃs te devā antaryāmam apaśyaṃs tam agṛhṇata tenāsurān ebhyo lokebhyo 'ntaradadhata tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvān antaryāmaṃ gṛhṇīte 'ntaryāmenaiva bhrātṛvyam ebhyo lokebhyo 'ntardhatte bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau vyāna upāṃśusavano yad eṣa grāvāntaraite pātre sādyate prāṇāpānayor vidhṛtyai yo vā etā ījate yenaitau vidhṛtā eṣa vāva sa upāṃśusavano grāvā prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau vyāna upāṃśusavano yad ete pātre etaṃ grāvāṇam ā tṛtīyāt savanān na jahītas tasmāt suptasya sarvāṇy anyāni śrotrāṇy apakrāmanti prāṇāpānau tv enaṃ na jahīto 'tha yat punar ardayati tasmāt suptvā punaḥ prabudhyante prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau vyāna upāṃśusavano yad ete pātre etaṃ grāvāṇam ā tṛtīyāt savanān na jahītas tasmāt pakṣiṇo viyatya pakṣān īrayanto nāvapadyante 'tha yat punar ardayati tasmāt punar abhyāyuvate prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau vyāna upāṃśusavano yad ete pātre punaḥ prayujyete tasmād imau dvā adhastāt prāṇau ghnanti vā etat somaṃ yad abhiṣuṇvanty advaryuḥ prathamo 'bhiṣuṇoti vyardhuko bhavati yatra mūlaṃ tad abhiṣutya etad vā asya videvatamaṃ tathā hāvyardhuko ha bhavati yo vai devakṣetraṃ vidvāṃ samarpayaty ārtim ārchati pātrāṇi vāva devakṣetraṃ yatra vā agre 'dhvaryuḥ somaṃ juhoti tad enaṃ devatāḥ pratyāsata iha no paramā ha riṣyatīti yat tato 'nyatra juhuyād yad asya svaṃ tad anyebhyaḥ prayached asvo ha bhavaty etad vā adhvaryoḥ svaṃ yad āśrāvayati yad āśrāvyāhutvā pracyaveta yad asya svaṃ tasmāt pracyavetāsvo ha bhavaty etad vā adhvaryoḥ svaṃ yad vāyavyaṃ yad vāyavyam anālabhyāśrāvayed yad asya svaṃ tasmāc chidyetāsvo ha bhavati tad ya evaṃ vidvān āśrāvya hutvā vāhutvā vā pracyavate bahv asya svaṃ bhavati na svāc chidyate vāyavyam ālabhyāśrāvayati svavān eva bhavati
||4.5.6||brahmavādino vadanti kiṃ tad yajñe kriyate yasmād dhastādānā anye paśavo mukhādānā anya iti yad upāṃśur hastena gṛhyate tasmān markaṭaḥ puruṣo hastī te hastādānā mukhaṃ vai vāyavyaṃ yad vāyavye netare grahā gṛhyante tasmād itare paśavo mukhādānā brahmavādino vadanti kiṃ tad yajñe kriyate yasmāt sadyo jātāḥ paśavaḥ pratitiṣṭhanti saṃvatsare puruṣā ity upāṃśvantaryāmau vā anv anye paśavaḥ puruṣas tvai yajñena sammitaḥ prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau yad etau grahā asannau hūyete tasmāt sadyo jātāḥ paśavaḥ pratitiṣṭhanti saṃvatsaro vā agniṣṭomo dvādaśa māsāḥ saṃvatsaro yad eta itare grahāḥ sādyante tasmāt puruṣo jātaḥ saṃvatsare pratitiṣṭhati yat te somādābhyaṃ nāma jāgṛvīty eṣa vai somasya somapīthaḥ somaṃ vā etat somapīthena samardhayati yo vai somasya somapīthaṃ veda na somapīthāc chidyate somo vā imā diśo 'bhyakāmayata prāg apāg andharāg udag ity ābhir enaṃ digbhiḥ samūhaty ābhiḥ samardhayati kāmam enaṃ gamayati kāmaṃ ha gachati kāmukā enaṃ striyo bhavanti yāṃ kāmayeta tāṃ tarhi manasā dhyāyet sā hainaṃ kāmayate 'mba nismareti smareti vā etad āha sam arir vidām iti sam anena vitsveti vā etad āha catvāro vai pṛśneḥ stanā āsaṃs tatas tribhir devebhyo 'duhat kuśībhir eko 'nunaddha āsīt taṃ vā indra evāpaśyat tenendrāyaivāduhat tad vā asya kauśikatvaṃ yad āha || brāhmaṇa kauśikā iva || iti catur nigrābham upaiti catvāri vai payāṃsi yāvad eva payas tad āpnoti triḥ sambharati tasmād etasyāṃ trayo bhāgāḥ prātar madhyandine sāyaṃ catur nigrābham upaiti triḥ sambharati tat sapta saptapadā śakvarī śākvarāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe nava kṛtvo nigrābham upaiti triḥ sambharati tad dvādaśa dvādaśa māsāḥ saṃvatsaro dvādaśāgniṣṭome stotrāṇy eṣā yajñasya mātrā svarbhānur vā āsuraḥ sūryaṃ tamasāvidhyat tasya devās tamo 'pāghnan yat prathamaṃ tamo 'pāghnant sāviḥ kṛṣṇābhavad yad dvitīyaṃ sā lohinī yat tṛtīyaṃ sā balakṣī sa svena rūpeṇa niramucyata yad balakṣaḥ pavitraṃ bhavati tataḥ śukro gṛhyate yajamānasya vā etat pavitraṃ yajamānam evaitena punāty amotaṃ syād ātmana evainad akṛta yad anyatrotam apavitraṃ tad yajamānasya
||4.5.7||puruṣo : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
vāg vā aindravāyavaḥ sā vai vāg ekadhāvadadyāvadavyāvṛttāsīt sa indro 'bravīn mahyam atrāpi somaṃ gṛhṇītāhaṃ va etāṃ vācaṃ vyāvartayiṣyāmīti sa vai vācaiva vācaṃ vyāvartayad yad aindravāyavo gṛhyate vāco vyāvṛttyai vāyave prathamaṃ gṛhṇāti vāyava uttamaṃ madhyata indrāyendriyeṇa vā iyaṃ vāṅ madhyato vidhṛtendriyavatīṃ vācaṃ vadati ya evaṃ veda devā vai somam ajighāṃsaṃs taṃ nāśaknuvan hantuṃ vāyur hy asminn antarāsīt prāṇas taṃ devā apāśāsur upa nā āvartasveti so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīn maddevatyāny eva pātrāṇy āsann iti tasmād apaturīyaṃ vāyoḥ pātram atha vāyavyāny ucyante tato vai devāḥ somam aghnan sa hato 'pūyat tasmād devā udabībhatsanta sa vāyur abravīd ahaṃ va etaṃ somaṃ svadayiṣyāmi bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīn madagrā eva grahā gṛhyāntā iti taṃ vāyur madhyato vyavāṭ tam asvadyat tasmād vāyvagrā grahā gṛhyante tasmād u śuktaṃ pravāte viṣajanti devā vai prātaḥsavanam udyamaṃ nāśaknuvaṃs tṛtīyasavane tarhi vāyur āsīt taṃ devāḥ prātaḥsavanam abhiparyauhaṃs tena prātaḥsavanam udayachanta yad aindravāyavaḥ prātaḥsavane gṛhyate prāṇo vai vāyuḥ prāṇena va etan mukhato yajñam udyachante devā vai vṛtram ajighāṃsan sa mitro 'bravīn mitro 'ham asmi nāhaṃ haniṣyāmīti te 'bruvan jahy eveti so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīt payasaiva me somaṃ śrīṇān iti tasmāt paśavo 'pākrāman mitraḥ sann adruhā iti paśūṇāṃ hi payo yan maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇāti paśubhir evainaṃ samyañcaṃ dadhāti yan maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇāti dvidevatyatvāya yañ śītaṃ tena maitraṃ yat taptaṃ tena vāruṇaṃ brahma vai mitraḥ kṣatraṃ varuṇo brahmaṇi ca vā etat kṣatre ca payo dadhāti tasmād brahma ca kṣatraṃ ca payasvitame pañca vai brāhmaṇasya devatā agniḥ somaḥ savitā bṛhaspatiḥ sarasvatī tasmād brāhmaṇam anye manuṣyā upadhāvanty etasya hi bhūyiṣṭhā devatās tāsāṃ tisro 'vāntaraṃ śrotriyasyāgnir bṛhaspatiḥ sarasvatī tasmāñ śrotriyam aśrotriyā upadhāvanty etasya hy avāntaraṃ bhūyiṣṭhā devatās tā maitrāvaruṇaṃ prati nyāgachanti yan maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇāti tāsv eva payo dadhāti nānā vai purā mitrāvaruṇābhyāṃ somā agṛhṇaṃs tāḥ prajā anyānyasyāḥ parihāyam ādadata tato mitrāvaruṇābhyāṃ saha somam agṛhṇaṃs tato vā akalpata yan maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇāti mitreṇa vā etad varuṇaṃ kalpayati varuṇena mitraṃ mitraṃ vai vṛtraṃ jaghnivāṃsaṃ varuṇo 'gṛhṇāt sa deveṣv anāthata te 'bruvan varuṇe nāthasveti sa varuṇe 'nāthata so 'bravīd bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvan so 'bravīt sahaiva nau payasā somaṃ śrīṇān iti yan maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇāti yajamānasya nirvaruṇatvāya yady enaṃ bhrātṛvyo 'tīva syād aṅgulyāṅguṣṭham avagṛhṇīyād yady anv aṅguṣṭhenāṅgulim ||
vai : fn emended| ed|: va
tasmāt : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yo no mitrāvaruṇā abhidāsāt sapatno bhrātṛvya utpipīte bṛhaspate |
idam ahaṃ tam adharaṃ pādayāmi yathāham uttamaś cetayāni || ity uttamo ha cetayati
||4.5.8||devā vai sattram āsata kurukṣetre 'gnir makho vāyur indras te 'bruvan yatamo naḥ prathama ṛdhnavat tan naḥ saheti teṣāṃ vai makha ārdhnot tan nyakāmayata tan na samasṛjata tad asya prāsahāditsanta sa ita eva tisro 'janayateto dhanus tat tisṛṇāṃ ca dhanvanaś ca janma sa pratidhāyāpākrāmat tan nābhyadhṛṣṇuvat sa dhanvārtiṃ pratiṣkabhyātiṣṭhat sa indro vamrīr abravīd etāṃ jyām apyatteti tā abruvann abhimṛtāyāṃ vā asyāṃ na śakṣyāmo jīvituṃ bhāgo no 'stv iti so 'bravīd rasam evāsyā upajīvātheti tasmād etāḥ śuṣkād ārdram uddihanti rasaṃ hy asyā upajīvanti tā vai jyām apyādaṃs tasya dhanvārtir udardya śiro 'chinat sa samrāḍ abhavad athetaraṃ tredhā vyagṛhṇatāgniḥ pūrvārdham indro madhyaṃ vāyur jaghanārdhaṃ tasmād āgneyaṃ prātaḥsavanam aindraṃ mādhyandinaṃ savanaṃ vaiśvadevaṃ tṛtīyasavanaṃ vāyur hi viśve devāḥ prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau vyāna upāṃśusavano vāg aindravāyavo dakṣakratū maitrāvaruṇa āśvinaḥ śrotraṃ cakṣuṣī śukrāmanthinav ātmāgrāyaṇo 'ṅgāny ukthyās āyur dhruvaḥ stanā ṛtupātre mūrdhā droṇakalaśaḥ kukṣī kalaśau hanū adhiṣavaṇe jihvādhiṣavaṇaṃ grāvāṇo dantā akṣāḥ paridhayo nāsikottaravediḥ śikhā yūpaḥ śiro havirdhānaṃ pṛṣṭham āgnīdhram udaraṃ sado yad antar udare tad dhiṣṇyāḥ pāṇī āgnīdhraś ca mārjālīyaś ca pārṣṇī gārhapatyaḥ pratiṣṭhā vedir eṣa vai prajāpatiḥ pātrīyaḥ sa ha tvā enaṃ veda ya evaṃ veda
||4.5.9||caturthakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
navaite prātar grahā gṛhyanta ime vā ete gṛhyante nava prāṇā āśvino daśamo gṛhyate vyāno vā eṣa gṛhyate nābhir eva daśamo gṛhyate tṛtīyo hūyate tṛtīyo hy ayaṃ prāṇaḥ prāṇānāṃ santatyai sarve vā ete grahāḥ stotravantaḥ śastravanto nidānavanto nidānavān bhavati ya evaṃ veda hotā vā adya prātar upāṃśum ayajat tenaita ukthavanto 'tha yaṃ hotā tūṣṇīṃśaṃsaṃ śaṃsati tenaivaita ukthavanto navaite prātar grahā gṛhyante navabhir bahiṣpavamāne stuvate tair ete sāmanvanto hiṅkāreṇāśvinaḥ sāmanvān aindravāyaveṇaindravāyavo maitrāvaruṇena maitrāvaruṇa aindreṇa śukrāmanthinau vaiśvadevenāgrayaṇa ukthāyokthyo gṛhyata ukthāya dhruvaḥ santatyā aindrāgnaḥ santatyai mrutvatīyā adhvaryur juhoti hotā vaṣaṭkaroti prāṇān vā etat pradhatto yena mantreṇādhvaryuḥ prayachati tena hotā pratigṛhṇāti prāṇānāṃ gopīthāya prajāpatir vai svayaṃ hotāsīt so 'tāmyat taṃ devā dvidevatyair abhyadhāvan prāṇā vai dvidevatyā yad adhvaryur dvidevatyān hutvā kṣipraṃ hotāram abhyādravati prāṇair vā etad dhotāram abhidhinoti vaṣaṭkārevaṣaṭkāre vai hotā prāṇasyāntaṃ gachati prāṇā vai dvidevatyā yad adhvaryur dvidevatyān hutvā kṣipraṃ hotāram abhyādravati prāṇair vā etad dhotāram abhidhinoti prāṇā vai dvidevatyāḥ paśavā iḍā yad dvidevatyān abhakṣayitveḍām upahvayeta paśubhiḥ prāṇān antariyād atha yad dvidevatyān bhakṣayitveḍām upahvayate prāṇān vā etad ātman dhitvātha paśūn upahvayata indriyaṃ vai somaḥ paśava indriyaṃ yat somaṃ bhakṣayatīndriyam evātmandhatte sarvata āśvinaṃ parihāraṃ bhakṣayati tasmāt sarvā diśaḥ śṛṇoti
||4.6.1||prātar : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yad vai pātraṃ riktam anunmuktaṃ tad anu rakṣāṃsi yajñam avayanti yad aindravāyave puroḍāśam avadadhāti maitrāvaruṇe payasyām āśvine dhānām ariktatvāya vi vā etad yajñaś chidyate yat savanāni santiṣṭhate yad etāni pātrāṇy ā tṛtīyāt savanāt pariśere yajñasya santatyā avichedāya vāyavyāyāṃ śasyamānāyāṃ pātrāṇi vimuñcati prāṇo vai vāyuḥ prāṇena yajñaḥ santataḥ prāṇenaiva yajñaṃ santanoti ||
ekayā ca daśabhiś ca svabhūte dvābhyām iṣṭaye viṃśatyā ca tisṛbhiś ca vahase triṃśatā ca niyudbhir vāya iha tā vimuñca || ity āha vimuktyā evāvagataṃ vā adhvaryupātraṃ niruddhaṃ pratiprasthānaṃ yadi kāmayeta yo bahis taṃ grāme kuryāṃ yo grāme taṃ bahir iti || idam aham amum āmuṣyāyaṇam amuṣyāḥ putram amuṣyā viśo nirūhāmi || ity adhvaryupātraṃ niruhya || idam aham amum āmuṣyāyaṇam amuṣyāḥ putram amuṣyāṃ viśi sādayāmi || iti prātiprasthānaṃ sādayed yo bahis taṃ grāme karoti yo grāme taṃ bahir adhvaryupātraṃ vai yajamānasya pātraṃ pratiprasthānaṃ bhrātṛvyasya yadi kāmayeta samāvadvīryam enaṃ bhrātṛvyeṇa kuryām iti prabāhug gṛhṇīyātāṃ prabāhuk sādayetāṃ prabāhug juhuyātāṃ samāvadvīryam evainaṃ bhrātṛvyeṇa karoty adhvaryupātraṃ vai pātraṃ pāpīyaḥ pratiprasthānaṃ yadi kāmayeta pāpavasīyasaṃ syād iti pūrvo gṛhṇīyāt pūrvaḥ sādayet pūrvo juhuyād etena vai vipūjanaḥ saurākiḥ pāpavasīyasaṃ cakāra tat pāpavasīyasam evaitena karoti yajñasya vai sṛṣṭasya śiro 'chidyata tasmai devāḥ prāyaścittim aichann atha vā etau tarhi devānāṃ bhiṣajā āstām aśvinā asomapau tā upādhāvan yathā bhiṣajam upadhāvanty evam idaṃ yajñasya śiraḥ pratidhattam iti tā abrūtāṃ bhāgo nā astv iti vṛṇāthām ity abruvaṃs tā abrūtāṃ grahaṃ nau gṛhṇantu somapītham aśnavāvahā iti tad vā aśvinau pratyadhattāṃ tasmād āśvinībhir abhiṣṭuvanty aśvinau hi pratyadhattāṃ tau vai bahiṣpavamānenaiva pāvayitvā tābhyāṃ pūtābhyāṃ yajñiyābhyāṃ bhūtābhyāṃ graham agṛhṇaṃs tasmād bahiṣpavamāne stuta āśvinau gṛhyete tasmād brāhmaṇena bahiṣpavamānam abhisṛpyaṃ pavitraṃ hi tat tasmād yaṃ dviṣyāt taṃ paribādheta tad vai bheṣajaṃ tredhā vinyadadhur agnau tṛtīyaṃ brāhmaṇe tṛtīyam apsu tṛtīyaṃ tad ya evaṃ vidvān agner ante brāhmaṇāya procyāpsu bheṣajaṃ karoti samardhukaṃ ha bhavati yāvad dhi bheṣajaṃ tat kriyate vāstuhāni vā etat pātrāṇi bhavanti yad grahān gṛhītvā bahiṣpavamānaṃ sarpanti vaiṣṇavya ṛcā punar etya sammṛśati viṣṇur vai yajño viṣṇunaivaināni yajñena svargaṃ lokaṃ samārohayati
||4.6.2||prajāpater vā ete cakṣuṣī yañ śukrāmanthinav asā ādityaḥ śukraś candramā manthī tasya vai prajāpateḥ savyaṃ cakṣur aśvayat tato ye stokā avāpadyanta tair idaṃ varṣaty ekaviṃśatir vai te 'vapedus tān vāyur amuto visṛjati prajānāṃ kḷptyai tasya yā kanīnikā parāpatat sa yavo 'bhavad yan manthinaṃ saktubhiḥ śrīṇāti cakṣur evāsya sambhāvayati mithunaṃ vai somaś ca saktavaś ca yan manthinaṃ saktubhiḥ śrīṇāti mithunatvāyārtaṃ vā etat pātraṃ yan manthipātraṃ yaṃ dviṣyād ṛtvijāṃ tasmai hared ārtim ārchati ṣaṇḍāmarkau vā asurāṇāṃ purohitā āstāṃ tān devā nāśaknuvan hantuṃ brāhmaṇavanto hy āsaṃs tau devā apāśāsur upa nā āvartethām iti tā abrūtāṃ bhāgo nā astv iti vṛṇāthām ity abruvaṃs tā etau śukrāmanthinā avṛṇātāṃ te devā amanyanta yad imā asuryau somau hoṣyāmas tad anv asurā ābhaviṣyanti yan na hoṣyāmas tad anv ābhaviṣyantīti tā apanudyāthendrāyājuhuvus tasmād etā anyadevatyau gṛhyete athendrāya hūyete apanuttau ṣaṇḍāmarkau saha tena yaṃ dviṣma iti ṣaṇḍāmarkayor evainaṃ sahāpanodenāpanudate ||
āyuḥ pāhi prajāṃ pāhy amuṣya vīratāṃ pāhi || iti sādayed yo 'sya priyaḥ syāt tasya śukraṃ vai prati rāṣṭraṃ manthinaṃ niruddhaṃ mathyatā iti hy etad rāṣṭram āhur yan niruddhaṃ bhavati yadi kāmayeta yo bahis taṃ grāme kuryāṃ yo grāme taṃ bahir iti || idam aham amum āmuṣyāyaṇam amuṣyāḥ putram amuṣyā viśo nirūhāmi || iti śukrapātraṃ niruhya || idam aham amum āmuṣyāyaṇam amuṣyāḥ putram amuṣyāṃ viśi sādayāmi || iti manthipātraṃ sādayed yo bahis taṃ grāme karoti yo grāme taṃ bahir ārtaṃ vā etat pātraṃ yan manthipātraṃ yañ śukrapātraṃ punaḥ prayujyate tasmād ime samāvadvīrye tasmād ābhyāṃ samāvat paśyaty asau vā ādityaḥ śukraś candramā manthī yad apidhāya prāñcā itas tasmād etau prāñcau yantau na paśyanty atha yad anapidhāya pratyañcau tiṣṭhantau juhutas tasmāt pratyañcau yantau paśyanti yad apidhāya prāñcā itas tasmāt parāṅ prāṇo 'tha yad anapidhāya pratyañcau tiṣṭhantu juhutas tasmāt punar apāno yad apidhāya prāñcā itas tasmāt parāñco garbhā dhīyante 'tha yad anapidhāya pratyañcau tiṣṭhantau juhutas tasmāt pratyañcaḥ prajāyante cakṣuṣī vai śukrāmanthinau nāsikottaravedir yad aṅguṣṭhābhyām ākramete cakṣuṣī vā etat pradhatto 'tha yad upariṣṭād ākramete tasmād ime upariṣṭāc cakṣuṣī tutho 'si janadhāyā devās tvā śukrapāḥ praṇayantv iti yā atrīḥ prajās tāsām eṣa yonis tā etam anuprajāyante tutho 'si janadhāyā devās tvā manthipāḥ praṇayantv iti yā ādyāḥ prajās tāsām eṣa yonis tā etam anuprajāyanta ubhayīr eva prajāḥ prajanayaty atrīś cādyāś ca śukram anvārabhante tejo vai śukro brahmavarcasaṃ teja eva brahmavarcasam anvārabhanta indreṇa manyunā yujeti śukreṇa pariyanti manyunā vai yujendro 'surān avābādhata manyunā vā etad yujā yajamāno bhrātṛvyam avabādhate sañjagmānau divā pṛthivyety aratnī sandhatta imāni vā etat sandhatte yat pātre sandadhyātāṃ nedam antarā syād atha yad aratnī sandhattas tasmād idam antarā cakṣuṣor vidhṛtyai pumāṃsaṃ garbham ādhattaṃ gavīnyor iti tad anu strīṣvo yajamānasya gāvo bhavanti vīraṃ patnī janayati śukrasyādhiṣṭhānam asi manthino 'dhiṣṭhānam asīti śakalau prāsyataḥ samid vā eṣaitayor atho āhutīnāṃ pratiṣṭhityai nirastaḥ ṣaṇḍo nirasto markaḥ saha tena yaṃ dviṣma iti śakalau nirasyata etāvāṃl loko yāvad uddhataṃ yāvān eva lokas tasmād yajamāno bhrātṛvyaṃ nirbhajati śrīṇanty anyānt somān nānyāṃs tat somānāṃ mithunaṃ yāñ śrīṇanti tān anuvarṣati yān na śrīṇanti tān anuvīdhrati dārumayāny anyāni pātrāṇi mṛnmayāny anyāni tat pātrāṇāṃ mithunaṃ yo vai somasya ca pātrāṇāṃ ca mithunaṃ veda mithunā enaṃ paśavā upatiṣṭhante
||4.6.3||prajāpatir vā āgrāyaṇo ye devā divy ekādaśa sthety etāvanto vai devā yāvanta eva devās tebhyo gṛhyata āgrāyaṇaṃ vai gṛhītvā devāḥ svargaṃ lokam āyann apāsurā abhraṃśanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvān āgrāyaṇaṃ gṛhṇīte bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati ya ānujāvaraḥ syāt sa āgrāyaṇāgrān grahān gṛhṇītāgraṃ hy āgrāyaṇo yady abhicaret ||
devā : fn ⟨ devās
devā : fn emended| ed|: davā|
vidad yadi saramā rugṇam adrer mahi pāthaḥ pūrvyaṃ sadhryak kaḥ |
agraṃ nayat supady akṣarāṇām achā ravaṃ prahamā jānatī gāt ||
rugṇam : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
iti purorucaṃ kuryād rujati haivātho vāg vai saramā vācam evaiṣāṃ vṛṅkte sarā vā eṣā yajñasya tasmād yat kiñca prācīnam āgrāyaṇāt tad upāṃśu caranty atha vā etad āgrāyaṇaṃ prati vācaṃ visṛjante yajñam evāptvā vacaṃ visṛjante vāg vai devebhyo 'pākrāmat te devās tūṣṇīṃ yajñam atanvata sā vāg amanyatāntar vai mā yajñād yantīti sāgrāyaṇaṃ prati nyādravat tasmād āgrāyaṇaṃ prati vācaṃ visṛjante hiṅkṛtya vācaṃ visṛjante prāṇo vai hiṅkāro vāk prāṇas tad vāca evaiṣa yuktis trir hiṅkaroti tredhā hīyaṃ vāg vadati śanair uccair atha sūccair yāvaty eva vāk sāsya yujyate trayo vai prājāpatyā ṛtvija udgātā prastotā pratihartā te vā asyaitarhy avṛttā ayuktā yad dhiṅkaroti tenaivāsya te vṛttā yuktā bhavanti vāk ca manaś cāvadetām ahaṃ śreyān asmy ahaṃ śreyān asmīti tau prajāpatiṃ praśnam aitāṃ sā vāg abravīn naiva mayā kiṃ canānabhyuditaṃ kriyatā ity atha mano 'bravīn naiva mayā kiṃ canānabhigataṃ kriyatā iti sa manase 'nvabravīt sā vāg abravīd ahavyavāḍ evāhaṃ tubhyam asānīti tasmād eṣā prajāpataye 'havyavāṭ tasmād yat kiñcopāṃśu kriyate tad āhuḥ kṛtam etat kriyatā iti prajāpataye hi kriyate dvābhyāṃ dhārābhyāṃ prātaḥsavane gṛhṇāti tisṛbhyo mādhyandine savane catasṛbhyas tṛtīyasavane tan nava nava prāṇā ātmāgrāyaṇaḥ prāṇān evātman dhatte vi vā etad yajñaś chidyate yat savanāni santiṣṭhante ye devā divy ekādaśa stha pṛthivyām adhy ekādaśa sthāpsukṣito mahinaikādaśa stheti devatābhir vai yajñaḥ santato devatābhir eva yajñaṃ santanoti prajāpatir vā āgrāyaṇo yat sarveṣu savaneṣv abhipraskandayati prajāpatir vā etat prajā abhijighrati prajāpatir vā āgrāyaṇo yat sarveṣu savaneṣu gṛhṇāty ātmanaiva yajñaṃ santanoti prajāpatir vā āgrāyaṇo yad eṣo 'tiricyate tasmāt puruṣaḥ paśūnāṃ daviṣṭham ety āgrāyaṇo vai gāyatryā vatsaras taṃ vā etad ā tṛtīyāt savanād abhipratidhāvati gāyatryā vā ete loke sarve somā gṛhyante tāṃ vā etat sarvāṇi savanāny abhipratidhāvanty atha yat sthālyā gṛhīto vijñātasthālyā hoṣyantī3 dārumayeṇā3 iti tasmād avijñātena garbheṇa bhrūṇahātha yat sthālīṃ riñcanti na dārumayaṃ tasmāt pumān dāyādaḥ stry adāyād atha yat sthālīṃ parāsyanti na dārumayaṃ tasmāt striyaṃ jātāṃ parāsyanti na pumāṃsam atha striya evātiricyante
||4.6.4||sarā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
adāyāt : fn adāyādā?
indro vai vṛtrāya vajram udayachat sa vajram udyataṃ dṛṣṭvābibhet so 'bravīd asti vā idaṃ tyasminn antar vīryaṃ tat te pradāsyāmi mā mā vadhīr iti tad vā asmai prāyachad yajñaṃ vā asmai tat prāyachat paśūn ukthyam eva yad ukthyo gṛhyate yajñasya ca paśūnāṃ cāvaruddhyay etāvān vai yajño yāvān ukthyo 'ntaḥśleṣaṇam evānye grahāḥ plavo vā eṣa yajñasya yad ukthyo yathā vā idaṃ plavaṃ sannahya prasnāty evaṃ vā etad ukthyam ālabhya prasnāti sa enam ā yajñasyodṛcaḥ sampārayaty aṅgāni vā ukthyo yajñasya santatyai gṛhyate tasmai tvā viṣṇave tveti viṣṇur vai yajño viṣṇunā yajñaḥ santato viṣṇunaiva yajñena yajñaṃ santanoty etena vā idam ukthāni santatāni tasmāt puruṣaḥ snāvabhir anusantataḥ sada ālabhyāvanayati yajñaṃ vā etat santatya samprāpyāvanayati cakṣur vai śukraś cakṣur ukthyaś cakṣur vā etat purastād dhriyate 'tho yathedaṃ purastāt paścāt paśyann anvety evaṃ tad atha yad ekaḥ saṃs tredhā kriyate tasmād ekaḥ śreṣṭhaḥ pūrvārdhe 'vasyati yad etau grahau bhūyiṣṭhāḥ somā anu hūyante pāpavasīyasasya vyāvṛttyai yad etat pātraṃ bhūyiṣṭhāḥ somā anvāyanti tasmād ekaṃ śreṣṭhaṃ yantaṃ bahavaḥ paścād anuyanti pātrāṇi vā adhvaryuṃ puro viduhra ukthāmadāni paścaindryā sadā upacaraty āgneyyāgnīdhraṃ vaiṣṇavyā havirdhānaṃ yathādevatam evaināny upacarati tathā hainaṃ na viduhre 'ntarāhavanīyaṃ ca havirdhānaṃ cādhvaryor loko 'ntarā havirdhānaṃ ca sadaś ca yajamānasya sadaḥ sadasyānāṃ yadi kāmayetādhvaryuṃ yaśa ṛched ity antarāhavanīyaṃ ca havirdhānaṃ cāvanayet somo vai yaśa eṣo 'dhvaryor loko 'dhvaryum eva yaśasārpayati yadi kāmayeta yajamānaṃ yaśa ṛched ity antarā havirdhānaṃ ca sadaś cāvanayet somo vai yaśa eṣa yajamānasya loko yajamānam eva yaśasārpayati yadi kāmayeta sadasyān yaśa ṛched ity antaḥ sadasyāvanayet somo vai yaśa eṣa sadasyānāṃ lokaḥ sadayān eva yaśasārpayati sada ālabhyāvanayaty aindraṃ vai sada aindrāṇy ukthāny ukthānāṃ santatyay ukthānām anapachedāya ||
ukthāmadāni : fn vWc| ed|: ukthāmadāni|
upayāmagṛhīto 'si mitrāvaruṇābhyāṃ tvā ||
iti gṛhṇāti prātaḥsavane maitrāvaruṇāya ||
indrāya tvā ||
iti brāhmaṇāñśaṃsine ||
indrāgnibhyāṃ tvā ||
ity achāvākāya ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvendrāya tvā ||
iti gṛhṇāti sarvebhyo mādhyandine savane ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāvaruṇābhyāṃ tvā ||
iti gṛhṇāti tṛtīyasavane maitrāvaruṇāya ||
indrābṛhaspatibhyāṃ tvā ||
iti brāhmaṇāñśaṃsine ||
indrāviṣṇubhyāṃ tvā ity achāvākāyaivam asya yathokthaṃ yathādevataṃ gṛhītā bhavanti
||4.6.5||āyur vai dhruvas tam uttamaṃ gṛhṇāty uttamaṃ hy āyuḥ sthālyā gṛhṇāty āyuṣo dhṛtyai pūrṇaṃ gṛhṇāti sarvam āyur eti prāṇo vai gāyatry āyur dhruvo yad eṣa ā tṛtīyāt savanāt pariśaye tasmād yāvad āyus tāvān prāṇa āyur vai dhruvo yad agniṣṭomam āsta āyur evāptvā niḥsarpaty āyur vai dhruvo yat kevalaṃ juhuyād āyuḥ prajānāṃ pradadhyāt paridhānīyāyāṃ śasyamānāyām avanayati sa hy anto hotuś camase 'vanayati vaiśvadevo vai hotā vaiśvadevīr imāḥ prajāḥ sarvāsu vā etat prajāsv āyur dadhāti janānām ity āhuḥ sarvāsāṃ vā etat prajānām āyuḥ sarvābhyaḥ prajābhyo gṛhyata ubhayatovaiśvānaro gṛhyata ubhayatovaiśvānaro hy ayaṃ prāṇo 'yaṃ vāva vaiśvānaro yo 'yam avāṅ prāṇo yad eṣa kevalā uttare havirdhāne sādyate tasmād eṣo 'rdhabhāk prāṇānām ardhabhājā itare hiraṇye 'dhi sādayed āyuḥkāmasyāmṛtaṃ vai hiraṇyam āyur dhruvo 'mṛta evāsyāyur dadhāty upopte 'nye grahāḥ sādyante 'nupopte dhruvas tasmād asthnānye paśavaḥ pratitiṣṭhanti māṃsena puruṣaḥ prāṇā vā uparavā yad eta upopte grahāḥ sādyante sve vā etad yonau sādyante pūrvārdhe vā ime mukhasya prāṇā etat khalu vai havirdhānasya pūrvārdhaṃ yad dakṣiṇaṃ havirdhānaṃ tasmād dakṣiṇe havirdhāne prāṇā vā eta itare grahā āyur dhruvo nava vai prāṇā āyur daśamaṃ tasmād eṣa daśamo gṛhyate daśamaṃ hy āyur rājaputro dhruvaṃ gopāyati sarvāsāṃ vā etat prajānām āyur gopāyati tasmād rājaputro vīryavattamo yady abhicareta ||
pariśaye : fn emended| ed|: pariśayet
idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasyāyuḥ pravartayāmi || iti dhruvaṃ pravartayed āyur evāsya pravartayati yat pravartayet sarvāsāṃ prajānām āyuḥ pravartayec chuk prajā ṛched avartir yajamānaṃ gṛhṇīyāt kṣodhuko 'dhvaryuḥ syāt tad vyaṅgya eva ||
dhruvaṃ tvā dhruvakṣitim amum āsthānāc cyāvayāmi || ity āsthānād evainaṃ cyāvayati pramāyuko bhavati dhruvaṃ vai pracyavamānaṃ viśvā bhūtānu pracyavante pra yajamāna āsthānāc cyavate tad abhimṛśyo divi divyān dṛṃhāntarikṣe antarikṣyān pṛthivyāṃ pārthivān iti yathāsthāma vā etat prajā dṛṃhati sva āyatane yajamānam āyuṣā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yasya dhruvaḥ skandaty āyur vīryaṃ dhruvas tad abhimṛśyaḥ ||
āyurdhā asi dhruvāyur me dhehi || ity āyur evāsmin dadhāti varo dakṣiṇā vareṇaiva varaṃ spṛṇoty ātmā hi varaḥ putrasenasya ha vai bhaimasene dhruva upadadāsa taṃ śṛṇvānaḥ sthairabrahmaṇa ṛtenaibhyo lokebhya āpyāyayāñcakāra ||
svāhā diva āpyāyasva || iti sa tṛtīyaṃ babhūva ||
svāhāntarikṣād āpyāyasva || iti sa dvibhāgaṃ babhūva ||
svāhā pṛthivyā āpyāyasva || iti sa pupūre tad ṛtenaivaibhyo lokebhyo dhruva āpyāyayitavyo dvādaśe stotre 'vanayati ||
dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro yajño yajñaḥ prajāpatiḥ prājāpatyaḥ puruṣo yāvān eva puruṣas tasminn āyur dadhāti yat stūyamāne 'vanayed garbhāḥ prapādukāḥ syur yañ śasyamāne yuvānaḥ pramīyeran yañ śaste bahiḥ prāṇān dadhyāt sakṛñ śastāyāṃ madhyato 'vanīyo madhyato vā etat prajānām āyur dadhāti ||
svayambhūr asi śreṣṭho raśmiḥ priyo devānāṃ saṃsadanīyaḥ ||
taṃ tvā subhava devā abhisaṃviśantu ||
āyurdhā asi dhruvāyur me dhehi ||
ity āyur evāsmin dadhāti ||
varcodhā asi dhruva varco me dhehi ||
iti varca evāsmin dadhāti ||
iṣo 'si tveṣo 'si nṛmṇo 'si vrato 'si dakṣo 'si tasya ta iṣasya tveṣasya nṛmṇasya vratasya dakṣasya bhakṣīya svasya cāraṇasya ca śūdrasya cāryasya ca yathā tvaṃ sūryāsi viśvadarśata evam ahaṃ viśvadarśato bhūyāsam ||
iti viśvadarśato ha bhavaty asau vā ādityaḥ svayambhūḥ śreṣṭho raśmir yathaiṣa svayam abhavad evaṃ svayaṃ bhavati ya evaṃ veda
||4.6.6||athaita ṛtugrahāḥ saṃvatsarasya vā ete vidhṛtyai gṛhyante dvādaśa māsāḥ saṃvatsaras tasmād dvādaśa ṛtugrahā madhuś ca mādhavaś ca vāsantikā ṛtū asannā hūyante 'sannā hīma ṛtavo nānyo'nyam abhiprapadyate yad anyo'nyam abhiprapadyeta ṛtā ṛtur abhīyād atha yad anyo'nyaḥ prapadyate tasmād idam ṛtā ṛtur anunihitāḥ pariplavanta ubhayatomukham ṛtupātram ubhayatomukhā hīma ṛtavo na vai tad vidma yata ṛtūnāṃ mukhaṃ saha prathamaṃ gṛhṇāte sahottamaṃ saha yujyete saha vimucyete caturdaśa vā etat kuruto 'ti vā etad recayato 'sti māsas trayodaśas tam evaitenāptvāvarunddha ṛtubhyo vai prajāḥ prajāyante yat ṣaḍ ṛtunā catur ṛtubhir ṛtubhyo vāvāsmā etac catuṣpadaḥ paśūn prajanayato 'tha yac catur ṛtubhir dvir ṛtunartubhyo vāvāsmā etad dvipadaḥ paśūn prajanayato yad dvir ṛtunā dvau hīmā ṛtū atha yad dve ṛtupātre dvaudvau hīma ṛtavo nānuyajati vaiśvānaro vaṣaṭkāro yad anuyajed vaiśvānaram ṛtuṣv anvavasṛjed andho vā idam āsīd avyāvṛttam ahar āsīn na rātris tad devā ṛtugrahair vyāvartayan yad ṛtugrahā gṛhyante 'horātrayor vyāvṛttyai saṃvatsaro vai svargo lokas tasya vā eta ākramā yad ṛtugrahā yad ṛtugrahā gṛhyante svargasya lokasyākrāntyai
||4.6.7||nānyo'nyam : fn emended| ed|: nānyo'nyam
abhiprapadyeta : fn m| ed|: abhiprapadyata
anyo'nyaḥ : fn h| and bb| ed|: anyo'nyaḥ
ādityā vā ita uttamāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te vā itaḥ pratisaṃhitāḥ purastād evānyat sarvaṃ saṃvatsaro vai svargo lokaḥ saṃvatsaram etau kalpayituṃ plāyete yad adhvaryū yad aindrāgnam ṛtupātreṇa gṛhṇāti saṃvatsaraṃ vā etad anvārabhate svargāya lokāyātho jyotir upariṣṭād dadhāti svargasya lokasya samaṣṭyay asau vā ādityaḥ śukraḥ puruṣo vaiśvadevo yañ śukrapātreṇa vaiśvadevaṃ gṛhṇāti tasmāt puruṣa evāmuṃ pratyak sarve 'nye nyañcaḥ paśavo devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devāḥ prātaḥsavane vaiśvadeve yajñaṃ saṃsthāpyam apaśyaṃs taṃ prātaḥsavane samasthāpayan yad vaiśvadevaḥ prātaḥsavane gṛhyate prātaḥsavane vā etad vaiśvadeve yajñaṃ saṃsthāpayati tena saṃsthitenāriṣṭena bhūtena pracaranti devā vai sarve prātaḥsavanam abhyāyachan nottarābhyāṃ savanābhyām atiṣṭhanta yad vaiśvadevaḥ prātaḥsavane hūyate prātaḥsavane vā etad vaiśvadeve devatās tarpayanti tās tṛptā uttare savane abhisṛjyamānā yanti vajro vai marutvatīyā vajra eva prathamo 'pagūrtir dvitīyaḥ stṛtir uttamo vajro vai dhanur dhanur eva prathamaḥ pratihitir dvitīyo visṛṣṭas tṛtīyaś cakriyau vā ete yajñasya yan marutvatīyā akṣo madhyamaḥ pakṣasī abhito marudbhir vai vīryeṇendro vṛtram ahan na ṛte marudbhyo 'śaknod vīryaṃ kartuṃ yan marutvatīyo graho gṛhyate marutvatīyaṃ śasyate tena mādhyandinaṃ savanaṃ vīryavat kathaṃ savanāny ṛtumanti vettheti pṛched ṛtugrahaiḥ prātaḥsavanam ṛtuman marutvatīyair mādhyandinaṃ savanaṃ sāvitreṇa tṛtīyasavanaṃ marutvatīyayoḥ sannayor dakṣiṇā dīyante sve vā etad yonau dakṣiṇā dīyante paridhayo vā ete yajñasya yan marutvatīyās tasmān marutvatīyān dakṣiṇā nātidīyante yad atidadyād yathā bahiṣparidhi skannam evaṃ syād yadi kāmayeta viḍ ojīyasī syād abalīyaḥ kṣatram iti yasyā marutvatīyaḥ pūrvo 'rdhaṛcas tāṃ purorucaṃ kuryād viśaṃ vā etad ojīyasīm akar abalīyaḥ kṣatraṃ yadi kāmayeta kṣatram ojīyaḥ syād abalīyasī viḍ iti yasyā aindraḥ pūrvo 'rdhaṛcas tāṃ purorucaṃ kuryāt kṣatraṃ vā etad ojīyo 'kar abalīyasīṃ viśaṃ jāmi vā etad yajñe kriyate yan marutvatīyo graho gṛhyate marutvatīyaṃ śasyate paśavo vai maruto 'jāmi paśavas tena tad ajāmy ṛtupātram ālabhya pratigṛhṇāty ṛtavo vai marutaḥ saṃvatsara ṛtava āyuḥ saṃvatsara āyuṣi vā etad adhvaryuḥ śrayate vṛtraṃ vā eṣa hanti yo marutvatīyān grahān gṛhṇīte māhendre sarve kāmāḥ sarvān vā etat kāmān āpnoti sarvān vyaśnotīndro vai vṛtram ahan so 'nyān devān atyamanyata sa mahendro 'bhavat sa etam uddhāram udaharata vṛtraṃ hatvā tad uddhāra evāsyaiṣa bhāga eva tasmād rājā saṅgrāmaṃ jitvodājam udajate śukrapātreṇa māhendraṃ gṛhṇāti vadanti grāvāṇo vadanty aulūkhalā manthanty āśiram indre vā etad agrā āgate ghoṣam akurvatātho yajamāna eva tejo dadhati
||4.6.8||vā : fn emended| ed|: vā|
vettheti : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
etad vā eṣābhyanūktā ||
aṣṭau putrāso aditer ye jātās tanvas pari |
devaṃ upa prait saptabhiḥ parā mārtāṇḍam āsyat ||
ity eṣa vāva sa upāṃśusavano grāvā tasya vā eṣa somapītho yad ādityaṃ mekṣayanti ||
vivasvann ādityaiṣa te somapīthaḥ || iti somapīthenaivainaṃ samardhayati vyāno vā upāṃśusavanaḥ prajā ādityo vyānaṃ vā etat prajāsu dadhāti paśavo vā ādityo yad dadhnā madhyataḥ śrīṇāti madhyato vā etat paśūnāṃ payo dadhāty atha yat taptātaṅkyaṃ tasmād āmā satī pakvaṃ duhe yadi kāmayeta varṣet parjanyā iti || yā divyā vṛṣṭis tayā tvā śrīṇāmi || iti dadhnopariṣṭād ādityaṃ śrīṇīyāt paśavo vā ādityaḥ paśubhya eṣo 'muto varṣati paśūn eva vṛṣṭyābhijigharti yadi kāmayeta garbhāḥ śrīvyeyur ity udgṛhyādityam avekṣeta garbhā ha śrevukā bhavanti śukravatī vai pūrve savane aśukraṃ tṛtīyaṃ savanaṃ yad dvidevatyānāṃ saṃsravān avanayaty āgrāyaṇam abhipraskandayati tena tṛtīyasavanaṃ śukravad devā asurān hatvā mṛtyor abibhayus te nāthaiṣiṇo nyañcanaiṣiṇa etā devatā bhūyiṣṭhāḥ prāviśan yad dvidevatyāṃs tasmād dvidevatyebhya ādityo nirgṛhyate bṛhatībhyāṃ gṛhṇāti paśavo vai bṛhatīḥ prajā āditya etāvāṃl loko yāvad uddhataṃ yat samprasārayitvā gṛhṇāti lokaṃ vā etad annādyaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'tho imā eva prajā annādyāyāvarunddhe yady asya bhrātṛvyo yajeta bahirvedi tiṣṭhet tathā hainaṃ nāvarunddhe paśavo vā ādityo 'gnī rudro 'gner etās tanvo yad dhiṣṇyā yat samprasārayitvā gṛhṇāti rudrād vā etat paśūn antardadhāty apidhāyopa niṣkrāmati paśūnāṃ gopīthāyādityo vai dvidevatyānām anuyājas tasmāt tān nānuyajati dvidevatyā vā ādityasya prayājās tasmāt tān nānuyajati paśavo vā ādityo 'gnī rudro brāhmaṇa upadraṣṭā yad īkṣamāṇo juhuyāt pradhīyamānānām eṣām upadraṣṭā syād anyatrekṣamāṇena hotavyam anupadraṣṭaiṣāṃ bhavati
||4.6.9||caturthakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
gāyatro vai devānāṃ savitā gāyatryā eṣa loke somo gṛhyate yad āgrayaṇas tasmād āgrāyaṇāt sāvitro nirgṛhyate so 'da ā tṛtīyāt savanāt pariśaye kriyamāṇasyakriyamāṇasya prasavāyāntarikṣaṃ vā antaryāmo 'ntarikṣam imāḥ prajā yad antaryāmapātreṇa sāvitraṃ gṛhṇāti savitā vā etat prajāḥ prasuvati prajananāyāsanno hūyate 'sannā hīmāḥ prajā nelayanti nānuyajati yad anuyajet sṛṣṭiṃ prajānāṃ vichindyād atho samānapātrau hy etau somau gṛhyete tasmān nānuyajati devā vai tṛtīyasavanam udyamaṃ nāśaknuvan prātaḥsavane tarhi savitāsīt taṃ devās tṛtīyasavanam abhiparyauhaṃs tena tṛtīyasavanam udayachanta yat sāvitras tṛtīyasavane gṛhyate savitṛprasūtā vā etat tṛtīyaṃ savanam udyachante sāvitrasya saṃsrave vaiśvadevam abhigṛhṇāti vaiśvadevīr imāḥ prajāḥ savitṛprasūtāḥ khalu vai prajāḥ prajāyante mano vai savitā vaiśvadevīr imāḥ prajāḥ sarvāsu vā etat prajāsu mano dadhāty āśīrmataḥ savanasya gṛhṇāti vaiśvadevatvāya suśarmāsi supratiṣṭhāna iti yat svit somaḥ some pratitiṣṭhati bṛhadukṣe namā iti yad bṛhad iti tena devebhyo yan namā iti tena pitṛbhya ukthabhājo vai pitaro 'stomabhāja ukthāyaiṣa gṛhyate na stotrāya yatra gṛhyate tañ śasyate sva āyatatne
||4.7.1||pariśaye : fn emended| ed|: pariśayet
ukthāyaiṣa : fn emended| ed|: ukāyaiṣa
ghṛtasya yajaty eṣa vai prathamo dhiṣṇyānāṃ yad āhavanīyas taṃ vā etad agre vyāghārayaty āgnāvaiṣṇavyā vyāghārayati parāṅ vā etarhi yajño 'gniḥ sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdha ghnanti vā etat somaṃ yad abhiṣuṇvanti yat saumyaḥ somaṃ vā etat sambhāvayanti somam āpāyayanty avadhiṣur vā etat somaṃ yad abhyasuṣuvur anustaraṇī vā eṣā somasya yat saumyaḥ pitπṇām anustaraṇī tasmāt pitṛmatyā yajati dakṣiṇā tiṣṭhan juhoti dakṣiṇā hi pitπṇām upasadāṃ vā ete 'nuyājā āgnāvaiṣṇavyā ghṛtasya yajati saumyā somasya yā evāda upasatsu devatā ayākṣīt tā etad amutra vā eṣa bhūtāya kriyate yad vā etasya vyārdhi yat prāmāyi tad asyāmuṃ lokaṃ gachaty atha pūta evoñśiṣyate pavitraṃ vai saumyo yajamānam evaitena punāti sāmadevatyo vai somaḥ somasya khalu vai saumyaḥ sāmne vā etad dhriyate ||
satrā ta etad yad u ta iha || iti paripaśyati yo 'gatāsuḥ sa paripaśyati yo gatāsur na sa paripaśyati yadi na paripaśyed atha vadet ||
yan me mano yamaṃ gataṃ yad vā me aparāgatam |
rājñā somena tad vayam asmāsu dhārayāmasi ||
hṛdispṛk kratuspṛg varcodhā asi varco me dhehi || iti āśiṣam evāśāste
||4.7.2||athaite 'tigrāhyā devā vai somam agṛhṇatātha vā etān indro 'gṛhṇīta so 'ven na vā aham imān ṛte brahmaṇaḥ saviṣyāmīti sa brahmopādhāvat tān brahmaṇāsaghnod brahma vai gāyatrī tasmād gāyatrībhir gṛhyante yad evādaḥ param annādyam anavaruddhaṃ tasyaite 'varuddhyai gṛhyante ye vā amī vairājasya stobhā atiriktās tair ete sāmanvantaḥ sarve vā eta aindrā ya aindra aindraḥ so 'sā āditya indraḥ samānam agniś cāsau cādityo virājo vai teja āgneyaḥ śakvarīṇām aindro revatīnāṃ sauryo yatra pṛṣṭhāni yujyeraṃs tad etān juhuyāt sāmnāṃ satejastvāya saṃ vā etad yajñaḥ paścāt stotreṇa ca śastreṇa cādhīyate yad atigrāhyāḥ pratyuttabdhyai cakriyau vā ete yajñasya yat pṛṣṭhāny upastambhanam atigrāhyās tasmāt prātaḥsavane gṛhyāḥ pratyuttabdhyai yad āgneyas tejas tenāvarunddhe yad aindra indriyaṃ tena yat sauryo rucaṃ tena trivṛd vāvāsmā etat samṛddhaṃ brahmavarcasaṃ dadhāti tejo vā agnir indriyam indro brahmavarcasam asā ādityas tejasā ca vāvāsmā etad brahmavarcasena cobhayata indriyaṃ parigṛhṇāti ||
agneś ca tvā brahmaṇaś ca tejasā juhomi tejodāṃ tejo mā mā hāsīn māhaṃ tejo hāsiṣaṃ svāhendrasya ca tvā kṣatrasya caujasā juhomy ojodām ojo mā mā hāsīn māham ojo hāsiṣaṃ svāhā sūryasya ca tvauṣadhīnāṃ ca varcasā juhomi varcodāṃ varco mā mā hāsīn māhaṃ varco hāsiṣaṃ svāhāgna āyuḥkārāyuṣmāṃs tvaṃ tejasvān deveṣv edhy āyuṣmantaṃ māṃ tejasvantaṃ manuṣyeṣu kurv indraujaskāraujasvāṃs tvaṃ sahasvān deveṣv edhy ojasvantaṃ māṃ sahasvantaṃ manuṣyeṣu kuru sūrya bhrājaskāra bhrājasvāṃs tvaṃ varcasvān deveṣv edhi bhrājasvantaṃ māṃ varcasvantaṃ manuṣyeṣu kuru ||
ete homā bhakṣaṅkāraś ca bhavanty eteṣāṃ vai vīryeṇa bambaviśvavayasā imāṃl lokān arvācaś ca parācaś ca prājānītāṃ saṃ ha vā asmā ime lokā arvāñcaś ca parāñcaś ca bhānti ya evaṃ veda suprajñānā vā ita itthaṃ lokā amutas tvā arvāñco duḥprajñānā eṣa ha tv evāmuto 'rvāca imāṃl lokān prajānānti yasyaite hūyante
||4.7.3||upāṃśupātreṇa pātnīvataṃ gṛhṇāti prāṇo vā upāṃśuḥ prāṇena vā etat prayanti prāṇenodyanty atho prāṇānāṃ pratiprajñātyay atho yat prathamaṃ pātraṃ yujyate tad uttamaṃ vimucyate prāṇānāṃ gopīthāya hotā vā adya prātar upāṃśum ayajad yad etaṃ hotā vaṣaṭkuryād yat puro 'kas tat paścāt pariharet pramāyukaḥ syāt tasmād etam agnīd vaṣaṭkaroti puro hy agnīt prāṇo vā upāṃśuḥ prāṇād adhi prajāḥ prajāyante yad upāṃśupātreṇa pātnīvataṃ gṛhṇāti prajananāyāsanno hūyate 'sannā hi prajāḥ prajāyante nānuyajati yad anuyajet prajananam apihanyād atho samānapātrau hy etau somau gṛhyete tasmān nānuyajati mithunaṃ vai ghṛtaṃ ca somaś ca yat pātnīvataṃ ghṛtena śrīṇāti mithunatvāya bṛhaspatisutasya tā iti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇo vai yoneḥ prajāpatiḥ prajā asṛjata brahmaṇo vā etad yoner yajamānaḥ prajāyata inda indriyāvatā itīndriyaṃ hi garbho 'gnā3i patnīvā3n iti mithunaṃ vā agnīc ca patnīś ca sajūs tvaṣṭrā somaṃ pibeti tvaṣṭā hi rūpāṇi vikaroti ghṛtaṃ vai devā vajraṃ kṛtvā somam aghnann abhi khalu vā etaṃ ghārayanti yat pātnīvataṃ ghṛtena śrīṇātīndriyeṇa vā etat patnī vyardhayati tasmān nirindriyā strī pumān indriyavāṃs tasmāt pumāṃsaḥ sabhāṃ yanti na striyo yad itarānt somāñ śrīṇīyur na pātnīvataṃ striyaḥ sabhām īyur na pumāmsa indro vai vṛtram ahaṃs tasya yan mūrdhānam udarujat sa droṇakalaśo 'bhavat tato yaḥ somaḥ samasravat sa hāriyojanas tasmād etaṃ droṇakalaśena juhoti yonir hy asyaiṣa indro vṛtraṃ hatvā tasya yat klomno hṛdayāt somaṃ samasiñcat sa hāriyojano 'bhavat sa indro 'manyata yad imam asuryaṃ somaṃ hoṣyāmi tad anv asurā ābhaviṣyanti yan na hoṣyāmi tad anv ābhaviṣyantīti taṃ saṃsthite prahṛteṣu paridhiṣv ajuhod yat saṃsthite prahṛteṣu paridhiṣu juhoti tat svid ubhayam akar juhoty aha saṃsthite juhoty atirikto vā eṣa ṛtvijāṃ ya unnetā tasmād etaṃ na vṛṇate na vaṣaṭkaroty aty eṣa somo 'reci sa vā unnetāram evābhyatiricyate 'dhvaryur vai pūrvānt somān juhoti yad etam adhvaryur juhuyād āhutīḥ saṃsṛjet samadaṃ kuryāt tasmād etam unnetā juhoti prajāpatir vā etam amanyata somaṃ hoṣyaṃs tam agnir abravīn na mayi tvam etam asuryaṃ somaṃ hoṣyasy aśṛtam advatīyaṃ dvitīyam astv iti yad dhānābhiḥ śrīṇāti śṛtatvāyātho dvitīyatvāyāthaitā dhānā yatra vā ado devebhyaḥ kāmadughāḥ kāmam aduhra tad etā api duduhre tat puṣṭim evaitābhir avarunddhe prajāpatir vā āgrāyaṇo yad eṣo 'tiricyate tasmād ayam atirikto 'parimita imāḥ prajā abhipavata ṛksāme vā indrasya harī tayoḥ paridhaya ādhānaṃ nirādhānāya khalu vā aśvāya ghāsam apidadhāti yat saṃsthite prahṛteṣu paridhiṣv ajuhod yat saṃsthite prahṛteṣu paridhiṣu juhoti nirādhānābhyām evābhyāṃ ghāsam apidadhāti paśavo vai dhānā yat saṅkhādet paśūn hiṃsyād yan na saṅkhāded ayatāḥ syuḥ sandṛśya rayyai tvā poṣāya tvety upavapati tat svid ubhayam akaḥ paśūnāṃ yatyai bhuñjanta enaṃ paśavā upatiṣṭhante
||4.7.4||ābhaviṣyantīti : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
evābhyatiricyate : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
duduhre : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yajñena vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te 'manyantānena vai no 'nye lokam anvārokṣyantīti te chandāṃsy apaśyaṃs tāni vyatyaṣajan svargasya lokasyānanukśātyai yac chandāṃsi vyatiṣajati lokaṃ vā etac chandāṃsi yajamāno bhrātṛvyasya mohayati svargasya lokasyānanukśātyai deveṣu vā anyāni chandāṃsy āsann asureṣv anyāni kanīyāṃsi deveṣv āsan jyāyāṃsy asureṣu te devāḥ kanīyobhiś chandobhir jyāyāṃsi chandāṃsy asurāṇām avṛñjata yat kanīyobhiś chandobhir jyāyāṃsi chandāṃsi viśaṃsati lokaṃ vā etac chandāṃsi yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte lokam enam achandaskam akar anuṣṭubhaṃ sarvāṇi chandāṃsy abhisaṃśaṃsati vāg vā anuṣṭub ānuṣṭubhaḥ puruṣas tasmāt puruṣaḥ sarvā vāco vadati paśavo vai chandāṃsi vāg anuṣṭub ānuṣṭubhaḥ puruṣo yat sarvāṇi chandāṃsi saṃśasyānuṣṭubham uttamāṃ śaṃsati tasmāt puruṣa upariṣṭād avācaḥ paśūn atti sarvāṇi chandāṃsi saṃśaṃsati pajāpatir vai chandāṃsi prajāpatim evāpnoti ṣaḍ akṣarāṇi stotrād atiricyante ṣaḍ vā ṛtava ṛtuṣv eva pratitiṣṭhati tataś catvāri śastraṃ punar upāvartante catuṣpadas tena paśūn avarunddhe 'tha dve evātiricyete dve virājam ati satyaṃ cānṛtaṃ ca virājam evāpnoti
||4.7.5||sarvāṇi : fn emended| ed|: sarvāṇi|
prajāpatir vai devebhyo yajñān vyakalpayat so 'manyatātmānam antar agām iti teṣāṃ vā indriyāṇi vīryāṇi punaḥ samabṛhat sa ṣoḍaśy abhavad atha vai tarhīndro devānām āsīd avamatamaḥ śithiratamas tasmai vā etaṃ ṣoḍaśinaṃ prāyachat tenendro 'bhavat tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvān etaṃ ṣoḍaśinaṃ gṛhṇīte bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati prajāpatir vai devebhyas tanūr vyakalpayat tāsāṃ yā harivaty āsīt tām ātmann aśiṃṣat preṇā yad dharivatī purorug grahasya bhavati yaivāsya harivatī priyā tanūs tām āpnoti na ṣoḍasī nāma yajño 'stīty āhur atha kasmāt ṣoḍaśīti yat stotreṇa ca śastreṇa ca sampadyate tasmāt ṣoḍaśī yajñena vai devāḥ svargaṃ lokam āyan sa eṣāṃ na prābhavat tasmin vā etaṃ ṣoḍaśinaṃ pratyagrathnaṃs tenāmuṃ lokaṃ vyāpnuvaṃs tad amuṣya vāva lokasya vyāptyai ṣoḍaśī gṛhyate 'muṣya lokasya samaṣṭyay agniṣṭome rājanyasya gṛhṇīyād aśānta enaṃ vajro bhūtyā inddhe 'tirātre brāhmaṇasya vajro vai ṣoḍaśīśvaro 'śānto yajamānaṃ hiṃsito rātrir eva vajraṃ śamayati prātaḥsavane gṛhyas tejo vai prātaḥsavanaṃ tejasa eva vajraṃ nirmimīte mādhyandine savane gṛhya ojo vai mādhyandinaṃ savanam ojasa eva vajraṃ nirmimīte tṛtīyasavane gṛhyaḥ paśavo vai tṛtīyasavanaṃ paśubhya eva vajraṃ nirmimīte yat prātaḥsavane gṛhṇīyād vajrā uttare savane abhyatiricyeta yan mādhyandine savane madhyato vajro nihanyāt tṛtīyasavane gṛhyas tat sarveṣu savaneṣu gṛhṇāti na pūrve savane ārtiṃ nītaḥ pañcadaśaḥ kāryo vajro vai pañcadaśo vajram evāsmā ādhāt tena vijitiṃ bhūtiṃ gachati ṣoḍaśī kāryo yajamāno vai pañcadaso vajraḥ ṣoḍasī vajram evāsmā ādhāt sa enaṃ bhūtyai śremṇa inddhe saptadaśaḥ kāryaḥ prajāpatir vai saptadaśaḥ prājāpatyaḥ ṣoḍaśī sva evainaṃ yonau dadhāty ekaviṃśaḥ kārya ekaviṃśatidhāmnī vā anuṣṭub ānuṣṭubhaḥ ṣoḍaśy etad vā asyāyatanatamaṃ tasmād ekaviṃśaḥ kāryo madhyame 'haṃs trirātrasya gṛhyo madhyamaṃ vā ahas trirātrasya śithiram ahno draḍhimne 'śithiratvāya caturthe 'haṃś catūrātrasya gṛhyaś caturthaṃ vā ahaś catūrātrasya śithiram ahno draḍhimne 'śithiratvāya caturthecaturthe 'hann ahīnasya gṛhyaś caturthañcaturthaṃ vā ahar ahīnasya śithiram ahno draḍhimne 'śithiratvāya na dvirātre 'vakalpate dve vā ete chandasī gāyatraṃ ca traiṣṭubhaṃ cāchandaskam anāyatanaṃ gṛhṇīte 'nāyatano yajamāno bhavaty uttare 'han dvirātrasya gṛhyo rātrim evāyatanam abhyatiricyate
||4.7.6||abhyatiricyeta : fn emended| ed|: abhyatiricyate
athaiṣo 'dābhyo devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā etam apaśyaṃs tam agṛhṇata tān asurā nādabhnuvaṃs tad adābhyasyādābhyatvaṃ nainaṃ bhrātṛvyo dabhnoti ya etaṃ gṛhṇīte ghnanti vā etat somaṃ yad abhiṣuṇvanty eṣā vai somasyātimokṣiṇī tanūr yān etān aṃśūn pravṛhanty evaṃ vā etaṃ lokaṃ yajamāno 'nvatimucyate vi vā etad yajñaś chidyate yat savanāni santiṣṭhante yad etān aṃśūn punar apyasyati yajñasya santatyā avichedāya vṛṣṭyai vā eṣa gṛhyate marunnāmāni hi varṣati parjanyo yatraiṣa gṛhyate 'gniḥ prātaḥsavanāt pātv asmān iti savanāni vā etena devā asurāṇām avṛñjata savanāny evaitena yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'gnaye tvā pravṛhāmi gāyatreṇa chandaseti chandāṃsi ca vā etena devatāś ca devā asurāṇām avṛñjata chandāṃsi caivaitena devatāś ca yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte catur ādhūnoti diśo vā etena devā asurāṇām avṛñjata diśa evaitena yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte jīvagraho vā eṣa somasyāhutasya hy anabhiṣutasya gṛhyate yajuṣā ca vā āhutyā ca yajñaḥ santato yad yajur vadann āhutiṃ juhoti yajuṣā caivāhutyā ca yajñaṃ santanoti devā vai somam agṛhṇata sa prajāpatir aved yo vā iha prathamaḥ somaṃ grahīṣyate sa idaṃ bhaviṣyatīti sa etam agṛhṇīta so 'bhavad yo bhūtikāmaḥ syāt sa etaṃ gṛhṇīte bhavati yadi śaknoti grahītum ubhau bhavato yadi na śaknoti grahītum ubhau na bhavataḥ parācīnena prāṇatā grahītavyaḥ parāṅ hi sa prāṇaiḥ śriyo 'ntam agachad apānatā grahītavyo 'pānaṃ hi sa tam agṛhṇīta prāṇyāpānyāvyavānatā grahītavyo 'vyavānaṃ hi sa tam agṛhṇīta yad vyavānet prāṇān vichindyād yadi vyavāned dhiraṇyenāpidadhyād amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛtenaiva prāṇānt sandadhāti sakṛd abhiṣuṇoti sakṛd gṛhṇāty eko vai prajāpatiḥ prajāpatim evāpnoti catuḥsraktinā grahītavyaś catuḥsraktinā vā etaṃ prajāpatir agṛhṇīta sa sarvāsu dikṣv ārdhnot sa sarvāsu dikṣv ṛdhnoti ya evaṃ vidvān etaṃ catuḥsraktinā gṛhṇīte 'po vai somasya rasaḥ praviṣṭaḥ somam apāṃ raso yathā vā idaṃ gāvau sañjagmāne anyānyāṃ hata evaṃ vā etau sañjagmānā anyo 'nyasyendriyaṃ vīryaṃ vinirhatas tayor vā eṣa raso yad dadhi yad dadhnā juhoti svenaivainau rasena śamayati
||4.7.7||kṛṣṇaśīrṣāgneyo meṣī sārasvatī babhruḥ saumyaḥ śyāmaḥ pauṣṇaḥ śitipṛṣṭho bārhaspatyaḥ piśaṅgo vaiśvadevo vṛṣṇir aindraḥ kalmāṣo mārutaḥ saṃhita aindrāgno 'dhorāmaḥ sāvitraḥ petvo vāruṇaḥ prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata sa etām ekādaśinīm apaśyat tayātmānam āprīṇīta yajño vai prajāpatis tad ya evaṃ vidvān etām ekādaśinīṃ vibadhnīte yad evāsyātmana ūnaṃ tad āprīṇīte prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata sa etānīndriyāṇi vīryāṇy apaśyat tāni dvandvam ātmānam abhisamabadhnītātmāgneyo vāk sarasvatīndriyaṃ somo vācaṃ caivendriyaṃ cātmānam abhisamabadhnīta puṣṭiḥ pauṣṇo brahma bṛhaspatiḥ puṣṭiṃ caiva brahma cātmānam abhisamabadhnīta balaṃ viśve devā vīryam indro balaṃ caiva vīryaṃ cātmānam abhisamabadhnītaujo marutaḥ saha indrāgnī ojaś caiva sahasaś cātmānam abhisamabadhnīta prasavāya sāvitro nirvaruṇatvāya vāruṇa āgneyāya sarvā upabadhyante 'gnir vai sarvā devatāḥ sarvābhya eva devatābhya upabadhyante mithunatvāyaiva sārasvaty atha yat saumyaḥ somo vai retodhā reto 'smin dadhāty atha yat pauṣṇaḥ prajananaṃ vai pūṣā prajananāya brahma bṛhaspatir vaiśvadevīr imāḥ prajā brahma vā etat purastād āsāṃ prajānām atyauhīd atho brahmaṇa evemāḥ prajā anukāḥ karoti viṇ maruto viśaṃ vā etat kṣatrāya niyunakty atho viśam eva kṣatrāyānukāṃ karoty ojasā vā etad viśaṃ kṣatrāya parigṛhṇāty ālabdha āgneya ālabdha aindro 'thaiṣa aindrāgna ālabhyate brahma caiva kṣatraṃ ca sayujā akar yad agniś cendraś ca bhūyiṣṭhabhājau devatānāṃ tasmād brāhmaṇaś ca rājā ca bhūyiṣṭhabhājau manuṣyāṇāṃ prasavāya sāvitro nirvaruṇatvāya vāruṇaḥ samudro vai varuṇo dakṣiṇā samudro yad vāruṇo dakṣiṇārdha ālabhyate yajamānasya nirvaruṇatvāyaitad vā eṣābhyanūktā ||
sudevo asi varuṇa yasya te sapta sindhavaḥ |
anukṣaranti kākudaṃ sūrmyaṃ suṣirām iva ||
iti
||4.7.8||ye devānāṃ balapatayas tebhyo dakṣiṇārdha ālabhyante tasmāt prajā dakṣiṇābhijayantīr yanti yad āgneyaḥ saumyo bārhaspatyas te sārdham ālabhyanta oja evaitat sandhīyate yad āgneyaś ca bārhaspatyaś ca saumyam abhitas tejasā ca vāvāsmā etad brahmavarcasena cobhayata indriyaṃ parigṛhṇāty ekādaśa vā eteṣāṃ paśūnāṃ devatā meṣī sārasvatī devatānāṃ dvādaśī yad eṣātiricyate tasmāt striyaḥ puṃso 'tiricyante 'tha dve ekasya raśane dve ekasya tasmāt striyaṃ jātāṃ parāsyanti na pumāṃsam atha striya evātiricyante yaṃ vā amum indro vṛtrāya vajraṃ prāharat sa tredhābhavad yad agraṃ tejā āsīt sa sphyo 'bhavad yan madhyaṃ sa ratho yajjaghanaṃ sa yūpaḥ sphyena parilikhati rathākṣeṇa vimimīte yūpo bhavati vajra evaiṣa sambhriyata etāvatī vā iyaṃ pṛthivī yāvatī vedir vajra ekādaśinī tiraścīṃ minoti vajreṇa vā etad imāṃ jayati dakṣiṇata unnatā metavyā devayajanasya rūpam atho vajraṃ vā etad yajamāno bhrātṛvyāyoñśrayati trayo madhyataḥ samā metavyāḥ samatvāya samaṃ hi paśavo 'nūpatiṣṭhante paśubhir evainaṃ samyañcaṃ dadhāti yaṃ kāmayeta pitṛloka ṛdhnuyād iti tasyoparasammitāṃ minuyāt pitṛloka eva ṛdhnoty atha yaṃ kāmayeta manuṣyaloka ṛdhnuyād iti tasya madhyasammitāṃ minuyān manuṣyaloka eva ṛdhnoty atha yaṃ kāmayeta devaloka ṛdhnuyād iti tasya caṣālasammitāṃ minuyād devaloka eva ṛdhnoti tāsāṃ vā eṣā samṛddhatamā yā caṣālasammitā tasmāc caṣālasammitā metavyā samṛddhatvāya yasya paścād upasthaḥ purastān nirṇataṃ taṃ minuyād yaṃ kāmayeta bhrātṛvyāya lokaṃ kuryād yajamānaṃ nirbādheteti bhrātṛvyāyaiva lokaṃ karoti yajamānaṃ nirbādhate 'tha yasya purastād upasthaḥ paścān nirṇataṃ taṃ minuyād yaṃ kāmayeta yajamānāya lokaṃ kuryād bhrātṛvyaṃ nirbādheteti yajamānāyaiva lokaṃ karoti bhrātṛvyaṃ nirbādhate sarve 'gniṣṭhāḥ kāryā yā agniṣṭhā aśrayas tā agniṣṭhāḥ kāryās tena sarve 'gniṣṭhā atha yad agniṣṭhād adhi raśanā vihriyante tena sarve 'gniṣṭhā nānā vā eteṣāṃ paśavo nānā devatā atha ya eṣa dvādaśo yajamāna evaitasya paśur yad asmai paśuṃ na nirdiśet tat pramāyuko yajamānaḥ syād yaṃ dviṣyāt taṃ brūyāt ||
evātiricyante : fn emended| ed|: evātiracyante
asau te paśuḥ || iti tam evāsmai paśuṃ nirdiśati pramāyuko bhavati yady abhicaret ||
idam aham amum āmuṣyāyaṇam amuṣyāḥ putram indravajreṇābhinidadhāmi || ity abhinidadhyād indravajreṇaivainam abhinidadhāti pramāyuko bhavaty atho dvādaśasyaivaiṣa māso 'varuddhyai
||4.7.9||caturthakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
tau vṛśaś caivāṣaś cābhavatāṃ tad vṛśasya caivāṣasya ca janma sa manur indram abravīt saṃ me yajñaṃ sthāpaya mā me yajño vikṛṣṭo bhūd iti so 'bravīd yatkāma etām ālabdhāḥ sa te kāmaḥ samṛdhyatām athotsṛjeti tāṃ vā udasṛjat tad ṛddhyā eva pātnīvatas tvāṣṭraḥ syāt tvāṣṭrā hi paśavo 'vācīnaṃ nābhyāḥ kāryo 'vācīnaṃ hi nābhyāḥ striyā vīryavad vyavavlināti vā ekādaśinī yajñaṃ yat pātnīvataḥ pratyuttabdhyai
||4.8.1||bhūd : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
amuṣmin vai loke yajamāno bubhūṣaty amuṣya khalu vā ādityasyāsau loko yat saurībhyāṃ juhoty amuṣmin vā etal loke yajamāno bhavati dvābhyāṃ juhoti dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai hiraṇyam avadhāya juhoti hiraṇyajyotiṣam evainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati baddhena juhoti dakṣiṇānāṃ vā eṣo 'nvārambho dyāṃ gacha svar gachety uddharati svargasya lokasya samaṣṭyai rūpaṃ vo rūpeṇābhyemīti rūpaṃ hiraṇyaṃ rūpaṃ paśavas tutho vo viśvavedā vibhajatv ity eṣa vai tutho viśvavedā yad agnir eṣa vai taṃ veda yo dakṣiṇīyo yo 'dakṣiṇīya etat te agne rādha eti somacyutam ity agnīdhe vā etad dīyate tat somaś cyāvayati tan mitrasya pathā nayety eṣa vai mitrasya panthā yad yajña āgneyyāgnīdhre juhoty āgneyaṃ hy āgnīdhraṃ vāruṇyā dvitīyayā yady ano vā ratho vā dīyate vāruṇaṃ hi tad ṛtasya pathā pretety eṣa vā ṛtasya panthā yad yajñaś candradakṣiṇā iti candraṃ hi dīyate brāhmaṇam adya ṛdhyāsaṃ pitṛmantaṃ paitṛmatyam ity eṣa vai brāhmaṇaḥ pitṛmān paitṛmatyo ya ārṣeyaḥ śuśruvān sudhātudakṣiṇam iti sudhātv evāsya yajñaṃ dadhāti vi svaḥ paśya vy antarikṣam ity ada eva prāpya vadati yatasva sadasyair ity arātīyanti vā eta etasmai dadata īśvarā brāhmaṇāḥ somapāś cakṣuṣāpahantos tān eva śamayaty asmadrātā madhumatīr devatrā gachata pradātāram āviśateti tathā hainam amutrāgachanti bahurmaryā yajñakuṇapīti ha smāha yajñavacā rājastambāyanaḥ pra vā ito manuṣyā dakṣiṇāś cyāvayanti nāmutra gachantīti yad āhānavahāyāsmān devayānena pathā sukṛtāṃ loke sīdata tan naḥ saṃskṛtam iti tathā hainam iha cāmutra cāgachanti
||4.8.2||bahurmaryā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
ghnanti vā etat somaṃ yad abhiṣuṇvanti yajñaṃ vā etad ghnanti yad dakṣiṇā dīyante yajñaṃ vā etad dakṣayanti tad dakṣiṇānāṃ dakṣiṇātvaṃ yat tad dakṣayanti svargo vai loko mādhyandinaṃ savanaṃ yan mādhyandine savane dakṣiṇā dīyante svargasya lokasyākrāntyai bahu deyaṃ setuṃ vā etat kurute svargasya lokasya samaṣṭyai hiraṇyaṃ haste bhavaty atha nayati satyaṃ vai hiraṇyaṃ satyenaivainā nayaty agreṇa gārhapatyaṃ jaghanena sadas tā udīcīr utsṛjanty antarā cātvālaṃ cāgnīdhraṃ caitena vā aṅgirasaḥ svargaṃ lokam āyaṃs tam evaināḥ panthām apinayati dvābhyāṃ gārhapatye juhotīmāṃ tenākramata āgneyyāgnīdhre 'ntarikṣaṃ tenātha yad dakṣiṇā dīyante svargaṃ tena lokam agnīdhe 'gre dadāti yajñamukhaṃ vā agnīd yajñamukham eva nāpārāḍ atho agnir vai sarvā devatā devatā evāsya tayābhīṣṭāḥ prītā bhavanti brahmaṇe dadāti prājāpatyo vai brahmā prajāpatim eva tayā prīṇāty ṛtvigbhyo dadāti hotrā eva tayā prīṇāti yāṃ sadasyebhyo dadāti somapīthaṃ tayā niṣkrīṇīte yām ārṣeyāya śuśruvuṣe dadāti chandāṃsi tayā prīṇāti na hi tasmād arhanti somapīthaṃ niṣkrīyaṃ yām ārṣeyāya śuśruvuṣe dadāti devaloke tayā ṛdhnoti yām anārṣeyāya śuśruvuṣe manuṣyaloke tayā yām aprasṛptāya dadāti vanaspatayas tayā prathante yāṃ yācamānāya dadāti bhrātṛvyaṃ tayā jinvati yāṃ bhīṣā kṣatraṃ tayā brahmātti yāṃ pratinudate sā vyāghrī dakṣiṇā yat tāṃ punaḥ pratigṛhṇīyād vyāghry enaṃ bhūtā pravlinīyād anyayā saha pratigṛhyā tathā hainaṃ na pravlināti yad ajaṃ dadāty āgneyo vā ajo 'gner eva tena priyaṃ dhāmopaiti yad aviṃ dadāty āvyan tenāpajayati yad gāṃ dadāti vaiśvadevī gaur viśveṣāṃ devānāṃ tayā priyaṃ dhāmopaiti yad vāso dadāti sarvadevatyaṃ vai vāso devatā evāsya tenābhīṣṭāḥ prītā bhavanti yat kṛtānnaṃ dadāti māṃsaṃ tena niṣkrīṇīte yad ano vā rathaṃ vā śarīraṃ tena yad dhiraṇyaṃ dadāty āyus tena varṣīyaḥ kurute yad aśvaṃ dadāti prājāpatyo vā aśvaḥ prajāpater eva tena priyaṃ dhāmopaity atho amuṣyādityasya lokaṃ jayaty antataḥ pratihartre deyaṃ raudro vai pratihartā yan madhyataḥ pratihartre dadyān madhyato rudram anvavanayet tasmād antataḥ praihartre deyaṃ svarbhānur vā āsuraḥ sūryaṃ tamasāvidhyat tam atrir anvapaśyad yad ātreyāya hiraṇyaṃ dadāti tama evāpahate 'tho jyotir upariṣṭād dadhāti svargasya lokasyānukśātyai
||4.8.3||āvyan : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
viśvarūpo vā etat tvāṣṭro yajñasya vyṛddham amanyata yad ṛksāme vyuhyete sa etāny apaśyad yajñasya niṣkṛtyai yad evātra yajñasya vyṛddhaṃ tasyaitāni niṣkṛtyai hūyante ṣaḍ ṛgmyāṇi bhavanti ṣaḍ vā ṛtava ṛtuṣv eva pratitiṣṭhati trīṇi yajūṃṣi trīṇi vai savanāni savanāny evāpnoti navaitāni samiṣṭayajūṃṣi juhoti navabhir bahiṣpavamāne stuvate tan nava nava prāṇāḥ prāṇān evātman dhatta ūrdhvas tiṣṭhan juhoty ūrdhvo hi tiṣṭhan vīryavattaro yaṃ dviṣyāt tasya tūṣṇīṃ tiṣṭhan juhuyāt prāṇān asyāntareti santataṃ juhoti prāṇānāṃ santatyay avichindan juhoti prāṇānām avichedāya yad vichindyāt prāṇān vichindyād yaṃ dviṣyāt tasya vichindyāt prāṇān asya vichinatti samānena vigrāhaṃ juhoti samānā hīme prāṇā yajñasya vā etā āṇī etau vai viśvāmitro yajñasyāṇī apaśyat tad yajñasyaivaitā āṇī kriyete yato yajña ādīyate tat punar nidheyā iti ha smāha bharadvājo yato vā etad yajña ādīyate tat punar nidhīyate
||4.8.4||pañcasavano vai yajñas trīṇi savanāny avabhṛtho 'nūbandhyā savanānāṃ pañcamī pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha yad vai yajñasyātiricyate tad varuṇo gṛhṇāty atiriktaṃ vā etad yajñasya yad ṛjīṣo 'dhiṣavaṇam adhiṣavaṇe tasmāt tenāvabhṛtham abhyavayanty apo 'bhyavayanty āpo hi varuṇaḥ sthāvarā abhyavayanti tā hi sākṣād varuṇo yad vahantīr abhyaveyuḥ paśūn nirvaheyur atha yat sthāvarā abhyavayanti paśūnām anirvāhāyāpo vai varuṇo vāto varuṇo yad udañco 'vabhṛtham abhyaveyur abhīpataḥ prajā varuṇo gṛhṇīyād atha yad dakṣiṇāvabhṛtham abhyavayanti yajamānasya nirvaruṇatvāyoruṃ hi rājā varuṇaś cakāreti cātvālāt prayanto vadanty eṣa vā apariparaḥ panthā arakṣasyo yenāsā āditya ety amuṣya vā etad ādityasya patha iti śataṃ te rājan bhiṣajaḥ sahasram ity apaḥ parādṛśya vadanty apo vā etad bhūṣanti pūtābhir ābhiḥ pūtāś caranty ekakapālā bhavanti na vai puruṣaḥ kapālair āpya ekadhaivainam āpnoty atho ekā vā iyam asyām eva pratitiṣṭhati tṛṇaṃ prāsya juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyād apabarhiṣaḥ prayājān yajati prajā vai barhiḥ prajā eva mṛtyor utsṛjaty ājyabhāgau yajati yajñatāyai varuṇaṃ yajati nirvaruṇatāyay agnīvaruṇau yajaty ubhayata evainaṃ varuṇān muñcati nānuyājān yajati na saṃsthāpayanty atiriktam iva hi tan manyante samudre te hṛdayam apsv antar iti saha srucopamārayati yad evātra krūraṃ kriyate tañ śamayaty avabhṛtha nicuṅkuṇety avabhṛtha evāsyaiṣa tato ya ṛjīṣa utplavate taṃ bhakṣayanti somapītham iva hi tan manyante varuṇo vā ṛjīṣo yad bhakṣayed varuṇam ātmany añjīta tad āhur bhakṣayitavyam eva paśavo vā ṛjīṣaḥ paśūn evātmany aṅktā iti vicṛtto varuṇasya pāśā iti varuṇapāśam eva viṣyati pratyasto varuṇasya pāśā iti varuṇapāśam eva pratyasyati namo varuṇasya pāśāyeti varuṇapāśāyaiva namo 'kar aṅgiraso vā uttiṣṭhato rakṣāṃsy anūdatiṣṭhaṃs tān vā etena bṛhaspatir anvavait tenaibhyo rakṣāṃsy apāhan yad etenānvavaiti rakṣasām apahatyai yad ūrdhvastobhaṃ tena bārhaspatyam atha yat tristobhaṃ trayo vā ime lokā ebhyo vā etal lokebhyo yajñād rakṣāṃsy apahanti yad atichandasā sarvāṇi vai chandāṃsy atichandāḥ sarvair vā etac chandobhir yajñād rakṣāṃsy apahanti yad āgneyyāgnir vai sarvā devatāḥ sarvābhir vā etad devatābhir yajñād rakṣāṃsy apahanty apo 'bhyavayanty āpo vai rakṣoghnīr apo rakṣāṃsi na taranti rakṣasām apahatyay anapekṣamāṇā āyanti varuṇasyānanvavāyāya parogoṣṭhaṃ mārjayante parogoṣṭham eva varuṇaṃ niravadayanta edho 'sy edhiṣīmahīti nirvaruṇā eva bhūtvaidhitum upayanti samid asi samedhiṣīmahīti samiddhyā eva
||4.8.5||yaḥ kāmayeta sarvo me yajñaḥ syāt sarasā iti sa etās tisro vaśā ālabheta yajñasya sarvatvāyātho sarasatvāya vaiśvadevīṃ madhyata ālabheta reto vā etan madhyato dadhāti madhyato hi reto 'niruktayā pracaranty anirukam iva hi reto yātayāmaṃ vā etasya devatāś ca brahma ca yad vaiśvadevī ca bārhaspatyā ca vaśe bhavato devatānāṃ ca brahmaṇaś cāyātayāmatvāya dugdhāni vā etasya chandāṃsi yātayāmāni bhavanti chandasy eva rasaṃ dadhāti bārhaspatyām antata ālabheta brahma vai bṛhaspatir brahmaṇi vā etad antato yajñasya yajamānaḥ pratitiṣṭhati yad vai yajñaḥ santiṣṭhate mitro 'sya sviṣṭaṃ yuvate varuṇo duriṣṭaṃ yan maitrāvaruṇy anūbandhyā bhavati mitreṇa vā etan mitrād yajñasya sviṣṭaṃ muñcati varuṇena varuṇād duriṣṭam ubhayata enaṃ muktvā yajamānāya prayachati yathā vai lāṅgalenorvarāṃ prabhindanty evam ukthāmadāni yajñaṃ prabhindanti yathā matyam anvavāsyaty evam eṣā yajñasya yad duṣṭutaṃ yad duḥśastaṃ yad vilomaṃ tad etayā kalpayati videvo vā ījānaḥ sadevo 'nījāna ā hy anījāne devatāḥ śaṃsante yathā vā anadvān vimukto 'pakrāmaty evam ījānād devatā apakrāmanti yad āgneya udavasānīyo bhavaty agnir vai sarvā devatā devatā eva punar ālabhate 'ṣṭākapālo bhavati gāyatro hy agnir gāyatrachandāḥ pañcakapālaḥ kāryaḥ pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha yatra vā ado 'gnau puruṣaṃ pramītam ādadhati tad enam abhi satyaṃ sarvā enam anyā devatā jahaty agnir enaṃ devatānāṃ na jahāti
||4.8.6||pra vā ṛcā ha prayachati yajuṣā gamayati graheṇa stotrāya vā ṛk śastrāya yajuḥ sambaddhe vai stotraṃ ca śastraṃ ca sambaddhe ṛk ca yajuś coccair ṛcā kriyata uccaiḥ sāmnopāṃśu yajuṣā te devā amanyantedaṃ yajñasya śithiram iti tat purorucam upādadhur aśithiratvāya devatā vai sarvā āśaṃsante grahe gṛhyamāṇe mahyaṃ gṛhṇāti mahyaṃ gṛhṇātīti yat purorug devatānāṃ vyāvṛttyai ||
jīvā nāma stha tā imaṃ jīvayata jīvikā nāma stha tā imaṃ jīvayata sañjīvā nāma stha tā imaṃ sañjīvayata ||
iti yavān ekaviṃśatiṃ darbhapiñjūlāni cāvadhāya paribrūyād athābhimantrayeta ||
prāṇāpānau ta upāṃśvantaryāmau pātāṃ vyānaṃ ta upāṃśusavanaḥ pātu vācaṃ ta aindravāyavaḥ pātu dakṣakratu te maitrāvaruṇaḥ pātu śrotraṃ ta āśvinaḥ pātu cakṣuṣī te śukrāmanthinau pātām ātmānaṃ ta āgrāyaṇaḥ pātv aṅgāni ta ukthyaḥ pātv āyus te dhruvaḥ pātu stanau ta ṛtupātre pātāṃ mūrdhānaṃ te droṇakalaśaḥ pātu kukṣī te kalaśau pātāṃ puṣṭapate cakṣuṣe cakṣuḥ smane smānaṃ vāce vācaṃ prāṇāya prāṇaṃ punar dehy asmai svāhā ||
iti juhuyād etad dha sma vā āha vāsiṣṭhaḥ sātyahavyaḥ pātreṣu vā ahaṃ tad brāhmaṇaṃ veda yathā puruṣaḥ sakṛdāhṛtim āhṛyate sakṛt tv eva kuryān na tataḥ puro yat punaḥ kuryāt pramīyeta yady abhicared etad eva yajur uditvāthābhimantrayeta ||
punar itarathā
||4.8.7||punar anyāni pātrāṇi prayujyante nānyāni yāni punaḥ prayujyante tāny asmai lokāya yāni na punaḥ prayujyante tāny amuṣmai kṣayāyāthaitad ukthyapātraṃ punaḥ prayujyata āraṇyān vā etat paśūn praty āraṇyān evaitena paśūn dādhāra yad etat punaḥ prayujyate tasmād etān paśyataḥ parītya ghnanty athaitad ṛtupātraṃ punaḥ prayujyate 'śvaṃ vā etat praty aśvam evaitena dādhāra yad etat punaḥ prayujyate tasmād etasyāśvasyevādhastāñ śapho 'thaitad ādityapātraṃ punaḥ prayujyate gāṃ vā etat prati gām evaitena dādhāra yad bhūyiṣṭhābhir ṛgbhir bhūyiṣṭhaḥ somo gṛhyate tasmād gaur hanyamānādyamānā paśūnāṃ bhūyiṣṭhāthaitañ śukrapātraṃ punaḥ prayujyate puruṣaṃ vā etat prati puruṣam evaitena dādhārāsau vā ādityaḥ śukro raśmaya ṛtavo 'ntaram ṛtupātraṃ śukrapātraṃ punaḥ prayujyate 'ntare hy amuṣmād ādityād raśmayo 'thaitad upāṃśupātraṃ punaḥ prayujyate 'viṃ vā etat praty avim evaitena dādhārāthaitad antaryāmapātraṃ punaḥ prayujyate 'jāṃ vā etat praty ajām evaitena dādhāra prajāpatir vā āgrāyaṇo yad eṣa punaḥ prayujyate tasmāt prajāpatiḥ prajā veda prajāpater vā etat pātraṃ yad droṇakalaśo yad eṣa punaḥ prayujyate tasmād ayaṃ kṣayo 'sti sapta vai pātrāṇi punaḥ prayogam arhanti tāni hi bandhumanti sapta chandāṃsi chandāṃsi vāg yāvaty eva vāk tām āpnoti sapta chandāṃsi sapta hotrāḥ sapta grāmyāḥ paśavas tān evāvarunddhe trīṇi vai pātrāṇi pratyakṣabandhūni parokṣabandhv evānyat sarvaṃ gāyatry aindravāyavas triṣṭup śukro jagaty āgrāyaṇo 'chinnaṃ srāvayitavyaḥ kāmo hāsya samardhuko bhavaty atho ajīmūtavarṣī parjanyo bhavati na camasam abhyupākuryād yac camasam abhyupākuryād garbhamṛtaḥ prajāḥ syur yenaivāgre sarpanti tena punaḥ sarpeyur yad anyena sarpeyur garbhā veṣṭukāḥ syur yūpena vā āhutayaḥ svargaṃ lokaṃ yanty adhvaryuṇā dakṣiṇā ūrdhvo yūpo mīyata ūrdhvas tiṣṭhan pratigṛṇāti svargasya lokasya samaṣṭyai
||4.8.8||yo jyeṣṭhabandhuḥ syāt sa aindravāyavāgrān grahān gṛhṇītāgraṃ hy aindravāyavo ya āmayāvī sa maitrāvaruṇāgrān prāṇāpāṇau hi mitrāvaruṇau yaḥ paścāt somapīthaḥ sa āśvināgrān paśceva hy etau somapītham āśnuvātāṃ yo brahmavarcasakāmaḥ sa śukrāgrāṃs tejo vai śukro brahmavarcasaṃ yo 'bhicaret sa manthyagrān ārtaṃ vā etat pātraṃ yan manthipātraṃ ya ānujāvaraḥ sa āgrāyaṇāgrān agraṃ hy āgrāyaṇa eti vā eṣa yajñamukhād ya aindravāyavāgrebhyo grahebhyo 'nyāgrān grahān gṛhṇīte dhārayeyus taṃ yaṃ kāmāya gṛhṇīyād athaindravāyavaṃ sādayed yathāpūrvaṃ vā etat kriyate na yajñamukhād eti yady āgrāyaṇaḥ skanded upa vā dasyed itarebhyo grahebhyo nirgṛhṇīyād yathā pitā putrān kṣita upadhāvaty evaṃ tat yadītare grahāḥ skandeyur upa vā dasyeyur āgrāyaṇān nirgṛhṇīyād yathā putrāḥ pitaraṃ kṣita upadhāvanty evaṃ tat droṇakalaśān nirgṛhyanta eṣa vā eteṣāṃ yoniḥ svād eva yoner nirgṛhyante 'skannatvāya somaḥ skantsyati tam ito grahīṣyāmīti tasya vā eṣa pariśaye yadā vā etam avanayaty athaiṣa ubhayataḥśukro 'tho sarvataḥśukraḥ paśubhir vā eṣa vyṛdhyate yasya somaḥ skandati vy asya yajñaś chidyate paśavo vai pṛṣadājyaṃ yat pṛṣadājyaṃ juhoti paśubhir evainaṃ samyañcaṃ dadhāti mano jyotir juṣatām ājyasya vichinnaṃ yajñaṃ sam imaṃ dadhātv iti yajñam eva sandadhāti ||
kriyate : fn ben| ed|: kriyate
eti : fn emended| ed|: eti
vardhatāṃ bhūtir dadhnā ghṛtena muñcatu yajñaṃ yajñapatim aṃhasaḥ || svāhā ||
iti juhuyād iyaṃ vā etad yajñasya gṛhṇāti yad ārchatīyaṃ bhūtir asyā evainad adhi muñcati drapsaś caskanda pṛthivīm anu dyām ity abhimṛśati hotrāsv evainat pratiṣṭhāpayati trayastriṃśad apo 'nvatiṣiñcaty āpo hi yajño yajñaṃ vā etasya vimathnate yasya paśuṃ vimathnate vy asya yajñaś chidyate yad avadānaṃ na vindet tad ājyasyāvadyet sarvā vā anyā devatā yātayāmnīḥ prajāpatir evāyātayāmā prājāpatyam ājyaṃ prājāpatyā devāḥ prajāpatihutam evāsya bhavati yadi kāmayeta ye paśuṃ vyamathiṣata ta ārtim ārcheyur iti kuvid aṅga yavamanto yavaṃ cid iti namauktimatya ṛcāgnīdhre juhuyān namauktīr evaiṣāṃ vṛṅkte tājag ārtim ārchanty athaiṣāṣṭāpadī yad garbhasyāvadyed avadānāny atirecayed yan nāvadyet prokṣitasya haviṣo nāvadyed rasena juhoty ava prokṣitasya haviṣo dyati nāvadānāny atirecayati
||4.8.9||yathā vai śālaivaṃ saṃvatsaras tasya yathā pakṣasī evaṃ pakṣasī yathā madhyamo vamśa evaṃ divākīrtyaṃ yathā vā idaṃ śālāyāḥ pakṣasī madhyamaṃ vaṃśam abhisamāgachanty evaṃ vā etat saṃvatsarasya pakṣasī divākīrtyam abhisantanoti yathā madhyamo vamśa evaṃ divākīrtyaṃ yad eṣa śithiraḥ syād avaśīryeta yad etasminn ahany ete grahā gṛhyante 'hno draḍhimne 'śithiratvāya śukrāgrā etad ahar grahā bhavanti traiṣṭubho vai śukras traiṣṭubham etad ahaḥ pratyuttabdhyai sayattvāya sauryo graho gṛhyate sauryaḥ paśur ālabhyate 'sā āditya etad ahas taṃ sākṣād ṛdhnoti ṣaḍ grahā gṛhyante paśuḥ saptama ālabhyate sapta vai śīrṣan prāṇā asā ādityaḥ śiraḥ śīrṣan vā etat prāṇān dadhātīndro vai vṛtram ahan sa imaṃ lokam abhyajayad amuṃ tu lokaṃ nābhyajayat taṃ viśvakarmā bhūtvābhyajayad yad vaiśvakarmaṇo graho gṛhyate 'muṣya lokasyābhijityai yanti vā ete 'smāl lokād ye vaiśvakarmaṇaṃ grahaṃ gṛhṇate parāñco hi yantīśvarāḥ prametoḥ śvo bhūta ādityaṃ gṛhṇīrann iyaṃ vā aditir iyaṃ pratiṣṭhā yad ādityo 'syām ava pratitiṣṭhanti tayor anyamanyam ā parārdhāt pakṣaso gṛhṇīran viśvam anyena karma kurvāṇā yantīyaṃ vā aditir asyām anyena pratitiṣṭhanti tā ubhau sahārke gṛhṇīrann antaṃ gatvāntam eva gatvobhayor lokayoḥ pratitiṣṭhanty ādityenāsmiṃl loke vaiśvakarmaṇenāmuṣmin
||4.8.10||caturthakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
devapuraś carasa ṛdhyāsaṃ tvā
||4.9.1||carasa : fn ⟨ carase
namo vāce namo vācaspataye yā coditā yā ca noditā tasyai vāce namo namā ṛṣibhyo mantrakṛdbhyo mantravidbhyo mantrapatibhyo mā mām ṛṣayo mantrakṛto mantravidaḥ prādur daivīṃ vācam udyāsaṃ juṣṭāṃ devebhyaḥ svadhāvarīṃ pitṛbhyo 'numatān manuṣyebhyas tan mā devā avantu śobhāyi pitaro 'numadantu ||
gāyatrīṃ chandaḥ prapadye triṣṭubhaṃ chandaḥ prapadye jagatīṃ chandaḥ prapadye 'nuṣṭubhaṃ chandaḥ prapadye paṅktiṃ chandaḥ prapadye chandāṃsi chandaḥ prapadye ||
tāni no 'vantu tāni naḥ pālayantu tāni sā ṛchatu yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ ||
brahman pravargyeṇa pracariṣyāmo hotar gharmam abhiṣṭuhy agnīd rajanarohiṇau puroḍāśāv adhiśraya pratiprasthātar vihara prastotaḥ sāmāni gāya ||
yajur yuktaṃ sāmabhir ṛktakhantā viśvābhir dhībhiḥ sambhṛtaṃ dakṣiṇābhiḥ |
pratataṃ pārayiṣṇuṃ stubho vahantu sumanasyamānāḥ ||
bhūr bhuvaḥ svar devasya savituḥ prasave bṛhaspatiprasūtā ||
bṛhaspatiprasūtā : fn h, bb: bṛhaspatiḥ prasūtā
oṃ indravantaḥ pracarata
||4.9.2||yamāya tvā ||
makhāya tvā ||
sūryasya harase tvā ||
devas tvā savitā madhvānaktu ||
pṛthivyāḥ sampṛcas pāhi ||
arciṣe tvā śociṣe tvā jyotiṣe tvā tapase tvā ||
arcir asi śocir asi jyotir asi tapo 'si sūryasya tapas tapaḥ ||
saṃsīdasva mahaṃ asi śocasva devavītamaḥ |
vi dhūmam agne aruṣaṃ medhya sṛja praśasta darśatam ||
añjanti yaṃ prathayanto na viprā vapāvanto nāgninā tapantaḥ |
pitur na putra upasi preṣṭhā ā gharmo agnir amṛto na sādi ||
anādhṛṣṭāsi purastād agner ādhipatyā āyur me dāḥ putravatī dakṣiṇata indrasyādhipatye prajāṃ me dāḥ ||
suṣadā paścāt savitur ādhipatye cakṣur me dāḥ ||
āśrutir uttarato mitrāvaruṇayor ādhipatye śrotraṃ me dāḥ ||
vidhṛtir upariṣṭād bṛhaspater ādhipatye vācaṃ me dāḥ ||
brahma me dāḥ kṣatraṃ me dāḥ payo me dāḥ ||
manor aśvāsi bhūriputrā sūpasadanā viśvābhyo mā daṃṣṭrābhyas pāhi
||4.9.3||cid asi ||
svāhā marudbhyaḥ pariśrayasva ||
māsi ||
pramāsi ||
pratimāsi ||
vimāsi ||
sammāsi ||
unmāsi ||
antarikṣasyāntardhir asi ||
divaḥ sampṛcas pāhi ||
arhan bibharṣi sāyakāni dhanvā |
arhan niṣkaṃ yajataṃ viśvarūpam |
arhann idaṃ dayase viśvam ā dhanvā |
ojīyo rudras tad asti ||
gāyatro 'si ||
traiṣṭubho 'si ||
jāgatam asi ||
madhu | madhu | madhu ||
rucito gharmaḥ
||4.9.4||daśa prācīr daśa bhāsi dakṣiṇā daśa pratīcīr daśa bhāsy udīcīr daśordhvā bhāsi sumanasyamānaḥ ||
sā naḥ prajāṃ paśūn pāhy araṇīyamānaḥ ||
agniṣ ṭvā vasubhiḥ purastād rocayatu sa mā rucito rocaya ||
pitaras tvā yamarājānaḥ pitṛbhir dakṣiṇato rocayantu sa mā rucito rocaya ||
savitā tvādityaiḥ paścād rocayatu sa mā rucito rocaya ||
mitrāvaruṇau tvottarato marudbhī rocayetāṃ sa mā rucito rocaya ||
bṛhaspatiṣ ṭvā viśvair devair upariṣṭād rocayatu sa mā rucito rocaya ||
deva gharma rucitas tvaṃ deveṣv ā surucitaṃ māṃ devamanuṣyeṣu kuru rucaṃ mayi dhehi rucir asi ruco 'si sa yathā tvaṃ rucyā rocasa evam ahaṃ rucyā rociṣīya taveva me rocamānasya roco bhūyāsur dhrājir asi dhrājo 'si sa yathā tvaṃ dhrājyā dhrājasa evam ahaṃ dhrājyā dhrājiṣīya taveva me dhrājamānasya dhrājo bhūyāsur bhrājir asi bhrājo 'si sa yathā tvaṃ bhrājyā bhrājasa evam ahaṃ bhrājyā bhrājiṣīya taveva me bhrājamānasya bhrājo bhūyāsuḥ
||4.9.5||apaśyaṃ gopām anipadyamānam ā ca parā ca pathibhiś carantam |
sa sadhrīcīḥ sa viṣūcīr vasānā āvarīvarti bhuvaneṣv antaḥ ||
garbho devānāṃ janitā matīnāṃ matiḥ kavīnāṃ patiḥ prajānāṃ dhartā kṣatrasya ||
saṃ devo devena savitrā yajatra saṃ sūryeṇa rocate ||
hṛde tvā manase tvā dive tvā sūryāya tvā ||
ūrdhvam imam adhvaraṃ divi deveṣu hotrā yacha ||
dhartā divo rajaso vibhāti dhartā pṛthivyā dhartoror antarikṣasya dhartā ||
devo devānām amartyas tapojā apsu prāvīḥ ||
viśvāsāṃ bhuvāṃ pate viśvasya bhuvanaspate viśvasya manasaspate viśvasya vacasaspate viśvasya brahmaṇaspate ||
devaśrut tvaṃ deva gharma devān pāhi tapojān ||
vājam asmin nidhehi devāyuvam ||
madhu mādhvībhyāṃ madhu mādhūcībhyāṃ madhumān devavītaye ||
sam agnir agnināgata saṃ devo devena savitrā yajatra saṃ sūryeṇārociṣṭa svāhā ||
sam agnis tapasāgata saṃ devo devena savitrā yajatra saṃ sūryeṇāyuktāyurdās tvam asmabhyaṃ gharma varcodā asi pitāsi pitā no bodhiṣīmahi tvā namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
tvaṣṭrimantas tvā sapema
||4.9.6||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādade ||
adityā rāsnāsi ||
iḍā ehy aditā ehy asāv ehi sarasvaty ehy asāv ehi ||
yas te stanaḥ śaśayo yo mayobhūr yena viśvā puṣyasi vāryāṇi ||
adityā uṣṇīṣam asi ||
pūṣā tvopāvasīdatu ||
vāyur asy aśvibhyāṃ pradhāpaya ||
gharmāya śaṅkṣva ||
bṛhaspatiṣ ṭvopasīdatu ||
dānavaḥ stha ||
preravaḥ stha ||
aśvibhyāṃ pinvasva ||
sarasvatyai pinvasvendrāya pinvasvendrāya pinvasva ||
upa mehi sahorjo bhāgena ||
madhuhavir asi svāhā tvā vātāya sūryasya raśmaye sitā vṛṣṭisanaye sañjuhomi svāhā ||
sūryasya : fn emended| ed|: suryasya|
indrāśvinā madhunaḥ sāraghasya gharmaṃ pāta vasavo yajatrā veṭ ||
gāyatram asi ||
traiṣṭubham asi ||
jāgatāsi ||
dyāvāpṛthivībhyāṃ tvā parigṛhṇāmi ||
antarikṣeṇopayachāmi ||
divispṛṅ mā mā hiṃsīḥ ||
antarikṣaspṛṅ mā mā hiṃsīḥ ||
pṛthivīspṛṅ mā mā hiṃsīḥ ||
tejo 'si tejo 'nuprehi
||4.9.7||salilāya tvā vātāya svāhārṇavāya tvā vātāya svāhā sindhave tvā vātāya svāhā samudrāya tvā vātāya svāhā śimidvate tvā vātāya svāhā kumudvate tvā vātāya svāhāvasyave tvā vātāya svāhā duvasyave tvā vātāya svāhānādhṛṣyāya tvā vātāya svāhāpratidhṛṣyāya tvā vātāya svāhāgnaye tvā vasumate svāhā somāya tvā rudravate svāhendrāya tvā marutvate svāhā yamāya tvā pitṛmate 'ṅgirasvate svāhā ||
savitre tvarbhūmate vibhūmate vājavate bṛhaspativate viśvadevyāvate svāhā ||
ahaḥ ketunā juṣatāṃ svarjyotir juṣatāṃ svāhā ||
rātriḥ ketunā juṣatāṃ svarjyotir juṣatāṃ svāhā
||4.9.8||divi dhā imaṃ yajñam imaṃ yajñaṃ divi dhāḥ svasti gharmāya savati gharmapitve ||
viśvā āśā dakṣiṇasad viśvān devān ayāḍ iha ||
oṃ śrāvaya ||
astu śrauṣaṭ ||
gharmasya yaja ||
aśvinā gharmaṃ pibataṃ hārdrānum anu māṃ dyāvāpṛthivī anu me 'maṃsātām ihaiva rātayaḥ santi saṃ yajurbhiḥ svāhendrāya svāhendrāya vaṭ ||
svāhākṛtasya gharmasya madhoḥ pibatam aśvinā gharmam apātam aśvinā vahad divyābhir ūtibhiḥ svaṃ pedravaṃ yathā veṭ ||
yathā : fn emended| ed|: yathā|
iṣe pipīhi ||
ūrje pipīhi ||
asmai brahmaṇe pipīhi ||
asmai kṣatrāya pipīhi ||
iṣa ūrje pipīhi ||
subhūtāya pipīhi ||
brahmavarcasāya pipīhi ||
asyai viśe mahyaṃ jyaiṣṭhyāya pipīhi ||
gharmo 'si gharmam emy asme brahmāṇi dhāraya ||
kṣatraṃ dhāraya ||
viśaṃ dhāraya ||
pūṣṇe śarasi svāhā ||
grāvabhyaḥ svāhā ||
pratiravebhyaḥ svāhā ||
dyāvāpṛthivībhyāṃ svāhā pitṛbhyo gharmapebhyaḥ svāhā ||
rudrāya rudrahotre svāhā ||
hutaṃ havir madhuhavir asīndratame 'gnau svāhā ||
aśyāma te deva gharma ṛbhūmato vibhūmato vājavato bṛhaspativato viśvadevyāvataḥ pitṛmato 'ṅgirasvata uśīmahi tvā namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
saṃsādyamānāyānubrūhi ||
ahne svāhā ||
rātryai svāhā
||4.9.9||paśūnāṃ jyotir asi vibhṛtaṃ devatrā jyotir bhā asi ||
vanaspatīnām apām oṣadhīnāṃ raso vājinaṃ tvā vājiny avanayāmy ūrdhvaṃ manaḥ svargyam ||
payo 'si payasvī bhūyāsam ||
gharma yā te divi śug yā divi yā bṛhati yā stanayitnau yā jāgate chandasīyaṃ te tām avayaje tasyai te svāhā ||
gharma yā te 'ntarikṣe śug yāntarikṣe yā vāte yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīyaṃ te tām avayaje tasyai te svāhā ||
gharma yā te pṛthivyāṃ śug yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathantare yā gāyatre chandasīyaṃ te tām avayaje tasyai te svāhā ||
prastotaḥ sāma gāya ||
anv adya na ity eṣā brahmaṇas tvā paraspāya kṣatrasya tanvas pāhi ||
viśas tvā dharmaṇā vayam anu parikrāmāma suvitāya navyase ||
prastotaḥ sāma gāya ||
anv adya na ity eṣā prāṇasya tvā paraspāya cakṣuṣas tanvas pāhi ||
śrotrasya tvā dharmaṇā vayam anu parikrāmāma suvitāya navyase ||
prastotaḥ sāma gāya ||
anv adya na ity eṣā divas tvā paraspāya || antarikṣasya tanvas pāhi ||
pṛthivyās tvā dharmaṇā vayam anu parikrāmāma suvitāya navyase catuḥsraktir ṛtasya nābhiḥ sado gharmo viśvāyuḥ śarma saprathāḥ ||
apa dveṣo apa hvaro anyavratasya saścima valgur asi śaṃyordhāyāḥ ||
śiśur janadhāyāḥ ||
śaṃ ca vakṣi ||
pari ca vakṣi ||
gharmaitat te 'nnam etat purīṣam ||
tena vardhasva cāpyāyasva vardhiṣīmahi ca vayamā ca pyāyiṣīmahi ca vy asau yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ
||4.9.10||asau : fn emended| ed|: asau|
rantir nāmāsi divyo gandharvas tasya te padvad dhavirdhānam agnir adhyakṣo rudro adhipatir viśvāvasuṃ soma gandharvam āpo dadṛśuṣīs tad ṛtenānvavāyaṃs tad indrasya vai rudro rārahāṇa āsāṃ pari sūryasya paridhīṃr aporṇu vīrebhir adhi tan no gṛṇāno rajaso vimāno yad vā ghā satyam uta yan na vidma ||
dhiya invāno dhiya in no avyāt ||
sasnim avindac caraṇe nadīnām apāvṛṇod duro asmadrathānām ||
prāsāṃ gandharvo amṛtāni vocat ||
induṃ dakṣaṃ paridadād ahīnām ||
vārṣāharaṃ sāma gāya ||
cid asi samudrayoniḥ ||
indur dakṣaḥ śyena ṛtāvā hiraṇyapakṣaḥ śakuno bhuraṇyuḥ |
mahānt sadhasthe dhruva ā niṣatto namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
somapīthānu mehi ||
iṣṭāhotrīyaṃ sāma gāya punar ūrjā saha rayyety eke śyaitaṃ sāma gāya ||
ud u tyaṃ citram ity eke ||
vāmadevyaṃ sāma gāya ||
imam u ṣu tvam asmākaṃ saniṃ gāyatraṃ navyāṃsam ||
agnir deveṣu pra voca ||
bhūḥ svāhā
||4.9.11||mā no gharma vyathito vivyadhīn mā na āyuḥ param avaraṃ mānadonaiḥ |
mo ṣvatvam asmān tarādhān mā rudriyāso abhi gulbadhānaḥ ||
mā naḥ kratubhir hīḍiṣebhir asmaddviṣaḥ sunītho mā parā daiḥ |
mā no agniṃ nirṛtir mā na āṣṭān mā no dyāvāpṛthivī hīḍiṣethām ||
utā no mitrāvaruṇā ihāgataṃ manmā dīdhyānā utā naḥ sakhāyā |
ādityānāṃ prasṛtir hetir ugrā śarā vāṣṭād dhaviṣā vārṇaḥ ||
vidhuṃ dadrāṇaṃ samane bahūnāṃ yuvānaṃ santaṃ palito jagāra |
devasya paśya kāvyaṃ mahitvādyā mamāra sahyaḥ samānaḥ ||
jagāra : fn p| ed|: jagāda|
jari cetīd abhiśiṣaḥ purā cakṛbhyā ātṛda |
sandhātā sandhir maghavā puruvasur niṣkartā vihrutaṃ punaḥ ||
ud u tiṣṭha svadhvara ūrdhva ū ṣu ṇa ity eke ||
svadhvaras : fn pada| ed|: ||| svadhvara ūrdhva |||
punar ūrjā saha rayyety eke ||
ud u tyaṃ citram ity eke ||
bhūḥ svāhā ||
bhuvaḥ svāhā ||
svaḥ svāhā ||
bhūr bhuvaḥ svaḥ svāhā
||4.9.12||bhūr bhuvaḥ svar mayi tad indriyaṃ vīryaṃ mayi rāyo mayi rakṣo mayi dakṣo mayi kratur mayi dhehi suvīryam ||
tisṛbhir gharmo vibhāty ākūtyā manasā saha virājā jyotiṣā saha tapasā brahmaṇā saha tasya doham aśīmahi tasya bhakṣam aśīmahi tasya tā upahūtā upahūtasya bhakṣayāmi
||4.9.13||ud asya śuṣmād bhānor nāvyā bibharti bhāraṃ pṛthivī na bhūmīḥ ||
bibharti : fn emended| ed|: bibharti
pra śukraitu devī manīṣā asmat sutaṣṭo ratho na vāṇīḥ
||4.9.14||sutaṣṭo : fn pada| ed|: sutaṣṭo|
cid asi ||
bṛhaspatiṣ ṭvā sādayatu pṛthivyāḥ pṛṣṭhe tena ṛṣiṇā tena vidhinā tena chandasā tena brahmaṇā tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda
||4.9.15||prajāpatiṣ ṭvā sādayatu pṛthivyāḥ pṛṣṭhe tena ṛṣiṇā tena vidhinā tena chandasā tena brahmaṇā tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda
||4.9.16||ugraś ca bhīmaś ca dhvāntaś ca dhanavāṃś ca sahasāvāṃś ca sahīyasaḥ ||
vikṣipaḥ ||
vijye vivye vikṣipet
||4.9.17||saṃvatsaro 'si parivatsaro 'sīdāvatsaro 'sy udvatsaro 'si vatsaro 'si ||
tasya te vasantaḥ śiro grīṣmo dakṣiṇaṃ pakśaṃ varṣā uttaraṃ śarat pucham ||
hemanto madhyaṃ śiśiraṃ pratiṣṭhānaṃ tasya te māsāś cārdhamāsāś ca ṛtavaḥ parivatsarāḥ ||
ahorātre te kalpetām ehi prehi vīhi samihy udīcī
||4.9.18||asṛṅmukho rudhireṇābhyakto yamasya dūtaś ca vāg vidhāvati ||
gṛdhraḥ suparṇaḥ kuṇapaṃ niṣevati yamasya dūtaḥ prahita eṣa eti vy asau yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ
||4.9.19||tac cakṣur devahitaṃ purastāñ śukram uccarat ||
paśyema śradaḥ śataṃ jīvema śaradaḥ śataṃ prabruvāma śaradaḥ śataṃ śṛṇuyāma śaradaḥ śatam
||4.9.20||nidhāyo vā3 nidhāyo vā3 nidhāyo vā3 oṃ vā3 oṃ vā3 oṃ vā3 e ai oṃ svarṇajyotiḥ
||4.9.21||bṛhadbhā3 bṛhadbhā3 bṛhadbhā3 bṛhadbhā im bṛhadbhā im bṛhadbhā im ||
im im im svarṇajyotiḥ
||4.9.22||pṛthivī samit tām agniḥ saminddhe sāgniṃ saminddhe tām ahaṃ samindhe sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhatāṃ svāhā ||
antarikṣaṃ samit tāṃ vāyuḥ saminddhe sā vāyuṃ saminddhe tām ahaṃ samindhe sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhatāṃ svāhā ||
dyauḥ samit tām ādityaḥ saminddhe sādityaṃ saminddhe tām ahaṃ samindhe sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhatāṃ svāhā ||
diśaḥ samit tāṃ prajāpatiḥ saminddhe sā prajāpatiṃ saminddhe tām ahaṃ samindhe sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhatāṃ svāhā
||4.9.23||agne vratapate vrataṃ cariṣyāmi tat te prabravīmi tan me gopāya tañ śakeyaṃ tena śakeyaṃ tena rādhyāsam ||
vāyo vratapate vrataṃ cariṣyāmi tat te prabravīmi tan me gopāya tañ śakeyaṃ tena śakeyaṃ tena rādhyāsam ||
sūrya vratapate vrataṃ cariṣyāmi tat te prabravīmi tan me gopāya tañ śakeyaṃ tena śakeyaṃ tena rādhyāsam ||
vratānāṃ vratapate vrataṃ cariṣyāmi tat te prabravīmi tan me gopāya tañ śakeyaṃ tena rādhyāsam
||4.9.24||pṛthivī samit tām agniḥ samindhiṣṭa sāgniṃ samindhiṣṭa tām ahaṃ samindhiṣṭa sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhiṣatāṃ svāhā ||
antarikṣaṃ samit tāṃ vāyuḥ samindhiṣṭa sā vayuṃ samindhiṣṭa tām ahaṃ samindhiṣṭa sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhiṣatāṃ svāhā ||
dyauḥ samit tām ādityaḥ samindhiṣṭa sādityaṃ samindhiṣṭa tām ahaṃ samindhiṣṭa sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhiṣatāṃ svāhā ||
diśaḥ samit tāṃ prajāpatiḥ samindhiṣṭa sā prajāpatiṃ samindhiṣṭa tām ahaṃ samindhiṣṭa sā mā samiddhā susamiddhā tejasā brahmavarcasena samindhiṣatāṃ svāhā
||4.9.25||agne vratapate vratam acārṣaṃ tat te prāvocaṃ tad aśakaṃ tenāśakaṃ tenārātsyam ||
vāyo vratapate vratam acārṣaṃ tat te prāvocaṃ tad aśakaṃ tenāśakaṃ tenārātsyam ||
sūrya vratapate vratam acārṣaṃ tat te prāvocaṃ tad aśakaṃ tenāśakaṃ tenārātsyam ||
vratānāṃ vratapate vratam acārṣaṃ tat te prāvocaṃ tad aśakaṃ tenāśakaṃ tenārātsyam
||4.9.26||śaṃ no vāto 'bhivātu śaṃ nas tapatu sūryaḥ ||
ahāni śaṃ bhavantu naḥ śaṃ rātrī pratidhīyatām ||
pṛthivī śāntiḥ sauṣadhībhiḥ śāntir antarikṣaṃ śāntis tad vāyunā śāntir dyauḥ śāntiḥ sā vṛṣṭyā śāntir āpaḥ śāntir oṣadhayaḥ śāntir vanaspatayaḥ śāntir viśve devāḥ śāntir brahma śāntir brāhmaṇāḥ śāntiḥ śāntiḥ sarvaśāntis tvayāhaṃ śāntyā sarvaśāntyā mahyaṃ dvipade ca catuṣpade ca śāntiṃ karomi śāntir babhūva śāntir asi śāntir no astv abhayaṃ no astu ||
āpo hi ṣṭhā mayobhuvas tā na ūrje dadhātana |
mahe raṇāya cakṣase ||
yo vaḥ śivatamo rasas tasya bhājayateha naḥ |
uśatīr iva mātaraḥ ||
tasmā araṃ gamāma vo yasya kṣayāya jinvatha |
āpo janayathā ca naḥ ||
īśānā vāryāṇāṃ kṣayantīś carṣaṇīnām |
apo yātām abheṣajaṃ tā naḥ kṛṇvantu bheṣajam ||
kayā naś citra ābhuvad ūtī sadāvṛdhaḥ sakhā |
kayā śaciṣṭhayā vṛtā ||
kas tvā satyo madānāṃ maṃhiṣṭho matsad andhasaḥ |
dṛḍhā cid āruje vasu ||
abhī ṣu ṇaḥ sakhīnām avitā jaritπṇām |
śataṃ bhavāsy ūtibhiḥ ||
trātāram indram avitāram indraṃ havehave suhavaṃ śūram indram |
huve nu śakraṃ puruhūtam indraṃ svasti no maghavā dhātv indraḥ ||
svasti nā indro vṛddhaśravāḥ svasti naḥ pūṣā viśvavedāḥ |
svasti nas tārkṣyo ariṣṭanemiḥ svasti no bṛhaspatir dadhātu ||
yathādityā aṃśum āpyāyayanti yathākṣitim akṣitayaḥ pibanti |
evāsmān indro varuṇo bṛhaspatir āpyāyayantu bhuvanasya gopāḥ ||
ud vayaṃ tamasas pari jyotiḥ paśyantā uttaram |
devaṃ devatrā sūryam aganma jyotir uttamam ||
mitrasya vaś cakṣuṣā samīkṣāmahe ||
mitrasya vaś cakṣuṣā samīkṣadhvam ||
brahmaṇa upastaraṇam asi brahmaṇe tvopastṛṇāmi
||4.9.27||caturthakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
yuvaṃ sindhūṃr abhiśaster avadyād agnīṣomā amuñcataṃ gṛbhītān
||4.10.1||agnā āyāhi vītaye gṛṇāno havyadātaye |
ni hotā satsi barhiṣi ||
agniṃ dūtaṃ vṛṇīmahe hotāraṃ viśvavedasam |
asya yajñasya sukratum ||
agnināgniḥ samidhyate kavir gṛhapatir yuvā |
havyavāḍ juhvāsyaḥ ||
agnir vṛtrāṇi jaṅghanad agniṃ stomena bodhayāgnā āyūṃṣi pavase 'gne tam adya ābhiṣ ṭe adya ||
ebhir no arkair bhavā no arvāṅ svar ṇa jyotiḥ |
agne viśvebhiḥ sumanā anīkaiḥ ||
jyotiḥ : fn pada: svar | na | jyotiḥ| ed|: svarṇajyotiḥ
adhā hy agne ||
agneḥ stomaṃ manāmahe sidhram adya divispṛśaḥ |
devasya draviṇasyavaḥ ||
agnā yo martyo duvo dhiyaṃ jujoṣa dhītibhiḥ |
bhasan nu ṣa pra pūrvya iṣaṃ vurītāvase ||
tvam agne saprathā asi juṣṭo hotā vareṇyaḥ |
tvayā yajñaṃ vitanvate ||
vṛṣā soma dyumaṃ asi vṛṣā deva vṛṣavrataḥ |
vṛṣā dharmāṇi dadhiṣe ||
agnir jāto arocata ghnan dasyūn jyotiṣā tamaḥ |
avindad gā apaḥ svaḥ ||
agre bṛhan ||
agre : fn emended| ed|: agne| cf| 2|7|8:85|14
imaṃ me varuṇa śrudhī havam adyā ca mṛḍaya |
tvām avasyur ācake ||
śrudhī : fn pada: śrudhi
tat tvā yāmy agnināgniḥ ||
tvaṃ hy agne agninā vipro vipreṇa sant satā |
sakhā sakhyā samidhyase ||
pra sa mitra marto astu prayasvān yas ta āditya śikṣati vratena |
na hanyate na jīyate tvoto nainam aṃho aśnoty antito na dūrāt ||
anamīvāsā īḍayā madanto mitajñavo varimann ā pṛthivyāḥ |
ādityasya vratam upakṣiyanto vayaṃ mitrasya sumatau syāma ||
anamīvāsā : fn emended| ed|: anamīmāsā| cf| 4|12|6:197|8
tat sūryasya devatvaṃ tan mahitvaṃ madhyā kartor vitataṃ sañjabhāra |
yaded ayukta haritaḥ sadhasthād ād rātrī vāsas tanute simasmai ||
sañjabhāra : fn emended| ed|: sajabhāra|
bhadrā aśvā haritaḥ sūryasya citrā etagvā anumādyāsaḥ |
namasyanto diva ā pṛṣṭham asthuḥ pari dyāvāpṛthivī yanti sadyaḥ ||
tvam agne vratapā asi ||
yad vo vayaṃ pramināma vratāni viduṣāṃ devā aviduṣṭarāsaḥ |
agniṣ ṭad viśvam āpṛṇāti vidvān yebhir devaṃ ṛtubhiḥ kalpayāti ||
agne naya ||
ā devānām api panthām aganma yañ śaknavāma tad anu pravoḍhum |
agnir vidvānt sa yajāt sed u hotā so adhvarānt sa ṛtūn kalpayāti ||
agniḥ śucivratatama ud agne śucayas tavākrandad agnir naktoṣāsā ||
āyāhi tapasā janiṣvāgne pāvako arciṣā |
upemāṃ suṣṭutiṃ mama ||
ā no yāhi tapasā janiṣvāgne pāvaka dīdyat |
havyā deveṣu no dadhat
||4.10.2||abhi tvā deva savitar īśānaṃ vāryāṇām |
sadāvan bhāgam īmahe ||
mahī dyauḥ pṛthivī ca nas tvām agne puṣkarād adhi tam u tvā dadhyaṅṅ ṛṣis tam u tvā pāthyo vṛṣā ||
uta bruvantu jantavā ud agnir vṛtrahājani |
dhanañjayo raṇeraṇe ||
ā yaṃ haste na khādinaṃ śiśuṃ jātaṃ na bibhrati |
viśām agniṃ svadhvaram ||
pra devaṃ devavītaye bharatā vasuvittamam |
ā sve yonau niṣīdatu ||
ā jātaṃ jātavedasi priyaṃ śiśītātithim |
syona ā gṛhapatim ||
agnināgnis tvaṃ hy agne agninā ||
taṃ marjayanta sukratuṃ puroyāvānam ājiṣu |
sveṣu kṣayeṣu vājinam ||
yajñena yajñam ayajanta devās tāni dharmāṇi prathamāny āsan |
te ha nākaṃ mihimānaḥ sacanta yatra pūrve sādhyāḥ santi devāḥ ||
samidho agnā ājyasya vyantu tanūnapād agnā ājyasya vetv iḍo agnā ājyasya vyantu barhir agnā ājyasya vetu duro agnā ājyasya vyantūṣāsānaktāgnā ājyasya vītāṃ daivyā hotārāgnā ājyasya vītāṃ tisro devīr agnā ājyasya vyantu svāhāgniṃ svāhā somaṃ svāhāgniṃ svāhāgniṃ hotrāt svāhā devā ājyapā juṣāṇā agnā ājyasya vyantu ||
agne yaṃ yajñam adhvaraṃ viśvataḥ paribhūr asi |
sa id deveṣu gachati ||
tvaṃ naḥ soma viśvato 'gnir mūrdhā bhuvo yajñasya ||
soma yās te mayobhuva ūtayaḥ santi dāśuṣe |
tābhir no 'vitā bhava ||
yā te dhāmāni divi yā pṛthivyāṃ yā parvateṣv oṣadhīṣv apsu |
tebhir no viśvaiḥ sumanā aheḍan rājant soma prati havyā gṛbhāya ||
tat savitur vareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi |
dhiyo yo naḥ pracodayāt ||
acittī yac cakṛmā daivye jane dīnair dakṣaiḥ prabhūtī puruṣatvatā |
deveṣu ca savitar mānuṣeṣu ca tvaṃ no atra suvatād anāgasaḥ ||
pāvakā naḥ sarasvaty ā no divaḥ ||
pūṣā gā anvetu naḥ pūṣā rakṣatv arvataḥ |
pūṣā vājaṃ sanotu naḥ ||
śukraṃ te anyad yajataṃ te anyad viṣurūpe ahanī dyaur ivāsi |
viśvā hi māyā avasi svadhāvo bhadrā te pūṣann iha rātir astu ||
iheha vaḥ svatavasaḥ kavayaḥ sūryatvacaḥ |
yajñaṃ marutā āvṛṇe ||
pra citram arkaṃ gṛṇate turāya mārutāya svatavase bharadhvam |
ye sahāṃsi sahasā sahante rejate agne pṛthivī makhebhyaḥ ||
viśve devā ṛtāvṛdha ṛtubhir havanaśrutaḥ |
juṣantāṃ yujyaṃ payaḥ ||
viśve devāso asridhā ehimāyāso adruhaḥ |
medhaṃ juṣanta vahnayaḥ ||
dyāvā naḥ pṛthivī imaṃ sidhram adya divispṛśam |
yajñaṃ deveṣu yachatām ||
pra pūrvaje pitarā navyasībhir gīrbhiḥ kṛṇudhvaṃ sadane ṛtasya |
ā no dyāvāpṛthivī daivyena janena yātaṃ mahi vāṃ varūtham ||
sa havyavāḍ agniṃ stomena ||
devaṃ barhir vasuvane vasudheyasya vetu devīr dvāro vasuvane vasudheyasya vyantu devī uṣāsānaktā vasuvane vasudheyasya vītāṃ devī joṣṭrī vasuvane vasudheyasya vītāṃ devī ūrjāhutī vasuvane vasudheyasya vītāṃ devā daivyā hotārā vasuvane vasudheyasya vītāṃ devīs tisras tisro devīr vasuvane vasudheyasya vyantu devo narāśaṃso vasuvane vasudheyasya vetu devo agniḥ sviṣṭakṛt sudraviṇā mandraḥ kaviḥ satyamanmāyajī hotā hoturhotur āyajīyān agne yān devān ayāḍ yaṃ apiprer ye te hotre amatsata tāṃ sasanuṣīṃ hotrāṃ devaṅgamāṃ divi deveṣu yajñam erayemaṃ sviṣṭakṛc cāgne hotābhūr vasuvane vasudheyasya namovāke vīhi ||
vājevāje śaṃ no bhavantu
||4.10.3||pra devaṃ devyā dhiyā bharatā jātavedasam |
havyā no vakṣad ānuṣak ||
ayam u ṣya pra devayur hotā yajñāya nīyate |
ratho na yor abhīvṛto ghṛṇīvāñ cetati tmanā ||
ayam agnir uruṣyaty amṛtād iva janmanaḥ |
sahasaś cit sahīyān devo jīvātave kṛtaḥ ||
iḍāyās tvā pade vayam ||
agne viśvebhiḥ svanīka devair ūrṇāvantaṃ prathamaḥ sīda yonim |
kulāyinaṃ ghṛtavantaṃ savitre yajñaṃ naya yajamānāya sādhu ||
sīda hotar ni hotā ||
tvaṃ dūtas tvam u naḥ paraspās tvaṃ vasyā ā vṛṣabha praṇetā |
agne tokasya nas tane tanūnām aprayuchan dīdyad bodhi gopāḥ ||
agninā rayim aśnavat poṣam eva divedive |
yaśasaṃ vīravattamam ||
gayasphāno amīvahā vasuvit puṣṭivardhanaḥ |
sumitraḥ soma no bhava ||
indrāgnī rocanā divaḥ pari vājeṣu bhūṣathaḥ |
tad vāṃ ceti pra vīryam ||
pra carṣaṇibhyaḥ pṛtanāhaveṣu pra pṛthivyā riricāthe divaś ca |
pra sindhubhyaḥ pra giribhyo mahitvā prendrāgnī viśvā bhuvanāty anyā ||
maruto yad dha vo divaḥ sumnāyanto havāmahe |
ā tū nā upagantana ||
yā vaḥ śarma śaśamānāya santi tridhātūni dāśuṣe yachatādhi |
asmabhyaṃ tāni maruto viyanta rayiṃ no dhatta vṛṣaṇaḥ suvīram ||
imaṃ me varuṇa tat tvā yāmi kayā naḥ ko adya piprīhi devān agne yad adyāpsv agne sadhiṣ ṭava ||
apsu me somo abravīd antar viśvāni bheṣajā |
āpaś ca viśvaśambhuvaḥ ||
ud uttamaṃ varuṇa pāśam asmat ||
ava te heḍo varuṇa namobhir ava yajñebhir īmahe havirbhiḥ |
kṣayann asmabhyam asura pracetā rājann enāṃsi śiśrathaḥ kṛtāni ||
tvaṃ no agne varuṇasya vidvān devasya heḍo 'vayāsisīṣṭhāḥ |
yajiṣṭho vahnitamaḥ śośucāno viśvā dveṣāṃsi pramumugdhy asmat ||
sa tvaṃ no agne 'avamo bhavotī nediṣṭho asyā uṣaso vyuṣṭau |
avayakṣva no varuṇaṃ rarāṇo vīhi mṛḍīkaṃ suhavo na edhi
||4.10.4||agnir vṛtrāṇi jaṅghanat tvaṃ somāsi satpatiḥ ||
anīkair dveṣo ardayāgne viśvābhir ūtibhiḥ |
rayiṃ no dhehi yajñiyam ||
sainānīkena suvidatro asme yaṣṭā devaṃ āyajiṣṭhaḥ svasti |
adabdho gopā uta naḥ paraspā agne dyumad uta revad didīhi ||
piprīhi devān ā devānām ||
sāntapanā idaṃ havir marutas taj jujuṣṭana |
yuṣmākotī riśādasaḥ ||
yo no maruto abhi durhṛṇāyus tiraś cittāni vasavo jighāṃsati |
druhaḥ pāśān prati sa mucīṣṭa tapiṣṭhena hanmanā hantanā tam ||
druhaḥ : fn emended| ed|: drahaḥ|
agniḥ pratnena manmanā soma gīrbhiṣ ṭvā vayam ||
gṛhamedhāsā āgata maruto māpabhūtana |
imā havyā jujuṣṭana ||
pra budhnyā va īrate mahāṃsi pra nāmāni prayajyavas tiradhvam |
sahasriyaṃ damyaṃ bhāgam etaṃ gṛhamedhīyaṃ maruto juṣadhvam ||
preddho agna imo agne ||
agnim īḍe purohitaṃ yajñasya devam ṛtvijam |
hotāraṃ ratnadhātamam ||
vṛṣā soma dyumaṃ asi ||
krīḍaṃ vaḥ śardho mārutam anarvāṇaṃ ratheśubham |
kaṇvā abhi pragāyata ||
atyāso na ye marutaḥ svañco yakṣadṛśo na śubhayanta maryāḥ |
te harmyeṣṭhāḥ śiśavo na śubhrā vatsāso na prakrīḍinaḥ payodhāḥ ||
taṃ hi śaśvanto 'gnimagnim ||
indrāgnī navatiṃ puro dāsapatnīr adhūnutam |
sākam ekena karmaṇā ||
śnathad vṛtram uta sanoti vājam indrā yo agnī sahurī saparyāt |
irajyantā vasavyasya bhūreḥ sahastamā sahasā vājayantā ||
tam indraṃ vājayāmasi ||
yuje rathaṃ gāeṣaṇaṃ haribhyām upa brahmāṇi jujuṣāṇam asthuḥ |
vibādhiṣṭa sya rodasī mahitvendro vṛtrāṇy apratī jaghanvān ||
gāeṣaṇaṃ : fn Ṛv|7|23|3 gaveṣaṇam|
viśvakarman vācaspatim
||4.10.5||uśantas tvā havāmahe ||
ā no agne sucetunā rayiṃ viśvāyupoṣasam |
mārḍīkaṃ dhehi jīvase ||
tvaṃ soma mahe bhagaṃ tvaṃ yūna ṛtāyate |
dakṣaṃ dadhāsi jīvase ||
tvaṃ soma pracikito manīṣā tvaṃ rajiṣṭham anu neṣi panthām |
tava praṇītī pitaro na indo deveṣu ratnam abhajanta dhīrāḥ ||
tvayā hi naḥ pitaraḥ soma pūrve karmāṇi cakruḥ pavamāna dhīrāḥ |
vanvann avātaḥ paridhīṃr aporṇu vīrebhir aśvair maghavā bhavā naḥ ||
tvaṃ soma pitṛbhiḥ saṃvidāno 'nu dyāvāpṛthivī ātatantha |
tasmai ta indo haviṣā vidhema vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||
barhiṣadaḥ pitara ūty arvāg imā vo havyā cakṛmā juṣadhvam |
ta āgatāvasā śantamenāthā naḥ śaṃ yor arapo dadhātana ||
upahūtāḥ pitaraḥ somyāso barhiṣyeṣu nidhiṣu priyeṣu |
ta āgamantu ta iha śruvantv adhibruvantu te 'vantv asmān ||
āhaṃ pitṝnt suvidatraṃ avitsi napātaṃ ca vikramaṇaṃ ca viṣṇoḥ |
barhiṣadaḥ svadhayā ye sutasya bhajanta pitvas ta ihāgamiṣṭhāḥ ||
idaṃ pitṛbhyo namo astv adya ye pūrvāso ya uparāsa īyuḥ |
ye pārthive rajasy ā niṣattā ye vā nūnaṃ suvṛjanāsu vikṣu ||
udīratām avarā ut parāsā un madhyamāḥ pitaraḥ somyāsaḥ |
asuṃ ya īyur avṛkā ṛtajñās te no 'vantu pitaro haveṣu ||
agniṣvāttā ṛtāvṛdhaḥ pitaro mṛḍatā su naḥ |
dīrghāyutvāya jīvase ||
agniṣvāttān ṛtumato havāmahe narāśaṃse somapīthaṃ ya āśuḥ |
te no viprāsaḥ suhavā mṛḍantu śaṃ no bhavantu dvipade śaṃ catuṣpade ||
agniṣvāttāḥ pitarā eha gachata sadaḥsadaḥ sadata supraṇītayaḥ |
attā havīṃṣi prayatāni barhiṣy athā rayiṃ sarvavīraṃ dadhātana ||
sa pratnathā sahasā jāyamānaḥ sadyaḥ kāvyāni baḍ adhatta viśvā |
āpaś ca mitraṃ dhiṣaṇā ca sādhan devā agniṃ dhārayan draviṇodām ||
sa pūrvayā nividā kavyatāyor imāḥ prajā ajanayan manūnām |
vivasvatā cakṣasā dyām apaś ca devā agniṃ dhārayan draviṇodām ||
sa : fn emended| ed|: sa|
ye tātṛṣur devatrā jehamānā hotrāvidaḥ stomataṣṭāso arkaiḥ |
āgne yāhi suvidatrebhir arvāk satyaiḥ kavyaiḥ pitṛbhir gharmasadbhiḥ ||
pra vāyum achā bṛhatī manīṣā bṛhadrayiṃ viśvavāraṃ rathaprām |
dyutadyāmā niyutaḥ patyamānaḥ kaviḥ kavim iyakṣasi prayajyo ||
pra yābhir yāsi dāśvāṃsam achā niyudbhir vāya iṣṭaye duroṇe |
ni no rayiṃ subhojasaṃ yuvasva ni vīraṃ gavyam aśvyaṃ ca rādhaḥ ||
indraṃ vayaṃ śunāsīram asmin yajñe havāmahe |
sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||
so 'horātraiḥ so 'rdhamāsaiḥ sa māsaiḥ sa ṛtubhiḥ pari yajñaṃ babhūva |
saṃvatsarasya mahimānam etaṃ śunāsīram indram adyāhuvema ||
sapta tvā harito rathe vahanti deva sūrya |
śociḥkeśaṃ purupriya ||
taraṇir viśvadarśato jyotiṣkṛd asi sūrya |
viśvam ābhāsi rocanam
||4.10.6||caturthakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
dyāvāpṛthivī varuṇasya dharmaṇā viṣkabhite ajare bhūriretasā
||4.11.1||pṛthupājās taṃ sabādhaḥ ||
īḍe agniṃ vipaścitaṃ girā yajñasya sādhanam |
śruṣṭīvānaṃ dhitāvānam ||
agne śakema te vayaṃ yamaṃ devasya vājinaḥ |
ati dveṣāṃsi tarema ||
upa tvā raṇvasandṛśaṃ prayasvantaḥ sahaskṛta |
agne saṃsṛjmahe giraḥ ||
upa chāyām iva ghṛṇer aganma śarma te vayam |
agne hiraṇyasandṛśaḥ ||
agnir vṛtrāṇi jaṅghanat tvaṃ somāsi satpatir agnīṣomā yuvam etāni śrīṇām udāraḥ ||
somasya mā tavasaṃ vakṣy agne vahniṃ cakartha vidathe yajadhyai |
devaṃ achā dīdyad yuñje adriṃ śamāye agne tanvaṃ juṣasva ||
somāpūṣaṇā jananā rayīṇāṃ jananā divo jananā pṛthivyāḥ |
jātau viśvasya bhuvanasya gopau devā akṛṇvann amṛtasya nābhim ||
imau devau jāyamānau juṣantemau tamāṃsi gūhatām ajuṣṭā |
ābhyām indraḥ pakvam āmāsv antaḥ somāpūṣabhyāṃ janad usriyāsu ||
uta no brahman haviṣa uktheṣu devahūtamaḥ |
śaṃ naḥ śocā marudvṛdho 'gne sahasrasātamaḥ ||
nū no rāsva sahasravat tokavat puṣṭimad vasu |
dyumad agne suvīryaṃ varṣiṣṭham anupakṣitam ||
tvā yujā tava tat soma sakhya indro apo manave sasrutas kaḥ |
ahann ahim ariṇāt sapta sindhūn apāvṛṇod apihiteva khāni ||
ṛdūdareṇa sakhyā saceya yo mā na riṣyed dharyaśva pītaḥ |
ayaṃ yaḥ somo nyadhāyy asme tasmā indraṃ pratiram emy āyuḥ ||
tvaṃ no agne sa tvaṃ no agne 'gniṃ vaḥ pūrvyaṃ girā ||
makṣū devavato rathaḥ śūro vā pṛtsu kāsucit |
devānāṃ ya in mano yajamānā iyakṣaty abhīd ayajvano bhuvat ||
nakiṣ ṭaṃ karmaṇā naśan na prayoṣan na yoṣati |
devānāṃ ya in mano yajamānā iyakṣaty abhīd ayajvano bhuvat ||
asad atra suvīryam uta tyad āśvaśvyam |
devānāṃ ya in mano yajamānā iyakṣaty abhīd ayajvano bhuvat ||
upakṣaranti sindhavo mayobhuva ījānaṃ ca yakṣyamāṇaṃ ca dhenavaḥ |
pṛṇantaṃ ca papuriṃ ca śravasyavo ghṛtasya dhārā upayanti viśvataḥ ||
somārudrā yuvam etāny asme viśvā tanūṣu bheṣajāni dhattam |
avasyataṃ muñcataṃ yan no asti tanūṣu baddhaṃ kṛtam eno asmat ||
somārudrā dhārayethām asuryaṃ pra vām iṣṭayo 'ram aśnuvantu |
damedame sapta ratnā dadhānā śaṃ no bhūtaṃ dvipade śaṃ catuṣpade ||
somārudrā vivṛhataṃ viṣūcīm amīvā yā no gayam āviveśa |
āre bādhethāṃ nirṛtiṃ parācair asme bhadrā sauśravasāni santu ||
tigmāyudhau tigmahetī suśevau somārudrā iha su mṛḍataṃ naḥ |
mumuktam asmān grasitān abhīke prayachataṃ vṛṣaṇā śantamāni ||
agnāviṣṇū sajoṣasāgnāviṣṇū mahi dhāma priyaṃ vām ||
agnāviṣṇū mahi tad vāṃ mahitvaṃ vītho ghṛtasya guhyā juṣāṇā |
damedame suṣṭutī vāvṛdhānā nu vāṃ jihvā ghṛtam ācaraṇyat ||
pāvakā naḥ sarasvatī ||
sarasvaty abhi no neṣi vasyo māpa spharīḥ payasā mā nā ādhak |
juṣasva naḥ sakhyā veśyā ca mā tvat kṣetrāṇy araṇyāni ganma ||
ā no divaḥ ||
bṛhaspate juṣasva no havyāni viśvadevya |
rāsva ratnāni dāśuṣe ||
evā pitre viśvadevāya vṛṣṇe yajñair vidhema namasā havirbhiḥ |
bṛhaspate suprajā vīravanto vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||
ā no mitrāvaruṇā ghṛtair gavyūtim ukṣatam |
madhvā rajāṃsi sukratū ||
pra bāhavā sisṛtaṃ jīvase nā ā no gavyūtim ukṣataṃ ghṛtena |
ā no jane śravayataṃ yuvānā śrutaṃ me mitrāvaruṇā havemā ||
aurvabhṛguvañ śucim apnavānavad āhuve |
agniṃ samudravāsasam ||
ā savaṃ savitur yathā bhagasyeva bhujiṃ huve |
agniṃ samudravāsasam ||
huve vātasvanaṃ kaviṃ parjanyakradyaṃ sahaḥ |
agniṃ samudravāsasam ||
vṛṣā soma dyumaṃ asi ||
ā ye tanvanti raśmibhis tiraḥ samudram arṇavam |
marudbhir agnā āgahi ||
ā vo yantūdavāhāso adya vṛṣṭiṃ ye viśve maruto junanti |
ayaṃ yo agnirmarutaḥ samiddha etaṃ juṣadhvaṃ kavayo yuvānaḥ ||
yaṃ tvā devāpiḥ śuśucāno agna ārṣṭiṣeṇo manuṣyaḥ samīdhe |
viśvebhir devair anumadyamānaḥ pra parjanyam īrayā vṛṣṭimantam ||
agne bādhasva vi mṛdho vi durgahāpāmīvām apa rakṣāṃsi sedha |
asmāt samudrād bṛhato divo no 'pāṃ bhūmānam upa naḥ sṛjeha ||
priyā vo nāma huve turāṇām ā yat tṛpan maruto vāvaśānaḥ ||
śriyase kaṃ bhānubhiḥ sammimikṣire te raśmmibhis ta ṛkvabhiḥ sukhādayaḥ |
te vāśīmanta iṣmiṇo abhīravo vidre priyasya mārutasya dhāmnaḥ ||
maruto yad dha vo divaḥ ||
praiṣām ajmeṣu vithureva rejate bhūmir yāmeṣu yad dha yuñjate śubhe |
te krīḍayo dhunayo bhrājadṛṣṭyaḥ svayaṃ mahitvaṃ panayanta dhūtayaḥ
||4.11.2||kayā śubhā savayasaḥ sanīḍāḥ samānyā marutaḥ sammimikṣuḥ |
kayā matī kutā etāsa ete 'rcanti śuṣmaṃ vṛṣaṇo vasūyā ||
kasya brahmāṇi jujuṣur yuvānaḥ ko adhvare marutā āvavarta |
śyenaṃ iva dhrajato antarikṣe kena mahā manasā rīramāma ||
kutas tvam indra māhinaḥ sann eko yāsi satpate kiṃ ta itthā |
sampṛchase samarāṇaḥ śubhānair voces tan no harivo yat te asme ||
brahmāṇi me matayaḥ śaṃ sutāsaḥ śuṣma iyarti prabhṛto me adriḥ |
āśāsate pratiharyanty ukthemā harī vahatas tā no acha ||
ato vayam antamebhir yujānāḥ svakṣatrebhis tanvaḥ śumbhamānāḥ |
mahobhir ekam upayujmahe nv indraḥ svadhām anu hi no babhūtha ||
kva syā vo marutaḥ svadhāsīd yan mām ekaṃ samadhattāhihatye |
ahaṃ hy ugras taviṣas tuviṣmān viśvasya śatror anamaṃ vadhasnaiḥ ||
bhūri cakartha yujyebhir asme samānebhir vṛṣabha pauṃsyebhiḥ |
bhūrīṇi hi kṛṇavāmā śaviṣṭhendraḥ kṛtvā maruto yad vaśāma ||
vadhīṃ vṛtraṃ maruta indriyeṇa svena bhāmena taviṣo babhūvān |
aham etā manave viśvaścandrāḥ sugā apaś cakara vajrabāhuḥ ||
anuttam ā te maghavan nakir ṇu na tvāvaṃ asti devatā vidānaḥ |
na jāyamāno naśate na jāto yāni kariṣyā kṛṇuhi pravṛddha ||
ekasya cin me vibhv astv ojo yā nu dadhṛṣvān kṛṇavai manīṣā ||
ahaṃ hy ugro maruto vidāno yāni cyavam indrā id īśa eṣām ||
amandan mā marutaḥ stomo atra yan me naraḥ śrutyaṃ brahma cakra |
indrāya vṛṣṇe sumakhāya mahyaṃ sakhye sakhāyas tanve tanūbhiḥ ||
eved ete prati mā rocamānā anedyaḥ śravā eṣo dadhānāḥ |
sañcakṣyā marutaś candravarṇā achānta me chadayāthā ca nūnam ||
ko nv atra maruto māmahe vaḥ prayātana sakhīṃr achā sakhāyaḥ |
manmāni citrā apivātayanta eṣāṃ bhūta navedā ma ṛtānām ||
ā yad duvasyād duvase na kārur asmāṃś cakre mānyasya medhā |
o ṣū varta maruto vipram achemā brahmāṇi jaritā vo arcat ||
eṣa vaḥ stomo maruta iyaṃ gīr māndāryasya mānyasya kāroḥ |
eṣā yāsīṣṭa tanve vayāṃ vidyāmeṣaṃ vṛjanaṃ jīradānum
||4.11.3||indraṃ vo viśvatas pari havāmahe janebhyaḥ |
asmākam astu kevalaḥ ||
ā te śuṣmo vṛṣabha etu paścād ottarād adharād ā purastāt |
ā viśvato abhi sametv arvāṅ indra dyumnaṃ svarvad dhehy asme ||
maruto yad dha vo divo yā vaḥ śarma ||
ā tū na indra vṛtrahann asmākam ardham āgahi |
mahān mahībhir ūtibhiḥ ||
tvaṃ mahaṃ indra tubhyaṃ ha kṣā anu kṣatraṃ maṃhanā manyata dyauḥ |
tvaṃ vṛtraṃ śavasā jaghanvānt sṛjaḥ sindhūṃr ahinā jagrasānān ||
maruto yad dha vo balaṃ janaṃ acucyavītana |
girīṃr acucyavītana ||
ṛṣṭayo vo maruto aṃsayor adhi sahā ojo bāhvor vo balaṃ hitam |
nṛmṇā śīrṣasv āyudhā ratheṣu no viśvā vaḥ śrīr adhi tanūṣu pipiśe ||
purutrā hi sadṛṅṅ asi viśo viśvā anu prabhuḥ |
samatsu tvā havāmahe ||
samatsv agnim avase vājayanto havāmahe |
vājeṣu citrarādhasam ||
agne nayā devānāṃ tvam agne vratapā asi yad vo vayam ||
tvam agne vratabhṛñ śucir agne devaṃ ihāvaha |
upa yajñaṃ haviś ca naḥ ||
vratā nu bibhrad vratapā adabdho yajāno devo ajaraḥ suvīraḥ |
dadhad ratnāni sumṛḍīko agne gopāya no jīvase jātavedaḥ ||
śreṣṭhaṃ yaviṣṭha bhāratāgne dyumantam ābhara |
vaso puruspṛhaṃ rayim ||
tubhyaṃ bharanti kṣitayo yaviṣṭha balim agne antitā ota dūrāt |
ā bhandiṣṭhasya sumatiṃ cikiddhi mahat te agne mahi śarma bhadram ||
tvām agne vājasātamaṃ viprā vardhanti suṣṭutam |
sa no rāsva suvīryam ||
ayaṃ no agnir anīkair dveṣo ardaya sainānīkenedaṃ viṣṇuḥ pra tad viṣṇuḥ ||
ā vo rājānam adhvarasya rudraṃ hotāraṃ satyayajaṃ rodasyoḥ |
agniṃ purā tanayitnor acittād dhiraṇyarūpam avase kṛṇudhvam ||
kad dhiṣṇyāsu vṛdhasāno agne kad vātāya pratavase śubhaṃye |
parijmane nāsatyāya kṣe bravaḥ kad agne rudrāya nṛghne ||
ukṣānnāya vaśānnāya ||
vātopadhūta iṣito vaśaṃ anu triṣu yad annā veviṣad vitiṣṭhase |
ā te yatante rathyo yathā pṛthak śardhāṃsy agne ajarāṇi dhakṣataḥ
||4.11.4||kṛṇuṣva pājā iti pañca ||
sa te jānāti sumatiṃ yaviṣṭha ya īvate brahmaṇe gātum airat |
viśvāny asmai sudināni rāyo dyumnāny aryo vi duro abhidyaut ||
sed agne astu subhagaḥ sudānur yas tvā nityena haviṣā ya ukthaiḥ |
piprīṣati sva āyuṣi duroṇe viśved asmai sudinā sāsad iṣṭiḥ ||
arcāmi te sumatiṃ ghoṣy arvāk saṃ te vāvātā jaratām iyaṃ gīḥ |
svaśvās tvā surathā marjayemāsme kṣatrāṇi dhārayer anu dyūn ||
iha tvā bhūry ācared upa tman doṣāvastar dīdivāṃsam anu dyūn |
krīḍantas tvā sumanasaḥ sapemābhi dyumnā tasthivāṃso janānām ||
yas tvā svaśvaḥ suhiraṇyo agna upayāti vasumatā rathena |
tasya trātā bhavasi tasya sakhā yas ta ātithyam ānuṣag jujoṣat ||
maho rujāmi bandhutā vacobhis tan mā pitur gotamād anviyāya |
tvaṃ no asya vacasaś cikiddhi hotar yaviṣṭha sukrato damūnāḥ ||
asvapnajas taraṇayaḥ suśevā atandrāso 'vṛkā aśramiṣṭhāḥ |
te pāyavaḥ sadhryañco niṣadyāgne tava naḥ pāntv amūra ||
ye pāyavo māmateyaṃ te agne paśyanto andhaṃ duritād arakṣan |
rarakṣa tānt sukṛto viśvavedā dipsantā id ripavo nāha debhuḥ ||
tvayā vayaṃ sadhanyas tvotās tava praṇīty aśyāma vājān |
ubhā śaṃsā sūdaya satyatāte 'nuṣṭhuyā kṛṇuhy ahrayāṇa ||
ayā te agne samidhā vidhema prati stomaṃ śasyamānaṃ gṛbhāya |
dahāśaso rakṣasaḥ pāhy asmān druho nido mitramaho avadyāt ||
agnī rakṣāṃsi sedhati śukraśocir amartyaḥ |
śuciḥ pāvaka īḍyaḥ ||
tvaṃ naḥ soma viśvataḥ
||4.11.5||yukṣvā hi devahūtamān ||
uta no deva devaṃ achā voco viduṣṭaraḥ |
śrad viśvā vāryā kṛdhi ||
tvaṃ ha yad yaviṣṭhya sahasaḥ sūna āhuta |
ṛtāvā yajñiyo bhuvaḥ ||
ayam agniḥ sahasriṇaḥ ||
taṃ nemim ṛbhavo yathā namasva sahūtibhiḥ |
nedīyo yajñam aṅgiraḥ ||
tasmai nūnam abhidyave vācā virūpa nityayā |
vṛṣṇe codasva suṣṭutim ||
kam u ṣvid asya senayāgner apākacakṣasaḥ |
paṇiṃ goṣu starāmahe ||
mā no devānāṃ viśaḥ prasnātīr ivosrāḥ |
kṛśaṃ na hāsur aghnyāḥ ||
mā naḥ samasya dūḍhyaḥ paridveṣaso aṃhatiḥ |
ūrmir na nāvam āvadhīt ||
namas te agnā ojase gṛṇanti deva kṛṣṭayaḥ |
amair amitram ardaya ||
imaṃ yajñam idaṃ vaco jujuṣāṇa upāgahi |
soma tvaṃ no vṛdhe bhava ||
kuvit su no gaiṣṭaye 'gne saṃveṣiṣo rayim |
urukṛd uru ṇas kṛdhi ||
mā no asmin mahādhane parā varg bhārabhṛd yathā |
saṃvargaṃ saṃ rayiṃ jaya ||
yasyājuṣan namasvinaḥ śamīm adurmakhasya vā |
taṃ hed agnir vidhāvati ||
anyam asmad bhiyā iyam agne siṣaktu duchunā |
vardhā no amavañ śavaḥ
||4.11.6||caturthakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
vācaspatir balā teṣāṃ tanvo 'dya dadhātu me
||4.12.1||agniḥ prathamo vasubhir no avyāt somo rudrair abhirakṣatu tmanā |
indro marudbhir ṛtuthā kṛṇotv ādityair no varuṇaḥ śarma yaṃsat ||
sam agnir vasubhir no avyāt saṃ somo rudriyābhis tanūbhiḥ |
sam indro rātahavyo marudbhiḥ sam ādityair varuṇo viśvavedāḥ ||
agne dā dāśuṣe rayiṃ vīravantaṃ parīṇasam |
śiśīhi naḥ sūnumataḥ ||
dā no agne śatino dāḥ sahasriṇo duro na vājaṃ śrutyā apāvṛdhi |
prācī dyāvāpṛthivī brahmaṇā kṛdhi svar ṇa śukram uṣaso vididyutuḥ ||
hiraṇyapāṇim ūtaye savitāram upahvaye |
sa cettā devatā padam ||
vāmam adya savitar vāmam u śvo divedive vāmam asmabhyaṃ sāvīḥ ||
vāmasya hi kṣayasya deva bhūrer ayā dhiyā vāmabhājaḥ syāma ||
pra vāyuṃ pra yābhiḥ ||
syonā pṛthivi bhavānṛkṣarā niveśanī |
yachā naḥ śarma saprathaḥ ||
baḍ itthā parvatānāṃ khidraṃ bibharṣi pṛthivi |
pra yā bhūmiṃ pravatvati mahnā hinoṣi mahini ||
pūrvāparaṃ carato māyayaitau śiśū krīḍantau pariyāto adhvaram |
viśvāny anyo bhuvanā vicaṣṭa ṛtūṃr anyo vidadhaj jāyate punaḥ ||
navonavo bhavati jāyamāno 'hnāṃ ketur uṣasām ety agram |
bhāgaṃ devebhyo vidadhāty āyan pra candramās tirate dīrgham āyuḥ ||
yathādityā aṃśum āpyāyayanti yathākṣitim akṣitayaḥ pibanti |
evāsmān indro varuṇo bṛhaspatir āpyāyayantu bhuvanasya gopāḥ ||
prācyāṃ diśi tvam indrāsi rājotodīcyāṃ vṛtrahan vrātrahāsi |
yatra yanti srotyās taj jitaṃ te dakṣiṇato vṛṣabho havya edhi ||
asyed eva praririce mahitvaṃ divas pṛthivyāḥ pary antarikṣāt |
svarāḍ indro damā ā viśvagūrtaḥ svarir amatro vavakṣe raṇāya ||
tvam indrāsy adhirājas tvaṃ bhavādhipatir janānām |
daivīr viśas tvam utā virājaujasvat kṣatram ajaraṃ te astu ||
ā yasmint sapta vāsavā rohanti pūrvyā ruhaḥ |
ṛṣir ha dīrghaśruttamā indrasya gharmo atithiḥ ||
mado na yaḥ somyo bodhicakṣā vātaś ca nu cyavana induvikṣāḥ |
sa tapnuḥ śucase na sūraḥ sa svedayuḥ śuśucāno na gharmaḥ ||
indriyāṇi śatakrato yā te janeṣu pañcasu |
indra tāni tā āvṛṇe ||
anu te dāyi maha indriyāya satrā te viśvam anu vṛtrahatye |
anu kṣatram anu saho yajatrendra devebhir anu te nṛṣahye ||
anavas te ratham aśvāya takṣan tvaṣṭā vajraṃ puruhūta dyumantam |
brahmāṇā indraṃ mahayanto arkair avardhayann ahaye hantavā u ||
vṛṣṇe yat te vṛṣaṇo arkam arcān indra grāvāṇo aditiḥ sajoṣāḥ |
anaśvāso ye pavayo 'rathā indreṣitā abhyavartanta dasyūn
||4.12.2||viveṣa yan mā dhiṣaṇā jajāna stavai purā pāryād indram ahnaḥ |
aṃhaso yatra pīparad yathā no nāveva yāntam ubhaye havante ||
aṃhomuce prabharemā manīṣāṃ bhūyiṣṭhadāvne sumatim āvṛṇānaḥ |
idam indra prati havyaṃ juṣasva satyāḥ santu yajamānasya kāmāḥ ||
trātāram indram avitāram indraṃ havehave suhavaṃ śūram indram |
huve nu śakraṃ puruhūtam indraṃ svasti no maghavā dhātv indraḥ ||
mā te asyāṃ sahasāvan pariṣṭā aghāya bhūma harivaḥ parādaiḥ |
trāyasva no 'vṛkebhir varūthais tava priyāsaḥ sūriṣu syāma ||
anu tvāhighne adha deva devā madan viśve kavitamaṃ kavīnām |
karo yatra varivo bādhitāya dive janāya tanve gṛṇānaḥ ||
anu dyāvāpṛthivī tat tā ojo 'martyā jihata indra devāḥ |
kṛṣvā kṛtno akṛtaṃ yat te asty ukthaṃ navīyo janayasva yajñaiḥ ||
abhi prabhara dhṛṣatā dhṛṣanmanaḥ śravaś cit te asad bṛhat |
arṣantv āpo javasā vi mātaro hano vṛtraṃ jayā svaḥ ||
asmā id u prabharā tūtujāno vṛtrāya vajram īśānaḥ kiyedhāḥ |
gor na parva viradā tiraśceṣyann arṇāṃsy apāṃ caradhyai ||
vi na indra mṛdho jahi nīcā yacha pṛtanyataḥ |
adhaspadaṃ tam īṃ kṛdhi yo asmaṃ abhidāsati ||
mṛgo na bhīmaḥ kucaro giriṣṭhāḥ parāvatā ājaganthā parasyāḥ |
sṛkaṃ saṃśāya pavim indra tigmaṃ vi śatrūn tāḍhi vi mṛdho nudasva ||
ākare vasor jaritā panasyate 'nehasaḥ stubhā indro duvasyati |
vivasvataḥ sadanā ā hi pipriye satrāsāham abhimātihanaṃ stuhi ||
tvaṃ sapatnān pṛtanāsu jiṣṇur indrābhiṣāḍ abhimātīr apaghnan |
pibā somaṃ vajrabāho viṣahyāsmabhyaṃ paṇīṃr arvasv āmukhāya ||
puruṣṭutasya nāmabhiḥ śatena mahayāmasi |
indrasya carṣaṇīsahaḥ ||
puruṣṭutasya : fn emended| ed Ṛv|3|37|4: puruṣṭutasya|
nāmāni te śatakrato viśvābhir gīrbhir īmahe |
indrābhimātiṣāhye ||
arvāvato nā āgahi parāvataś ca vṛtrahan |
imā juṣasva no giraḥ ||
yad antarā parāvatam arvāvataṃ ca hūyase |
indreha tatā āgahi ||
endra sānasiṃ rayiṃ sajitvānaṃ sadāsaham |
varṣiṣṭham ūtaye bhara ||
prasasāhiṣe puruhūta śatrūn jyeṣṭhas te śuṣma iha rātir astu |
indrābhara dakṣiṇenā vasūni patiḥ sindhūnām asi revatīnām ||
indraṃ naro nemadhitā havante yat pāryā yunajate dhiyas tāḥ |
śūro nṛṣātā śravasaś cakāna ā gomati vraje bhajā tvaṃ naḥ ||
hṛdaṃ na hi tvā nyṛṣanty ūrmayo brahmāṇīndra tava yāni vardhanā |
tvaṣṭā cit te yujyaṃ vāvṛdhe śavas tatakṣa vajram abhibhūtyojasam ||
abhi svavṛṣṭiṃ made asya yudhyato raghvīr iva pravaṇe sasrur ūtayaḥ |
indro yad vajrī dhṛṣamāṇo andhasā bhinad valasya paridhīṃr iva tritaḥ ||
tam indraṃ vājayāmasi yuje ratham ||
vṛtraturaṃ maghavānaṃ śacīpatim indraṃ giro bṛhatīr abhyanūṣata |
vāvṛdhānaṃ puruhūtaṃ suvṛktibhir amartyaṃ jaramāṇaṃ divedive ||
vṛtraturaṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk| ed (vc): vṛtrataram|
ahan vṛtraṃ vṛtrataraṃ vyaṃsam indro vajreṇa mahatā vadhena |
skandhāṃsīva kuliśenā vivṛkṇāhiḥ śayata upapṛk pṛthivyāḥ ||
vṛtrataraṃ : fn emended| ed|: vṛntrataram|
abhitiṣṭha pṛtanyato 'dhare santu śatravaḥ |
indra iva dasyuhā bhavāpaḥ kṣetrāṇi sañjaya ||
āśīr nā ūrjam uta suprajāstvam iṣaṃ dadhātu draviṇaṃ savarcasam |
sañjayan kṣetrāṇi sahasāham indra kṛṇvāno anyaṃ adharānt sapatnān ||
tvam indrāsy adhirājaḥ ||
indro jayati na parājayate adhirājo rājasu rājayate |
viśvā abhiṣṭiḥ pṛtanā jayaty upasadyo namasyo yathāsat ||
ā te maha indroty ugra samanyavo yat samaranta senāḥ |
patāti didyun naryasya bāhvor mā te mano viṣvadryag vicārīt ||
yo jāta eva prathamo manasvān devo devān kratunā paryabhūṣat |
yasya śuṣmād rodasī abhyasetāṃ nṛmṇasya mahnā sa janāsā indraḥ ||
manyur indro manyur evāsa devo manyur hotā varuṇo viśvavedāḥ |
manyuṃ viśa īḍate mānuṣīr yā avā no manyo tapasā sajoṣāḥ ||
tvaṃ hi manyo abhibhūtyojāḥ svayañjo bhāmo abhimātiṣāhaḥ |
viśvacarṣaṇiḥ sahuriḥ sahāvānt sa hūyamāno amṛtāya gachat ||
iḍām agne tvaṃ no agne kim it te viṣṇo pra tat te adya ||
dīrghas te astv aṅkuśo yenā vasu prayachasi |
yajamānāya sunvate ||
bhadrā te hastā sukṛtota pāṇī prayantārā stuvate rādha indra |
kā te niṣattiḥ kim u no mamatsi kiṃ nod ud u harṣase dātavā u
||4.12.3||niṣattiḥ : fn emended| ed|: niṣatriḥ| cf| Ṛv|4|21|9|
indrāvaruṇā yuvam adhvarāya no viśe janāya mahi śarma yachatam |
dīrghaprayajyum ati yo vanuṣyati vayaṃ jayema pṛtanāsu dūḍhyaḥ ||
samrāḍ anyaḥ svarāḍ anya ucyate vāṃ mahāntā indrāvaruṇā mahāvasū |
viśve devāsaḥ parame vyomani saṃ vām ojo vṛṣaṇā saṃ balaṃ dadhuḥ ||
viśvāhendro adhivaktā no astv aparihṛtāḥ sanuyāma vājam |
tan no mitro varuṇo māmahantām aditiḥ sindhuḥ pṛthivī uta dyauḥ ||
enāṃ mukhena vāyum indravanto 'ciṣyāma vṛjane viśva ūtī |
tan no mitro varuṇo māmahantām aditiḥ sindhuḥ pṛthivī uta dyauḥ ||
kutrā cid yasya samṛtau raṇvā naro nṛṣadane |
arhantaś cid yam indhate sañjanayanti jantavaḥ ||
saṃ yad iṣo vanāmahe saṃ havyā mānuṣāṇām |
uta dyumnasya śavasa ṛtasya raśmim ādade ||
yad adya sūrya bravo 'nāgā udyan mitrāya varuṇāya satyam |
vayaṃ devatrādite syāma tava priyāso aryaman gṛṇantaḥ ||
ud vāṃ pṛkṣāso madhumanto asthur ā sūryo aruhañ śukram arṇaḥ |
yasmā ādityā adhvano radanti mitro aryamā varuṇaḥ sajoṣāḥ ||
upem asṛkṣi vājayur vacasyāṃ cano dadhīta nādyo giro me |
apāṃ napād āśuhemā kuvit sa supeśasas karati joṣiṣad dhi ||
sam anyā yanti ||
apāṃ napād ā hy asthād upasthaṃ jihmānām ūrdhvo vidyutaṃ vasānaḥ |
tasya jyeṣṭhaṃ mahimānaṃ vahantīr hiraṇyavarṇāḥ pariyanti yahvīḥ ||
tam asmerā yuvatayo yuvānaṃ marmṛjyamānāḥ pariyanty āpaḥ |
sa śukrebhiḥ śikvabhī revad agnir dīdāyānidhmāṃ ghṛtanirṇig apsu ||
agnā āyūṃṣi pavase ||
āyurdā deva jarasaṃ vṛṇāno ghṛtapratīko ghṛtapṛṣṭho agne |
ghṛtaṃ pibann amṛtaṃ cāru gavyaṃ piteva putraṃ jarase ma emam ||
gayasphāno amīvahā ||
yā te dhāmāni haviṣā yajanti tā te viśvā paribhūr astu yajñam |
gayasphānaḥ prataraṇaḥ suvīro 'vīrahā pracarā soma duryān ||
sutrāmānaṃ mahīm ū ṣv imaṃ me varuṇa tat tvā yāmi vaiśvānaro na ūtyā pṛṣṭo divy abhi tvā śūra nonumas tvām id dhi havāmahe ||
āpaprātha mahinā vṛṣṇyā vṛṣan viśvā śaviṣṭha śavasā |
asmaṃ ava maghavan gomati vraje vajriñ citrābhir ūtibhiḥ ||
bodhā su me maghavan vācam emāṃ yāṃ te vasiṣṭho arcati praśastim |
imā brahma sadhamāde juṣasva ||
revatīr naḥ sadhamādā indre santu tuvivājāḥ |
kṣumanto yābhir madema ||
pro ṣv asmai puroratham indrāya śūṣam arcata |
abhīke cid ulokakṛt saṅge samatsu vṛtrahā |
asmākaṃ bodhi coditā nabhantām anyakeṣāṃ jyākā adhi dhanvasu ||
ā no agne sucetunā ||
ā no agne rayiṃ bhara satrāsāhaṃ vareṇyam |
viśvāsu pṛtsu duṣṭaram ||
indro madāya vāvṛdhe śavase vṛtrahā nṛbhiḥ |
tam in mahatsv ājiṣūtem arbhe havāmahe sa vājeṣu pra no 'viṣat ||
mademade hi no dadir yūthā gavām ṛjukratuḥ |
saṅgṛbhāya purū śatobhayāhastyā vasu śiśīhi rāya ābhara ||
tā asya namasā sahaḥ saparyanti pracetasaḥ |
vratāny asya saścire purūṇi pūrvacittaye vasvīr anu svarājyam ||
tā asya pṛśanāyuvaḥ somaṃ śrīṇanti pṛśnayaḥ |
priyā indrasya dhenavo vajraṃ hinvanti sāyakaṃ vasvīr anu svarājyam ||
ghṛtaṃ na pūtaṃ tanūr arepāḥ śuci hiraṇyam |
tat te rukmo na rocata svadhāvaḥ ||
obhe suścandra viśpate ||
āryamā yāti vṛṣabhas turāṣāḍ dātā vasūni vidadhe tanūpāḥ |
sahasrākṣo gotrabhid vajrabāhur asmāsu devo draviṇaṃ dadhātu ||
ye te 'ryaman bahavo devayānāḥ panthāno rājan diva ācaranti |
tebhir no deva mahi śarma yacha śaṃ no bhava dvipade śaṃ catuṣpade ||
ud agne śucayas tavāyam agnir vīratamas tat sūryasya bhadrā aśvāḥ sapta tvā harito rathe taraṇir viśvadarśataḥ ||
cakṣur no dhehi cakṣuṣe cakṣur vikhyai tanūbhyaḥ |
saṃ cedaṃ vi ca paśyema ||
susandṛśaṃ tvā vayaṃ prati paśyema sūrya |
vi paśyema nṛcakṣasaḥ
||4.12.4||yuvaṃ surāmam aśvinā ||
hotā yakṣad aśvinau sarasvatīm indraṃ surāmṇāṃ somānāṃ pibatu madantāṃ vyantu hotar yaja |
putram iva pitarau ||
indraḥ sutrāmā svavaṃ avobhiḥ sumṛḍīko bhavatu viśvavedāḥ |
bādhatāṃ dveṣo abhayaṃ kṛṇotu suvīryasya patayaḥ syāma ||
tasya vayaṃ sumatau yajñiyasyāpi bhadre saumanase syāma |
sa sutrāmā svavaṃ indro asmad ārāc cid dveṣaḥ sanutar yuyotu ||
agne vājasya gomataḥ ||
bhadro no agnir āhuto bhadrā rātiḥ subhaga bhadro adhvaraḥ |
bhadrā uta praśastayaḥ ||
saṃsam id enā vo agnim ā te agnā idhīmahy agne trī te vājinā trī ṣadhasthā ||
trir agnir balabhid balaṃ bhittvā sahasram airayat |
śūro jetāparājitaḥ ||
trir ahnaḥ pavate vṛṣā somaḥ śukrābhir ūtibhiḥ |
vājī sahasrasātamaḥ ||
saṃ vāṃ karmaṇā sam iṣā hinomīndrāviṣṇū apasas pāre asya |
juṣethāṃ yajñaṃ draviṇaṃ ca dhattam ariṣṭair naḥ pathibhiḥ pārayantā ||
ubhā jigyathuḥ ||
indrāviṣṇū dṛṃhitāḥ śambarasya nava puro navatiṃ ca śnathiṣṭam |
śataṃ varcinaḥ sahasraṃ ca sākaṃ hatho apraty asurasya vīrān ||
uta mātā mahiṣam anvavenad amī tvā jahati putra devāḥ |
athābravīd vṛtram indro haniṣyant sakhe viṣṇo vitaraṃ vikramasva ||
trīṇy āyūṃṣi tava jātavedaḥ ||
agnir asmi janmanā jātavedā ghṛtaṃ me cakṣur amṛtaṃ ma āsan |
arkas tridhātū rajaso vimāno 'jasro gharmo havir asmi nāma ||
vidmā te agne tredhā trayāṇi ||
vṛṣaṇaṃ tvā trikakubhaṃ trimūrdhānaṃ trisandṛśam |
varṣman pṛthivyā īmahe agne havyāya voḍhave ||
atividdhāsyed evā ||
evā : fn pada: | viddhāsye | deva |
parjanyāya pragāyata divas putrāya mīḍhuṣe |
sa no yavasam ichatu ||
pra vātā vānti patayanti vidyutā ud oṣadhīr jihate pinvate svaḥ |
irā viśvasmai bhuvanāya jāyate yat parjanyaḥ pṛthivīṃ retasāvati ||
yas tastambha sahasā vi jmo antān bṛhaspatis triṣadhastho raveṇa |
taṃ pratnāsā ṛṣayo dīdhyānāḥ puro viprā dadhire mandrajihvam ||
vibhidyā puraṃ śayathem apācīṃ nis trīṇi sākam udadher akṛntat |
bṛhaspatir uṣasaṃ sūryaṃ gām arkaṃ viveda stanayann iva dyauḥ ||
kṛṣṇaṃ niyānaṃ harayaḥ suparṇā apo vasānā divam utpatanti |
ta āvavṛtrant sadanād ṛtasyād id ghṛtena pṛthivī vyudyate ||
ā te suparṇā aminanta evaiḥ kṛṣṇo nonāva vṛṣabho yadīdam |
śivābhir na smayamānābhir āgāt patanti mihaḥ stanayanty abhrā ||
vāśreva vidyun mimāti vatsaṃ na mātā siṣakti |
yad eṣāṃ vṛṣṭir asarji ||
parvataś cin mahi vṛddho bibhāya divaś cit sānu rejata svane vaḥ |
yat krīḍatha maruta ṛṣṭimantā āpa iva sadhryañco dhavadhve ||
sṛjanti raśmim ojasā panthāṃ sūryāya yātave |
te bhānubhir vitasthire ||
bahiṣṭhebhir viharan yāsi tantum avavyayann asitaṃ deva vasma |
davidhvato raśmayaḥ sūryasya carmevāvādhus tamo apsv antaḥ ||
sūryo apo vigāhate raśmibhir vājasātamaḥ |
bodhāt stomair vayo dadhat
||4.12.5||arvāñco adyā bhavatā yajatrā ā vo hārdi bhayamāno vyayeyam |
trādhvaṃ no devā nijuro vṛkasya trādhvaṃ kartād avapado yajatrāḥ ||
pra vā eko mimaya bhūry āgo yan mā piteva kitavaṃ śaśāsa |
āre pāśā āre aghāni devā mā mādhi putre vim iva grabhīṣṭa ||
ā ghā ye agnim indhate stṛṇanti barhir ānuṣak |
yeṣām indro yuvā sakhā ||
yābhyāṃ svar ajanann agra eva yā ātasthatur bhuvanāni viśvā |
pra carṣaṇī vṛṣaṇā vajrabāhum agnim indraṃ vṛtrahaṇaṃ huvema ||
agnā indraś ca dāśuṣo duroṇe sutāvato yajñam ihopayātam |
amardhantā somapeyāya devā ||
anv adya no anumatir anv id anumate tvam ||
rākām ahaṃ suhavāṃ suṣṭutī huve śṛṇotu naḥ subhagā bodhatu tmanā |
sīvyatv apaḥ sūcyāchidyamānayā dadātu vīraṃ śatadāyam ukthyam ||
yās te rāke sumatayaḥ supeśaso yābhir dadāsi dāśuṣe vasūni |
tābhir no adya sumanā upāgahi sahasrapoṣaṃ subhage rarāṇā ||
rarāṇā : fn emended| ed|: rarāṇa| cf| Ṛv|2|32|5|
sinīvāli pṛthuṣṭuke yā devānām asi svasā |
juṣasva havyam āhutaṃ prajāṃ devi didiḍḍhi naḥ ||
yā supāṇiḥ svaṅguriḥ suṣūmā bahusūvarī |
tasyai viśpatnyai haviḥ sinīvālyai juhotana ||
kuhūm ahaṃ sukṛtaṃ vidmanāpasam asmin yajñe suhavāṃ johavīmi |
sā no dadātu śravaṇaṃ pitπṇāṃ tasyai te devi haviṣā vidhema ||
kuhūr devānām amṛtasya patnī havyā no asya haviṣaḥ śṛṇotu |
sa dāśuṣe kiratu bhūri vāmaṃ rāyaspoṣaṃ cikituṣe dadhātu ||
dhātā dadhātu no rayiṃ prācīṃ jīvātum akṣitām |
vayaṃ devasya dhīmahi sumatiṃ satyadharmaṇaḥ ||
dhātā dadātu dāśuṣe vasūni prajākāmāya mīḍhuṣe duroṇe |
tasmai devā amṛtāḥ saṃvyayantāṃ viśve devāso aditiḥ sajoṣāḥ ||
prātar yajadhvam aśvinā hinota na sāyam asti devayā ajuṣṭam |
utānyo asmad yajate vi cāvaḥ pūrvaḥpūrvo yajamāno vanīyān ||
prātaryāvāṇā prathamā yajadhvaṃ purā gṛdhrād araruṣaḥ pibātaḥ |
prātar hi yajñam aśvinā dadhāte praśaṃsanti kavayaḥ pūrvabhājaḥ ||
indrā nu pūṣaṇā vayaṃ sakhyāya svastaye |
huvema vājasātaye ||
yan nirṇijā ||
tvam agne bṛhad vayo dadhāsi deva dāśuṣe |
kavir gṛhapatir yuvā ||
havyavāḍ agnir ajaraḥ pitā no vibhur vibhāvā sudṛśīko asme |
sugārhapatyāḥ sam iṣo didīhy asmadryak sammimīhi śravāṃsi ||
tvaṃ ca soma no vaśo jīvātuṃ na marāmahe |
priyastotro vanaspatiḥ ||
brahmā devānāṃ padavīḥ kavīnāṃ kavir viprāṇāṃ mahiṣo mṛgāṇām |
śyeno gṛdhrāṇāṃ svadhitir vanānāṃ somaḥ pavitram atyeti rebhan ||
ā viśvadevaṃ satpatiṃ sūktair adyā vṛṇīmahe |
satyasavaṃ savitāram ||
ā kṛṣṇena rajasā vartamāno niveśayann amṛtaṃ martyaṃ ca |
hiraṇyayena savitā rathenā devo yāti bhuvanā vipaśyan ||
udapruto na vayo rakṣamāṇā vāvadato abhriyasyeva ghoṣāḥ |
giribhrajo normayo madanto bṛhaspatim abhy arkā anāvan ||
haṃsair iva sakhibhir vāvadadbhir aśmanmayāni nahanā vyasyan |
bṛhaspatir abhikanikradad gā uta prāstaud uc ca vidvaṃ agāyat ||
tvaṃ sutasya pītaye sadyo vṛddho ajāyathāḥ |
indra jyaiṣṭhyāya sukrato ||
bhuvas tvam indra brahmaṇo mahān bhuvo viśveṣu savaneṣu yajñiyaḥ |
bhuvo nṝṃś cyautno viśvasmin bhare jyeṣṭhaś ca mantro viśvacarṣaṇe ||
pra sa mitrānamīvāsaḥ ||
mitra : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yac cid dhi te viśo yathā pra deva varuṇa vratam |
minīmasi dyavidyavi ||
yat kiñcedaṃ varuṇa daivye jane 'bhidrohaṃ manuṣyāś carāmasi |
acittī yat tava dharmā yuyopima mā nas tasmād enaso deva rīriṣaḥ ||
yathā no aditiḥ karat paśve nṛbhyo yathā gave |
yathā tokāya rudriyam ||
mā nas toke tanaye mā nā āyuṣi mā no goṣu mā no aśveṣu rīriṣaḥ |
vīrān mā no rudra bhāmito vadhīr haviṣmanto namasā vidhema te ||
ya imā viśvā jātāny āśrāvayati ślokena |
pra ca suvāti savitā ||
viśvā rūpāṇi ||
aśvinā yajñam āgataṃ dāśuṣaḥ purudaṃsasā |
pūṣā rakṣatu no rayim ||
imaṃ yajñam aśvinā vardhayantemau vīryaṃ yajamānāya dhattām |
imau paśūn rakṣatāṃ viśvato naḥ pūṣā naḥ pātu sadam aprayuchan ||
pra te mahe sarasvati subhage vājinīvati |
satyavāce bhare matim ||
idaṃ te havyaṃ ghṛtavat sarasvati satyavāce prayatemā havīṃṣi |
imāni ta uditā śantamāni tebhir vayaṃ subhagāsaḥ syāma
||4.12.6||caturthakāṇḍe trayodaśaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe trayodaśaḥ prapāṭhakaḥ
taṃ dhīrāsaḥ kavayā unnayanti svādhyo manasā devayantaḥ
||4.13.1||abhi tvā deva savitar iti trayodaśa hotā yakṣad agniṃ samidhā suṣamidhā samiddhaṃ nābhā pṛthivyāḥ saṅgathe vāmasya varṣman diva iḍas pade vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣat tanūnapātam aditer garbhaṃ bhuvanasya gopāṃ madhvādya devo devebhyo devayānān patho anaktu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣan narāśaṃsaṃ nṛśastaṃ nṝṃṣpraṇetraṃ gobhir vapāvānt syād vīraiḥ śaktīvān rathaiḥ prathamayāvā hiraṇyaiś candrī vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad agnim iḍa īḍito devo devaṃ ā ca vakṣad dūto havyavāḍ amūrā upemaṃ yajñam upemāṃ devo devahūtim avatu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad barhiḥ suṣṭarīmorṇamradā asmin yajñe vi ca pra ca prathatāṃ svāsasthaṃ devebhya em enad adya vasavo rudrā ādityāḥ svadantu priyam indrasyāstu vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad dura ṛṣvāḥ kavaṣyo kośadhāvanīr ud ātābhir jihatāṃ vi pakṣobhiḥ śrayantāṃ suprāyaṇā asmin yajñe viśrayantām ṛtāvṛdho vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad uṣāsānaktā bṛhatī supeśasā nṝṃṣ patibhyo yoniṃ kṛṇvāne saṃsmayamāne indreṇa devair edaṃ barhiḥ sīdatāṃ vītām ājyasya hotar yaja hotā yakṣad daivyā hotārā mandrā potārā kavī pracetasā sviṣṭam adyānyaḥ karad iṣā svabhigūrtam anya ūrjā satavasemaṃ yajñaṃ divi deveṣu dhattāṃ vītām ājyasya hotar yaja hotā yakṣat tisro devīr apasām apastamo 'chidram adyedam apas tanvatāṃ devebhyo devīr devam apo vyantv ājyasya hotar yaja hotā yakṣat tvaṣṭāram aciṣṭum apākaṃ retodhāṃ viśravasaṃ yaśodhāṃ pururūpam akāmakarśanaṃ supoṣaḥ poṣaiḥ syāt suvīro vīrair vetv ājyasya hotar yaja hotā yakṣad vanaspatim upāvasrakṣad dhiyo joṣṭāraṃ śaśaman naraḥ svadāt svadhitir ṛtuthādya devo devebhyo havyāvāḍ vetv ājyasya hotar yaja
||4.13.2||devahūtim : fn emended| ed|: devahatim|
samiddho adya manuṣo duroṇe devo devān yajasi jātavedaḥ |
ā ca vaha mitramahaś cakitvān tvaṃ dūtaḥ kavir asi pracetāḥ ||
tanūnapāt patha ṛtasya yānān madhvā samañjant svadayā sujihva |
manmāni dhībhir uta yajñam ṛndhan devatrā ca kṛṇuhy adhvaraṃ naḥ ||
narāśaṃsasya mahimānam eṣām upastoṣāma yajatasya yajñaiḥ |
ye sukratavaḥ śucayo dhiyandhāḥ svadantu devā ubhayāni havyā ||
ājuhvānā īḍyo vandyaś cāyāhy agne vasubhiḥ sajoṣāḥ |
tvaṃ devānām asi yahva hotā sa enān yakṣīṣito yajīyān ||
prācīnaṃ barhiḥ pradiśā pṛthivyā vastor asyā vṛjyate agre ahnām |
vy u prathate vitaraṃ varīyo devebhyo aditaye syonam ||
vyacasvatīr urviyā viśrayantāṃ patibhyo na janayaḥ śumbhamānāḥ |
devīr dvāro bṛhatīr viśvaminvā devebhyo bhavata suprāyaṇāḥ ||
ā suṣvayantī yajate upāke uṣāsānaktā sadatāṃ ni yonau |
divye yoṣaṇe bṛhatī surukme adhi śriyaṃ śukrapiśaṃ dadhāne ||
daivyā hotārā prathamā suvācā mimānā yajñaṃ manuṣo yajadhyai |
pracodayantā vidatheṣu kārū prācīnaṃ jyotiḥ pradiśā diśantā ||
ā no yajñaṃ bhāratī tūyam etv iḍā manuṣvad iha cetayantī |
tisro devīr barhir edaṃ syonaṃ sarasvatī svapasaḥ sadantu ||
ya ime dyāvāpṛthivī jantrī rūpair apiṃśad bhuvanāni viśvā |
tam adya hotar iṣito yajīyān devaṃ tvaṣṭāram iha yakṣi vidvān ||
upāvasṛja tmanyā samañjan devānāṃ pātha ṛtuthā havīṃṣi |
vanaspatiḥ śamitā devo agniḥ svadantu havyaṃ madhunā ghṛtena
||4.13.3||agnir hotā no adhvare vājī san pariṇīyate |
devo deveṣu yajñiyaḥ ||
pari triviṣṭy adhvaraṃ yāty agnī rathīr iva |
ā deveṣu prayo dadhat ||
pari vājapatiḥ kaviḥ ||
ajaid agnir asanad vājaṃ ni devo devebhyo havyāvāṭ prāñjobhir hinvāno dhenābhiḥ kalpamāno yajñasyāyuḥ pratirann upapreṣya hotar havyā devebhyo daivyāḥ śamitāra uta manuṣyā ārabhadhvam upanayata medhyā dura āśāsānā medhapataye medhaṃ prāsmā agniṃ bharata stṛṇīta barhir anv enaṃ mātā manyatām anu pitānu bhrātā saṅgarbhyo 'nu sakhā sayūthya udīcīnāṃ asya pado nidhattāt sūryaṃ cakṣur gamayatād vātaṃ prāṇam anvavasṛjatād antarkṣam asuṃ pṛthivīṃ śarīram ekadhāsya tvacam āchyatāt purā nābhyā apiśaso vapām utkhidatād antar evoṣmāṇaṃ vārayatāc chyenam asya vakṣaḥ kṛṇutāt praśasā bāhū śalā doṣaṇī kaśyapevāṃsāchidre śroṇī kavaṣorū srekaparṇāṣṭhīvantā ṣaḍviṃśatir asya vaṅkrayas tā anuṣṭhuyoccyāvayatād gātraṅgātram asyānūnaṃ kṛṇutād ūvadhyagohaṃ pārthivaṃ khanatād asnā rakṣaḥ saṃsṛjatād vaniṣṭum asya mā rāviṣṭorūkaṃ manyamānā ned vas toke tanaye ravitā ravad adhrigo śamīdhvaṃ suśami śamīdhvaṃ śamīdhvam adhrigo ||
adhriguś ca vipāpaś ca devānāṃ śamitārau |
tā enaṃ pravidvāṃsau śrapayataṃ yathāsya śrapaṇaṃ tathā
||4.13.4||juṣasva saprathastamam ||
imaṃ no yajñam amṛteṣu dhehīmā havyā jātavedo juṣasva |
stokānām agne medaso ghṛtasya hotaḥ prāśāna pahrathamo niṣadya ||
ghṛtavantaḥ pāvaka te stokāḥ ścotanti medasaḥ |
svadharman devavītaye śreṣṭhaṃ no dhehi vāryam ||
tubhyaṃ stokā ghṛtaścuto 'gne viprāya santya |
ṛṣiḥ śreṣṭhaḥ samidhyase yajñasya prāvitā bhava ||
tubhyaṃ ścotanty adhrigo śacīvaḥ stokāso agne medaso ghṛtasya |
kaviśasto bṛhatā bhānunāgā havyā juṣasva medhira ||
ojiṣṭhaṃ te madhyato medā udbhṛtaṃ pra te vayaṃ dadāmahe |
ścotanti te vaso stokā adhi tvaci prati tān devaśo vihi ||
hotā yakṣad agniṃ svāhājyasya svāhā medasaḥ svāhā stokānāṃ svāhā svāhākṛtīnāṃ svāhā havyasūktīnāṃ svāhā devā ājyapā juṣāṇā agnā ājyasya vyantu hotar yaja ||
sadyo jāto vyamimīta yajñam agnir devānām abhavat purogāḥ |
asya hotuḥ pradiśy ṛtasya vāci svāhākṛtaṃ havir adantu devāḥ ||
agnir vṛtrāṇi jaṅghanat ||
hotā yakṣad agnim ājyasya juṣatāṃ havir hotar yaja ||
tvaṃ somāsi satpatiḥ ||
hotā yakṣat somam ājyasya juṣatāṃ havir hotar yaja ||
śuciṃ nu stomam ||
hotā yakṣad indrāgnī chāgasya vapāyā medaso juṣetāṃ havir hotar yaja ||
śnathad vṛtram ubhā vām indrāgnī ||
hotā yakṣad indrāgnī puroḍāśasya juṣetāṃ havir hotar yaja ||
pra carṣaṇibhya iḍām agne hotā yakṣad agniṃ puroḍāśasya juṣatāṃ havir hotar yaja ||
agniṃ sudītiṃ sudṛśaṃ gṛṇanto namasyāmas tveḍyaṃ jātavedaḥ |
tvāṃ dūtam aratiṃ havyavāhaṃ devā akṛṇvann amṛtasya nābhim ||
iḍopahūtopahūteḍopāsmaṃ iḍā hvayatām iḍopahūtā mānavī ghṛtapadī maitrāvaruṇī ||
brahma devakṛtam upahūtaṃ daivyā adhvaryavā upahūtā upahūtā manuṣyā ya imaṃ yajñam avān ye ca yajñapatiṃ vardhān upahūte dyāvāpṛthivī pūrvaje ṛtāvarī devī devaputre upahūto 'yaṃ yajamānā uttarasyāṃ devayajyāyām upahūto bhūyasi haviḥkaraṇe divye dhāmann upahūto devā ma idaṃ havir juṣantām iti tasminn upahūtaḥ
||4.13.5||upahūtā : fn ⟨ upahūtās
upahūtā : fn emended| ed|: upahūtā|
devayajyāyām : fn emended| ed|: devayājyāyām
tvaṃ hy agne prathamo manotāsyā dhiyo abhavo dasma hotā |
tvaṃ sīṃ vṛṣann akṛṇor duṣṭarītu saho viśvasmai sahase sahadhyai ||
adhā hotā nyasīdo yajīyān iḍas pada iṣayann īḍyaḥ san |
tvaṃ tvā naraḥ prathamaṃ devayanto maho rāye citayanto anugman ||
vṛteva yantaṃ bahubhir vasavyais tve rayiṃ jāgṛvāṃso anugman |
ruśantam agniṃ darśataṃ bṛhantaṃ vapāvantaṃ viśvahā dīdivāṃsam ||
padaṃ devasya namasā vyantaḥ śravasyavaḥ śrava āpann amṛktam |
nāmāni cid dadhire yajñiyāni bhadrāyāṃ te raṇayanta sandṛṣṭau ||
tvāṃ vardhanti kṣitayaḥ pṛthivyāṃ tvāṃ rāya ubhayāso janānām |
tvaṃ trātā taraṇe cetyo bhūḥ pitā mātā sadam in mānuṣāṇām ||
saparyeṇyaḥ sa priyo vikṣv agnir hotā mandro niṣasādā yajīyān |
taṃ tvā vayaṃ damā ā dīdivāṃsam upa jñubādho namasā sadema ||
taṃ tvā vayaṃ sudhyo navyam agne sumnāyava īmahe devayantaḥ |
tvaṃ viśo anayo dīdyāno divo agne bṛhatā rocanena ||
viśāṃ kaviṃ viśpatiṃ śaśvatīnāṃ nitośanaṃ vṛṣabhaṃ carṣaṇīnām |
pretīṣaṇim iṣayantaṃ pāvakaṃ rājantam agniṃ yajataṃ rayīṇām ||
so agna īje śaśame ca marto yas tā ānaṭ samidhā havyadātim |
ya āhutiṃ pari vedā namobhir viśvet sa vāmā dadhate tvotaḥ ||
asmā u te mahi mahe vidhema namobhir agne samidhota havyaiḥ |
vedī sūno sahaso gīrbhir ukthair ā te bhadrāyāṃ sumatau yatema ||
ā yas tatantha rodasī vi bhāsā śravobhiś ca śravasyas tarutraḥ |
bṛhadbhir vājaiḥ sthavirebhir asme revadbhir agne vitaraṃ vibhāhi ||
nṛvad vaso sadam id dhehy asme bhūri tokāya tanayāya paśvaḥ |
pūrvīr iṣo bṛhatīr āreaghā asme bhadrā sauśravasāni santu ||
purūṇy agne purudhā tvāyā vasūni rājan vasutā te aśyām |
purūṇi hi tve puruvāra santy agne vasu vidhate rājani tve
||4.13.6||ā vṛtrahaṇā vṛtrahabhiḥ śuṣmair indra yātaṃ namobhir agne arvāk |
yuvaṃ rādhobhir akavebhir indrāgne asme bhavatam uttamebhiḥ ||
hotā yakṣad indrāgnī chāgasya haviṣā āttām adya madhyato medā udbhṛtaṃ purā dveṣobhyaḥ purā pauruṣeyyā gṛbho ghastāṃ nūnaṃ ghāseajrāṇāṃ yavasaprathamānāṃ sumatkṣarāṇāṃ śatarudriyāṇām agniṣvāttānāṃ pīvopavasanānāṃ pārśvataḥ śroṇitaḥ śitāmata utsādato 'ṅgādaṅgād avattānāṃ karata evendrāgnī juṣetāṃ havir hotar yaja ||
gīrbhir vipraḥ pramatim ichamānā īṭṭe rayiṃ yaśasaṃ pūrvabhājam |
indrāgnī vṛtrahaṇā suvajrā pra no navyebhis tirataṃ deṣṇaiḥ ||
devebhyo vanaspate havīṃṣi hiraṇyaparṇa pradivas te artham |
pradakṣiṇid raśanayā niyūya ṛtasya vakṣi pathibhī rajiṣṭhaiḥ ||
hotā yakṣad vanaspatim abhi hi piṣṭatamayā rabhiṣṭhayā raśanayādhita yatrāgner ājyasya priyā dhāmāni yatra somasyājyasya haviṣaḥ priyā dhāmāni yatrendrāgnyoś chāgasya haviṣaḥ priyā dhāmāni yatra vanaspateḥ priyā pāthāṃsi yatra devānām ājyapānāṃ priyā dhāmāni yatrāgner hotuḥ priyā dhāmāni tatraitaṃ prastutyevopastutyevopāvasrakṣad rabhīyāṃsam iva kṛtvī karad evaṃ devo vanaspatir juṣatāṃ havir hotar yaja ||
vanaspate raśanayā niyūya piṣṭatamayā vayunāni vidvān |
vahā devatrā dadhiṣo havīṃṣi pra ca dātāram amṛteṣu vocaḥ ||
piprīhi devān ||
hotā yakṣad agniṃ sviṣṭakṛtam ayāḍ agnir agneḥ priyā dhāmāny ayāṭ somasyājyasya haviṣaḥ priyā dhāmāny ayāḍ indrāgnyoś chāgasya haviṣaḥ priyā dhāmāny ayāḍ vanaspateḥ priyā pāthāṃsy ayāḍ devānām ājyapānāṃ priyā dhāmāni yakṣad agner hotuḥ priyā dhāmāni yakṣat svaṃ mahimānam āyajatām ejyā iṣaḥ kṛṇotu so adhvarāñ jātavedā juṣatāṃ havir hotar yaja ||
agne yad adyeḍopahūtā
||4.13.7||devaṃ barhiḥ sudevaṃ devaiḥ syāt suvīraṃ vīrair vastor vṛjyetāktoḥ prabhriyetāty anyān rāyā barhiṣmato madema vasuvane vasudheyasya vetu yaja devaṃ barhir vasuvane vasudheyasya vetu devīr dvāraḥ saṅghāte vīḍvīr yāmañ śithirā dhruvā devahūtau vatsa īm enās taruṇā āmimīyāt kumāro vā navajāto mainā arvā reṇukakāṭaḥ praṇag vasuvane vasudheyasya vyantu yaja devīr dvāro vasuvane vasudheyasya vyantu devī uṣāsānaktādyāsmin yajñe prayaty ahvetām api nūnaṃ daivīr viśaḥ prāyāsiṣṭāṃ suprīte sudhite vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devī uṣāsānaktā vasuvane vasudheyasya vītāṃ devī joṣṭrī vasudhitī yayor anyāghā dveṣāṃsi yūyavad ānyā vakṣad vasu vāryāṇi yajamānāya vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devī joṣṭrī vasuvane vasudheyasya vītāṃ devī ūrjāhutī iṣam ūrjam anyā vakṣat sagdhiṃ sapītim anyā navena pūrvaṃ dayamānāḥ syāma purāṇena navaṃ tām ūrjam ūrjāhutī ūrjayamāne adhātāṃ vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devī ūrjāhutī vasuvane vasudheyasya vītāṃ devā daivyā hotārā potārā neṣṭārā hatāghaśaṃsā ābharadvasū vasuvane vasudheyasya vītāṃ yaja devā daivyā hotārā vasuvane vasudheyasya vītāṃ devīs tisras tisro devīr iḍā sarasvatī bhāratī dyāṃ bhāraty ādityair aspṛkṣat sarasvatīmaṃ rudrair yajñam āvīd ihaiveḍayā vasumatyā sadhamādaṃ madema vasuvane vasudheyasya vyantu yaja devīs tisras tisro devīr vasuvane vasudheyasya vyantu devo narāśaṃsas triśīrṣā ṣaḍakṣaḥ śatam id enaṃ śitipṛṣṭhā ādadhati sahasramīṃ pravahanti mitrāvaruṇed asya hotram arhato bṛhaspatiḥ stotram aśvinādhvaryavaṃ vasuvane vasudheyasya vetu yaja devo narāśaṃso vasuvane vasudheyasya vetu devo vanaspatir varṣaprāvā ghṛtanirṇig dyām agreṇāspṛkṣad āntarikṣaṃ madhyenāprāḥ pṛthivīm upareṇādṛṃhīd vasuvane vasudheyasya vetu yaja devo vanaspatir vasuvane vasudheyasya vetu devaṃ barhir vāritīnāṃ nidhedhāsi pracyutīnām apracyutaṃ nikāmadharaṇaṃ puruṣaspārhaṃ yaśasvad enā barhiṣānyā barhīṃṣy abhiṣyāma vasuvane vasudheyasya vetu yaja devaṃ barhir vāritīnāṃ vasuvane vasudheyasya vetu devo agniḥ sviṣṭakṛd yaja devo agniḥ sviṣṭakṛt
||4.13.8||agnim adya hotāram avṛṇītāyaṃ yajamānaḥ pacan paktīḥ pacan puroḍāśaṃ gṛhṇann agnayā ājyaṃ gṛhṇant somāyājyaṃ badhnann indrāgnibhyāṃ chāgaṃ sūpasthā adya devo vanaspatir abhavad agnayā ājyena somāyājyenendrāgnibhyāṃ chāgenāghastāṃ taṃ medastaḥ pratipacatāgrabhīṣṭām avīvṛdhetāṃ puroḍāśena tvām adya ṛṣa ārṣeya ṛṣīṇāṃ napād avṛṇītāyaṃ yajamāno bahubhyā ā saṅgatebhya eṣa me deveṣu vasu vāryāyakṣyatā iti tā yā devā devadānāny adus tāny asmā ā ca śāsvā ca gurasveṣitaś ca hotar asi bhadravācyāya preṣito mānuṣaḥ sūktavākāya sūktā brūhīdaṃ dyāvāpṛthivī bhadram abhūd ārdhma sūktavākam uta namovākam ṛdhyāsma sūktocyam agne tvaṃ sūktavāg asy upaśruti divas pṛthivyor omanvatī te 'smin yajñe yajamāna dyāvāpṛthivī stāṃ śaṅgavī jīradānū atrasnū apravede asambādhe urugavyūtī abhayaṅkṛtau vṛṣṭidyāvā rītyāpā śambhuvau mayobhuvaūrjasvatī ca payasvatī ca sūpacaraṇā ca svadhicaraṇā ca tayor āvidy agnir idaṃ havir ajuṣatāvīvṛdhata maho jyāyo 'kṛta soma idaṃ havir ajuṣatāvīvṛdhata maho jyāyo 'kṛtendrāgnī idaṃ havir ajuṣetām avīvṛdhetāṃ maho jyāyo 'krātāṃ vanaspatir idaṃ havir ajuṣatāvīvṛdhata maho jyāyo 'kṛta devā ājyapā ājyam ajuṣantāvīvṛdhanta maho jyāyo 'krata agnir hotreṇedaṃ havir ajuṣatāvīvṛdhata maho jyāyo 'kṛtāsyām ṛdhad dhotrāyāṃ devaṅgamāyām āśāste 'yaṃ yajamāna āyur āśāste suprajāstvam āśāste viśvaṃ priyam āśāste yad anena haviṣāśāste tad aśyāt tad ṛdhyāt tad asmai devā rāsantāṃ tad agnir devo devebhyo vanutāṃ vayam agner mānuṣā iṣṭaṃ ca vītaṃ cobhe ca no dyāvāpṛthivī aṃhasas pātām eha gatir vāmasyedaṃ namo devebhyaḥ
||4.13.9||hotar : fn p| ed|: hotar| cf| tb|3|6|15|1
tañ śaṃyor āvṛṇīmahe gātuṃ yajñāya gātuṃ yajñapataye daivī svastir astu naḥ savastir mānuṣebhyaḥ |
ūrdhvaṃ jigātu bheṣajaṃ śaṃ no astu dvipade śaṃ catuṣpade ||
āpyāyasva saṃ te payāṃsi ||
iha tvaṣṭāram agriyaṃ viśvarūpam upahvaye |
asmākam astu kevalaḥ ||
tan nas turīpam adha poṣayitnu deva tvaṣṭar vi rarāṇaḥ syasva |
yato vīraḥ karmaṇyaḥ sudakṣo yuktagrāvā jāyate devakāmaḥ ||
devānāṃ patnīr uśatīr avantu naḥ prāvantu nas tujaye vājasātaye |
yāḥ pārthivāso yā apām api vrate tā no devīḥ suhavāḥ śarma yachata ||
uta gnā vyantu devapatnīr indrāṇy agnāyy aśvinī rāṭ |
ā rodaṣī varuṇānī śṛṇotu vyantu devīr ya ṛtur janīnām ||
rākām ahaṃ yās te rāke sinīvāli yā supāṇiḥ kuhūm ahaṃ kuhūr devānām ||
agnir hotā gṛhapatiḥ sa rājā viśvā veda janimā jātavedāḥ |
devānām uta yo martyānāṃ yajiṣṭhaḥ sa prayajatām ṛtāvā ||
havyavāḍ agnir iḍopahūtā
||4.13.10||caturthakāṇḍe caturdaśaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe caturdaśaḥ prapāṭhakaḥ
prajāpatiḥ prathamajā ṛtasya sahasradhāmā juṣatāṃ havir naḥ
||4.14.1||vāyo śataṃ harīṇāṃ yuvasva poṣyāṇām |
uta vā te sahasriṇo rathā āyātu pājasā ||
īśānāya prahutiṃ yas tā ānaṭ śuciṃ somaṃ śucipās tubhyaṃ vāyo |
kṛṇoṣi taṃ martyeṣu praśastaṃ jātojāto jāyate vājy asya ||
yukṣvā hi tvaṃ rathāsahā yuvasva poṣyā vaso |
ān no vāyo madhu pibāsmākaṃ savanāgahi ||
kuvid aṅga namasā ye vṛdhāsaḥ purā devā anavadyāsā āsan |
te vāyave manave bādhitāyāvāsayann uṣasaṃ sūryeṇa ||
ā no vāyo mahe tane yāhi makhāya pājase |
vayaṃ hi te cakṛmā bhūri dāvane sadyaś cin mahi dāvane ||
saṃ te vāyuḥ ||
pīvoannaṃ rayivṛdhaḥ sumedhāḥ śvetaḥ siṣakti niyutām abhiśrīḥ |
te vāyave samanaso vitasthur viśven naraḥ svapatyāni cakruḥ ||
rāye nu yaṃ jajñatū rodasīme rāye devī dhiṣaṇā dhāti devam |
adha vāyuṃ niyutaḥ saścata svā uta śvetaṃ vasudhitiṃ nireke ||
ā vāyo pra vāyuṃ pra yābhiḥ ||
ā no niyudbhiḥ śatinībhir adhvaraṃ sahasriṇībhir upayāhi yajñam |
vāyo asmint savane mādayasva yūyaṃ pāta svastibhiḥ sadā naḥ ||
devānāṃ bhadrā sumatir ṛjūyatāṃ devānāṃ rātir abhi no nivartatām |
devānāṃ sakhyam upasedimā vayaṃ devā nā āyuḥ pratirantu jīvase ||
bhadraṃ karṇebhiḥ śṛṇuyāma devā bhadraṃ paśyemākṣabhir yajatrāḥ |
sthirair aṅgais tuṣṭuvāṃsas tanūbhir vyaśema devahitaṃ yad āyuḥ ||
śatam in nu śarado anti devā yatrā naś cakrā jarasaṃ tanūnām |
putrāso yatra pitaro bhavanti mā no madhyā rīriṣatāyur gantoḥ ||
ā vo devāsa īmahe ||
uta devā avahitaṃ devā unnayathā punaḥ |
utāgaś cakruṣaṃ devā devā jīvayathā punaḥ ||
yajñena yajñam ayajanta devāḥ
||4.14.2||agne naya ||
pra vaḥ śukrāya bhānave bharadhvaṃ havyaṃ matiṃ cāgnaye supūtam |
yo daivyāni mānuṣā janūṃṣy antar viśvāni vidmanā jigāti ||
agne tvaṃ pāraya ||
achā giro matayo devayantīr agniṃ yanti draviṇaṃ bhikṣamāṇāḥ |
susandṛśaṃ supratīkaṃ svañcaṃ havyavāham aratiṃ mānuṣāṇām ||
agne tvam asmad yuyodhy amīvā anagnitrā abhyamanta kṛṣṭīḥ |
punar asmabhyaṃ suvitāya deva kṣāṃ viśvebhir amṛtebhir yajatra ||
pra kāravo mananā vacyamānā devadrīcīṃ nayata devayantaḥ |
dakṣiṇāvāḍ vājinī prācy eti havir bharanty agnaye ghṛtācī ||
ud uttamam astabhnād dyām imāṃ dhiyam ||
kitavāso yad riripur na dīvi yad vā ghā satyam uta yan na vidma |
sarvā tā viṣya śithireva devāthā te syāma varuṇa priyāsaḥ ||
ava te heḍo varuṇa tat tvā yāmi ||
pāvīravī kanyā citrāyuḥ sarasvatī vīrapatnī dhiyaṃ dhāt |
gnābhir achidraṃ śaraṇaṃ sajoṣā durādharṣaṃ gṛṇate śarma yaṃsat ||
ā no divaḥ ||
imā juhvānā yuṣmad ā namobhiḥ prati stomaṃ sarasvati juṣasva |
tava śarman priyatame dadhānā upastheyāma śaraṇaṃ na vṛkṣam ||
yas te stanaḥ śaśayo yo mayobhūr yeṇa viśvā puṣyasi vāryāṇi |
yo ratnadhā vasuvid yaḥ sudatraḥ sarasvati tam iha dhātave kaḥ ||
sarasvaty abhi no neṣi vasya idaṃ te havyam
||4.14.3||ā vedhasaṃ nīlapṛṣṭhaṃ bṛhantaṃ bṛhaspatiṃ sadane sādayadhvam |
sādadyoniṃ damā ā dīdivāṃsaṃ hiraṇyavarṇam aruṣaṃ sapema ||
sa hi śuciḥ śatapatraḥ sa śundhyur hiraṇyavāśīr iṣiraḥ svarṣāḥ |
bṛhaspatiḥ sa svāveśa ṛṣvaḥ purū sakhibhya āsutiṃ kariṣṭhaḥ ||
bṛhaspatiḥ sa suṣṭubhā ||
bṛhaspate ati yad aryo arhād dyumad vibhāti kratumaj janeṣu |
yad dīdayañ śavasa ṛtaprajāta tad asmāsu draviṇaṃ dhehi citram ||
evā pitre viśvadevāya vṛṣṇe ||
sūryo devīm uṣasaṃ rocamānāṃ maryo na yoṣām abhyeti paścā |
yatrā naro devayanto yugāni vitanvate prati bhadrāya bhadram ||
bhadrā aśvās tat sūryasya ||
tan mitrasya varuṇasyābhicakṣe sūryo rūpaṃ kṛṇute dyaur upasthe |
anantam anyad ruśad asya pājaḥ kṛṣṇam anyad dharitaḥ sambharanti ||
adyā devā uditā sūryasya nir aṃhasaḥ pipṛtā nir avadyāt |
tan no mitro varuṇo māmahantām aditiḥ sindhuḥ pṛthivī uta dyauḥ ||
citraṃ devānām udagād anīkaṃ sutrāmāṇaṃ mahīm ū ṣv aditiḥ pāśān ||
aditir dyaur aditir antarikṣam aditir mātā sa pitā sa putraḥ |
viśve devā aditiḥ pañca janā aditir jātam aditir janitvam ||
viṣṭambho divaḥ stīrṇaṃ barhiḥ
||4.14.4||viṣṇor nu kaṃ tad asya pra tad viṣṇuḥ ||
paro mātrayā tanvā vṛdhāna na te mahitvam anvaśnuvanti |
ubhe te vidma rajasī pṛthivyā viṣṇo deva tvaṃ paramasya vitse ||
vicakrame pṛthivīm eṣa etāṃ kṣetrāya viṣṇur manuṣe daśasyan |
dhruvāso asya kīrayo janāsa urukṣitiṃ sujanimā cakāra ||
trir devaḥ pṛthivīm eṣa etāṃ vicakrame śatarcasaṃ mahitvā |
pra viṣṇur astu tavasas tavīyāṃs tveṣaṃ hy asya sthavirasya nāma ||
indraṃ naro nemadhitā yuje ratham ||
jagṛhmā te dakṣiṇam indra hastaṃ vasūyavo vasupate vasūnām |
vidmā hi tvā gopatiṃ śūra gonām asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ ||
tavedaṃ viśvam abhitaḥ paśavyaṃ yat paśyasi cakṣasā sūryasya |
gavām asi gopatir eka indra bhakṣīmahi te prayatasya vasvaḥ ||
sam indra naḥ ||
ārāñ śatrum apabādhasva dūram ugro yaḥ śambaḥ puruhūta tena |
asme dhehi yavamad gomad indra kṛdhī dhiyaṃ jaritre vājaratnām ||
indro balaṃ rakṣitāraṃ dughānāṃ kareṇeva vicakartā raveṇa |
svedāñjibhir āśiram ichamāno 'rodayat paṇim ā gā amuṣṇāt ||
adhvaryavo yo dṛbhīkaṃ jaghāna yo gā udājad api hi balaṃ vaḥ |
tasmā etam antarikṣe na vātam indraṃ somair orṇuta jūr na vastraiḥ ||
indrā oṣadhīr asanod ahāni vanaspatīṃr asanod antarikṣam |
bibheda valaṃ nunude vivāco 'thābhavad damitābhikratūnām ||
yo hatvāhim ariṇāt sapta sindhūn yo gā udājad apadhā valasya |
yo aśmanor antar agniṃ jajāna saṃvṛk samatsu sa janāsā indraḥ ||
abhi svavṛṣṭim ||
bhinad valam aṅgirobhir gṛṇāno vi parvatasya dṛṃhitāny airat |
riṇag rodhāṃsi kṛtrimāny eṣāṃ somasya tā madā indraś cakāra
||4.14.5||viṣṇuṃ devaṃ varuṇam ūtaye bhagaṃ medasā devā vapayā yajadhvam |
tā no yajñam āgataṃ viśvadhenā prajāvad asme draviṇeha dhattam ||
medasā devā vapayā yajadhvaṃ viṣṇuṃ ca devaṃ varuṇaṃ ca rātim |
tā no amīvām apabādhamānā imaṃ yajñaṃ juṣamāṇā upetam ||
viṣṇūvaruṇā yuvam adhvarāya no viśe janāya mahi śarma yachatam |
dīrghaprayajyū haviṣā vṛdhānā jyotiṣārātīr dahataṃ tamāṃsi ||
yayor ojasā skabhitā rajāṃsi vīrebhir vīratamā śaviṣṭhā |
yā patyete apratītā sahobhir viṣṇū agan varuṇā pūrvahūtim ||
viṣṇūvaruṇā abhiśastipāvā devā yajanta haviṣā ghṛtena |
apāmīvāṃ sedhataṃ rakṣasaś cāthā dhattaṃ yajamānāya śaṃ yoḥ ||
aṃhomucā vṛṣabhā supratūrtī devānāṃ devatamā śaviṣṭhā |
viṣṇūvaruṇā pratiharyataṃ na idaṃ narā prayatam ūtaye haviḥ ||
ā devo yāti savitā suratno 'ntarikṣaprā vahamāno aśvaiḥ |
haste dadhāno naryā purūṇi niveśayañ ca prasuvañ ca bhūma ||
abhīvṛtaṃ kṛśanair viśvarūpaṃ hiraṇyaśamyaṃ yajato bṛhantam |
āsthād rathaṃ savitā citrabhānuḥ kṛṣṇā rajāṃsi taviṣīṃ dadhānaḥ ||
sa ghā no devaḥ savitā sahāvāsāviṣad vasupatir vasūni |
viśrayamāṇo amatim urūcīṃ martabhojanam adha rāsate naḥ ||
ā kṛṣṇena rajasā vāmam adya ||
bhagaṃ dhiyaṃ vājayantaḥ purandhiṃ narāśaṃso gnāspatir no avyāt |
āye vāmasya saṅgathe rayīṇāṃ priyā devasya savituḥ syāma ||
yā oṣadhayo 'śvāvatīm oṣadhīr iti mātaro 'ti viśvāḥ pariṣṭhā yad oṣadhayaḥ saṅgachante 'nyā vo anyām
||4.14.6||vo : fn emended| ed|: vo
mahī dyāvāpṛthivī iha jyeṣṭhe rucā bhavatāṃ śucayadbhir arkaiḥ |
yat sīṃ variṣṭhe bṛhatī viminvan ruvad dhokṣā paprathānebhir evaiḥ ||
pra pūrvaje ||
sa it svapā bhuvaneṣv āsa ya ime dyāvāpṛthivī jajāna |
urvī gabhīre rajasī sumeke avaṃśe dhīraḥ śacyā samairat ||
bhūri dve acarantī carantaṃ padvantaṃ garbham apadī dadhāte |
nityaṃ na sūnuṃ pitror upasthe dyāvā rakṣataṃ pṛthivī no abhvāt ||
idaṃ dyāvāpṛthivī satyam astu pitar mātar yad ihopabruve vām |
bhūtaṃ devānām avame avobhir vidyāmeṣaṃ vṛjanaṃ jīradānum ||
urvī pṛthvī bahule dūreante upabruve namasā yajñe asmin |
dadhāte ye subhage supratūrtī dyāvā rakṣataṃ pṛthivī no abhvāt ||
indro bhūtasya bhuvanasya rājendro dādhāra pṛthivīm utemām |
indre ha viśvā bhuvanā śritānīndraṃ manye pitaraṃ mātaraṃ ca ||
indraḥ pṛṇantaṃ papuriṃ cendrā indraḥ stuvantaṃ stavitāram indraḥ |
dadhāti śakraḥ sukṛtasya loka indraṃ manye pitaraṃ mātaraṃ ca ||
indro dyaur urvy uta bhūmir indrā indraḥ samudro abhavad gabhīraḥ |
urv antarikṣaṃ sa janāsā indrā indraṃ manye pitaraṃ mātaraṃ ca ||
indro vṛtraṃ vajreṇāvadhīd dhīndro vyaṃsam uta śuṣṇam indraḥ |
indraḥ puraḥ śambarasyābhinad dhīndraṃ manye pitaraṃ mātaraṃ ca ||
indro babhūva brahmaṇā gabhīra indrā ābhūtaḥ paribhūṣv indraḥ |
indro bhaviṣyad uta bhūtam indrā indraṃ manye pitaraṃ mātaraṃ ca ||
indro 'smaṃ avatu vajrabāhur indre bhūtāni bhuvanānīndre |
asmākam indro bhavatu prasāha indraṃ manye pitaraṃ mātaraṃ ca ||
uta syā naḥ sarasvatī juṣāṇopaśruvat subhagā yajñe asmin |
dyutadyubhir namasyair iyāṇā rāyā yujā cid uttarā sakhibhyaḥ ||
pra kṣodasā dhāyasā sasra eṣā sarasvatī dharuṇam āyasī pūḥ |
pra bādhamānā rathyeva yāti viśvā apo mahinā sindhur anyāḥ ||
ekācetat sarasvatī nadīnāṃ śucir yatī giribhyā ā samudrāt |
rāyaś cetantī bhuvanasya bhūrer ghṛtaṃ payo duduhe nāhuṣāya ||
idam adadād rabhasam ṛṇacyutaṃ divodāsaṃ vadhrīyaśvāya dāśuṣe |
yā śasvantam ācakhādāvasaṃ paṇiṃ tā te dātrāṇi taviṣā sarasvati ||
ayam u te sarasvati vasiṣṭho dvārā ṛtasya subhage vyāvaḥ |
vardha śubhre stuvate rāsi vājān yūyaṃ pāta svastibhiḥ sadā naḥ ||
iyaṃ śuṣmebhir bisakhā ivārujat sānu girīṇāṃ taviṣebhir ūrmibhiḥ |
pārāvataghnīm avase suvṛktibhiḥ sarasvatīm āvivāsema dhītibhiḥ
||4.14.7||śuciṃ nu stomaṃ śnathad vṛtram ubhā vām indrāgnī pra carṣaṇibhya ā vṛtrahaṇā gīrbhir vipras tvaṣṭā dadhat tan nas turīpaṃ tvaṣṭā vīram ||
piśaṅgarūpaḥ subharo vayodhāḥ śruṣṭī vīro jāyate devakāmaḥ |
prajāṃ tvaṣṭā viṣyatu nābhim asme adhā devānām apyetu pāthaḥ ||
deva tvaṣṭaḥ ||
āviṣṭyo vardhate cārur āsu jihmānām ūrdhvaḥ svayaśā upasthe |
ubhe tvaṣṭur bibhyatur jāyamānāt pratīcī siṃhaṃ praticetayete ||
jagṛhmā te dakṣiṇam indra hastam ||
subrahmāṇaṃ devavantaṃ mahāntam uruṃ gabhīraṃ pṛthubudhnam indra |
śrutaṛṣim ugram abhimātiṣāham asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ ||
vanīvāno mama dūtāsā indraṃ stomāś caranti sumatīr iyāṇāḥ |
hṛdispṛśo manasā vacyamānā asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ ||
svāyudhaṃ svavasaṃ sunīthaṃ catuḥsamudraṃ dharuṇaṃ rayīṇām |
carkṛtyaṃ śaṃsyaṃ bhūrivāram ugram asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ ||
aśvāvantaṃ rathinaṃ vīravantaṃ sahasriṇaṃ śatinaṃ vājam indra |
bhadravrātaṃ vipravīraṃ svarṣām asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ ||
sanadvājaṃ vipravīraṃ tarutraṃ dhanuspṛtaṃ śūśuvāṃsaṃ sudakṣam |
dasyuhanaṃ pūrbhidam indra satyam asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ
||4.14.8||tvaṣṭā patnībhir iha naḥ sajoṣā devo devībhir haviṣo juṣāṇaḥ |
upo rayiṃ bahulaṃ viṣyatā naḥ śṛṇota naḥ sumatiṃ yajñiyāsaḥ ||
retodhā yasya bhuvanasya devaḥ sasāda yonau janitā janiṣṭhaḥ |
rūpāṇi kṛṇvan vidadhad vapūṃṣi tvaṣṭā patnībhiś carati prajānan ||
tvaṣṭā patnībhir anu maṃhanevāgreyāvā dhiṣaṇe yaṃ dadhāte |
viśvā vasu hastayor ādadhāno 'ntar mahī rodasī yāti sādhan ||
ā no vīrebhir janitā matīnāṃ gobhir aśvebhir vasubhir vasūyan |
samañjāno dhāmabhir viśvarūpais tvaṣṭā patnībhiś carati prajānan ||
tvaṣṭā reto bhuvanasya patnīr vikṛṇvānās tanayaṃ bhūri paśvaḥ |
gnā vo devī rodasī tañ śṛṇotā no rayiṃ janata viśvavāram ||
yajñaṃ ca nas tanvaṃ ca prajāṃ ca rayiṃ ca no janata viśvarūpam |
yonau reto dadhad asme nu tvaṣṭā devīḥ patnīr janata jīvase naḥ ||
vi mañ śrathāya raśanām ivāga ṛdhyāma te varuṇa khām ṛtasya |
mā tantuś chedi vayato dhiyaṃ me mā mātrā śāry apasaḥ pura ṛtoḥ ||
para ṛṇā sāvīr adha matkṛtāni māhaṃ rājann anyakṛtena bhojam |
avyuṣṭā in nu bhūyasīr uṣāsā ā no vīrān varuṇa tāsu śādhi ||
apo ṣu myakṣa varuṇa bhiyasaṃ mat samrāḍ ṛtāvo 'nu no gṛbhāya |
dāmeva vatsād vimumugdhy aṃho nahi tvad āre nimiṣaś caneśe ||
vimumugdhy : fn emended| ed|: vimumugdhy|
yo me rājan yujyo vā sakhā vā svapne bhayaṃ bhīrave mahyam āha |
steno vā yo dipsati no vṛko vā tvaṃ tasmād varuṇa pāhy asmān ||
mā no vadhair varuṇa ye ta iṣṭā enaḥ kṛṇvantam aruṇa bhrīṇanti |
mā jyotiṣaḥ pravasathāni ganma vi ṣū mṛdhaḥ śiśratho jīvase naḥ ||
kva tyāni nau sakhyā babhūvuḥ sacāvahai yad avṛkaṃ purā cit |
bṛhantaṃ mānaṃ varuṇa svadhāvaḥ sahasradvāraṃ jagamā gṛhaṃ te ||
mūrdhānaṃ divaḥ pṛṣṭo divi vaiśvānarasya sumatau syāma tvam agne śociṣā śośucāno 'gniḥ prātaḥ savanād viśvaṃ vivyāca
||4.14.9||ā vāṃ ratho rodasī badbadhāno hiraṇyayo vṛṣabhir yātv aśvaiḥ |
ghṛtavartaniḥ pavibhī rucāna iṣāṃ voḍhā nṛpatir vājinīvān ||
sa paprathāno abhi pañca bhūmā trivandhuro manasāyātu yuktaḥ |
viśo yena gachatho devayantīḥ kutrā cid yāmam aśvinā dadhānā ||
svaśvā yaśasāyātam arvāg dasrā nidhiṃ madhumantaṃ pibāthaḥ |
vi vāṃ ratho vadhvā yādamāno 'ntān divo bādhate vartanibhyām ||
yo ha sya vāṃ rathirā vasta usrā ratho yujānaḥ pariyāti vartiḥ |
tena naḥ śaṃ yor uṣaso vyuṣṭau ny aśvinā vahataṃ yajñe asmin ||
yuvoḥ śriyaṃ pari yoṣāvṛṇīta sūro duhitā paritakmyāyām |
yad devayantam avathaḥ śacībhiḥ pari ghraṃsam omanā vāṃ vayo gāt ||
yuvaṃ bhujyum avaviddhaṃ samudra udūhathur arṇaso asridhānaiḥ |
patatribhir aśramair avyathibhir daṃsanābhir aśvinā pārayantā ||
brahmaṇaspate tvam asya yantā ||
sa īṃ satyebhiḥ sakhibhiḥ śucadbhir godhāyasaṃ vi dhanasair adardaḥ |
brahmaṇaspatir vṛṣabhir varāhair gharmasvedebhir draviṇaṃ vyānaṭ ||
brahmaṇaspater abhavad yathāvaśaṃ satyo manyur mahi karmā kariṣyataḥ |
yo gā udājat sa dive vi cābhajan mahīva rītiḥ śavasāsarat pṛthak ||
indhāno agniṃ vanavad vanuṣyataḥ kṛtabrahmā śūśuvad rātahavyā it |
jātena jātam ati sa prasarsṛte yaṃyaṃ yujaṃ kṛṇute brahmaṇaspatiḥ ||
brahmaṇaspate sūyamasya viśvahā ||
sa ij janena sa viśā sa janmanā sa putrair vājaṃ bharate dhanā nṛbhiḥ |
devānāṃ yaḥ pitaram āvivāsati śraddhāmanā haviṣā brahmaṇaspatim ||
āyātaṃ mitrāvaruṇā suśasty upa priyā namasā hūyamānā |
saṃ yā apnaḥstho apaseva janāñ śrudhīyataś cid yatatho mahitvā ||
yuvaṃ vastrāṇi pīvasā vasāthe yuvor achidrā mantavo ha sargāḥ |
avātiratam anṛtāni viśva ṛtena mitrāvaruṇā sacethe ||
ko nu vāṃ mitrāvaruṇā ṛtāyan divo vā mahaḥ pārthivasya vā de |
ṛtasya vā sadasi trāsīthāṃ no yajñāyate vā paśuṣo nu vājān ||
tat su vāṃ mitrāvaruṇā mahitvam īrmā tasthuṣīr ahabhir duduhre |
viśvāḥ pinvathaḥ svasarasya dhenā anu vām ekaḥ pavir āvavarta ||
yad baṃhiṣṭhaṃ nātividhe sudānū achidraṃ śarma bhuvanasya gopā |
tena no mitrāvaruṇā aviṣṭaṃ siṣāsanto jigīvāṃsaḥ syāma ||
gopā : fn ben, pada| h, bb: gopāḥ
pra bāhavā
||4.14.10||ā no viśvā āskrā gamanta devā mitro aryamā varuṇaḥ sajoṣāḥ |
bhuvan yathā no viśve vṛdhāsaḥ karant suṣāhā vithuraṃ na śavaḥ ||
śaṃ no devā viśvadevā bhavantu śaṃ sarasvatī saha dhībhir astu |
śam abhiṣācaḥ śam u rātiṣācaḥ śaṃ no divyāḥ pārthivāḥ śaṃ no apyāḥ ||
ye savituḥ satyasavasya viśve mitrasya vrate varuṇasya devāḥ |
te saubhagaṃ vīravad gomad apno dadhātana draviṇaṃ citram asme ||
sugā vo devā viśve devāḥ ||
dyauḥ pitaḥ pṛthivi mātar adhrug agne bhrātar vasavo mṛḍatā naḥ |
viśva ādityā adite sajoṣā asmabhyaṃ śarma bahulaṃ viyanta ||
dyauḥ : fn ed|: dyauḥ| cf| note 10
īḍe agniṃ svavasaṃ namobhir iha prasatto vicayat kṛtaṃ naḥ |
rathair iva prabhare vājayadbhiḥ pradakṣiṇin marutāṃ stomam aśyām ||
tviṣīmanto adhvarasyeva didyut triṣucyavaso juhvo nāgneḥ |
arcatrayo dhunayo na vīrā bhrājajjanmāno maruto adhṛṣṭāḥ ||
agne yāhi dūtyaṃ mā riṣaṇyo devaṃ achā brahmakṛtā gaṇena |
sarasvatīṃ maruto aśvināpo yakṣi devān ratnadheyāya viśvān ||
pra citram arkaṃ gṛṇate turāya ||
ye agnayo na śośucann idhānā dvir yat trir maruto vāvṛdhanta |
areṇavo hiraṇyayāsa eṣāṃ sākaṃ nṛmṇaiḥ pauṃsyebhiś ca bhūvan ||
ā vo yantūdavāhāso adya ||
satyaṃ bṛhad ṛtam ugraṃ dīkṣā tapo brahma yajñāḥ pṛthivīṃ dhārayanti |
sā no bhūtasya bhuvanasya patny uruṃ lokaṃ pṛthivī naḥ kṛṇotu ||
asambādhā yā madhyato mānavebhyo yasyā udvataḥ pravataḥ samaṃ mahat |
nānārūpā oṣadhīr yā bibharti pṛthivī naḥ prathatāṃ rādhyatāṃ naḥ ||
yāṃ rakṣanty asvapnā viśvadānīṃ devā bhūmiṃ pṛthivīm apramādam |
sā no madhu ghṛtaṃ duhām atho ukṣatu varcasā ||
yasyāṃ pūrve pūrvajanā vicakrire yasyāṃ devā asurān abhyavartayan |
yā bibharti bahudhā prāṇad ejat sā no bhūmiḥ pūrvapeyaṃ dadhātu ||
yās te prācīḥ pradiśo yā udīcīr yāś ca bhūmy adharāg yāś ca paścā |
śivās tā mahyaṃ carate bhavantu mā nipaptaṃ bhuvane śiśriyāṇaḥ ||
viśvambharā vasudhānī purukṣud dhiraṇyavarṇā jagataḥ pratiṣṭhā |
vaiśvānaraṃ bibhratī bhūmir agnim indra ṛṣabhā draviṇaṃ no dadhātu
||4.14.11||ā vāṃ mitrāvaruṇā havyadātiṃ namasā devā avasā vavṛtyām |
asmākaṃ brahma pṛtanāsu sahyā asmākaṃ vṛṣṭir divyā supārā ||
ṛtasya gopā adhitiṣṭhatho rathaṃ satyadharmāṇā parame vyoman |
yam atra mitrāvaruṇāvatho yuvaṃ tasmai vṛṣṭir madhumat pinvate divaḥ ||
vācaṃ su mitrāvaruṇā ṛtāvarīṃ parjanyaś citrāṃ vadati tviṣīmatīm |
abhrā vasata marutaḥ su māyayā dyāṃ varṣayatam aruṇām arepasam ||
vasata : fn pada| ed|: vasatha
samrājā asya bhuvanasya rājatho mitrāvaruṇā vidathe svardṛśā |
vṛṣṭiṃ vāṃ rādho amṛtatvam īmahe dyāvāpṛthivī vicaranti tanyavaḥ ||
ā no mitrāvaruṇā havyajuṣṭiṃ ghṛtair gavyūtim ukṣatam iḍābhiḥ |
prati vām atra varam ā janāya pṛṇītam udno divyasya cāroḥ ||
samrājā ugrā vṛṣabhā divas patī pṛthivyā mitrāvaruṇā vicarṣaṇī |
citrebhir abhrair upatiṣṭhato ravaṃ dyāṃ varṣayato asurasya māyayā ||
ā te maho yo jāta evābhi gotrāṇi ||
ābhiḥ spṛdho mithatīr ariṣaṇyann amitrasya vyathayā manyum indra |
ābhir viśvā abhiyujo viṣūcīr āryāya viśo 'vatārīr dāsīḥ ||
ayaṃ śṛṇve adha jayann uta ghnann ayam uta prakṛṇute yudhā gāḥ |
yadā satyaṃ kṛṇute manyum indro viśvaṃ dṛḍhaṃ bhayatā ejad asmāt ||
anu svadhām akṣarann āpo asyāvardhata madhyā ā nāvyānām |
sadhrīcīnena manasā tam indrā ojiṣṭhena hanmanāhann abhi dyūn ||
indras tarasvān abhimātihogro hiraṇyavarṇa iṣiraḥ svarṣāḥ |
tasya vayaṃ sumatau yajñiyasyāpi bhadre saumanase syāma ||
hiraṇyavarṇo abhayaṃ kṛṇotv abhimātihendraḥ pṛtanāsu jiṣṇuḥ |
sa naḥ śarma trivarūthaṃ viyaṃsad yūyaṃ pāta svastibhiḥ sadā naḥ ||
indraṃ stuhi vajriṇaṃ somapṛṣṭhaṃ puroḍāśasya juṣatāṃ havir naḥ |
hatvābhimātīḥ pṛtanāḥ sahasvān athābhayaṃ kṛṇuhi viśvato naḥ ||
stuhi śūraṃ vajriṇam apratīkaṃ vṛtrahaṇaṃ puruhūtam indram |
ya ekā iñ śatapatir janeṣu tasmā indrāya haviṣā juhota ||
indro devānām adhipāḥ purohito viśāṃ patir abhavad vājinīvān |
abhimātihā taviṣas tuviṣmān asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāt ||
ya ime dyāvāpṛthivī mahitvā balenādṛṃhad abhimātihendraḥ |
sa no haviḥ pratigṛbhṇātu rātaye devānāṃ devo nidhipā no avyāt
||4.14.12||indro vṛtram atarad vṛtratūrye 'nādhṛṣyo maghavā śūrā indraḥ |
anv enaṃ viśo amadanta pūrvīr ayaṃ rājā jagataś carṣaṇīnām ||
sa eva vīraḥ sa u vīryāvānt sa ekarājo jagataḥ paraspāḥ |
yadā vṛtram atarañ śūrā indro athaikarājo abhavaj janānām ||
indro yajñaṃ vardhayan viśvavedāḥ puroḍāśasya juṣatāṃ havir naḥ |
vṛtraṃ tīrtvā dānavaṃ vajrabāhur diśo 'dṛṃhad dṛṃhitā dṛṃhaṇena ||
imaṃ yajñaṃ vardhayan viśvavedāḥ puroḍāśaṃ pratigṛbhṇātv indraḥ |
yadā vṛtram atarañ śūrā indro athābhavad damitābhikratūnām ||
ahan vṛtram ||
indro devāñ śambarahatya āvad indro devānām abhavat purogāḥ |
indro yajñe haviṣā vāvṛdhāno vṛtratūr no abhayaṃ śarma yaṃsat ||
indrasya vṛṣṇo janiṣṭhā ugra indra eṣāṃ netā bhūri cakartha ||
tvaṃ mānebhya indra viśvajanyā radā marudbhiḥ śurudho goagrāḥ |
stavānebhiḥ stavasa indra devair vidyāmeṣaṃ vṛjanaṃ jīradānum ||
yaḥ sapta sindhūṃr adadhāt pṛthivyāṃ yaḥ sapta lokān akṛṇod diśaś ca |
indro haviṣmānt sagaṇo marudbhir vṛtratūr no yajñam ihopayāsat ||
samiddhā indro 'navas te ||
indrasya nu vīryāṇi pravocaṃ yāni cakāra prathamāni vajrī |
ahann ahim anv apas tatarda pra vakṣaṇā abhinat parvatānām ||
ahann ahiṃ parvate śiśriyāṇaṃ tvaṣṭāsmai vajraṃ svaryaṃ tatakṣa |
vāśrā iva dhenavaḥ syandamānā añjaḥ samudram avajagmur āpaḥ ||
indro yāto 'vasitasya rājā śamasya ca śṛṅgiṇo vajrabāhuḥ |
sed u rājā kṣayati carṣaṇīnām arān na nemiḥ pari tā babhūva ||
abhi sidhmo ajigād asya śatrūn vi tigmena vṛṣabheṇā puro 'bhet |
saṃ vajreṇābhinad vṛtram indraḥ pra svāṃ matim atirañ śāśadānaḥ
||4.14.13||tvam apo vi duro viṣūcīr indra dṛḍham arujaḥ parvatasya |
rājābhavo jagataś carṣaṇīnāṃ sākaṃ sūryaṃ janayan dyām uṣāsam ||
indro rājā jagataś carṣaṇīnām adhi kṣami viṣurūpaṃ yad asti |
tato dadāti dāśuṣe vasūni codad rādha upastutaś cid arvāk ||
svādor itthā viṣūvato madhvaḥ pibanti gauryaḥ |
yā indreṇa sayāvarīr dasrā madanti śobhase vasvīr anu svarājyam ||
yudhmasya te vṛṣabhasya svarājña ugrasya yūnaḥ sthavirasya ghṛṣveḥ |
ajūryato vajriṇo vīryāṇīndraḥ śrutasya mahato mahāni ||
idaṃ namo vṛṣabhāya svarājña ukthaśuṣmāya tavase 'vāci |
asminn indra vṛjane sarvavīrāḥ smat sūribhis tava śarmant syāma ||
asmākam indraḥ samṛteṣu dhvajeṣu ||
ādityānām avasā nūtanena sakṣīmahi śarmaṇā śantamena |
anāgāstve adititve turāsa imaṃ yajñaṃ dadhatu śroṣamāṇāḥ ||
na dakṣiṇā vicikite na savyā na prācīnam ādityā nota paścā |
pākyā cid vasavo dhīryā cid yuṣmānīto abhayaṃ jyotir aśyām ||
dhārayantaḥ ||
tisro bhūmīr dhārayaṃs trīnr uta dyūṃs trīṇi vratā vidathe antar eṣām |
ṛtenādityā mahi vo mahitvaṃ tad aryaman varuṇa mitra cāru ||
yajño devānāṃ pratyetu sumnam ||
śucir apaḥ sūyavasā adabdhā upakṣayanti vṛddhavayāḥ suvīraḥ |
nakiṣ ṭaṃ ghnanty antito na dūrād ya ādityānāṃ bhavati praṇītau ||
ādityo deva udagāt purastād viśvā bhūtāni prati modamānaḥ |
tasya devāḥ prasavaṃ yanti sarve yatrāsya nāma paramaṃ guhā viduḥ ||
yasya bhānti ketavo yasya raśmayo yasyemā viśvā bhuvanāni sarvā |
tasyādityasya prasavaṃ manāmahe yas tejasā prathamajā vibhāti ||
vibhāti ketur aruṇaḥ purastād ādityo viśvā bhuvanāni sarvā |
sugaṃ nu panthām anveti prajānan pitā devānām asuro vipaścit ||
vratena yaṃ vratino vardhayanti devā manuṣyāḥ pitaraś ca sarve |
tasyādityasya prasavaṃ manāmahe yas tejasā prathamajā vibhāti ||
ādityaḥ śukra udagāt purastāj jyotiḥ kṛṇvan vi tamo bādhamānaḥ |
ābhāsamānaḥ pradiśo nu sarvā bhadrasya kartā rocamānā āgāt ||
yaded enam adadhur yajñiyāso divi devāḥ sūryam āditeyam |
yadā cariṣṇū mithunā abhūtām ād it prāpaśyan bhuvanāni viśvā
||4.14.14||vayam u tvā gṛhapate janānām agne akarma samidhā bṛhantam |
asthūri no gārhapatyāni santu tigmena nas tejasā saṃśiśādhi ||
agne sa kṣeṣad ṛtapā ṛtejā uru jyotir naśate devayuṣ ṭe |
yaṃ tvaṃ mitreṇa varuṇaḥ sajoṣā deva pāsi tyajasā martam aṃhaḥ ||
tejiṣṭhā yasyāratir vanerāṭ todo adhvan na vṛdhasāno adyaut |
adrogho na dravitā cetati tmann amartyo 'vartra oṣadhīṣu ||
ā yad iṣe nṛpatiṃ tejā ānaṭ śuci reto niṣiktaṃ dyaur abhīke |
agniḥ śardham anavadyaṃ yuvānaṃ svādhyaṃ janayat sūdayac ca ||
sa tejīyasā manasā tvota uta śikṣa svapatyasya śikṣoḥ |
agne rāyo nṛtamasya prabhūtau bhūyāma te suṣṭutayaś ca vasvaḥ ||
sa id asteva pratidhād asiṣyañ śiśīta tejo 'yaso na dhārām |
citradhrajatir aratir yo aktor ver na druṣadvā raghupatmajaṃhāḥ ||
havyavāḍ agnir ajaraḥ pitā naḥ ||
mathīd yad īṃ viṣṭo mātariśvā hotāraṃ viśvāpsuṃ viśvadevyam |
ni yaṃ dadhur manuṣyāsu vikṣu svar ṇa citraṃ vapuṣe vibhāvam ||
ayaṃ sa yasya śarmann avobhir agner edhate jaritābhiṣṭau |
jyeṣṭhebhir yo bhānubhir ṛbhūṇāṃ paryeti parivīto vibhāvā ||
adidyutat sv apāko vibhāvāgne yajasva rodasī urūcī |
āyuṃ na yaṃ namasā rātahavyā añjanti suprayasaṃ pañca janāḥ ||
sa no vibhāvā cakṣaṇir na vastor agnir vandāru vedyaś cano dhāt |
viśvāyur yo amṛto martyeṣu pary abhūd atithir jātavedāḥ ||
yo bhānubhir vibhāvā vibhāty agnir devebhir ṛtāvājasraḥ |
ā yo vivāya sakhyā sakhibhyo 'parihvṛto atyo na saptiḥ ||
yad agna eṣā samitir bhavāti devī deveṣu yajatā yajatra |
ratnā ca yad vibhajāsi svadhāvo bhāgaṃ no atra vasumantaṃ vītāt ||
etā te agna ucathāni vedho juṣṭāni santu manase hṛde ca |
śakema rāyaḥ sudhuro yamaṃ te 'dhi śravo devabhaktaṃ dadhānāḥ ||
vi pṛkṣo agne maghavāno aśyur vi sūrayo dadato viśvam āyuḥ |
sanema vājaṃ samitheṣv aryo bhāgaṃ deveṣu śravase dadhānāḥ ||
ā no gahi sakhyebhiḥ śivebhir mahān mahībhir ūtibhiḥ saraṇyan |
asme rayiṃ bahulaṃ santarutraṃ suvācaṃ bhāgaṃ yaśasaṃ kṛdhī naḥ ||
kurmas tā āyur ajaraṃ yad agne yathā yukto jātavedo na riṣyāḥ |
athā vahāsi sumanasyamāno bhāgaṃ devebhyo haviṣaḥ sujāta ||
haviṣīva bhajamāno nā ābhāg devebhyaḥ śikṣann uta mānuṣebhyaḥ |
tvaṃ devānām asi yahva hotā sa enān yakṣīṣito yajīyān
||4.14.15||agne dā dā no agne 'gnir dadāty annapate annasya no dehy agninā rayim aśnavat saṃsam id yuvase vṛṣan yās te ||
yamo no gātuṃ prathamo viveda naiṣā gavyūtir apabhartavā u |
yatrā naḥ pūrve pitaraḥ pareyur enā jajñānāḥ pathyā anu svāḥ ||
prehi prehi pathibhiḥ pūrvebhir yatrā naḥ pūrve pitaraḥ paretāḥ |
ubhā rājānā svadhayā madantā yamaṃ paśyāsi varuṇaṃ ca devam ||
aṅgirobhir āgahi yajñiyebhir yama vairūpair iha mādayasva |
vivasvantaṃ huve yaḥ pitā te 'smin yajñe barhiṣy ā niṣadya ||
imaṃ yama prastaram ā hi sīdāṅgirobhiḥ pitṛbhiḥ saṃvidānaḥ |
ā tvā mantrāḥ kaviśastā vahantv enā rājan haviṣā mādayasva ||
mātalī kavyair yamo aṅgirobhir bṛhaspatir ṛkvabhir vāvṛdhānaḥ |
yāṃś ca devā vāvṛdhur ye ca devānt svāhānye svadhayānye madanti ||
pareyivāṃsaṃ pravato mahīr anu bahubhyaḥ panthām anupaspaśānam |
vaivasvataṃ saṅgamanaṃ janānāṃ yamaṃ rājānaṃ haviṣā duvasya ||
yās te pūṣan nāvo antaḥ samudre hiraṇyayīr antarikṣe caranti |
tābhir yāsi dūtyaṃ sūryasya kāmena kṛtaḥ śrava ichamānaḥ ||
śukraṃ te anyad yajataṃ te anyat ||
pūṣemā āśā anuveda sarvāḥ so asmaṃ abhayatamena meṣat |
svastidā āghṛṇiḥ sarvavīro 'prayuchan pura etu prajānan ||
prapathe pathām ajaniṣṭa pūṣā prapathe divaḥ prapathe pṛthivyāḥ |
ubhe abhi priyatame sadhasthe ā ca parā ca carati prajānan ||
pūṣā subandhur diva ā pṛthivyā iḍas patir maghavā dasmavarcāḥ |
yaṃ devāso adaduḥ sūryāyai kāmena kṛtaṃ tavasaṃ svañcam ||
ajāśvaḥ paśupā vājapastyo dhiyañjinvo bhuvane viśve arpitaḥ |
aṣṭrāṃ pūṣā śithirām udvarīvṛjat sañcakṣāṇo bhuvanā deva īyate
||4.14.16||yad devā devaheḍanaṃ yad vācānṛtam odima |
ādityās tasmān muñcatartasya tv enam āmutaḥ ||
devā jīvanakāmyā yad vācānṛtam odima |
tasmān na iha muñcata viśve devāḥ sajoṣasaḥ ||
ṛtena dyāvāpṛthivī ṛtena tvaṃ sarasvati |
kṛtān naḥ pāhy aṃhaso yat kiñcānṛtam odima ||
indrāgnī mitrāvaruṇau somo dhātā bṛhaspatiḥ |
te no muñcantv enaso yat kiñcānṛtam odima ||
sajātaśaṃsād uta jāmiśaṃsāj jyāyasaḥ śaṃsād uta vā kanīyasaḥ |
anādhṛṣṭaṃ devakṛtaṃ yad enas tasmāt tvam asmān jātavedo mumugdhi ||
yad antarikṣaṃ pṛthivīm uta dyāṃ yan mātaraṃ pitaraṃ vā jihiṃsima |
agnir nas tasmād enaso gārhapatyaḥ pramuñcatu duritāni yāni kāni ca cakṛma ||
yena trito arṇavān nirbabhūva yena sūryaṃ tamaso niramoci |
yenendro viśvā ajahād arātīs tenāhaṃ jyotiṣā jyotir ānaśāna ayākṣi ||
yad daivyam ṛṇam ahaṃ babhūva dhipsyaṃ vā sañcakara janebhyaḥ |
agnir nas tasmād indraś ca saṃvidānau pramuñcatām ||
yat kusīdam apratītaṃ mayeha yena yamasya nidhinā carāvaḥ |
etat tad agne anṛṇo bhavāmi jīvann eva prati hastānṛṇāni ||
yad dhastābhyāṃ cakara kilbiṣāny akṣāṇāṃ vagmum avajighram āpaḥ |
ugraṃ paśyāc ca rāṣṭrabhṛc ca tāny apsarasām anudattānṛṇāni ||
ugraṃ paśyed rāṣṭabhṛt kilbiṣāni yad akṣavṛttam anudattam etat |
nem na ṛṇān ṛṇavān īpsamāno yamasya loke nidhir ajarāya ||
imaṃ me varuṇa śrudhī havam adyā ca mṛḍaya |
tvām avasyur ācake ||
tat tvā yāmi brahmaṇā vandamānas tad āśāste yajamāno havirbhiḥ |
aheḍamāno varuṇeha bodhy uruśamsa mā nā āyuḥ pramoṣīḥ ||
ud uttamaṃ varuṇa pāśam asmad avādhamaṃ vi madhyamaṃ śrathāya |
athā vayam āditya vrate tavānāgaso aditaye syāma ||
ava te heḍo varuṇa namobhir ava yajñebhir īmahe havirbhiḥ |
kṣayann asmabhyam asura pracetā rājann enāṃsi śiśrathaḥ kṛtāni ||
tvaṃ no agne varuṇasya vidvān devasya heḍo 'vayāsisīṣṭhāḥ |
yajiṣṭho vahnitamaḥ śośucāno viśvā dveṣāṃsi pramumugdhy asmat ||
sa tvaṃ no agne 'vamo bhavotī nediṣṭho asyā uṣaso vyuṣṭau |
avayakṣva no varuṇaṃ rarāṇo vīhi mṛḍīkaṃ suhavo na edhi ||
saṅkasuko vikasuko nirṛto yaś ca nisvanaḥ |
te 'smad yakṣmam anāgaso dūrād dūram acīcatam ||
nir yakṣmam acīcate kṛtyāṃ nirṛtiṃ cakāra |
tena yo 'smat samṛchātai tam asmai prasuvāmasi ||
duḥśaṃsānuśaṃsābhyāṃ ghanenānughanena ca |
tena yo 'smat samṛchātai tam asmai prasuvāmasi ||
saṃ varcasā payasā saṃ tanūbhir aganmahi manasā saṃ śivena |
tvaṣṭā sudatro vidadhātu rāyo 'nu no mārṣṭu tanvo yad viriṣṭam
||4.14.17||śucī vo havyā marutaḥ śucīnāṃ śuciṃ hinomy adhvaraṃ śucibhyaḥ |
ṛtena satyam ṛtasāpa āyañ śucijanmānaḥ śucayaḥ pāvakāḥ ||
yā vaḥ śarma śaśamānāya santi ||
aṃseṣv ā marutaḥ khādayo vo vakṣaḥsu rukmā upaśiśriyāṇāḥ |
vi vidyuto na vṛṣṭibhī rucānā anu svadhām āyudhair yachamānāḥ ||
ṛṣṭayo vo maruto aṃsayor adhi ||
ime turaṃ maruto rāmayantīme sahaḥ sahasā ānamanti |
ime śaṃsaṃ vanuṣyato nipānti guru dveṣo araruṣe dadhanti ||
arā ived acaramā aheva praprajāyante akavā mahobhiḥ ||
pṛśneḥ putrā upamāso rabhiṣṭhāḥ svayā matyā marutaḥ sammimikṣuḥ ||
agnīṣomā imaṃ yuvam etāni ||
agnīṣomā yo adya vām idaṃ vacaḥ saparyati |
tasmai dhattaṃ suvīryaṃ gavāṃ poṣaṃ svaśvyam ||
ānyaṃ divo mātariśvā jabhārāmathnād anyaṃ pari śyeno adreḥ |
agnīṣomā brahmaṇā vāvṛdhānoruṃ yajñāya cakrathur ulokam ||
agnīṣomā ya āhutiṃ yo vāṃ dāśād dhaviṣkṛtim |
sa prajayā suvīryaṃ viśvam āyur vyaśnavat ||
agnīṣomā haviṣaḥ prasthitasya vītaṃ haryataṃ vṛṣaṇā juṣethām |
suśarmāṇā svavasā hi bhūtam athā dhattaṃ yajamānāya śaṃ yoḥ ||
ā carṣaṇiprā vṛṣabho janānāṃ rājā kṛṣṭīnāṃ puruhūta indraḥ |
stutaḥ śravasyann avasopa madrig yuktvā harī vṛṣaṇāyāhy arvāk ||
viveṣa yan mā dhiṣaṇā jajāna ||
taṃ sadhrīcīr ūtayo vṛṣṇyāni pauṃsyāni niyutaḥ saścur indram |
samudraṃ na sindhava ukthaśuṣmā uruvyacasaṃ girā āviśanti ||
satyam it tan na tvāvaṃ anyo 'stīndra devo na martyo jyāyān |
ahann ahiṃ pariśayānam arṇo 'vāsṛjo apo achā samudram ||
prasasāhiṣe puruhūta śatrūn ||
sa śevṛdham adhidhā dyumnam asme mahi kṣatraṃ janāṣāḍ indra tavyam |
rakṣā ca no maghonaḥ pāhi sūrīn rāye ca naḥ svapatyā iṣe dhāḥ
||4.14.18||