prathamakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
iṣe tvā subhūtāya vāyavaḥ stha devo vaḥ savitā prārpayatu śreṣṭhatamāya karmaṇa āpyāyadhvam aghnyā devebhyā indrāya bhāgaṃ mā vaḥ stena īśata māghaśaṃso dhurvā asmin gopatau syāta bahvīr yajamānasya paśūn pāhi
||1.1.1||goṣad asi pratyuṣṭaṃ rakṣaḥ pratyuṣṭārātiḥ ||
preyam agād dhiṣaṇā barhir acha manunā kṛtā svadhayā vitaṣṭā |
tayāvahante kavayaḥ purastāt ||
devānāṃ pariṣūtam asi viṣṇoḥ stupo 'tisṛṣṭo gavāṃ bhāgo devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ barhir devasadanaṃ dāmi ||
atas tvaṃ barhiḥ śatavalśaṃ viroha sahasravalśā vi vayaṃ ruhema ||
ayupitā yonir adityā rāsnāsīndrāṇyāḥ sannahanaṃ pūṣā te granthiṃ grathnātu sa te māsthād indrasya tvā bāhubhyām udyache bṛhaspater mūrdhnāharāmy urv antarikṣaṃ vīhy adityās tvā pṛṣṭhe sādayāmi
||1.1.2||śundhadhvaṃ daivyāya karmaṇe vasūnāṃ pavitram asi śatadhāraṃ sahasradhāram achidratanu ||
dyaur asi pṛthivy asi mātariśvano gharmaḥ ||
viśvahotur dhāmant sīda ||
poṣāya tvādityā rāsnāsi kām adhukṣaḥ sā viśvāyur astv asau kām adhukṣaḥ sā viśvabhūr astv asau kām adhukṣaḥ sā viśvakarmāstv asau hutaḥ stoko huto drapso 'gne pāhi vipruṣaḥ supacā devebhyo havyaṃ pacāgnaye tvā bṛhate nākāya svāhā dyāvāpṛthivībhyām indrāya tvā bhāgaṃ somenātanacmi viṣṇo havyaṃ rakṣasvāpo jāgṛta
||1.1.3||veṣāya vāṃ karmaṇe vāṃ sukṛtāya vāṃ devīr āpo 'greguvo 'greṇīyo 'gre 'sya yajñasya pretāgraṃ yajñaṃ nayatāgraṃ yajñapatiṃ yuṣmān indro 'vṛṇīta vṛtratūrye yūyam indram avṛṇīdhvaṃ vṛtratūrye prokṣitāḥ stha saṃsīdantāṃ daivīr viśo vānaspatyāsi varṣavṛddham asy urv antarikṣaṃ vīhi pratyuṣṭaṃ rakṣaḥ pratyuṣṭārātir dhūr asi dhvara dhvarantaṃ yo asmān dhvarād yaṃ vayaṃ dhvarāma taṃ dhvara
||1.1.4||devānām asi vahnitamaṃ sasnitamaṃ papritamaṃ juṣṭatamaṃ devahūtamam ahrutam asi havirdhānaṃ dṛṃhasva mā hvār viṣṇoḥ kramo 'sy uru vātāya mitrasya vaś cakṣuṣā prekṣe devasya vaḥ savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ yachantu pañca gopīthāya vo nārātaye 'gnaye vo juṣṭān nirvapāmy amuṣmai vo juṣṭān idaṃ devānām idam u naḥ saha dṛṃhantāṃ duryāḥ svāhā dyāvāpṛthivībhyāṃ nir varuṇasya pāśād amukṣi svar abhivyakśaṃ jyotir vaiśvānaram urv antarikṣaṃ vīhy adityā va upasthe sādayāmi
||1.1.5||devo vaḥ savitotpunātv achidreṇa pavitreṇa |
vasoḥ sūryasya raśmibhiḥ ||
agnaye vo juṣṭān prokṣāmy amuṣmai vo juṣṭān yad vo 'śuddha ālebhe tañ śundhadhvam adityās tvag asy avadhūtaṃ rakṣo 'vadhūtārātir adityās tvag asi prati tvādityās tvag vettu pṛthugrāvāsi vānaspatyaḥ prati tvādityās tvag vettv agner jihvāsi vāco visarjanam āyuṣe vo bṛhadgrāvāsi vānaspatyo devebhyo havyaṃ śamīṣva suśami śamīṣva kuṭarur asi madhujihvas tvayā vayaṃ saṅghātaṃsaṅghātaṃ jeṣmeṣam āvadorjam āvada rāyaspoṣam āvada
||1.1.6||varṣavṛddham asi prati tvā varṣavṛddhaṃ vettu parāpūtaṃ rakṣaḥ parāpūtārātiḥ praviddho rakṣasāṃ bhāgo 'dityās tvag asy avadhūtaṃ rakṣo 'vadhūtārātir adityās tvag asi prati tvādityās tvag vettu dhiṣaṇāsi pārvatī prati tvādityās tvag vettu dhiṣaṇāsi pārvatī prati tvā pārvatī vettv adityāḥ skambho 'si dhānyam asi dhinuhi devān prāṇāya tvāpānāya tvā vyānāya tvā dīrghām anu prasṛtiṃ saṃspṛśethām āyuṣe vo mitrasya vaś cakṣuṣāvekṣe devo vaḥ savitā hiraṇyapāṇir upagṛhṇātu
||1.1.7||nirdagdhaṃ rakṣo nirdagdhārātiḥ samudraṃ mā dhāg dhruvam asi pṛthivīṃ dṛṃhāpāgne 'gnim āmādaṃ jahi niḥ kravyādaṃ nudasvāgne devayajanaṃ vaha dharuṇam asy antarikṣaṃ dṛmha dhartram asi divaṃ dṛmha dharmāsi viśvā viśvāni dṛmha cid asi paricid asi viśvāsu dikṣu sīda sajātān asmai yajamānāya pariveśaya sajātā imaṃ yajamānaṃ pariviśantu vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ bhṛgūṇām aṅgirasāṃ gharmasya tapasā tapyadhvam ||
yāni gharme kapālāny upacinvanti vedhasaḥ |
pūṣṇas tāny api vrata indravāyū vimuñcatām
||1.1.8||devasya vaḥ savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ saṃvapāmi ||
devo vaḥ savitotpunātv achidreṇa pavitreṇa |
vasoḥ sūryasya raśmibhiḥ ||
sam āpā oṣadhībhir gachantāṃ sam oṣadhayo rasena |
saṃ revatīr jagatīḥ śivāḥ śivābhiḥ samasṛkṣatāpaḥ ||
sīdantu viśo janayatyai tvā gharmo 'si viśvāyur gharma gharme śrayasvoru prathasvoru te yajñapatiḥ prathatāṃ saṃ te tanvā tanvaḥ pṛcyantām ||
pari vājapatiḥ kavir agnir havyāny akramīt |
dadhad ratnāni dāśuṣe ||
devas tvā savitā śrapayatu varṣiṣṭhe adhi nāke pṛthivyā agne brahma gṛhṇīṣva
||1.1.9||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādada indrasya bāhur asi dakṣiṇaḥ sahasrabhṛṣṭiḥ śatatejā vāyus tigmatejāḥ pṛthivi devayajani mā hiṃsiṣaṃ tā oṣadhīnāṃ mūlaṃ vrajaṃ gacha gosthānaṃ varṣatu te parjanyo badhāna deva savitaḥ śatena pāśaiḥ paramasyāṃ parāvati yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmas tam atra badhāna so 'to mā moci mā vaḥ śivā oṣadhayo mūlaṃ hiṃsiṣaṃ vrajaṃ gacha gosthānaṃ varṣatu te parjanyo badhāna deva savitaḥ śatena pāśaiḥ paramasyāṃ parāvati yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmas tam atra badhāna so 'to mā moci drapsas te divaṃ mā skān vrajaṃ gacha gosthānaṃ varṣatu te parjanyo badhāna deva savitaḥ śatena pāśaiḥ paramasyāṃ parāvati yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmas tam atra badhāna so 'to mā moci vasavas tvā parigṛhṇantu gāyatreṇa chandasā rudrās tvā parigṛhṇantu traiṣṭubhena chandasādityās tvā parigṛhṇantu jāgatena chandasāpāraruṃ pṛthivyā adevayajanaṃ satyasad asy ṛtasad asi gharmasad asi ||
purā krūrasya visṛpo virapśina udādāya pṛthivīṃ jīradānum |
tām airayaṃś candramasi svadhābhis tāṃ dhīrāsaḥ kavayo 'nudiśyāyajanta
||1.1.10||pratyuṣṭaṃ rakṣaḥ pratyuṣṭārātir āyuḥ prāṇaṃ mā nirmārjīś cakṣuḥ śrotraṃ mā nirmārjīr vācaṃ paśūn mā nirmārjīr yajñaṃ prajāṃ mā nirmārjīs tejo 'si śukram asi jyotir asy amṛtam asi vaiśvadevam asi ||
havir asi vaiśvānaram unnītaśuṣmaṃ satyaujāḥ |
saho 'si sahasvārātiṃ sahasva pṛtanāyataḥ ||
sahasravīryam asi tan mā jinvājyasyājyam asi haviṣo haviḥ satyasya satyaṃ satyābhighṛtaṃ satyena tvābhighārayāmy adabdhena tvā cakṣuṣāvekṣe rāyaspoṣāya suprajāstvāya ||
dhāmāsi priyaṃ devānām anādhṛṣṭaṃ devayajanam |
devavītyai tvā gṛhṇāmi ||
devīr āpaḥ śuddhā yūyaṃ devān yuyudhvaṃ śuddhā vayaṃ supariviṣṭāḥ pariveṣṭāro vo bhūyāsma kṛṣṇo 'sy ākhareṣṭho 'gnaye ghṛtaṃ bhava vedir asi barhiṣe tvā juṣṭaṃ prokṣāmi barhir asi vedyai tvā juṣṭaṃ prokṣāmi svāhā pitṛbhyo gharmapāvabhyaḥ
||1.1.11||ākhareṣṭhas : fn sandhi is strange| ed|: ākhareṣṭhā agnaye| p: ākhareṣṭhaḥ|
pūṣā te granthiṃ viṣyatu viṣṇoḥ stupo 'sy uru prathasvorṇamradaṃ svāsasthaṃ devebhyo gandharvo 'si viśvāvasur viśvasmād īṣamāṇo yajamānasya paridhir iḍa īḍita indrasya bāhur asi dakṣiṇo yajamānasya paridhir iḍa īḍito mitrāvaruṇau tvottarataḥ paridhattāṃ yajamānasya paridhir asīḍa īḍitaḥ ||
nityahotāraṃ tvā kave dyumantaḥ samidhīmahi ||
varṣiṣṭhe adhi nāke pṛthivyāḥ sūryas tvā raśmibhiḥ purastāt pātu kasyāścid abhiśastyā viśvajanasya vidhṛtī stho vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ sado 'si srucāṃ yonir dyaur asi janmanā juhūr nāma priyā devānāṃ priyeṇa nāmnā dhruve sadasi sīdāntarikṣam asi janmanopabhṛn nāma priyā devānāṃ priyeṇa nāmnā dhruve sadasi sīda pṛthivy asi janmanā dhruvā nāma priyā devānāṃ priyeṇa nāmnā dhruve sadasi sīda ṛṣabho 'si śākvaro vaṣaṭkārasya tvā mātrāyāṃ sādayāmi ||
dhruvā asadann ṛtasya yonau sukṛtasya loke tā viṣṇo pāhi ||
pāhi yajñaṃ pāhi yajñapatiṃ pāhi māṃ yajñanyam ||
viṣṇūni stha vaiṣṇavāni dhāmāni stha prājāpatyāni
||1.1.12||sūyame me 'dya staṃ svāvṛtau sūpāvṛtav agnāviṣṇū vijihāthāṃ mā mā hiṃsiṣṭaṃ lokaṃ me lokakṛtau kṛṇutaṃ mā modoṣiṣṭam ātmānaṃ me pātaṃ śivau bhavatam adya no viṣṇoḥ sthāmāsīta indras tiṣṭhan vīryam akṛṇod devatābhiḥ samārabhya ||
ūrdhvo adhvaro divispṛg ahruto yajño yajñapateḥ |
indravānt svavān bṛhadbhāḥ ||
vīhi madhor ghṛtasya svāhā saṃ jyotiṣā jyotiḥ ||
vājasya mā prasavenodgrābheṇodajigrabhat |
athā sapatnān indro me nigrābheṇādharaṃ akaḥ ||
udgrābhaś ca nigrābhaś ca brahma devaṃ avīvṛdhat |
athā sapatnān indrāgnī me viṣūcīnān vyasyatām ||
vasur asy upāvasur asi viśvāvasur asy aptubhī rihāṇā vyantu vayo vaśā pṛśnir bhūtvā maruto gacha tato no vṛṣṭyāvata ||
saṃsrāvabhāgāḥ stheṣā bṛhantaḥ prastareṣṭhā barhiṣadaś ca devāḥ |
imāṃ vācam abhi viśve gṛṇantaḥ svāhā devā amṛtā mādayantām ||
devā gātuvido gātuṃ vittvā gātum ita manasaspate sudhātv imaṃ yajñaṃ divi deveṣu vāte dhāḥ svāhā
||1.1.13||prathamakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
tasya te pavitrapate pavitreṇa yasmai kaṃ pune tañ śakeyam
||1.2.1||ākūtyai prayuje agnaye svāhā medhāyai manase agnaye svāhā dīkṣāyai tapase agnaye svāhā sarasvatyai pūṣṇe agnaye svāhā ||
āpo devīr bṛhatīr viśvaśambhuvo dyāvāpṛthivī uro antarikṣa |
bṛhaspatir no haviṣā vṛdhātu || svāhā ||
viśvo devasya netur marto vurīta sakhyam |
viśvo rāya iṣudhyati dyumnaṃ vṛṇīta puṣyase || svāhā ||
ṛksāmayoḥ śilpe sthas te vām ārabha ā modṛcaḥ pātaṃ viṣṇoḥ śarmāsi śarma me yacha namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
imāṃ dhiyaṃ śikṣamāṇasya deva kratuṃ dakṣaṃ varuṇa saṃśiśādhi |
yayāti viśvā duritā tarema sutarmāṇam adhi nāvaṃ ruheyam ||
sūryāgnī dyāvāpṛthivī uro antarikṣāpa oṣadhayā upa mā dīkṣāyāṃ dīkṣāpatayo hvayadhvaṃ deva savitas tvaṃ dīkṣāyā dīkṣāpatir asītthaṃ mā santaṃ pāhy ūrg asy āṅgirasy ūrṇamradā ūrjaṃ mayi dhehīndrasya yonir asi gopāya mā namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
kṛṣiṃ susasyām utkṛṣe supippalā oṣadhīs kṛdhi |
viṣāṇe viṣyaitaṃ granthiṃ yad asya guṣpitaṃ hṛdi mano yad asya guṣpitam ||
bṛhann asi vānaspatyaḥ sudyumno dyumnaṃ yajamānāya dhehi nakṣatrāṇāṃ mātīkāśāt pāhi ||
ā vo devāsa īmahe vāmaṃ prayaty adhvare |
yad vo devāsa āguri yajñiyāso havāmahe ||
svāhā yajñaṃ manasaḥ svāhā divaḥ svāhā pṛthivyāḥ svāhoror antarikṣāt svāhā vātāt parigṛhṇāmi svāhā
||1.2.2||nakṣatrāṇāṃ sakāśān mā yauṣaṃ vrataṃ carata ||
daivīṃ dhiyaṃ manāmahe sumṛḍīkām abhiṣṭaye |
varcodhāṃ yajñavāhasaṃ sutīrthā no asad vaśe ||
ye devā manujātā manoyujaḥ sudakṣā dakṣapitaras te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhā ||
śivāḥ pītā bhavata yūyam āpo asmākaṃ yonā udare suśevāḥ |
irāvatīr anamīvā anāgasaḥ śivā no bhavata jīvase ||
kāmo haviṣāṃ mandiṣṭho 'gne tvaṃ su jāgṛhi vayaṃ su mandiṣīmahi |
gopāya naḥ svastaye prabudhe naḥ punas kṛdhi ||
punar manaḥ punar āyur nā āgāt punaḥ prāṇaḥ punar ākūtam āgāt |
vaiśvānaro 'dabdhas tanūpā apabādhatāṃ duritāni viśvā ||
tvam agne vratapā asi deva ā martyeṣv ā |
tvaṃ yajñeṣv īḍyo vratam asmāsu dhāraya ||
pūṣā sanīnāṃ somo rādhasāṃ mā pṛṇan pūrtyā virādhiṣṭa mā vayam āyuṣā varcasā ca rāsveyat somā bhūyo bhara devaḥ savitā vasor vasudāvā vāyur gopās tvaṣṭādhipatiḥ puṣā pratigrahītā devīr āpo apāṃ napād ya ūrmir haviṣya indriyāvān madintamas taṃ vo mā kramiṣaṃ yāḥ paśūnām ṛṣabhe vācas tāḥ sūryo agre śukro agre tāḥ prahiṇomi yathābhāgaṃ vo atra śivā naḥ punar āyantu vāco vāyave tvā varuṇāya tvā rudrāya tvā nirṛtyai tvendrāya tvā marudbhyas tvā
||1.2.3||iyaṃ te śukra tanūr idaṃ varcas tayā sambhava bhrājaṃ gacha jūr asi dhṛtā manasā juṣṭā viṣṇave tasyās te satyasavasaḥ prasave tanvo yantram aśīya svāhā śukram asi candram asy amṛtam asi vaiśvadevam asi cid asi manāsi dhīr asi dakṣiṇāsi yajñiyāsi kṣatriyāsy aditir asy ubhayataḥśīrṣṇī sā naḥ suprācī supratīcī bhava mitras tvā padi badhnātu pūṣādhvanaḥ pātv indrāyādhyakṣāyānu tvā mātā manyatām anu pitānu bhrātā sagarbhyo 'nu sakhā sayūthyaḥ sā devi devam achehīndrāya somaṃ rudras tvāvartayatu svasti somasakhā punar ehi vasvy asi rudrāsy aditir asy ādityāsi candrāsi rudrāsi bṛhaspatiṣ ṭvā sumne ramṇātu rudro vasubhir ācake pṛthivyās tvā mūrdhann ājigharmi yajñiyā iḍāyās pade ghṛtavati svāhāsme ramasvāsme te rāyas tava rāyas tavatava rāyo mā rāyaspoṣeṇa viyauṣma tvaṣṭrimantas tvā sapema
||1.2.4||sūryasya cakṣur āruham agner akṣṇaḥ kanīnikām |
yad etaśebhir īyase bhrājamāno vipaścitā ||
api panthām aganmahi svastigām anehasam |
yena viśvāḥ pari dviṣo vṛṇakti vindate vasu ||
āsmāko 'si śukras te grahaḥ svāhā tvā vicidbhyaḥ ||
abhi tyaṃ devaṃ savitāramoṇyoḥ kavikratum arcāmi satyasavasaṃ ratnadhām abhi priyaṃ matim |
ūrdhvā yasyāmatir bhā adidyutat savīmani hiraṇyapāṇir amimīta sukratuḥ kṛpā svaḥ ||
prajābhyas tvā prajās tvānuprāṇantu prajāḥ pāhi śukraṃ te śukra śukreṇa candraṃ candreṇāmṛtam amṛtena krīṇāmi deva soma śakma yat te gor asme te candrāṇi tapasas tanūr asi prajāpater varṇaḥ sahasrapoṣaṃ puṣyantī parameṇa paśunā krīyasvāsme te bandhuḥ suvāṅ nabhrāḍ aṅghāre bambhāre 'star ahasta kṛśāna ete vaḥ somakrayaṇās tān rakṣadhvaṃ mā vo dabhan duścakṣā vo māvakśat
||1.2.5||somakrayaṇās : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
svajā asi svabhūr asy asme karmaṇe jāta ṛtena tvā gṛhṇāmy ṛtena naḥ pāhi mitro nā ehi sumitradhaḥ saha rāyaspoṣeṇendrasyorum āviśa dakṣiṇam uśann uśantaṃ syonaḥ syonam ||
ud āyuṣā svāyuṣod oṣadhīnāṃ rasena |
ut parjanyasya dhāmnodasthām amṛtaṃ anu ||
urv antarikṣaṃ vīhy adityāḥ sadā āsīda ||
astabhnād dyām ṛṣabho antarikṣam amimīta varimāṇaṃ pṛthivyāḥ |
āsīdad viśvā bhuvanāni samrāḍ viśvet tāni varuṇasya vratāni ||
vaneṣu vy antarikṣaṃ tatāna vājam arvatsu payo aghnyāsu |
hṛtsu kratuṃ varuṇaṃ dikṣv agniṃ divi sūryam adadhāt somam adrau ||
dhūr asi dhvara dhvarantaṃ yo asmān dhvarād yaṃ vayaṃ dhvarāma taṃ dhvara ||
vāruṇam asi varuṇas tvottabhnātu varuṇasya skambho 'si ||
pracyavasva bhuvanaspate viśvāny abhi dhāmāni |
mā tvā paripariṇo mā paripanthino mā tvā vṛkā aghāyavo vidan ||
śyeno bhūtvā parāpata yajamānasya no gṛhe saṃskṛtam |
devebhyaḥ sutyāyai ||
namo mitrasya varuṇasya cakṣase maho devāya tad ṛtaṃ saparyata |
dūredṛśe devajātāya ketave divas putrāya sūryāya śaṃsata ||
vāruṇam asi varuṇas tvottabhnātu varuṇasya skambhasarjanam asi ||
vicṛtto varuṇasya pāśaḥ pratyasto varuṇasya pāśo namo varuṇasya pāśāyāgnes tanūr asi viṣṇave tvā somasya tanūr asi viṣṇave tvātither ātithyam asi viṣṇave tvāgnaye tvā rāyaspoṣade viṣṇave tvā śyenāya tvā somabhṛte viṣṇave tvā vāruṇam asi varuṇo 'si dhṛtavrato varuṇasya ṛtasadanam āsīda varuṇāya tvā
||1.2.6||agner janitram asi vṛṣaṇau stha urvaśy asy āyur asi purūravā asi gāyatram asi triṣṭub asi jagad asi ||
bhavataṃ naḥ samanasau samokasau sacetasā arepasau ||
mā yajñaṃ hiṃsiṣṭaṃ mā yajñapatiṃ jātavedasau śivau bhavatam adya naḥ ||
agnā agniś carati praviṣṭā ṛṣīṇāṃ putro adhirāja eṣaḥ ||
tasmai vidhema haviṣā vayaṃ mā devānāṃ yūyupāma bhāgadheyam ||
āpataye tvā gṛhṇāmi paripataye tvā gṛhṇāmi tanūnaptre śakmane śakvarāya śakmanā ojiṣṭhāyānādhṛṣṭam asy anādhṛṣyaṃ devānām ojaḥ || abhiśastipā anabhiśastenyam ||
anu ma idaṃ vrataṃ vratapatir manyatām anu dīkṣāṃ dīkṣāpatir añjasā satyam upāgāṃ suvite mā dhā agne vratapate yā mama tanūr eṣā sā tvayy agne vratapate yā tava tanūr iyaṃ sā mayi saha nau vratapate vratinor vratāny aṃśuraṃśuṣ ṭe deva somāpyāyatām indrāyaikadhanavida ā tvam indrāya pyāyasvā tubhyam indraḥ pyāyatām āpyāyaya sakhīnt sanyā medhayā svasti te deva soma sutyām aśīya svasty udṛcam eṣṭā rāyā eṣṭā vāmāni preṣe bhagāya ṛtam ṛtavādibhyo namo dive namaḥ pṛthivyai ||
yā te agne 'yāśayā tanūr varṣiṣṭhā gahenaṣṭhā |
tveṣaṃ vaco apāvadhīr ugraṃ vaco apāvadhīḥ || svāhā ||
yā te agne rajāśayā yā te agne harāśayā yā te agne rudriyā tanūs tayā naḥ pāhi tasyai te svāhā
||1.2.7||taptāyanī me 'si vittāyanī me 'sy avatān mā nāthitam avatād vyathitam agne aṅgiro yo 'syāṃ pṛthivyām adhy asy āyunā nāmnehi vasavas tvā harantu gāyatreṇa chandasā vitsva yajñapater yat te 'nādhṛṣṭaṃ dhāmānādhṛṣyaṃ tena tvādadhe 'gne aṅgiro yo dvitīyasyāṃ pṛthivyām adhy asy āyunā nāmnehi rudrās tvā harantu traiṣṭubhena chandasā vitsva yajñapater yat te 'nādhṛṣṭaṃ dhāmānādhṛṣyaṃ tena tvādadhe 'gne aṅgiro yas tṛtīyasyāṃ pṛthivyām adhy asy āyunā nāmnehy ādityās tvā harantu jāgatena chandasā vitsva yajñapater yat te 'nādhṛṣṭaṃ dhāmānādhṛṣyaṃ tena tvādadhe vider agne nabho nāma yat te siṃhīr asi mahiṣīr asi devebhyaḥ śundhasva devebhyaḥ śumbhasvendraghoṣās tvā purastād vasubhiḥ pāntu pitaras tvā manojavā dakṣiṇataḥ pāntu rudrās tvā pracetasaḥ paścāt pāntu viśvakarmā tvādityair uttarāt pātu siṃhīr asi sapatnasāhī svāhā siṃhīr asi rāyaspoṣavaniḥ svāhā siṃhīr asi suprajāvaniḥ svāhā siṃhīr asy ādityavaniḥ sajātavaniḥ svāhā siṃhīr asy āvaha devān devāyate yajamānāya svāhā bhūtebhyas tvā viśvāyur asi pṛthivīṃ dṛmha dhruvakṣitir asy antarikṣaṃ dṛṃhācyutakṣid asi divaṃ dṛṃhāgner bhasmāsy agneḥ purīṣam asy agneḥ kulāyam asi ||
vibhrāḍ bṛhat pibatu somyaṃ madhv āyur dadhad yajñapatā avihrutam |
vātajūto yo abhirakṣati tmanā prajāḥ piparti bahudhā virājati
||1.2.8||devaśrutau deveṣv āghoṣethām ||
yuñjate mana uta yuñjate dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ |
vi hotrā dadhe vayunāvid ekā in mahī devasya savituḥ pariṣṭutiḥ ||
apa janyaṃ bhayaṃ nuda mā cakrā āvṛtsata |
gṛhaṃ somasya gachataṃ gachad indrasya niṣkṛtam ||
idaṃ viṣṇur vicakrame tredhā nidadhe padā |
samūḍham asya pāṃsure ||
irāvatī dhenumatī hi bhūtaṃ sūyavasinī manave yaśasye |
vyaṣkabhnā rodasī viṣṇa ete dādhartha pṛthivīm abhito mayūkhaiḥ ||
suvāg āvada deva duryaṃ ariṣyann ariṣyataḥ ||
ā no vīro jāyatāṃ karmaṇyo 'bhiśastipā anabhiśastenyaḥ |
yaṃ bahavo 'nujīvān yo bahūnām asad vaśī ||
vaiṣṇavam asi viṣṇus tvottabhnātu ||
divo viṣṇa uta vā pṛthivyā uror vā viṣṇo bṛhato antarikṣāt |
hastau pṛṇasva bahubhir vasavyair ā prayacha dakṣiṇād ota savyāt ||
viṣṇor nu kaṃ vīryāṇi pravocaṃ yaḥ pārthivāni vimame rajāṃsi |
yo askabhāyad uttaraṃ sadhasthaṃ vicakramāṇas tredhorugāyaḥ ||
viṣṇoḥ pṛṣṭham asi viṣṇo rarāṭam asi viṣṇoḥ śipre stho viṣṇoḥ syūr asi viṣṇor dhruvo 'si vaiṣṇavam asi viṣṇave tvā ||
pra tad viṣṇuḥ stavate vīryeṇa mṛgo na bhīmaḥ kucaro giriṣṭhāḥ |
yasyoruṣu triṣu vikramaṇeṣv adhikṣiyanti bhuvanāni viśvā
||1.2.9||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādade 'bhrir asi nārir asīdam ahaṃ rakṣaso grīvā apikṛntāmīdam ahaṃ yo me samāno yo 'samāno 'rātīyati tasya grīvā apikṛntāmi bṛhann asi bṛhadrāyā bṛhatīm indrāya vācaṃ vada rakṣohaṇaṃ valagahanaṃ vaiṣṇavīṃ samrāḍ asi sapatnahedam ahaṃ tān valagān udvapāmi yān me samāno yān asamāno nicakhāna ye kulphadaghne nirasto valagaḥ svarāḍ asy abhimātihedam ahaṃ tān valagān udvapāmi yān me sajāto yān asajāto nicakhāna ye jānudaghne nirasto valago virāḍ asi rakṣohedam ahaṃ tān valagān udvapāmi yān me sabandhur yān asabandhur nicakhāna ye nābhidaghne nirasto valagaḥ satrarāḍ asy aśastihedam ahaṃ tān valagān udvapāmi yān me bhrātṛvyo yān abhrātṛvyo nicakhāna ye aṃsadaghne nirasto valagaḥ sarvarāḍ asy arātīyato hantedam ahaṃ tān valagān udvapāmi yān me sajanyo yān asajanyo nicakhāna ye śīrṣadaghne nirasto valagaḥ ||
sammṛśa imān āyuṣe varcase ca devānāṃ nidhir asi dveṣoyavanaḥ |
yuyodhy asmad dveṣāṃsi yāni kāni ca cakṛma ||
devānām idaṃ nihitaṃ yad asty athābhāhi pradiśaś catasraḥ |
kṛṇvāno anyaṃ adharānt sapatnān
||1.2.10||pṛthivyai tvāntarikṣāya tvā dive tvā śundhantāṃ lokāḥ pitṛṣadanā yavo 'si yavaya dveṣo asmad yavayārātiṃ pitṛṣadanaṃ tvā lokam avastṛṇāmi ||
uñśrayasva vanaspate sajūr devena barhiṣā |
nitānas tvā māruto nihantu mitrāvaruṇau dhruveṇa dharmaṇā ||
brahmavaniṃ tvā kṣatravaniṃ paryūhāmi brahma dṛmha kṣatraṃ dṛmha rāyaspoṣaṃ dṛmha prajāṃ dṛmha sajātān asmai yajamānāya dṛmha ||
ghṛtena dyāvāpṛthivī āpṛṇa viśvajanasya chāyāsi ||
pari tvā girvaṇo gira imā bhavantu viśvataḥ |
vṛddhāyum anu vṛddhayo juṣṭā bhavantu juṣṭayaḥ ||
indrāya tvendrasya syūr asīndrasya dhruvo 'sy aindram asīndrāya tvā rakṣoghno vo valagaghnaḥ prokṣāmi vaiṣṇavān rakṣohaṇaṃ tvā valagahanam avasiñcāmi vaiṣṇavaṃ rakṣohaṇaṃ tvā valagahanam avastṛṇāmi vaiṣṇavaṃ rakṣoghnī vāṃ valagaghnī upadadhāmi vaiṣṇavī rakṣoghnī vāṃ valagaghnī paryūhāmi vaiṣṇavī rakṣohaṇaṃ tvā valagahanam āstṛṇāmi vaiṣṇavam
||1.2.11||vibhūr asi pravāhaṇo vahnir asi havyavāhanaḥ śvātro 'si pracetās tutho 'si viśvavedā avasyur asi duvasvān aṅghārir asi bambhārir uśig asi kaviḥ śundhyur asi mārjālīyaḥ samrāḍ asi kṛśānuḥ pariṣadyo 'sy āstavyo nabho 'si pratakvāsammṛṣṭo 'si havyasūdanaḥ sagaro 'si viśvavedā ṛtadhāmāsi svarjyotiḥ samudro 'si viśvavyacā ajo 'sy ekapād ahir asi budhnyaḥ kavyo 'si kavyavāhano raudreṇānīkena pāhi māgne pipṛhi mā namas te astu mā mā hiṃsīḥ
||1.2.12||tvaṃ soma tanūkṛdbhyo dveṣobhyo 'nyakṛtebhyaḥ |
uru yantāsi varūtham || svāhā ||
juṣāṇo aptur ājyasya vetu || svāhā ||
agne naya supathā rāye asmān viśvāni deva vayunāni vidvān |
yuyodhy asmaj juhurāṇam eno bhūyiṣṭhāṃ te namauktiṃ vidhema ||
uru viṣṇo vikramasvoru kṣayāya nas kṛdhi |
ghṛtaṃ ghṛtavane piba prapra yajñapatiṃ tira || svāhā ||
evā vandasva varuṇaṃ bṛhantaṃ namasyā dhīram amṛtasya gopām |
sa naḥ śarma trivarūthaṃ viyaṃsat pātaṃ no dyāvāpṛthivī upasthe ||
urv antarikṣaṃ vīhy adityāḥ sadā āsīda deva savitar eṣa te somas taṃ rakṣasva mā tvā dabhan duścakṣās te māvakśad etat tvaṃ deva soma devān upāvṛtedam ahaṃ manuṣyānt saha rāyaspoṣeṇa prajayā copāvarte namo devebhyaḥ svadhā pitṛbhyo nir varuṇasya pāśād amukṣi svar abhivyakśaṃ jyotir vaiśvānaram agne vratapate yā tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayy agne vratapate yā mama tanūs tvayy abhūd iyaṃ sā mayi punar nau vratapate vratinor vratāni yathāyathaṃ nau vratapate vratinor vratāni vi vratāni sṛjāvahai
||1.2.13||upāvṛta : fn ⟨ upāvṛtas
upāvṛta : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk: lies upāvṛtta statt upāvṛta
upāvṛta : fn cf| 3|9|1:113|14: upāvṛtā iti| avṛtas sg2 aorist
aty anyān agāṃ nānyān upāgām arvāk tvā parebhyaḥ paro 'varebhyo 'vidaṃ taṃ tvā juṣāmahe devayajyāyai juṣṭaṃ viṣṇave viṣṇave tvā ||
uru viṣṇo vikramasvoru kṣayāya nas kṛdhi |
ghṛtaṃ ghṛtavane piba prapra yajñapatiṃ tira || svāhā ||
oṣadhe trāyasvainaṃ svadhite mainaṃ hiṃsīḥ |
yā te śivatamā tanūs tayainam upaspṛśa ||
yaṃ tvām ayaṃ svadhitis tigmatejāḥ praṇināya mahate saubhagāya |
divam agreṇa mā hiṃsīr antarikṣaṃ madhyena pṛthivyā sambhava bhrājaṃ gacha |
vanaspate śatavalśo viroha sahasravalśā vi vayaṃ ruhema ||
pṛthivyai tvāntarikṣāya tvā dive tvā śundhantāṃ lokāḥ pitṛṣadanā yavo 'si yavaya dveṣo asmad yavayārātiṃ pitṛṣadanaṃ tvā lokam avastṛṇāmi ||
svāveśo 'sy agregā netπṇām adhi tvā sthāsyati tasya vitsva ||
ghṛtena dyāvāpṛthivī āpṛṇa devas tvā savitā madhvānaktu ||
indrasya caṣālam asi supippalā oṣadhīs kṛdhi divam agreṇottabhānāntarikṣaṃ madhyenāpṛṇa pṛthivīm upareṇa dṛmha ||
tā te dhāmāny uśmasi gamadhyai gāvo yatra bhūriśṛṅgā ayāsaḥ |
atrāha tad urugāyasya viṣṇoḥ paramaṃ padam avabhāti bhūri ||
viṣṇoḥ karmāṇi paśyata yato vratāni paspaśe |
indrasya yujyaḥ sakhā ||
brahmavaniṃ tvā kṣatravaniṃ paryūhāmi brahma dṛmha kṣatraṃ dṛmha rāyaspoṣaṃ dṛmha prajāṃ dṛmha sajātān asmai yajamānāya dṛmha ||
tad viṣṇoḥ paramaṃ padaṃ śacyā paśyanti sūrayaḥ |
divīva cakṣur ātatam ||
parivīr asi pari tvā daivīr viśo vyayantāṃ parīmaṃ yajamānaṃ manuṣyāḥ saha rāyaspoṣeṇa prajayā ca vyayantāṃ divaḥ sānūpeṣa divaṃ te dhūmo gachatv antarikṣaṃ jyotiḥ pṛthivīṃ bhasma svāhā
||1.2.14||iṣe tvopāvīr asy upo devān daivīr viśaḥ prāgur vahnaya uśijo bṛhaspate dhārayā vasūni havyā te svadaṃ deva tvaṣṭar vasu raṇe revatī ramadhvaṃ devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādada ṛtasya tvā devahaviḥ pāśena pratimuñcāmy amuṣmai tvā juṣṭaṃ dharṣā mānuṣā adbhyas tvauṣadhībhyo juṣṭaṃ prokṣāmy anu tvā mātā manyatām anu pitānu bhrātā sagarbhyo 'nu sakhā sayūthyo 'numānāvaha devān devāyate yajamānāyāpāṃ perur asi svāttaṃ sad dhavir āpo devīḥ svadantu saṃ te vāyur vātena gachatāṃ saṃ yajatrair aṅgāni saṃ yajñapatir āśiṣā ghṛtenāktau paśūṃs trāyethām ||
mānuṣās : fn p: mānuṣaḥ
ye badhyamānam anu badhyamānā anvaikṣanta manasā cakṣuṣā ca |
agniṣ ṭaṃ agre pramumoktu devaḥ prajāpatiḥ prajayā saṃrarāṇaḥ ||
ṭaṃ : fn p: tān|
revati predhā yajñapatim āviśoro antarikṣa sajūr devena vātena ||
tmanāsya haviṣo yaja sam asya tanvā bhava |
varṣīyo varṣīyaso yajñaṃ yajñapatau dhāḥ ||
svarvid asi svar vittvā svar ihi svar mahyaṃ svaḥ paśubhyo lokavid asi lokaṃ vittvā lokam ihi lokaṃ mahyaṃ lokaṃ paśubhyo nāthavid asi nāthaṃ vittvā nātham ihi nāthaṃ mahyaṃ nāthaṃ paśubhyo gātuvid asi gātuṃ vittvā gātum ihi gātuṃ mahyaṃ gātuṃ paśubhyaḥ ||
na vā etan mriyase nota riṣyasi devaṃ id eṣi pathibhiḥ śivebhiḥ |
yatra yanti sukṛto nāpi duṣkṛtas tatra tvā devaḥ savitā dadhātu ||
śamitāra upetana yajñaṃ devebhir anvitam |
pāśāt paśuṃ pramuñcata bandhād yajñapatiṃ pari ||
aditiḥ pāśān pramumoktv etān paśoḥ pāśān paśupater adhi |
yo no dveṣṭy adharaḥ sa padyatāṃ tasmin pāśān pratimuñcāma etān
||1.2.15||etān : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
namas ta ātānānarvā prehi yajamānāya ghṛtasya kulyām anu saha rāyaspoṣeṇa devīr āpaḥ śuddhā yūyaṃ devān yuyudhvaṃ śuddhā vayaṃ supariviṣṭāḥ pariveṣṭāro vo bhūyāsma vācam asya mā hiṃsīḥ prāṇam asya mā hiṃsīś cakṣur asya mā hiṃsīḥ śrotram asya mā hiṃsīr yat te krūraṃ yad āsthitaṃ tad etena śundhasva devebhyaḥ śumbhasva gātrāṇy asya mā hiṃsīś caritrān asya mā hiṃsīr nābhim asya mā hiṃsīr meḍhram asya mā hiṃsīḥ pāyum asya mā hiṃsīḥ śam adbhyaḥ ||
oṣadhe trāyasvainaṃ svadhite mainaṃ hiṃsīḥ |
yā te śivatamā tanūs tayainam upaspṛśa ||
pṛthivyai tvā rakṣasāṃ bhāgo 'sīdam ahaṃ rakṣo 'vabādha idam ahaṃ rakṣo 'dhamaṃ tamo nayāmīṣe tvorje tvā devebhyaḥ śundhasva devebhyaḥ śumbhasva ||
ghṛtena dyāvāpṛthivī prorṇuvātām amuṣmai tvā juṣṭaṃ namaḥ sūryasya sandṛśe ||
urv antarikṣaṃ vīhi pratyuṣṭaṃ rakṣaḥ pratyuṣṭārātir vāyoḥ stokānāṃ prayutā dveṣāṃsi svāhordhvanabhasaṃ mārutaṃ devaṃ gachatam
||1.2.16||dveṣāṃsi : fn cf| 3|10|1:131|2
svāhordhvanabhasaṃ : fn cf| 3|10|1:131|2
juṣṭaṃ devebhyo havyaṃ ghṛtāvad amuṣmai tvā juṣṭaṃ reḍ asy agniṣ ṭvā śrīṇātv āpas tvā samariṇvan vātasya tvā dhrājyai pūṣṇo raṃhyā ūṣmaṇo 'vyathiṣe 'pām oṣadhīnāṃ raso ghṛtaṃ ghṛtapāvānaḥ pibata vasāṃ vasāpāvānaḥ pibatāntarikṣasya havir asi svāhā tvā vātāya diśaḥ pradiśa ādiśo vidiśa uddiśo diśa aindraḥ prāṇo aṅge aṅge nidīdhyad aindro 'pāno aṅge aṅge nibobhuvad aindro vyāno aṅge aṅge vibobhuvat ||
deva tvaṣṭar bhūri te sat sametu salakṣma yad viṣurūpaṃ babhūva |
devatrā yantam avase sakhāyo anu tvā mātā pitaro madantu
||1.2.17||samudraṃ gacha svāhāntarikṣaṃ gacha svāhā devaṃ savitāraṃ gacha svāhāhorātre gacha svāhā mitrāvaruṇau gacha svāhā dyāvāpṛthivī gacha svāhā chandāṃsi gacha svāhā somaṃ gacha svāhā yajñaṃ gacha svāhā divyaṃ nabho gacha svāhāgniṃ vaiśvānaraṃ gacha svāhā mano hārdiṃ yachauṣadhībhyas tvā ||
dhāmnodhāmno rājann ito varuṇa no muñca yad āpo aghnyā varuṇeti śapāmahai |
tato varuṇa no muñca ||
ud uttamaṃ varuṇa pāśam asmad avādhamaṃ vi madhyamaṃ śrathāya |
athā vayam āditya vrate tavānāgaso aditaye syāma ||
sumitrā nā āpā oṣadhayaḥ santu durmitrās tasmai santu |
yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ
||1.2.18||prathamakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
juṣṭo vāco bhūyāsaṃ juṣṭo vācaspatir yad vāco madhumat tasmai svāhā svāhā sarasvatyai
||1.3.1||nigrābhyāḥ stha devaśrutas tarpayata māyur me tarpayata tarpayata mā prāṃaṃ me tarpayata tarpayata māpānaṃ me tarpayata tarpayata mā vyānaṃ me tarpayata tarpayata mā cakṣur me tarpayata tarpayata mā śrotraṃ me tarpayata tarpayata mā mano me tarpayata tarpayata mā vācam me tarpayata tarpayata mātmānaṃ me tarpayata tarpayata mā prajāṃ me tarpayata tarpayata mā gṛhān me tarpayata tarpayata mā paśūn me tarpayata tarpayata mā gaṇair mā mā vitītṛṣata tarpayata mā
||1.3.2||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādade grāvāsy adhvarakṛd devebhyo gabhīram imam adhvaraṃ kṛdhi ||
indrāya tvā suṣuttamaṃ madhumantaṃ payasvantam |
indrāya tvābhimātighna indrāya tvā vasumate rudravata indrāya tvādityavate ||
agnaye tvā rāyaspoṣade viṣṇave tvā śyenāya tvā somabhṛte viṣṇave tvā ||
śvātrāḥ stha vṛtraturo rādhvaṃ gūrtā amṛtasya patnīḥ |
tā devīr devatremaṃ yajñaṃ dhattopahūtāḥ somasya pibata ||
yat te soma divi jyotir yat pṛthivyāṃ yad urā antarikṣe tenāsmai yajñapataya uru rāye kṛdhy adhi dhātre voco mā bhair mā saṃvikthā ūrjaṃ dhatsvorjam asmāsu dhehi dhiṣaṇe īḍite īḍethām ūrjaṃ dadhāthām ūrjam asmāsu dhattaṃ mā vāṃ hiṃsiṣaṃ māsmān yuvaṃ hiṃsiṣṭam
||1.3.3||vācaspataye pavasva vṛṣṇo aṃśubhyāṃ gabhastipūtaḥ ||
devo devānāṃ pavitram asi yeṣāṃ bhāgo 'si ||
madhumatīr nā iṣas kṛdhi svāṅkṛto 'sy urv antarikṣaṃ vīhi viśvebhya indriyebhyo divyebhyaḥ pārthivebhyo manas tvāṣṭu svāhā tvā subhava sūryāya devebhyas tvā marīcipebhyaḥ prāṇāya tvā yat te somādābhyaṃ nāma jāgṛvi tasmai te soma somāya svāhā prāg apāg adharāg udag etās tvā diśā ādhāvantv amba nismara sam arir vidām
||1.3.4||tvāṣṭu : fn oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā, p| 114
upayāmagṛhīto 'si ||
antar yacha maghavan pāhi somam uruṣya rāyaḥ sam iṣo yajasva ||
antas te dyāvāpṛthivī dadhāmy antar dadhāmy urv antarikṣam |
sajoṣā devair avaraiḥ paraiś cāntaryāme maghavan mādayasva ||
vāk tvāṣṭu svāhā tvā subhava sūryāya devebhyas tvā marīcipebhyo 'pānāya tvā
||1.3.5||ā vāyo bhūṣa śucipā upa naḥ sahasraṃ te niyuto viśvavāra |
upo te andho madyam ayāmi yasya deva dadhiṣe pūrvapeyam ||
upayāmagṛhīto 'si vāyave tvā ||
indravāyū ime sutā upa prayobhir āgatam |
indavo vām uśanti hi ||
upayāmagṛhīto 'si vāyava indravāyubhyāṃ tvaiṣa te yoniḥ sajoṣobhyāṃ tvā
||1.3.6||ayaṃ vāṃ mitrāvaruṇā sutaḥ soma ṛtāvṛdhā |
mamed iha śrutaṃ havam ||
upayāmagṛhīto asi mitrāvaruṇābhyāṃ tvaiṣa te yonir ṛtāyubhyāṃ tvā
||1.3.7||yā vāṃ kaśā madhumaty aśvinā sūnṛtāvatī |
tayā yajñaṃ mimikṣatam ||
upayāmagṛhīto 'sy aśvibhyāṃ tvaiṣa te yonir mādhvībhyāṃ tvā
||1.3.8||upayāmagṛhito 'si devebhyas tvopayāmagṛhīto 'si viśvadevebhyas tvopayāmagṛhīto 'si viśvebhyas tvā devebhyaḥ ||
diteḥ putrāṇām aditer akāriṣam uruśarmaṇāṃ bṛhatāṃ varūthinām |
yeṣāṃ nāmāni vihitāni dhāmaśaś cittair yajanti bhuvanāya jīvase ||
upayāmagṛhīto 'si viṣṇos tvorukrame gṛhṇāmi viṣṇa urukramaiṣa te somas taṃ rakṣasva mā tvā dabhan duścakṣās te māvakśad ayaṃ vasuḥ purovasur vākpā vācaṃ me pātv ayaṃ vasur vidadvasuś cakṣuṣpāś cakṣur me pātv ayaṃ vasuḥ saṃyadvasuḥ śrotrapāḥ śrotraṃ me pātu
||1.3.9||ayaṃ venaś codayat pṛśnigarbhā jyotirjarāyū rajaso vimāne |
imam apāṃ saṅgame sūryasya śiśuṃ na viprā matibhī rihanti ||
upayāmagṛhīto 'si śaṇḍāya tvaiṣa te yonir vīratāyai tvā
||1.3.10||taṃ pratnathā pūrvathā viśvathemathā jyeṣṭharājaṃ barhiṣadaṃ svardṛśam |
pratīcīnaṃ vṛjanaṃ dohase girāśuṃ jayantam anu yāsu vardhase ||
upayāmagṛhīto 'si markāya tvaiṣa te yoniḥ prajābhyas tvā
||1.3.11||apanuttau śaṇḍāmarkau saha tena yaṃ dviṣmo 'chinnasya te deva soma dakṣasya rāyaspoṣasya suvīryasyābhirahītāraḥ syāma ||
tutho 'si janadhāyā devās tvā śukrapāḥ praṇayantu tutho 'si janadhāyā devās tvā manthipāḥ praṇayantv anādhṛṣṭāsi suvīrāḥ prajāḥ prajanayan parīhi suprajāḥ prajāḥ prajanayann abhiparīhi ||
indreṇa manyunā yujāvabādhe pṛtanyataḥ |
ghnatā vṛtrāny aprati ||
sañjagmānau divā pṛthivyā śukrau śukraśociṣau tau devau śukrāmanthinā āyur yajñe dhattam āyur yajñapatau pumāṃsaṃ garbham ādhattaṃ gavīṇyoḥ prāṇān paśuṣu yachataṃ śukrasyādhiṣṭhānam asi manthino 'dhiṣṭhānam asi nirastaḥ śaṇḍo nirasto markaḥ saha tena yaṃ dviṣmaḥ ||
yā prathamā saṃskṛtir yajñe asmin yaḥ paramo bṛhaspatiś cikitvān |
yo madhyamo varuṇo mitro agnis tasmā indrāya sutam ājuhota tasmai sūryāya sutam ājuhota
||1.3.12||ye devā divy ekādaśa stha pṛthivyām adhy ekādaśa stha |
apsukṣito mahinaikādaśa stha te devāso yajñam imaṃ juṣadhvam ||
devāso : fn emended| ed|: davāso|
upayāmagṛhīto 'sy āgrāyāṇo 'si svāgrāyaṇo jinva yajñaṃ jinva yajñapatim abhi savanāni pāhy atas tvā viṣṇuḥ pātu viśaṃ tvaṃ pāhīndriyeṇaiṣa te yonir viśvebhyas tvā devebhyaḥ
||1.3.13||upayāmagṛhīto 'si ||
indrāya tvā bṛhadvate vayasvata ukthāyuvam |
yat ta indra bṛhad vayas tasmai tvā viṣṇave tvā ||
eṣa te yonir indrāya tvopayāmagṛhīto 'si devebhyas tvā devāyuvaṃ gṛhṇāmi punarhavir asi devebhyas tvā devāyuvaṃ pṛṇacmi yajñasyāyuṣe
||1.3.14||mūrdhānaṃ divo aratiṃ pṛthivyā vaiśvānaram ṛta ā jātam agnim |
kaviṃ samrājam atithiṃ janānām āsann ā pātraṃ janayanta devāḥ ||
upayāmagṛhīto 'si vaiśvānarāya tvā ||
dhruvo 'si dhruvakṣitir dhruvāṇāṃ dhruvatamo 'cyutānām acyutakṣittama eṣa te yonir vaiśvānarāya tvā ||
dhruvaṃ dhruveṇa haviṣā vaḥ somaṃ nayāmasi |
yathā naḥ sarvā ij janaḥ saṅgame sumanā asat ||
divi divyān dṛṃhāntarikṣe antarikṣyān pṛthivyāṃ pārthivān
||1.3.15||upayāmagṛhīto 'si madhave tvā mādhavāya tvā śukrāya tvā śucaye tvā nabhase tvā nabhasyāya tveṣāya tvorjāya tvā sahase tvā sahasyāya tvā tapase tvā tapasyāya tvā
||1.3.16||indrāgnī āgataṃ sutaṃ gīrbhir nabho vareṇyam |
asya pātaṃ dhiyeṣitā ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāgnibhyāṃ tvaiṣa te yonir indrāgnibhyāṃ tvā
||1.3.17||omāsaś carṣaṇīdhṛto viśve devāsā āgata |
dāśvāṃso dāśuṣaḥ sutam ||
upayāmagṛhīto 'si viśvebhyas tvā devebhya eṣa te yonir viśvebhyas tvā devebhyaḥ
||1.3.18||indra marutva iha pāhi somaṃ yathā śāryāte apibaḥ sutasya |
tava praṇītī tava śūra śarmann āvivāsanti kavayaḥ suyajñāḥ ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā marutvata eṣa te yonir indrāya tvā marutvate
||1.3.19||janiṣṭhā ugraḥ sahase turāya mandra ojiṣṭho bahulābhimānaḥ |
avardhann indraṃ marutaś cid atra mātā yad vīraṃ jajanaj janiṣṭham ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā marutvata eṣa te yonir indrāya tvā marutvate
||1.3.20||marutvantaṃ vṛṣabhaṃ vāvṛdhānam akavāriṃ divyaṃ śāsam indram |
viśvāsāham avase nūtanāyograṃ sahodām iha taṃ huve ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā marutvata eṣa te yonir indrāya tvā marutvate
||1.3.21||marutvaṃ indra vṛṣabho raṇāya pibā somam anuṣvadhaṃ madāya |
āsiñcasva jaṭhare madhva ūrmiṃ tvaṃ rājāsi pradivaḥ sutānām ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā marutvata eṣa te yonir indrāya tvā marutvate
||1.3.22||sajosā indra sagaṇo marudbhiḥ somaṃ piba vṛtrahā śūra vidvān |
jahi śatrūṃr apa mṛdho nudasvāthābhayaṃ kṛṇuhi viśvato naḥ ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā marutvata eṣa te yonir indrāya tvā marutvate
||1.3.23||mahaṃ indro ya ojasā parjanyo vṛṣṭimaṃ iva |
stomair vatsasya vāvṛdhe ||
upayāmagṛhīto 'si mahendrāya tvaiṣa te yonir mahendrāya tvā
||1.3.24||mahaṃ indro nṛvad ā carṣaṇiprā uta dvibarhā aminaḥ sahobhiḥ |
asmadryag vāvṛdhe vīryāyoruḥ pṛthuḥ sukṛtaḥ kartṛbhir bhūt ||
upayāmagṛhīto 'si mahendrāya tvaiṣa te yonir mahendrāya tvā
||1.3.25||kadā cana starīr asi nendra saścasi dāśuṣe |
upopen nu maghavan bhūyā in nu te dānaṃ devasya pṛcyate ||
upayāmagṛhīto 'sy ādityebhyas tvā ||
kadā cana prayuchasy ubhe nipāsi janmanī |
turīyāditya savanaṃ ta indriyam ātasthā amṛtaṃ divi ||
upayāmagṛhīto 'sy ādityebhyas tvā ||
yajño devānāṃ pratyetu sumnam ādityāso bhavatā mṛḍayantaḥ |
ā vo 'rvācī sumatir vavṛtyād aṃhoś cid yā varivovittarāsat ||
ahaṃ parastād aham avastād ahaṃ viśvasya bhuvanasya rājā |
ahaṃ sūryam ubhayato dadarśa yad antarikṣaṃ tad u naḥ pitābhūt ||
unnambhaya pṛthivīṃ bhindhy ado divyaṃ nabhaḥ |
udno divyasya no dhātar īśāno viṣyā dṛtim
||1.3.26||adabdhebhiḥ savitaḥ pāyubhiṣ ṭvaṃ śivebhir adya paripāhi no vṛdhe |
hiraṇyajihvaḥ suvitāya navyase rakṣā mākir no aghaśamsa īśata ||
upayāmagṛhīto 'si sāvitro 'si janadhāyā jinva yajñaṃ jinva yajñapatim abhi savanāni pāhy atas tvā viṣṇuḥ pātu viśaṃ tvaṃ pāhīndriyeṇa
||1.3.27||upayāmagṛhīto 'si ||
suśarmāsi supratiṣṭhāno bṛhadukṣe namaḥ ||
eṣa te yonir viśvebhyas tvā devebhyaḥ
||1.3.28||upayāmagṛhīto 'si bṛhaspatisutasya ta inda indriyāvataḥ ||
patnīvantaṃ grahaṃ rādhyāsam ||
agnā3i patnīvā3nt sajūs tvaṣṭrā somaṃ piba
||1.3.29||upayāmagṛhīto 'si harir asi hāriyojano harivān haryoḥ sthātā stutastomasya te deva soma śastokthasyeṣṭayajuṣaḥ ||
harivato hāriyojanasya harivantaṃ grahaṃ rādhyāsam ||
haryor dhānā harivatīḥ sahasomā indrāya rayyai tvā poṣāya tvā
||1.3.30||agnā āyūṃṣi pavasā āsuvorjam iṣaṃ ca naḥ |
āre bādhasva duchunām ||
upayāmagṛhīto 'si agnaye tvāyuṣmata eṣa te yonir agnaye tvāyuṣmate
||1.3.31||ojas tad asya titviṣa ubhe yat samavartayat |
indraś carmeva rodasī ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvaujasvata eṣa te yonir indrāya tvaujasvate
||1.3.32||adṛśrann asya ketavo vi raśmayo janaṃ anu |
bhrājanto agnayo yathā ||
upayāmagṛhīto 'si sūryāya tvā bhrājasvata eṣa te yoniḥ sūryāya tvā bhrājasvate
||1.3.33||indram id dharī vahato 'pratidhṛṣṭaśavasam |
ṛṣīṇāṃ ca stutīr upa yajñaṃ ca mānuṣāṇām ||
upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā harivata eṣa te yonir indrāya tvā harivate
||1.3.34||upayāmagṛhīto 'si prajāpataye tvā jyotiṣmate jyotiṣmantaṃ gṛhṇāmi rātaṃ devebhyo dakṣāya dakṣavṛdham agnihvarebhyas tvā ṛtāyubhyā indrajyeṣṭhebhyo varuṇarājabhyo vātāpibhyaḥ parjanyātmabhyaḥ pṛthivyai tvāntarikṣāya tvā dive tvādbhyas tvauṣadhībhyo vanaspatibhyas tvā prāṇāya tvāpānāya tvā vyānāya tvā sate tvāsate tvā bhūtāya tvā bhavyāya tvā yena prajā achidrā ajāyanta tasmai tvā prajāpataye viśvakarmaṇe viśvavyacase vibhūdāvne vibhuṃ bhāgaṃ juhomi svāhā ||
tisro jihvasya samidhaḥ parijmano 'gner akṛṇvann uśijo amṛtyave |
tāsām ekām adadhur martye bhujaṃ lokam u dve upa jāmī īyatuḥ
||1.3.35||agniḥ prātaḥ savanāt pātv asmān vaiśvānaro viśvaśrīr viśvaśambhūḥ |
sa naḥ pāvako draviṇaṃ dadhātv āyuṣmantaḥ sahabhakṣāḥ syāma ||
agnaye tvā pravṛhāmi gāyatreṇa chandasendrāya tvā pravṛhāmi traiṣṭubhena chandasādityebhyas tvā pravṛhāmi jāgatena chandasā reśīnāṃ tvā patmann ādhūnomi māndānāṃ tvā patmann ādhūnomi bhandanānāṃ tvā patmann ādhūnomi pūtanānāṃ tvā patmann ādhūnomi pastyānāṃ tvā patmann ādhūnomi mādhvīnāṃ tvā patmann ādhūnomi madughānāṃ tvā patmann ādhūnomi devayānīnāṃ tvā patmann ādhūnomy upayāmagṛhīto 'si śukraṃ tvā śukra śukrāya gṛhṇāmy ahno rūpe sūryasya raśmiṣu ||
ā samudrā acucyavur divo dhārā asaścata ||
kakubhaṃ rūpaṃ vṛṣabhasya rocate bṛhad vasūnām ādhītau rudrāṇāṃ karmann ādityānāṃ cetasīndrāya tvā vibhūvase juhomy uśik tvaṃ deva soma gāyatreṇa chandasāgner dhāmopehi vaśī tvaṃ deva soma traiṣṭubhena chandasendrasya dhāmopehy asmatsakhā deva soma jāgatena chandasā viśveṣāṃ devānāṃ priyaṃ pāthā upehi
||1.3.36||ud u tyaṃ jātavedasaṃ devaṃ vahanti ketavaḥ |
dṛśe viśvāya sūryam ||
citraṃ devānām udagād anīkaṃ cakṣur mitrasya varuṇasyāgneḥ |
āprā dyāvāpṛthivī antarikṣaṃ sūrya ātmā jagatas tasthuṣaś ca ||
dyāṃ gacha svar gacha rūpaṃ vo rūpeṇābhyemi vayasā vayas tutho vo viśvavedā vibhajatu varṣiṣṭhe adhi nāke pṛthivyāḥ ||
etat te agne rādha eti somacyutaṃ tan mitrasya pathā naya ||
ayaṃ no agnir varivas kṛṇotv ayaṃ mṛdhaḥ pura etu prabhindan |
ayaṃ śatrūn jayatu jarhṛṣāṇo 'yaṃ vājaṃ jayatu vājasātau ||
ṛtasya pathā preta candradakṣiṇā brāhmaṇam adya ṛdhyāsaṃ pitṛmantaṃ paitṛmatyam ṛṣim ārṣeyaṃ sudhātudakṣiṇam ||
vi svaḥ paśya vyantarikṣaṃ yatasva sadasyair asmadrātā madhumatīr devatrā gachata pradātāram āviśatānavahāyāsmān devagānena pathā sukṛtāṃ loke sīdata tan naḥ saṃskṛtam
||1.3.37||dhātā rātiḥ savitedaṃ juṣantāṃ prajāpatir varuṇo mitro agniḥ |
viṣṇus tvaṣṭā prajayā saṃrarāṇo yajamānāya draviṇaṃ dadhātu ||
sam indra no manasā neṣi gobhiḥ saṃ sūribhir harivaḥ saṃ svastyā |
saṃ brahmaṇā devakṛtaṃ yad asti saṃ devānāṃ sumatau yajñiyānām ||
saṃ varcasā payasā saṃ tanūbhir aganmahi manasā saṃ śivena |
tvaṣṭā sudatro vidadhātu rāyo 'nu no mārṣṭu tanvo yad viriṣṭam ||
sugā vo devāḥ sadanā kṛṇomi ya ājagmedaṃ savanaṃ juṣāṇāḥ |
jakṣivāṃsaḥ papivāṃsaś ca viśve 'sme dhatta vasavo vasūni ||
yān āvaha uśato deva devāṃs tān preraya sve agne sadhasthe |
vahamānā bharamāṇā havīṃṣy asuṃ gharmaṃ divam ātiṣṭhatānu ||
yad adya tvā prayati yajñe asminn agne hotāram avṛṇīmahīha |
ṛdhag ayāḍ ṛdhag utāśamiṣṭa vidvān prajānann upayāhi yajñam ||
yajña yajñaṃ gacha yajñapatiṃ gacha svaṃ yoniṃ gacha svāhaiṣa te yajño yajñapate sahasūktavākaḥ suvīras tena sambhava bhrājaṃ gacha devā gātuvido gātuṃ vittvā gātum ita manasaspate sudhātv imaṃ yajñaṃ divi deveṣu vāte dhāḥ svāhā
||1.3.38||uruṃ hi rājā varuṇaś cakāra sūryāya panthām anvetavā u |
apade pādā pratidhātave 'kar utāpavaktā hṛdayāvidhaś cit ||
śataṃ te rājan bhiṣajaḥ sahasram urvī gabhīrā sumatiṣ ṭe astu ||
āre bādhasva nirṛtiṃ parācaiḥ kṛtaṃ cid enaḥ pramumugdhy asmat ||
agner anīkam apa āviveśāpāṃ napāt pratirakṣad asuryān ||
damedame samidhaṃ yakṣy agne prati te jihvā ghṛtam uccaraṇyat ||
samudre te hṛdayam apsv antaḥ saṃ tvā viśantv oṣadhīr utāpaḥ |
yajñasya te yajñapate sūktoktau namovāke vidhema || svāhāvabhṛtha nicuṅkuṇa nicerur asi nicuṅkuṇo gṛhaṃ gṛho 'va no devair devakṛtam eno yakṣy ava martyair martyakṛtaṃ cikitvān uror ā no deva riṣas pāhy apsu dhautasya te deva soma nṛbhiḥ ṣṭutasya yas te gosanir bhakṣo yo aśvasanis tasya tā upahūtā upahūtasya bhakṣayāmi vicṛtto varuṇasya pāśaḥ pratyasto varuṇasya pāśo namo varuṇasya pāśāyonnetar vasīyo nā unnayābhi ||
udut te madhumattamā giraḥ stomāsa īrate |
satrājito dhanasā akṣitotayo vājayanto rathā iva ||
kaṇvā iva bhṛgavaḥ sūryā iva viśvam id dhitam ānaśuḥ |
udeta prajām uta varco dadhānā yuṣmān rāya uta yajñā asaścata ||
gāyatraṃ chando anu saṃrabhadhvam athā syāta surabhayo gṛheṣu |
edho 'sy edhiṣīmahi samid asi samedhiṣīmahi ||
apo adyānvacāriṣaṃ rasena samasṛkṣmahi |
payasvān agnā āgamaṃ taṃ mā saṃsṛja varcasā
||1.3.39||prathamakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
tasya mā yajñasyeṣṭasya vītasya draviṇehāgamyād vasur yajño vasumān yajñas tasya mā yajñasya vasor vasumato vasv ihāgachatv ado māgachatv ado māgamyāt
||1.4.1||saṃ yajñapatir āśiṣā sad asi san me bhūyāḥ pūrṇam asi pūrṇaṃ me bhūyāḥ sarvam asi sarvaṃ me bhūyā akṣitam asy akṣitaṃ me bhūyāḥ prācyā diśā devā ṛtvijo mārjayantāṃ dakṣiṇayā diśā māsāḥ pitaro mārjayantāṃ pratīcyā diśā gṛhāḥ paśavo mārjayantām udīcyā diśāpā oṣadhayo vanaspatayo mārjayantām ūrdhvayā diśā yajñaḥ saṃvatsaro mārjayatāṃ viṣṇuḥ pṛthivyāṃ vyakraṃsta gāyatreṇa chandasā nirbhaktaḥ sa yaṃ dviṣmo viṣṇur antarikṣe vyakraṃsta traiṣṭubhena chandasā nirbhaktaḥ sa yaṃ dviṣmo viṣṇur divi vyakraṃsta jāgatena chandasā nirbhaktaḥ sa yaṃ dviṣmo 'ganma svaḥ saṃ jyotiṣābhūmedam aham amuṣya prāṇaṃ niveṣṭayāmi tejo 'si sam ahaṃ prajayā saṃ mayā prajā sam ahaṃ paśubhiḥ saṃ mayā paśavo 'gne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā asthūri ṇau gārhapatyaṃ dīdāyañ śataṃ himā dvāyū rādhāṃsi samprñcānā asampṛñcānau tanvo 'sā anu mā tanv achinno divyas tantur mā mānuṣaś chedi divyād dhāmno mā chitsi mā mānuṣād jyotiṣe tantave tvā
||1.4.2||ye devā yajñahanaḥ pṛthivyām adhy āsate |
agnir nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||
ye devā yajñamuṣaḥ pṛthivyām adhy āsate |
agnir nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||
yās te rātrayaḥ savitar devayānīḥ sahasrayajñam abhi sambabhūvuḥ |
gṛhaiś ca sarvaiḥ prajayā nv agre svo ruhāṇās taratā rajāṃsi ||
ye devā yajñahano antarikṣe adhy āsate |
vāyur nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||
ye devā yajñamuṣo antarikṣe adhy āsate |
vāyur nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||
āganma mitrāvaruṇā vareṇa rātrīṇāṃ bhāgo yuvayor yo asti |
nākaṃ gṛbhṇānāḥ sukṛtasya loke tṛtīye pṛṣṭhe adhi rocane divaḥ ||
ye devā yajñahano divy adhy āsate sūryo nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||
ye devā yajñamuṣo divy adhy āsate |
sūryo nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||
yenendrāya samabharan payāṃsy uttamena haviṣā jātavedaḥ |
tenāgne tvam uta vardhayā māṃ sajātānāṃ madhye śraiṣṭhyā ā dhehi mā ||
vedo 'si vedo mā ābhara tṛpto 'haṃ tṛptas tvam ||
ghṛtavantaṃ kulāyinaṃ rāyaspoṣaṃ sahasriṇam |
vedo vājaṃ dadātu me ||
nir dviṣantaṃ nir arātiṃ daha rudrās tvāyachann ādityās tvāstṛṇan ||
gomaṃ agne 'vimaṃ aśvī yajño nṛvatsakhā sadam id apramṛṣyaḥ |
iḍāvān eṣo asura prajāvān dīrgho rayiḥ pṛthubudhnaḥ sabhāvān ||
saṃ patnī patyā sukṛteṣu gachatāṃ yajñasya yuktau dhuryā abhūtām |
āprīṇānau vijahatā arātiṃ divi jyotir uttamam ārabhethāṃ svāhā ||
abhūtām : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
patni patny eṣa te loko namas te astu mā mā hiṃsīr yā sarasvatī veśayamanī tasyai svāhā ||
yā sarasvatī veśabhagīnā tasyās te bhaktivāno bhūyāsma ||
ayāś cāgne 'sy anabhiśastiś ca satyam it tvam ayā asi |
ayāḥ san manasā kṛtto 'yāḥ san havyam ūhiṣe 'yā no dhehi bheṣajaṃ svāhā
||1.4.3||devān janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu pitṝn janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu manuṣyān janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatv apa oṣadhīr vanaspatīn janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu pañcajanaṃ janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu pañcānāṃ tvā vātānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā diśāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā salilānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā pṛṣṭhānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā pañcajanānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi caros tvā pañcabilasya dhartrāya gṛhṇāmi ||
dhāmāsi priyaṃ devānām anādhṛṣṭaṃ devayajanam |
devavītyai tvā gṛhṇāmi ||
bhūr asmākaṃ havyaṃ devānām āśiṣo yajamānasya devatābhyas tvā devatābhir gṛhṇāmi
||1.4.4||samṛtayajño vā eṣa yad darśapūrṇamāsau kasya vāha yakṣyamāṇasya devatā yajñam āgachanti kasya vā na bahūnāṃ samānam ahar yajamānānāṃ yaḥ pūrvedyur agniṃ gṛhṇāti sa śvo bhūte devatā abhiyajate mamāgne varco vihaveṣv astv iti pūrvam agniṃ gṛhṇāti devatā vā etat pūrvedyur agrahīt tāḥ śvo bhūte 'bhiyajate barhiṣā vai pūrṇamāse vratam upayanti vatsair amāvāsyāyāṃ purā vatsānām apākartor dampatī aśnīyātāṃ hastā avanijya dakṣiṇato 'gnim upatiṣṭhetāgne vratapate vratam ālapsya ity agnir vai devānāṃ vratapatir brāhmaṇo vratabhṛd vratapataya eva procya vratam ālabhate 'gniṃ hotāram upa taṃ huva iti yena havir nirvapsyant syāt tad abhimṛśed devatānāṃ vā eṣa graho devatā vā etad agrahīd yunajmi tvā brahmaṇā daivyeneti paridhiṣu paridhīyamāṇeṣu vaded agner vā eṣa yogo 'gnim etad yunakti yunakto 'smai havyaṃ vahaty asmāsv indra indriyaṃ dadhātv itīḍāyām upahūyamānāyāṃ vaded iḍāyā vā eṣa dohā iḍāṃ vā etad duhe 'tho indriyaṃ vā iḍendriyam evātman dhatta ām āśiṣo dohakāmā ity āśiṣo vai dohakāmā yajamānam abhisarpanti tā dakṣiṇato yajamānalokam upatiṣṭhate tā yathā dhenavo 'dugdhā apakrāmanty evam asmād āśiṣo 'dugdhā apakrāmanti ya evaṃ na vedātha ya evaṃ vedāśiṣa eva duhe sā me satyāśīr devān gamyād iti prastare prahriyamāṇe vadet satyāṃ vā etad āśiṣaṃ devān gamayitvātha varaṃ vṛṇīta etad dha sma vā āhaupāvir jānaśruteyaḥ sahasreṇeṣṭvā kam u ṣvid ato 'dhi varaṃ variṣyāmaha iti sahasreṇa yakṣīyeti ha sma vāva tataḥ purāha vi te muñcāmi raśanāṃ vi raśmīn iti paridhiṣu prahriyamāṇeṣu vaded devatā vā etat svargaṃ lokaṃ gamayitvā pratiṣṭhāpya vyamaug iṣṭo yajño bhṛgubhir iti yajñasya vā eṣa doho yajñam etad duha etad dha sma vā āha kapivano bhauvāyanaḥ kim u sa yajñena yajeta yo gām iva yajñaṃ na duhīta sudohataro hi gor iti
||1.4.5||saṃ yajñapatir āśiṣeti yajamāno yajamānabhāgaṃ prāśnāti yajamāno vai yajñapatir yajño yajamānabhāgo yad yajamāno yajamānabhāgaṃ prāśnāti yajñapatā eva yajñaṃ pratiṣṭhāpayati yadi pravaset samiṣṭayajuṣā saha juhuyād agnā eva yajñaṃ pratiṣṭhāpayati yad dhavir nirvapsyann agnau niṣṭapaty agner eva yajñaṃ nirmimīte 'tha yad dhavir nirvapsyan yajamānāya prāha yajñapater evādhi yajñaṃ nirmimīte 'gnir vai bhūyāṃsaṃ pradahaty etaṃ vai lokaṃ yajamāno nv atimucyate yad etā āpo 'tisṛjyante 'chinnaṃ srāvāyitavyā adbhir vā etad yajamāno 'gner ātmānam antardhatte dvayā vai devā yajamānasya gṛham āgachanti somapā anye 'somapā anye hutādo 'nye 'hutādo 'nya ete vai devā ahutādo yad brāhmaṇā etaddevatya eṣa yaḥ purānījāna ete vā etasya prajāyāḥ paśūnām īśate te 'syāprītā iṣam ūrjam ādāyāpakrāmanti yad anvāhāryam anvāharati tān eva tena prīṇāti dakṣiṇataḥsadbhyaḥ parihartavā āha dakṣiṇāvataiva yajñena yajata āhutibhir eva devān hutādaḥ prīṇāti te 'smai prītā iṣam ūrjaṃ niyachanti
||1.4.6||sad asi san me bhūyā ity āśiṣo vā etās tā evāvarunddhe pūrṇam asi pūrṇaṃ me bhūyā iti pūrṇo ha vā amutrāṅgaiḥ sambhavati sarvam asi sarvaṃ me bhūyā iti sarvo ha vā amutrāṅgaiḥ sambhavaty akṣitam asy akṣitaṃ me bhūyā ity akṣito ha vā amutrāṅgaiḥ sambhavati prācyā diśā devā ṛtvijo mārjayantām ity etā vai yajñasya mṛṣṭaya etāḥ śāntayas tā baijavāpayo vidām akraṃs teṣāṃ mṛṣṭo yajñaḥ śānto 'bhūd aghātukaḥ paśupatiḥ paśūṃs tad ya evaṃ veda mṛṣṭa evāsya yajñaḥ śānto bhavaty aghātukaḥ paśupatiḥ paśūn viṣṇuḥ pṛthivyāṃ vyakraṃsta gāyatreṇa chandaseti viṣṇumukhā vai devā asurān ebhyo lokebhyaḥ praṇudya svargaṃ lokam āyaṃs tad viṣṇumukho vā etad yajamāno bhrātṛvyam ebhyo lokebhyaḥ praṇudya svargaṃ lokam ety aganma svar iti svargam eva lokam eti saṃ jyotiṣābhūmeti jyotir hi svargo loka idam aham amuṣya prāṇaṃ niveṣṭayāmīti prāṇam evāsya niveṣṭayatītthaṃ paryāvartata evaṃ hi yajñaḥ paryāvartate 'tho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anu paryāvartate tejo 'sīty āha tejo hy agniḥ sa vai hitvā prajāṃ ca paśūṃś ca svar eti yad āha sam ahaṃ prajayā saṃ mayā prajā sam ahaṃ paśubhiḥ saṃ mayā paśava iti prajāyāṃ caiva paśuṣu ca pratitiṣṭhaty agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā ity agrahaṇau sañjīryataḥ sarvam āyur ito nārtiṃ nītaḥ putrasya nāma gṛhṇāti prajām evānu samatānīt sa vai mānuṣam evābhy upāvartate manuṣyasya hi nāma gṛhṇāti yad āhāchinno divyas tantur mā mānuṣaś chedīti divyaṃ caiva mānuṣaṃ ca samatānīd divyād dhāmno mā chitsi mā mānuṣād ity ubhā imaṃ lokaṃ jayataḥ saha svarge loke bhavataḥ
||1.4.7||'bhūd : fn from abhūd| ed|: bhūd
iti ya eva devā yajñahanaś ca yajñamuṣaś ca pṛthivyāṃ tāṃs tīrtvāntarikṣam āruhad ya eva devā yajñahanaś ca yajñamuṣaś cāntarikṣe tāṃs tīrtvā divam agan ya eva devā yajñahanaś ca yajñamuṣaś ca divi tāṃs tīrtvā sajātānāṃ madhye śraiṣṭhyā ādhād enaṃ śiro vā etad yajñasya yat puroḍāśaḥ keśā vedo yad vedena puroḍāśaṃ sammārṣṭi yajñasya sarvatvāyātho medhyatvāya yajño vai devebhyas tiro 'bhavat taṃ devā vedenāvindaṃs tad vedasya vedatvaṃ yad vedena vedyām āste yajñam evāsmai vindati patnyai vedaṃ prayachati duranuvedo vā amutra yajño yajñam evāsmai vindati triḥ prayachati triṣatyā hi devā upasthā āsyate pumāṃsaṃ jānukā bhavati paśavo vai veda oṣadhayo hy eṣa eṣa khalu vai paśūnāṃ loko yad antarāgnī sve vā etal loke yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkte 'rdhamāse'rdhamāse vai yajño vichidyate santatam āhavanīyāt stṛṇann eti yajñasya santatyai taṃ santatam uttare 'rdhamāse 'bhiyajate gomaṃ agne 'vimaṃ aśvī yajña iti gomantam evāvimantam aśvinaṃ yajñam akar iḍāvān eṣo asura prajāvān dīrgho rayiḥ pṛthubudhnaḥ sabhāvān ity āśiṣam evāśāste saṃ patnī patyā sukṛteṣu gachatām ity eṣa vai patnyā yajñasyānvārambhaḥ saha svarge loke bhavato yā vā etasya patnī saitaṃ samprati paścād anvāste yat samprati paścād anvāsīta prajām asyā nirdahed yad āha patni patny eṣa te loka iti lokam evāsyā akar anirdāhuko 'syāḥ prajāṃ bhavati yā sarasvatī veśayamanīti veśayamanaṃ veśān evāsmai tena yachaty utāsyājīvantaḥ sajātā upāsate vācam in nv asya brāhmaṇasya vā rājanyasya vopāsmaha iti māṃsaṃ tu na paceyus tasminn agnau yat paceyuḥ kravyādaṃ kuryur na hi tasminn agnau māṃsaṃ pacanti yasminn āhutīr juhvaty ayāś cāgne 'sy anabhiśastiś cety ayā vai nāmaiṣāgneḥ priyā tanūr ayā maryādhair yeṇeti khalu vā āhur yac caivātra yajñe kriyate yac ca na yāṃ caivātra yajñasya prāyaścittiṃ vidma yāṃ ca na tasyaiṣobhayasya prāyaścittiḥ
||1.4.8||asya : fn mittwede| ed|: vācaminvasya
devān janam agan yajña iti skannam abhimantrayeta janaṃ vā etad yajñasya gachati yat skandati jano hīyam asmad adhi yajñasya vā etaj janaṃ gatasyāśiṣam avarunddhe pañcānāṃ tvā vātānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhāyaṃ vāva yaḥ pavata eṣa yajñas tam evāgrahīt pañcānāṃ tvā diśāṃ dhartrāya gṛhṇāmītīmā eva pañca diśo 'grahīt pañcānāṃ tvā salilānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti paśavo vai salilaṃ paśūn evāgrahīt pañcānāṃ tvā pṛṣṭhānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti pṛṣṭhāny evāgrahīt tenāsya pṛṣṭhavantau darśapūrṇamāsau santatā avichinnau bhavataḥ pañcānāṃ tvā pañcajanānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti chandāṃsi vai pañca pañcajanāś chandāṃsy evāgrahīc caros tvā pañcabilasya dhartrāya gṛhṇāmītīme vai lokāś caruḥ pañcabila imān eva lokān agrahīt ||
dhāmāsi priyaṃ devānām anādhṛṣṭaṃ devayajanam |
devavītyai tvā gṛhṇāmi ||
iti prajñāta ājyagrahaḥ pathāgād bhūr asmākaṃ havyaṃ devānām āśiṣo yajamānasyeti bhūtim evātmana āśāste havyaṃ devebhya āśiṣo yajamānāya devatābhyas tvā devatābhir gṛhṇāmīti devatābhya evainaṃ devatābhir agrahīt
||1.4.9||devatānāṃ vā etad āyatanaṃ yad āhavanīyo yad antarāgnī tat paśūnāṃ manuṣyāṇāṃ gārhapatyaḥ pitπṇām odanapacanaḥ sarvā ha vā asya yakṣyamāṇasya devatā yajñam āgachanti ya evaṃ veda pūrvaṃ cāgnim aparaṃ ca paristarītavā āha manuṣyāṇāṃ vai navāvasānaṃ priyaṃ navāvasānam evākar medhyatvāyāgner jihvāsi vāco visarjanam iti puroḍāśyān āvapati devatānāṃ vā eṣa graho devatā vā etad agrahīd etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśir ahutāsu vā aham āhutiṣu devatā havyaṃ gamayāmi saṃsthitena yajñena saṃsthāṃ gachānīti tad ya evaṃ vedāhutāsv evāsyāhutiṣu devatā havyaṃ gachati saṃsthitena yajñena saṃsthāṃ gachaty aulūkhalābhyāṃ vai dṛṣadā haviṣkṛd ehi || iti devā yajñād rakṣāṃsy apāghnata yad aulūkhalā udvādayanti dṛṣadau samāghnanti || haviṣkṛd ehi || ity āha rakṣasām apahatyay apaḥ praṇīya vācaṃ yachati manasā vai prajāpatir yajñam atanutaulūkhalayor udvaditor adhvaryuś ca yajamānaś ca vācaṃ yachetāṃ prajāpatir eva bhūtvā manasā yajñaṃ tanvāte na sarvāṇi saha yajñāyudhāni prahṛtyāni mānuṣaṃ tat kriyate naikamekaṃ pitṛdevatyaṃ tad dvedve saha prahṛtye yājyānuvākyayo rūpam upavasaty ubhayāṃs tena paśūn avarunddhe grāmyāṃs cāraṇyāṃś ca yad grāmyasya nāśnāti tena grāmyān avarunddhe 'tha yad āraṇyasyāśnāti tenāraṇyān atho indriyaṃ vā āraṇyam indriyam evātman dhatte na māṣāṇām aśnīyād ayajñiyā vai māṣā na tasya sāyam aśnīyād yasya prātar yakṣyamāṇaḥ syād apratijagdhena vai devā havyena vasīyobhūyam agachan pratijagdhenāsurāḥ parābhavaṃs tad apratijagdhena vā etad dhavyena yajamāno vasīyobhūyaṃ gachati parāsya bhrātṛvyo bhavati yo vai śraddhām anālabhya yajate pāpīyān bhavaty āpo vai śraddhā na vācā gṛhyante na yajuṣāti vā etā vācaṃ nedanty ati vartraṃ manas tu nātinedanti yarhy apo gṛhṇīyād imāṃ tarhi manasā dhyāyed iyaṃ vā etāsāṃ pātram anayaivainā agrahīc chraddhām ālabhya yajate na pāpīyān bhavati
||1.4.10||brahmavādino vadanti predhmam ukṣanti pra havir idhmaḥ prathama āhutīnāṃ kasmād anyeṣāṃ haviṣāṃ yājyānuvākyāḥ santi kasmād idhmasya neti ||
agnaye samidhyamānāyānubrūhi || iti puronuvākyā sāmidhenīr yājyopavāko vaṣaṭkāro yatra vai yajñasyātiriktaṃ kriyate tad yajamānasyātiriktam ātman jāyate yad anāptaṃ vi yajñaś chidyate kṣodhuko yajamāno bhavati paridhānīyayā sāmidhenīnām uttamam idhmasya samardhayaty akṣodhuko yajamāno bhavati nāsyātiriktam ātman jāyate yo vai prajāpatiṃ saptadaśaṃ yajñe 'nvāyattaṃ veda nāsya yajño vyathate prajāpatau yajñena pratitiṣṭhati ||
o śrāvaya || iti caturakṣaram ||
astu śrauṣaṭ || iti caturakṣaram ||
ye yajāmahe || iti pañcākṣaraṃ dvyakṣaro vaṣaṭkāra eṣa vai prajāpatiḥ saptadaśo yajñe 'nvāyatto yady anuvākyāyā eti yadi yājyāyā ataś ced eva naiti nāsya yajño vyathate prajāpatau yajñena pratitiṣṭhati na vai tad vidma yadi brāhmaṇā vā smo 'brāhmaṇā vā yadi tasya vā ṛṣeḥ smo 'nyasya vā yasya brūmahe yasya ha tv eva bruvāṇo yajate taṃ tad iṣṭam āgachati netaram upanamati tat pravare pravaryamāṇe brūyāt ||
devāḥ pitaraḥ pitaro devā yo 'smi sa san yaje yo 'smi sa san karomi śunaṃ ma iṣṭaṃ śunaṃ śāntaṃ śunaṃ kṛtaṃ bhūyāt || iti tad ya eva kaś ca sa san yajate taṃ tad iṣṭam āgachati netaram upanamati ||
yajñasya tvā pramayābhimayā parimayonmayā parigṛhṇāmi || iti gāyatrī vai yajñasya pramā triṣṭub abhimā jagatī parimānuṣṭub unmaitāni vai chandāṃsi yajñaṃ vahanti tair evainaṃ parigṛhṇāti
||1.4.11||keśinaṃ vai dārbhyaṃ gandharvāpsaraso 'pṛchan kathā yajamāno yajamānena bhrātṛvyeṇa sadṛṅṅ asīty ahaṃ vedā ity abravīt te 'bruvann aṅga no yajñaṃ vyācakṣvā iti tebhyo yajñaṃ vyācaṣṭa te 'bruvann utaitena yajamāno yajamānād bhrātṛvyāt pāpīyānt syād iti te 'bruvaṃs tathā vai te yajñaṃ vidhāsyāmo yathā yajamāno yajamānaṃ bhrātṛvyam abhibhaviṣyasīti tasmā āhutīr yajñaṃ vyadadhus tataḥ keśī ṣaṇḍikam audbhārim abhyabhavad abhi bhrātṛvyaṃ yajñena bhavati ya evaṃ veda prāṇo vā āghāraḥ pūrvārdhe hotavyo mukhata evāsya prāṇaṃ dadhāti prāṇo vā āghāro madhyato hotavyo madhyata evāsya prāṇaṃ dadhāty āghāraṃ bhūyiṣṭham āhutīnāṃ juhuyāt prāṇo vā āghāraḥ prāṇam evāsya bhūyiṣṭhaṃ karoti santatam āghāram āghārayet prāṇo vā āghāraḥ prāṇasya santatyay ūrdhvam āghāram āghārayet svargakāmasya yajamāno vā āghāro yajamānam eva svargaṃ lokaṃ gamayati yaṃ dviṣyāt tasya nyañcam āghārayet pāpīyān bhavaty abhikrāmantī vā ekāhutir apakrāmanty ekā pratiṣṭhitaikā yām abhikrāmaṃ juhoti sābhikrāmantī yām apakrāmaṃ juhoti sāpakrāmantī yāṃ samānatra tiṣṭhan juhoti sā pratiṣṭhitā yaṃ kāmayetābhitaraṃ vasīyāñ śreyānt syād iti tasyābhikrāmaṃ juhuyāt tena so 'bhitaraṃ vasīyāñ śreyān bhavaty atha yaṃ kāmayetāpataraṃ pāpīyānt syād iti tasyāpakrāmaṃ juhuyāt tena so 'pataraṃ pāpīyān bhavaty atha yaṃ kāmayeta na vasīyānt syān na pāpīyān iti tasya samānatra tiṣṭhan juhuyāt tena sa na vasīyān na pāpīyān bhavaty ṛtavo vai prayājāḥ samānatra hotavyā ṛtūnāṃ pratiṣṭhityai yāgner ājyabhāgasya sottarārdhe hotavyā tato yottarā sā rakṣodevatyā yā somasyājyabhāgasya sā dakṣiṇārdhe hotavyā tato yā dakṣiṇā sā pitṛdevatyaitad vā antarāhutīnāṃ lokaḥ kḷptā asyāhutayo yathāpūrvaṃ hūyante ya evaṃ veda dhūme juhoti tāṃ tamasi juhoti tato yajamāno 'rocuko bhavati yām aṅgāreṣu juhoti sāndhāhutis tato yajamānasya cakṣuḥ pramāyukaṃ bhavaty ubhe jyotiṣmati hotavye rocuko yajamāno bhavati nāsya cakṣuḥ pramīyate yām abrāhmaṇaḥ prāśnāti sā skannāhutis tasyā vasiṣṭha eva prāyaścittiṃ vidāñcakāra ||
bradhna pāhi || iti puroḍāśam abhimṛśed bhajatāṃ bhāgī mābhāgo bhakta brāhmaṇānām idaṃ haviḥ somyānāṃ somapānāṃ nehābrāhmaṇasyāpy asti kurvato me mā kṣeṣṭa dadato me mopadasat || iti dakṣiṇīyeṣv eva yajñaṃ pratiṣṭhāpayaty askannam avikṣubdham uta yām abrāhmaṇaḥ prāśnāti sāsya hutaiva bhavati
||1.4.12||yasyājyam anutpūtaṃ skandati sā vai citrā nāmāhutis tato yajamānasya citraṃ pramāyukaṃ bhavati citraṃ deyaṃ saiva tasya prāyaścittir atha yasyotpūtaṃ skandati sā vai skannā nāmāhutis tato yajamānaḥ pramāyuko bhavati varo deyaḥ saiva tasya prāyaścittir atha yasya puroḍāśau duḥśṛtau bhavatas tad dhavir yamadevatyaṃ yadā tad dhaviḥ santiṣṭhetātha catuḥśarāvam odanaṃ paktvā brāhamaṇebhyo jīvataṇḍulam ivopaharet saiva tasya prāyaścittir atha yasya puroḍāśau kṣāyatas taṃ yajñaṃ varuṇo gṛhṇāti yadā tad dhaviḥ santiṣṭhetātha tad eva havir nirvaped yajño hi yajñasya prāyaścittir atha yo 'dakṣiṇena yajñena yajate taṃ yajamānaṃ vidyād adakṣiṇena hi vā ayaṃ yajñena yajate 'tha na vasīyān bhavatīty urvarā samṛddhā deyā saiva tasya prāyaścittir atha yasya kapālaṃ bhidyeta tat sandadhyād gāyatryā tvā śatākṣarayā sandadhāmi || iti vāg vai gāyatrī śatākṣarā vācaivainat sandadhāty atha yasya kapālaṃ naśyati taṃ vā iyaṃ svargāl lokād antardadhāti yadā tad dhaviḥ santiṣṭhetāthāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped ayaṃ vā agnir vaiśvānara imām eva bhāgadheyenopāsarat svargasya lokasyānantarhityay atha yasyāhutir bahiṣparidhi skandati sā vai jīvanaḍ āhutir agnīdhaṃ brūyāt ||
yajñena : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
etāṃ saṅkaṣya juhudhi || ity agnir vai sarvā devatāḥ sarvābhir evāsya devatābhir hutaṃ bhavati pūrṇapātram agnīdhe deyaṃ saiva tasya prāyaścittir yajamāno vai juhūr bhrātṛvya upabhṛn na prakṣiṇateva hotavyaṃ yat prakṣiṇīyād yajamānaṃ prakṣiṇīyād vyṛṣateva hotavyaṃ deveṣavo vā etā yad āhutayo yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyed deveṣubhir evainaṃ vyṛṣati stṛṇuta eva paśavo vā āhutayo rudro 'gniḥ sviṣṭakṛn na saha hotavyaṃ yat saha juhuyād rudrāyāsya paśūn apidadhyād uttarārdhapūrvārdhe hotavyam āhutīnām asaṃsṛṣṭyay atho evam asya rudraḥ paśūn anabhimānuko bhavati
||1.4.13||āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped darśapūrṇamāsā ālapsyamāno 'gnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabhya darśapūrṇamāsā ālabhate jayān u tvo juhvati devāś ca vā asurāś cāspardhanta sa prajāpatir etān jayān apaśyat tān indrāya prāyachat taiḥ saṃstambhaṃsaṃstambham asurān ajayat saṃstambhaṃsaṃstambhaṃ bhrātṛvyaṃ jayati yasyaite hūyante ||
ākūtaṃ cākūtiś ca || iti yajño vā ākūtaṃ dakṣiṇākūtiḥ ||
cittaṃ ca cittiś ca || iti mano vai cittaṃ vāk cittiḥ ||
ādhītaṃ cādhītiś ca || iti prajā vā ādhītaṃ paśavā ādhītiḥ ||
vijñātaṃ ca vijñātiś ca || ity ṛg vai vijñātaṃ sāma vijñātiḥ ||
bhagaś ca kratuś ca || iti prajāpatir vai bhago yajñaḥ kratuḥ ||
darśaś ca pūrṇamāsaś ca || iti darśapūrṇamāsā eva tad dvādaśa dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe prajāpatiḥ prāyacchaj jayān indrāya vṛṣṇa ugraḥ pṛtanāsu jiṣṇuḥ ||
dvādaśa : fn cf| 4|5|7:74|8
tebhir vājaṃ vājayanto jayema tebhir viśvāḥ pṛtanā abhiṣyāma || iti trayodaśīm āhutiṃ juhuyād asti māsas trayodaśas tam evaitayāptvāvarunddhe ||
agne balada sahā ojaḥ kramamāṇāya me dā abhiśastikṛte 'nabhiśastenyāya ||
asyā janatāyāḥ śraiṣṭhyāya svāhā || iti juhuyād yatra kāmayeta citram asyāṃ janatāyāṃ syām iti citram aha tasyāṃ janatāyāṃ bhavati śabalaṃ tv asyātman jāyate
||1.4.14||agnaye bhagine 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta bhagy annādaḥ syām iti prajāpatir vai bhago yajñaḥ kratuḥ tasmāt sarvo manyate māṃ bhago 'riṣyati māṃ bhago 'riṣyatīti yad agnaye bhagine bhagam eva sākṣād āptvāvarunddhe bhagy annādo bhavaty ubhau saha darśapūrṇamāsā ālabhyaūd vā anyaśṛṅge sito mucyate darśo vā etayoḥ pūrvaḥ pūrṇamāsā uttaro 'tha pūrṇamāsaṃ pūrvam ālabhante tad ayathāpūrvaṃ kriyate tat pūrṇamāsam ālabhamānaḥ sarasvatyai caruṃ nirvapet sarasvate dvādaśakapālam amāvāsyā vai sarasvatī pūrṇamāsaḥ sarasvān ubhā evainau yathāpūrvaṃ kalpayitvālabhata ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya
||1.4.15||prathamakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
mā mā titīrṣan tārīt
||1.5.1||tvam agne sūryavarcā asi saṃ mām āyuṣā varcasā sṛja saṃ tvam agne sūryasya jyotiṣāgathāḥ ||
sam ṛṣīṇāṃ stutena saṃ priyeṇa dhāmnā sam aham āyuṣā saṃ varcasā saṃ prajayā saṃ rāyaspoṣeṇa gmīya ||
indhānās tvā śataṃ himā dyumantaḥ samidhīmahi |
vayasvanto vayaskṛtaṃ sahasvantaḥ sahaskṛtam |
agne sapatnadambhanaṃ suvīrāso adābhyam ||
agneḥ samid asy abhiśastyā mā pāhi somasya samid asi paraspā ma edhi yamasya samid asi mṛtyor mā pāhy āyurdhā agne 'sy āyur me dhehi varcodhā agne 'si varco me dhehi cakṣuṣpā agne 'si cakṣur me pāhi śrotrapā agne 'si śrotraṃ me pāhi tanūpā agne 'si tanvaṃ me pāhi yan me agna ūnaṃ tanvas tan mā āpṛṇāgne yat te tapas tena taṃ pratitapa yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te śocis tena taṃ pratiśoca yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te arcis tena taṃ pratyarca yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te haras tena taṃ pratihara yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te tejas tena taṃ pratititigdhi yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne rucāṃ pate namas te ruce mayi rucaṃ dhāś citrāvaso svasti te pāram aśīyārvāgvaso svasti te pāram aśīyāmbhaḥ sthāmbho vo bhakṣīya mahaḥ stha maho vo bhakṣīyorjaḥ sthorjaṃ vo bhakṣīya rāyaspoṣaḥ stha rāyaspoṣaṃ vo bhakṣīya ||
revatī ramadhvam asmin yonā asmin goṣṭhe 'yaṃ vo bandhur ito māpagāta bahvīr bhavata mā mā hāsiṣṭa ||
saṃhitāsi viśvarūpā morjā viśā gaupatyenā prajayā rāyaspoṣeṇa ||
mayi vo rāyaḥ śrayantāṃ sahasrapoṣaṃ vo 'śīya
||1.5.2||upa tvāgne divedive doṣāvastar dhiyā vayam |
namo bharanta emasi ||
rājantam adhvarāṇāṃ gopām ṛtasya dīdivim |
vardhamānaṃ sve dame ||
sa naḥ piteva sūnave 'gne sūpāyano bhava |
sacasvā naḥ svataye ||
agne tvaṃ no antama uta trātā śivo bhavā varūthyaḥ |
taṃ tvā śociṣṭha dīdivaḥ sumnāya nūnam īmahe sakhibhyaḥ ||
vasur agnir vasuśravā achā nakṣi dyutattamaṃ rayiṃ dāḥ |
sa no bodhi śrudhī havam uruṣyā no aghāyataḥ samasmāt ||
abhyasthāṃ viśvāḥ pṛtanā arātīs tad agnir āha tad u soma āha |
bṛhaspatiḥ savitendras tad āha pūṣā nā ādhāt sukṛtasya loke ||
ūrjā vaḥ paśyāmy ūrjā mā paśyata |
rayyā vaḥ paśyāmi rayyā mā paśyata ||
sampaśyāmi prajā aham iḍaprajaso mānavīḥ |
sarvā bhavantu no gṛhe ||
iḍāḥ stha madhukṛtaḥ syonā māviśaterammadaḥ |
sahasrapoṣaṃ vo 'śīya ||
bhuvanam asi sahasrapoṣapuṣi tasya no rāsva tasya te bhaktivāno bhūyāsmeḍāsi vratabhṛt tvayi vrataṃ vratabhṛd asi
||1.5.3||mahi trīṇām avo 'stu dyukṣaṃ mitrasyāryamṇaḥ |
durādharṣaṃ varuṇasya ||
nahi teṣām amā satāṃ nādhvasu vāraṇeṣu ca |
īśe ripur aghaśaṃsaḥ ||
te hi putrāso aditeś chardir yachanty ajasram |
pra dāśuṣe vāryāṇi ||
somānaṃ svaraṇaṃ kṛṇuhi brahmaṇaspate |
kakṣīvantaṃ ya auśijaḥ ||
yo revān yo amīvahā vasuvit puṣṭivardhanaḥ |
sa naḥ siṣaktu yaḥ śivaḥ ||
mitrasya carṣaṇīdhṛtaḥ śravo devasya sānasi |
dyumnaṃ citraśravastamam ||
kadā cana starīr asi kadā cana prayuchasi ||
pari te dūḍabho ratho 'smaṃ aśnotu viśvataḥ |
yena rakṣasi dāśuṣaḥ ||
nimrado 'si ny ahaṃ taṃ mṛdyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'bhibhūr asy abhy ahaṃ taṃ bhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ prabhūr asi prāhaṃ tam atibhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ ||
pūṣā mā pathipāḥ pātu pūṣā mā paśupāḥ pātu pūṣā mādhipāḥ pātu prācī dig agnir devatā yo maitasyā diśo abhidāsād agniṃ sā ṛchatu daksiṇā dig indro devatā yo maitasyā diśo abhidāsād indraṃ sā ṛchatu pratīcī diṅ maruto devatā yo maitasyā diśo abhidāsān marutaḥ sā ṛchatūdīcī diṅ mitrāvaruṇau devatā yo maitasyā diśo abhidāsān mitrāvaruṇau sā ṛchatūrdhvā dik somo devatā yo maitasyā diśo abhidāsāt somaṃ sā ṛchatu dharmo mā dharmaṇaḥ pātu vidharmo mā vidharmaṇaḥ pātv āyuś ca prāyuś ca cakṣaś ca vicakṣaś ca prāṅ cāpāṅ coruka urukasya te vācā vayaṃ saṃ bhaktena gamemahy agne gṛhapate
||1.5.4||yasya vā agnihotre stomo yujyate svargam asmai bhavati ayajño vā eṣa yatra stomo na yujyata upaprayanto adhvaram itīyaṃ vā upotir ita eva somaṃ yunakty atho imām eva stomam upayunakty atho yā eva prajā bhūtā nāmanvatīs tā eva stomam upayunakty asya pratnām anu dyutam ity asau vai lokaḥ pratnam amuta eva stomaṃ yunakty atho devā vai pratnaṃ tān eva stomam upayunakty ubhayata eva stomaṃ yunaktītas cāmutaś ca devān vā eṣa prayujya svargaṃ lokam eti yad āhopopen nu maghavan bhūyā in nu tā itīyaṃ vā upotir asyām eva pratitiṣṭhaty atha yad upavat padam āha yā eva prajā ābhaviṣyantīs tā eva stomam upayunakti pari te dūḍabho rathā ity ubhayata evaitayā stomaṃ yuktaṃ parigṛhṇātītas cāmutaś cāgnir mūrdheti svargā tena divaḥ kakud iti svargā tena patiḥ pṛthivyā ayam iti mithunā tenāpāṃ retāṃsi jinvatīti retasvatī paśavyā sarvasamṛddhā gāyatryopāsthita gāyatro hy agnir gāyatrachandāḥ svenaivainaṃ chandasopāsthitobhā vām indrāgnī āhuvadhyā ity ubhau hy etau sahāmuṃ vā ayaṃ divā bhūte praviśati tasmād asau divā rocata imām asau naktaṃ tasmād ayaṃ naktaṃ yad ubhā vām ity āhobhā evainā achambaṭkāram upatiṣṭhata ubhayor lokayo rocate 'smiṃś cāmuṣmiṃś ca triṣṭubhopāsthitāyam iha prathamo dhāyi dhātṛbhir ity agnir hy asyāṃ prathamo 'dhīyata hotā yajiṣṭho adhvareṣv īḍyā ity eṣa hi hotā yajiṣṭho adhvareṣv īḍyo yam apnavāno bhṛgavo virurucur ity apnavāno hy etaṃ bhṛgavo vyarocayan vaneṣu citraṃ vibhvaṃ viśeviśā ity eṣa hīdaṃ sarvaṃ vibhūr jagatyopāsthitāsya pratnām anu dyutam iti svargo vai lokaḥ pratnaṃ svarga eva loke pratitiṣṭhaty ayaṃ te yonir ṛtviyā ity eṣa hy etasya yonir ṛtviyo 'gniḥ sūryasyānuṣṭubhopāsthita
||1.5.5||upaprayanto adhvaram iti pravāpayaty evaitayāngir mūrdheti pravāpita evaitayā reto dadhāty ubhā vām indrāgnī āhuvadhyā iti prāṇāpānau vā indrāgnī prāṇāpānau vā etan mukhato yajñasya dhīyete ||
ayam iha prathamo dhāyi dhātṛbhir iti garbham evādhād asya pratnām anu dyutam ity udhar evākar ayaṃ te yonir ṛtviyā ity ajījanac caivāvīvṛdhac ca ṣaḍbhir upatiṣṭhate ṣaḍ vai pṛṣṭhāni pṛṣṭhāny evācīkḷpad dadhikrāvṇo akāriṣam iti dadhikrāvatyopatiṣṭhata eṣā vā agner dadhikrāvatī priyā tanūḥ paśavyā sarvasamṛddhāgner evaitayā priyaṃ dhāmopaity atho paśumān bhavaty atho ātmānam evaitayā yajamānaḥ punīte saptabhir upatiṣṭhate saptapadā śakvarī śākvarāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe jīryati vā eṣa āhitaḥ paśur hy agnis tad etāny evāgnyādheyasya havīṃṣi saṃvatsaresaṃvatsare nirvapet tena vā eṣa na jīryati tenainaṃ punarṇavaṃ karoti tan na sūrkṣyam etābhir evāgneyapāvamānībhir agnyādheyasya yājyānuvākyābhir upastheyas tena vā eṣa na jīryati tenainaṃ punarṇavaṃ karoti dvādaśabhir upatiṣṭhate dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe 'gnīṣomīyayā trayodaśyopastheyo 'sti māsas trayodaśas tam evaitayāptvāvarunddhe
||1.5.6||brahmavādino vadanti kasmāt sāyam agnim upatiṣṭhante kasmāt prātar nety asau vā ādityaḥ sāyam āsuvati tasmāt sāyam upatiṣṭhanta eṣa prātaḥ prasuvati tasmāt prātar nopatiṣṭhante tasmāt sāyam ahute 'gnihotre 'gnihotriṇā nāśitavyaṃ tasmād u prātar ahute nāśitavyaṃ tasmāt sāyam atithaye pratyenasaḥ puṇyatvāt tu prātar dadati prātaravanegena prātar upastheyo 'dhiśrita unnīyamāne vā hastā avanenijīta tatra vihavyasya catasrā ṛco vadet prātaravanege catasraḥ prātaravanegena vā anāptam āpnoty anavaruddham avarunddhe tad anāptam evaitenāpnoty anavaruddham avarunddhe 'bibhed vā eṣa uddhṛtas taṃ devāś chandobhiḥ paryastṛṇan yad upatiṣṭhate chandobhir evainaṃ paristṛṇāty ubhayam asmā akar agnīṣomīyayā pūrvapakṣa upastheyo 'gnīṣomīyo vai pūrvapakṣo 'parapakṣāyaivainaṃ paridadāty aindrāgnyāparapakṣa upastheya aindrāgno vā aparapakṣaḥ pūrvapakṣāyaivainaṃ paridadāti sarvā ha vā enaṃ devatāḥ sampradāyam anapekṣaṃ gopāyanti ya evaṃ vidvān agnim upatiṣṭhate
||1.5.7||tvam agne sūryavarcā asīti vasīyase śreyasa āśiṣam āśāste saṃ mām āyuṣā varcasā sṛjety ātmanā āśāste saṃ tvam agne sūryasya jyotiṣāgathā iti saha hy ete tarhi jyotiṣī bhavataḥ sam ṛṣīṇāṃ stuteneti chandāṃsi vā ṛṣīṇāṃ stutaṃ chandobhir evainaṃ samardhayati saṃ priyeṇa dhāmnety āhutayo vā agneḥ priyaṃ dhāmāhutibhir evainaṃ samardhayati ||
sam aham āyuṣā saṃ varcasā saṃ prajayā saṃ rāyaspoṣeṇa gmīyety āśiṣam evāśāsta indhānās tvā śataṃ himā iti pṛtanājid dhy āhūtis tayā rājanyā upatiṣṭheta yadā hi rājanyaḥ pṛtanā jayaty atho bhavaty utārājanyā upatiṣṭheta sarvo hi pṛtanā jigīṣati sarvo bubhūṣati manor vai daśa jāyā āsan daśaputrā navaputrāṣṭaputrā saptaputrā ṣaṭputrā pañcaputrā catuṣputrā triputrā dviputraikaputrā ye navāsaṃs tān eka upasamakrāmad ye 'ṣṭau tān dvau ye sapta tāṃs trayo ye ṣaṭ tāṃś catvāro 'tha vai pañcaiva pañcāsaṃs tā imāḥ pañca daśata imān pañca nirabhajan yad eva kiñca manoḥ svam āsīt tasmāt te vai manum evopādhāvan manā anāthanta tebhya etāḥ samidhaḥ prāyachat tābhir vai te tān niradahaṃs tābhir enān parābhāvayan parā pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ bhāvayati ya evaṃ vidvān etāḥ samidha ādadhāty agneḥ samid asy abhiśastyā mā pāhīty abhiśastyā enaṃ pāti somasya samid asi paraspā ma edhīti paraspā asya bhavati yamasya samid asi mṛtyor mā pāhīti mṛtyor enaṃ pāty etad dha sma vā āha nārada idaṃ vāvāgnyupasthānam āsety abhiśastyā enaṃ pāti paraspā asya bhavati mṛtyor enaṃ pāti
||1.5.8||āyurdhā agne 'sy āyur me dhehīty āyur evāsmin dadhāti varcodhā agne 'si varco me dhehīti varca evāsmin dadhāti cakṣuṣpā agne 'si cakṣur me pāhīti cakṣur evāsya pāti śrotrapā agne 'si śrotraṃ me pāhīti śrotram evāsya pāti tanūpā agne 'si tanvaṃ me pāhīti tanvam evāsya pāti yan me agna ūnaṃ tanvas tan mā āpṛṇeti yad evāsyātmana ūnaṃ yat prajāyā yat paśūnāṃ tad evaitenāpūrayati tad āpyāyayaty agne yat te tapā ity etā vā agnes tanvo jyotiṣmatīr etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśir yān vasīyasaḥ śreyasa ātmano bhrātṛvyān abhiprājānīm ābhiṣ ṭān agnes tanūbhir jyotiṣmatībhiḥ parābhāvayāmeti parā pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ bhāvayati ya evaṃ vidvān agnim upatiṣṭhate 'gne rucāṃ pate namas te ruce mayi rucaṃ dhā iti śāntam eva rucam ātman dhatte tejasvī brahmavarcasī bhavati citrāvaso svasti te pāram aśīyeti rātrir vai citrāvasur ahar arvāgvasur agnir vai rātrir asā ādityo 'har ete vai bhaṅge te īṭṭe trir āha triṣatyā hi devā rocate ha vā asya yajño vā brahma vā ya evaṃ vedāmbhaḥ sthābho vo bhakṣīyety ambho hy etā mahaḥ stha maho vo bhakṣīyeti maho hy etā ūrjaḥ sthorjaṃ vo bhakṣīyety ūrjo hy etā rāyaspoṣaḥ stha rāyaspoṣaṃ vo bhakṣīyeti rāyaspoṣo hy etā revatī ramadhvam asmin yonā asmin goṣṭha iti sva evainā yonau sve goṣṭhe saṃveśayaty ayaṃ vo bandhur ito māpagāta bahvīr bhavata mā mā hāsiṣṭety āśiṣam āśāste vatsam ālabhate vatsanikāntā hi paśava eṣa vai sahasrapoṣasyeśe puṣyati sahasraṃ na sahasrād avapadyate ya evaṃ veda saṃhitāsi viśvarūpeti rūpeṇarūpeṇa hy eṣā saṃhitā rūpair evaināṃ samardhayati nāmāsām agrahīn mitram ābhir akṛtota hi yadā mitrasya nāma gṛhṇāti mitram evainena kurute
||1.5.9||sapta vai bandhumatīr iṣṭakā agnau cityā upadhīyante tā vai tā amuṣmā eva lokāya sapta grāmyā iṣṭakās tā atropadheyā gauś cāśvaś cāśvataraś ca gardabho 'jā cāviś ca puruṣo yad gām ālabhate gavaiva citā bhavanty atho ālabdha evopadhīyante parāṅ vā eṣa chandobhiḥ svargaṃ lokam ety anyadanyac chandaḥ samāroham upa tvāgne divedivā iti yad etena gāyatreṇa tṛcenopatiṣṭhata iyaṃ vai gāyatry asyām eva pratitiṣṭhaty agne tvaṃ no antamā ity eṣā vā agner astaryā priyā tanūr varūthyā tām eva praiti nainam abhidāsant stṛṇute catasṛbhir dvipadābhir upatiṣṭhate catuṣpādo vai paśavo dvipād yajamāno gṛhā gārhapatyo gṛheṣu caiva paśuṣu ca pratitiṣṭhaty ūrjā vaḥ paśyāmy ūrjā mā paśyatety ūrjaināḥ paśyaty ūrjainaṃ paśyanti rayyā vaḥ paśyāmi rayyā mā paśyateti rayyaināḥ paśyati rayyainaṃ paśyanti ||
sampaśyāmi prajā aham iḍaprajaso mānavīḥ |
sarvā bhavantu no gṛhe || ity aiḍīś ca vā imāḥ prajā mānavīś ca tā evāvāruddha tā ādyā akṛteḍāḥ stha madhukṛtā itīḍā hy etā madhukṛtaḥ syonā māviśaterammadā itīrammado hy etā bhuvanam asi sahasrapoṣapuṣīti bhuvanaṃ hy etat sahasrapoṣapuṣi tasya no rāsva tasya te bhaktivāno bhūyāsmety āśiṣam evāśāsta iḍāsi vratabhṛd itīḍā hy eṣā vratabhṛt tvayi vrataṃ vratabhṛd asīti vratabhṛd dhy eṣā
||1.5.10||evāvāruddha : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
mahi trīṇām avo 'stv iti prājāpatyena tṛcenopatiṣṭhate prājāpatyā vā imāḥ prajās tā evāvāruddha tā ādyā akṛtātho prajāpatim evopaiti prajāpatā eva devatāsu pratitiṣṭhati somānaṃ svaraṇam iti brāhmaṇaspatyayopatiṣṭhate brahmaṇi pratitiṣṭhaty atho brahmavarcasam evāvarunddhe yo vai brahmaṇi pratiṣṭhitena spardhate pūrvo 'smāt padyata ubhayīr vā agnihotriṇi devatā āśaṃsante yābhyaś ca juhoti yābhyaś ca na mitrasya carṣaṇīdhṛtā iti maitryopatiṣṭhata ubhayata evaitayā mitram akṛtetaś cāmutaś ca kadā cana starīr asīty aindrībhyāṃ bṛhatībhyām upatiṣṭhata aindrā vai paśavas tān evāvāruddha tān ādyān akṛta pari te dūḍabho rathā ity asau vā ādityo dūḍabho ratha eṣa vā imā ubhau lokau samīyate sarvam evaitayā parigṛhṇāti nimrado 'si ny ahaṃ taṃ mṛdyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti pārṣṇyāvagṛhṇīyād yadi pāpīyasā spardhetābhibhūr asy abhy ahaṃ taṃ bhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti dakṣiṇataḥ pado 'vagṛhṇīyād yadi sadṛśena spardheta prabhūr asi prāhaṃ tam atibhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti prapadenāvagṛhṇīyād yadi śreyasā spardheta sarvān evainān abhibhavati sarvān atibhavati sarvān atikrāmati pūṣā mā pathipāḥ pātv itīyam eva pūṣā mā paśupāḥ pātv ity antarikṣam eva pūṣā mādhipāḥ pātv ity asā evemān eva lokān upāsarad ebhyo lokebhya ātmānaṃ paridhatte 'hiṃsāyai prācī dig agnir devateti tanūpānām eva dikṣu nidhatte 'tha yena spardhate yena vā vyabhicarate sa etā eva devatā ṛtvā pūrvaḥ parābhavati sapta vai puruṣe mahimānas te vā eneneḍyās te vai te saptaṛṣaya eva prāṇā vai saptaṛṣayaḥ prāṇān vā etad īṭṭa īṭṭe ha vai svān prāṇān vṛṅkte bhrātṛvyasya prāṇān nainam abhidāsant stṛṇute ya evaṃ veda dharmo mā dharmaṇaḥ pātu vidharmo mā vidharmaṇaḥ pātv āyuś ca prāyuś ca cakṣaś ca vicakṣaś ca prāṅ cāpāṅ coruka ity ayaṃ vā uruka eṣa vibhajati tad yad eṣa bhajati tad etasminn eva punar ābhajaty agne gṛhapate 'gniṃ samindhe yajamāna etad vai yajamānasya svaṃ yad agnir etad agner yad yajamāna āyatanam iva vā etat kriyate jyotiṣe tantave tvety antarāgnī upaviśya vaded yām eva pura āśiṣam āśāste yāṃ paścāt tām ātman dhatte
||1.5.11||evāvāruddha : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
evāvāruddha : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bhrātṛvyasya : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
dadan mā iti vai dīyate sadadi vā eṣa dadāti yo 'gnihotraṃ juhoti yadyat kāmayeta tattad aghihotry agniṃ yāced upa hainaṃ tan namati tad āhur ṛchati vā eṣa devān ya enānt sadadi yācatīti tasmāt tarhi nopastheyo yamo vā amriyata te devā yamyā yamam apābruvaṃs tāṃ yad apṛchant sābravīd adyāmṛteti te 'bruvan na vā iyam imam itthaṃ mṛṣyate rātrīṃ sṛjāmahā ity ahar vāva tarhy āsīn na rātris te devā rātrim asṛjanta tataḥ śvastanam abhavat tataḥ sā tam amṛṣyata tasmād āhur ahorātrāṇi vāvāghaṃ marṣayantīti sā vai rātriḥ sṛṣṭā paśūn abhisamamīlat te devāś chandobhir eva paśūn anvapaśyaṃś chandobhir enān punar upāhvayanta yad upatiṣṭhate chandobhir vā etat paśūn anupaśyati chandobhir enān punar upahvayate 'tho āhur varuṇo vai sa tad rātrir bhūtvā paśūn agrasateti te devāś chandobhir eva varuṇāt prāmuñcaṃś chandobhir enān punar upāhvayanta yad upatiṣṭhate chandobhir vā etad varuṇāt paśūn pramuñcati chandobhir enān punar upahvayate yajñoyajño vai samṛchate 'thākasyavido manyante soma eva samṛchatā ity agnīṣomīyāyāḥ purastād vihavyasya catasrā ṛco vaded āgneyasya puroḍāśasya dve yājyānuvākye kuryād etenaiva havīṃṣy āsannāny abhimṛśed vṛṅkte 'nyasya yajñaṃ nāsyānyo yajñaṃ vṛṅkte sayajño bhavaty ayajñā itaraḥ
||1.5.12||sṛjāmahā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
abhisamamīlat : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prāmuñcaṃś : ⟨ prāmuñcan
agniṃ vā ete cityaṃ cinvate ya āhitāgnayo darśapūrṇamāsinas teṣāṃ vā ahorātrāṇy eveṣṭakā upadhīyante yatra pañca rātrīḥ saṃhitā vaset taj juhuyāt pañca rātrayaḥ pañcāhāni sā daśat sampadyate tan naivaṃ kartavay ayataṃ tad daśasv eva rātriṣv antamaṃ hotavyaṃ tathā yataṃ kriyate na sarveṣu yukteṣu hotavyaṃ vāstau juhuyān nāyukteṣv ayataṃ kriyate sarvāṇy anyāni yuktāni syur agniṣṭhasya dakṣiṇo yuktaḥ syāt savyasya yoktraṃ parihṛtam atha juhuyān na vāstau juhoti yatam utkriyate tan na sūrkṣyaṃ sarveṣv eva yukteṣu hotavyaṃ vāstoṣpatyaṃ hy etan na hīnam anvāhartavai rudrāya hi tad dhīyate yad dhīnam anvāhareyū rudraṃ bhūtam anvāhareyur yady anuvāhaḥ syāt pūrvaṃ taṃ pravaheyur apa voddhareyur yad dhīyeta hīyetaiva tad atha juhuyāt ||
hīyetaiva : fn emended| ed|: hīyetaiva
amīvahā vāstoṣpate viśvā rūpāṇy āviśan |
sakhā suśeva edhi naḥ ||
vāstoṣpate prati jānīhy asmān svāveśo anamīvo bhavā naḥ |
yat tvemahe prati tan no juṣasva śaṃ no bhava dvipade śaṃ catuṣpade
||1.5.13||paśūn me śaṃsya pāhi tān me gopāyāsmākaṃ punar āgamāt ||
agne sahasrākṣa śatamūrdhañ śataṃ te prāṇāḥ sahasram apānās tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣe tasmai te vidhema vājāya ||
prajāṃ me narya pāhi tāṃ me gopāyāsmākaṃ punar āgamād agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā annaṃ me budhya pāhi tan me gopāyāsmākaṃ punar āgamāt ||
imān me mitrāvaruṇau gṛhān gopāyataṃ yuvam |
avinaṣṭān avihrutān pūṣainān abhirakṣatv āsmākaṃ punar āgamāt ||
paśūn me śaṃsya pāhi tān me gopāyāsmākaṃ punar āgamād ity āhavanīyam upatiṣṭhata āhavanīyāyaiva paśūn paridāya praity agne sahasrākṣa śatamūrdhann iti sahasrākṣo hy eṣa śatamūrdhā śataṃ te prāṇāḥ sahasram apānā iti śataṃ hy etasya prāṇāḥ sahasram apānās tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣe tasmai te vidhema vājāyety āśiṣam evāśāste ||
prajāṃ me narya pāhi tāṃ me gopāyāsmākaṃ punar āgamād iti gārhapatyam upatiṣṭhate gārhapatyāyaiva prajāṃ paridāya praity agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā ity agrahaṇau sañjīryataḥ sarvam āyur ito nārtiṃ nīto 'nnaṃ me budhya pāhi tan me gopāyāsmākaṃ punar āgamād iti dakṣiṇāgnim upatiṣṭhate dakṣiṇāgnaya evānnaṃ paridāya praiti ||
imān me mitrāvaruṇau gṛhān gopāyataṃ yuvam |
avinaṣṭān avihrutān pūṣainān abhirakṣatv āsmākaṃ punar āgamāt || ity ahorātre vai mitrāvaruṇau paśavaḥ pūṣāhorātrābhyāṃ caiva mitrāvaruṇābhyāṃ ca gṛhān paridāya prati ||
agniṃ samādhehi || ity āha bhasma tvā upatiṣṭhate ||
paśūn me śaṃsyājugupas tān me punar dehi || ity āhavanīyaṃ punar etyopatiṣṭhata āhavanīyenaiva paśūn guptān ātman dhatte ||
agne sahasrākṣa śatamūrdhañ śataṃ te prāṇāḥ sahasram apānās tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣe tasmai te vidhema vājāya ||
prajāṃ me naryājugupas tāṃ me punar dehi || iti gārhapatyaṃ punar etyopatiṣṭhate gārhapatyenaiva prajāṃ guptām ātman dhatte ||
agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā annaṃ me budhyājugupas tan me punar dehi || iti dakṣiṇāgniṃ punar etyopatiṣṭhate dakṣiṇāgninaivānnaṃ guptam ātman dhatte ||
imān me mitrāvaruṇau gṛhān jugupataṃ yuvam |
avinaṣṭān avihrutān pūṣainān abhyarakṣīd āsmākaṃ punar āgamāt || ity ahorātre vai mitrāvaruṇau paśavaḥ pūṣāhorātrābhyāṃ caiva mitrāvaruṇābhyāṃ ca gṛhān guptān ātman dhatte
||1.5.14||prathamakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
agnā āyūṃṣi pavase 'gnir ṛṣir agne pavasva
||1.6.1||yā vājinn agneḥ pavamānā priyā tanūs tām āvaha yā vājinn agneḥ pāvakā priyā tanūs tām āvaha yā vājinn agneḥ śuciḥ priyā tanūs tām āvaha ||
yad akrandaḥ prathamaṃ jāyamāna udyant samudrād uta vā purīṣāt |
śyenā te pakṣā hariṇota bāhū upastutyaṃ janima tat te arvan ||
ojase balāya tvodyacche vṛṣṇe śuṣmāya sapatnatūr asi vṛtratūḥ ||
prācīm anu pradiśaṃ prehi vidvān agner agne puro agnir bhaveha |
viśvā āśā dīdyad vibhāhy ūrjaṃ no dhehi dvipade catuṣpade ||
abhyasthāṃ viśvāḥ pṛtanā arātīs tad agnir āha tad u soma āha |
bṛhaspatiḥ savitendras tad āha pūṣā nā ādhāt sukṛtasya loke ||
bhuvaḥ svar aṅgirasāṃ tvā devānāṃ vratenādadhe 'gneṣ ṭvā devasya vratenādadha indrasya tvā marutvato vratenādadhe manoṣ ṭvā grāmaṇyo vratenādadhe ||
āchadi tvā chando dadhe dyaur mahnāsi bhūmir bhūnā |
tasyās te devy adita upasthe 'nnādam agnim annapatyāyādadhe ||
yat te śukra śukraṃ jyotiḥ śukraṃ dhāmājasraṃ tena tvādadhe ||
iḍāyās tvā pade vayaṃ nābhā pṛthivyā adhi |
jātavedo nidhīmahy agne havyāya voḍhave ||
samrāṭ ca svarāṭ cāgne ye te tanvau tābhyāṃ mā ūrjaṃ yacha virāṭ ca prabhūś cāgne ye te tanvau tābhyāṃ mā ūrjaṃ yacha vibhūś ca paribhūś cāgne ye te tanvau tābhyāṃ mā ūjraṃ yacha ||
samudrād ūrmir madhumaṃ udārad upāṃśunā sam amṛtatvam ānaṭ |
ghṛtasya nāma guhyaṃ yad asti jihvā devānām amṛtasya nābhiḥ ||
vayaṃ nāma prabravāmā ghṛtasyāsmin yajñe dhārayāmā namobhiḥ |
upa brahmā śṛṇavañ śasyamānaṃ catuḥśṛṅgo 'vamīd gaura etat ||
catvāri śṛṅgā trayo asya pādā dve śīrṣe sapta hastāso asya |
tredhā baddho vṛṣabho roravīti maho devo martyaṃ ātatāna ||
ye agnayaḥ samanasā oṣadhīṣu vanaspatiṣu praviṣṭhāḥ |
te virājam abhisaṃyantu sarvā ūrjaṃ no dhehi dvipade catuṣpade ||
sapta te agne samidhaḥ sapta jihvāḥ sapta ṛṣayaḥ sapta dhāma priyāṇi |
sapta ṛtvijaḥ saptadhā tvā yajanti sapta hotrā ṛtuthā nu vidvānt sapta yonīr āpṛṇasva ghṛtena svāhā ||
ye agnayo divo ye pṛthivyāḥ samāgachantīṣam ūrjaṃ vasānāḥ |
te asmā agnaye draviṇaṃ dattveṣṭāḥ prītā āhutibhājo bhūtvā yathālokaṃ punar astaṃ pareta svāhā ||
niṣasāda dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā |
sāmrājyāya sukratuḥ ||
uta no 'hir budhnyaḥ śṛṇotv aja ekapāt pṛthivī samudraḥ |
stutā mantrāḥ kaviśastā avantu na enā rājan haviṣā mādayasva ||
pra nūnaṃ brahmaṇaspatir mantraṃ vadaty ukthyam |
yasminn indro varuṇo mitro aryamā devā okāṃsi cakrire ||
gharmaḥ śiras tad ayam agniḥ sampriyaḥ paśubhir bhava purīṣam asi yachā tokāya tanayāya śaṃ yor arko jyotis tad ayam agniḥ sampriyaḥ paśubhir bhava purīṣam asi yachā tokāya tanayāya śaṃ yor vātaḥ prāṇas tad ayam agniḥ sampriyaḥ paśubhir bhava purīṣam asi yachā tokāya tanayāya śaṃ yoḥ ||
aviṣaṃ naḥ pituṃ paca ||
kalpetāṃ dyāvāpṛthivī kalpantām āpā oṣadhayaḥ |
kalpantām agnayaḥ pṛthaṅ mama jyaiṣṭhyāya savratāḥ ||
ye agnayaḥ samanasā oṣadhīṣu vanaspatiṣu praviṣṭāḥ |
te virājam abhisaṃyantu sarvā ūrjaṃ no dhatta dvipade catuṣpade
||1.6.2||prajāpatir vā idam agra āsīt taṃ vīrudho 'bhyarohann asuryo vā etā yad oṣadhayas tā atitiṣṭighiṣann atiṣṭighaṃ nāśaknot so 'śocat so 'tapyata tato 'gnir asṛjyata tam agniṃ sṛṣṭaṃ vīrudhāṃ tejo 'gachat tā aśuṣyan na tataḥ purāśuśyan sa prajāpatir agnim ādhattemā evāsahā iti tā asahata tat sāḍhyai vāvaiṣa ādhīyate tad yathādo vasantāśiśire 'gnir vīrudhaḥ sahata evaṃ sapatnaṃ bhrātṛvyam avartiṃ sahate ya evaṃ vidvān agnim ādhatta etāvad vā asyā anabhimṛtaṃ yāvad vediḥ parigṛhītā tām uddhatyāpa upasṛjyāgnim ādhatte yajñiyām evaināṃ medhyāṃ kṛtvādhatte 'gner vā iyaṃ sṛṣṭād abibhed ati mā dhakṣyatīti yad apa upasṛjyāgnim ādhatte 'syā anatidāhāyaiṣā vai prajāpateḥ sarvatā tanūr yad āpaḥ sarvata enaṃ prajāḥ sarvataḥ paśavo 'bhi puṇyena bhavanti ya evaṃ vidvān apa upasṛjyāgnim ādhatte yāvad vai varāhasya caṣālaṃ tāvatīyam agra āsīd yad varāhavihatam upāsyāgnim ādhatta imām eva tan nāpārāḍ asyā enaṃ mātrāyām adhyādhatte tasmād eṣā varāhāya vimradata eṣa hy asyā mātrāṃ bibharti devapāṇayo vai nāmāsurā āsaṃs te devagavīr apājaṃs tā anvagachaṃs tā abhyājaṃs tāsāṃ payo 'hīyata te 'bruvan yad vā āsāṃ varam abhūt tad ahāsteti tad varāho bhūtvāsurebhyo 'dhi devān āgachat tasmād varāhaṃ gāvo 'nudhāvanti svaṃ payo jānānās tad yāvatpriyam eva paśūnāṃ dvipadāṃ catuṣpadāṃ payas tāvatpriyaḥ paśūnāṃ dvipadāṃ catuṣpadāṃ bhavati ya evaṃ vidvān varāhavihatam upāsyāgnim ādhatta etad vā asyā anabhimṛtaṃ yad valmīko yad valmīkavapām upakīryāgnim ādhatte 'syā evainam anabhimṛte 'dhyādhatte raso vā eṣo 'syā udaiṣad yad valmīko yad valmīkavapām upakīryāgnim ādhatte 'syā evainaṃ rase 'dhyādhatta ūrg vā eṣo 'syā udaiṣad yad valmīko yad valmīkavapām upakīryāgnim ādhatte 'syā evainam ūrj adhyādhatte prajāpater vā eṣa stano yad valmīko yad valmīkavapām upakīryāgnim ādhatte prajāpatir evāsmai stanam apidadhāty annādyam asmā avarunddhe 'kṣudhyatāṃ svānāṃ puraḥsthātā bhavati ya evaṃ vedaitāvad vā amuṣyā iha yajñiyaṃ yad ūṣā yad ūṣān upakīryāgnim ādhatte 'muṣyā evainaṃ yajñiye 'dhyādhatte na vā anūṣarihaḥ paśavo reto dadhatte yad ūṣān upakīryāgnim ādhatte reta evaitad dadhāti paśūnāṃ puṣṭyai prajātyay eṣa vā agnir vaiśvānaro yad asā ādityaḥ sa yad ihāsīt tasyaitad bhasma yat sikatā yat sikatā upakīryāgnim ādhatte sva evainaṃ yonau sve bhasmann ādhatte śithirā vā iyam agra āsīt tāṃ prajāpatiḥ śarkarābhir adṛṃhad yañ śarkarā upakīryāgnim ādhatta imām eva tad dṛṃhati dhṛtyai tad yathemāṃ prajāpatiḥ śarkarābhir adṛṃhad evam asmin paśavo dṛṃhante ya evaṃ vidvāñ śarkarā upakīryāgnim ādhatta indro vai vṛtrāya vajraṃ prāharat tasya yā vipruṣā āsaṃs tāḥ śarkarā abhavan yañ śarkarā upakīryāgnim ādhatte vajram eva sapatnāya bhrātṛvyāya praharati yaṃ dviṣyāt tam tarhi manasā dhyāyed vajram evāsmai praharati stṛṇuta eva purīṣīti vai gṛhamedhinam āhuḥ purīṣasya khalu vā etan nirūpaṃ yad ākhukirir yad ākhukirim upakīryāgnim ādhatte purīṣī gṛhamedhī bhavati
||1.6.3||ādhatte : fn m2| ed (m1, h, bb): ādhatte
agniṃ vai devā vibhājaṃ nāśaknuvan yat prāñcam aharant sarvaḥ puro 'bhavad yat pratyañcam aharant sarvaḥ paścābhavat tam aśvena pūrvavāhodavahaṃs tad aśvasya pūrvavāhaḥ pūrvavāṭtvam agner vai vibhaktyā aśvo 'gnyādheye dīyate 'vibhakto vā etasyāgnir anāhito yo 'śvam agnyādheye na dadāty atha yo 'śvam agnyādheye dadāti vibhaktyai vibhājyaivainam ādhatte stomapurogavā vai devā asurān abhyajayann eṣa khalu stomo yad aśvo yad aśvaṃ purastān nayanty abhijitvay abhijityaivainam ādhatte prajāpater vai cakṣur aśvayat tasya yaḥ śvayathā āsīt so 'śvo 'bhavad yad aśvaṃ purastān nayanti yajamānāyaiva cakṣur dadhāti na parāṅ avasṛjyo yat parāñcam avasṛjed yajamānaṃ cakṣur jahyād andhaḥ syāt pratyavagṛhyādheyo yajamānāyaiva cakṣuḥ pratyavāgrahīn na pada ādheyo vāstavyaṃ kuryād rudro 'sya paśūn abhimānukaḥ syāt pārśvata ito veto vādheyo na vāstavyaṃ karoty aghātuko 'sya paśupatiḥ paśūn bhavati gāyatrīṃ vai devā yajñam acha prāhiṇvan sā riktāgachat tasyā agnis tejaḥ prāyachat so 'jo 'bhavad yad ajam agnyādheye dadāti teja evāvarunddhe 'gnīdhe deyo yajñamukhaṃ vā agnīd yajñamukhenaiva yajñamukhaṃ samardhayati dhenuṃ cānaḍvāhaṃ ca dadāti tat sarvaṃ vayo 'varunddha etad vai sarvaṃ vayo yad dhenuś cānaḍvāṃś caitau vai yajñasya mātā ca pitā ca yad dhenuś cānaḍvāṃś cājyaṃ ca payaś ca dhenvāḥ puroḍāśaś ca caruś cānaḍuhas tad āhuḥ kāmadughāṃ vā eṣo 'varunddhe yo 'gnyādheye dhenuṃ cānaḍvāhaṃ ca dadātīti tad yeṣāṃ paśūnāṃ bhūyiṣṭhaṃ puṣṭiṃ kāmayeta teṣāṃ dityauhīṃ vayaso dadyād dityavāhaṃ ca muṣkaraṃ tan mithunaṃ paśūnāṃ puṣṭyai prajātyai vāg vai somakrayaṇī dityauhī vayasaḥ somakrayaṇī yad dityauhīṃ vayaso dadāti vācam evāvarunddhe cāru vadati ya evaṃ vedopabarhaṇaṃ sarvasūtraṃ deyaṃ chandasāṃ vā etan nirūpaṃ yad upabarhaṇaṃ sarvasūtraṃ yad upabarhaṇaṃ sarvasūtraṃ dadāti chandāṃsy evāvarunddhe paśavo vai chandāṃsi paśūn evāvarunddhe 'yajñiyo vai amedhya āhanasyāj jāyate puruṣakṣīraṃ dhayati hiraṇyaṃ dadāty ātmānam eva tena punīte śatamānaṃ bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti pūrvayor haviṣor dve triṃśanmāne deye uttarasmiṃś catvāriṃśanmānaṃ tad enam udagrahīt tena sa uttaraṃ vasīyāñ śreyān bhavaty ajāto vai tāvat puruṣo yāvad agniṃ nādhatte sa tarhy eva jāyate yarhy agnim ādhatte kṣaume vasānā agnim ādadhīyātāṃ te adhvaryave deye ulbasya vā etan nirūpaṃ yat kṣaumam ulbam evāpalumpete hiraṇyaṃ suvarṇam upāsyāgnir ādheyo hiraṇyaṃ vā agnes tejaḥ satejasam evainam ādhatte tan na nirastavai yathānuhitaṃ nirasyed evaṃ tad yan nirasyed anudhyāyī kṣodhukaḥ syāt tan na nirastavay ananudhyāyy akṣodhuko bhavati
||1.6.4||karoti : fn h, bb| ed (m1, m2): karoti| cf| 1|6|4:92|8
yo vā asyāyaṃ manuṣyo 'gnir etam upāsīno 'nnam atty etam upāsīnaḥ prajāṃ vindata etam upāsīnaṃ paśavā upatiṣṭhante yad etam abhāgadheyam utsādayeta tasmā āvṛścetānudhyāyī kṣodhukaḥ syāt tad ye vanaspataya āraṇyā ādyaṃ phalaṃ bhūyiṣṭhaṃ pacyante tasya parṇābhyāṃ yavamayaś cāpūpo vrīhimayaś ca saṅgṛhyopāsyādheyas tad enaṃ dvayaṃ bhāgadheyam abhyutsādayām akar grāmyaṃ cāraṇyaṃ ca tena tasmai nāvṛścate 'nanudhyāyy akṣodhuko bhavati yavo vai pūrva ṛtumukhe pacyata itaḥ khalu vā etaṃ prāñcam uddharanti tasmād yavamayaḥ paścopāsyo vrīhimayaḥ puras tad yasyertsed yavamayam eva tasya paścopāsyed vrīhimayaṃ puraḥ prajāpater vā etau stanau yajñam asya devā upajīvanti varṣaṃ manuṣyā annādyam asmā avarunddhe 'kṣudhyatāṃ svānāṃ puraḥsthātā bhavati ya evaṃ vedaitad dha sma vā āha keśī sātyakāmiḥ keśinaṃ dārbhyam annādaṃ janatāyay evam iva vayam etasmā agnyādheye 'nnam avārudhma yathaiṣo 'nnam atti tad āhuḥ sarvaṃ vāvaitasyedam annaṃ yajamānaṃ tv evāsyaitad āsann apidadhāti tad evaṃ veditor na tv evaṃ kartavā iti trir vā idaṃ prajāpatiḥ satyaṃ vyāharat ||
manuṣyo : fn emended| ed|: manuṣo
atti : fn emended| ed|: upāsītonnamati| m2: upāsīnonna- | m1: upāsīnonna-| bb: upāsītonna-| amano, p|223, n|477
bhūr bhuvaḥ svaḥ || itīdaṃ vāva bhūr idaṃ bhuvo 'daḥ svas tad yo brāhmaṇa āṅgirasaḥ syāt tasyādadhyād bhūr bhuvo 'ṅgirasāṃ tvā devānāṃ vratenādadhā iti paścā bhuvaḥ svar iti puro dviḥ paścā dviḥ puras tad dvedhā yajñaḥ satye pratyaṣṭhād dvedhā yajñapatir atha yo brāhmaṇo vaiśvānaraḥ syāt tasyādadhyād bhūr bhuvo 'gneṣ ṭvā devasya vratenādadhā iti paścā bhuvaḥ svar iti puro dviḥ paścā dviḥ puras tad dvedhā yajñaḥ satye pratyaṣṭhād dvedhā yajñapatir atha rājanyasyādadhyād bhūr bhuva indrasya tvā marutvato vratenādadhā iti paścā bhuvaḥ svar iti puro dviḥ paścā dviḥ puras tad dvedhā yajñaḥ satye pratyaṣṭhād dvedhā yajñapatir aindro vai rājanyo devatayā mārutī viḍ viśā khalu vai rājanyo bhadro bhavati viśam asmā avarunddhe 'tha vaiśyasyādadhyād bhūr bhuvo manoṣ ṭvā grāmaṇyo vratenādadhā iti paścā bhuvaḥ svar iti puro dviḥ paścā dviḥ puras tad dvedhā yajñaḥ satye pratyaṣṭhād dvedhā yajñapatir grāmaṇīthyena khalu vai vaiśyo bhadro bhavati grāmaṇīthyam asmā avarunddhe 'gnir vai sṛṣṭa ulbam apalumpaṃ nāśaknot tasya prajāpatir āgneyapāvamānībhir ulbam apālumpad yad āgneyapāvamānībhir āśvatthīḥ samidha ādadhāty ulbam evāsyāpalumpati punāty enaṃ yathā śiśuṃ mātā reḍhi vatsaṃ vā gaur evam enaṃ reḍhy agner vai sṛṣṭasya tejā udadīpyata tad aśvatthaṃ prāviśad yad āśvatthīḥ samidha ādadhāti teja evāvarunddhe 'gnir vai sṛṣṭo bibibābhavann atiṣṭhad asamidhyamānaḥ sa prajāpatir abibhen māṃ vāvāyaṃ hiṃsiṣyatīti taṃ śamyā samaindhat tam aśamayat tañ śamyāḥ śamītvaṃ yañ chamīmayīḥ samidha ādadhāti sam enam inddhe śamayaty eva sa śaṃ yajamānāya bhavati śaṃ paśubhyo devā yatrorjaṃ vyabhajanta tata udumbarā udatiṣṭhad yad audumbarīṃ samidham ādadhāty ūrjam evāvarunddhe
||1.6.5||vipriyo vā eṣa paśubhir ādhīyata eṣa hi rudro yad agnis tad vācayed gharmaḥ śiras tad ayam agniḥ sampriyaḥ paśubhir bhava purīṣam asīti tad enaṃ sampriyaṃ paśubhiḥ purīṣiṇam akar yat te śukra śukraṃ jyotis tena rucā rucam aśīthā iti rucam evainam ajīgamad eṣa vā agnir vaiśvānaro yad asā ādityo yad uttarato hared eṣo 'taḥ syād ayam ito jīvantam evainaṃ pradahet sa dakṣiṇata eva hāryaḥ sa yadā samayādhvaṃ gached atha yajamāno varaṃ dadyāt tad virājaṃ madhyato 'dhita virāḍ evāsyāgnīn vidadhate paśavo vai virāṭ paśūn vā etan madhyato 'dhitāsṛṣṭo vā agnir āsīd atha prajāpatiḥ prajā asṛjata tā andhe tamasīmāṃl lokān anuvyanaśyan so 'śocat so 'tapyata tato 'gnir asṛjyata tam agniṃ sṛṣṭam adho vyadadhāt taṃ yā asmiṃl loka āsaṃs tā abhisamāvartanta taṃ kulphadaghnam udagṛhṇāt taṃ yā uttarasmiṃl loka āsaṃs tā abhisamāvartanta taṃ jānudaghnaṃ taṃ nābhidaghnaṃ tam aṃsadaghnaṃ taṃ karṇadaghnam udagṛhṇāt taṃ yā uttarasmiṃl loka āsaṃs tā abhisamāvartanta taṃ karṇadaghnaṃ nātyudgṛhyo yat karṇadaghnam atyudgṛhṇīyād yajamāno varṣiṣṭhaḥ paśūnāṃ yajamānam upariṣṭād agnir abhyavadahet tad āhuḥ katham adyaitam brahmaṇāhitaṃ pracyāvayeyuḥ śithiraṃ vāvainam etad akaḥ parainaṃ vapatīti tam anidhāyaivātha jānudaghnam udgṛhṇīyād atha nābhidaghnam athāṃsadaghnaṃ tad yathaiva prajāpatiṃ prajā ebhyo lokebhyo 'bhisamāvartantaivam eva yajamānaṃ paśava ebhyo lokebhyo 'bhisamāvartante ya evaṃ vidvān agnim ādhatte 'gninā vai devatayā viṣṇunā yajñena devā asurān pravlīya vajreṇānvavāsṛjan yaḥ sapatnavān bhrātṛvyavān vā syāt tasya rathacakraṃ trir anuparivartayeyus tad yathaiva devā asurān agninā devatayā viṣṇunā yajñena pravlīya vajreṇānvavāsṛjann evam eva yajamānaḥ sapatnaṃ bhrātṛvyam agninā devatayā viṣṇunā yajñena pravlīya vajreṇānvavasṛjati ya evaṃ vidvān agnim ādhatte
||1.6.6||eṣa vai prajāpatī rūpeṇa yat pūrṇā srug yat pūrṇāṃ srucaṃ juhoti prajāpatim evāpnoti sapta te agne samidhaḥ sapta jihvā ity etāvatīr vā agnes tanvaḥ ṣoḍhā saptasapta yo vā asyaitā agnim ādadhāno vitarṣayati vi ha tṛṣyati tā evāsya tarpayati śamīmayīs tisraḥ samidhā ādadhāti ghṛtānvaktā ghṛtastomyābhiḥ sam enam inddhe śamayaty eva sa śaṃ yajamānāya bhavati saṃ paśubhyo ye vā eṣu triṣu lokeṣv agnayas te samāgacchanty asya draviṇam ādadāmahe 'ti no 'kramīd dhavyavāḍ bhavatīti taj juhuyāt ||
ādadāmahe : fn ādadāmahai is also possible
ye agnayo divo ye pṛthivyāḥ samāgachantīṣam ūrjaṃ vasānāḥ |
te asmā agnaye draviṇaṃ dattveṣṭāḥ prītā āhutibhājo bhūtvā yathālokaṃ punar astaṃ pareta || svāheti tad imam eva draviṇavantaṃ kṛtveṣṭāḥ prītā āhutibhājo bhūtvā yathālokaṃ punar astaṃ parāyanti tad vācayed gharmaḥ śiras tad ayam agniḥ sampriyaḥ paśubhir bhava purīṣam asīti tad enaṃ sampriyaṃ paśubhiḥ purīṣiṇam akar yat te śukra śukraṃ jyotiḥ śukraṃ dhāmājasraṃ tena tvādadhā iti satejasam evainam ādhatte ||
iḍāyās tvā pade vayaṃ nābhā pṛthivyā adhi |
jātavedo nidhīmahy agne havyāya voḍhave ||
iti havyāvāham evainam akar agner vai sṛṣṭasya paśavo 'kṣyā avakśāya prāpatan sa prajāpatir vāravantīyam asṛjata tān avārayataitarhi khalu vā eṣa sṛjyate yarhy ādhīyate tad yathaitasmāt sṛṣṭāt paśavaḥ prāpatann evam asmād āhitātpaśavaḥ prapatanty eṣa hi rudro yad agnis tad ya evaṃ vidvān vāravantīyaṃ gāyate paśūn eva vārayate vāravantīyaṃ vai sṛṣṭvā prajāpatir yaṃ kāmam akāmayata tam ārdhnot tam eva kāmam ṛdhnoti yajamāno yaṃ kāmaṃ kamayamāno 'gnim ādhatte ya evaṃ vidvān vāravantīyaṃ gāyate 'gnir vai kravyād viśvadāvya imāṃl lokān adahat taṃ prajāpatir vāravantīyaṃ gāyamāno varaṇaṃ bibhrat pratyait tam aśamayad yad evāsya kravyād yad viśvadāvyaṃ tañ śamayati ya evaṃ vidvān vāravantīyaṃ gāyate tasmād varaṇo yajñāvacaraḥ syān na tv enena juhuyād yad vā idaṃ sad yad bhūtaṃ yad bhavad yad bhaviṣyad yad ime antarā dyāvāpṛthivī tad vāmadevyaṃ tad evāvarunddhe ya evaṃ vidvān vāmadevyaṃ gāyate brahmaṇo vā eṣa raso yad yajñāyajñiyaṃ yad yajñāyajñiyaṃ gāyate brahmaṇy eva rasaṃ dadhāti
||1.6.7||agniṃ vai sṛṣṭaṃ prajāpatiḥ pavamānenāgrā upādhamad yat pavamānāya nirvapaty upaivainaṃ tad dhamati yat pāvakāya punāty enaṃ yañ śucaye yad evāsyāpūtaṃ tad etena punāti yat pavamānāya nirvapati paśavo vai pavaṃanaḥ paśūn evāvarunddhe yat pāvakāyānnaṃ vai pāvakam annam evāvarunddhe yañ śucaye pūta evāsmin rucaṃ dadhāti yaṃ kāmayetāpataraṃ pāpīyānt syād iti tasyaikamekaṃ havīṃsi nirvapet tad enam apāgrahīt tena so 'pataraṃ pāpīyān bhavaty atha yaṃ kāmayeta na vasīyānt syān na pāpīyān iti tasya sarvāṇi sākaṃ havīṃṣi nirvapet tad enaṃ saṃruṇaddhi tena sa na vasīyān na pāpīyān bhavaty atha yaṃ kāmayed uttaraṃ vasīyāñ śreyānt syād iti tasyāgnaye pavamānāya nirupyātha pāvakāya ca śucaye cottare haviṣī samānabarhiṣi nirvapet tad enam udagrahīt tena sa uttaraṃ vasīyāñ śreyān bhavaty atha yasya triṣṭubhau vānuṣṭubhau vā jagatī vā saṃyājye syātām ati gāyatraṃ krāmed arvāk chandobhyo 'vapadyeta tad yasyertsed gāyatryā eva tasya saṃyājye kuryād gāyatro hy agnir gāyatrachandāḥ sva evainaṃ yonau sve chandasi pratiṣṭhāpayaty āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped agnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdha viṣṇave śipiviṣṭāya tryuddhau ghṛte caruṃ nirvaped yad viṣṇave viṣṇur vai yajño yajñam evālabdha yañ śipiviṣṭaṃ paśavo vai śipiviṣṭaṃ paśūn evāvarunddhe yat tryuddhau trayo vā ime lokā imān eva lokān āpnoti yad ghṛte tejo vai ghṛtaṃ teja evāvarunddha ādityaṃ ghṛte caruṃ nirvapet paśukāmo dhenvā vai ghṛtaṃ payo 'naḍuhas taṇḍulās tan mithunaṃ paśūnāṃ puṣṭyai prajātyay agnīṣomīyaṃ puroḍāśaṃ dvitīyam anunirvapet tad bhūyo havyam upāgān no asyānya īśe yarhi vā etaṃ purā brāhmaṇā niravapaṃs tarhy eṣāṃ na kaś canaiśa na hi vā etam idānīṃ nirvapanty athaiṣāṃ sarva īśe yad āgneyas tejo vā agnis teja evāvarunddhe yat saumyaḥ somo vai śukro brahmavarcasaṃ brahmavarcasam evāvarunddhe tad yo 'sā ādityo ghṛte carus taṃ brahmaṇe parihareyus taṃ catvāraḥ prāśnīyus tebhyaḥ samāno varo deyaś catur vā idam agre mithunam audyataikaś caikā ca dvau ca dve ca trayaś ca tisraś ca catvāraś ca catasraś ca tan mithunaṃ paśūnāṃ puṣṭyai prajātyai
||1.6.8||phalgunīpūrṇamāse brāhmaṇasyādadhyāt phalgunīpūrṇamāso vā ṛtūnāṃ mukham agnir devatānāṃ brāhmaṇo manuṣyāṇāṃ grīṣme rājanyasyādadhyād grīṣme vā indro vṛtram ahan vṛtraṃ khalu vai rājanyo bubhūṣan jighāṃsati śaradi vaiśyasyādadhyād annaṃ vai śarad annena vaiśyo bhadro bhavaty annādyam asmā avarunddhe yady anyasminn ṛtā ādadhīta yadi vā asmai sa eka ṛtuḥ śivaḥ syād athāsmā itare 'śivā duryoṇā bhaveyus tad yasyertset phalgunīpūrṇamāsa eva tasyādadhyāt tad asmai sarva ṛtavaḥ śivā bhavanti sarva enam ṛtavo jinvanti saṃvatsarasya vā etad āsyaṃ yat phalgunīpūrṇamāsyam ahar yat phalgunīpūrṇamāsyam ahar ādadhyāt saṃvatsarasyainam āsann apidadhyād dvyahe vā puraikāhe vādheyas tad dvitīyasya ṛtor abhigṛhṇāti nainaṃ saṃvatsarasyāsann apidadhāti tad yad dvitīyasya ṛtor abhigṛhṇāti dvitīyam eva sapatnasya bhrātṛvyasyendriyaṃ paśūn kṣetraṃ vṛñjāna eti kṛttikāsu brāhmaṇasyādadhyād āgneyīḥ kṛttikā āgneyo brāhmaṇaḥ sva evainaṃ yonau sve 'hann ādhatte prajāpater vā etañ śiro yat kṛttikā agnir āsyaṃ śīrṣṇānnam adyate 'nnādyam asmā avarunddhe sapta kṛttikāḥ sapta śīrṣan prāṇāḥ prāṇān asmin dadhāti rohiṇyāṃ paśukāmasyādadhyāt somasya vā etan nakṣatraṃ yad rohiṇī somo retodhā reto 'smin dadhāty ṛkṣā vā iyam agra āsīt tasyāṃ devā rohiṇyāṃ vīrudho 'rohayaṃs tad yathemā asyāṃ vīrudho rūḍhā evam asmin paśavo rohanti ya evaṃ vidvān rohiṇyām agnim ādhatte rohiṇyāṃ svargakāmasyādadhyād rohiṇyāṃ vai devāḥ svar āyan svar evaiti kālakāñjā vā asurā iṣṭakā acinvata divam ārokṣyāmā iti tān indro brāhmaṇo bruvāṇa upait sa etām iṣṭakām apy upādhatta prathamā iva divam ākramantātha sa tām ābṛhat te 'surāḥ pāpīyāṃso bhavanto 'pābhraṃśanta yā uttamā āstāṃ tau yamaśvā abhavatāṃ ye 'dhare ta ūrṇāvābhayo yāṃ tām iṣṭakām ābṛhat sā citrābhavad yaḥ sapatnavān bhrātṛvyavān vā syāt sa citrāyām agnim ādadhīta tad yathaitasyām āvṛḍhāyām asurāḥ pāpīyāṃso bhavanto 'pābhraṃśantaivam asya sapatno bhrātṛvyaḥ pāpīyān bhavann apabhraṃśate ya evaṃ vidvāṃś citrāyām agnim ādhatte yaḥ kāmayeta bhagy annādaḥ syām iti sa pūrvāsu phalgunīṣv agnim ādadhīta bhagasya vā etad ahar yat pūrvāḥ phalgunīr bhagy annādo bhavaty atha yaḥ kāmayeta danakāmā me prajāḥ syur iti sa uttarāsu phalgunīṣv agnim ādadhītāryamṇo vā etad ahar yad uttarāḥ phalgunīr dānam aryamā dānakāmā asmai prajā bhavanti tāsu rājanyasyādadhyād dānaṃ hy eṣa prajānām upajīvati dānam aryamā dānakāmā asmai prajā bhavanti prajāpater vā etau stanau yat paurṇamāsī cāmāvāsyā ca yat paurṇamāsyāṃ vāmāvāsyāyāṃ vāgnim ādhatte prajāpatim eva prattaṃ duhe devānāṃ vā ete sadohavirdhāne yat paurṇamāsī cāmāvāsyā ca yat paurṇamāsyāṃ vāmāvāsyāyāṃ vāgnim ādhatta ubhe puṇyāhe ubhe yajñiye
||1.6.9||na purā sūryasyodetor manthitavay asuryo videvā ādhīyata udyatsu raśmiṣu mathyas tat sadevaḥ sendra ubhayor ahno rūpa ādhīyate caturviṃśatyāṃ prakrameṣv ādheyaś caturviṃśatyakṣarā vai gāyatrī gāyatram agneś chandaḥ sva evainaṃ yonau sve chandasy ādhatte tad yasyertsed aparimita eva tasyādadhyāt kṣeṣṇu vai parimitam aparimitam evāsmai jīvanam avarunddhe agnir vai sṛṣṭaḥ prajāpater adhy udakrāmat sa prajāpatir abibhed ada evāsā abhūd idam aham iti tasminn anuniṣkramyājuhod etarhi khalu vā eṣa sṛjyate yarhy ādhīyate tad āhur amṇa evānudrutyāthāgnihotraṃ hotavyam iti tan naivaṃ kartavay ayataṃ tat kuṇḍyāgrīyaṃ tad yajñasya kriyate yad yoneḥ param avaraṃ kuryād aprajaniṣṇuḥ syād dhavīṃṣy eva pūrvāṇi nirupyātha sāyam agnihotraṃ juhuyāt ||
agnir jyotir jyotir agniḥ svāhā || iti tat sāyaṃ jyotiṣā reto madhyato dadhāti ||
sūryo jyotir jyotiḥ sūryaḥ svāhā || iti prātas ||
tat sāyaṃ jyotiṣā reto madhyato hitaṃ || prātaḥ prajanayām akar devāś ca vā asurāś ca saṃyattā āsann athendro 'gnim ādhatta te devā abibhayur ada evāsā agniṃ gopāyamāno 'gnihotraṃ gopāyamāno bhaviṣyati na nā upaiṣyaty abhi no jeṣyantīti te 'bruvan yad eva tvaṃ kiñca karavo yad dhanā yaj jinā yad vindāsai tat te 'gnihotraṃ kurmo 'thehīti sa vā ait tasmād rājanyasyāgnihotram ahotavyaṃ yad dhy evaiṣa kiñca karoti yad dhanti yaj jināti yad vindate yad enaṃ viśa upatiṣṭhante tad rājanyasyāgnihotraṃ hotavyaṃ rājanyasyāgnihotrā3n na hotavyā3m iti mīmāṃsante yad dhutvā na juhuyād vi yajñaṃ chindyāj jīyeta vā pra vā mīyeta paurṇamāsīm amāvāsyāṃ vā prati hotavyam atho agnyupasthānaṃ vā cayitavyas tenāsya darśapūrṇamāsau santatā avichinnau bhavataḥ
||1.6.10||yaṃ kāmayeta paśumānt syād iti yo bahupuṣṭas tasya gṛhād agnim āhareyur yathā vā etaṃ sṛjyamānaṃ paśavo 'nvasṛjyantaivam enam āhriyamāṇaṃ paśavo 'nvāyanty eṣa hi rudro yad agnir atha yaṃ kāmayetānnādaḥ syād iti tasya bhraṣṭrād dakṣiṇāgnim āhareyur eṣa vā agnīnām annādo 'nnakaraṇaṃ bhraṣṭram annādyam asmā avarunddhe tad āhur yathā vṛṣalo nijaḥ puklakaś cikitsed evaṃ sa iti sa mathya eva sa śaṃ yajamānāya bhavati śaṃ paśubhyo yaḥ somenāyakṣyamāṇo 'gnim ādadhīta na purā saṃvatsarād dhavīṃṣi nirvaped rudro 'sya paśūn abhimānukaḥ syād ete vai paśavo yad vrīhayaś ca yavāś ca teṣāṃ catuḥśarāvam odanaṃ paktvā brāhmaṇebhyo jīvataṇḍulam ivopaharet tad yābhyo devatābhyo 'gnim ādhatte yat tābhyo na juhuyāt tābhyā āvṛścetānudhyāyī kṣodhukaḥ syāt tābhyā ājyasya hotavyaṃ tena tābhyo nāvṛścate 'nanudhyāyy akṣodhuko bhavati saṃvatsare havīṃṣi nirvapati tad asya saṃvatsarāntarhito rudraḥ paśūn na hinasti saṃvatsaram agnihotram ahauṣīt tat tapo 'vidat sa sarveṇa sākaṃ svargaṃ lokaṃ samārukṣat trir vā idaṃ virāḍ vyakramata gārhapatyam āhavanīyaṃ sabhyaṃ tad virājam āpad annaṃ vai virāḍ annaṃ vāvaitad āpan madhyādhidevane rājanyasya juhuyād vāruṇya ṛcā varuṇo vai devānāṃ rājā rājyam asmā avarunddhe hiraṇyaṃ nidhāya juhoty agnimaty eva juhoty āyatanavaty andho 'dhvaryuḥ syād yad anāyatane juhuyāc chatam asmā akṣān prayacchet tān vicinuyāc chatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti gām asya tad ahaḥ sabhāyāṃ dīvyeyus tasyāḥ parūṃṣi na hiṃsyus tāṃ sabhāsadbhyā upaharet tayā yad gṛhṇīyāt tad brāhmaṇebhyo deyaṃ tat sabhyam annam avarunddhe
||1.6.11||yasyā rātryāḥ prātar agnim ādhāsyamānaḥ syāt tāṃ rātrīṃ catuḥśarāvam odanaṃ paktvā brāhmaṇebhyo jīvataṇḍulam ivopahared aditir vai prajākāmaudanam apacat soñśiṣṭam āśnāt tasyā dhātā cāryamā cājāyetāṃ sāparam apacat soñśiṣṭam āśnāt tasyā mitraś ca varuṇaś cājāyetāṃ sāparam apacat soñśiṣṭam āśnāt tasyā aṃśaś ca bhagaś cājāyetāṃ sāparam apacat saikṣatoñśiṣṭaṃ me 'śnatyā dvaudvau jāyete ito nūnaṃ me śreyaḥ syād yat purastād aśnīyām iti sā purastād aśitvopāharat tā antar eva garbhaḥ santā avadatām āvam idaṃ bhaviṣyāvo yad ādityā iti tayor ādityā nirhantāram aichaṃs tā aṃśaś ca bhagaś ca nirahatāṃ tasmād etau yajñena yajante 'ṃśaprāso 'ṃśasya bhāgadheyaṃ janaṃ bhago 'gachat tasmād āhur jano gantavyas tatra bhagena saṅgachatā iti sa vā indra ūrdhva eva prāṇamaṃ udaśrayata mṛtam itaram āṇḍam avāpadyata sa vāva mārtāṇḍo yasyeme manuṣyāḥ prajā sā vā aditir ādityān upādhāvad astv eva ma idaṃ mā ma idaṃ moghe parāpaptad iti te 'bruvann athaiṣo 'smākam eva bravātai na no 'timanyātā iti sa vāva vivasvān ādityo yasya manuś ca vaivasvato yamaś ca manur evāsmiṃl loke yamo 'muṣminn ete vai devayānān patho gopāyanti yad ādityās ta iyakṣamāṇaṃ pratinudante yo vā etebhyo 'procyāgnim ādhatte tam ete svargāl lokāt pratinudanta uñśiṣṭabhāgā vā ādityā yad uñśiṣṭe vivartayitvā samidha ādadhāti tad ādityebhyo 'gnyādheyaṃ prāha nainaṃ svargāl lokāt pratinudante saṃvatsaram utsṛjetāgnim ādhāsyamāno nāsyāgniṃ gṛhād dhareyur nānyatā āhareyuḥ saṃvatsare vṛddhā garbhāḥ prajāyante prajātam enaṃ vṛddham ādhatte dvādaśa rātrīr utsṛjeta dvādaśa vai rātrayaḥ saṃvatsarasya pratimā saṃvatsare vṛddhā garbhāḥ prajāyante prajātam enaṃ vṛddham ādhatte tisra utsṛjeta trayo vā ime lokā imān eva lokān āpnoty ekām utsṛjetaiko vai prajāpatiḥ prajāpatim evāpnoti purūravā vā aiḍa urvaśīm avindata devīṃ tasyā āyur ajāyata sa devānt svargaṃ lokaṃ yatto 'nūdait te 'bruvaṃs tad vayaṃ devā imaḥ kvāyaṃ manuṣyo gamiṣyatīti so 'bravīd bahavo vai me samānās te mā vakṣyanti kim ayaṃ devyāḥ putro devebhyo māturbhrātrebhyā āhārṣīd astv eva me kiñcid iti tasmā agnir yajñiyāṃ tanvaṃ prāyachat tām utsaṅge 'vadhāyāharat tām ukhāyām avādadhāt so 'śvattha āroho 'bhavad yokhā sā śamī tasmād etau yajñāvacarau puṇyajanmānau hy agnir vai varuṇaṃ brahmacaryam āgachat pravasantaṃ tasya jāyāṃ samabhavat taṃ purastād āyantaṃ pratikśāya pratyaṅ niradravat so 'vet sarvaṃ vā indriyaṃ nṛmṇaṃ reto nirlupya haratīti tad anuparāhāya niralumpad yad retā āsīt so 'śvattha āroho 'bhavad yad ulbaṃ sā śamī tasmād etau yajñāvacarau puṇyajanmānau hi prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata so 'śvo bhūtvā saṃvatsaraṃ nyaṅ bhūmyāṃ śiraḥ pratinidhāyātiṣṭhat tasyāśvattho mūrdhna udabhinat tad aśvatthasyāśvatthatvaṃ tasmād eṣa yajñāvacaraḥ prājāpatyo hi
||1.6.12||prāṇamaṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk: prāṇamān|
māturbhrātrebhyā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
manur vai prajākāmo 'gnim ādhāsyamāno devatāyaidevatāyā ajuhot tato mitrāvaruṇayor āhutyā prapharvy udatiṣṭhat tasyā ghṛtaṃ pador akṣarat sā mitrāvaruṇā ait tā abrūtām āhutyā vai tvam āvayor ajaniṣṭhā manos tvai tvam asi taṃ parehīti sā manum ait so 'bravīd asurā vā ime puṇyamanyā agnim ādadhate tān parehīti sā parait te 'mum agrā ādadhatāthemam athemaṃ sā punar ait tām apṛchat kim abhyagann iti sābravīd amum evāgrā ādhiṣatāthemam athemam iti so 'bravīt sakṛd vāvāsurāḥ śriyo 'ntam aguḥ parā tu bhaviṣyantīti so 'bravīd devā vā ime puṇyamanyā agnim ādadhate tān parehīti sā parait ta imam agrā ādadhatāthāmum athemaṃ sā punar ait tām apṛchat kim abhyagann iti sābravīd imam evāgrā ādhiṣatāthāmum athemam iti so 'bravīt sakṛd vāva devāḥ sarveṇa sākaṃ svargaṃ lokaṃ samārukṣann itaḥpradānāt tu yajñam upajīviṣyantīti yaḥ sarvavedasaṃ dāsyant syāt sa imam agrā ādadhītāthāmum athemaṃ tad yathaiva devāḥ sarveṇa sākaṃ svargaṃ lokaṃ samārohann evam eva yajamānaḥ sarveṇa sākaṃ svargaṃ lokaṃ samārohati ya evaṃ vidvān agnim ādhatte so 'bravīd ṛṣayo vā ime puṇyamanyā agnim ādadhate tān parehīti sā parait ta imam agrā ādadhatāthemam athāmuṃ sā punar ait tām apṛchat kim abhyagann iti sābravīd imam evāgrā ādhiṣatāthemam athāmum iti so 'bravīd ahaṃ vāvāgnyādheyaṃ vidāñcakāra sarveṣu vā eṣu lokeṣv ṛṣayaḥ pratyaṣṭhur iti prati prajayā ca paśubhiś ca tiṣṭhati ya evaṃ vidvān agnim ādhatte yad amum ādhāyemam ādadhyād apa tad ādadhyād yad vāvemam ādhāyāmum ādadhyād apa tad ādadhyāt tad imam evādhāyāthemam athāmuṃ tathā samṛddhā ādhīyate prācīnapravaṇa ādheyas tathā samṛddhā ādhīyate prācīnaṃ madhyamād vaṃśād ādheyas tathā samṛddhā ādhīyate yā vai sā prapharvy āsīt sā gaur abhavat seḍā sā mānavī ghṛtapadī maitrāvaruṇī
||1.6.13||prathamakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
salilaḥ saligaḥ sagaras te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā ketaḥ suketaḥ saketas te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā devajūte vivasvann āditya te no devāḥ satyāṃ devahūtiṃ deveṣv āsuvadhvam ādityebhyaḥ svāhā
||1.7.1||agner vai bhāgaḥ punarādheyam etaṃ vai bhāgaṃ prepsan vyardhayati yady ādadhāno manyeta vi syā ṛdhyatā ity utsādya punar ādadhīta yam eva bhāgaṃ prepsan vyardhayati taṃ prāpyārdhayaty eva sarvam evāgneyaṃ kriyate yat kiñca sarvam evāgnaye bhāgaṃ pradāya sarvām ṛddhim ṛdhnoti na sambhārāḥ sambhṛtyā na yajuḥ kartavā ity āhuḥ sambhṛtasambhāro hy eṣa kṛtayajus tad āhuḥ sambhṛtyā eva sambhārāḥ kāryaṃ yajur iti punarutsyūtaṃ vāso deyaṃ punarṇavo rathaḥ punarutsṛṣṭo 'naḍvān etāni vai punarādheyasya rūpāṇi rūpāṇy evāsyāptvāvarunddhe 'gnir vā utsīdann apa oṣadhīr abhyutsīdati darbhā vā āpā oṣadhayo yad darbhā upolapā bhavanty adbhya evainam oṣadhībhyo 'dhy āptvāvarunddhe devā asurair vijayam upayanto 'gnau priyās tanvaḥ sannyadadhata yan no jayeyur imā abhyupadhāvema yady u jayememā abhyupāvartemahīti tā devā jitvānvaichan sarveṣāṃ naḥ saheti so 'gnir abravīd ya eva māṃ maddevatya ādadhātai sa etābhis tanūbhiḥ sambhavād iti taṃ devā ādadhata ta etābhis tanūbhiḥ samabhavat paśavo vai devānāṃ priyās tanvaḥ paśubhir eva samabhavaṃs tad ya evaṃ vidvān punarādheyam ādhatta etābhir evāgnes tanūbhiḥ sambhavati paśavo vai devānāṃ priyās tanvaḥ paśubhir eva sambhavati manuḥ puṣṭikāmā ādhatta sa imān poṣān apuṣyat tena ṛddhaṃ tvaṣṭā paśukāmā ādhatta ta ime tvāṣṭrāḥ paśavaḥ prājāyanta tena ṛddhaṃ prajāpatiḥ prajākāmā ādhatta tā imāḥ prajāḥ prājāpatyāḥ prājāyanta tena ṛddhaṃ yo vai tam agrā ādhatta sa tena vasunā samabhavat tat punarvasoḥ punarvasutvaṃ tasmāt punarvasā ādheyaḥ punar hi sa tena vasunā samabhavad yo vai tam ādhattārdhnot sa tasmād anurādhāsv ādheya ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya
||1.7.2||agnir vā utsīdant saṃvatsaram abhyutsīdati saptadaśa sāmidhenīḥ kāryāḥ pañca ṛtavo dvādaśa māsā eṣa saṃvatsaraḥ saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe tad āhuḥ pañcadaśa sāmidhenīḥ kāryā na saptadaśety etad vai saṃvatsarasya saṅkramaṇatamam etenāśiṣṭam āpyate pañcadaśa sāmidhenīḥ pañcadaśārdhamāsasya rātrayas tābhir eva tā āpyante yāvanti vai sāmidhenīnām akṣarāṇi tāvanti saṃvatsarasyāhāni tair eva tāny āpyante 'gnir vā utsīdant saṃvatsaram abhyutsīdati ṣaḍ vā ṛtavaḥ saṃvatsaras tasmāt ṣaḍ vibhaktayaḥ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaro yat ṣaḍ vibhaktayaḥ saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe 'tha yad agnir bahudhā vihriyata imān poṣān pupoṣa tasmād agnir etāvatīr vibhaktīr ānaśe nānyā devatātha yad dvyakṣarāḥ satīś caturakṣarāḥ kriyanta ācaturaṃ hi paśavo dvandvaṃ mithunā ṛtavo vai prayājā annam ṛtavo yat prayājān antariyād annam antariyād yajñamukhaṃ vai prayājā yat prayājān antariyād yajñamukham antariyāt tad yasyertset tasyopariṣṭāt prayājānāṃ vibhaktīḥ kuryād vīryaṃ vai prayājā vīryaṃ vibhaktayo vīryād evādhi vaṣaṭkaroti tājag ṛddhim abhikrāmati nānāgneyaṃ kriyate 'tha kasmāt saha vibhaktayaḥ prayājair iti saṃvatsaraṃ vai prayājāḥ parījyante kasmād āgneyaṃ kriyate tasmān nānāgneyaṃ
||1.7.3||punar ūrjā nivartasva punar agna iṣāyuṣā |
punar naḥ pāhy aṃhasaḥ ||
iti purastāt prayājānāṃ juhuyāt ||
saha rayyā nivartasvāgne pinvasva dhārayā |
viśvapanyā viśvatas pari ||
ity upariṣṭād anuyājānāṃ juhuyād ūrjā vā eṣa paśubhir utsīdant sahotsīdati punar ūrjā nivartasveti tad ūrjam eva paśūn punar avarunddhe 'tho tān eva bhāginaḥ karoty atho ubhayata eṣa yajñasyāśiṣa ṛdhnoti nānāgneyaṃ kriyate 'tha kasmād ājyabhāgā ijyete iti cakṣuṣī vā ete yajñasya yad ājyabhāgau yad ājyabhāgā antariyāc cakṣuṣī yajñasyāntariyād agnā āyūṃṣi pavasā iti somasya loke kuryād yad āgneyī tenāgneyī yat pāvamānī tena saumī nānāgneyaṃ kriyate na somam antaryanty agnir mūrdhā divaḥ kakud iti prajākāmo vā paśukāmo vā somasya loke kuryād yan mithunā tena prajananavatī yad retasvatī tena saumī yajñena vā eṣa vyṛdhyate yo 'gnim utsādayate pāṅkto yajño yat pañcakapālo yajñam eva punar ālabhate 'ṣṭākapālaḥ kāryo gāyatro hy agnir gāyatrachandā āgneyaṃ vā etat kriyate yat punarādheyaṃ tasmād aṣṭākapālas tan na sūrkṣyaṃ pañcakapāla eva karyaḥ pañcamād vā adhy ṛtoḥ ṣaṣṭha ṛtur abhavat samānam etad yat pañcamaś ca ṛtuḥ ṣaṣṭhaś ca yat pañcakapālaḥ saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe prajananaṃ vā ṛtavo 'gniḥ prajanayitā yat pañcakapālaḥ prajananād evainaṃ prajanayitā prajanayati
||1.7.4||vā : fn emended| ed|: vā
vīrahā vā eṣa devānāṃ yo 'gnim utsādayate śatadāyo vīro yad etāḥ śatākṣarāḥ paṅktayo bhavanti vīraṃ vāvaitad devānām avadayate 'nyasmai vai kam ādheyam anyasmai punarādheyaṃ na vai tad ādheyena spṛṇoti yasmai kaṃ punarādheyaṃ punarādheyena vāva tat spṛṇoti jarā vai devahitam āyur etāvatīr hi samā eti yad etāḥ śatākṣarāḥ paṅktayo bhavanti yāvad evāyur vīryaṃ tad āpnoti tat spṛṇoti tad avarunddha āyuṣā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'gnim utsādayata āyur vīryaṃ hiraṇyaṃ yad dhiraṇyaṃ dadāty āyuṣaivainaṃ vīryeṇa samardhayati śatamānaṃ bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoty ādityā vā ita uttamāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te vyatṛṣyann itaḥpradānād dhi devā yajñam upajīvanti te vā etaṃ punar ādadhata ta ārdhnuvann ādityā vā asmiṃl loka ṛddhā ādityā amuṣmin paśavo 'sminn ṛtavo 'muṣmiṃs tad ya evaṃ vidvān punarādheyam ādhatta ubhayor eva lokayor ṛdhnoty asmiṃś cāmuṣmiṃś ca salilaḥ saligaḥ sagaras te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā ketaḥ suketaḥ saketas te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā devajūte vivasvann āditya te no devāḥ satyāṃ devahūtiṃ deveṣv āsuvadhvam ādityebhyaḥ svāhety etair vai te taṃ punar ādadhata ta ārdhnuvaṃs tad yad etaiḥ punar ādhatte 'tha ṛdhnoty ādityā hi punarādheyam
||1.7.5||prathamakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
prajāpatiḥ prajā asṛjata sa vā agnim evāgre mūrdhato 'sṛjata sa yato 'gnim asṛjata tat paryamārṭ tato lohitam avāharat tan nyamārṭ tata udumbaraḥ samabhavat tasmād udumbaraḥ prājāpatyas tasmāl lohitaṃ phalaṃ pacyate so 'smāt sṛṣṭaḥ parāṅ aid bhāgadheyam ichamānaḥ sa tad eva nāvindat prajāpatir yad ahoṣyat sa svaṃ cakṣur ādāyājuhot || agnir jyotir jyotir agniḥ svāhā || iti tad vā adaś cakṣur manyante yad asā ādityo 'muṃ vā etad asmin juhvato manyante satyaṃ vai cakṣuḥ satyenāgnihotraṃ juhoti ya evaṃ vidvān juhoti bhaviṣṇuḥ satyaṃ bhavati ya evaṃ veda kasmai kam agnihotraṃ hūyatā iti brahmavādino vadanty agnaye vā etad dhṛtyai guptyai hūyate yat sāyaṃ juhoti rātryai tena dādhāra yat prātar ahne tenāgnau sarvān yajñānt saṃsthāpayanty atha kasmād etad evāgnihotram ucyatā iti brahmavādino vadanti hotrā vai devebhyo 'pākrāmann agnihotre bhāgadheyam ichamānā yat || agnihotram || ity āha tena hotrā ābhajati tenainā bhāginīḥ karoty eṣā vā agre 'gnā āhutir ahūyata tad agnihotrasyāgnihotratvaṃ so 'smāt sṛṣṭaḥ parāṅ aid bhāgadheyam ichamānaḥ sa tad eva nāvindat prajāpatir yad ahoṣyat taṃ svā vāg abhyavadad juhudhīti sa ita evonmṛjyājuhot || svāhā || iti svā hy enaṃ vāg abhyavadat tat svāhākārasya janma tasmād agnihotre svāhākāras tasmāl lalāṭe ca pāṇau ca loma nāsty ato hi sa tad ādāyājuhot tasmād yasya dakṣiṇataḥ keśā unmṛṣṭās tam āhur jyeṣṭhalakṣmīti prajāpatir hy etad agre jyeṣṭha udamṛṣṭānena sammitā sruk kāryānena vā agre 'gnā āhutir ahūyata tasyā āhutyāḥ puruṣo 'sṛjyata dvitīyām ajuhot tato 'śvo 'sṛjyata tasmād aśva ubhayādann anantarhito hi puruṣād asṛjyata tasmād enaṃ pratyañcaṃ tiṣṭhantaṃ manyante 'śvo nū puruṣā iti tṛtīyām ajuhot tato gaur asṛjyata caturthīm ajuhot tato 'vir asṛjyata pañcamīm ajuhot tato 'jāsṛjyata ṣaṣṭhīm ajuhot tato yavo 'sṛjyata saptamīm ajuhot tato vrīhir asṛjyataite sapta grāmyāḥ paśavo 'sṛjyanta tān evāvarunddhe ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti
||1.8.1||aṣṭamīm ajuhot tato vasanto 'sṛjyata navamīm ajuhot tato grīṣmo 'sṛjyata daśamīm ajuhot tato varṣā asṛjyantaikādaśīm ajuhot tataḥ śarad asṛjyata dvādaśīm ajuhot tato hemanto 'sṛjyatodyatā trayodaśy āhutir āsīd atha śiśiram asṛjyata tasmād etad ṛtūnām aśāntaṃ krūram ahutād dhi samabhavad ahutād asṛjyata tad āhur brahmavādina ṛtavaḥ pūrve 'sṛjyantā3 paśavā3 ity uta ṛtava uta paśavā iti brūyād ubhaye hy ete sahāsṛjyanta sa vā enam ita eva punaḥ prāviśad etad vā agnidhānaṃ hastasya yat pāṇis tasmād eto hastasyāgnir natamāṃ vidahati yad dhanyamāno hastau pratiprasārayaty agnau vā etan nyañcanam ichate 'gniṃ vai paśavaḥ praviśanty agniḥ paśūn pra ha vā enaṃ paśavo viśanti pra sa paśūn ya evaṃ vedaitad dha sma vā āha nārado yatra gāṃ śayānāṃ nirjānāti mṛtām enām avidvān manyatā ity agniṃ hy evaite praviśanty agnir etāṃs tasmāt sarvān ṛtūn paśavo 'gnim abhisarpanti na hy eta ṛte 'gner yaj jātaḥ paśūn avindata taj jātavedaso jātavedastvaṃ tām apsu prāsiñcat sāpo 'nvadahat tā agnaye vajro 'bhavaṃs tasmād dhavīṃṣi prokṣatāgnir abhi na prokṣyo yad abhiprokṣed dhatena yajñena yajeta tāṃ vai prajāpatir anvaichat tām apsv anvavindat tām oṣadhīṣu nyamārṭ tasmād oṣadhayo 'nabhyaktā rebhanta oṣadhībhyaḥ paśavaḥ paśubhyo manuṣyā anabhyakto ha rebhate ya evaṃ veda tad yo vasantāśiśire kakṣaḥ sa upādheya etad vai tad agneḥ priyaṃ dhāmaiṣā vāva sāhutiḥ śrāyaty agner evaitayā priyaṃ dhāmopaity atho paśumān bhavaty atho ātmānam evaitayā yajamānaḥ punīte saha vā etā āstām agniś ca sūryaś ca samāne yonā ayasi lohite sa āditya ūrdhva udadravat tasya retaḥ parāpatat tad agnir yoninopāgṛhṇāt tad enaṃ vyadahat tasmād ayo 'trapu pratidhuk kṣīraṃ vidahati tasmād etaj juhvati paśūnāṃ vā etat payo yad vrīhiyavau tasmād etaj juhvati nātiśṛtaṃ kāryaṃ retaḥ śoṣayed yad viṣyandetonmāduko 'sya prajāyām ājāyetāmuṣya vā etad ādityasya reto hūyate 'medhyam aśṛtaṃ samudantaṃ hotavyaṃ tad dhi śṛtaṃ medhyaṃ mithunaṃ prajaniṣṇu
||1.8.2||iti : fn emended| ed|: manyate 'ti
sthālyā duhaty anayā vā etad upasīdanti nahīmām ito netaḥ skandaty askannatvāyāryakṛtī bhavaty ūrdhvakapālā sadevatvāya sā hi sadevāsuryaṃ vā etat pātraṃ yat kulālakṛtaṃ cakravṛttaṃ yatra skandet tad apo ninayed āpo vai śāntir āpo niṣkṛtir āpo bheṣajā yatra vā etā asyā upayanti tat praśastatarā oṣadhayo jāyante baṃhīyasīr yadi duhyamānāvabhindyād anyayā sthālyā nirṇijya dohyā yajño hi yajñasya prāyaścittir yady adhiśritaṃ skanded yady udvāsyamānaṃ yady udvāsitaṃ yady unnīyamānaṃ yady unnītaṃ yadi puraḥ parāhṛtaṃ homāya punar avanīyānyābhiduhyā yajño hi yajñasya prāyaścittir vāruṇīm ṛcam anūcya vāruṇyā hotavyaṃ varuṇo vā etad yajñasya gṛhṇāti yad ārchati niṣkṛtir evaiṣā prāyaścittir apratiṣekyaṃ syāt tejaskāmasya brahmavarcasakāmasyātho tustūrṣamāṇasyātho yaḥ kāmayeta vīro mā ājāyetety apratiṣikto vai gharmas tejo brahmavarcasaṃ tejasvī brahmavarcasī bhavati stṛṇute yaṃ tustūrṣata ā hāsya vīro jāyata ājyena hotavyaṃ yasyāpratiṣekyaṃ syād etad vā apratiṣiktaṃ na tu skannasya prāyaścittir asty atho na paśumān iva bhavati paśūnāṃ vā etat payaḥ pravṛjyate śucaṃ paśuṣu dadhāti tejo 'śāntaṃ paśūn nirdahati tasmāt pratiṣekyam eva syād yad adbhiḥ pratiṣiñced dharo vinayed gāndohasannejanena pratiṣicyaṃ tad dhi nāpo na payas tad āhuḥ skandati vā etad yarhi vā etad dohanāt paryākriyate tarhi skannam antarhitā hy asyā vanaspataya iti tad adbhir eva pratiṣicyaṃ stokenaikena na haro vinayati śucaṃ paśūnāṃ śamayati paśavo vai tejo brahmavarcasaṃ mithunaṃ vā āpaś ca payaś ca mithunāt khalu vai prajāḥ paśavaḥ prajāyante tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyata odanena hotavyaṃ yasya prātaṣekyaṃ syād eṣa hi pratiṣiktaḥ śānto medhyo mithunaḥ prajaniṣṇuḥ
||1.8.3||nahīmām : fn na hi or nahi
ārchati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prajāpatiḥ prajā asṛjata tā vai tapasaivāsṛjata sa vai sa vācam evāyachat tapo vā eṣa upaiti yo vācaṃ yachati sṛṣṭiḥ prajānām agnihotram ubhayata eva prajāḥ sṛjata itaś cāmutaś ca nimrukte sūrye vāg yantavyātho duhyamānāyām atho adhiśrita unnīyamāna eva yantavyās tad avakḷptatamam ||
udbhavaḥ stha || ity avekṣeta ||
ud ahaṃ prajayā paśubhir bhūyāsam || iti prajāyāḥ paśūnāṃ sṛṣṭyay atho abhy evainad ghārayati medhyatvāyāgnihotre vai dampatī vyabhicarete pūrvo yajamānasya loko 'paraḥ patnyā yat prācīnam udvāsayed yajamānaḥ pramīyeta yat pratīcīnaṃ patnī kaṃ gharmam abhyudavīvasā iti brahmavādino vadanty udīcīnam evodvāsyam agrahaṇau sañjīryataḥ sarvam āyur ito nārtiṃ nītaś catur unnayati catuṣpadas tena paśūn avarunddhe dvir juhoti dvipadas tena yaṃ kāmayetānujyeṣṭhaṃ prajayā ṛdhnuyād iti tasya pūrṇam agrā unnayed atha kanīyo 'tha kanīyo 'nujyeṣṭhaṃ prajayā ṛdhnoti tad āhuḥ kanīyāṃsaṃ vā eṣa yajñakratum upaiti kanīyasīṃ prajāṃ kanīyasaḥ paśūn kanīyo 'nnādyaṃ pāpīyān bhavati sammitam ivāgrā unnayed atha bhūyo 'tha bhūyaḥ pūrṇam uttamaṃ yajñasyābhikrāntyai tad āhur jyāyāṃsaṃ vā eṣa yajñakratum upaiti bhūyasīṃ prajāṃ bhūyasaḥ paśūn bhūyo 'nnādyaṃ vasīyān bhavaty ardhuko 'sya putraḥ kaniṣṭho bhavatīti yadi kāmayeta sarve sadṛśāḥ syur iti sarvānt samāvad unnayet sarve ha sadṛśā bhavanti na paścād upasādayed apakrāntiḥ sā yajñasya yatraivonnayet tat sādayet prataraṃ vā yajñasyābhikrāntyay anudhyāyinaṃ vā etad aparaṃ karoti yad aparasmiṃs tapanti pūrvasmin juhvati samayāgniṃ haranti tenaivainaṃ prīṇāty atho agnihotrasya vā etat pavitram apupod evainad aparasmād vai pūrvaṃ sṛṣṭaṃ tam etāvaty aramayaṃs tasmāt puro 'nudrutya juhoti ||
prajāṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bhavati : fn probably bhavatīti| cf| below 120|4
ardhuko : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
āyur me yacha || iti sādayaty āyur evāsmin yachati ||
varco me yacha || iti sādayati varca evāsmin yachaty oṣadhīr vā imā rudrā viṣeṇāñjaṃs tāḥ paśavo nāliśanta te devāḥ prajāpatim evopādhāvan sa prajāpatir abravīd vāryaṃ vṛṇai bhāgo me 'stv iti vṛṇīṣvety abruvant so 'bravīn maddevatyaiva samidasad iti tasmāt prājāpatyā samid deveṣu hy asyaiṣā vāryavṛtā dve samidhau kārye dve hy āhutī ekaiva kāryaiko hi prajāpatir ekadhā khalu vai samiddha uta bahvīr āhutayo hūyante tā agninānvavākarot tā asvadayat tāḥ punarṇavā ajāyantaitarhi khalu vā agnihotriṇe darśapūrṇamāsine sarvā oṣadhayaḥ svadante yat samidham ādadhāti sarvā evāsmā oṣadhīḥ svadhayām akaḥ
||1.8.4||bhūr bhuvaḥ svaḥ || iti purastād dhotor vaded etad vai brahmaitat satyam etad ṛtaṃ na vā etasmād ṛte yajño 'sti tasmād evaṃ vaditavyam ||
agnir jyotir jyotir agniḥ svāhā || iti garbhiṇyā vācā garbhaṃ dadhāti mithunayā vācā mithunaṃ prajanayati yad vācā ca juhoti yajuṣā ca tan mithunaṃ yat tūṣṇīṃ ca juhoti manasā ca tan mithunaṃ sthāṇur vai pūrvāhutir atihāya pūrvām āhutim uttarā hotavyā sthāṇum eva chambaṭkaroty uttarāhutir bhūyo hotavyā yajñasyābhikrāntyai paśūn eva pūrvayāhutyā spṛṇoti brahmavarcasam uttarayāgneyī sāyam āhutis tayā retaḥ siñcati tad retaḥ siktaṃ rātryai garbhaṃ dadhāti tat sauryā prātaḥ prajanayām akar iyaṃ hotavyātha parātha punar avastāt prātar avastād dhi prajānāṃ prajātiḥ prajananaṃ hi saurī tan na sūrkṣyaṃ parāparaiva hotavyā yajñasyābhikrāntyay udaṅṅ uddiśati ||
jyotir : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
anābho mṛḍa dhūrte namas te astu rudra mṛḍa || ity etā vai rudrasya tanvaḥ krūrā etāni nāmāny etābhir vā eṣa paśūñ śamāyate tā evāsya bhāgadheyena śamayaty avācīnaṃ sāyam avamārṣṭi tasmāt sāyam avācī pruṣvaity ūrdhvaṃ divonmārṣṭi tasmād ūrdhvā divaiti parācīnam iva vā etad yad agnihotraṃ yat purastād yājuṣaṃ vadati dhṛtyā anirmārgāya yo vā agnihotrasya vaiśvadevaṃ vedāghātuka enaṃ paśupatir bhavaty aghātuko 'sya paśupatiḥ paśūn prāṅ āsīno juhoti devāṃs tena prīṇāti hutvoñśiṃṣati paśūn eva yajamānāyoñśiṃṣaty udaṅṅ uddiśati rudraṃ tena niravadayate dakṣiṇato nimārṣṭy oṣadhīś ca tena pitṝṃś ca prīṇāti prāśnāti manuṣyāṃs tena prīṇāty aṅgulyā prāśnāti sadattvāya na dato gamayed yad dato gamayet sarpā enaṃ ghātukāḥ syuḥ sarpān eva śamayaty ahiṃsāyai ||
te : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
sadattvāya : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk| ed|: yadattvāya|
pūṣāsi || iti yajur vadet paśavo vai pūṣā paśūn evāvarunddhe 'śānto vā eṣo 'prītaḥ puruṣamedhaṃ vā eṣa pratīkṣate yajamānam eva havyaṃ yad agnihotrahavaṇīṃ niṣṭapaty aśāntas tenāgnihotrahavaṇīṃ pratapya hasto 'vadheyo hasto vā pratapyāgnihotrahavaṇyām avadheyas tenaivainaṃ śamayati tena prīṇāti śānta enaṃ prīto na hinastītthaṃ paryāvartata evaṃ hi yajñaḥ paryāvartate 'tho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anu paryāvartate hotavyaṃ gārhapatyā3n na hotavyā3m iti mīmāṃsante 'nudhyāyī vā eṣa rūkṣo hotavyam eva ||
agne gṛhapate pariṣadya juṣasva svāhā || iti juhuyāt tenaivainaṃ śamayati tena prīṇāty atho tenaivainam ananudhyāyinam arūkṣaṃ karoty atha yat pūrvām āhutiṃ hutvottarāṃ hoṣyan pratīkṣate tenaivainaṃ śamayati tena prīṇāty atho tenaivainam ananudhyāyinam arūkṣaṃ karoty atha yat pūrvām āhutiṃ hutvottarāṃ hoṣyan pratīkṣate tenaivainaṃ śamayati tena prīṇāty atho tenaivainam ananudhyāyinam arūkṣaṃ karoty atha yad evāsya gṛha upahriyate yad enam agnim abhitā āsīnā yācanti tenaivainaṃ śamayati tena prīṇāty atho tenaivainam ananudhyāyinam arūkṣaṃ karoti
||1.8.5||dve duhanty agnihotrāya jyāyān vā ekasyādugdhād agnihotriṇo loko yad dve duhanti jyāyāṃsaṃ vā etal lokaṃ yajamāno 'bhijayati manuś ca vā idaṃ manāyī ca mithunena prājanayatāṃ yat sthālyā ca dohanena ca duhanti mithunād eva prajāyate ||
etal : fn emended| ed (m2): etam| m1: etam| h, bb b: etal
sajūr jātavedo divā pṛthivyā juṣāṇo asya haviṣo vīhi svāhā || iti juhuyād eṣā vā asya jātavedasyā tanūḥ krūraitayā vā eṣa paśūñ śamāyate tām evāsya bhāgadheyena śamayati yadi tad ati śamāyeta || agne duḥśīrtatano juṣasva svāhā || iti juhuyād eṣā vā asya śṛṇatī tanūḥ krūraitayā vā eṣa paśūñ śamāyate tām evāsya bhāgadheyena śamayati yadi tad ati śamāyeta || dvādaśa rātrīḥ sāyaṃsāyaṃ juhuyād dvādaśa vai rātrayaḥ saṃvatsarasya pratimā saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaras tam āhitāgnayo darśapūrṇamāsina indhate teṣāṃ vā ṛtava eva dārūṇi ye sthaviṣṭhā aṅgārās te māsā ye kṣodiṣṭhās te 'rdhamāsā ahorātrāṇi murmurā yat sadhūmaṃ jyotis tad vaiśvadevaṃ yal lohitaṃ tad vāruṇaṃ yat suvarṇaṃ tad bārhaspatyaṃ yan na lohitaṃ na suvarṇaṃ tan maitraṃ yad aṅgāreṣu vyavaśānteṣu lelāyad vīva bhāti tad devānām āsyam atho amuṣya ca vā etad ādityasya tejo manyante 'gneś ca tasmāt tarhi hotavyaṃ yad dhy evāsann apidadhāti tad dhinoty āvir vai nāmaiṣāhutir āvirbhūyaṃ devamanuṣyeṣu gachati ya evaṃ veda na samid abhi hotavay apratiṣṭhitā sāhutir no yathā vīvāvasraved ayatā sā tat tathaiva hotavyaṃ yathāgniṃ vyaveyāt sā hi yatā sā pratiṣṭhitā tasmān mahān agnihotrasyedhmaḥ kāryo yo vai bahu dadivān bahv ījāno 'gnim utsādayate 'kṣit tad vai tasya tad ījānā vai sukṛto 'muṃ lokaṃ nakṣanti te vā ete yan nakṣatrāṇi yad āhur jyotir avāpādi tārakāvāpādīti te vā ete 'vapadyanta āptvā sthite ta idaṃ yathālokaṃ sacante yadāmutaḥ pracyavante 'tha yo bahu dadivān bahv ījāno 'gnihotraṃ juhoti darśapūrṇamāsau yajate cāturmāsyair yajate bahūni satrāṇy upaiti tasya vā etad akṣayyam aparimitaṃ tiro vā ījānād yajño bhavati tad ābhyām evāgnibhyāṃ dagdhavyaḥ svaṃ vā etad iṣṭam anvārohaty apareṇa dagdhavyā3ḥ pūrveṇā3 iti mīmāṃsanta ubhau samāhṛtyāntarā dagdhavyas tad avakḷptatamaṃ gṛhṇīyān naktam agnim asuryā vai rātrir jyotiṣaiva tamas tarati divā ha vā asmā asmiṃl loke bhavati prāsmā asau loko bhāti ya evaṃ veda ||
vīva : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
dagdhavyā3ḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bhūr bhuvaḥ svaḥ || iti purastād dhotor vaded ebhyo vā etal lokebhyā iṣṭakā upadadhāti svargasya lokasya samaṣṭyai yat sāyaṃ juhoti sahasraṃ tena kāmadughā avarunddhe yat prātaḥ sahasraṃ tena yad asyāgnir ādhīyate sahasraṃ tena yamarājyaṃ vā agniṣṭomenābhijayati somarājyam ukthyena sūryarājyaṃ ṣoḍaśinā svārājyam atirātreṇaitāni vai sarvāṇīndro 'bhavad etāni sarvāṇi bhavati ya etair yajate sarvam etad bhavati ya evaṃ veda haviṣmān vā eko devayājy ekaḥ sahasrayājy eko yo 'gnihotraṃ juhoti sa haviṣmān yo darśapūrṇamāsau yajate sa devayājī yaś cāturmāsyair yajate sa sahasrayājy agnihotre vai sarve yajñakratavaḥ sarvān yajñakratūn avarunddhe ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti
||1.8.6||praiyamedhā vai sarve saha brahmāvidus te 'gnihotreṇa samarādhayaṃs teṣāṃ trir eko 'juhod dvir ekaḥ sakṛd ekas teṣāṃ yas trir ajuhot tam apṛchan kasmai tvam ahauṣīr iti so 'bravīt tredhā vā idam agnaye prajāpataye sūryāyety atha yo dvir ajuhot tam apṛchan kasmai tvam ahauṣīr iti so 'bravīd dvedhā vā idam agnaye ca prajāpataye ca sāyaṃ sūryāya ca prajāpataye ca prātar iti atha yaḥ sakṛd ajuhot tam apṛchan kasmai tvam ahauṣīr iti so 'bravīd ekadhā vā idaṃ prajāpataya eveti teṣāṃ yo dvir ajuhot sa ārdhnot tasyetare sājātyam upāyann ṛdhnoti ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoty upāsya samānāḥ sājātyaṃ yanti pradoṣam agnihotraṃ hotavyaṃ vyuṣṭāyāṃ prātar vṛddhān garbhān prajanayati tad āhuḥ parā vā etasyāgnihotraṃ patati yasya pradoṣaṃ na juhvatīti yadi manyeta ṛtum atyanaiṣam iti || bhūr bhuvaḥ svaḥ || iti purastād dhotor vadet tenaiva sarvaṃ nāntareti ||
doṣā vastor namaḥ svāhā || iti juhuyād ṛtum eva nātyanaid dhotavyā3n na hotavyā3m iti mīmāṃsante yasyāhutam agnihotraṃ sūryo 'bhyudiyād dhotavyam evāgnaye vā etad dhṛtyai guptyai hūyate prajananaṃ tu chambaṭkaroti yadi manyeta ṛtum atyanaiṣam iti || bhūr bhuvaḥ svaḥ || iti purastād dhotor vadet tenaiva sarvaṃ nāntareti ||
bhūr : fn emended| ed|: bhū|
prātar vastor namaḥ svāhā || iti juhuyād ṛtum eva nātyanait tad yathā kārudveṣiṇo juhvaty evam asya hutaṃ bhavati yasyāgnim anuddhṛtaṃ sūryo 'bhinimroced yo brāhmaṇo bahuvit sa uddharet sarveṇaivainaṃ brahmaṇoddharaty agnihotreṇānudraved bhāgadheyenaivainaṃ praṇayaty atho bhāgadheyenaivainaṃ samardhayati varo dakṣiṇā sarvata evainaṃ digbhyo vareṇa cyāvayati yasyobhā anugatā abhinimroced yasya vābhyudiyāt punarādheyam eva tasya prāyaścittir yathā vai patho vartanī evaṃ darśapūrṇamāsau yathāntaraivam agnihotram evaṃ vā agnihotriṇe darśapūrṇamāsine svargo loko 'nubhāty upānyāni havīṃṣi vasanty atha kasmād agnihotraṃ nopavasantīti brahmavādino vadanti pratataṃ vā etad aparimitam asaṃsthitam aśnāti māṃsam upa striyam eti tasmān nopavasanti paśuvratena bhavitavyaṃ tūṣṇīm iva paśavaḥ sambhavanti te medhyā yat tūṣṇīṃ striyam upaiti medhyataras tena bhavati hiṅkṛtyopeyād evam iva hi paśava upayanti medhyatvāya saṃsthāpyā3n na saṃsthāpyā3m iti mīmāṃsante 'gnihotraṃ yat saṃsthāpayet tṛṇam aktvānupraharet sā hy agnihotrasya saṃsthitis tad āhur yadā vai jīyate yadā pramīyate yadārtim ārchaty athāgnihotraṃ santiṣṭhatā iti tan na saṃsthāpyaṃ manasā vā imāṃ prajāpatiḥ paryagṛhṇād iyaṃ vā agnihotrasya vedir iyam upayāma oṣadhayo barhiḥ pruṣvāḥ prokṣaṇīr diśaḥ paridhayo yat kiñcābhyādhīyate sa idhmo yajamāno yūpa unnīyamāne stheyam evam iva hi yūpaḥ samṛddhyai madhyato vā eṣa yajñaḥ pratato yad agnihotraṃ tasmād agnihotrī darśapūrṇamāsī sarvaṃ barhiṣyaṃ dadāti madhyato hy etad yajñasya dīyate yad agnihotre hotavyaṃ rājanyasyāgnihotrā3n na hotavyā3m iti mīmāṃsanta āmād iva vā eṣa yad rājanyo bahu vā eṣo 'yajñiyam amedhyaṃ caraty atyanannaṃ jināti brāhmaṇaṃ tasmād rājanyasyāgnihotram ahotavyam ṛtaṃ vai satyam agnihotraṃ brāhmaṇa ṛtaṃ satyaṃ tasmād brāhmaṇasyaiva hotavyam atho brāhmaṇāyaivāsyāgrato gṛha āhareyus tad dhutam evāsyāgnihotraṃ bhavaty atho ya ṛtam iva satyam iva caret tasya hotavyam anusantatyai
||1.8.7||darśapūrṇamāsau : fn emended| ed|: darśaparṇamāsau|
pruṣvāḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prokṣaṇīr : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yāgnihotrāyopasṛṣṭā niṣīded yasyānnaṃ nādyāt tasmai tāṃ dadyād avartiṃ vā eṣā yajamānasyānutsahya niṣīdati tayaivaināṃ saha niravadayate gṛhe tu tasya tataḥ paro nāśnīyād yad aśnīyād ārtim ārched yasyāhute 'gnihotre pūrvo 'gnir anugached agninā ca sahāgnihotreṇa coddraved bhāgadheyenaivainaṃ praṇayaty atho bhāgadheyenaivainaṃ samardhayaty athābhimantrayeta ||
ita eva prathamaṃ jajñe agnir ebhyo yonibhyo adhi jātavedāḥ |
sa gāyatryā triṣṭubhā jagatyānuṣṭubhā ca devebhyo havyā vahatu prajānan ||
ity ete vā etasya yonayaḥ svebhya evainaṃ yonibhyo 'dhi prajanayati ||
iṣe rāye ramasva sahase dyumnāyorje 'patyāya ||
ity etāny evāvarunddhe 'tho ramayaty evainam ||
samrāḍ asi svarāḍ asi suṣadā sīda ||
iti suṣadaivainaṃ sādayati ||
sārasvatau tvotsau prāvatām ||
ity ṛksāme vai sārasvatā utsau tābhyām evainaṃ prāvati tābhyāṃ samardhayaty agnaye jyotiṣmate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped vāruṇaṃ yavamayaṃ caruṃ yasyāhute 'gnihotre pūrvo 'gnir anugachet tamo vā etasya yajñaṃ yuvate yasyāhute 'gnihotre pūrvo 'gnir anugachati yad agnaye jyotiṣmate jyotiṣaivāsya yajñaṃ samardhayati vāruṇī rātrir yad vāruṇo varuṇād evāsyādhi yajñaṃ spṛṇoti yasyāhute 'gnihotre 'paro 'gnir anugachet tata eva prāñcam uddhṛtyānvavasāyāgnihotraṃ juhuyād athābhimantrayeta ||
bhavataṃ naḥ samanasau samokasau sacetasā arepasā iti samanasā evainau karoti yajamānasyāhiṃsāyay etau vai tau yā āhur brahmavādino naikaḥ kubjir dvau vyāghrau vivyācety agnaye 'gnimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasyāgnā agnim abhyuddhareyur devatābhyo vā eṣa samadaṃ karoti yasyāgnā agnim abhyuddharanti yad agnaye 'gnimate devatā evāsmai bhūyasīr janayati vasīyān bhavati
||1.8.8||anv agnir uṣasām agram akśad anv ahāni prathamo jātavedāḥ |
anu sūryasya purutrā ca raśmīn anu dyāvāpṛthivī ātatantha ||
ity abhimantrayeta yasyāhutam agnihotraṃ sūryo 'bhyudiyād anukśāyaivainat punar avarunddhe tad āhur amuṃ vā eṣa lokaṃ samārohayati saha prajayā paśubhiś ca yajamānasya tasmād uta bahur āhitāgnir apaśur bhavatīti tad upastheyaḥ ||
ihaiva kṣemya edhi mā prahāsīr mām amum āmuṣyāyaṇam || ity asmin vāvainam etaṃ loke dādhāra saha prajayā paśubhiś ca yajamāno vasīyān bhavati maitraṃ caruṃ nirvapet sauryam ekakapālaṃ yasyāhutam agnihotraṃ sūryo 'bhyudiyān mitro vā etasya yajñaṃ yuvate yasyāhutam agnihotraṃ sūryo 'bhyudeti mitram ahar yan maitro mitrād evāsyādhi yajñaṃ spṛṇoty atha yat sauryo 'munaivāsyādityena purastād yajñaṃ samardhayati yasyāhutam agnihotraṃ sūryo 'bhyudiyād agniṃ samādhāya vācaṃ yatvā dampatī sarvāhṇam upāsīyātāṃ dvayor gavoḥ sāyam agnihotraṃ juhuyād ubhayam evāsmai bhāgadheyaṃ prayachati sāyantanaṃ ca prātastanaṃ ca yad vai puruṣasyāmayaty aśnātī3 nāśnātī3 iti vai tam āhur nāśnātīti ced āhus tad vāva so 'mṛteti yan nāśnīto na vyāharato 'nv evainam amrātāṃ tapasainaṃ punar avarundhāte agnaye vratapataye 'ṣṭākapālaṃ nirvaped agnir vai devānāṃ vratapatis tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ vratam ālambhayati yasyāgnir apakṣāyed yatraivainam anuparāgachet tat samādhāyānvavasāyāgnihotraṃ juhuyād eti vā etad agnir yad apakṣāyati yatraivainam anuparāgachati tata enaṃ punar avarunddhe 'gnaye pathikṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasyāgnir apakṣāyed bahiṣpathaṃ vā eṣa eti yasyāgnir apakṣāyaty agnir vai devānāṃ pathikṛt tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ panthām apinayaty anaḍvān dakṣiṇā sa hi panthām apivahaty agnaye śucaye 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasyābhyādāvyena saṃsṛjyetāśucitara iva vā eṣa yad abhyādāvyo yad agnaye śucaye śucim evainaṃ medhyaṃ karoty agnaye kṣāmavate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasyāhitāgneḥ sato 'gnir gṛhān dahed agnir vā etasya kṣāmo gṛhān abhyucyati sa dahaty evāparaṃ yad agnaye kṣāmavate yaivāsya kṣāmā priyā tanūs tām evāsya bhāgadheyena śamayaty adāhuko 'syāparam agnir gṛhān bhavati yasyāgnir anugachet tebhya evāvakṣāṇebhyo 'dhi manthitavyas tad enaṃ svād yoneḥ prajanayati yadi na tādṛśāni vāvakṣāṇāni syur bhasmanāraṇī saṃspṛśya manthitavyaḥ svād evainaṃ yoneḥ prajanayaty agnaye tapasvate janadvate pāvakavate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasyāgnir anugachen na hi vā etasmā apidhīyate 'thaiṣo 'nugachaty oṣadhayo vai pāvakā oṣadhīr evāsmai pāvakā bhāgadheyam apidadhāti prajananāya ||
trayastriṃśat tantavo yaṃ vitanvata imaṃ ca yajñaṃ sudhayā dadante |
tebhiś chidram apidadhmo yad atra svāhā yajño apyetu devān ||
iti juhuyād yady ano vā ratho vāntarā viyāyād evāvanto vai yajñasya tantavo devatā vā etās tān vā etat samavṛkṣat tāḥ sandadhāty etad dha sma vā āhur dākṣāyaṇās tantūnt samavṛkṣad gām anvatyāvartayeti gaur hi yajñiyā medhyedaṃ viṣṇur vicakramā iti padaṃ yopayati viṣṇoḥ svid eva yajñasya vikrāntam akar apo 'nvatiṣiñcati śāntyai
||1.8.9||raudraṃ gavi sad vāyavyam upāvasṛṣṭam āśvinaṃ duhyamānaṃ saumyaṃ dugdhaṃ vāruṇam adhiśritaṃ maitraṃ śarogṛhītaṃ mārutaṃ bindumat pauṣṇam udantaṃ sārasvataṃ viṣyaṇṇaṃ vaiṣṇavaṃ pratinīyamānaṃ svargyam udvāsitaṃ tvaṣṭur unnīyamānaṃ dhātur unnītaṃ vaiśvakarmaṇam udyataṃ sāvitraṃ praṇīyamānaṃ dyāvāpṛthivīyaṃ prahriyamāṇam aindrāgnam upasannaṃ prājāpatyaṃ samidhi vaiśvadevaṃ hutam
||1.8.10||prathamakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
cittiḥ sruk cittam ājyaṃ vāg vedir ādhītaṃ barhiḥ keto agnir vijñātam agnīd vācaspatir hotā mana upavaktā prāṇo haviḥ sāmādhvaryur indraṃ gacha svāhā pṛthivī hotā dyaur adhvaryus tvaṣṭāgnīn mitra upavaktā vācaspate vāco vīryeṇa sambhṛtatamenāyakṣase yajñapataye vāryamā svas kar vācaspatiḥ somam apād jajanad indram indriyāya somaḥ somasya pibatu śukraḥ śukrasya pibatu śrātās ta indra somā vātāpayo havanaśruto 'gnir hotāśvinādhvaryū rudro agnīd bṛhaspatir upavaktā vācaspate hinvidhe nāman vidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāma vācaspatiḥ somam apād āsmāsu nṛmṇaṃ dhāt somaḥ somasya pibatu śukraḥ śukrasya pibatu śrātās ta indra somā vātāpayo havanaśruto mahāhavir hotā satyahavir adhvaryus acittapājā agnīd acittamanā upavaktānādhṛṣyaś cāpratidhṛṣyaś cābhigarav ayāsya udgātā vidhe nāman vidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāma mā devānāṃ tantuś chedi mā manuṣyāṇāṃ namo mātre pṛthivyai
||1.9.1||agnir yajurbhiḥ savitā stomair indra ukthāmadair bṛhaspatiś chandobhir aditir apaś ca barhiś cādityā ājyair marutaḥ sadohavirdhānair viṣṇur dīkṣātapobhyāṃ mitrāvaruṇau dhiṣṇyair aśvina āśirā tvaṣṭā samidhā pūṣā svāhākārair vāg vāyoḥ patnī pathyā pūṣṇaḥ pṛthivy agneḥ senendrasya dhenā bṛhaspater gāyatrī vasūṇāṃ triṣṭub rudrāṇāṃ jagaty ādityānām anuṣṭub mitrasya virāḍ varuṇasya paṅktir viṣṇor dīkṣā somasya
||1.9.2||prajāpatir vā eka āsīt so 'kāmayata yajño bhūtvā prajāḥ sṛjeyeti sa daśahotāraṃ yajñam ātmānaṃ vyadhatta sa cittiṃ srucam akuruta cittam ājyaṃ vācaṃ vedim ādhītaṃ barhiḥ sa daśadhātmānaṃ vidhāya mithunaṃ kṛtvāyatanam aichat sa vai trivṛta eva prāṇān āyatanam acāyat taiḥ prajā asṛjatordhvam udatṛṇat pūrvapakṣaḥ pañcadaśas tena devān asṛjata te devā ūrdhvā āpyāyantordhva āpyāyate ya evaṃ vedāvāṅ avātṛṇad aparapakṣaḥ pañcadaśas tenāsurān asṛjata te 'surā avāñcaḥ prādhvaṃsanta prāsya bhrātṛvyo dhvaṃsate ya evaṃ veda divā devān asṛjata naktam asurāṃs te devāḥ śuklā abhavan kṛṣṇā asurāḥ satyena devān asṛjatānṛtenāsurāṃs te devāḥ satyam abhavann anṛtam asurā dakṣiṇena hastena devān asṛjata savyenāsurāṃs te devā vīryavanto 'bhavan mṛddhā asurās tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati so 'manyata kva hoṣyāmīti sa tad eva nāvindat prajāpatir yatrāhoṣyan no asyānyad dhotvam āsīt prāṇāt sa vā indram evāntar ātmanāyatanam acāyat sa indraṃ gacha svāhety apānad vīryaṃ vai prāṇo vīryam indro vīrya eva vīryam ajuhot
||1.9.3||bhavati : fn emended| ed|: 'bhavati|
te vai caturhotāro vyasīdant somagṛhapatayā indraṃ janiyiṣyāmā iti pṛthivī hotāsīd dyaur adhvaryus tvaṣṭāgnīn mitra upavaktā te vā etau grahā agṛhṇata vācaspate vāco vīryeṇa sambhṛtatamenāyakṣase yajñapataye vāryam ā svas kar iti ta ekaviṃśam āyatanam acāyaṃs tenendram ajanayaṃs ta indraṃ janayitvābruvan svar ayāmeti te vai pañcahotāro nyasīdan varuṇagṛhapatayo 'gnir hotāsīd aśvinādhvaryū rudro agnīd bṛhaspatir upavaktā yad aśvineti tena pañcahotā te vā etau grahā agṛhṇata vācaspate hinvidhe nāman vidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāmeti te triṇavam āyatanam acāyaṃs taṃ setuṃ kṛtvā svarāyaṃs tena paśūn asṛjanta tān devatābhyo 'nayan yamāyāśvam anayaṃs tasyārdham indriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ pratigṛhṇāmi yamāya tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvam aśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre || iti so 'rdham indriyasyopādhattārdham indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān aśvaṃ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāty ardham asyendriyasyāpakrāmati rudrāya gām anayaṃs tasya tṛtīyamindriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
rudrāya tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvam aśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa tṛtīyam indriyasyopādhatta tṛtīyam indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān gāṃ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti tṛtīyam asyendriyasyāpakrāmaty agnaye hiraṇyam anayaṃs tasya caturtham indriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
indriyasyāpākrāmat : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agnaye tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvam aśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa caturtham indriyasyopādhatta caturtham indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān hiraṇyaṃ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti caturtham asyendriyasyāpakrāmati bṛhaspataye vāso 'nayaṃs tasya pañcamam indriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
gnās tvākṛntann apaso 'tanvata dhiyo 'vayan bṛhaspataye tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvamaśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa pañcamam indriyasyopādhatta pañcamam indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān vāsaḥ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti pañcamam asyendriyasyāpakrānty uttānāyāṅgirasāyāprāṇad anayaṃs tasya ṣaṣṭhamindriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
uttānāya tvāṅgirasāya mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvamaśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa ṣaṣṭham indriyasyopādhatta ṣaṣṭham indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān aprāṇat pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti ṣaṣṭham asyendriyasyāpakrāmati ||
ka idaṃ kasmā adāt kāmaḥ kāmāyādāt kāmo dātā kāmaḥ pratigrahītā kāmāya tvā pratigṛhṇāmi kāmaitat te ||
iti samudro vai kāmo dakṣiṇā kāmo dakṣiṇayaiva dakṣiṇāṃ pratigṛhṇāti yo vai tāṃ devatāṃ veda yāgre dakṣiṇām anayad dakṣiṇīyo ha bhavati nayati dakṣiṇām
||1.9.4||te vai svaryanto 'bruvann ato no yūpaṃ prayachata kenāyatanenātraiva vetsyathety abruvaṃs te vai saptahotāro nyasīdann aryamagṛhapatayo mahāhavir hotāsīt satyahavir adhvaryur acittapājā agnīd acittamanā upavaktānādhṛṣyaś cāpratidhṛṣyaś cābhigarā ayāsya udgātā te vā etaṃ graham agṛhṇata vidhe nāmanvidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāmeti te trayastriṃśam āyatanam acāyaṃs tenedaṃ samatanvan saptahotrā ca vā idaṃ santataṃ trayastriṃśena ca yad idaṃ devamanuṣyā anyo 'nyasmai samprayacchate prāṇo vai daśahotā cakṣuś caturhotā śrotraṃ pañcahotā vāk cātmā ca saptahotāgnihotraṃ vai daśahotā darśapūrṇamāsau caturhotā cāturmāsyāni pañcahotā saumyo 'dhvaraḥ saptahotāyuṣe kam agnihotraṃ hūyate sarvam āyur eti ya evaṃ veda cakṣuṣe kaṃ darśapūrṇamāsā ijyete na cakṣuṣo gṛhe ya evaṃ veda śrotrāya kaṃ cāturmāsyānījyante na śrotrasya gṛhe ya evaṃ veda vāce cātmane ca kaṃ saumyo 'dhvara ijyate na vāco nātmano gṛhe ya evaṃ veda prajāpatir vai daśahotaikaḥ san bhūyiṣṭhabhāg vyāhṛtīnām ekaḥ san bhūyiṣṭho bhavati ya evaṃ veda tejase kaṃ pūrṇamā ijyate saumyo vai brāhmaṇo devatayā gāyatrachandā gāyatro 'gniḥ sve vāvāsmā etad devate saprasthe akar nāsyānyo yogakṣemasyeśa āyuṣe kam amāvāsyejyate samīva vā eṣa ābhriyate sarvam āyur eti ya evaṃ veda svargāya lokāya kaṃ saumyo 'dhvara ijyata eti svargaṃ lokaṃ ya evaṃ veda daśahotrāgnihotram unnītam abhimṛśed daśahotrā vai devā agnihotram asṛjanta prajātam enat sṛṣṭam ālabdha caturhotrā darśapūrṇamāsā abhimṛśec caturhotrā vai devā darśapūrṇamāsā asṛjanta prajātā enau sṛṣṭā ālabdha pañcahotrā cāturmāsyāny abhimṛśet pañcahotrā vai devāś cāturmāsyāny asṛjanta prajātāny enāni sṛṣṭāny ālabdha saptahotrā saumyam adhvaram abhimṛśet saptahotrā vai devāḥ saumyam adhvaram asṛjanta prajātam enaṃ sṛṣṭam ālabdha daśahotāraṃ vadet purastāt sāmidhenīnāṃ prajāpatir vai daśahotā yajñamukhaṃ sāmidhenyas mithunaṃ vāvāsyaitad yajñamukhe dadhāti caturhotāraṃ vadet purastāt prayājānāṃ caturhotrā vai devā indram ajanayann indraṃ vāvāsyaitad yajñe 'jījanat sendreṇa yajñena yajate pañcahotāraṃ vadet purastād dhaviṣāṃ pañcahotrā vai devāḥ paśūn asṛjanta parāsurān abhāvayan paśūn eva sṛjate parā bhrātṛvyaṃ bhāvayati saptahotāraṃ vadet purastād anuyājānāṃ saptahotrā vai devāḥ svar āyan svar evaiti daśahotāraṃ vadet purastād bahiṣpavamānasya prajāpatir vai daśahotā yajñamukhaṃ bahiṣpavamānaṃ mithunaṃ vāvāsyaitad yajñamukhe dadhāti caturhotāraṃ vadet purastād ājyānāṃ pañcahotāraṃ vadet purastān mādhyandinasya pavamānasya saptahotāraṃ vadet purastād ārbhavasya pavamānasya saptahotrā vai devāḥ svar āyan svar evaiti yo vai caturhotπn anusavanaṃ tarpayitavyān veda tṛpyati prajayā ca paśubhiś caite vai caturhotāro 'nusavanaṃ tarpayitavyā yad brāhmaṇā bahuvidas tān eva tarpayati ta enaṃ tṛptāḥ prajayā ca paśubhiś ca tarpayanti
||1.9.5||acittapājā : fn emended| ed|: acittapājā| cf| 1|9|1:131|11|
gṛhe : fn emended| ed|: gṛhe|
saptahotāraṃ : fn emended| ed|: saptahotaram|
yaḥ prajayā paśubhir na prajāyeta sa dvādaśāhāni barāsīṃ paridhāya taptaṃ pibann adhaḥ śayīta tapo vai taptvā prajāpatir vidhāyātmānaṃ mithunaṃ kṛtvā prajayā ca paśubhiś ca prājāyatāvihito hi vā eṣo 'mithuno 'thaiṣa na prajāyate tat tapa eva taptvā vidhāyātmānaṃ mithunaṃ kṛtvā prajayā ca paśubhiś ca prajāyate prajāpatir vai daśahotā jyāyān vai prajāpatir homāt tasmāt tan na juhvati prāṇyāpāned apānam eva prāṇaṃ juhoti saṅgrāmiṇaṃ caturhotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā caturhotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ caturhotrā vai devā indram ajanayan yatarasmin khalu vai saṅgrāma indro bhavati sa jayatīndraṃ vāvāsyaitat saṅgrāme 'jījanad jayati saṅgrāmaṃ prajākāmaṃ caturhotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā caturhotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ caturhotrā vai devā indram ajanayan prajām asmai janayati neva tv aparo 'nujāyate tejasvīva tu bhavati sarveṇa hy enam indriyeṇa janayati paśukāmaṃ pañcahotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā pañcahotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ pañcahotrā vai devāḥ paśūn asṛjanta paśūn eva sṛjate bhrātṛvyavantaṃ pañcahotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā pañcahotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ pañcahotrā vai devā asurān parābhāvayan parā pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ bhāvayati svargakāmaṃ pañcahotrā yājayec caturgṛthītam ājyaṃ kṛtvā pañcahotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ pañcahotrā vai devāḥ svar āyan svar evaiti yo yajñasya saṃsthām anu pāpīyān manyeta taṃ saptahotrā yājayet saptahotrā vai devā idaṃ samatanvan samatata tājak tādṛṅ punar bhavati yādṛk san yajate
||1.9.6||brahmavādino vadanti yad eko yajñaś caturhotātha kasmāt sarve caturhotāra ucyantā iti catvāro vā ete yajñās teṣāṃ catvāro hotāras tac caturhotṛṇāṃ caturhotṛtvaṃ caturṇām ekaḥ saṃvatsaraṃ nāśnīyāt tad vratam annaṃ vai caturhotāro 'nnavān bhavati ya evaṃ vedātha yam anūcānaṃ santaṃ nopanamet so 'raṇyaṃ paretya brāhmaṇam upadraṣṭāraṃ kṛtvā caturhotπn vyācakṣīta brahmaṇo vā etad udaraṇaṃ yac caturhotrāro brāhmaṇa upadraṣṭopadraṣṭur evānte brahmāvir akas tad enam āvirbhūtam āvidaṃ gamayaty atha yau viśapeyātām ahaṃ bhūyo vedāhaṃ bhūyo vedety eṣa vāva bhūyo veda yaś caturhotπn veda caturhotāro vai yajñasya yoniś caturhotṛbhyo 'dhi yajño nirmito nainaṃ viśaptaṃ hinasti caturhotāraṃ vaded daśame 'hann annakāmo 'nnaṃ vai caturhotāro 'nto daśamam ahar antam eva gatvānnādyam avarunddha etad vā asyaitarhy aprayuktam etad anavaruddhaṃ tad eva prayuṅkte tad avarunddha iyaṃ vai sarparājñī tasyā vā etad ukthaṃ yac caturhotāro hotā vadati stutaṃ vā etad anuśaṃsati na hi stutam ananuśastam asti
||1.9.7||devāś ca vā asurāś cāspardhanta te vai samāvad eva yajñe kurvāṇā āyan yad eva devā akurvata tad asurā akurvata tena vyāvṛtam agachaṃs te devā abruvann etemaṃ yajñaṃ tira upary asurebhyas taṃsyāmahā iti tam etāvañśa ādāyodakrāmann agnir yajurbhiḥ savitā stomair indra ukthāmadair bṛhaspatiś chandobhir iti taṃ tira upary asurebhyo 'tanvata tam eṣāṃ yajñam asurā nānvavāyaṃs tena vā enān apānudanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda tira upari bhrātṛvyād yajñaṃ tanute bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty etair eva juhuyāt samṛtayajñe caturbhiścaturbhir anvākśāyaṃ purastāt prātaranuvākasyaitāvān vai yajño yāvān eva yajñas taṃ vṛṅkte sayajño bhavaty ayajñā itara etair eva juhuyāt purastād dīkṣāyā eṣā vai pratyakṣaṃ dīkṣā tām evālabdhaitair eva juhuyāt purastād dvādaśāhasyaiṣa vai pratyakṣaṃ dvādaśāhas tam evālabdhaitair evātithyam abhimṛśed yajñenaiva yajñam ālabdha dakṣiṇato vai devān asurā yajñam ajayaṃs ta udañcaḥ patnībhiḥ sahāgnīdhraṃ prāviśaṃs tān patnībhiḥ saha prakśāya jihriyato 'surā apāvartanta tāṃs tata evānūtthāyājayaṃs tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati nāsya bhrātṛvyo gṛhān na paśūn abhyārohaty abhi bhrātṛvyasya gṛhān abhi paśūn ārohati ya evaṃ vedaitāny evāgnīdhe 'nubrūyād agnīd vai pātnīvatasya yajati tṛptā patnī reto dhatte pra prajayā ca paśubhiś ca prajāyata etair eva juhuyād antarā tvaṣṭāraṃ ca patnīś ca saṃvatsaraṃ prajākāmo mithunaṃ vai tvaṣṭā ca patnīś ca tvaṣṭāraṃ vā etan mithune 'pyasrāṭ prajananāya tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate vindate prajām āsya vīro jāyate yadi saṃvatsaraṃ juhvan na vinden nādṛtyam
||1.9.8||prathamakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
āgneyo 'ṣṭākapālaḥ saumyaś caruḥ sāvitro dvādaśakapālaḥ sārasvataś caruḥ pauṣṇaś carur mārutaḥ saptakapālo vaiśvadevy āmikṣā dyāvāpṛthivīyā ekakapālo vājināṃ vājinam āgneyo 'ṣṭākapālaḥ saumyaś caruḥ sāvitro 'ṣṭākapālaḥ sārasvataś caruḥ pauṣṇaś carur aindrāgno dvādaśakapālo māruty āmikṣā vāruṇy āmikṣā kāya ekakapālo vājināṃ vājinam agnaye 'nīkavate prātar aṣṭākapālo marudbhyaḥ sāntapanebhyo madhyandine carur marudbhyo gṛhamedhebhyaḥ sarvāsāṃ dugdhe sāyam odanam indrasya niṣkāṣo marudbhyaḥ krīḍibhyaḥ sākaṃ raśmibhiḥ saptakapāla āgneyo 'ṣṭākapālaḥ saumyaś caruḥ sāvitro 'ṣṭākapālaḥ sārasvataś caruḥ pauṣṇaś carur aindrāgno dvādaśakapāla indrāya vṛtraghne carur vaiśvakarmaṇa ekakapāla āgneyo 'ṣṭākapālaḥ saumyaś caruḥ sāvitro 'ṣṭākapālaḥ sārasvataś caruḥ pauṣṇaś carur vāyavyā yavāgūḥ pratidhug vendrāya śunāsīrāya dvādaśakapālaḥ saurya ekakapālaḥ ṣaṭkapālaḥ puroḍāśo dhānā manthaḥ pratipuruṣaṃ puroḍāśā ekaś cādhy ādityaś caruḥ
||1.10.1||agne ver hotraṃ ver dūtyam ūrdhvo adhvaro asthād avatāṃ no dyāvāpṛthivī sviṣṭakṛd indrāya devebhyo bhavāsya ghṛtasya haviṣo juṣāṇo vīhi svāhā ||
praghāsyān havāmahe maruto yajñavāhasaḥ |
karambheṇa sajoṣasaḥ ||
mo ṣū ṇa indrātra pṛtsu devāstu sma te śuṣminn avayāḥ |
mahī cidyasya mīḍhuṣo yavyā haviṣmato maruto vandate gīḥ ||
yad grāme yad araṇye yat sabhāyāṃ yad indriye |
yad enaś cakṛmā vayaṃ yad apsaś cakṛmā vayam |
tad ekasyāpi cetasi tad ekasyāpi dharmaṇi |
tasya sarvasyāṃhaso 'vayajanam asi ||
akran karma karmakṛtaḥ saha vācā mayobhvā |
devebhyaḥ kamra kṛtvāstaṃ preta sudānavaḥ ||
pūrṇā darve parā pata supūrṇā punar āpata |
vasneva vikrīṇāvahā iṣam ūrjaṃ śatakrato ||
dehi me dadāmi te ni me dhehi ni te dadhau |
apāmityam iva sambhara ko ambādadate dadat
||1.10.2||atra pitaro mādayadhvam ||
susandṛśaṃ tvā vayaṃ vaso maghavan mandiṣīmahi ||
pra nūnaṃ pūrṇavandhuraḥ stuto yāsi vaśaṃ anu yojā nv indra te harī ||
yad antarikṣaṃ pṛthivīm uta dyāṃ yan mātaraṃ pitaraṃ vā jihiṃsima |
agnir nas tasmād enaso gārhapatyā unninetu duṣkṛtāj jātavedāḥ ||
amīmadanta pitaro namo vaḥ pitara iṣe namo vaḥ pitara ūrje namo vaḥ pitaraḥ śuṣmāya namo vaḥ pitaro rasāya namo vaḥ pitaro yaj jīvaṃ tasmai namo vaḥ pitaro yad ghoraṃ tasmai svadhā vaḥ pitaro namo namo vaḥ pitaraḥ ||
eṣā yuṣmākaṃ pitara imā asmākaṃ jīvā vo jīvantaḥ iha santaḥ syāma ||
paretana pitaraḥ somyāso gambhīrebhiḥ pathibhiḥ pūrvebhiḥ |
dadhatha no draviṇaṃ yac ca bhadraṃ rayiṃ ca naḥ sarvavīraṃ niyachata ||
ayā viṣṭhā janayan karvarāṇi sa hi ghṛṇir urur varāya gātuḥ |
sa pratyaṅṅ aid dharuṇo madhvo agraṃ svāṃ yat tanūṃ tanvām airayata ||
pratyaṅṅ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
akṣann amīmadanta hy ava priyā adhūṣata |
astoṣata svabhānavo viprā naviṣṭhayā matī yojā nv indra te harī ||
mano vyāhuvāmahe nārāśaṃsena stomena |
pitṛṇāṃ ca manmabhiḥ ||
ā na etu manaḥ punaḥ kratve dakṣāya jīvase |
jyok ca sūryaṃ dṛśe ||
punar naḥ pitaro mano dadātu daivyo janaḥ |
jīvaṃ vrātaṃ sacemahi ||
agne tam adyāśvaṃ na stomaiḥ kratuṃ na bhadraṃ hṛdispṛśam |
ṛdhyāmā tā ohaiḥ
||1.10.3||ākhuṃ te rudra paśuṃ karomy eṣa te rudra bhāgas taṃ juṣasva saha svasrāmbikayā svāhā ||
avāmba rudram adimahy ava devaṃ tryambakam |
yathā no vasyasas karad yathā naḥ śreyasas karat |
yathā no bhūyasas karad yathā naḥ prataraṃ tirād yathā no vyavasāyayāt ||
bheṣajaṃ gave aśvāya puruṣāya bheṣajam |
atho asmabhyaṃ bheṣajaṃ subheṣajaṃ yathāsati sugaṃ meṣāya meṣyai ||
tryambakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanam |
urvārukam iva bandhanān mṛtyor mukṣīya māmṛtāt ||
rudraiṣa te bhāgas tenāvasena paro mūjavato 'tīhi ||
pinākahastaḥ kṛttivāsā avatatadhanvā
||1.10.4||devāś ca vā asurāś cāsmiṃl loka āsant sa prajāpatir akāmayata prāsurān nudeya prajāḥ sṛjeyeti sa cāturmāsyāny apaśyac cāturmāsyair vai so 'surān prānudata cāturmāsyaiḥ prajā asṛjata tad ya evaṃ vidvāṃś cāturmāsyair yajate pra bhrātṛvyaṃ nudate pra prajayā ca paśubhiś ca jāyate 'gniṣṭomād vaiśvadevaṃ yajñakratuṃ nirmāya prajāpatiḥ prajā asṛjatokthyād varuṇapraghāsān yajñakratuṃ nirmāyemāḥ prajā varuṇenāgrāhayad atirātrāt sākamedhān yajñakratuṃ nirmāyendro vṛtram ahan sṛṣṭā vā anyāḥ prajā āsann asṛṣṭā anyā atha prajāpatir akāmayata prajāḥ sṛjeyeti saṃvatsaro vai yajño yajñaḥ prajāpatiḥ sa ete mithune payasī ātmann adhattodhanyaṃ ca vahyaṃ cāthaitābhyo devatābhya etāni havīṃṣi bhāgaṃ niravapat taiḥ prajā asṛjata ṛtubhyo vai tāḥ prajāḥ prājāyanta ṛtavo vā etāni pañca havīṃṣi pañca hy ṛtavas tataḥ prajāyate 'gnir eva prāvāpayat somo vai reto 'dadhān mithunaṃ vā agniś ca somaś ca savitā prāsuvat prajananāya saṃvatsaro vai savitā dvādaśa māsāḥ saṃvatsaras tasmād dvādaśakapālo 'tho vaiśvadevatvāyaiva dvādaśakapāla upāṃśu yajaty anirukto hi saṃvatsaraḥ sarasvaty eva sṛṣṭāsu vācam adadhāt pūṣaṇaṃ pratiṣṭhām abhyasṛjyanta vāg vai sarasvatī paśavaḥ pūṣā mithunaṃ vāk ca paśavaś ca madhyataḥ prajāpatināsṛjyantāntato mithunād viṣūcīḥ prājāyanta tan madhyata evaitat prajāpatinā sṛjyante 'thādo 'ntato mithunād viṣūcīḥ prajāyante vārtraghnāni vā etāni havīṃṣy agninā vā anīkenendro vṛtram ahan somena rājñā savitṛprasūtaḥ sarasvatyā cetrā pūṣainaṃ vīryeṇānvatiṣṭhata vijitir vā etāni havīṃṣīndro vai vṛtram ahan sa viṣvaṅ vīryeṇa vyārchat tad idaṃ sarvaṃ prāviśad apa oṣadhīr vanaspatīṃs tena devā aśrāmyaṃs tat samanayaṃs tat sānnāyyasya sānnāyyatvaṃ tad ya evaṃ vidvānt sānnāyyena yajata ṛdhnoti
||1.10.5||mithunaṃ vai dadhi ca śṛtaṃ cātha yat saṃsṛṣṭam āṇḍam iva mastv iva parīva dadṛśe garbha eva sa tapaso vai prajāḥ prājāyanta tapastvaṃ vā etad gachati yañ śṛtatvaṃ gachati tataḥ prajāyate 'thaiṣā vaiśvadevy āmikṣā prajāpatiḥ prajā asṛjata tā vaiśvadevenaivāsṛjata tasmād imā vaiśvadevīḥ prajā viśvān devān yajati stokā vai viśve devās tān vā etad yajaty atho amutaḥpradānād dhi manuṣyā yajñam upajīvanti yonir vā eṣa prajānāṃ taṃ maruto 'bhyakāmayanta tato 'ṃhogṛhītā asṛjyanta yat svatavadbhyaḥ svatvāyaiva niṣkṛtyai prajanano vā eṣa paśūnāṃ yan mārutaḥ saptakapālo bhavati sapta hi maruto viṇ maruto 'tho niravattyā eva māruto 'tho grāmyam evaitenānnādyam avarunddhe
||1.10.6||tā vaiśvadevena sṛṣṭā viṣūcīr vyudāyaṃs tāḥ prajāpatir dyāvāpṛthivīyena paryagṛhṇād yad dyāvāpṛthivīyaḥ prajānāṃ sṛṣṭānāṃ parigṛhītyai yad ekakapālas tena prājāpatyaḥ prajāpatā eva devatāsu pratitiṣṭhati yajamāno vā ekakapāla āhavanīyaḥ svargo loko yat sarvahutaṃ karoti havirbhūtam evainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati yajamānaṃ vai hūrchantaṃ prajā anuhūrchanti yajamānaṃ pratitiṣṭhantaṃ prajā anupratitiṣṭhanty ṛjur hotavyaḥ pratiṣṭhityai sarvahutaṃ karoti pratiṣṭhityai yajamāno vā ekakapālaḥ paśavo ghṛtaṃ tad abhipūryaḥ paśubhir evainaṃ samardhayati yad abhipūrayed adharam enaṃ paśubhyaḥ kuryād abhuñjanta enaṃ paśavā upatiṣṭheyur āviḥpṛṣṭhaḥ kāryaḥ paśubhya evainam uttaram akar bhuñjanta enaṃ paśavā upatiṣṭhate tan na sūrkṣyam abhipūrya eva na hi paśavo na bhuñjanti yat prāṅ padyeta yajamānaḥ pramīyeta yad dakṣiṇā prajām asya nirdahed yat pratyaṅ patnī pramīyeta yad udaṅ paśūn asya nirdahed yad uttānaḥ patet parjanyo 'varṣukaḥ syāt punarādāyābhighārya hotavyo yajamānasya pratiṣṭhityai varo dakṣiṇā varenaiva varaṃ spṛṇoty ātmā hi varas tredhāsannaddhaṃ barhir bhavati tredhāsannaddha idhmas tredhāvihitāni cāturmāsyāni saṃvatsaraṃ vai cāturmāsyāni saṃvatsareṇāgniṃ manthanty agniṃ vai prajā anuprajāyante prajanano vā eṣa mathyate 'tho vṛṣāṇaṃ vā etad yajamānāya janayanti vasantā yaṣṭavyaṃ prajananāya pravaṇe yaṣṭavyaṃ prajananāya nottaravedim upavapanti prajananāya prasvo bhavanti pra mā janayānīti paśavo vai pṛṣadājyaṃ nānārūpā vai paśavas tasmān nānārūpam āgneyaṃ ghṛtam aindraṃ dadhy aindrāgnaṃ pṛṣadājyaṃ devatayā prāṇāpānau vā indrāgnī mithunaṃ prāṇāpānau mithunayonayaḥ prajā mithunāt khalu vai prajāḥ paśavaḥ prajāyante tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate yadi vasantā yajeta dvir upastṛṇīyāt sakṛd abhighārayed oṣadhayo vai paśava oṣadhīṣv eva paśūn pratiṣṭhāpayati yadi prāvṛṣi yajeta sakṛd upastṛṇīyād dvir abhighārayed vṛṣṭyaiva paśūn abhijigharti
||1.10.7||prāṇebhyo vai tāḥ prajāḥ prājāyanta prāṇā vā etāni nava havīṃṣi nava hi prāṇā ātmā devatā tataḥ prajāyate nava prayājā navānuyājā dvā ājyabhāgav aṣṭau havīṃṣy agnaye samavadyati vājino yajati tat triṃśas triṃśadakṣarā virāḍ virājy eva pratitiṣṭhati virājo vai yoneḥ prajāpatiḥ prajā asṛjata virājo vā etad yoner yajamānaḥ prajāyate triṃśattriṃśad vai rātrayo māso yo māsaḥ sa saṃvatsaraḥ saṃvatsaraḥ prajāpatis tat prajāpateś ca vā etad virājaś ca yoner mithunād yajamānaḥ prajāyata ekaikayā vā āhutyā dvādaśadvādaśa rātrīr ayuvata tā yāvatīḥ saṅkhyāne tāvatīḥ saṃvatsarasya rātrayaḥ saṃvatsaram eva bhrātṛvyād yuvate vaiśvadevena caturo māso 'yuvata varuṇapraghāsaiḥ parāṃś caturaḥ sākamedhaiḥ parāṃś caturas tān eva bhrātṛvyād yuvata ṛtuyājī vā anyaś cāturmāsyayājy anyo yo vasanto 'bhūt prāvṛḍ abhūñ śarad abhūd iti yajate sa ṛtuyājy atha yas trayodaśaṃ māsaṃ sampādayati trayodaśaṃ māsam abhiyajate sa cāturmāsyayājy ṛjūṃs trīn iṣṭvā caturtham utsṛjeta ṛjū dvau parā iṣṭvā tṛtīyam utsṛjeta ye vai trayaḥ saṃvatsarās teṣāṃ ṣaṭtriṃśat pūrṇamāsā yau dvau tayoś caturviṃśatis tad ye 'mī ṣaṭ triṃśaty adhi tān asyāṃ caturviṃśatyām upasampādayaty eṣa vāva sa trayodaśo māsas tam evaitat sampādayati tam abhiyajate vaiśvadevena yajeta paśukāmo na varuṇapraghāsair na sākamedhaiḥ sarvo vai puruṣaḥ sāhasro jāyate yāvattarasaṃ tv evaiti prajananaṃ vā etad dhavir yad vaiśvadevaṃ yad vaiśvadevena yajate prajananāya vā etad yajate svāṃ mātrāṃ gachānīti sa yadā sahasraṃ paśūn gached atha varuṇapraghāsair yajeta yad evādaḥ sahasram agaṃs tasyaitad aṃho 'vayajati
||1.10.8||virāḍ : fn ⟨ virāj
eva : fn emended| ed|: virājeva
yajeta : fn emended| ed|: yajate
yad barhiḥ prayājeṣu yajaty oṣadhīs tad yajati yad barhir anuyājeṣu phalaṃ tad yad barhir vāritīnāṃ yad evādaḥ phalāt prajāyate tad etad yajati yad dura upasthaṃ tad yad uṣāsānaktā vyuṣṭiṃ caiva nimruktiṃ ca yaj joṣṭrī yad eva jātaṃ ca janiṣyamāṇaṃ ca yad ūrjāhutī yad evātti ca pibati ca yad daivyā hotāreme eva yat tisro devīr vāg vai tisro devīr vācaṃ vā etad yajaty atho chandāṃsi vai vāk chandāṃsi vā etad yajati tanūnapād vai yajño 'prasṛto narāśaṃsaḥ prasṛtas tasmāt tanūnapātaṃ prayājeṣu yajaty aprasṛto hi tarhi yajñas tasmād u narāśaṃsam anuyājeṣu yajati prasṛto hi tarhi yajño vanaspatiṃ yajati somo vai vanaspatiḥ saumīr imāḥ prajāḥ prajāsv eva rasaṃ dadhāti tvaṣṭāraṃ yajati tvaṣṭā hi rūpāṇi vikaroti vājino yajati paśavo vai vājinas tān vā etad yajaty atho chandāṃsi vai vājinaś chandāṃsi vā etad yajati paśavo vai vājinas tan na saṃsthāpyaṃ yat saṃsthāpayet tān eva saṃsthāpayed asaṃsthitā hy ete sadadi prajāyante na vā eṣa suyajña iva saṃsthite hi prahṛteṣu paridhiṣu juhoti yad avyavānan yajati tena yajñaḥ kriyate 'nuyajati samiṣṭyā eva pratiṣṭhityai barhir anuṣiñcan gṛhṇāty ṛṣabheṣv eva reto dadhāty ūrdhvajñur āsīno yajaty ūrdhvajñavo hi paśavaḥ paśuṣu reto dadhaty atho jūrdhvajñur hi prajāpatiḥ prajā asṛjata digbhyo juhotīmā eva diśo rasena vyunatti prācīm uttamāṃ juhoti prācīm eva diśaṃ punar upāvartante samupahvayante somapītha iva hy eṣa ṛtvijaḥ prāśnanti ||
vājino me yajñaṃ vahān || iti samāvañśo bhakṣayanti samāvañśa eva vājaṃ vibhajanta ātmanā prāśnāty ātmann eva vājaṃ dhatte
||1.10.9||tā vaiśvadevena sṛṣṭās tasmiṃs taruṇimani varuṇo 'gṛhṇāt tad āhur ati vai tāḥ prajāpatim acaraṃs tā aticarantīr varuṇenāgrāhayat tasmāt pitā nāticaritavā iti vaiśvadevena vai prajāpatiḥ prajā asṛjata tasya maruto havyaṃ vyamathnata tato 'ṃhogṛhītā asṛjyanta tābhyo bheṣajam aichat tad vā ātmann evaichat sa etat paya ātmano 'dhi niramimīta tenābhyo 'ṃho 'vāyajat tad aṃhaso vā eṣāveṣṭir yad varuṇapraghāsā yad varuṇapraghāsair yajate sarvasyāṃhaso 'veṣṭyai jagdhād vai tāḥ prajā varuṇo 'gṛhṇāt tasmād varuṇapraghāsā yāvat kumāre 'mṇo jāta enas tāvad asminn eno bhavati yo varuṇapraghāsair yajate sāvitro 'ṣṭākapālo bhavati gāyatro vai devānāṃ savitā dvādaśakapāla aindrāgno devatayā yad vai tad varuṇagṛhītā avevlīyanteva tad āsv indrāgnī balam adhattāṃ śithirā vai tāḥ prajā varuṇo 'gṛhṇāt tāsv indrāgnī balam adhattam ojo vai vīryam indrāgnī ojo vā etad vīryaṃ madhyataḥ prajānāṃ dhīyate na vai tāḥ prāṇaṃs tā aprāṇatīr varuṇo 'gṛhṇāt prāṇāpānau vā indrāgnī prāṇāpānau vā etan mukhataḥ prajānāṃ dhīyate athaitāni pañca havīṃṣi santatyai niravattyai mārutī nirvaruṇatvāya vāruṇī kantvāya kāyo yad vai tad varuṇagṛhītābhyaḥ kam abhavat tasmāt kāyaḥ prajāpatir vai kaḥ prajāpatir vai tāḥ prajā varuṇenāgrāhayad yat kāya ātmana evainā varuṇān muñcati
||1.10.10||yajate : fn emended| ed|: yajeta
ṛtaṃ vai satyaṃ yajño 'nṛtaṃ stry anṛtaṃ vā eṣā karoti yā patyuḥ krītā saty athānyaiś caraty anṛtam eva niravadāya ṛtaṃ satyam upaiti yan mithuyā pratibrūyāt priyatamena yājayed atha yad vācayati medhyām evaināṃ karoty āmapeṣā bhavanti sarvasyāṃhaso 'veṣṭyai yad bhṛjyeyur anaveṣṭam aṃhaḥ syāt pātrebhyo vai tāḥ prajā varuṇo 'gṛhṇād yat pātrāṇi pātrebhya evainā varuṇān muñcati pratipuruṣaṃ bhavanti pratipuruṣam evāṃho 'vayajaty ekam adhi bhavati garbhebhyas tena niravadayate 'nnād vai tāḥ prajā varuṇo 'gṛhṇāc chūrpeṇānnaṃ bibhrati tasmāñ śūrpeṇa juhutaḥ strīpuṃsau juhuto mithunā eva prajā varuṇān muñcataḥ purastāt pratyañcau tiṣṭhantau juhutaḥ purastād evāṃho 'vayajato yat prātrāṇi ya eva dvipādaḥ paśavo mithunās teṣām etat purastād aṃho 'vayajato 'tha yan meṣaś ca meṣī ca ya eva catuṣpādaḥ paśavo mithunās teṣām etad upariṣṭād aṃho 'vayajata ubhayata evāṃho 'vayajataḥ purastāc copariṣṭāc ca
||1.10.11||yad vai prajā varuṇo gṛhṇāti śamyaṃ caiva yavaṃ cāpi na gṛhṇāti hemanto hi varuṇo yā evāvaruṇagṛhītau tābhyām evainā varuṇān muñcati varuṇo vai yavo varuṇadevatyaḥ svenaivainā bhāgadheyena varuṇān muñcaty anṛtād vai tāḥ prajā varuṇo 'gṛhṇād yad etā anṛtapaśū anṛtād evainā varuṇān muñcato mithunau bhavato mithunā eva prajā varuṇān muñcato lomaśau bhavato medhyatvāya ye hi paśavo loma jagṛhus te medhaṃ prāpuḥ śamīparṇāni bhavanti śantvāya bhūrjo vai nāmaiṣa vṛkṣaḥ kāryā etasya srucaḥ prajāpatir vā annādyam avarundhaṃ nāśaknot tañ śatedhmenāvārunddha paraḥśatāni kāryāṇy annādyasyāvaruddhyai sahasredhmo ha tv evāṃhaso 'veṣṭiṃ vivyāca paraḥsahasrāṇi kāryāṇi sarvasyāṃhaso 'veṣṭyai yadā pātrāṇi juhvaty athāgniṃ sammārṣṭi yasminn evāṃho 'vāyākṣus tasminn utpūte devatā yajā itīndro vai yatīnt sālāvṛkeyebhyaḥ prāyachat teṣāṃ vā etāni śīrṣāṇi yat kharjūrāḥ somapītho vā eṣo 'syā udaiṣad yat karīrāṇi saumyāni vai karīrāṇi saumī ha tv evāhutir amuto vṛṣṭiṃ cyāvayati yat karīrāṇi bhavanti vṛṣṭyā annādyasyāvaruddhyai
||1.10.12||evāṃhaso : fn ks|36|6:74|1: ha tvā aṃhaso
prajāpater vā etaj jyeṣṭhaṃ tokaṃ yat parvatās te pakṣiṇa āsaṃs te parāpātam āsata yatrayatrākāmayantātha vā iyaṃ tarhi śithirāsīt teṣām indraḥ pakṣān achinat tair imām adṛṃhad ye pakṣā āsaṃs te jīmūtā abhavaṃs tasmād ete sadadi parvatam upaplavante yonir hy eṣām eṣa tato yaḥ prathamo rasaḥ prākṣarat tāni karīrāṇy abhavaṃs tad etad ut prāvṛṣi jīmūtāḥ plavante yajante varuṇapraghāsaiḥ karīrāṇi bhavanti vṛṣṭiṃ taiḥ santanoti tasmāt tarhi bhūyiṣṭhaṃ varṣati vṛṣṭiṃ hi santanoti na vai vaiśvadeva uttaravedim upavapanty upātra vapanti prajātāḥ prajāḥ pratigṛbhṇād iti yeyam uttarā vedir yā atrīḥ prajās tāsām eṣā yonis tā etām anuprajāyante yeyaṃ dakṣiṇā vedir yā ādyāḥ prajās tāsām eṣā yonis tā etām anuprajāyanta ubhayīr eva prajāḥ prajanayaty atrīś cādyāś cāyaṃ vāva hastā āsīn nāyaṃ tad yeyaṃ dakṣiṇā vedis tayemam avindaṃs tasmād eṣa etasya pariveṣṭā kanīyān hi tasmāt kanīyān jyāyāṃsaṃ pariveveṣṭi same prācī bhavataḥ samau hīmau prāñcau hastā asambhinne bhavataḥ sarvasyāṃhaso 'veṣṭyai yat sambhindyur anaveṣṭam aṃhaḥ syād ekasyāṃ paścāt sambhinatty anusantatyay upemāṃ vapati nemām anvabhyārohāya kṣatraṃ vā indro viṇ maruto nānā yajataḥ pāpavasīyasasya vyāvṛttyai yad evādhvaryuḥ karoti tat pratiprasthātā karoti tasmād yad rājā karoti tad viṭ karoti na vai vaiśvadeve triṃśad āhutayaḥ santi na sākamedheṣu varuṇapraghāseṣu vāva triṃśad āhutayo vairājo vai puruṣo daśa hastyā aṅgulayo daśa pādyā daśa prāṇā yat tarhy avabhṛtham abhyavayanti yajamānasya nirvaruṇatvāya yad vai yajñasya svagākṛtiṃ na prāpnoti tad varuṇo gṛhṇāti yan niṣkāṣeṇāvabhṛtham abhyavayanti yad evātra varuṇaysya nyaktaṃ tasyaiṣā niravattir anapekṣamāṇā āyanti varuṇasyānanvavāyāya parogoṣṭhaṃ mārjayante parogoṣṭham eva varuṇaṃ niravadayanta edho 'sy edhisīmahīti nirvaruṇā eva bhūtvaidhitum upayanti samid asi samedhiṣīmahīti samiddhyā eva
||1.10.13||sambhindyur : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
anvabhyārohāya : fn emended| ed|: anvabhyārohayat| ks|36|7:74|19: anabhyārohāya
prajāḥ sṛṣṭvāṃho 'vayajya so 'kāmayata vṛtraṃ hanyām iti sa etābhir devatābhiḥ sayug bhūtvā marudbhir viśāgninānīkenopaplāyata sa vṛtram etya vṛtraṃ dṛṣṭvoruskambhagṛhīto 'nabhidhṛṣṇuvann atiṣṭhat taṃ maruto 'dhyaiyanta te 'tyaiṣaṃs tasya yadā marmāgachann athāceṣṭat saṃ vā enaṃ tad atapaṃs tasmāt sāntapanās agninā vā anīkenendro vṛtram ahaṃs tad anīkatvāyaivaiṣo 'tho agnir vai devānāṃ senānīs tat senotthāpanīyam evaitad indro vai vṛtrāya vajram udyamaṃ nāśaknot sa etaṃ marudbhyo bhāgaṃ niravapat taṃ vīryāya samatapaṃs taṃ tena vīryeṇodayachan saṃ vā enaṃ tad atapaṃs tasmāt sāntapanā madhyandine carur nirupyas tarhy ubhā antau tapati caruḥ syāt taṃ hi sarvatas tapati devā vai vṛtrasya marma nāvindan taṃ marutaḥ kṣurapavinā vyayuḥ saṃ vā enaṃ tad atapaṃs tasmāt sāntapanāḥ
||1.10.14||senotthāpanīyam : fn emended| ed|: senotthāpanīyam
te vai śvo bhūte vṛtraṃ haniṣyantā upāvasaṃs te 'bruvan kasya vāhedaṃ śvo bhavitā kasya vā pacateti ta etam odanam apacaṃs tena paśūn acikayus te 'vidur yatarān vā ima upāvartsyanti ta idaṃ bhaviṣyantīti tebhyo vā etena prātiṣṭhaṃs tān etenāyachaṃs tat paśūnāṃ vāvaiṣā yatis te vai śvovijayino 'vasaṃs te 'bruvan kasya vāhedaṃ śvo bhavitā kasya vā pacateti ta etam odanam apacaṃs te 'bruvan māhutam aśiṣmeti taṃ marudbhyo gṛhamedhebhyo 'juhavuḥ paśavo vai maruto gṛhamedhāḥ paśubhyo vai te tam ajuhavus te vai saṃyattā āsaṃs te 'surā devebhyaḥ kṣudhaṃ prāhiṇvaṃs tāṃ devāḥ pratiśrutyaitam odanam apacan sā deveṣu lokam avittvā punar asurān prāviśat tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vidvān etam odanaṃ pacati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty api prativeśaṃ paced bhrātṛvyāyaiva kṣudhaṃ prahiṇoti yad vai cāturmāsyānāṃ pākayajñasyaiva tad eṣāṃ paśavyaṃ paśavyo gṛhamedho na prayājān yajati nānuyājān na sāmidhenīr anvāhājyabhāgau yajati yajñatāyay agnaye samavadyaty agnir vai samiṣṭir agniḥ pratiṣṭhitiḥ samiṣṭyā eva pratiṣṭhiyaīḍām upahvayante paśavo vā iḍā paśavyo gṛhamedhas tasmād iḍām upahvayante niṣkāṣaṃ nidadhāty anusantatyai
||1.10.15||te : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
avittvā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
teṣāṃ vā ubhayeṣām indraḥ prāvasat te devā etam indrāya bhāgaṃ nyadadhur asmāñ śvo nihitabhāgo vṛṇatā ity ṛṣabham āhvayantīndraṃ vā etaṃ nihvayante ruvatho vaṣaṭkāro 'tho asurāṇāṃ vā etad ṛṣabham atyāhvayanty asmān prajanayād iti savatsā gāvo vasanti sākamedhatvāya stry aśnāti sākamedhatvāya yat strī nāśnīyād asākamedhāḥ syur atha yat stry aśnāti sākamedhatvāya nirṛtir vā etad yajñasya gṛhṇāti yat stry aśnāti nirṛtir hi strī nirṛtigṛhītā vai darvis taptaṃ hy avacaraty eṣa khalu vai striyā hasto yad darvir yad darvyā juhoti nirṛtigṛhītayaiva nirṛtiṃ niravadayate sa vai śvo bhūte vṛtraṃ hantum upaplāyata taṃ marutaḥ parikrīḍanta āsaṃs te 'syāptvā vyanayaṃs te 'bhyadharṣayaṃs tasmāt krīḍayas te vai saṃyattā āsaṃs te devā asurāṇāṃ param antaṃ na parāpaśyaṃs te marutaḥ krīḍīn krīḍato 'pāpaśyaṃs taj jitamanaso vā ima iti tebhyo vā etaṃ bhāgaṃ niravapaṃs tato vā ajayaṃs taj jitvā evaiṣo 'sau vā āditya indro raśmayaḥ krīḍayaḥ sākaṃ raśmibhiḥ pracarati vijityai devā vai vṛtraṃ hataṃ na vyajānaṃs taṃ marutaḥ krīḍayo 'dhyakrīḍaṃs tasmāt krīḍayo 'thaitāni pañca havīṃṣi santatyay athaiṣa aindrāgna indrāgnī evāsmai vajram anvabibhṛtām indrāgnī asmai vajram abhyavahatām athaiṣa aindra uddhāraṃ vā etam indrā udaharat vṛtraṃ hatvā tad uddhāra evāsyaiṣa bhāga eva tasmād rājā saṅgrāmaṃ jitvodājam udajate 'thaiṣa vaiśvakarmaṇo viśvāni me karmāṇi kṛtāny āsann iti viśvakarmā hi so 'bhavad vṛtraṃ hatvāthaiṣa āghāra āhutīnāṃ santatyai triṃśatvāya
||1.10.16||krīḍato : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prajāḥ sṛṣṭvāṃho 'vayajya vṛtraṃ hatvā te devā amṛtatvam evākāmayanta svargo vai loko 'mṛtatvaṃ saṃvatsaraḥ svargo loko yad dvādaśāhutayo 'mṛtatvam eva tena spṛṇoty āpad vā etat saṃvatsaram ati vā etat saṃvatsaram akramīd yad dvādaśāhutayaḥ saṃvatsaram eva punar abhiparyāvartata āpad vā etat saṃvatsaraṃ saṃ vā etat saṃvatsaram akṛkṣad yat ṣaṭṣaṭ sampādayati ṣaḍ vā ṛtavas tān vā etat sampādayati tān apipādayati tān apipadyamānān anvapipadyata āpad vā etat saṃvatsaraṃ pitaro vā ṛtavas tān vā etat prajanayati tān prajāyamānān anu prajāyate tataḥ prajāyata etad vā asya saṃvatsaro 'bhīṣṭo 'bhūd abhīṣṭā ṛtavo 'tha vā asya pitaro 'nabhīṣṭā yad eṣa pitṛyajñas tenaivāsya pitaro 'bhīṣṭāḥ prītā bhavanti dakṣiṇato nirupyaṃ dakṣiṇā hi pitṛṇām atho āhur ubhayata eva nirupyam ity ubhaye hījyante tan na sūrkṣyaṃ dakṣiṇata eva nirupyaṃ dakṣiṇā hi pitṛṇāṃ ṣaṭkapālaḥ puroḍāśo bhavati ṣaḍ vā ṛtavas ta evāsyaitenābhīṣṭāḥ prītā bhavanti na vai dhānābhir na manthena yajño yad eṣa puroḍāśas tena yajño 'thaitā dhānāḥ svadhā vā etā amuṣmiṃl loke 'tho aparimitā vai saṃvatsarasya rātrayas tā evāsyaitābhir abhīṣṭāḥ prītā bhavanti na vai dhānābhir na puroḍāśena pitṛyajño yad eṣa manthas tena pitṛyajño 'bhivānyāyā gor dugdhe syāt sā hi pitṛṇāṃ nediṣṭhaṃ dakṣiṇāsīnā upamanthati dakṣiṇā hi pitṛṇām ekayopamanthaty ekā hi pitṛṇām ikṣuśalākayopamanthati sā hi pitṛṇāṃ na prācy uddhatyā pitṛyajño hi na dakṣiṇā yajño hy ubhe diśā antaroddhanty ubhaye hījyanta upamūlaṃ barhir dāti tena pitṛṇāṃ yad ṛtemūlaṃ tena devānām ubhaye hījyante pariśrayanty antarhitā vā amuṣmād ādityāt pitaro 'tho antarhitā hi devebhyaś ca manuṣyebhyaś ca pitaras tasmāt pariśrayanti samantaṃ barhiḥ paristṛṇāti samantaṃ hīma ṛtavaḥ pariviṣṭā atho samantān mā pitaro 'bhisamāgachān ity amuṣmin vai pūrvasminn itarā devatā ijyante yat tatra juhuyād āhutīḥ saṃsṛjet samadaṃ kuryād gārhapatye śṛtaṃ kurvanti yajñatāyay odanapacanād agnim āharanti tat svin nānyatā āharanti
||1.10.17||pitṛyajñas : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
uśantas tvā havāmaha uśantaḥ samidhīmahi |
uśann uśata āvaha pitṝn haviṣe attave ||
ity anvāhośanto hi pitaro 'nuṣṭubham anvāhānto vā anuṣṭub antaḥ pitaras tasmād anuṣṭubham anvāhaikām anvāhaikalokā hi pitaras trir anvāha tṛtīye hi loke pitaro yad ekām anvāha tena pitṛṇāṃ yat tris tena devānām ubhaye hījyante na hotāraṃ vṛṇīte nārṣeyaṃ mṛtyor evainā utsṛjaty apabarhiṣaḥ prayājān yajati prajā vai barhiḥ prajā eva mṛtyor utsṛjati saṃvyayate vai manuṣyebhyaḥ kariṣyan dakṣiṇato devebhyā upavyayate 'thātra prācīnāvītena bhavyaṃ vyāvṛttyai dakṣiṇato 'vadāyodaṅṅ atikramya dakṣiṇā tiṣṭhan juhoti dakṣiṇā hi ptṛṇāṃ somam agre yajati somo vai pitṛṇāṃ devatā pitṛdevatyaḥ somo yat somaṃ pitṛmantaṃ yajati somapāṃs tat pitπn yajati yad barhiṣado yajvanas tad yad agniṣvāttān gṛhamedhinas tad yad agniṃ kavyavāhanaṃ dve vā agnes tanvau havyavāhanyā devebhyo havyaṃ vahati kavyavāhanyā pitṛbhyaḥ samiṣṭyā eva pratiṣṭhityai dve vai devānāṃ yājyānuvākye prāṇyayā yachati gamayaty anyayāthātra tisraḥ kāryāḥ pare hi devebhyaḥ pitaras tad yaiṣā tṛtīyāty evaitayā prādāt pañca kṛtvo 'vadyati pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha ||
prācīnāvītena : fn emended| ed|: prācīnāvavītena
svadhā namaḥ || iti vaṣaṭkaroti svadhākāraḥ pitṛṇāṃ namaskāro devānām ubhaye hījyante sraktiṣu nidadhāti devān vai pitṝn manuṣyā anuprapibante devān eva pitṝn ayāṭ trir nidadhāti trīn hīdaṃ puruṣān abhismas trīn parān anvācaṣṭe trayo hi pare pitā putraḥ pautro 'nusantatyai sarvāsu sraktiṣu nidadhāti sarvāsu hi dikṣu pitaraḥ sarvā evainaṃ diśo gamayati nāmuṣyāṃ nidadhāti yad amuṣyāṃ nidadhyān mṛtyunaināḥ pariveśayet tām evānūdyanty atha yat tasyāṃ nimārṣṭi tām eva tena prīṇāti
||1.10.18||abhismas : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
atra pitaro mādayadhvam ity uktvā parāyanti ta āhavanīyam upatiṣṭhante susandṛśaṃ tvā vayam ity ā tamitos tiṣṭhanty agnim evopadraṣṭāraṃ kṛtvāntaṃ prāṇasya gachanty amīmadanta pitarā ity uktvā prapadyante ta ūrṇāṃ daśāṃ vā nyasyanti yad evātra nigachanti tasyaiṣā niravattiḥ paretana pitaraḥ somyāsā ity āhānuṣaktā vā etān pitaraḥ syur vyāvṛttyai samantam apaḥ pariṣiñcan paryeti mārjanam evaiṣāṃ tad apariṣiñcan punaḥ paryety amuṃ vā ete lokaṃ nigachanti ye pitṛyajñena caranti prajāpatis tv evaināṃs tatā unnetum arhati yat prājāpatyām ṛcam anvāha prajāpatir evaināṃs tatā unnayaty atha yad apariṣiñcan punaḥ paryety amuṃ vā etaṃ lokaṃ punar upāvartante pitṝn vā etad yajño 'gan pāṅkto yajño yat paṅktyā punar āyanti sahaiva yajñenāyanti manasvatībhir āyanti mana eva punar upahvayante
||1.10.19||etad vā asya saṃvatsaro 'bhīṣṭo 'bhūd abhīṣṭā ṛtavo 'tha vā asya rudrā anabhīṣṭā yad ete tryambakās tenaivāsya rudrā abhīṣṭāḥ prītā bhavanty ekakapālā bhavanti na vai puruṣaḥ kapālair āpya ekadhaivainam āpnoty atho ekā vā iyam asyām eva pratitiṣṭhaty abhighāryā3 nābhighāryā3 iti mīmāṃsante yad abhighārayed rudrāyāsya paśūn apidadhyāt tan na sūrkṣyam abhighāryā eva na hi havir anabhighṛtam asty ekolmukaṃ haranty ekolmukaṃ hi rudrāṇāṃ dhūpāyad dharanti dhūpāyad dhi rudrāṇām etāṃ diśaṃ haranty eṣā hi rudrāṇāṃ dik parācīnaṃ haranti parāñcam eva rudraṃ haranty ākhuṃ te rudra paśuṃ karomīty ākhukirā ekam upavapati paśubhyas tena niravadayate tasmāt tān paśupatir ghātukaś catuṣpathe yājayec catuṣpathe vai rudrāṇāṃ gṛhā gṛheṣv eva rudraṃ niravadayata eṣa te rudra bhāgas taṃ juṣasva saha svasrāmbikayā svāheti śarad vai rudrasya yoniḥ svasāmbikaitāṃ vā eṣo 'nvabhyavacarati tasmāñ śaradi bhūyīṣṭhaṃ hanti tayaivainaṃ saha niravadayate madhyamaparṇena juhoti tad dhy arakṣohatam āraṇyena juhoty araṇya eva rudraṃ niravadayate yat pātreṇa juhuyād rudraṃ prajāsv anvavanayet tasmād āraṇyena juhoty avāmba rudram adimahīty anṛṇā evābhūvan bheṣajaṃ gave aśvāya puruṣāya bheṣajam ity anṛṇā eva bhūtvā bheṣajam akrata tryambakaṃ yajāmahā iti pariyanti tatrāpi patikāmā paryeti pativedanam evāsyās tat tān ūrdhvān udasya pratilabhante bhagam eva pratilabhante tān yajamānāya samāvapanti bhagam evāsmai samāvapanti yā patikāmā syāt tasyai samāvapeyur bhagam evāsyai samāvapanti tān mūte kṛtvā vṛkṣa āsañcati ||
arakṣohatam : fn emended| ed|: arakṣohatam
evābhūvan : fn emended| ed|: evābhuvan
rudraiṣa te bhāgas tenāvasena paro mūjavato 'tīhi pinākahastaḥ kṛttivāsā avatatadhanvā || iti girir vai rudrasya yonir ato vā eṣo 'nvabhyavacāraṃ prajāḥ śamāyate svenaivainaṃ bhāgadheyena svaṃ yoniṃ gamayaty anapekṣamāṇā āyanti rudrasyānanvavāyāya parogoṣṭhaṃ mārjayante parogoṣṭham eva rudraṃ niravadayante 'mbī vai strī bhaganāmnī tasmāt tryambakā yasya vai havir apratiṣṭhitam apratiṣṭhitaḥ so 'pratiṣṭhitā asya tryambakā ādityaṃ ghṛte caruṃ nirvapet punar etya gṛheṣv iyaṃ vā aditir iyaṃ pratiṣṭhā yad ādityo 'syām eva pratitiṣṭhati
||1.10.20||prathamakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
devasya vayaṃ savituḥ prasave satyasavanasya bṛhaspater vājino vājajito vājaṃ jeṣma
||1.11.1||vājaṃ vājino jayatādhvānaṃ skabhnuvanto yojanā mimānāḥ ||
kāṣṭhāṃ gachata ||
śaṃ no bhavantu vājino haveṣu devatātā mitadravaḥ svarkāḥ |
jambhayanto 'hiṃ vṛkaṃ rakṣāṃsi sanemy asmad yuyavann amīvāḥ ||
vājevāje 'vata vājino no dhaneṣu viprā amṛtā ṛtajñāḥ |
asya madhvaḥ pibata mādayadhvaṃ tṛptā yāta pathibhir devayānaiḥ ||
te no arvanto havanaśruto havaṃ viśve śṛṇvantu vājino mitadravaḥ |
sahasrasā medhasātā saniṣyavo maho ye dhanā samitheṣu jabhrire ||
eṣa sya vāji kṣipaṇiṃ turaṇyati grīvāyāṃ baddho apipakṣa āsan |
kratuṃ dadhikrām anu saṃsaniṣyadat pathām aṅkāṃsy anv āpanīphaṇat ||
uta smāsya dravatas turaṇyataḥ parṇaṃ na ver anu vāti pragardhinaḥ |
śyenasyeva dravato aṅkasaṃ pari dadhikrāvṇaḥ sahorja taritrataḥ
||1.11.2||ā mā vājasya prasavo jagamyād ā mā dyāvāpṛthivi viśvaśambhū |
ā mā ganta pitaro viśvarūpā ā mā somo amṛtatvena gamyāt ||
indrāya vācaṃ vadatendrāya vācaṃ saṃvadatendraṃ vājaṃ jāpayatendra vājaṃ jayeyaṃ vaḥ sā satyā saṃvāg abhūd yām indreṇa samadadbhvam ajījapata vanaspataya indrāya vācaṃ vimucyadhvaṃ vājinau vājajitau vājaṃ jitvā bṛhaspater bhāgam avajighrataṃ vājinau vājajitau vājaṃ jitvā bṛhaspater bhāge nimṛjyethāṃ svo rohāvehi svo rohāvehi svo rohāvāyur yajñena kalpate prāṇo yajñena kalpate cakṣur yajñena kalpate śrotraṃ yajñena kalpate mano yajñena kalpate vāg yajñena kalpate brahmā yajñena kalpate pṛṣṭhaṃ yajñena kalpate svar yajñena kalpate yajño yajñena kalpate vājāya svāhā prasavāya svāhāpijāya svāhā kratave svāhāharpataye svāhā vākpataye svāhā vasave svāhā svar mūrdhā vaiyaśano vyaśyann āntyo 'ntyo bhauvano bhuvanasya pataye 'dhipataye svāhānnāya tvā vājāya tvā vājajityāyai tveṣe tvorje tvā rayyai tvā poṣāya tvā svar devā agāmāmṛtā abhūma prajāpateḥ prajā abhūma
||1.11.3||vaiyaśano : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agne achā vadeha naḥ pratyaṅ naḥ sumanā bhava |
pra no yacha viśaspate dhanadā asi nas tvam ||
pra no yachatv aryamā pra bhagaḥ pra bṛhaspatiḥ |
pra devāḥ prota sūnṛtā pra vāg devī dadātu naḥ ||
aryamaṇaṃ bṛhaspatim indraṃ dānāya codaya |
vācaṃ viṣṇuṃ sarasvatīṃ savitāraṃ ca vājinam ||
somaṃ rājānaṃ varuṇam agnim anvārabhāmahe |
ādityān viṣṇuṃ sūryaṃ brahmāṇaṃ ca bṛhaspatim ||
indravāyū susandṛśā suhaveha havāmahe |
yathā naḥ sarvā ij janaḥ saṅgame sumanā asat ||
vājasyemaṃ prasavaḥ suṣuve 'gre somaṃ rājānam oṣadhīṣv apsu |
sa virājaṃ paryetu prajānan prajāṃ puṣṭiṃ vardhayamāno asme ||
vājasyemāṃ prasavaḥ śiśriye divaṃ sa oṣadhīḥ samanaktu ghṛtena |
tā asmabhyaṃ madhumatīr bhavantu vayaṃ rāṣṭre jāgṛyāmā purohitāḥ vājasyedaṃ prasava ābabhūvemā ca viśvā bhuvanāni sarvataḥ |
aditsantaṃ dāpayatu prajānan rayiṃ ca naḥ sarvavīraṃ niyachatu ||
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ sarasvatyā vācā yantur yantreṇa bṛhaspatiṃ sāmrājyāyābhiṣiñcāmīndraṃ sāmrājyāyābhiṣiñcāmy upayāmagṛhīto 'si druṣadaṃ tvā nṛṣadam āyuṣadam indrāya juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvā upayāmagṛhīto 'si pṛthivīṣadaṃ tvāntarikṣasadaṃ nākasadam indrāya juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvā upayāmagṛhīto 'sy apsuṣadaṃ tvā ghṛtasadaṃ bhūtasadam indrāya juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvā upayāmagṛhīto 'si graha viśvajanīna niyantar viprāyāma te ||
yās tisraḥ prathamajā divyaḥ kośaḥ samukṣitaḥ |
tāsāṃ viśiśnānām iṣam ūrjaṃ samagrabham ||
indrāya tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvopayāmagṛhīto 'si ||
apāṃ rasam udvayasaṃ sūryāñ śukraṃ samābhṛtam |
apāṃ rasasya yo rasas taṃ te gṛbhṇāmy uttamam ||
indrāya tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvā ||
kuvid aṅga yavamanto yavaṃ cid yathā dānty anupūrvaṃ viyūya |
ihehaiṣāṃ kṛṇuta bhojanāni ye barhiṣā namauktiṃ na jagmuḥ ||
upayāmagṛhīto 'si prajāpataye tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yoniḥ prajāpataye tvā ||
ayā viṣṭhā prajāpataye tvā
||1.11.4||devā vai nānā yajñān apaśyann atha vā etaṃ sarve 'paśyaṃs tasmin vā ayatanta tasminn ājim ayus taṃ bṛhaspatir udajayad bṛhaspatir vai devānāṃ purohito yad vai purohito brāhmaṇaṃ śṛṇoti tad rājñe tenendram ayājayat sa svārājyam agacchat sa eṣa svārājyo yajñaḥ svārājyaṃ gachati ya etena yajate yad bṛhaspatir udajayat tasmād brāhmaṇo yajeta yad indram ayājayaṃs tasmād rājanyo devā vai nānā yajñān āharann imam aham imaṃ tvam ity atha vā etaṃ prajāpatir āharat tasmin vā apitvam aichanta tebhyaś chandāṃsy ujjitīḥ prāyachad atha vā etena prajāpatir ayajata sa svārājyam agachat sa eṣa svārajyo yajñaḥ svārājyam gachati ya etena yajate 'nnaṃ vai vājas tad ya evaṃ vidvān annam atti vājayati ha vā enam annam adyamānaṃ somo vai vājapeyas tad ya evaṃ vidvānt somaṃ pibati vājaṃ ha gachati yāvanto hi devāḥ somam apibaṃs te vājam agachaṃs tasmāt sarvaḥ somaṃ pipāsati vājaṃ ha gachati vāg ghi vājasya prasavaḥ sā vai vāk sṛṣṭā caturdhā vyabhavad eṣu lokeṣu trīṇi turīyāṇi paśuṣu turīyaṃ yā pṛthivyāṃ sāgnau sā rathantare yāntarikṣe sā vāte sā vāmadevye yā divi sā bṛhati sā stanayitnav atha paśuṣu tato yā vāg atyaricyata tāṃ brāhmaṇe ny adadhus tasmād brāhmaṇa ubhayīṃ vācaṃ vadati yaś ca veda yaś ca na yā bṛhadrathantarayor yajñād enaṃ tayāgachati yā paśuṣu taya ṛteyajñaṃ tad ya evaṃ vedā ha vā enam apratikśātaṃ gachati yāvatī vāk tāṃ hi veda vācā hi dīyante vācā pradīyaye yo gāthānārāśaṃsībhyāṃ sanoti na tasya pratigṛhyam anṛtena hi sa tat sanoti na mattasya yadā hi tasya mado vyety atha taṃ tat tapati
||1.11.5||saptadaśa vā ete dvayā grahāḥ prājāpatyāḥ saptadaśaḥ puruṣāḥ prājāpatyaś catvāry aṅgāni śirogrīvam ātmā vāk saptamī daśa prāṇā aṅge'ṅge vai puruṣasya pāpmopaśliṣṭo yad vyatiṣajan grahān gṛhṇāty aṅgādaṅgād evainaṃ pāpmano muñcati śrīr vai somaḥ pāpmā suropayāmā āgate kāle prāñcaḥ somair utkrāmanti pratyañcaḥ suropayāmaiḥ pāpamanaivainaṃ vipunanti tasmād āhur vājapeyayājy eva pūta iti pāpamanā hy enaṃ vipunanti deva savitaḥ prasuva yajñaṃ prasuva yajñapatiṃ bhagāyeti paruṣiparuṣi juhoty utsannayajño vā eṣa ko ha tad veda yad etasya kriyate yan na sarvatvāyaiva prasavāya vājasya nu prasave mātaraṃ mahīm iti ratham upāvaharatīyaṃ vā aditir anayaivainaṃ prasūtaṃ savitrā copāvaharati vājasyojjityay apsv antar amṛtam apsu bheṣajam ity aśvānt snapayanty apsujā vā aśvāḥ svād evainān yoner janayanti vāyur vā tvā manur vā tveti yunakti na vā etan manuṣyā yoktum arhanti devatābhir evainān yunakty apāṃ napād āśuhemann iti rarāṭāni pratimārṣṭi pūrvam eva yajur uditam anu vadati dundubhīn nihrādayanti vāg vā eṣaikāraṇyaṃ prāviśat tām evojjayaty atho yā vanaspatiṣu vāk tām evāvarunddhe saptadaśaḥ sarvo bhavati prajāpatir vai saptadaśaḥ prajāpatim evāpnoty utsannayajño vā eṣa saṃvatsarād vā adhy utsannayajño 'varudhyate saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe
||1.11.6||devasya savituḥ prasave satyasavaso varṣiṣṭhaṃ nākaṃ ruheyam iti brahmā rathacakraṃ sarpati savitṛprasūta eva vajraṃ sarpati vājasyojjityay atho prajāpatir vai brahmā yajñasya prajāpatir evainaṃ vajrād adhi prasuvati vājasyojjityai sāma gāyate satyaṃ vai sāma satyenaivojjayaty ujjitir vājayaty annaṃ vai vājo 'nnādyasyojjityai devasya vayaṃ savituḥ prasave satyasavanasya bṛhaspater vājino vājajito vājaṃ jeṣmeti ratham abhyātiṣṭhati savitṛprasūta eva ratham abhyātiṣṭhati vājasyojjityai vājinām ṛco 'nvāha vājasyojjityay ājiṃ dhāvanti vājasyojjityay anudiṣṭai rathair dhāvanti dakṣiṇayaiva svargaṃ lokam eti yad anudiṣṭai rathair dhāvanti dakṣiṇayā vā etad yajamānaḥ saha svargaṃ lokam ety athaiṣa naivāraḥ saptadaśaśarāvo devā oṣadhīṣu pakvāsv ājim ayus tā bṛhaspatir udajayat sa etān nivārān nyavṛṇīta tan nivārāṇāṃ nivāratvaṃ bṛhaspatir vai tā udajayat tam eva bhāginaṃ karoty ahiṃsāyai tam adhaś cātvālaṃ harantīha vā asā āditya āsīt tam ito 'dhy amuṃ lokam aharaṃs tad yato 'dhy amuṃ lokam aharan yac cātvāle 'vadadhati yajamānam eva svargaṃ lokaṃ haranty ā mā vājasya prasavo jagamyād iti ratheṣu punarāsṛteṣu juhoti yam eva vājam udajaiṣus tam ātman dhatte 'jījapata vanaspatayā indrāya vācaṃ vimucyadhvam iti rathavimocanīyaṃ juhoti yajuṣaiva yujyante yajuṣā vimucyante vājinau vājajitau vājaṃ jitvā bṛhaspater bhāgam avajighratam iti bhāginā evainā akar vājinau vājajitau vājaṃ jitvā bṛhaspater bhāge nimṛjyethām iti sarvān evainān prīṇāty ardhavaśāṃ ca suropayāmāṃś ca haranti ya ājiṃ dhāvanti tebhyo yam eva vājam udajaiṣus taṃ parikrīṇīte madhuṣṭhālaṃ brahmaṇe brahmaṇa eva tena parikrīṇīte kakubho rājaputraḥ prāśnāti vīryaṃ vai kakub vīryam evātman dhatte
||1.11.7||vājayati : fn ks|14|7:206|14: ujjitīr vācayati
svo rohāvehi svo rohāvehi svo rohāveti svar vā etad rokṣyan patnyā saṃvadate 'tho anvārambho vā eṣa yajñasya patnyā saha svarge loke bhavata āyur yajñena kalpate prāṇo yajñena kalpatā ity etāvān vai puruṣo yāvān eva puruṣas tam āpnoti sa sarvo bhūtvā svargaṃ lokam eti darbhamayaṃ vāso bhavati pavitratvāya gaudhūmaṃ caṣālaṃ prājāpatyā vai godhūmā ardhaṃ praty āsām oṣadhīnāṃ sahaivānnādyenāmuṃ lokam eti vājāya svāhā prasavāya svāheti trayodaśa vā etā āhutayas trayodaśa māsāḥ saṃvatasaraḥ saṃvatsaraṃ vāvāsmā etad upadadhāti svarge loke tasminn eva pratitiṣṭhaty annāya tvā vājāya tvā vājajityāyai tvety ūṣapuṭair arpayanti prājāpatyā vā ūṣāḥ śvaḥśvo bhūyāṃso bhavanty annādyenaivainam arpayanty eti vā eṣo 'smāl lokād yo 'muṃ lokam eti yad ūṣapuṭair arpayanti tenāsmāl lokān naiti tenāsmiṃl loke dhṛto hiraṇyam abhyavarohati tejo vai hiraṇyaṃ tejasy eva pratitiṣṭhati bastājinam abhyavarohati paśavo vai bastājinaṃ paśuṣv eva pratitiṣṭhaty annasyānnasya juhoti vājaprasavyābhir annaṃ vai vājo 'nnādyasyāvaruddhyay ubhayaṃ grāmyaṃ cāraṇyaṃ ca juhoty ubhayasyānnādyasyāvaruddhyay audumbareṇa sruveṇa juhoty ūrg vā udumbara ūrjo 'varuddhyai saptabhir juhoti sapta vai chandāṃsi chandobhir evāsmā annādyam avarunddhe 'tho vāg vai chandāṃsi vācaivāsmā annādyaṃ prayachati
||1.11.8||atho : fn emended| ed|: atha
athaite 'tigrāhyā yad evādaḥ paramannādyam anavaruddhaṃ tasyaite 'varuddhyai gṛhyante 'thaite paśavā ālabhyante yajñakratūnām avaruddhyai yad āgeyo 'gniṣṭomaṃ tenāvarunddhe yad aindrāgna ukthyaṃ tena yad aindro vṛṣṇiḥ ṣoḍaśinaṃ tena yat sārasvatī meṣī yad evādaḥ saptadaśaṃ stotram anāptam anavaruddhaṃ tad evaitayāpnoti tad avarunddhe 'thaiṣā vaśā devāś ca vā asurāś cāspardhanta neme devā āsan neme 'surās te devā etāṃ vaśām apaśyaṃs tayā lokaṃ dvitīyam avṛñjatāsuralokaṃ yasyāvadyati sa devaloko yasya nāvadyati so 'suralokas taṃ lokam evaitayā dvitīyaṃ yajamāno vṛṅkte bhrātṛvyalokam eva sārasvaty anyeṣām uttamā bhavati sārasvaty anyeṣāṃ pratahamā vāg vai sarasvatī vācā yajñaḥ santato vācaiva yajñaṃ santanoti yad vai yajñasya vidvān na karoti yac cāvidvān antareti tac chidraṃ tad vācaiva sarasvatyā kalpayaty aniruktaḥ prātaḥsavaḥ prajāpatim eva tenāpnoti viyonir vai vājapeyaḥ prājāpatyaḥ san niruktasāmā yad aniruktaḥ prātaḥsavas tena sayoni rathantaraṃ sāma bhavaty āśīyā ujjityay atho iyaṃ vai rathantaram asyām eva sūyate vājavatīr mādhyandine pavamāne bhavanty annaṃ vai vājo 'nnādyasyāvaruddhyai citravatīr ārbhave pavamāne bhavanti svargasya lokasya samaṣṭyai śipiviṣṭavatīṣu stuvata eṣā vai prajāpateḥ paśuṣṭhās tanūr yañ śipiviṣṭaṃ tasmāñ śipiviṣṭavatīṣu stuvata āṣṭādaṃṣṭram uttamam ukthānāṃ bhavaty uttare eva stotre abhisantanoti yad vai yajñasyātiricyate 'muṃ taṃ lokam abhyatiricyate bṛhat tv evāmuṃ lokam āptum arhatīndriyaṃ vai vīryaṃ bṛhad yad bṛhatā stuvate indriye vā etad vīrye tato yajñasya yajamānaḥ pratitiṣṭhati
||1.11.9||san : fn emended| ed|: sa| cf| ks|14|10:209|1
stuvate : fn sic
agnir ekākṣarām udajayad aśvinau dvyakṣarāṃ viṣṇus tryakṣarāṃ somaś caturakṣarāṃ savitā pañcākṣarāṃ pūṣā ṣaḍakṣarāṃ marutaḥ saptākṣarāṃ bṛhaspatir aṣṭākṣarāṃ mitro navākṣarāṃ varuṇo daśākṣarām indrā ekādaśākṣarāṃ viśve devā dvādaśākṣarāṃ vasavas trayodaśākṣarāṃ rudrāś caturdaśākṣarām ādityāḥ pañcadaśākṣarām aditiḥ ṣoḍaśākṣarāṃ prajāpatiḥ saptadaśo 'gnir ekākṣarayā vācam udajayad aśvinau dvyakṣarayā prāṇāpānā udajayatāṃ viṣṇus tryakṣarayā trīṇ imāṃl lokān udajayat somaś caturakṣarayā catuṣyadaḥ paśūn udajayat savitā pañcākṣarayā pañca diśā udajayat pūṣā ṣaḍakṣarayā ṣaḍ ṛtūn udajayan marutaḥ saptākṣarayā saptapadāṃ śakvarīm udajayan bṛhaspatir aṣṭākṣarayāṣṭau diśā udajayac catasro diśas catasro 'kuśalīr mitro navākṣarayā nava prāṇān udajayad varuṇo daśākṣarayā virājam udajayad indrā ekādaśākṣarayā triṣṭubham udajayad viśve devā dvādaśākṣarayā jagatīm udajayan vasavas trayodaśākṣarayā trayodaśaṃ māsam udajayan rudrāś caturdaśākṣarayā caturdaśaṃ māsam udajayann ādityāḥ pañcadaśākṣarayā pañcadaśaṃ māsam udajayann aditiḥ ṣoḍaśākṣarayā ṣoḍaśaṃ māsam udajayat prajāpatiḥ saptadaśo 'gnir ekākṣarayodajayan mām imāṃ pṛthivīm aśvinau dvyakṣarayā pramām antarikṣaṃ viṣṇus tryakṣarayā pratimāṃ svargaṃ lokaṃ somaś caturakṣarayāśrīvīr nakṣatrāṇi savitā pañcākṣarayākṣarapaṅktim udajayad yā hy akṣarapaṅktiḥ sā paṅktiś caturdhā hy etasyāḥ pañca pañcākṣarāṇi pūṣā ṣaḍakṣarayā gāyatrīm udajayac caturdhā hy etasyāḥ ṣaṭ ṣaḍakṣarāṇi marutaḥ saptākṣarayoṣṇiham udajayaṃś caturdhā hy etasyāḥ spta saptākṣarāṇi bṛhaspatir aṣṭākṣarayānuṣṭubham udajayac caturdhā hy etasyā aṣṭāṣṭā akṣarāṇi mitro navākṣarayā bṛhatīm udajayac caturdhā hy etasyā nava navākṣarāṇi varuṇo daśākṣarayā virājam udajayac caturdhā hy etasyā daśa daśākṣarāṇīndrā ekādaśākṣarayā triṣṭubham udajayac caturdhā hy etasya ekādaśaikādaśākṣarāṇi viśve devā dvādaśākṣarayā jagatīm udajayaṃś caturdhā hy etasyā dvādaśa dvādaśākṣarāṇi vasavas trayodaśākṣarayā trayodaśaṃ māsam udajayan rudrāś caturdaśākṣarayā caturdaśaṃ māsam udajayann ādityāḥ pañcadaśākṣarayā pañcadaśaṃ māsam udajayann aditiḥ ṣoḍaśākṣarayā ṣoḍaśaṃ māsam udajayat prajāpatiḥ saptadaśo 'gnayā ekākṣarayā chandase svāhāśvibhyāṃ dvyakṣarāya chandase svāhā viṣṇave tryakṣarāya chandase svāhā somāya caturakṣarāya chandase svāhā savitre pañcākṣarāya chandase svāhā pūṣṇe ṣaḍakṣarāya chandase svāhā marudbhyaḥ saptākṣarāya chandase svāhā bṛhaspataye 'ṣṭākṣarāya chandase svāhā mitrāya navākṣarāya chandase svāhā varuṇāya daśākṣarāya chandase svāhendrāyaikādaśākṣarāya chandase svāhā viśvebhyo devebhyo dvādaśākṣarāya chandase svāhā vasubhyas trayodaśākṣarāya chandase svāhā rudrebhyaś caturdaśākṣarāya chandase svāhādityebhyaḥ pañcadaśākṣarāya chandase svāhādityai ṣoḍaśākṣarāya chandase svāhā prajāpatiḥ saptadaśaḥ
||1.11.10||