Skip to content

Prathama kāṇḍa, prapāṭhaka 4

Prathama kāṇḍa, prapāṭhaka 4

prathamakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ

prathamakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ

tasya mā yajñasyeṣṭasya vītasya draviṇehāgamyād vasur yajño vasumān yajñas tasya mā yajñasya vasor vasumato vasv ihāgachatv ado māgachatv ado māgamyāt

||1.4.1||

saṃ yajñapatir āśiṣā sad asi san me bhūyāḥ pūrṇam asi pūrṇaṃ me bhūyāḥ sarvam asi sarvaṃ me bhūyā akṣitam asy akṣitaṃ me bhūyāḥ prācyā diśā devā ṛtvijo mārjayantāṃ dakṣiṇayā diśā māsāḥ pitaro mārjayantāṃ pratīcyā diśā gṛhāḥ paśavo mārjayantām udīcyā diśāpā oṣadhayo vanaspatayo mārjayantām ūrdhvayā diśā yajñaḥ saṃvatsaro mārjayatāṃ viṣṇuḥ pṛthivyāṃ vyakraṃsta gāyatreṇa chandasā nirbhaktaḥ sa yaṃ dviṣmo viṣṇur antarikṣe vyakraṃsta traiṣṭubhena chandasā nirbhaktaḥ sa yaṃ dviṣmo viṣṇur divi vyakraṃsta jāgatena chandasā nirbhaktaḥ sa yaṃ dviṣmo 'ganma svaḥ saṃ jyotiṣābhūmedam aham amuṣya prāṇaṃ niveṣṭayāmi tejo 'si sam ahaṃ prajayā saṃ mayā prajā sam ahaṃ paśubhiḥ saṃ mayā paśavo 'gne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā asthūri ṇau gārhapatyaṃ dīdāyañ śataṃ himā dvāyū rādhāṃsi samprñcānā asampṛñcānau tanvo 'sā anu mā tanv achinno divyas tantur mā mānuṣaś chedi divyād dhāmno mā chitsi mā mānuṣād jyotiṣe tantave tvā

||1.4.2||

ye devā yajñahanaḥ pṛthivyām adhy āsate |

agnir nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||

ye devā yajñamuṣaḥ pṛthivyām adhy āsate |

agnir nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||

yās te rātrayaḥ savitar devayānīḥ sahasrayajñam abhi sambabhūvuḥ |

gṛhaiś ca sarvaiḥ prajayā nv agre svo ruhāṇās taratā rajāṃsi ||

ye devā yajñahano antarikṣe adhy āsate |

vāyur nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||

ye devā yajñamuṣo antarikṣe adhy āsate |

vāyur nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||

āganma mitrāvaruṇā vareṇa rātrīṇāṃ bhāgo yuvayor yo asti |

nākaṃ gṛbhṇānāḥ sukṛtasya loke tṛtīye pṛṣṭhe adhi rocane divaḥ ||

ye devā yajñahano divy adhy āsate sūryo nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||

ye devā yajñamuṣo divy adhy āsate |

sūryo nas tebhyo rakṣatu gachema sukṛto vayam ||

yenendrāya samabharan payāṃsy uttamena haviṣā jātavedaḥ |

tenāgne tvam uta vardhayā māṃ sajātānāṃ madhye śraiṣṭhyā ā dhehi mā ||

vedo 'si vedo mā ābhara tṛpto 'haṃ tṛptas tvam ||

ghṛtavantaṃ kulāyinaṃ rāyaspoṣaṃ sahasriṇam |

vedo vājaṃ dadātu me ||

nir dviṣantaṃ nir arātiṃ daha rudrās tvāyachann ādityās tvāstṛṇan ||

gomaṃ agne 'vimaṃ aśvī yajño nṛvatsakhā sadam id apramṛṣyaḥ |

iḍāvān eṣo asura prajāvān dīrgho rayiḥ pṛthubudhnaḥ sabhāvān ||

saṃ patnī patyā sukṛteṣu gachatāṃ yajñasya yuktau dhuryā abhūtām |

āprīṇānau vijahatā arātiṃ divi jyotir uttamam ārabhethāṃ svāhā ||

abhūtām : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|

patni patny eṣa te loko namas te astu mā mā hiṃsīr yā sarasvatī veśayamanī tasyai svāhā ||

yā sarasvatī veśabhagīnā tasyās te bhaktivāno bhūyāsma ||

ayāś cāgne 'sy anabhiśastiś ca satyam it tvam ayā asi |

ayāḥ san manasā kṛtto 'yāḥ san havyam ūhiṣe 'yā no dhehi bheṣajaṃ svāhā

||1.4.3||

devān janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu pitṝn janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu manuṣyān janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatv apa oṣadhīr vanaspatīn janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu pañcajanaṃ janam agan yajñas tato mā yajñasyāśīr āgachatu pañcānāṃ tvā vātānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā diśāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā salilānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā pṛṣṭhānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi pañcānāṃ tvā pañcajanānāṃ dhartrāya gṛhṇāmi caros tvā pañcabilasya dhartrāya gṛhṇāmi ||

dhāmāsi priyaṃ devānām anādhṛṣṭaṃ devayajanam |

devavītyai tvā gṛhṇāmi ||

bhūr asmākaṃ havyaṃ devānām āśiṣo yajamānasya devatābhyas tvā devatābhir gṛhṇāmi

||1.4.4||

samṛtayajño vā eṣa yad darśapūrṇamāsau kasya vāha yakṣyamāṇasya devatā yajñam āgachanti kasya vā na bahūnāṃ samānam ahar yajamānānāṃ yaḥ pūrvedyur agniṃ gṛhṇāti sa śvo bhūte devatā abhiyajate mamāgne varco vihaveṣv astv iti pūrvam agniṃ gṛhṇāti devatā vā etat pūrvedyur agrahīt tāḥ śvo bhūte 'bhiyajate barhiṣā vai pūrṇamāse vratam upayanti vatsair amāvāsyāyāṃ purā vatsānām apākartor dampatī aśnīyātāṃ hastā avanijya dakṣiṇato 'gnim upatiṣṭhetāgne vratapate vratam ālapsya ity agnir vai devānāṃ vratapatir brāhmaṇo vratabhṛd vratapataya eva procya vratam ālabhate 'gniṃ hotāram upa taṃ huva iti yena havir nirvapsyant syāt tad abhimṛśed devatānāṃ vā eṣa graho devatā vā etad agrahīd yunajmi tvā brahmaṇā daivyeneti paridhiṣu paridhīyamāṇeṣu vaded agner vā eṣa yogo 'gnim etad yunakti yunakto 'smai havyaṃ vahaty asmāsv indra indriyaṃ dadhātv itīḍāyām upahūyamānāyāṃ vaded iḍāyā vā eṣa dohā iḍāṃ vā etad duhe 'tho indriyaṃ vā iḍendriyam evātman dhatta ām āśiṣo dohakāmā ity āśiṣo vai dohakāmā yajamānam abhisarpanti tā dakṣiṇato yajamānalokam upatiṣṭhate tā yathā dhenavo 'dugdhā apakrāmanty evam asmād āśiṣo 'dugdhā apakrāmanti ya evaṃ na vedātha ya evaṃ vedāśiṣa eva duhe sā me satyāśīr devān gamyād iti prastare prahriyamāṇe vadet satyāṃ vā etad āśiṣaṃ devān gamayitvātha varaṃ vṛṇīta etad dha sma vā āhaupāvir jānaśruteyaḥ sahasreṇeṣṭvā kam u ṣvid ato 'dhi varaṃ variṣyāmaha iti sahasreṇa yakṣīyeti ha sma vāva tataḥ purāha vi te muñcāmi raśanāṃ vi raśmīn iti paridhiṣu prahriyamāṇeṣu vaded devatā vā etat svargaṃ lokaṃ gamayitvā pratiṣṭhāpya vyamaug iṣṭo yajño bhṛgubhir iti yajñasya vā eṣa doho yajñam etad duha etad dha sma vā āha kapivano bhauvāyanaḥ kim u sa yajñena yajeta yo gām iva yajñaṃ na duhīta sudohataro hi gor iti

||1.4.5||

saṃ yajñapatir āśiṣeti yajamāno yajamānabhāgaṃ prāśnāti yajamāno vai yajñapatir yajño yajamānabhāgo yad yajamāno yajamānabhāgaṃ prāśnāti yajñapatā eva yajñaṃ pratiṣṭhāpayati yadi pravaset samiṣṭayajuṣā saha juhuyād agnā eva yajñaṃ pratiṣṭhāpayati yad dhavir nirvapsyann agnau niṣṭapaty agner eva yajñaṃ nirmimīte 'tha yad dhavir nirvapsyan yajamānāya prāha yajñapater evādhi yajñaṃ nirmimīte 'gnir vai bhūyāṃsaṃ pradahaty etaṃ vai lokaṃ yajamāno nv atimucyate yad etā āpo 'tisṛjyante 'chinnaṃ srāvāyitavyā adbhir vā etad yajamāno 'gner ātmānam antardhatte dvayā vai devā yajamānasya gṛham āgachanti somapā anye 'somapā anye hutādo 'nye 'hutādo 'nya ete vai devā ahutādo yad brāhmaṇā etaddevatya eṣa yaḥ purānījāna ete vā etasya prajāyāḥ paśūnām īśate te 'syāprītā iṣam ūrjam ādāyāpakrāmanti yad anvāhāryam anvāharati tān eva tena prīṇāti dakṣiṇataḥsadbhyaḥ parihartavā āha dakṣiṇāvataiva yajñena yajata āhutibhir eva devān hutādaḥ prīṇāti te 'smai prītā iṣam ūrjaṃ niyachanti

||1.4.6||

sad asi san me bhūyā ity āśiṣo vā etās tā evāvarunddhe pūrṇam asi pūrṇaṃ me bhūyā iti pūrṇo ha vā amutrāṅgaiḥ sambhavati sarvam asi sarvaṃ me bhūyā iti sarvo ha vā amutrāṅgaiḥ sambhavaty akṣitam asy akṣitaṃ me bhūyā ity akṣito ha vā amutrāṅgaiḥ sambhavati prācyā diśā devā ṛtvijo mārjayantām ity etā vai yajñasya mṛṣṭaya etāḥ śāntayas tā baijavāpayo vidām akraṃs teṣāṃ mṛṣṭo yajñaḥ śānto 'bhūd aghātukaḥ paśupatiḥ paśūṃs tad ya evaṃ veda mṛṣṭa evāsya yajñaḥ śānto bhavaty aghātukaḥ paśupatiḥ paśūn viṣṇuḥ pṛthivyāṃ vyakraṃsta gāyatreṇa chandaseti viṣṇumukhā vai devā asurān ebhyo lokebhyaḥ praṇudya svargaṃ lokam āyaṃs tad viṣṇumukho vā etad yajamāno bhrātṛvyam ebhyo lokebhyaḥ praṇudya svargaṃ lokam ety aganma svar iti svargam eva lokam eti saṃ jyotiṣābhūmeti jyotir hi svargo loka idam aham amuṣya prāṇaṃ niveṣṭayāmīti prāṇam evāsya niveṣṭayatītthaṃ paryāvartata evaṃ hi yajñaḥ paryāvartate 'tho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anu paryāvartate tejo 'sīty āha tejo hy agniḥ sa vai hitvā prajāṃ ca paśūṃś ca svar eti yad āha sam ahaṃ prajayā saṃ mayā prajā sam ahaṃ paśubhiḥ saṃ mayā paśava iti prajāyāṃ caiva paśuṣu ca pratitiṣṭhaty agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā ity agrahaṇau sañjīryataḥ sarvam āyur ito nārtiṃ nītaḥ putrasya nāma gṛhṇāti prajām evānu samatānīt sa vai mānuṣam evābhy upāvartate manuṣyasya hi nāma gṛhṇāti yad āhāchinno divyas tantur mā mānuṣaś chedīti divyaṃ caiva mānuṣaṃ ca samatānīd divyād dhāmno mā chitsi mā mānuṣād ity ubhā imaṃ lokaṃ jayataḥ saha svarge loke bhavataḥ

||1.4.7||

'bhūd : fn from abhūd| ed|: bhūd

iti ya eva devā yajñahanaś ca yajñamuṣaś ca pṛthivyāṃ tāṃs tīrtvāntarikṣam āruhad ya eva devā yajñahanaś ca yajñamuṣaś cāntarikṣe tāṃs tīrtvā divam agan ya eva devā yajñahanaś ca yajñamuṣaś ca divi tāṃs tīrtvā sajātānāṃ madhye śraiṣṭhyā ādhād enaṃ śiro vā etad yajñasya yat puroḍāśaḥ keśā vedo yad vedena puroḍāśaṃ sammārṣṭi yajñasya sarvatvāyātho medhyatvāya yajño vai devebhyas tiro 'bhavat taṃ devā vedenāvindaṃs tad vedasya vedatvaṃ yad vedena vedyām āste yajñam evāsmai vindati patnyai vedaṃ prayachati duranuvedo vā amutra yajño yajñam evāsmai vindati triḥ prayachati triṣatyā hi devā upasthā āsyate pumāṃsaṃ jānukā bhavati paśavo vai veda oṣadhayo hy eṣa eṣa khalu vai paśūnāṃ loko yad antarāgnī sve vā etal loke yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkte 'rdhamāse'rdhamāse vai yajño vichidyate santatam āhavanīyāt stṛṇann eti yajñasya santatyai taṃ santatam uttare 'rdhamāse 'bhiyajate gomaṃ agne 'vimaṃ aśvī yajña iti gomantam evāvimantam aśvinaṃ yajñam akar iḍāvān eṣo asura prajāvān dīrgho rayiḥ pṛthubudhnaḥ sabhāvān ity āśiṣam evāśāste saṃ patnī patyā sukṛteṣu gachatām ity eṣa vai patnyā yajñasyānvārambhaḥ saha svarge loke bhavato yā vā etasya patnī saitaṃ samprati paścād anvāste yat samprati paścād anvāsīta prajām asyā nirdahed yad āha patni patny eṣa te loka iti lokam evāsyā akar anirdāhuko 'syāḥ prajāṃ bhavati yā sarasvatī veśayamanīti veśayamanaṃ veśān evāsmai tena yachaty utāsyājīvantaḥ sajātā upāsate vācam in nv asya brāhmaṇasya vā rājanyasya vopāsmaha iti māṃsaṃ tu na paceyus tasminn agnau yat paceyuḥ kravyādaṃ kuryur na hi tasminn agnau māṃsaṃ pacanti yasminn āhutīr juhvaty ayāś cāgne 'sy anabhiśastiś cety ayā vai nāmaiṣāgneḥ priyā tanūr ayā maryādhair yeṇeti khalu vā āhur yac caivātra yajñe kriyate yac ca na yāṃ caivātra yajñasya prāyaścittiṃ vidma yāṃ ca na tasyaiṣobhayasya prāyaścittiḥ

||1.4.8||

asya : fn mittwede| ed|: vācaminvasya

devān janam agan yajña iti skannam abhimantrayeta janaṃ vā etad yajñasya gachati yat skandati jano hīyam asmad adhi yajñasya vā etaj janaṃ gatasyāśiṣam avarunddhe pañcānāṃ tvā vātānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhāyaṃ vāva yaḥ pavata eṣa yajñas tam evāgrahīt pañcānāṃ tvā diśāṃ dhartrāya gṛhṇāmītīmā eva pañca diśo 'grahīt pañcānāṃ tvā salilānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti paśavo vai salilaṃ paśūn evāgrahīt pañcānāṃ tvā pṛṣṭhānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti pṛṣṭhāny evāgrahīt tenāsya pṛṣṭhavantau darśapūrṇamāsau santatā avichinnau bhavataḥ pañcānāṃ tvā pañcajanānāṃ dhartrāya gṛhṇāmīti chandāṃsi vai pañca pañcajanāś chandāṃsy evāgrahīc caros tvā pañcabilasya dhartrāya gṛhṇāmītīme vai lokāś caruḥ pañcabila imān eva lokān agrahīt ||

dhāmāsi priyaṃ devānām anādhṛṣṭaṃ devayajanam |

devavītyai tvā gṛhṇāmi ||

iti prajñāta ājyagrahaḥ pathāgād bhūr asmākaṃ havyaṃ devānām āśiṣo yajamānasyeti bhūtim evātmana āśāste havyaṃ devebhya āśiṣo yajamānāya devatābhyas tvā devatābhir gṛhṇāmīti devatābhya evainaṃ devatābhir agrahīt

||1.4.9||

devatānāṃ vā etad āyatanaṃ yad āhavanīyo yad antarāgnī tat paśūnāṃ manuṣyāṇāṃ gārhapatyaḥ pitπṇām odanapacanaḥ sarvā ha vā asya yakṣyamāṇasya devatā yajñam āgachanti ya evaṃ veda pūrvaṃ cāgnim aparaṃ ca paristarītavā āha manuṣyāṇāṃ vai navāvasānaṃ priyaṃ navāvasānam evākar medhyatvāyāgner jihvāsi vāco visarjanam iti puroḍāśyān āvapati devatānāṃ vā eṣa graho devatā vā etad agrahīd etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśir ahutāsu vā aham āhutiṣu devatā havyaṃ gamayāmi saṃsthitena yajñena saṃsthāṃ gachānīti tad ya evaṃ vedāhutāsv evāsyāhutiṣu devatā havyaṃ gachati saṃsthitena yajñena saṃsthāṃ gachaty aulūkhalābhyāṃ vai dṛṣadā haviṣkṛd ehi || iti devā yajñād rakṣāṃsy apāghnata yad aulūkhalā udvādayanti dṛṣadau samāghnanti || haviṣkṛd ehi || ity āha rakṣasām apahatyay apaḥ praṇīya vācaṃ yachati manasā vai prajāpatir yajñam atanutaulūkhalayor udvaditor adhvaryuś ca yajamānaś ca vācaṃ yachetāṃ prajāpatir eva bhūtvā manasā yajñaṃ tanvāte na sarvāṇi saha yajñāyudhāni prahṛtyāni mānuṣaṃ tat kriyate naikamekaṃ pitṛdevatyaṃ tad dvedve saha prahṛtye yājyānuvākyayo rūpam upavasaty ubhayāṃs tena paśūn avarunddhe grāmyāṃs cāraṇyāṃś ca yad grāmyasya nāśnāti tena grāmyān avarunddhe 'tha yad āraṇyasyāśnāti tenāraṇyān atho indriyaṃ vā āraṇyam indriyam evātman dhatte na māṣāṇām aśnīyād ayajñiyā vai māṣā na tasya sāyam aśnīyād yasya prātar yakṣyamāṇaḥ syād apratijagdhena vai devā havyena vasīyobhūyam agachan pratijagdhenāsurāḥ parābhavaṃs tad apratijagdhena vā etad dhavyena yajamāno vasīyobhūyaṃ gachati parāsya bhrātṛvyo bhavati yo vai śraddhām anālabhya yajate pāpīyān bhavaty āpo vai śraddhā na vācā gṛhyante na yajuṣāti vā etā vācaṃ nedanty ati vartraṃ manas tu nātinedanti yarhy apo gṛhṇīyād imāṃ tarhi manasā dhyāyed iyaṃ vā etāsāṃ pātram anayaivainā agrahīc chraddhām ālabhya yajate na pāpīyān bhavati

||1.4.10||

brahmavādino vadanti predhmam ukṣanti pra havir idhmaḥ prathama āhutīnāṃ kasmād anyeṣāṃ haviṣāṃ yājyānuvākyāḥ santi kasmād idhmasya neti ||

agnaye samidhyamānāyānubrūhi || iti puronuvākyā sāmidhenīr yājyopavāko vaṣaṭkāro yatra vai yajñasyātiriktaṃ kriyate tad yajamānasyātiriktam ātman jāyate yad anāptaṃ vi yajñaś chidyate kṣodhuko yajamāno bhavati paridhānīyayā sāmidhenīnām uttamam idhmasya samardhayaty akṣodhuko yajamāno bhavati nāsyātiriktam ātman jāyate yo vai prajāpatiṃ saptadaśaṃ yajñe 'nvāyattaṃ veda nāsya yajño vyathate prajāpatau yajñena pratitiṣṭhati ||

o śrāvaya || iti caturakṣaram ||

astu śrauṣaṭ || iti caturakṣaram ||

ye yajāmahe || iti pañcākṣaraṃ dvyakṣaro vaṣaṭkāra eṣa vai prajāpatiḥ saptadaśo yajñe 'nvāyatto yady anuvākyāyā eti yadi yājyāyā ataś ced eva naiti nāsya yajño vyathate prajāpatau yajñena pratitiṣṭhati na vai tad vidma yadi brāhmaṇā vā smo 'brāhmaṇā vā yadi tasya vā ṛṣeḥ smo 'nyasya vā yasya brūmahe yasya ha tv eva bruvāṇo yajate taṃ tad iṣṭam āgachati netaram upanamati tat pravare pravaryamāṇe brūyāt ||

devāḥ pitaraḥ pitaro devā yo 'smi sa san yaje yo 'smi sa san karomi śunaṃ ma iṣṭaṃ śunaṃ śāntaṃ śunaṃ kṛtaṃ bhūyāt || iti tad ya eva kaś ca sa san yajate taṃ tad iṣṭam āgachati netaram upanamati ||

yajñasya tvā pramayābhimayā parimayonmayā parigṛhṇāmi || iti gāyatrī vai yajñasya pramā triṣṭub abhimā jagatī parimānuṣṭub unmaitāni vai chandāṃsi yajñaṃ vahanti tair evainaṃ parigṛhṇāti

||1.4.11||

keśinaṃ vai dārbhyaṃ gandharvāpsaraso 'pṛchan kathā yajamāno yajamānena bhrātṛvyeṇa sadṛṅṅ asīty ahaṃ vedā ity abravīt te 'bruvann aṅga no yajñaṃ vyācakṣvā iti tebhyo yajñaṃ vyācaṣṭa te 'bruvann utaitena yajamāno yajamānād bhrātṛvyāt pāpīyānt syād iti te 'bruvaṃs tathā vai te yajñaṃ vidhāsyāmo yathā yajamāno yajamānaṃ bhrātṛvyam abhibhaviṣyasīti tasmā āhutīr yajñaṃ vyadadhus tataḥ keśī ṣaṇḍikam audbhārim abhyabhavad abhi bhrātṛvyaṃ yajñena bhavati ya evaṃ veda prāṇo vā āghāraḥ pūrvārdhe hotavyo mukhata evāsya prāṇaṃ dadhāti prāṇo vā āghāro madhyato hotavyo madhyata evāsya prāṇaṃ dadhāty āghāraṃ bhūyiṣṭham āhutīnāṃ juhuyāt prāṇo vā āghāraḥ prāṇam evāsya bhūyiṣṭhaṃ karoti santatam āghāram āghārayet prāṇo vā āghāraḥ prāṇasya santatyay ūrdhvam āghāram āghārayet svargakāmasya yajamāno vā āghāro yajamānam eva svargaṃ lokaṃ gamayati yaṃ dviṣyāt tasya nyañcam āghārayet pāpīyān bhavaty abhikrāmantī vā ekāhutir apakrāmanty ekā pratiṣṭhitaikā yām abhikrāmaṃ juhoti sābhikrāmantī yām apakrāmaṃ juhoti sāpakrāmantī yāṃ samānatra tiṣṭhan juhoti sā pratiṣṭhitā yaṃ kāmayetābhitaraṃ vasīyāñ śreyānt syād iti tasyābhikrāmaṃ juhuyāt tena so 'bhitaraṃ vasīyāñ śreyān bhavaty atha yaṃ kāmayetāpataraṃ pāpīyānt syād iti tasyāpakrāmaṃ juhuyāt tena so 'pataraṃ pāpīyān bhavaty atha yaṃ kāmayeta na vasīyānt syān na pāpīyān iti tasya samānatra tiṣṭhan juhuyāt tena sa na vasīyān na pāpīyān bhavaty ṛtavo vai prayājāḥ samānatra hotavyā ṛtūnāṃ pratiṣṭhityai yāgner ājyabhāgasya sottarārdhe hotavyā tato yottarā sā rakṣodevatyā yā somasyājyabhāgasya sā dakṣiṇārdhe hotavyā tato yā dakṣiṇā sā pitṛdevatyaitad vā antarāhutīnāṃ lokaḥ kḷptā asyāhutayo yathāpūrvaṃ hūyante ya evaṃ veda dhūme juhoti tāṃ tamasi juhoti tato yajamāno 'rocuko bhavati yām aṅgāreṣu juhoti sāndhāhutis tato yajamānasya cakṣuḥ pramāyukaṃ bhavaty ubhe jyotiṣmati hotavye rocuko yajamāno bhavati nāsya cakṣuḥ pramīyate yām abrāhmaṇaḥ prāśnāti sā skannāhutis tasyā vasiṣṭha eva prāyaścittiṃ vidāñcakāra ||

bradhna pāhi || iti puroḍāśam abhimṛśed bhajatāṃ bhāgī mābhāgo bhakta brāhmaṇānām idaṃ haviḥ somyānāṃ somapānāṃ nehābrāhmaṇasyāpy asti kurvato me mā kṣeṣṭa dadato me mopadasat || iti dakṣiṇīyeṣv eva yajñaṃ pratiṣṭhāpayaty askannam avikṣubdham uta yām abrāhmaṇaḥ prāśnāti sāsya hutaiva bhavati

||1.4.12||

yasyājyam anutpūtaṃ skandati sā vai citrā nāmāhutis tato yajamānasya citraṃ pramāyukaṃ bhavati citraṃ deyaṃ saiva tasya prāyaścittir atha yasyotpūtaṃ skandati sā vai skannā nāmāhutis tato yajamānaḥ pramāyuko bhavati varo deyaḥ saiva tasya prāyaścittir atha yasya puroḍāśau duḥśṛtau bhavatas tad dhavir yamadevatyaṃ yadā tad dhaviḥ santiṣṭhetātha catuḥśarāvam odanaṃ paktvā brāhamaṇebhyo jīvataṇḍulam ivopaharet saiva tasya prāyaścittir atha yasya puroḍāśau kṣāyatas taṃ yajñaṃ varuṇo gṛhṇāti yadā tad dhaviḥ santiṣṭhetātha tad eva havir nirvaped yajño hi yajñasya prāyaścittir atha yo 'dakṣiṇena yajñena yajate taṃ yajamānaṃ vidyād adakṣiṇena hi vā ayaṃ yajñena yajate 'tha na vasīyān bhavatīty urvarā samṛddhā deyā saiva tasya prāyaścittir atha yasya kapālaṃ bhidyeta tat sandadhyād gāyatryā tvā śatākṣarayā sandadhāmi || iti vāg vai gāyatrī śatākṣarā vācaivainat sandadhāty atha yasya kapālaṃ naśyati taṃ vā iyaṃ svargāl lokād antardadhāti yadā tad dhaviḥ santiṣṭhetāthāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped ayaṃ vā agnir vaiśvānara imām eva bhāgadheyenopāsarat svargasya lokasyānantarhityay atha yasyāhutir bahiṣparidhi skandati sā vai jīvanaḍ āhutir agnīdhaṃ brūyāt ||

yajñena : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|

etāṃ saṅkaṣya juhudhi || ity agnir vai sarvā devatāḥ sarvābhir evāsya devatābhir hutaṃ bhavati pūrṇapātram agnīdhe deyaṃ saiva tasya prāyaścittir yajamāno vai juhūr bhrātṛvya upabhṛn na prakṣiṇateva hotavyaṃ yat prakṣiṇīyād yajamānaṃ prakṣiṇīyād vyṛṣateva hotavyaṃ deveṣavo vā etā yad āhutayo yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyed deveṣubhir evainaṃ vyṛṣati stṛṇuta eva paśavo vā āhutayo rudro 'gniḥ sviṣṭakṛn na saha hotavyaṃ yat saha juhuyād rudrāyāsya paśūn apidadhyād uttarārdhapūrvārdhe hotavyam āhutīnām asaṃsṛṣṭyay atho evam asya rudraḥ paśūn anabhimānuko bhavati

||1.4.13||

āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped darśapūrṇamāsā ālapsyamāno 'gnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabhya darśapūrṇamāsā ālabhate jayān u tvo juhvati devāś ca vā asurāś cāspardhanta sa prajāpatir etān jayān apaśyat tān indrāya prāyachat taiḥ saṃstambhaṃsaṃstambham asurān ajayat saṃstambhaṃsaṃstambhaṃ bhrātṛvyaṃ jayati yasyaite hūyante ||

ākūtaṃ cākūtiś ca || iti yajño vā ākūtaṃ dakṣiṇākūtiḥ ||

cittaṃ ca cittiś ca || iti mano vai cittaṃ vāk cittiḥ ||

ādhītaṃ cādhītiś ca || iti prajā vā ādhītaṃ paśavā ādhītiḥ ||

vijñātaṃ ca vijñātiś ca || ity ṛg vai vijñātaṃ sāma vijñātiḥ ||

bhagaś ca kratuś ca || iti prajāpatir vai bhago yajñaḥ kratuḥ ||

darśaś ca pūrṇamāsaś ca || iti darśapūrṇamāsā eva tad dvādaśa dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe prajāpatiḥ prāyacchaj jayān indrāya vṛṣṇa ugraḥ pṛtanāsu jiṣṇuḥ ||

dvādaśa : fn cf| 4|5|7:74|8

tebhir vājaṃ vājayanto jayema tebhir viśvāḥ pṛtanā abhiṣyāma || iti trayodaśīm āhutiṃ juhuyād asti māsas trayodaśas tam evaitayāptvāvarunddhe ||

agne balada sahā ojaḥ kramamāṇāya me dā abhiśastikṛte 'nabhiśastenyāya ||

asyā janatāyāḥ śraiṣṭhyāya svāhā || iti juhuyād yatra kāmayeta citram asyāṃ janatāyāṃ syām iti citram aha tasyāṃ janatāyāṃ bhavati śabalaṃ tv asyātman jāyate

||1.4.14||

agnaye bhagine 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta bhagy annādaḥ syām iti prajāpatir vai bhago yajñaḥ kratuḥ tasmāt sarvo manyate māṃ bhago 'riṣyati māṃ bhago 'riṣyatīti yad agnaye bhagine bhagam eva sākṣād āptvāvarunddhe bhagy annādo bhavaty ubhau saha darśapūrṇamāsā ālabhyaūd vā anyaśṛṅge sito mucyate darśo vā etayoḥ pūrvaḥ pūrṇamāsā uttaro 'tha pūrṇamāsaṃ pūrvam ālabhante tad ayathāpūrvaṃ kriyate tat pūrṇamāsam ālabhamānaḥ sarasvatyai caruṃ nirvapet sarasvate dvādaśakapālam amāvāsyā vai sarasvatī pūrṇamāsaḥ sarasvān ubhā evainau yathāpūrvaṃ kalpayitvālabhata ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya

||1.4.15||