dvitīyakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nivarpet kāmāya saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaro kāma āpyate saṃvatsaram evāpat so 'smai kāmam āpnoti yatkāmo bhavaty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet samāntam abhidhrokṣyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāya samamyate saṃvatsaram evāptvā varuṇaṃ kāmam abhidruhyaty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saniṃ praiśyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāya pratigṛhyate saṃvatsaram evāptvā sātāṃ saniṃ vanute sa yadā vanvītāthāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaram eṣa prayuṅkte saṃvatsara etasmai vanute tam eva bhāginam akas taṃ vyamaug yaṃ dviśyāt tasmai dakśiṇāṃ dadyāt pāśena vā eśa carati tam evāsmin pratimuñcaty ekahāyano gaur dakṣiṇā sa hi saṃvatsarasya pratimāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped anannam atsyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāyaivainad apyadhāt sa yadānannam adyād athāgnaye vaiśavānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped yad evādo 'nannam atti tad asmai saṃvatsaraḥ svadayati svaditam evātti sīsaṃ dakṣiṇā kṛṣṇaṃ vā vāso 'nannaṃ vai sīsam anannaṃ kṛṣṇam anannenaivānannam apahatyānnādyam ātman dhatte 'gnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāmam abhiprayān saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsareṇaivainam abhiprayāty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāmaṃ saṃyatya yataro vai saṅgṛbhāṇayor āyatanavattaro bhavati sa jayatīyaṃ vā agnir vaiśvānara imām evāyatanam akṛtāsyāṃ parākraṃsta jayati saṅgrāmaṃ sa yadā saṅgrāmaṃ jayed athāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvapet saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaram eṣa prayuṅkte saṃvatsara etasmai jayati tam eva bhāginam akas taṃ vyamaug agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayetānena rājemān yavān vrīhīn v ādadhīyeti saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaro 'nnādyasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā annādyaṃ prayachaty agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ nirvaped vāruṇaṃ yavamayam carum āmayāvinaṃ yājayed varuṇagṛhīto vā eṣa ya āmayāvī varuṇād evainaṃ tena muñcaty asau vā ādityo 'gnir vaiśvānaro 'munā vā enam etaṃ nigṛhītaṃ varuṇo gṛhṇāti tata enaṃ muktvā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇān muñcati vāruṇaṃ caruṃ nirvaped yavamayam iyantam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ bhūtikāmaṃ yājayed varuṇagṛhīto vā eṣa yo bhūtikāmo varuṇād evainaṃ tena muñcatīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇāt muktvāsau vā ādityo 'gnir vaiśvānaro 'mum enam anvārambhayaty amuṣyainam ādityasya mātrāṃ gamayati
||2.1.2||iyantam : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agnaye jātavedase 'ṣṭākapālaṃ nirvaped dadhikrāvṇā ekādaśakapālam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ yaḥ sarvavedasī prathamām iṣṭim ālabhetāgnir vā etasya tad veda yatrāsyeṣṭaṃ yatra sukṛtam agnir evāsmai tad vindaty amedhyo vā eṣa yaḥ sarvaṃ dadāti tad dadhikrāvaivainaṃ medhyaṃ karoti saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsaro vā etasya tad veda yatrāsyeṣṭaṃ yatra sukṛtaṃ saṃvatsara evāsmai tad vindaty agnaye surabhimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped abhiśasyamānaṃ yājayed rathaprotaṃ vai dārbhyam abhyaśaṃsaṃs taṃ kaulakāvatī abrūtāṃ tathā tvā yājayiṣyāvo yathā te 'nnam atsyanti yatra grāmyasya paśor nopaśṛṇavas tad gacha yas tvā kaś copāyat tūṣṇīm evāsveti taṃ ha sma vai vyāghrā upaghrāyaṃ tūṣṇīm evāpakrāmanti tau vai tatraiva śvo bhūte yajñāyudhair anvetyāgniṃ mathitvāgnaye surabhimate 'ṣṭākapālaṃ niravapatāṃ tato vā enaṃ na paryavṛñjan yam abhiśaṃseyus tam etayā yājayed durabhi vā etam āradyam abhiśaṃsanty eṣā vā agner bheṣajā tanūr yat surabhir bheṣajam evāsmā akaḥ surabhim enam akaḥ śamayaty evāgnaye pavamānāyāṣṭākapālaṃ nirvaped dadhikrāvṇā ekādaśakapālam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ punar etya gṛheṣu pavamāna evainaṃ punāty agnir niṣṭapaty apūto vā eṣa yam abhiśaṃsanti nainaṃ dadhikrāvā cana pāvayāṅkriyād iti khalu vā āhus tad dadhikrāvaivainaṃ pāvayati saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evainaṃ svadayaty āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ dyāvāpṛthivīyaṃ dvikapālaṃ yaḥ saṅgrāmaṃ jigīṣen nṛjyāyaṃ vā jijyāsed ṛddhyā evāgneyo 'gnīṣomābhyāṃ vai vīryeṇendro vṛtram ahan vṛtraṃ khalu vā eṣa hanti yaḥ saṅgrāmaṃ jayati nṛjyāyaṃ vā jināti tad vārtraghnam evaitad indro vai vṛtrāya vajram udayachat taṃ dyāvāpṛthivī nānvamanyetāṃ tam etena bhāgadheyenānvamanyetāṃ yad dyāvāpṛthivīyo vajrasyānumatyay atho anumatavajro 'sad iti sa yadā saṅgrāmaṃ jayen nṛjyāyaṃ vā jinīyād athāgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped aindrāgnam ekādaśakapālaṃ dyāvāpṛthivīyaṃ dvikapālam ṛddhyā evāgneyo 'gnīṣomābhyāṃ vai vīryeṇendro vṛtram ahan sa ojasā vīryeṇa vyārdhyata sa etam aindrāgnam apaśyat tenaujo vīryam ātmann adhattaujasā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yaḥ saṅgrāmaṃ jayati nṛjyāyaṃ vā jināty ojo vīryam indrāgnī ojasaivainaṃ vīryeṇa samardhayato 'tha yad dyāvāpṛthivīyo ye evāsmai vajram anvamaṃsātāṃ tābhyām eṣa bhāgaḥ kriyate
||2.1.3||agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ nirvaped brāhmaṇaḥ kāmāyāgnīṣomīyo vai brāhmaṇo devatayā svām eva devatāṃ kāmāya bhāgadheyenopāsarat tā asmai kāmaṃ samardhayato yatkāmo bhavaty agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ nirvaped brāhmaṇaṃ bhūtikāmaṃ yājayed devā vai satram āsata kurukṣetre 'gniḥ somā indras te 'bruvan yatamaṃ naḥ prathamaṃ yasa ṛchāt taṃ naḥ saheti teṣāṃ vai somaṃ yaśa ārchat tam abhisamagachanta tasmāt somam abhisaṅgachante sa hi yaśasvitamas tad vai somo nyakāmayata sa girim agachat tam agnir anvagachat tau girā agnīṣomau samabhavatāṃ tasmāt sadadi girā agnir dahati girau somaḥ sa vā indraḥ śithira ivāmanyata so 'gnīṣomā anvagachat tā abravīd yājayataṃ meti taṃ vā etayāgnīṣomā ayājayatāṃ tasmiṃs tejo 'gnir adadhād indriyaṃ somas tatā indro 'bhavad yo bhūtikāmaḥ syāt tam etayā yājayet teja evāsminn agnir dadhātīndriyaṃ somo bhavaty evāgnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ nirvapeñ śyāmākaṃ vasantā brahmavarcasakāmo 'gnīṣomau vai brahmavarcasasya pradātārau tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai brahmavarcasaṃ prayachatas vasantā yajeta vasanto vai brāhmaṇasya ṛtuḥ sva evāsmā ṛtau brahmavarcasaṃ prayachato yat puroḍāśas tenāgneyo yañ śyāmākas tena saumyaḥ sarvam evāgnīṣomābhyāṃ havyaṃ samprādāt tā asmai sarvaṃ brahmavarcasaṃ prayachataḥ saumāgnī saṃyājye syātāṃ tejo vā agnir indriyaṃ somas tejasā ca vāvāsmā etad indriyeṇa cobhayato brahmavarcasaṃ parigṛhṇāti saumāpauṣṇaṃ caruṃ nirvapen nemapiṣṭaṃ paśukāmaḥ somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayati saumendraṃ caruṃ nirvapet purodhākāmaḥ saumyo vai brāhmaṇo devatayaindro rājanyo 'napadoṣyaṃ khalu vai somaḥ prayachati tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā anapadoṣyaṃ rāṣṭraṃ prayachaty āgnivāruṇaṃ caruṃ nirvapet samāntam abhidruhyāmayāvī vānṛtaṃ vā eṣa karoti yaḥ samāntam abhidruhyati devatā vā eṣa āradyo 'nṛtaṃ karoty agnir vai sarvā devatā atra vai sāpi devatā yām ārat tata enaṃ muñcati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcati tat kājavaṃ vā etat kriyate sarvasyāveṣṭiḥ sarvasya prāyaścittiḥ
||2.1.4||saumāraudraṃ ghṛte caruṃ nirvapeñ śuklānāṃ vrīhīṇāṃ brahmavarcasakāmaḥ svarbhānur vā āsuraḥ sūryaṃ tamasāvidhyat taṃ somārudrā abhiṣajyatāṃ tasya vā etenaiva śamalam apāhatām etenāsmiṃs tejo 'dhattāṃ yo brahmavarcasakāmaḥ syāt tam etayā yājayec chamalam evāsyāpahanti tejo 'smin dadhātīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā tāvad asmiṃs tejo dadhāti śuklā vrīhayo bhavanti śvetā gā ājyāya duhanti teja evaitat sambhriyate ghṛtaṃ prokṣaṇaṃ bhavati ghṛtena mārjayante ghṛte bhavati bhūya evāsimṃs tejo dadhāti yasyā rātryāḥ prātar yakṣyamāṇaḥ syān nāsya tāṃ rātrīm apo gṛhān prahareyur āpo vai śāntiḥ śamayeyur eva pariśrite yājayanti tejasaḥ parigṛhītyai sākaṃ raśmibhiḥ pracaranti sākam evāsya rasmibhiḥ śamalam apaghnanti tiṣyāpūrṇamāse yājayet somo vai candramā rudras tiṣyaḥ sampraty evainā upāsarat prācīnaṃ vai saumīr oṣadhayaḥ pratīcīnaṃ raudrīr na hi prācīnaṃ śuṣyanti śuṣyanti pratīcīnaṃ manor ṛco bhavanti manur vai yat kiñcāvadat tad bheṣajam evāvadat tad bheṣajatvāyaivaitāḥ śakvarīr bhavanti śaktyai nārāśaṃsīr bhavanti śāntyai kilāsatvād vā etasya bhayam ati hy apahanti saumāpauṣṇaṃ caruṃ nirvapen nemapiṣṭaṃ paśukāmaḥ saumyo vai brāhmaṇo devatayā paśavaḥ pūṣā svāṃ vā etad devatāṃ paśubhir baṃhayate tvacam evākṛta
||2.1.5||ati : fn emended| ed|: ati
saumāraudraṃ caruṃ nirvapet kṛṣṇānāṃ vrīhīṇām abhicaran saumīr vā oṣadhayas tata enaṃ niryācya rudrāyāsya paśūn apidadhāti kṛṣṇā vrīhayo bhavanti tamo vai kṛṣṇaṃ mṛtyus tamo mṛtyunaivainaṃ grāhayati śaramayaṃ barhir bhavati vaibhīdaka idhmaḥ śṛṇād iti śaramayaṃ barhir bhavati vibhattyai vaibhīdaka idhmaḥ saumāraudraṃ caruṃ nirvaped udaśvity avicitānāṃ vrīhīṇāṃ yaḥ kāmayeta dvitīyam asya loke janeyam iti saumīr vā imāḥ prajā dvitīyam evāsya loke janayati nemaṃ śaramayaṃ barhir bhavati nemam aśaramayaṃ nemo vaibhīdaka idhmo nemo 'vaibhīdako dvitīyam evāsya loke janayati saumāraudrīm āmikṣāṃ nirvaped āmayāvinaṃ yājayed āgneyo vai pramītaḥ saumyo jīvann ubhayata evainaṃ niḥkrīṇāti payo vai puruṣaḥ paya etasyāmayati payasaivāsya payo niḥkrīṇāty apinaddhākṣo hotā syāt tam araṇyaṃ parāṇīya vikśāpayet tasmā anaḍvāhaṃ dadyāt taṃ ghnīta tasyāśnīyād yat tasya nāśnīyāt pramīyeta
||2.1.6||āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped abhicarann abhicaryamāṇo vā sarasvatīm apy ājyasya yajed agnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya devatāḥ praticarati viṣṇur yajño yajñena yajñaṃ vāk sarasvatī vācā vācaṃ tad abhicaryābhiprāyuktātho praticaryāty eva prāyuktāgnāvaiṣṇavaṃ ghṛte caruṃ nirvapec cakṣuṣkāmo 'gnir vai manuṣyāṇāṃ cakṣuṣaḥ pradātā viṣṇur devānām etau vai cakṣuṣaḥ pradātārau tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai cakṣuḥ prayachato dhenvā vai ghṛtaṃ payo 'naḍuhas taṇḍulās tan mithunaṃ mithunaṃ cakṣur mithunenaivāsmai mithunaṃ cakṣur janayataḥ payo vai ghṛtaṃ payaś cakṣuḥ payasaivāsmai payaś cakṣur janayatas tejo vai ghṛtaṃ tejaś cakṣus tejasaivāsmai tejaś cakṣur janayato hiraṇyaṃ dadāty āyur vai hiraṇyam āyuś cakṣur āyuṣaivāsmā āyuś cakṣur dadhāti śatamānaṃ bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoty āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped abhicaryamāṇo 'gnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cāstṛtyai madhyataḥ praviśaty āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme sarasvatīm apy ājyasya yajed agnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya devatāḥ praṇudate viṣṇur yajño yajñena yajñaṃ vāk sarasvatī vācā vācaṃ yadi manyeta prati purastāc carantīti dve puronuvākye kuryād ekāṃ yājyāṃ samam eva dvābhyāṃ kriyate 'ty ekayā prayuṅkta āgnāvaiṣṇavaṃ prātar aṣṭākapālaṃ nirvapet sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ carum āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ madhyandine sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ carum āgnāvaiṣṇavaṃ dvādaśakapālam aparāhṇe sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ caruṃ yasya bhrātṛvyaḥ somena yajetāgnir vai sarvā devatā devatābhir evāsya devatā āpnoti viṣṇur yajño yajñena yajñaṃ vāk sarasvatī vācā vācaṃ brahma bṛhaspatir brahmaṇaivāsya brahmāpnoti kapālaiś chandāṃsi puroḍāśaiḥ savanāni maitrāvaruṇam ekakapālaṃ nirvapet payasyāṃ vānūbandhyām evaitenāpnoti saiṣādhvarakalpeṣṭir yajñam evaitayāpnoti
||2.1.7||āgnimārutaṃ caruṃ nirvaped vṛṣṭikāmaḥ samānyā mṛdaś caruṃ ca kuryuḥ kumbhaṃ ca yasminn evāgnau caruṃ paceyus tasmin kumbhaṃ dhūpayeyur dhūmo vā asyāmūṃ gachati nārcis tasmād etaṃ dhūpayanti na pacanti yadā havīṃśy āsādayeyur atha dakṣiṇāyāṃ śroṇyāṃ kumbham āsādyodakena pūrayeyur yadi purā saṃsthānād vīryetādya varṣiṣyatīti brūyād yadi saṃsthite śvo vraṣṭeti brūyād yadi ciram iva vīryeta nāddhā vidmeti brūyād agnir vā ito vṛṣṭim īṭṭe maruto 'mutaś cyāvayanty ete vai vṛṣṭyāḥ pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai vṛṣṭiṃ prayachanti mārutaṃ caruṃ nirvapet payasi praiyaṅgavaṃ grāmakāmo vā paśukāmo vā pṛśnīnāṃ gavāṃ dugdhe pṛśnīnāṃ gavām ājyaṃ syāt tatrāpi gomūtrasyāścotayeyuḥ pṛśnir vai yad aduhat sa priyaṅgur abhavad iyaṃ vai pṛśnir vāg vā tasyā vā etat payo yat priyaṅgavaḥ svenaivaināṃ payasāchaiti priyavatī yājyānuvākye bhavataḥ priyam enaṃ sajātānāṃ karoti dvipadā ca catuṣpadā ca bhavato dvipadaś caivāsmai catuṣpadaś ca paśūn avarunddhe yathā vatsa ūdhar abhyāyachati vatsaṃ vā gaur evam enaṃ sajātā abhyāyachanti mārutaṃ trayodaśakapālaṃ nirvaped yasya yamau putrau gāvau vā jāyeyātāṃ nirvīratāṃ vai puruṣo yamo jāta āśāste 'paśutāṃ gaur yat trayodaśaṃ prajāpatir vai trayodaśaṃ prajāpatim evāpnoti yad dvādaśaṃ saṃvatsarāt tena yad gāyatry anuvākyā saṃvatsarāt tena yaj jagatī yājyā paśubhyas tena yan mārutīṣṭiḥ paśubhyas tena mārutaṃ saptakapālaṃ nirvaped yatra viḍ rājānaṃ jijyāsed agastyasya kayāśubhīyaṃ sāmidhenīś ca syur yājyānuvākyāś cāgastyo vai marudbhya ukṣṇaḥ praukṣat tān indrāyālabhata te vajram ādāyābhyapataṃs tān vā etenāśamayat tañ śamayaty evaitena saptakapālo bhavati sapta hi maruto viñ marutaḥ svenaivainān bhāgadheyena śamayati
||2.1.8||aindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālaṃ rājanyaṃ bhūtikāmaṃ yājayed aindro vai rājanyo devatayā mārutī viḍ indriyenaivāsmai viśam upayunakty anukām asmai viśam avivādinīṃ karoty aindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālaṃ yaḥ kāmayeta viśe ca kṣatrāya ca samadaṃ kuryām ity aindrasyaindrīm anūcya mārutyā yajen mārutasya mārutīm anūcyaindryā yajet sva evaibhyo bhāgadheye samadaṃ karoti yadi kāmayetāturmuhyaṃ syād iti pūrvārdhe 'nyāṃ janatāyā gāṃ nidadhyāj jaghanārdhe 'nyām api te saṅgachete tāvad aturmuhyaṃ bhavati yadi kāmayeta kalpetety ete eva haviṣī nirupya yathāyathaṃ yajet kalpate 'haindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālam abhicarann upariṣṭād aindrasyāvadyed adhastān mārutasyobhayata evainān ādīpayati jyeṣṭhataś ca kaniṣṭhataś caindram ekādaśakapālaṃ nirvapen mārutīm āmikṣāṃ rājanyaṃ grāmakāmaṃ yājayen madhya āmikṣāyāḥ puroḍāśaṃ nidhāyobhayasyāvadyet kṣatraṃ vā indro viṇ maruto viśaṃ vā etan madhyataḥ praviśati paryūham avadyati viśaivainaṃ paryūhati mārutam ekaviṃśatikapālaṃ nirvaped abhicaran devaviśā vai maruto na vai viśā prattaṃ ghnanti devaviśa evainaṃ niryācya stṛṇute taṃ barhiṣadaṃ kṛtvā samayā sphyena vihanyāt ||
idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasyendravajreṇa śiraś chinadmi || itīndravajrenaivāsya śiraś chinatty atha yat sphyo vajro vai sphyo vajreṇaivainaṃ stṛṇute ||
enā vyāghraṃ pariṣasvajānāḥ siṃhaṃ mṛjanti mahate dhanāya |
mahiṣaṃ naḥ subhvaṃ tasthivāṃsaṃ marmṛjyante dvīpinam apsv antaḥ ||
iti vajro vā āpo yad etad apsumad yajur bhavati vajreṇaivainaṃ stṛṇute
||2.1.9||agnaye pathikṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yasya prajñāteṣṭir atipadyeta bahiṣpathaṃ vā eṣa eti yasya prajñateṣṭir atipadyate 'gnir vai devānāṃ pathikṛt tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ panthām apinayaty anaḍvān dakṣiṇā sa hi panthām apivahaty agnaye vratapataye 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ya āhitāgniḥ san pravased bahu vā eṣa vratam atipādayati ya āhitāgniḥ san pravasati vratye hy ahani striyaṃ vopaiti māṃsaṃ vāśnāty agnir vai devānāṃ vratapatis tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ vratam ālambhayaty agnaye vratabhṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ya āhitāgniḥ sann aśru kuryād ānīto vā eṣa devānāṃ ya āhitāgnis tasmād etenāśru na kartavai na hi devā aśru kurvanty agnir vai devānāṃ vratabhṛd agnim etasya vratam agaṃs tasmād evādhivratam ālabhate 'gnaye yaviṣṭhāyāṣṭākapālaṃ nirvaped abhicaryamāṇo yābhir evainam itaraḥ prayuktibhir abhiprayuṅkte tā asmād yaviṣṭho yoyāvāgnaye vājasṛte 'ṣṭākapālaṃ nirvapet saṅgrāme vājaṃ vā eṣa sisīrṣati yaḥ saṅgrāmaṃ jigīṣaty agnir vai devānāṃ vājasṛt tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai vājaṃ dhāvaty agnaye 'nīkavate 'ṭākapālaṃ nirvapet saṅgrāme yadryag vā agner anīkam eti na tat pratidhṛṣe 'gnir evāsmā anīkāni jayati viṣṇum apy ājyasya yajed ato vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitim anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate 'gnaye rudravate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta rudrāyāsya paśūn apidadhyām ity agnir vai rudro rudrāyaivāsya paśūn apidadhāti yadi kāmayeta śāmyed ity agnaye surabhimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped eṣā vā agner bheṣajā tanūr yat surabhir bheṣajam evāsmā akaḥ surabhim enam akaḥ śamayaty evāgnaye 'nnavate 'nnādāyānnapataye 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayetānnavān annādo 'nnapatiḥ syām ity agnir vai devānām annavān annādo 'nnapatis tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam annavantam annādam annapatiṃ karoti
||2.1.10||agnaye rakṣoghne 'ṣṭākapālaṃ nirvaped yo rakṣobhyo bibhīyād indraṃ vai rakṣāṃsy asacanta so 'gniṃ prāviśat tāni vā enam abhisamamṛśan sa etā vipruṣo 'janayata yā imāḥ skūyamānasya vipravante tāni vā agninaivāpāhatāgnir vai devānāṃ rakṣohā tenaiva rakṣāṃsy apahate naktaṃ yājayen naktaṃ vai rakṣāṃsi prerate yarhy eva prerate tarhy enāny apahate vāmadevasya pañcadaśa sāmidhenīś ca syur yājyānuvākyāś ca vāmadevaś ca vai kusitāyī cājīm ayātām ātmanoḥ sā kusitāyī vāmadevarathasya kūbaram achinat sāparaṃ nyāplavata yugaṃ vā chetsyāmīṣāṃ veti so 'gnim ukhyam avaikṣata sa etaṃ mantram apaśyat tām arcir udauṣat sārciṣā dahyamānā hradaṃ prāviśat sa vāva kausito hrado rakṣāṃsi vai sa tenāpāhata tad rakṣāṃsy evaitenāpahata āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped yo rāṣṭre spardheta yo vā kāmayetānnādaḥ syād iti devāś ca vā asurāś cāspardhanta tān gāyatrī sarvam annaṃ parigṛhyāntarātiṣṭhat te 'vidur yatarān vā iyam upāvartsyati ta idaṃ bhavisyantīti tasyāṃ vā ubhaya aichanta tāṃ nāmnopaipsan ||
dābhi || ity asurā āhvayan ||
viśvakarman || iti devāḥ sā nānyatarāṃś canopāvartata tāṃ devā etena yajuṣāvṛñjata ||
ojo 'si saho 'si balam asi bhrājo 'si devānāṃ dhāma nāmāsi viśvam asi viśvāyuḥ sarvam asi sarvāyur abhibhūḥ || iti saṃvatsaro vai gāyatrī saṃvatsaro vai tad atiṣṭhat saṃvatsaraṃ vā eṣāṃ tad annādyam avṛñjata tat saṃvatsaram evaitad annādyaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte saiṣā gāyatrīṣṭir atho āhur rāṣṭrasya saṃvarga iti
||2.1.11||aindrābārhaspatyaṃ havir nirvaped yo rāṣṭrīyo neva prastiṅnuyād aditir vai prajākam audanam apacat soñśiṣṭam āśnāt taṃ vā indram antar eva garbhaṃ santam ayasmayena dāmnāpaumbhat so 'pobdho 'jāyata taṃ vā etena bṛhaspatir ayājayad aindrābārhaspatyena tasya tad dāma svayam eva vyapadyata sa imā diśo vajreṇābhiparyāvartata yo rāṣṭrīyo neva prastiṅnuyāt tam etena yājayed aindrābārhaspatyena paritato hi vā eṣa pāpmanāthaiṣa na prastiṅnoti bṛhaspataye nirupyata indrāya kriyate sarvata evainaṃ muñcati vajreṇemā diśo 'bhiparyāvartate
||2.1.12||dvitīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
yāṃ tvā jano bhūmir iti pramandate nirṛtiṃ tvāhaṃ pariveda viśvataḥ || iti nirṛtigṛhīto vā eṣa yo niruddho nirṛtyā evainaṃ tena muñcaty etad vai viśam avāgann atha vā asya rājyam anvagataṃ tad yo 'mī kṛṣṇā vrīhayas taṃ vāruṇaṃ ghṛte caruṃ nirvaped varuṇo vai devānāṃ rājā sa rājyasyāvagamayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ rājyam avagamayaty etad vai nānāviśyam ubhayīm evaitena viśam avagachati daivīṃ ca mānuṣīṃ ca
||2.2.1||sauryaṃ ghṛte caruṃ nirvapeñ śuklānāṃ vrīhīṇāṃ brahmavarcasakāmaḥ śatamāno rukmo rajato 'dhastāt syāc chatamāno rukmo harita upariṣṭād iha vā asā āditya āsīt tam ābhyāṃ parigṛhyopariṣṭād āsāṃ prajānāṃ nyadadhur upariṣṭād vā asā āditya imāḥ prajā adhiṣadyāttīyaṃ vai rajatāsau hariṇy ābhyām evainaṃ parigṛhyopariṣṭād āsāṃ prajānāṃ nidadhāty upariṣṭād imāḥ prajā adhiṣadyātti pañca kṛṣṇalāny api prayājeṣu juhuyād etair vā asā āditya imān pañca ṛtūn anu tejasvīmā evainaṃ pañca diśo 'nu tejasvinaṃ karoti prājāpatyaṃ ghṛte caruṃ nirvapeñ śatakṛṣṇalam āyuṣkāmo devā asurān hatvā mṛtyor abibhayus te devāḥ prajāpatim evopādhāvaṃs tān vā etayā prajāpatir ayājayat tato devā amṛtatvam agachann amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛtam āyur amṛtenaivaiṣv amṛtam āyur āptvādadhād ya āyuṣkāmaḥ syāt tam etayā yājayed etad vai manuṣyasyāmṛtatvaṃ yat sarvam āyur ety amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛtam āyur amṛtenaivāsminn amṛtam āyur āptvā dadhāti tena sa sarvam āyur eti na purāyuṣaḥ pramīyate śatakṛṣṇalo bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti catvāricatvāri kṛṣṇalāny avadyati samṛddhyai sarvaṃ brahmaṇe parihartavā āha sarvaṃ brahmaṇi yajñaṃ pratiṣṭhāpayati sarvam asmin brahmā vīryaṃ dadhāty atho brahma vai brahmā brahmaṇaivāsmin brahmāyur dadhāti
||2.2.2||bārhaspatyaṃ caruṃ nirvapet purodhākāmas tasya bārhaspatye jyotiṣmatī yājyānuvākye syātāṃ brahma vai bṛhaspatir bārhaspatyo brāhmaṇo devatayā svām eva devatāṃ purodhāyā upāsarat svainaṃ devatā purodhāṃ gamayati yad vai lelāyad vīva bhāti taj jyotis tasmāj jyotiṣmatī yadi neva purodhāṃ gached aindrābārhaspatyaṃ havir nirvaped brahma caiva kṣatraṃ ca sayujā akas tājag enaṃ purodadhate bārhaspatyaṃ caruṃ nirvapet payasi grāmakāmo vā paśukāmo vā tasya bārhaspatye gaṇavatī yājyānuvākye syātāṃ yo bahupuruṣṭas tasya gṛhāt kṣīram āhareyuḥ syāt svāsāṃ gavāṃ dugdhaṃ syād udakaṃ puṣṭir evaiṣā sambhriyate brahma vai bṛhaspatir bṛhaspatiś chandāṃsi chandobhir bṛhaspatir gaṇī svāṃ vā etad devatāṃ bhūyiṣṭhenārpayati sajātair enaṃ gaṇinaṃ karoti brāhmaṇaspatyaṃ caruṃ nirvapet saṅgrāme tasya brāhmaṇaspatye vīravatī vayasvatī yājyānuvākye syātāṃ chadir darśe yājayed udbarhiḥ prastaraḥ syād bāṇavantaḥ paridhayo vayāṃsi paraṃ grāmam āviśanti tathā vijñeyaṃ jeṣyāmā iti brahma vai brahmaṇaspatir brahmaivopāsarad brāhmaṇaspatyaṃ caruṃ nirvaped yatra kāmayeta brahmabalaṃ syād iti tasya brāhmaṇaspatye marutvatī yājyānuvākye syātāṃ brahma vai brahmaṇaspatir viṇ maruto brahmaṇi vā etad viśam adhi vināśayati draḍhimne 'śithiratvāya
||2.2.3||lelāyad : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bārhaspatyaṃ caruṃ nirvaped gārmutaṃ paśukāmaḥ prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭāḥ parāñca āyaṃs tān bṛhaspatiś cānvaitāṃ te yatrāvasaṃs tataḥ śakno garmud ajāyata taṃ vā abravīd anena mā yājayeti tena vā enam ayājayat taṃ paśava upāvartanta yaḥ paśukāmaḥ syāt tam etena yājayed upa hainaṃ paśavā āvartante yadā hi sa tam etenāyājayad atha taṃ paśava upāvartanta saumāpauṣṇaṃ caruṃ nirvaped gārmutaṃ paśukāmaḥ prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭāḥ parāñca āyaṃs teṣāṃ pūṣaṇam adhipām akarot te yatrāvasaṃs tataḥ śakno garmud ajāyata taṃ vā āharad anena me pratiṣṭheti sa somo 'bravīn mama vā akṛṣṭapacyam iti taṃ saumāpauṣṇaṃ niravapat taṃ paśava upāvartanta yaḥ paśukāmaḥ syāt tam etena yājayed upa hainaṃ paśavā āvartante yadā hi sa tam etenāyājayad atha taṃ paśava upāvartanta somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayati prājāpatyaṃ caruṃ nirvaped gārmutaṃ paśukāmaḥ pṛśnīnāṃ gavāṃ dugdhe pṛśnīnāṃ gavām ājyaṃ syāt tatrāpi gomūtrasyāścotayeyuḥ pṛśnir vai yad aduhat sa garmud abhavad iyaṃ vai pṛśnir vāg vā tasyā vā etañ śiro yad garmutas tasmād etad āṇḍam iva pīyūṣa iva taṃ prājāpatyaṃ caruṃ nirvapet paśukāmaḥ prājāpatyā vai paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati vāstvamayaṃ raudraṃ caruṃ nirvaped yatra rudraḥ prajāḥ śamāyeta vāstor vai vāstvaṃ jātaṃ vāstvamayaṃ khalu vai rudrasya svenaivainaṃ bhāgadheyena śamayati tayā niṣādasthapatiṃ yājayet sā hi tasyeṣṭiḥ kūtaṃ dakṣiṇā karṇo vā gardabhaḥ
||2.2.4||parameṣṭhine dvādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta parameṣṭhī syām iti parameṣṭhī vā eṣa devānāṃ yaḥ parameṣṭhī parameṣṭhī rājanyo manuṣyāṇāṃ tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ parameṣṭhinaṃ karoti tasmai dhanuś ca tisraś ca prayachet || agniṣ ṭe tejaḥ prayachatv indra indriyaṃ pitryāṃ bandhutām || ity agnir evāsmai tejaḥ prayachatīndraṃ indriyaṃ pitryāṃ bandhutāṃ vaiśvadevaṃ dvādaśakapālaṃ nirvaped bhrātṛvyavāṃs taṃ barhiṣadaṃ kṛtvā samayā sphyena vy·het || idam ahaṃ māṃ cāmuṃ ca vy·hāmi || iti yaṃ dviṣyāt taṃ yad adho 'vamṛdyeta yac ca sphya āśliṣyet tad viṣṇava urukramāyāvadyed viṣṇur evainā antarā vikramate taṃ punaḥ samūhet || idam ahaṃ māṃ cāmuṃ ca samūhāmi || iti yo 'sya priyaḥ syāt taṃ vaiśvadevīr vā imāḥ prajās tābhir evetaraṃ vyūhati tābhir ātmānaṃ samūhatīndrāṇyai caruṃ nirvapet senāyām uttiṣṭhantyāṃ senā vā indrāṇī brahmaṇaivaināṃ purastān mukhato jityai saṃśyati balbajā apīdhme syuḥ śakno vā ete 'dhyutthitā nyāyenaivainām abhinayati yat tasyāṃ senāyāṃ vindeta sā dakṣiṇā vācaspataye caruṃ nirvapeñ śrīkāmo yo vai vāco 'dhyakṣaḥ sa vācaspatis tañ śrīkaraṇam evaitat
||2.2.5||agnaye vasumate satīnānām aṣṭākapālaṃ nirvapet somāya rudravate śyāmākaṃ carum indrāya marutvate naivāram ekādaśakapālaṃ varuṇāyādityavate yavamayaṃ caruṃ devā anyonyasya śraiṣṭhye tiṣṭhamānāś caturdhā vyudakrāmann agnir vasubhiḥ somo rudrair indro marudbhir varuṇa ādityais tān vā etayā bṛhaspatir ayājayat sañjñānyāta indram evābhisamāvartantendram abhisamajānata tad ya etayā yajate tam evābhisamāvartante tam abhisañjānate tad āhur aindra ekādaśakapālaḥ kāryā itīndraṃ hi te 'bhisamāvartantendram abhisamajānata ||
śraiṣṭhye : fn emended| ed|: śrīṣṭe| cf| 3|7|10:90|1
sañjñānaṃ no divā paśoḥ sañjñānaṃ naktam arvataḥ |
sañjñānaṃ naḥ svebhyaḥ sañjñānam araṇebhyaḥ sañjñānam aśvinā yuvam ihāsmabhyaṃ niyachatam ||
sam indra rāyā sam iṣā rabhemahi saṃ vājaiḥ puruścandrair abhidyubhiḥ |
saṃ devyā pramatyā vīraśuṣmayā goagrayāśvavatyā rabhemahi ||
goagrayāśvavatyā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
indravāyū susandṛśā suhaveha havāmahe |
yathā naḥ sarvā ij janaḥ saṅgame sumanā asat ||
saṃ vo manāṃsi saṃ vratā sam ākūtīr anaṃsata |
amī ye vivratāḥ stha tān vaḥ sannamayāmasi ||
samānā vā ākūtāni samānā hṛdayāni vaḥ |
samānam astu vo mano yathā vaḥ susahāsati ||
samāno mantraḥ samitiḥ samānī samānaṃ vrataṃ saha cittam eṣām |
samānaṃ kratum abhimantrayadhvaṃ samānena vo haviṣā juhomi ||
saṅgachadhvaṃ sañjānīdhvaṃ saṃ vo manāṃsi jānatām |
devā bhāgaṃ yathā pūrve sañjānānā upāsate
||2.2.6||āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvapet sāvitraṃ caruṃ vāyavyāṃ yavāgūṃ pratidhug vā bhaumam ekakapālaṃ yasya hiraṇyaṃ naśyed yo vā hiraṇyaṃ vinded agnir vā agre hiraṇyam avindat sa savitrāmantrayata na khalu vai kiñcana vāyunānabhigatam asty asyāṃ vai sa tad avindad vittyā evāgneyaḥ prasavāya sāvitro 'bhinītyai vāyavyātha yad bhaumo 'syāṃ hi sa tad avindad ete vai pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai prayachanti sa yadā vinded athaitebhya eva nirvaped yair evāvindat tān bhāginaḥ karoty ahiṃsāyai prajāpatir vai somāya rājñe duhitṝr adadān nakṣatrāṇi sa rohiṇyām evāvasan netarāsu tā anupeyamānāḥ punar agachaṃs taṃ rājayakṣmeṇāgrahayat sa nirasravat tasmād rājayakṣmagṛhīto niḥsravati sa vai prajāpatim evopādhāvat taṃ prajāpatir abravīd ṛtaṃ brūhīti sa ṛtam abravīd yathā sarvāsv eva samāvad vasānīti tasmād eṣa sarvāsv eva samāvad vasati tasmai vai prajāpatiḥ prāyaścittim aichat tasmā amāvāsyāyāṃ vaiśvadevaṃ caruṃ niravapat tenāsmai prāyaścittim avindat so 'mum āpyāyamānam anvāpyāyata vasīyān abhavad yo rājayakṣmagṛhītaḥ syāt tasmā amāvāsyāyāṃ vaiśvadevaṃ caruṃ nirvaped etena vai sa tasmai prāyaścittim avindat tenaivāsmai prāyaścittiṃ vindaty amum evāpyāyamānam anvāpyāyate vasīyān bhavati
||2.2.7||prajāpatir vai devebhyo bhāgadheyāni vyakalpayat sa indro 'bravīd yad atiricyate tan mameti tad vā indriyam evātyaricyata tad imāṃl lokān ūrdhvam anūdaśrayata tan naikenāpnon na dvābhyāṃ tat tṛtīyenāptvāvārunddha yat trayaḥ puroḍāśā bhavanty ebhyo vā etal lokebhya indriyaṃ vīryam āptvāvarunddha uttarauttaraḥ puroḍāśo jyāyān bhavaty uttara uttaro hi loko jyāyān indrāya rājñe prathama indrāya svarājñe madhyama indrāyādhirājāyottama etāni vai sarvāṇīndro 'bhavad rājyaṃ svārājyam ādhirājyam etāni sarvāṇi bhavati ya etair yajate sarvam etad bhavati ya evaṃ veda prathamām anūcya madhyamayā yajen madhyamām anūcyottamayā yajed uttamām anūcya prathamayā yajed evam asya sarvā anuvākyā bhavanti sarvā yājyā eṣāṃ lokānāṃ pratiprajñātyay atho anusantatyaīndrāya gharmavate sūryavatā ekādaśakapālaṃ nirvapet tejaskāmas tejo vai gharmas tejaḥ sūryas teja evāvarunddha indrāyendriyavatā ekādaśakapālaṃ nirvapet paśukāma indriyaṃ vai paśava indra indriyasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā indriyaṃ paśūn prayachati
||2.2.8||etal : fn emended| ed|: etaṃ
indrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvapen niruddhaṃ yājayed antaṃ vā eṣa gato yo niruddho 'nto 'rko 'nto 'śvamedho 'ntenaivāsmā ante kalpayati vaśā dakṣiṇā vaśaṃ mā nayād itīndrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta jane ma ṛdhyetety anto vā eṣā ṛddhīnāṃ yaj jano 'nto 'rko 'nto 'śvamedho 'ntenaivāsmā ante kalpayati vaśā dakṣiṇā vaśaṃ mā nayād itīndrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped gataśrīr yadā vai śriyo 'ntaṃ gachaty atha pāpīyān bhavaty anto 'rko 'nto 'śvamedho 'ntam evālabdha na pāpīyān bhavatīndrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta mahāyajño mopanamed ity ete vā indrasya yajñiye tanvau yad arkaś cāśvamedhaś ca te evālabdha tābhyāṃ mahāyajñam ālabhata indrāya gharmavate sūryavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped indrāya manyumate manasvatā ekādaśakapālam indrāyendriyavatā ekādaśakapālam indrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ bhūtikāmaṃ yājayed idaṃ vā indrasya gharmaś ca sūryaś cedam asya manyuś ca manaś cedam asyendraś cendriyaṃ cedam asyārkaś cāśvamedhaś caitāni vai sarvāṇīndro 'bhavad etāni sarvāṇi bhavati ya etair yajate sarvam etad bhavati ya evaṃ veda
||2.2.9||indrāyāṃhomucā ekādaśakapālaṃ nirvaped āmayāvinaṃ yajayed eṣā vā indrasya bheṣajā tanūr yad aṃhomuk tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam aṃhaso muñcatīndrāya trātra ekādaśakapālaṃ nirvaped yo jyānyā māraṇād aparodhād vā bibhīyād indro vai trātendro 'paroddhā tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ trāyata indrāyānvṛjavā ekādaśakapālaṃ nirvapej jyeṣṭhabandhur indriyaṃ vai jyeṣṭhabandhur indriyeṇaivainān anvṛjūn kuruta indrāya prababhrāyaikādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme pravabhro vā indro vṛtrāya vajraṃ prāharat prababhra evaibhyo vajraṃ praharatīndrāya vaimṛdhāyaikādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme mṛdho vā eṣa vihanti yaḥ saṅgrāmaṃ jayati mṛdha eva vihata indrāyābhimātighna ekādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme 'bhimātīr vā eṣa hanti yaḥ smāgrāmaṃ jayaty abhimātīr eva hata indrāyābhimātiṣāhā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta viṣaheyābhayaṃ me syād itīndro vai vṛtrāya vajram udayachat taṃ dānavā nānvamanyanta tam etena bhāgadheyenānvamanyanta tato vai so 'bhimātīr ahan vṛtram ahan vṛtraṃ khalu vā eṣa hanti yaḥ saṅgrāmaṃ jayati tad vārtraghnam evaitat
||2.2.10||vaimṛdhāyaikādaśakapālaṃ : fn emended| ed|: vai mṛdhāyaikādaśakapālaṃ
aindram ekakapālaṃ nirvapen niruddhaṃ yājayed ā prehi paramasyāḥ parāvatā iti yājyānuvākye syātāṃ parāvataṃ vā eṣa gato yo niruddhaḥ parāvata evainam adhy āptvāvagamayaty aindraṃ trayodaśakapālaṃ nirvapen niruddhaṃ yājayed atiriktaṃ vai trayodaśam atirikto niruddho 'tiriktād evainam atiriktam āptvāvagamayatīndrāya vajriṇā ekādaśakapālaṃ nirvaped indrāya vṛtraghna ekādaśakapālam indrāya vṛtratūrā ekādaśakapālaṃ yasya bhrātṛvyaḥ somena yajeta vajraṃ vā eṣa bhrātṛvyāyoñśrayati yaḥ somena yajate yad vajriṇe vajreṇaivāsya vajraṃ stṛṇute yad vṛtraghne bhrātṛvyo vai vṛtro hanty evainaṃ yad vṛtratūre bhrātṛvyo vai vṛtras taraty evainam indrāya kṣetrañjayāyaikādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kṣetre paśuṣu vā vivadetendro vai devānāṃ kṣetrañjayas tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai kṣetraṃ paśūn jayatīndrāyādhirājāyaikādaśakapālaṃ nirvaped yatra rājānaḥ sadṛśā iva syur indro vai devānām adhirājas tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam ādhirājyaṃ gamayati
||2.2.11||indrāya manyumate manasvatā ekādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme manyunā vai vīryaṃ kriyata indriyeṇa jayati vīryaṃ caivaiṣv indriyaṃ ca jityai dadhāti manyave caruṃ nirvapet saṅgrāme manyunā vai vīryaṃ kriyate vīryam evaiṣu jityai dadhāti yaṃ jīvagrāhaṃ gṛhṇīyus taṃ vikṛnteyur manyoḥ svid eva satyam akar indrāya manasvatā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta punyaḥ syām anādhṛṣya iti mano vai śrīs tviṣiḥ śriyam evāsmiṃs tviṣiṃ dadhāti saṃvatsaraṃ nu purā manaso na kīrtayet saṃvatsareṇa vā anāptam āpyate saṃvatsareṇaivāsmā āptvā śriyaṃ tviṣiṃ dadhāti
||2.2.12||yasya sānnāyyaṃ candramā abhyudiyād ye puroḍāśyāḥ syus tāṃs tredhā kuryād ye madhyamās tam agnaye dātre 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ye sthaviṣṭhās tam indrāya pradātre dadhaṃś caruṃ ye kṣodiṣṭhās taṃ viṣṇave śipiviṣṭāya śṛte carum agnir vai madhyamasya dātendro jyeṣṭhasya pradātātha yat kṣodiṣṭhaṃ tañ śipiviṣṭaṃ tad āpnoti paśūn eva somo vā etasyātiricyate yasya sānnāyyaṃ candramā abhyudeti sa vai paśūn evābhyatiricyate yaḥ paśukāmaḥ syāt so 'māvāsyām iṣṭvā vatsān apākuryād ye puroḍāśyāḥ syus tāṃs tredhā kuryād ye kṣodiṣṭhās tam agnaye sanimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ye madhyamās taṃ viṣṇave śipiviṣṭāya śṛte caruṃ ye sthaviṣṭhās tam indrāya pradātre dadhaṃś carum agnir evāsmai tad vindati yad iha viṣṇus tad yad antarikṣa indras tad yad divi satvāno gā ichanti yad ete taṇḍulā vibhājyante satvāno vā eta eṣṭāro 'bhiroddhāra evāgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped gataśrīs tasya gaur dhenur dakṣiṇā sa prāṅ prayāya vaiṣṇavaṃ trikapālaṃ tasya vaḍabā dhenur dakṣiṇā sa prāṅ prayāya giriṃ gatvāpo vā prajāpatyaṃ ghṛte caruṃ tasya puruṣī dhenur dakṣiṇā yad āgneya imāṃ tenākramate yad vaiṣṇavo 'ntarikṣaṃ tena yat prājāpatyo 'muṃ tena lokaṃ yat prāṅ prayāty abhi svid evākramīd yad giriṃ gachaty apo vāntaṃ svid evāgan yat tisro dhenavo dakṣiṇā trayo vā ime lokā imān asmai lokān dhenur akar imān asmai lokān pradāpayati prattān ha vā asmā imāṃl lokān duhe ya evaṃ veda saumendraṃ caruṃ nirvapeñ śyāmākaṃ somavāmina indro vai tvaṣṭuḥ somam apibad anupahūyamānas tasyordhvaḥ somapītho 'patat te śyāmākā abhavant somapīthena vā eṣa vyṛdhyate yaḥ somaṃ vamiti yat saumyaḥ somapīthenaivainaṃ samardhayatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yaḥ somaṃ vamiti yad aindra indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati śithira iva hi vā etasya somapītho 'thaiṣa somaṃ vamiti yañ śyāmākataṇḍulaiḥ śrīṇāti somapīthasya dhṛtyai
||2.2.13||dvitīyakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
ete vai varuṇasya pāśās tata enaṃ muñcati
||2.3.1||vaiśvadevaṃ caruṃ nirvaped bhrātṛvyavān devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devāḥ saṅgrahaṇenāyajanta te yat kiñcāsurāṇāṃ svam āsīt tat samagṛhṇan manāṃsi vāvaiṣāṃ tat samagṛhṇaṃs te 'manasaḥ parābhavan bhrātṛvyavān yajeta manograhaṇaṃ vā etan manāṃsi vā etad bhrātṛvyāṇāṃ saṅgṛhṇāti te 'manasaḥ parābhavanti grāmakāmo yajeta manograhaṇaṃ vā etan manāṃsi vā etat sajātānāṃ saṅgṛhṇāti te 'smān manogṛhītā nāpayanti sarveṣāṃ sajātānāṃ gṛhād ājyam āhareyur yāvatām eva kiyatāṃ ca gṛhād ājyam āharanti teṣāṃ sarveṣāṃ manāṃsi saṅgṛhṇāti te 'smān manogṛhītā nāpayanty āmanena juhoty āmanasa evainān karoti ||
āmanasya deva ye sajātāḥ samanasas tān ahaṃ kāmaye hṛdā te māṃ kāmayantāṃ hṛdā tān mā āmanasas kṛdhi svāhāmanasya deva ye putrāḥ samanasas tān ahaṃ kāmaye hṛdā te māṃ kāmayantāṃ hṛḍā tān mā āmanasas kṛdhi svāhāmanasya deva yāḥ striyaḥ samanasas tā ahaṃ kāmaye hṛdā tā māṃ kāmayantāṃ hṛdā tā mā āmanasas kṛthi svāhāmanasya deva ye paśavaḥ samanasas tān ahaṃ kāmaye hṛdā te māṃ kāmayantāṃ hṛdā tān mā āmanasas kṛdhi svāhā ||
ete vai sajātāḥ sajātā iva putrā iva striya iva paśava iva tair ātmānam abhisaṃyuṅkte tair bhavati pṛṣatī gaur dhenur dakṣiṇā sā hi vaiśvadevy atha yad vaiśvadevīṣṭir vaiśvadevīr vā imāḥ prajās tā evāvārunddha tā ādyā akṛta bahirātmaṃ vai prayājānuyājā ātmā devatā yat prayājānuyājānāṃ purastād vopariṣṭād vā juhuyād bahirātmaṃ sajātān dadhītātha yan madhyato juhoti madhyata eva sajātān ātman dhatte yadi kāmayeta tājag eyus tājak pareyur iti dārumayeṇa juhuyāc carācarā hi vanaspatayo yadi kāmayeta dhruvāḥ syuḥ kṛchrād eyur iti mṛnmayena juhuyāt ||
dhruvā hīyaṃ dhruvo si dhruvas tvaṃ deveṣv edhi dhruvo 'haṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvid ugro 'sy ugras tvaṃ deveṣv edhy ugro 'haṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvid abhibhūr asy abhibhūs tvaṃ deveṣv edhy abhibhūr ahaṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvit paribhūr asi paribhūs tvaṃ deveṣv edhi paribhūr ahaṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvit sūrir asi sūris tvaṃ deveṣv edhi sūrir ahaṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvit ||
ete vai sajātās tān asmin dadhāti tān asmād anapakramiṇaḥ karoti
||2.3.2||athaiṣo 'śvaḥ pratigṛhyate sa vā ubhayatodan pratigṛhīto nirbabhasty asyendriyaṃ ca paśūṃś ca varuṇo vā aśvo varuṇadevatyo yo vā aśvaṃ pratigṛhṇāti varuṇaṃ sa prasīdati tad aśvahaviṣā yaṣṭavyaṃ nirvaruṇatvāya catuṣkapālā bhavanti catuṣpād vā aśvaḥ kapālair evainam āpnoti yāvanto 'śvās tāvantaḥ puroḍāśā bhavanti sarvata evainaṃ muñcaty eko 'dhi bhavati yan nopasmarati tasmā eva sa yaḥ punaḥ pratigrahiṣyant syān na sa yajeta yad dhi punaḥ pratigṛhṇīyāt punar varuṇaṃ prasīded atha yaḥ punaḥ pratigrahīṣyant syāt tasya vāruṇā nemāḥ syuḥ sauryavāruṇā nemā yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcaty atha yat sauryaḥ svām eva devatām upapratigṛhṇāty ātmano 'hiṃsāyay ekaviṃśatiḥ sāmidhenīr bhavanty asā āditya ekaviṃśaḥ prajāpatir asā ādityaḥ prājāpatyo 'śvo yāvān evāśvas tam āpnoti sarve vā anye paśavo yonimantaḥ puruṣayonayo 'yonir aśvo 'psujā yad eṣo 'ponaptrīyaś carur bhavati yonimantam evainam akaḥ sva evainaṃ yonau pratiṣṭhāpayati ||
yas te rājan varuṇa gāyatrachandāḥ pāśo brahman pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā yas te rājan varuṇa triṣṭupchandāḥ pāśaḥ kṣatre pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā yas te rājan varuṇa jagacchandāḥ pāśo viśi pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā yas te rājan varuṇānuṣṭupchandāḥ pāśo dikṣu pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā ||
chandāṃsi vai varuṇasya pāśās tair enaṃ gṛhṇāti yair enaṃ gṛhṇāti tair enaṃ muñcaty aponaptrīyābhyāṃ dvābhyāṃ juhoti ya evāpsavyo varuṇas tata enaṃ muñcati
||2.3.3||agner āyur asi tenāsmā amuṣmā āyur dehīndrasya prāṇo 'si prāṇaṃ dehy amuṣmai yasya te prāṇaḥ svāhā pitπṇāṃ prāṇo 'si prāṇaṃ dattāmuṣmai yeṣāṃ vaḥ prāṇaḥ svāhā viśveṣāṃ devānāṃ prāṇo 'si prāṇaṃ dattāmuṣmai yeṣāṃ vaḥ prāṇaḥ svāhā bṛhaspateḥ prāṇo 'si prāṇaṃ dehy amuṣmai yasya te prāṇaḥ svāhā prajāpateḥ prāṇo 'si prāṇaṃ dehy amuṣmai yasya te prāṇaḥ svāhā ||
yan navam ait tan navanītam abhavad yad asarpat tat sarpiḥ |
yad aghriyata tad ghṛtam ||
ghṛtasya panthām amṛtasya nābhim indreṇa dattaṃ prayataṃ marudbhiḥ |
tat tvā viṣṇur anvapaśyat tat tveḍā gavy airayat ||
pāvamānasya tvā stomena gāyatrasya vartanyopāṃśos tvā vīryeṇotsṛje bṛhatā tvā rathantareṇa traiṣṭubhyā vartanyā śukrasya tvā vīryeṇoddhare 'gneṣ ṭvā mātrayā jāgatyā vartanyā devas tvā savitonnayatu jīvātvai jī vanasyāyai ||
idaṃ varco agninā dattam āgān mahi rādhaḥ saha ojo balaṃ yat |
dīrghāyutvāya śataśāradāya pratigṛbhṇāmi mahata indriyāya ||
imam agnā āyuṣe varcase kṛdhi tigmam ojo varuṇa soma rājan |
mātevāsmā adite śarma yacha viśve devā jaradaṣṭir yathāsat ||
agnir āyus tasya manuṣyā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhi brahmāyus tasya brāhmaṇā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhi yajña āyus tasya dakṣiṇā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhy amṛtam āyus tasya devā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhy aśvinoḥ prāṇo 'si tau te prāṇaṃ dattāṃ tena jīva mitrāvaruṇayoḥ prāṇo 'si tau te prāṇaṃ dattāṃ tena jīva bṛhaspateḥ prāṇo 'si sa te prāṇaṃ dadātu tena jīva prajāpateḥ parameṣṭhinaḥ prāṇo 'si sa te prāṇaṃ dadātu tena jīva
||2.3.4||āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvapet sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ caruṃ pūrvedyur āmayāvinaṃ yājayed agnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatābhiś caivāsmin yajñena cāyur dadhāti vāk sarasvatī brahma bṛhaspatir vācā caivāsmin brahmaṇā cāyur dadhāty atho prāṇā vai devatāḥ prāṇān vā etat pūrvedyur gṛhītvopavasati sa śvo bhūta āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvapet saumyaṃ payasi carum ādityaṃ ghṛte caruṃ vāruṇaṃ caruṃ yavamayam iyantam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālam āmayāvinaṃ yājayed yo vai pramīyate 'gniṃ tasya śarīraṃ gachati somaṃ raso yad āgneyaḥ śarīram evāsya tena niṣkrīṇāti yat saumyo rasaṃ tena yāvān eva taṃ niṣkrīyeyaṃ vā aditir asyām adhi prajāḥ prajāyante 'syām evainam adhi prajānayatīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇān muktvā saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evainaṃ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enaṃ karoty agner āyur asi tenāsmā amuṣmā āyur dehīty agnir vai manuṣyāṇām āyuṣaḥ pradātā so 'smā āyuḥ prayachati pañcabhir juhoti pāṅktaḥ puruṣo yāvān eva puruṣas taṃ samīrayati yāvān eva puruṣas taṃ samīrayitvāyaṃ vāva yaḥ pavata eṣa prāṇa ābhyo vā eṣa digbhyo 'dhipavata etaddevatyā vā imā diśo yathādevataṃ vāvainam etad ābhyo digbhyo 'dhi samīrayitvā prāṇān asmin dadhāti ||
yan navam ait tan navanītam abhavad yad asarpat tat sarpiḥ |
yad aghriyata tad ghṛtam || iti ghṛtasya vā etan mahimānam udācaṣṭe 'tho mahayaty evainat pāvamānasya tvā stomena gāyatrasya vartanyopāṃśos tvā vīryeṇotsṛjā iti yathā vā idaṃ vadhyam utsṛjaty uddharaty unnayaty evaṃ tad etāvad vā asti stomā grahāś chandāṃsi yāvad evāsti tenāsmā āyur dadhāti yajñenāsmā āyur dadhāti sarva ṛtvijaḥ paryāhuḥ sarve vā eta etasmai cikitsanti sarva evāsmā āyur dadhati brahmaṇo hastam ālabhya paryāhur brahma vai brahmā brahmaṇaivāsmin brahmāyur dadhāti hiraṇyād adhi ghṛtaṃ niṣpāyayanty amṛtaṃ vai hiraṇyam āyur ghṛtam amṛtād evainam adhy āyur niṣpāyayanti nir iva dhayaty āyur evātman dhatte tad asmā ābadhnāty āyuṣainaṃ samardhayaty āgneyyābadhnāty agnir vai sarvā devatāḥ sarvābhir evāsmin devatābhir āyur dadhāty agnir āyus tasya manuṣyā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhīti yo vai devān āyuṣmataś cāyuṣkṛtaś ca veda sarvam āyur eti na purāyuṣaḥ pramīyata ete vai devā āyuṣmantaś cāyuṣkṛtaś ca yad ime prāṇās te 'sminn āyur dadhaty aśvinoḥ prāṇo 'si tau te prāṇaṃ dattāṃ tena jīvetīme vā ete prāṇās tān asmin dadhāti tān asmād anapakramiṇaḥ karoti daśa deyā daśa hy ātman prāṇāḥ prāṇān asmin dadhāty aśvo deyo vāso deyaṃ hiraṇyaṃ deyaṃ gaur deyo varo deyo bahu deyam
||2.3.5||dadhati : fn emended| ed|: dadhāti
devatāḥ : fn emended| ed|: devatā|
āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped aindraṃ pañcakapālaṃ dadhi madhu ghṛtaṃ dhānā udakaṃ tat saṃsṛṣṭaṃ bhavaty aryamṇe carur bhavati ūddhyā evāgneya aindraḥ pañcakapālaḥ pāṅkto yajñaḥ paṅktī yājyānuvākye pāṅktāḥ paśavaḥ pāṅktaḥ puruṣo yāvān eva puruṣas tam āpnoti sa sarvo bhūtvā paśūn āpnoti paśava iva hy etat saṃsṛṣṭam atho yāvanta eva paśavas tān asmai saṃsṛjati tad āhur aindra ekādaśakapālaḥ kāryā iti aindrā hi paśavo 'tho āhuḥ prājāpatyaṃ kāryam iti prājāpatyā hi paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayaty athaiṣo 'ryamṇe carur yo dadāti so 'ryamā dānam aryamā dānakāmā asmai prajā bhavanty agnaye bhrājasvate 'ṣṭākapālaṃ nirvapet sauryaṃ carum agnaye bhrājasvate 'ṣṭākapālaṃ cakṣuṣkāmaṃ yājayed agner vai manuṣyā naktaṃ cakṣuṣā paśyanti sūryasya divaitau vai cakṣuṣaḥ pradātārau tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai cakṣuḥ prayachataḥ samānaṃ vai cakṣur dadhātu yat samānī devatā carum abhito bhavati nānānam evāsmai cakṣuṣī pratidadhāti yāvad anyatareṇākṣṇā paśyati tāvad ubhābhyāṃ paśyed yac carur antarā na syād atha yac carur antarā bhavati tasmād idam antarā cakṣuṣor vidhṛtyai śuklā vrīhayo bhavanti śvetā gā ājyāya duhanty evam iva hy asā ādityaḥ samṛddhyai payasi bhavati payo vai ghṛtaṃ payaś cakṣuḥ payasaivāsmai payaś cakṣur dadhāti saurībhir ādadhāti cakṣur asmin dadhāti
||2.3.6||devā asurāṇāṃ veśatvam upāyann indras tu nāpy upait teṣāṃ vā indriyāṇi vīryāṇy apākrāmann agne rathantaram indrasya bṛhad viśveṣāṃ devānāṃ vairūpaṃ savitur vairājaṃ tvaṣṭū revatī marutāṃ śakvarī tāni vā indro 'nvapākrāmat tair ātmānam abhisamayuṅkta tair abhavad yo bhūtikāmaḥ syāt tam etayā yājayed etair evendriyair vīryair ātmānam abhisaṃyuṅkte tair bhavati dvādaśakapālo bhavati vaiśvadevatvāyottānāni kapālāny upadadhāti tat svic carum akar anirdāhāyābhiśasyamānaṃ yājayed yasya vai devā annam adanty adanti tasya manuṣyā annaṃ sarvā vā etā devatāḥ sarvā vāvāsyaitad devatā annam ajīghasad adanti hāsya manuṣyā annam ||
indrāya rāthantarāyānubrūhi || iti rathantarasyā ṛcam anūcya bṛhata ṛcā yajet ||
indrāya bārhatāyānubrūhi || iti bṛhata ṛcam anūcya rathantarasya ṛcā yajet ||
indrāya vairūpāyānubrūhi || iti vairūpasyā ṛcam anūcya vairājasya ṛcā yajet ||
indrāya vairājāyānubrūhi || iti vairājasyā ṛcam anūcya vairūpasya ṛcā yajet ||
indrāya raivatāyānubrūhi || iti revatīm anūcya śakvaryā yajet ||
indrāya śākvarāyānubrūhi || iti śakvarīm anūcya revatyā yajed etair evainam indriyair etābhir devatābhir vyatiṣajati paryūham avadyaty etair evainam indriyair etābhir devatābhiḥ paryūhati paśavo vai bṛhaty agnī rudro yad bṛhatyā vaṣaṭkuryād rudrāyāsya paśūn apidadhyād atho bṛhatīṃ hy ayātayāmnīṃ paśavo 'nuprajāyante 'nuvākyāyāś catvāry akṣarāṇi yājyām abhyatyūhaty anuṣṭubhaṃ ca sampādayati paṅktiṃ ca vāg vā anuṣṭup prajāpatiḥ paṅktir vāci vā etat prajāpatim apy asrāṭ prajananāya tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate
||2.3.7||svādvīṃ tvā svādunā tīvrāṃ tīvreṇa śukrāṃ śukreṇa |
devīṃ devenāmṛtām amṛtena sṛjāmi saṃ somena ||
somo 'sy aśvibhyāṃ pacyasva sarasvatyai pacyasvendrāya sutrāmṇe pacyasva ||
punātu te parisrutaṃ somaṃ sūryasya duhitā |
vāreṇa śasvatā tanā ||
vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyaṅ somo atisrutaḥ |
indrasya yujyaḥ sakhā ||
kuvid aṅga yavamanto yavaṃ cid yathā dānty anupūrvaṃ viyūya |
ihehaiṣāṃ kṛṇuta bhojanāni ye barhiṣā namauktiṃ na jagmuḥ ||
upayāmagṛhīto 'sy achidrāṃ tvāchidreṇāśvibhyāṃ juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir aśvibhyāṃ tvopayāmagṛhīto 'sy achidrāṃ tvāchidreṇa sarasvatyai juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yoniḥ sarasvatyai tvopayāmagṛhīto 'sy achidrāṃ tvāchidreṇendrāya sutrāmṇe juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvā sutrāmṇe ||
yad atra śiṣṭaṃ rasinaḥ sutasya yam asyendro apibañ śacībhiḥ |
ahaṃ tam asya manasā ghṛtena somaṃ rājānam iha bhakṣayāmi ||
nānā hi vāṃ devahitaṃ sadas kṛtaṃ mā saṃsṛkṣāthāṃ parame vyoman |
surā tvam asi śuṣmiṇī soma eṣa mā mā hiṃsiṣṭaṃ svaṃ yonim āviśantau ||
dve srutī aśṛṇavaṃ pitπṇām ahaṃ devānām uta martyānām |
yābhyām idaṃ viśvam ejat sameti yad antarā pitaraṃ mātaraṃ ca ||
ye bhakṣayanto na vasūny ānaśur yān agnayo anvatapyanta dhiṣṇyāḥ |
yā teṣām avayā duriṣṭiḥ sviṣṭiṃ nas tāṃ viśvakarmā kṛṇotu ||
ayajñiyān yajñiyān manyamānaḥ prāṇasya vidvānt samare na dhīraḥ |
eno mahac cakṛvān baddha eṣa taṃ viśvakarman pramuñcā svastaye ||
yajamānam ṛṣayā enasāhur vihāya prajām anutapyamānāḥ |
madhavyau stokā apa tau rarādha saṃ nas tābhyāṃ sṛjatu viśvakarmā
||2.3.8||kuvalasaktubhir āśvinaṃ śrīṇāti badarasaktubhir aindraṃ karkandhusaktubhiḥ sārasvataṃ vāg vai sarasvatī vācaivāsmint svādumānaṃ dadhāty atha yainam asā aślīlaṃ vāg abhivadaty atyapaviṣṭa vyārdhiṣṭeti sainaṃ punaḥ kalyāṇaṃ vadati siṃhā adhvaryur dhyāyati vyāghrau pratiprasthātā vṛkau yajamāna eṣā surā bhavati sa yair eva tad indriyair vīryair vyṛdhyate tāny asminn āptvā dhatto brāhmaṇasya mūrdhant sādyā medhyatvāyānnaṃ vai surā medhyaṃ vā annaṃ tena medhyaikā purorug ekā yājyaikadhāsmin vīryaṃ dadhāti brāhmaṇaḥ pāyayitavyas tena haviḥ kriyata ātmanāpeyātmann eva vīryaṃ dhatte 'gnau sarvā hotavyāḥ samṛddhyai madhyato vā eṣa pāpmanā gṛhīto yat samayā vyeti madhyata evainaṃ pāpmano muñcati yad āhavanīye juhuyān na pāpmanā vyāvarteta kriyeta bheṣajam atha yad dakṣiṇe juhoti vi pāpmanā vartate kriyate bheṣajam atha yad vikṣārayaty evam iva hy eṣa vikṣarati śatakṣaro bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti yad vā etasya vyārdhi yat prāmāyi pitṝn vā etasya tad agan yat pitṛmatībhir anumantrayante pitṛbhya evainaṃ tena samīrayanti yat tisras tṛtīye hi loke pitaro 'tha yac catvāro digbhya evainaṃ tena samīrayanti
||2.3.9||dvitīyakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe caturthaḥ prapāṭhakaḥ
viśvarūpo vai tvāṣṭra āsīt triśīrṣāsurāṇāṃ svasrīyaḥ sa somam ekena śīrṣṇāpibat surām ekenānnam ekenāvayat sa indro 'manyatāyaṃ vāvedaṃ bhaviṣyatīti tena samalabhata tena yugaśaram apatat sa takṣāṇaṃ tiṣṭhantam abravīd ādhāvemāny asya śīrṣāṇi chinddhīti tasya takṣopaskandya paraśunā śīrṣāṇy achinat tasmāt takṣṇe śiro dhṛtaṃ tasmād asyānnam annādyaṃ tasya yat somapaṃ śirā āsīt sa kapiñjalo 'bhavad yat surāpaṃ sa kalaviṅko yenānnam āvayat sa tittiriḥ sa vai tvaṣṭā putre hate somam āharad ṛta indraṃ tam adhaḥ śataśale 'sunod atho āhuḥ sahasraśalā iti tasmin vā indra upahavam aichata tan nopāhvayata taṃ prāsahādāya nāḍyā nirapibat sa somapīthena vyārdhyata tasmāt somo nānupahūtena peyaḥ somapīthena ha vyardhuko bhavati yad ito 'mucyata tau siṃhā abhavatāṃ yad itas tau vyāghrau yad itas tau vṛkau yat prathamaṃ niraṣṭīvat tat kuvalam abhavad yad dvitīyaṃ tad badaraṃ yat tṛtīyaṃ tat karkandhur yad adhastāt sā surā taṃ vā etayāśvinā ayājayatāṃ sautrāmaṇyā sa yair eva tad indriyair vīryair vyārdhyata tāny asminn āptvādhattāṃ somenātipupuvānaṃ yājayed indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yaṃ somo 'tipavate yāvad evendriyaṃ vīryaṃ tad asminn āptvā dadhāti rājasūyenābhiṣiṣicānaṃ yājayed indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo rājasūyenābhiṣiñcate yāvad evendriyaṃ vīryaṃ tad asminn āptvā dadhāti bhūtikāmaṃ yājayed indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yāvad evendriyaṃ vīryaṃ tad asminn āptvā dadhāti jyogāmayāvinaṃ yājayed indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yasya jyog āmayati yāvad evendriyaṃ vīryaṃ tad asminn āptvā dadhāti nānārtena yaṣṭavyam ity āhur ārtayajña iva hy eṣa tad āhur yaṣṭavyam eva sarvo hi puruṣā ārtaḥ sarvo bubhūṣati yad āśviny aśvinau hy abhiṣajyatāṃ yat sārasvatī vāg vai sarasvatī vācā hy abhiṣajyatāṃ yad aindrīndre hi tau tānīndriyāṇi vīryāṇy āptvādhattām
||2.4.1||annādyaṃ : fn this should be annādyam|
sīsena klībāt kāryānṛtaṃ vai sīsam anṛtaṃ klībo 'nṛtaṃ surānṛtenaivānṛtād anṛtaṃ krīṇāti tad āhuḥ kāryā vaḍabā dakṣiṇeti sṛtvarīva hy eṣā sṛtvarī vaḍabāśvinaṃ prathamam ālabhante 'tha sārasvatīm athaindram evam eva vapābhiś caratīndra evaiṣu tad adhibhavaty aindraḥ punaḥ pracaratāṃ prathamo bhavatīndraṃ vā etat punar ālabhante sendriyatvāyaindrī vapānām uttamā bhavaty aindraḥ puroḍāśānāṃ prathamo vīryaṃ vā indro vīrya evainam abhisandhattaḥ prasavāya sāvitro nirvaruṇatvāya vāruṇo madhyato hy eṣa varuṇagṛhītaḥ paścād vā eṣā sṛṣṭā pratīcīnaśīrṣṇī yad upariṣṭāt puroḍāśo bhavaty apihityā achidratvāya saha samavattaṃ bhavati saheḍām upahvayante saṃhityay atho iḍāyā avidohāya yad vai sautrāmaṇyāvyṛddhaṃ tad asyāḥ samṛddhaṃ yad anyadevatyāḥ puroḍāśā bhavanty anyadevatyāḥ paśavas tad asyā vyṛddhaṃ sat samṛddham ardhaṃ vai prajāpater ātmano dhairyam āsīd ardhaṃ mālvyaṃ yad dhairyaṃ tat purastād akuruta yan mālvyaṃ tat paścāt paryauhata yad dhairyaṃ somo vai sa tato brāhmaṇam asṛjata tasmād brāhmaṇaḥ sarva eva brahmābhi dhīro yan mālvyaṃ surā vai sā tato rājanyam asṛjata tasmāj jyāyāṃś ca kanīyāṃś ca snuṣā ca śvaśuraś ca surāṃ pītvā vilālapata āsate mālvyaṃ hi tat pāpmā vai mālvyaṃ tasmād brāhmaṇaḥ surāṃ na pibet pāpmanātmānaṃ net saṃsṛjā iti tad utaitad rāṣṭrīyāya brāhmaṇaṃ brūyāt tad ya evaṃ vidvānt surāṃ pibati na hainaṃ drūṇāty eṣā vai prajāpater vīryavatī tanūr vīryaṃ prajāpatir vīryam asmin dadhāti
||2.4.2||tato yaḥ somo 'tyaricyata tam agnā upaprāvartayat |
svāhendraśatrur vardhasva ||
itīndrasyāhainaṃ śatrum acikīrṣad indram asya śatrum akarot tathā vāk svayam eva vyait sa yaṃ somaṃ prāvartayad yasmiṃś cāgnā upaprāvartayat tā agnīṣomau devate prāṇāpānā abhisamabhavatāṃ sa yāvad ūrdhvabāhuḥ parāvidhyat tāvati vyaramata yadi vā pravaṇaṃ tāvad āsīd yadi vāgner adhi tāvad āsīt sa vā iṣumātram evāhnā tiryaṅṅ avardhateṣumātram anvaṅṅ atho āhur ahorātre eveṣumātraṃ tiryaṅṅ avardhateṣumātram anvaṅṅ ity atho āhur ardhamāsam atho māsam atho saṃvatsaram iti sa vā imāḥ sarvāḥ snotyāḥ paryaśayat tasmād vā indro 'bibhet tasmād u tvaṣṭābibhet tasyendraḥ prattim aichat tam asmai prāyachat tasmai tvaṣṭā vajram asiñcat tapo vai sa vajra āsīt tam udyamaṃ nāśaknod atha vai tarhi viṣṇur anyā devatāsīt so 'bravīd viṣṇā ehīdam āhariṣyāvo yenāyam idam iti sa tredhātmānaṃ vinyadhattābhiparyāvartād abibhed asyāṃ tṛtīyam antarikṣe tṛtīyaṃ divi tṛtīyaṃ sa yad asyāṃ tṛtīyam āsīt tena vajram udayachad viṣṇvanuṣṭhitaḥ sa vajram udyataṃ dṛṣṭvābibhet so 'bravīd asti vā idaṃ tyasminn antar vīryaṃ tat te pradāsyāmi mā mā vadhīr iti tad vā asmai prāyachat tat pratyagṛhṇāt ||
adhā mā || iti tad viṣṇave 'tiprāyachat tad viṣṇuḥ pratyagṛhṇāt ||
asmāsv indra indriyaṃ dadhātv asmān rāyo maghavānaḥ sacantām |
asmākaṃ santv āśiṣaḥ ||
iti so 'ved asti vāvāsminn antar vīryam iti sa yad antarikṣe tṛtīyam āsīt tena vajram udayachad viṣṇvanuṣṭhitaḥ sa vajram udyataṃ dṛṣṭvābibhet so 'bravīd asti vā idaṃ tyasminn antar vīryaṃ tat te pradāsyāmi mā mā vadhīr iti tad vā asmai prāyachat tat pratyagṛhṇāt ||
dvir mādhāḥ ||
iti tad viṣṇave 'tiprāyachat tad viṣṇuḥ pratyagṛhṇāt ||
asmāsv indra indriyaṃ dadhātv asmān rāyo maghavānaḥ sacantām |
asmākaṃ santv āśiṣaḥ ||
iti so 'ved asti vāvāsminn antar vīryam iti sa yad divi tṛtīyam āsīt tena vajram udayachad viṣṇvanuṣṭhitaḥ sa vajram udyataṃ dṛṣṭvābibhet so 'bravīd asti vā idaṃ tyasminn antar vīryaṃ tat te pradāsyāmi mā mā vadhīḥ ||
sandhāṃ nu sandadhāvahai yathā tvām eva praviśānīti so 'bravīd yan māṃ praviśeḥ kiṃ me tataḥ syād iti so 'bravīt tvām evendhīya tava bhogāya tvāṃ praviśeyam iti tad vā asmai prāyachat tat pratyagṛhṇāt ||
trir mādhāḥ || iti tad vāva traidhātavyā sahasraṃ vā asmai tat prāyachad ṛcaḥ sāmāni yajūṃṣi yad vā idaṃ kiṃ ca tat traidhātavyā tad āpnoti paśūn eva
||2.4.3||udaraṃ vai vṛtraḥ pāpmā kṣud bhrātṛvyaḥ puruṣasya yat tapa upaiti pāpmānaṃ vā etat stṛṇute bhrātṛvyaṃ kṣudham eva tasmin vā avadetāṃ seyam asyā adhy ūrdhvā vāg avadat ||
ubhā jigyathur na parājayethe na parājigye kataraścanainoḥ |
indraś ca viṣṇo yad apaspṛdhethāṃ tredhā sahasraṃ vi tad airayethām ||
iti satyam āhety abravīd dve eva tṛtīye āhartur ekaṃ pratigrahītur iti tau vai tatraivātiṣṭhetāṃ tasmād aindrāvaiṣṇavaṃ trirātrasya vā upepsāyai traidhātavyāhriyate yāvad vai trirātreṇopāpnoti tāvat traidhātavyayāvarunddhe tasmād āhuḥ sahasradakṣiṇety uṣṇihākakubhā anvāha gāyatrī vā uṣṇihātha yāny etāni catvāry akṣarāṇy ṛcy adhi catuṣpādo vā ete paśavo yathā vā idaṃ puroḍāśe puroḍāśo 'dhy evaṃ vā etad yad ṛcy adhy akṣarāṇi prāṇo vai gāyatrī prāṇena paśavo yatā yad uṣṇihākakubhā anvāha paśūnāṃ yatyai ||
agne trī te vājinā trī ṣadhasthā tisras te jihvā ṛtajāta pūrvīḥ |
tisra u te tanvo devavātās tābhir naḥ pāhi giro aprayuchan ||
iti paridadhāti vīratāyay atho rūpatāyā eva yaj jagatyā paridadhyād antaṃ gached atha yat triṣṭubhā paridadhāti tāntaṃ gachaty ojo vai vīryaṃ triṣṭub ojasy eva vīrye pratitiṣṭhati
||2.4.4||sarvābhyo devatābhyo yajña āhṛtyā ity āhuḥ sarvo vā eṣa yajñaḥ sarvābhyo hi devatābhyo yajña āhriyate sarvāṇi chandāṃsy anvāha sarvāṇi hi chandāṃsi yajñe prayujyante 'bhicarann āharet sarvo vā eṣa yajñaḥ sarveṇaivainaṃ yajñenābhicaraty adakṣiṇas tu syās tat svin menim akar menir hy adakṣiṇo 'tha yo yakṣya ity uktvā na yajeta tam etena yājayet sarvo vā eṣa yajñaḥ sarveṇaivāsmai yajñena prāyaścittiṃ vindaty uttarauttaraḥ puroḍāśo jyāyān bhavaty uttarauttaro hi loko jyāyān yathā vā iyam evam asav atha vā antarikṣaṃ nāsyā rūpaṃ nāmuṣyās tasmād yavamayo madhyato 'tho evam iva hy antarikṣasya rūpaṃ dvādaśakapālo bhavati yad vai tristris tat traidhātavyāyāḥ samṛddhaṃ sarveṣām atighātam avadyaty achambaṭkārāya yāvatā hi na prāpnuyāt tāvatā chambaṭkuryād etad vai tad yad āhuś chambaṇ ṇāsā iti vāsa iva vai yajña ūyate yat tārpyāṇi viṣīvyanti yajuṣāṃ tad rūpaṃ yad dhenavo dīyanta ukthāmadānāṃ tad yad dhiraṇyaṃ dīyate candraṃ gīyatā iti vai sāmāhuḥ sāmnāṃ tad rūpam etena vai sṛñjayā ayajanta te śriyo 'ntam agachaṃs tasmān nātibahu yaṣṭavyam īśvaro hi parāṅ atipattor yo vā etena yajate vi sa chinatti putro yājayitavyo 'nusantatyai
||2.4.5||ṇāsā : fn emended| ed|: ṇāsā| cf| note 3
āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped aindram ekādaśakapālaṃ bārhaspatyaṃ caruṃ bhūtikāmaṃ yājayed indro vai śithira ivāmanyata so 'gniṃ ca bṛhaspatiṃ cābravīd yājayataṃ meti taṃ vā etayāgniś ca bṛhaspatiś cāyājayatāṃ tasmiṃs tejo 'gnir adadhād indriyam indro brahma bṛhaspatis tatā indro 'bhavad yo bhūtikāmaḥ syāt tam etayā yājayet teja evāsminn agnir dadhātīndriyam indro brahma bṛhaspatir bhavaty eva yad asmiṃś trīṇi vīryāṇy adhattāṃ tasmāt tridhātur aindra itarā abhisaṃśleṣayanti sendriyatvāya
||2.4.6||purovāta jinva rāvaṭ svāhā vātavān varṣan bhīma rāvaṭ svāhā stanayan varṣann ugra rāvāṭ svāhātirātraṃ vavarṣvān pūrta rāvaṭ svāhā bahu ha vā ayam avarṣīd iti śruta rāvaṭ svāhā tapati varṣan virāḍ rāvaṭ svāhā 'vasphūrjan vidyud varṣaṃs tveṣa rāvaṭ svāhā naśany avasphūrjan varṣan bhūta rāvaṭ svāhā ||
'vasphūrjan : ⟨ avasphūrjan
māndā vaśā jyotiṣmatīr amasvarīḥ śundho ajrā undatīḥ suphenāḥ |
mitrabhṛtaḥ kṣatrabhṛtaḥ surāṣṭrā iha no 'vata ||
vṛṣṇo aśvasya sandānam asi vṛṣṭyai tvopanahyāmi ||
devā vasavyā agne soma sūryāpo dattodadhiṃ bhinta |
divaḥ parjanyād antarikṣāt pṛthivyās tato no vṛṣṭyāvata ||
devāḥ śarmaṇyā mitra varuṇāryamann apo dattodadhiṃ bhinta |
divaḥ parjanyād antarikṣāt pṛthivyās tato no vṛṣṭyāvata ||
devāḥ sapītayo 'pāṃ napān narāśaṃsāpo dattodadhiṃ bhinta |
divaḥ parjanyād antarikṣāt pṛthivyās tato no vṛṣṭyāvata ||
divā cit tamaḥ kṛṇvanti parjanyenodavāhena |
yat pṛthivīṃ vyundanti ||
āyan naraḥ sudānavo dadāśuṣe divaḥ kośam acucyavuḥ |
pra parjanyaḥ sṛjatāṃ rodasī anu dhanvanā yantu vṛṣṭayaḥ ||
udīrayatā marutaḥ samudrato divo vṛṣṭiṃ varṣayatā purīṣiṇaḥ |
na vo dasrā upadasyanti dhenavaḥ śubhe kam anu rathā avṛtsata ||
sṛjā vṛṣṭiṃ diva ādbhiḥ samudraṃ pṛṇa ye devā divibhāgāḥ stha ye antarikṣabhāgā ye pṛthivībhāgās ta idaṃ kṣetram āviśata ta idaṃ kṣetram anuviviśata
||2.4.7||vṛṣṭir vai devebhyo 'nnādyam apākrāmat tata idaṃ sarvam aśuṣyat te devāḥ prajāpatim evopādhāvaṃs tān vā etayā prajāpatir ayājayat kārīryā tebhyo vṛṣṭim annādyam avārunddha yatra parjanyo na varṣet tad etayā jyeṣṭhaṃ vā purohitaṃ vā yājayed vṛṣṭir vā etebhyo 'nnādyam apakrāmati yatra parjanyo na varṣati yat kārīryā yājayanti vṛṣṭyā annādyasyāvaruddhyay aṣṭau vātahomā aṣṭau diśā iti digbhya evaitair vṛṣṭim āvartayanti māndā vaśā jyotiṣmatīr amasvarīr ity etāni vā apāṃ nāmadheyāni yathā vā idaṃ nāmagrāham asā asā iti hvayaty evaṃ vā etad apo nāmadheyaiś cyāvayati vṛṣṇo aśvasya sandānam asīti vṛṣā hy aśvo vṛṣā parjanyaḥ samṛddhyai vṛṣṭyai tvopanahyāmīti vṛṣṭyai hy upanahyati devā vasavyā agne soma sūryeti devatābhir evānvahaṃ vṛṣṭim achaiti yadi na varṣet tatraiva vaseyur ahorātrābhyām eva vṛṣṭiṃ cyāvayanti karīrāṇi bhavanti vṛṣṭyā annādyasyāvaruddhyai madhūdyutāni bhavanty apāṃ vā eṣa oṣadhīnāṃ raso 'pām evainā oṣadhīnāṃ rasenāchaiti rasenaināś cyāvayaty agnaye dhāmachade 'ṣṭākapālaṃ nirvapen mārutaṃ saptakapālaṃ sauryam ekakapālaṃ vṛṣṭikāmaṃ yājayed agnir vā ito vṛṣṭim īṭṭe maruto 'mutaś cyāvayanti tāṃ sūryo raśmibhir varṣaty ete vai vṛṣṭyāḥ pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai vṛṣṭiṃ prayachanti sṛjā vṛṣṭiṃ diva ādbhiḥ samudraṃ pṛṇetīmāś caivāmūś ca samasrāḍ ābhir amūr achaiti ye devā divibhāgāḥ stha ye antarikṣabhāgā ye pṛthivībhāgās ta idaṃ kṣetram āviśata ta idaṃ kṣeram anuviviśatetīmān eva lokān vṛṣṭyai sammṛśati
||2.4.8||dvitīyakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
saumyaṃ babhruṃ lomaśaṃ piṅgalam ālabheta paśukāmaḥ saumīr vā oṣadhaya oṣadhayaḥ paśavo yat saumyaḥ pratyakṣam evāsmai paśum ālabhate lomaśo bhavaty etad vai puṣṭyā rūpaṃ puṣṭim evāvarunddhe babhruḥ piṅgalo bhavati somasya rūpaṃ samṛddhyai yas traitānām uttamo jāyeta taṃ saumāpauṣṇam ālabheta paśukāmaḥ somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayati stanaṃ vā eteṣām dvā abhijāyete ūrjaṃ tṛtīya ūrg vai paśava ūrjaivāsmā ūrjaṃ paśūn āptvāvarunddhe trir vā eṣā saṃvatsarasyānyān paśūn parivijāyata etad vai puṣṭyā rūpaṃ puṣṭim evāvarunddhe bhāginīr vā anyāḥ prajā abhāgā anyā yad audumbaro yūpo bhavaty ubhayīr evainā bhāginīḥ karoti māsimāsi vā eṣo 'vāntaram anyebhyo vanaspatibhyaḥ pacyata etad vai puṣṭyā rūpaṃ puṣṭim evāvarunddhe prājāpatyaṃ tūparam ālabheta paśukāmaḥ prājāpatyā vai paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati yonir vai prajāpatir yoner eva prajāyate sarveṣāṃ vā eṣa paśūnāṃ rūpāṇi prati puruṣasyeva śmaśrūṇy aśvasyeva śiro gardabhasyeva karṇau śuna iva lomāni gor iva pūrvau pādav aver ivāparav ajaḥ khalu vai sarvāṇy eva paśūnāṃ rūpāṇy āptvāvarunddhe sarvāṇy enaṃ paśūnāṃ rūpāṇy upatiṣṭhante hiraṇyagarbhavatyāghāro yāḥ prajāpateḥ sāmidhenīs tāḥ sāmidhenīr yāḥ prajāpater āpriyas tā āpriyo hiraṇyaṃ deyaṃ saśukratvāya tārpyaṃ deyaṃ sayonitvāyādhīvāso deyo yajñasya tena rūpāṇy āptvāvarunddha etena vā upakerū rarādha ṛdhnoti ya etena yajate dvādaśadhā ha tvai sa pratiśitraṃ parijahāra tatra dvādaśadvādaśa varān dadau yad dvādaśa dīyante tasyaiṣā pratimā śvetaṃ vāyavā ālabheta bhūtikāmaṃ yājayed vāyur vai devānām ojiṣṭhaḥ kṣepiṣṭhaḥ sa enaṃ bhūtyai ninayati tad āhur adhṛtā devateśvarā nirmṛja īśvarainam ārtiṃ ninetor iti tad ati saivainaṃ bhūtyai ninayati śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabheta grāmakāmaṃ yājayed vāyur vā imāḥ prajā nasyotā itthaṃ cetthaṃ ca nenīyate yad vāyave vāyur evāsmai nasyotāṃ viśaṃ ninayati niyutvatī yājyānuvākye bhavato grāmam asmin dādhāra śveto bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabhetāmayāvinaṃ yājayet prāṇo vai vāyuḥ prāṇo hi vā etasyāpakrānto 'thaitasyāmayati yad vāyave vāyur evāsmai prāṇaṃ ninayati niyutvatī yājyānuvākye bhavataḥ prāṇam asmin dādhāra śveto bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabheta paśukāmaṃ yājayet prāṇo vai vāyuḥ prāṇaṃ vā etat paśavaḥ pratidhāvanti yad varṣeṣu vātaṃ pratijighrati yad vāyave vāyur evāsmai paśūn ninayati niyutvatī yājyānuvākye bhavataḥ paśūn asmin dādhāra śveto bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai
||2.5.1||vai : fn emended| ed|: khalu| b: khalu vai| m3: khalu vā
svarbhānur vā āsuraḥ sūryaṃ tamasāvidhyat tasya devās tamo 'pāghnan yat prathamaṃ tamo 'pāghnant sāviḥ kṛṣṇābhavad yad dvitīyaṃ sā lohinī yat tṛtīyaṃ sā balakṣī yad adhyastād apākṛntat sāvir vaśābhavat te 'bruvan devapaśum imaṃ kāmāyālabhāmahā ity atha vā iyaṃ tarhy ṛkṣāsīd alomikā te 'bruvaṃs tasmai kāmāyālabhāmahai yathāsyām oṣadhayaś ca vanaspatayaś ca jāyantā iti tāṃ vai tasmai kāmāyālabhanta tato 'syām oṣadhayaś ca vanaspatayaś cājāyanta yaḥ prajākāmo vā paśukāmo vā syāt sa etām aviṃ vaśām ālabheta pra prajayā ca paśubhiś ca jāyate 'tho āhur yaḥ prathamas tamasy apahate sūryasya raśmir yūpasya caṣāle 'vātanot sāvir vaśābhavad iti tad ubhayenaiva devapaśur ālabhyate yady asyās taj janma yadi vetaraṃ tat kāmāyakāmāyaivāvir vaśālabhyate āgneyam ajam ālabheta vāruṇaṃ petvaṃ bhūtikāmaṃ yājayed āgneyāni vai puruṣasyāsthāni vāruṇaṃ māṃsam āgneyenaivāsyāgneyaṃ niṣkrīṇāti vāruṇena vāruṇaṃ bhavaty eva sārasvatīṃ meṣīm ālabheta yo vāco gṛhīta vāg vai sarasvatī vācaivāsya vācaṃ bhiṣajyaty apannadatī bhavati sarvatvāyānadhiskannā samṛddhyai śvetā malhā ālabheta brahmavarcasakāma āgneyīṃ bārhaspatyāṃ saurīṃ vasantāgneyīṃ prāvṛṣi bārhaspatyāṃ śiśire saurīṃ yad āgneyī tejas tayāvarunndhe yad bārhaspatyā brahmavarcasaṃ tayā yat saurī rucaṃ tayā trivṛd vāvāsmā etat samṛddhaṃ brahmavarcasaṃ dadhāti saṃvatsaraṃ paryālabhyante saṃvatsareṇa vā anāptam āpyate saṃvatsareṇaivāsmā āptvā tejo brahmavarcasaṃ dadhāti śvetā bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai vāyavyām ajām ālabheta sārasvatīṃ meṣīm adityā ajām abhiśasyamānaṃ yājayed vāyur vā etasyāślīlaṃ gandhaṃ janatā anuviharati yam abhiśaṃsanty eṣa hīdaṃ sarvam upagachati yad vāyave vāyur evāsya taṃ gandhaṃ surabhim akaḥ so 'sya surabhir gandho janatā anuvitiṣṭhate vācā vā etam abhiśaṃsanti yam abhiśaṃsanti vāk sarasvatī yat sārasvatī vācaivaiṣāṃ vācaṃ śamayaty apratiṣṭhito vā eṣa yam abhiśaṃsantīyaṃ vā aditir iyaṃ pratiṣṭhā yad ādityāsyām eva pratitiṣṭhatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yam abhiśaṃsantīndriyaṃ vīryaṃ garbho yad garbhiṇīr bhavantīndriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayanti
||2.5.2||'vātanot : fn emended| ed|: vātanot
devāś ca vā asurāś cāspardhanta te vai samāvad eva yajñe kurvāṇā āyan yad eva devā akurvata tad asurā akurvata te na vyāvṛtam agachaṃs te devā etaṃ vāmanaṃ paśum apaśyaṃs taṃ vaiṣṇavam ālabhanta tato viṣṇur imāṃl lokān udajayat tato devā asurān ebhyo lokebhyaḥ prāṇudanta tato devā abhavan parāsurā yaḥ sapatnavān bhrātṛvyavān vā syāt sa etaṃ vāmanaṃ vaiṣṇavam ālabhetāto vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitim anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate viṣama ivālabheta viṣamān iva hīmāṃl lokān devā udajayan nimān eva lokān ujjayatīndro vai vṛtram ahan sa prāṅ apadyata sa padyamānā indraṃ saptabhir bhogaiḥ paryagṛhṇāt tasmād viṣvañcaḥ paśavo vyudāyan mūrdhato vaidehīr udāyaṃs tasmāt tāsāṃ puro janma pura okas tāsāṃ jaghanata ṛṣabho vaideho 'nūdait tam acāyad ayaṃ vāva māsmād aṃhaso muñced iti tam aindram ālabhetāgneyaṃ tu pūrvam ajam ālabhata sa vā agninaiva vṛtrasya bhogān apidahyāthaindreṇendriyaṃ vīryam ātmann adhatta yaḥ pāpmanā tamasā gṛhīto manyeta sa etam aindram ṛṣabham ālabhetāgneyaṃ tu pūrvam ajam ālabhetāgninaiva pāpmano bhogān apidahyāthaindreṇendriyaṃ vīryam ātman dhatta indro vai valam apāvṛṇot tataḥ sahasram udait tasya sahasrasyāgrataḥ kubhra udait tasmād etaṃ sāhasrī lakṣmīr ity āhur yaś ca veda yaś ca nātho āhur imaṃ vā eṣa lokaṃ paśyann abhyudait sa samaiṣat sa eṣa samīṣitaḥ kubhra iti tam aindram ālabheta paśukāma aindrā vai paśava indraḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati sa yadā sahasraṃ paśūn gached athaitaṃ vāmanaṃ vaiṣṇavam ālabhetaitasmin vai tat sahasraṃ pratyatiṣṭhat sa tiryaṅ vyaiṣat tasmād eṣa tiryaṅṅ iva vīṣita etena vai sa tat sahasraṃ paryagṛhṇāt tat sahasrasya vā eṣa parigṛhītyā avikṣobhāya devāś ca vai pitaraś cāsmiṃl loka āsaṃs tad yat kiñca devānāṃ svam āsīt tad yamo 'yuvata te devāḥ prajāpatim evopādhāvan sa prajāpatir etau mithunau paśū apaśyad ṛṣabhaṃ ca vaśāṃ ca tā ālabhata vaiṣṇavavāruṇīṃ tu pūrvāṃ vaśām ālabhata tān vai varuṇenaiva grāhayitvā viṣṇunā yajñena prāṇudatāthaindraṃ deveṣv ālabhata tenaiṣv indriyāṇi vīryāṇy āptvādadhād yaḥ sapatnavān bhrātṛvyavān vā syāt sa etau mithunau paśū ālabheta ṛṣabhaṃ ca vaśāṃ ca vaiṣṇavavāruṇīṃ tu pūrvāṃ vaśām ālabheta varuṇenaivainān grāhayitvā viṣṇunā yajñena praṇudate 'thaindreṇendriyaṃ vīryam ātman dhatte
||2.5.3||sāvitraṃ punarutsṛṣṭam ālabheta yaḥ purā puṇyaḥ san paścā pāpatvaṃ gachet savitā vai śriyaḥ prasavitā tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ śriyai prasuvati pāpo vā eṣa purā san paścā śriyam aśnute yaḥ purānaḍvānt san paścokṣatvaṃ gachati yathaiṣa śriyam aśnuta evam evainaṃ śriyaṃ gamayaty oṣadhībhyo vehatam ālabheta prajākāma oṣadhīnāṃ vā eṣā priyaitā vā etāṃ sūtoḥ paribādhanta oṣadhayaḥ khalu vā etasya prajām apagūhanti yo 'laṃ prajāyai san prajāṃ na vindate tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai prajāṃ punar dadaty āpo vā oṣadhaya āpo ha tv evāsat khananti tā asmai prajāṃ khananti dyāvāpṛthivīye dhenū sammātarā ālabhetānnakāmo yad dhy asau varṣati tad asyāṃ pratitiṣṭhati dyāvāpṛthivī vā annasyeśāte te eva bhāgadheyenopāsarat te asmā annādyaṃ prayachataḥ sa vatsaṃ vāyavā ālabheta vāyur vā anayor vatso vāyur ime pradāpayati pratte ha vā ime duhe ya evaṃ vedaindrīṃ sūtavaśām ālabheta rājanyaṃ bhūtikāmaṃ yājayed etasyā vā adhīndro 'jāyata sa jāyamāna etaṃ yoniṃ niravartayat sā sūtavaśābhavad atho āhur etad eva sakṛd indriyaṃ vīryaṃ tejo janayitvā nāparaṃ sūtā āśaṃsata sā sūtavaśābhavad itīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavaty aindrī bhavatīndriyam asmin dadhāty atha yas taṃ vinded yaṃ sūtvā sūtavaśā bhavati tam aindram ālabheta tejaskāmas tad evendriyaṃ vīryaṃ teja āpnoti sārasvatīṃ dhenuṣṭarīm ālabheta yaḥ kṣetre paśuṣu vā vivadeta vāg vai sarasvatī vācaivaiṣāṃ vācaṃ vṛṅkte dhenur vā eṣā satī na duhe taryam evaiṣāṃ vācaṃ karoti dyāvāpṛthivīyāṃ dhenuṃ paryāriṇīm ālabheta yo rājanyo 'bhyardho viśaś cared dyāvāpṛthivībhyāṃ hi vā eṣa nirbhakto 'thaiṣo 'bhyardho viśaś carati dyāvāpṛthivī evainaṃ viśi pratiṣṭhāpayataḥ paryāriṇī bhavati paryārīva hy etad rāṣṭraṃ yad abhyardho viśaś carati dyāvāpṛthivī evainaṃ viśi pratiṣṭhāpya sa śvo bhūte vatsaṃ vāyavā ālabheta vāyur vā anayor vatso vāyur imau kṣayau viśaṃ ca pradāpayati prattau ha vā imau kṣayau viśaṃ ca duhe ya evaṃ veda
||2.5.4||agneyam ajam ālabheta saumyaṃ babhrum ṛṣabhaṃ piṅgalaṃ bhūtikāmaṃ yājayed ṛddhyā evāgneya indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yat saumyaḥ svayaivāsmai devatayendriyaṃ vīryam āptvāvarunddhe bhavaty eva babhruḥ piṅgalo bhavati somasya rūpaṃ samṛddhyai gomṛgaṃ vāyavā ālabhetābhiśasyamānaṃ yājayed apūto vā eṣa yam abhiśaṃsanti vāyur vai devānāṃ pavitraṃ vāyunaivainaṃ pavitreṇa punāti neva vā eṣa grāme nāraṇye yam abhiśaṃsanti neva khalu vā eṣa grāmyaḥ paśur nevāraṇyas tasmād asyaiṣa devatayā paśūnāṃ samṛddha aindrāgnam anusṛṣṭam ālabheta yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibed indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibati yad aindra indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati devatābhir vā eṣa vyṛdhyate yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibati yad āgneyo 'gnir vai sarvā devatā devatābhir evainaṃ samardhayaty anusṛṣṭo bhavaty anusṛṣṭa iva hy etasya somapītho yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibati tasmād asyaiṣa devatayā paśūnāṃ samṛddhas tvāṣṭram avaliptam ālabheta paśukāmas tvāṣṭrā vai paśavas tvaṣṭā paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati saumāpauṣṇaṃ napuṃsakam ālabheta paṇḍakaṃ yājayed yatra tū bhūmer jāyeta tat prajijñāsetātra vā etasya jāyamānasyendriyaṃ vīryam apākrāmat tad evāsmā indriyaṃ vīryam āptvā dadhāti somaś ca vā etasya pūṣā ca jāyamānasyendriyaṃ vīryam ayuvetām iyaṃ vai pūṣauṣadhayaḥ somo yat saumāpauṣṇaḥ svayaivāsmai devatayendriyaṃ vīryam āptvāvarunddhe bhavaty eva yāny anavadānīyāni tair nairṛtaiḥ pūrvaiḥ pracaranti nirṛtigṛhītā vā eṣā strī yā puṃrūpā nirṛtigṛhīta eṣa pumān yaḥ strīrūpo nirṛtyā evainaṃ tena muñcati na vai nairṛtyāhutir agnim ānaśe yad aṅgāreṣu juhoti tat svid agnau juhoti tad u na yatra vā ada indro vṛṣaṇaśvasya menāsīt tad enaṃ nirṛtiḥ pāpmāgṛhṇāt sa yaṃ pāpmānam apāhata sa napuṃsako 'bhavad yaḥ pāpmanā tamasā gṛhīto manyeta sa etam aindraṃ napuṃsakam ālabheta yenaivendraḥ pāpmānam apāhata tena pāpmānam apahate 'thaindreṇendriyaṃ vīryam ātman dhatte prajāpatiḥ paśūn asṛjata sa vā etam evāgre napuṃsakam asṛjata taṃ paśavo 'nvasṛjyantātho āhur etam evāgre sṛṣṭaṃ tvaṣṭre ca patnībhyaś ca napuṃsakam ālabhata tena prajā asṛjateti yaḥ prajākāmo vā paśukāmo vā syāt sa etaṃ tvaṣṭre ca patnībhyaś ca napuṃsakam ālabheta mithunaṃ vai tvaṣṭā ca patnīś ca tvaṣṭāraṃ vā etan mithune 'pyasrāṭ prajananāya tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate
||2.5.5||vāyunaivainaṃ : fn emended| ed|: vāyunavainam|
tvaṣṭāraṃ : fn emended| ed|: tvaṣṭhāram|
prajāpatiḥ prajā asṛjata tā enaṃ sṛṣṭā atyamanyanta tā atimanyamānā varuṇenāgrāhayat tā varuṇagṛhītāḥ kṛṣṇaḥ petvo 'dhyaskandat tasyānuhāya pādam agṛhṇāt tasya śaphaḥ prāvṛhyata sa ekaśitipād abhavat tam acāyad ayaṃ vāvāsāṃ prajānām avaruṇagṛhīto 'nenemāḥ prajā varuṇān muñcānīti taṃ vāruṇam ālabhata tata imāḥ prajā varuṇāt prāmucyanta tad varuṇapramocanīya evaiṣa yo jyogāmayāvī syāt tam etena yājayed varuṇena hi vā eṣa pāpmanā gṛhīto 'thaitasya jyog āmayati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcaty ekaśitipād bhavaty evam iva hi tasya rūpam āsīt samṛddhyai dvīpe yājayed etā vai pratyakṣaṃ vāruṇīr yad āpaḥ sve vā etad yonau pratyakṣaṃ varuṇam avayajati samantam āpaḥ parivahanti rakṣasām ananvavāyāya vāruṇaṃ kṛṣṇaṃ petvam ālabhetābhicaran yad vāruṇo varuṇenaivainaṃ grāhayitvā stṛṇute kṛṣṇo bhavati tamo vai kṛṣṇaṃ mṛtyus tamo mṛtyunaivainaṃ grāhayaty etad vai pāpmano rūpaṃ yat kṛṣṇaṃ kṛṣṇa iva hi pāpmā pāpmanaivainam abhiṣuvati taṃ niyuñjyāt ||
paśuṃ badhnāmi varuṇāya rājñā indrāya bhāgam ṛṣabhaṃ kevalo hi |
gātrāṇi devā abhisaṃviśantu yamo gṛhṇātu nirṛtiḥ sapatnān ||
ity etābhya evainaṃ devatābhyo niryācya mṛtyur vai yamo mṛtyunaivainaṃ grāhayaty agnaye vaiśvānarāya kṛṣṇaṃ petvam ālabheta samāntam abhidhrokṣyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāya samamyate saṃvatsaram evāptvāvaruṇaṃ kāmam abhidruhyaty āśvinaṃ kṛṣṇalalāmam ālabhetānujāvaraṃ yājayed aśvinau vai devānām ānujāvarav aśvinā etasya devate ya ānujāvaras tā eva bhāgadheyenopāsarat tā enam agraṃ pariṇayataḥ kṛṣṇo bhavati pāpmānam evāpahate lalāmo bhavati mukhato 'smiṃs tejo dadhāty āśvinaṃ kṛṣṇalalāmam ālabhetāmayāvinaṃ yājayed aśvinau vai devānāṃ bhiṣajav aśvinā etasya devate ya āmayāvī tā eva bhāgadheyenopāsarat tā enaṃ bhiṣajyataḥ kṛṣṇo bhavati pāpmānam evāpahate lalāmo bhavati mukhato 'smiṃs tejo dadhāti
||2.5.6||chandāṃsi vai yajñāya nātiṣṭhanta sa vaṣaṭkāro 'bhihṛtya gāyatryāḥ śiro 'chinat tasmāñ śīrṣṇaś chinnād yo raso 'kṣarat tā vaśā abhavaṃs tad vaśānāṃ vaśātvam atho āhur vaśaṃ vai tā akṣaraṃs tā vaśā abhavan tad vaśānāṃ vaśātvam ity atho āhur vasā vai sāsīt tad vasā vā etā iti tato yaḥ prathamo rasaḥ prākṣarat taṃ bṛhaspatir upāgṛhṇāt sā rohiṇī bārhaspatyā tato yo 'tyakṣarat taṃ mitrāvaruṇau sā dvirūpā maitrāvaruṇī tato yo 'tyakṣarat taṃ viśve devāḥ sā bahurūpā vaiśvadevī tato yo 'tyakṣarat tam agniś ca marutaś ca sā pṛśnir āgnimāruty atho āhuḥ kṛṣṇaśabalīty atha yā vipruṣā āsaṃs tānīmāny anyāni rūpāṇi tato yaḥ prathamo drapsaḥ parāpatat taṃ bṛhaspatir abhihāyābhyagṛhṇāt sa ukṣābhavat tad ukṣṇa ukṣatvam atho āhur yad devatā anuvyaukṣata sa ukṣābhavat tad ukṣṇa ukṣatvam iti taṃ brāhmaṇaspatyam ālabheta brāhmaṇaṃ bhūtikāmaṃ yājayed brahma vai brahmaṇaspatir brāhmaṇaspatyo brāhmaṇo devatayā svayaivāsmai devatayendriyaṃ vīryam āptvāvarunddhe bhavaty eva rohiṇīṃ bārhaspatyām ālabheta brahmavarcasakāmo brahma vai bṛhaspatir bārhaspatyo brāhmaṇo devatayā svayaivāsmai devatayāptvā tejo brahmavarcasaṃ dadhāti rohiṇī bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai maitrāvaruṇīṃ dvirūpām ālabheta paśukāmo 'horātre vai mitrāvaruṇav ahorātre anu paśavaḥ prajāyante tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai paśūn prajanayataś chandasāṃ vā eṣa rasaś chandasām evāsmai rasena paśūn dhatto dvirūpā bhavati samṛddhyai vaiśvadevīṃ bahurūpām ālabheta yasmai kāmāya kāmayeta sarvā vā etā devatāḥ sarvā vā etad devatāḥ kāmāya bhāgadheyenopāsarat tā asmai kāmaṃ samardhayanti yatkāmo bhavati chandasāṃ vā eṣa rasaś chandasām evāsmai rasena dadhati bahurūpā bhavati samṛddhyay āgnimārutīṃ pṛśnim ālabheta vṛṣṭikāmo 'gnir vā ito vṛṣṭim īṭṭe maruto 'mutaś cyāvayanty ete vai vṛṣṭyāḥ pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai vṛṣṭiṃ prayachanti chandasāṃ vā eṣa raso raso vṛṣṭiś chandasām evāsmai rasena rasaṃ vṛṣṭiṃ ninayanti pṛśnir bhavati pṛśnimātaro hi maruto bhaumīṃ kṛṣṇaśabalīm ālabhetānnakāma iyaṃ vā annasya pradātrikā tām eva bhāgadheyenopāsarat sāsmā annādyaṃ prayachati na carmāpy āhareyur anannaṃ vai carmānannaṃ kṛṣṇam anannenaivānannam apahatyānnādyam ātman dhatte yad vai tañ śīrṣṇaś chinnāt teja indriyaṃ vīryaṃ parāpatat sā babhrur vaśābhavat tad eṣā vaśānnam evetarās tāṃ brāhmaṇaspatyām ālabhetābhicaran brahma vai brahmaṇaspatir brāhmaṇaspatyo brāhmaṇo devatayā yāvad eva brahma tenainaṃ sarveṇābhicarati tejasainaṃ prachinatti stṛṇuta eva babhrur bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai saurīṃ śvetām ālabheta brahmavarcasakāmo 'sau vā ādityo brahmavarcasasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai brahmavarcasaṃ prayachati śvetā bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai maitrāvaruṇīṃ kṛṣṇakarṇīm ālabheta vṛṣṭikāmo 'horātre vai mitrāvaruṇav ahorātre anuvarṣaty etad vā ahno rūpaṃ yañ śuklaṃ yat kṛṣṇaṃ tad rātrer dvirūpā bhavati samṛddhyai
||2.5.7||indrāya manyumate manasvate lalāmam ālabheta saṅgrāme manyunā vai vīryaṃ kriyata indriyeṇa jayati vīryaṃ caivaiṣv indriyaṃ ca jityai dadhāti lalāmo bhavati purastād dhy ayaṃ manyur atho brahmaṇaivainān purastān mukhato jityai saṃśyatīndrāyābhimātighna ṛṣabham ālabheta bhrātṛvyavān abhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahate sa indrāya vṛtraturā ālabhetābhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahatya vṛtratūr evābhūt svārājyam eva gachati vṛtratūr iti hy etam āhur yaḥ svārājyaṃ gachaty aindrāmārutaṃ pṛśnisaktham ālabheta rājanyaṃ grāmakāmaṃ yājayed aindro vai rājanyo devatayā mārutī viḍ indriyeṇaivāsmai viśam upayunakti pṛśnisaktho bhavati paścād evāsmai viśam upadadhāty anukām asmai viśam avivādinīṃ karotīndrāya vajriṇa ṛṣabham ālabheta rājanyaṃ bhūtikāmaṃ yājayed yadā vai rājanyo vajrī bhavaty atha bhūtiṃ gachati yad vajiṇe vajram evāsmā ādhāt tena vijitiṃ bhūtiṃ gachati sa enaṃ bhūtyai śremṇa inddhe yad vajriṇā iti tad asyābhicaraṇīyaṃ yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyed vajram evāsmai praharati stṛṇuta eva saumyaṃ babhrum ṛṣabhaṃ piṅgalam ālabheta yo 'laṃ rājyāya san rājyaṃ na prāpnuyāt somo vai rājaitasya devatā somo hi rājā svām eva devatāṃ rājyāyopāsarat svainaṃ devatā rājyaṃ gamayati babhruḥ piṅgalo bhavati somasya rūpaṃ samṛddhyai
||2.5.8||yaḥ prathama ekāṣṭakāyāṃ jāyeta yas tam ālapsyamānaḥ syāt sa āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped agnir vai paśūnāṃ yoniḥ svād evainān yoner niṣkrīṇāty ā medhyād bhavitor agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ māsimāsi nirvapet saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarād evainaṃ niṣkrīṇāti sa yadā medhaṃ gached athendrāyābhimātighna ālabhetābhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahate 'śvo 'vyuptavaho dakṣiṇaiṣa vai vyāvṛttaḥ pāpmanā pāpmanaivainaṃ vyāvartayaty atha yo 'parasyām ekāṣṭakāyāṃ jāyeta tam evam evotsṛjyāthendrāya vṛtraturā ālabhetābhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahatya vṛtratūr evābhūt svārājyam eva gachati vṛtratūr iti hy etam āhur yaḥ svārājyaṃ gachati śatam avyuptavahā dakṣiṇaite vai vyāvṛttāḥ pāpmanā pāpmanaivainaṃ vyāvartayati śataṃ bhavanti śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti devāś ca vā asurāś cāspardhanta te 'bruvan brahmaṇi no 'smin vijayethām ity aruṇas tūparaś caitreyo devānām āsīñ śyeto 'yaḥśṛṅgaḥ śyaineyo 'surāṇāṃ te 'surā utkrodino 'carann arāḍo 'smākaṃ tūparo 'mīṣām iti tau vai samalabhetāṃ tasya devāḥ kṣurapavi śiro 'kurvaṃs tasyāntarā śṛṅge śiro vyavadhāya viṣvañcaṃ vyarujad yāsurī vāg avadat semāṃ prāviśad yodajayat sā vanaspatīṃs tasmād brāhmaṇo mṛnmayena na pibed asuryā vācātmānaṃ net saṃsṛjā iti tad ya evaṃ vidvān amṛtpātrapo bhavaty ujjitam eva vāca upaiti taṃ brāhmaṇaspatyam ālabhetābhicaran brahma vai brahmaṇaspatir brāhmaṇaspatyo brāhmaṇo devatayā yāvad eva brahma tenainaṃ sarveṇābhicarati tejasainaṃ prachinatti stṛṇuta evāruṇas tūparo bhavaty evam iva hi tasya rūpam āsīt samṛddhyai devā asurān hatvaibhyo lokebhyaḥ prāṇudanta te rātrīṃ prāviśaṃs tān aśvinā anuprāviśatāṃ tau tamaḥ paryagṛhṇāt tā etam āśvinam añjim ālabhetāṃ tena tamo 'pāghnātām asā enā ādityaḥ purastāj jyotiṣā pratyāgachat sa ābhyāṃ tamo 'dhyapāhan yaḥ pāpmanā tamasā gṛhīto manyeta sa etam āśvinam añjim ālabheta yenaivāśvinau tamo 'pāghnātāṃ tena pāpmānam apahate 'sā enam ādityaḥ purastāj jyotiṣā pratyāgachati so 'smāt tamo 'dhyapahanti
||2.5.9||śyaineyo : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
asau vā ādityas tejobhir vyārdhyata tata idaṃ sarvaṃ tamo 'bhavat sa prajāpatir etān daśa ṛṣabhān apaśyad atho āhur indro 'paśyad iti tān aindrān ālabhata tair asminn indriyāṇi vīryāṇy āptvādadhād yal lalāmā ālabhyanta mukhato 'smiṃs tais tejo 'dadhād yañ śitikakuda upariṣṭāt tair yañ śvetānūkāśāḥ paścāt tais tato vā asā ādityaḥ sarvatas tejasvy abhavad yas tejaskāmaḥ syāt sa etān aindrān ṛṣabhān ālabheta yal lalāmā ālabhyante mukhato 'smiṃs tais tejo dadhāti yañ śitikakuda upariṣṭāt tair yañ śvetānūkāśāḥ paścāt taiḥ sarvata evainaṃ tejasvinaṃ karoty amuṣyainam ādityasya mātrāṃ gamayati parajāpatyaṃ daśamaṃ dvādaśe māsā ālabheta dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe navālabhyante nava vai prāṇāḥ prāṇāḥ khalu vai puruṣe vīryaṃ prāṇān asmin vīryaṃ dadhāti daśālabhyante daśākṣarā virāḍ virāḍ etāny evendriyāṇi vīryāṇy ātman dhitveyaṃ virāḍ asyām eva pratitiṣṭhati ||
namo mahimne cakṣuṣe marutāṃ pitas tad ahaṃ gṛṇe te |
huto yāhi pathibhir devayānair oṣadhīṣu pratitiṣṭhā śarīraiḥ ||
devānām eṣa upanāha āsīd apāṃ patir vṛṣabha oṣadhīnām |
somasya drapsam avṛṇīta pūṣā bṛhann adrir abhavad yat tad āsīt ||
drapsaś caskanda pṛthivīm anu dyām imaṃ ca yonim anu yaś ca pūrvaḥ |
samānaṃ yonim anu sañcarantaṃ drapsaṃ juhomy anu sapta hotrāḥ ||
pitā vatsānāṃ patir aghnyānām utāyaṃ pitā mahatāṃ gargarāṇām |
vatso jarāyu pratidhuk pīyūṣa āmikṣā mastu ghṛtam asya yoniḥ ||
tvāṃ gāvo 'vṛṇata rājyāya tvāṃ vardhanti marutaḥ svarkāḥ |
varṣman kṣatrasya kakubbhiḥ śiśriyāṇas tato na ugro vibhajā vasūni
||2.5.10||vāyavyam ajam ālabhetaindraṃ vṛṣṇaṃ vṛṣabhaṃ vā vāruṇaṃ petvaṃ bhūtikāmaṃ yājayed yad vāyave vāyur evainaṃ bhūtyai ninayatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yad aindra indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati varuṇagṛhīto vā eṣa yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcaty etān evābhicarann ālabheta yad vāyave vāyur evāsmai vajraṃ saṃśyaty aindro vai vajra indriyeṇa khalu vai vajraḥ prahriyate yad aindro vajram evāsmai praharati yad vāruṇo varuṇenaivainaṃ grāhayitvā stṛṇute sauryaṃ balakṣaṃ petvam ālabheta brahmavarcasakāmo 'sau vā ādityo brahmavarcasasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai brahmavarcasaṃ prayachati yad balakṣaḥ samṛddhas tena yad alūnaḥ samṛddhas tena yat pīvā samṛddhas tena trivṛd vāvāsmā etat samṛddhaṃ brahmavarcasaṃ dadhāty ādityaṃ bahurūpam ālabheta yasyāśvine śasyamāne sūryo nodiyāt parācīr vā etasmai vyuchanti yasyāśvine śasyamāne sūryo nodeti yad ādityo 'mum evāsmā unnayati bahurūpo bhavati bahūni vai raśmīnāṃ rūpāṇi raśmīnām evāsmai rūpāṇy āptvonnayaty agnir vai sṛṣṭo na vyarocata so 'gnaye tejasvine 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tena tejasvy abhavat so 'kāmayata sarvatra vibhaveyam iti so 'gnaye vibhūtimate 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tena sarvatra vyabhavat so 'kāmayata sarvatrāpibhāgaḥ syām iti so 'gnaye bhāgine 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tena sarvatrāpibhāgo 'bhavat so 'kāmayata dānakāmā me prajāḥ syur iti so 'gnaye dātre 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tenāsmai dānakāmāḥ prajā abhavan yaḥ kamayeta tejasvī syāṃ sarvatra vibhaveyaṃ sarvatrāpibhāgaḥ syāṃ dānakāmā me prajāḥ syur iti sa etān ajān kṛṣṇagrīvān ālabheta tejasvī bhavati sarvatra vibhavati sarvatrāpibhāgo bhavati dānakāmā asmai prajā bhavanti prājāpatyaṃ bahurūpam ālabheta paśukāmaḥ prājāpatyā vai paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati bahurūpo bhavati bahūni vai paśūnāṃ rūpāṇi paśūnām evāsami rūpāṇy āptvāvarunddhe yāmaṃ śukaharim ālabheta śuṇṭhaṃ vā yaḥ kāmayeta yamaloka ṛdhnuyām ity etena vai yamo 'muṣmiṃl loka ārdhnod yamo 'muṣya lokasyādhipatyam ānaśe tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam amuṣya lokasyādhipatyaṃ gamayaty ekadhā vā etena yamaloka ṛdhnoti pare vayasi yaṣṭavyaṃ tājag ghi pramīyate śuṇṭho vā bhavati śukaharir vaiṣa hy etasya devatayā paśūnāṃ samṛddhaḥ
||2.5.11||dvitīyakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
śvo bhūta ādityebhyo bhuvadvadbhyo ghṛte carur varo dakṣiṇā śvo bhūta āgnāvaiṣṇava ekādaśakapālo 'naḍvān vāmano dakṣiṇā śvo bhūte 'gnīṣomīyā ekādaśakapālo hiraṇyaṃ dakṣiṇā śvo bhūta aindrāgna ekādaśakapālo 'naḍvān ṛṣabho dakṣiṇā śvo bhūta āgneyo 'ṣṭākapālo māhendraṃ dadhi vāsaḥ kṣaumaṃ dakṣiṇā
||2.6.1||aindrāgnam ekādaśakapālaṃ nirvaped āgnendraṃ vā vaiśvadevaś caruḥ saumyaḥ śyāmākaś carur dyāvāpṛthivīyā ekakapālo vatsaḥ prathamajo dakṣiṇā sīraṃ dvādaśāyogaṃ dakṣiṇoṣṭāro vānaḍvān
||2.6.2||āgneyo 'ṣṭākapālo vāruṇo yavamayaś carur raudro gāvīdhukaś carur aindraṃ dadhi dhenur anaḍvāhī dakṣiṇāpāṃ nyayanād apāmārgān āharanti tānt saktūn kṛtvā dakṣiṇā paretya svakṛtā iriṇa ekolmukaṃ nidhāya parṇamayena sruveṇa juhoti ||
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām indrasyaujasā rakṣohāsi svāhā hataṃ rakṣo 'vadhiṣma rakṣaḥ ||
varo dakṣiṇā ||
ye devāḥ puraḥsado agninetrā rakṣohaṇas te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhā ye devā dakṣiṇātsado yamanetrā rakṣohaṇas te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhā ye devāḥ paścātsado marunnetrā rakṣohaṇas te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhā ye devā uttarātsado mitrāvaruṇanetrā rakṣohaṇas te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhā ye devā upariṣado 'vasvadvantaḥ somanetrā rakṣohaṇas te no 'vantu te naḥ pāntu tebhyaḥ svāhedam ahaṃ rakṣo 'bhisamūhāmy agne sandaha rakṣaḥ sandagdhaṃ rakṣo 'gnaye puraḥsade svāhā yamāya dakṣiṇātsade svāhā marudbhyaḥ paścātsadbhyaḥ svāhā mitrāvaruṇābhyām uttarātsadbhyāṃ svāhā somāyopariṣade 'vasvadvate rakṣoghne svāhā rathaḥ pañcavāhī dakṣiṇā
||2.6.3||anumatyai carur rākāyai caruḥ sinīvālyai caruḥ kuhvai carur dhātre dvādaśakapālaḥ paṣṭhauhī dakṣiṇāgnāvaiṣṇava ekādaśakapāla aindrāvaiṣṇāvaś carur vaiṣṇavas trikapālo vāmano dakṣiṇā saumāpauṣṇa ekādaśakapāla aindrāpauṣṇaś caruḥ pauṣṇaś caruḥ śyāmo dakṣiṇāgnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālo vāruṇo yavamayaś carur hiraṇyaṃ cāśvaś ca dakṣiṇā
||2.6.4||bārhaspatyaś carur brahmaṇo gṛhe śitipṛṣṭho dakṣiṇaindra ekādaśakapālo rājño gṛha ṛṣabho dakṣiṇādityaś carur mahiṣyā gṛhe dhenur dakṣiṇā nairṛtaś carur nakhāvapūtānāṃ parivṛktyā gṛhe śyenī vaṇḍāpasphurā dakṣiṇāgneyo 'ṣṭākapālaḥ senānyo gṛhe hiraṇyaṃ dakṣiṇāśvino dvikapālaḥ saṅgrahītur gṛhe savatyau dakṣiṇā sāvitro 'ṣṭākapālaḥ kṣattur gṛhe śyeto dakṣiṇā vāruṇo yavamayo daśakapālaḥ sūtasya gṛhe babhrur mahāniraṣṭo dakṣiṇā mārutaḥ saptakapālo vaiśyasya grāmaṇyo gṛhe pṛśniḥ paṣṭhauhī dakṣiṇā pauṣṇaś carur bhāgadughasya gṛhe śyāmo dakṣiṇā vaiṣṇavas trikapālas takṣarathakārayor gṛhe sarvāyasāni dakṣiṇā raudro gāvīdhukaś carur akṣāvāpasya gṛhe govikartasya cāsir vālāpitastho dakṣiṇā śabalo vā trivatso 'bhidhānī vā kesarapāśā
||2.6.5||indrāyāṃhomucā ekādaśakapālaṃ nirvaped indrāya sutrāmṇā ekādaśakapālam ṛṣabho dakṣiṇā svayaṃrugṇāyā aśvatthaśākhāyāḥ pātraṃ bhavaty atha śvetāṃ śvetavatsāṃ duhanti tat svayaṃ mūrchati svayaṃ mathyate svayaṃvilīnam ājyaṃ bhavaty atha maitrābārhaspatyaṃ havir nirvapanti ye kṣodiṣṭhās taṇḍulās taṃ bārhaspatyaṃ caruṃ śṛtaṃ kurvanti tatra tat pātram apidhāyājyam āsicya ye sthaviṣṭhās taṇḍulās tān āvapanty ubhau saha śṛtau kurvanti maitreṇa pūrveṇa pracaranty aśvo maitrasya dakṣiṇā śitipṛṣṭho bārhaspatyasyāgnaye gṛhapataya āpatantānām aṣṭākapālaṃ nirvapet somāya vanaspataye śyāmākaṃ caruṃ savitre prasavitre satīnānām aṣṭākapālaṃ bṛhaspataye vācaspataye naivāraṃ carum indrāya jyeṣṭhāya hāyanānām ekādaśakapālaṃ mitrāya satyasya pataye nāmbānāṃ caruṃ varuṇāya dharmasya pataye yavamayaṃ caruṃ rudrāya paśupataye gāvīdhukaṃ carum ||
savitā tvā prasavānāṃ suvatām agnir gārhapatyānāṃ somo vanaspatīnāṃ bṛhaspatir vācām indro jyaiṣṭhyānāṃ mitraḥ satyānāṃ varuṇo dharmaṇāṃ rudraḥ paśūnāṃ te devā asapatnam imaṃ suvadhvam amum āmuṣyāyaṇam amuṣyāḥ putram amuṣyāṃ viśi mahate kṣatrāya mahate jānarājyāya śukrajyotiś ca citrajyotiś ca satyajyotiś ca jyotiṣmāṃś ca satyaś ca ṛtapāś cātyaṃhā ṛtajic ca styajic ca senajic ca suṣeṇaś cāntimitraś ca dūre'mitraś ca gaṇa ṛtaś ca satyaś ca dhruvaś ca dharuṇaś ca dhartā ca vidhartā ca vidhārayaḥ
||2.6.6||devīr āpo apāṃ napād rāṣṭradāḥ stha rāṣṭraṃ datta svāhā devīr āpo apāṃ napād rāṣṭradāḥ stha rāṣṭram amuṣmai datta vṛṣormir asi vṛṣaseno 'sy apāṃ patir asy aprahāvarīḥ stha parivāhiṇīḥ sthaujasvinīḥ stha māndāḥ stha vrajakṣitaḥ stha sūryavarcasaḥ stha sūryatvacasaḥ stha marutām ojaḥ stha vaśāḥ stha śakvarīḥ stha viśvabhṛtaḥ stha janabhṛto 'pām oṣadhīnāṃ rasaḥ śraviṣṭhāḥ stha rāṣṭradāḥ stha rāṣṭram amuṣmai datta
||2.6.7||devīr āpo madhumatīḥ saṃsṛjyadhvaṃ mahi kṣatraṃ kṣatriyāya vanvānāḥ |
anādhṛṣṭāḥ sīdatorjasvatīr mahi varcaḥ kṣatriyāya dadhatīḥ ||
apo devīr madhumatīr agṛbhṇām ūrjasvatī rājasūyāś citānāḥ |
yābhir mitrāvaruṇā abhyaṣiñcaṃs tābhir indram anayann aty arātīḥ |
anibhṛṣṭam asi vāco bandhus tapojāḥ somasya dātram ||
śukrā vaḥ śukreṇa punāmi candrā vaś candreṇa punāmi ||
devo vaḥ savitā punātv achidreṇa pavitreṇa |
vasoḥ sūryasya raśmibhiḥ ||
svāhā rājasūyāḥ ||
sadhamādo dyumnyā ūrjā ekā anādhṛṣṭā apasyo vasānāḥ |
pastyāsu cakre varuṇaḥ sadhastham apāṃ śiśur mātṛtamāsv antaḥ ||
rudra yat te giriparaṃ nāma tasmin hutam asi yameṣṭam asi svāhā somā indro varuṇo mitro agnis te devā dharmadhṛto dharmaṃ dhārayantu
||2.6.8||kṣatrasya yonir asi kṣatrasyolbam asi kṣatrasya nābhir asy āvitto agnir gṛhapatir āvittā indro vṛddhaśravā āvittau mitrāvaruṇau dhṛtavratav āvitte dyāvāpṛthivī ṛtāvṛdhav āvittaḥ pūṣā viśvavedā āvittā devy aditir āvitto 'yam asā āmuṣyāyaṇo 'muṣyāḥ putro 'muṣyāṃ viśi mahate kṣatrāya mahate jānarājyāyaiṣa te janate rājā somo 'smākaṃ brāhmaṇānāṃ rājendrasya vajro 'si vārtraghnas tvayāyaṃ vṛtraṃ vadhyāc chatrubādhanāḥ stha pāta prāñcaṃ pāta pratyañcaṃ pāta tiryañcaṃ pātānvañcaṃ pātordhvaṃ digbhya enaṃ pāta mitro 'si varuṇo 'si ||
hiraṇyavarṇam uṣaso vyuṣṭā ayaḥsthūṇam uditau sūryasya |
ārohatho varuṇa mitra gartaṃ tataś cakrāthe aditiṃ ditiṃ ca
||2.6.9||samidham ātiṣṭha gāyatrī tvā chandasām avatu trivṛt stomo rathantaraṃ sāmāgnir devatā brahma draviṇam ugrām ātiṣṭha triṣṭup tvā chandasām avatu pañcadaśaḥ stomo bṛhat sāmendro devatā kṣatraṃ draviṇaṃ prācīm ātiṣṭha jagatī tvā chandasām avatu saptadaśaḥ stomo vairūpaṃ sāma viśve devā devatā viḍ draviṇam udīcīm ātiṣṭhānuṣṭup tvā chandasām avatv ekaviṃśaḥ stomo vairājaṃ sāma mitrāvaruṇau devatā puṣṭaṃ draviṇam ūrdhvām ātiṣṭha paṅktis tvā chandasām avatu triṇavatrayastriṃśau stomau śākvararaivate sāmanī bṛhaspatir devatā phalaṃ draviṇaṃ somasya tviṣir asi tviṣimat taveva me tviṣir bhūyāt ||
pratyastaṃ namuceḥ śiro 'veṣṭā dandaśūkāḥ |
mṛtyoḥ pāhi didivaḥ pāhi
||2.6.10||agnaye svāhā somāya svāhā savitre svāhā sarasvatyai svāhā pūṣṇe svāhā bṛhaspataye svāhendrāya svāhā ghoṣāya svāhā ślokāya svāhāṃśāya svāhā bhagāya svāhā kṣetrasya pataye svāhā somasya tvā dyumnenāgnes tejasendrasyendriyeṇa viśveṣāṃ tvā devānāṃ kratunābhiṣiñcāmīndrasya yonir asi janayāti dyūn pāhi ||
samāvavṛtrann adharāg udak tā ahiṃ budhnyam anvīyamānāḥ |
tāḥ parvatasya vṛṣabhasya pṛṣṭhān nāvo viyanti susico na vāṇīḥ ||
indrasya vajro 'si vājasanis tvayāyaṃ vājaṃ sen mitrāvaruṇayos tvā praśāstroḥ praśiṣā yunajmi viṣṇoḥ kramo 'si sapatnahā marutāṃ prasave jayāptaṃ manaḥ sam indriyeṇaiṣa vajro vājasātamas tena nau putro vājaṃ set
||2.6.11||iyad asy āyur asy āyur me dhehi yuṅṅ asi varco 'si varco me dhehy ūrg asy ūrjaṃ mayi dhehi mitro 'si varuṇo 'si sad asi sam ahaṃ viśvair devair namo mātre pṛthivyai mā māṃ mātā pṛthivī hiṃsīt ||
prati tyan nāma rājyam adhāyi svāṃ tanvaṃ varuṇo 'suṣot |
śucer mitrasya vratyā abhūmāmanmahi mahad ṛtasya nāma ||
sarve vrātā varuṇasyābhūma ni mitrayur aratīn atārīt |
aśūśubhanta yajñiyā ṛtena ni trito jarimāṇaṃ na ānaṭ ||
syonāsi suṣadā syonām āsīda suṣadām āsīda ||
niṣasāda dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā |
sāmrājyāya sukratuḥ ||
agnaye svāhā somāya svāhendrasyaujase svāhā marutāṃ balāya svāhā ||
haṃsaḥ śuciṣad vasur antarikṣasad dhotā vediṣad atithir duroṇasat |
nṛṣad varasad ṛtasad vyomasad abjā gojā ṛtajā adrijā ṛtam ||
brahmā3ṃs tvaṃ brahmāsi savitāsi satyasavo brahmā3ṃs tvaṃ brahmāsi mitro 'si suśevo brahmāsīndro 'si satyaujā brahmā3ṃs tvaṃ brahmāsi varuṇo 'si viśvaujāḥ ||
eṣa vajras tena me radhya diśo abhyabhūd ayam ||
prajāpate na tvad etāny anyo viśvā jātāni pari tā babhūva |
yasmai kaṃ juhumas tan no astu ||
asā amuṣya putro 'muṣyāsau putraḥ ||
vayaṃ syāma patayo rayīṇām
||2.6.12||apāṃ naptre svāhorjo naptre svāhāgnaye gṛhapataye svāhā ||
sāvitro 'ṣṭākapālaḥ śyeto dakṣiṇā sārasvataś carur dhenur dakṣiṇā pauṣṇaś caruḥ śyāmo dakṣiṇā bārhaspatyaś caruḥ śitipṛṣṭho dakṣiṇaindra ekādaśakapāla ṛṣabho dakṣiṇā vāruṇo yavamayo daśakapālo babhrur mahāniraṣṭo dakṣiṇā tvāṣṭro 'ṣṭākapālo 'ṃsepāñ śuṇṭho 'dhirūḍhākarṇo vā dakṣiṇāgneyo 'ṣṭākapālo hiraṇyam aṣṭāpṛḍaṃ dakṣiṇā saumyaś carur babhrur dakṣiṇā vaiṣṇavas trikapālo vāmano dakṣiṇāgneyo 'ṣṭākapālo hiraṇyaṃ dakṣiṇā bārhaspatyaś caruḥ śitipṛṣṭho dakṣiṇaindra ekādaśakapāla ṛṣabho dakṣiṇā vaiśvadevaś caruḥ piśaṅgo dakṣiṇā maitrāvaruṇy āmikṣā vaśā dakṣiṇāgneyo 'ṣṭākapālaḥ saumyaś caruḥ sāvitro dvādaśakapālo bārhaspatyaś carur agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālas tvāṣṭro 'ṣṭākapālo dakṣiṇo rathavāhanavāho dakṣiṇā sārasvatas caruḥ pauṣṇaś carur maitraś carur vāruṇaś carur adityai caruḥ kṣetrasya pataye caruḥ savyo rathavāhanavāho dakṣiṇā mārutī pṛśniḥ paṣṭhauhī garbhiṇy ādityājā malihā garbhiṇī savitre prasavitre satīnānām aṣṭākapālo 'śvibhyāṃ pūṣṇa ekādaśakapālaḥ sarasvatyai satyavāce carur daṇḍa upānahau śuṣkadṛtiḥ sā dakṣiṇā
||2.6.13||dvitīyakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
ānuṣṭubhena chandasā
||2.7.1||pratūrtaṃ vājinn ādrava variṣṭhām anu saṃvatam |
divi te janma paramam antarikṣe tava nābhiḥ pṛthivyām adhi yonir it ||
yuñjāthāṃ rāsabhaṃ yuvam asmin yāme vṛṣaṇvasū |
agniṃ bharantā asmayum ||
yogeyoge tavastaraṃ vājevāje havāmahe |
sakhāyā indram ūtaye ||
pratūrvann ehy avakrāmann aśastīr rudrasya gāṇapatyān mayobhūr ehi ||
urv antarikṣaṃ vīhi ||
svastigavyūtir abhayāni kṛṇvan pūṣṇā sayujā saha ||
agniṃ purīṣyam aṅgirasvad ābharāgniṃ purīṣyam aṅgirasvad acchemo 'gniṃ purīṣyam aṅgirasvad bhariṣyāmaḥ ||
anv agniḥ ||
āgatya vājy adhvānaṃ sarvā mṛdho vidhūnute |
agniṃ sadhasthe mahati cakṣuṣā nicikīṣati ||
ākramya vājin pṛthivīm agnim icha rucā tvam |
bhūmyā vṛtvāya no brūhi yataḥ khanema taṃ vayam ||
dyaus te pṛṣṭhaṃ pṛthivī sadhastham ātmānatarikṣaṃ samudro yoniḥ |
vikśāya cakṣuṣā tvam abhitiṣṭha pṛtanyataḥ ||
utkrāma mahate saubhagāyāsmād āsthānād draviṇodā vājin |
vayaṃ syāma sumatau pṛthivyā agniṃ khananta upasthe asyāḥ ||
udakramīd draviṇodā vājy arvākaḥ su lokaṃ sukṛtaṃ pṛthivyāḥ |
tataḥ khanema supratīkam agniṃ svo ruhāṇā adhi nāka uttame ||
ā tvā jigharmi manasā ghṛtena pratikṣiyantaṃ bhuvanāni viśvā |
pṛthuṃ tiraścā vayasā bṛhantaṃ vyaciṣṭham annaṃ rabhasaṃ dṛśānam ||
ā viśvataḥ pratyañcaṃ jigharmy arakṣasā manasā taj juṣasva |
maryaśrīḥ spṛhayadvarṇo agnir nābhidhṛṣe tanvā jarhṛṣāṇaḥ ||
pari vājapatiḥ ||
pari tvāgne puraṃ vayaṃ vipraṃ sahasya dhīmahi |
dhṛṣadvarṇaṃ divedive hantāraṃ bhaṅgurāvatām ||
tvam agne dyubhis tvam āśuśukṣaṇis tvam adbhyas tvam aśmanas pari |
tvaṃ vanebhyas tvam oṣadhībhyas tvaṃ nṛṇāṃ nṛpate jāyase śuciḥ ||
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ pṛthivyāḥ sadhasthe agniṃ purīṣyam aṅgirasvat khanāmi jyotiṣmantaṃ tvāgne supratīkam ajasreṇa bhānunā dīdyataṃ śivaṃ prajābhyo 'hiṃsantaṃ pṛthivyāḥ sadhasthe agniṃ purīṣyam aṅgirasvat khanāmaḥ
||2.7.2||apāṃ pṛṣṭham asi yonir agneḥ samudram abhitaḥ pinvamānam |
vardhamāno maha ā ca puṣkare divo mātrayā variṇā prathasva ||
śarma ca stho varma ca stho achidre bahule ubhe |
vyacasvatī saṃvasethāṃ bhartam agniṃ purīṣyam ||
saṃvasethāṃ svarvidā samīcī urasā tmanā |
agniṃ bhariṣyantī antā rocamānam ajasram it ||
purīṣyo 'si viśvabharā atharvā tvā prathamo niramanthad agne ||
tvām agne puṣkarād adhy atharvā niramanthata |
mūrdhno viśvasya vāghataḥ ||
tam u tvā dadhyaṅṅ ṛṣiḥ putra īdhe atharvaṇaḥ |
vṛtrahaṇaṃ purandaram ||
tam u tvā pāthyo vṛṣā samīdhe dasyuhantamam |
dhanañjayaṃ raṇeraṇe |
sīda hotaḥ sva uloke cikitvānt sādayā yajñaṃ sukṛtasya yonau |
devāvīr devān haviṣā yajāsy agne bṛhad yajamāne vayo dhāḥ ||
ni hotā hotṛṣadane vidānas tveṣo dīdivaṃ asadat sudakṣaḥ |
adabdhavratapramatir vasiṣṭhaḥ sahasrambharaḥ śucijihvo agniḥ ||
saṃsīdasva mahaṃ asi śocasva devavītamaḥ |
vi dhūmam agne aruṣaṃ medhya sṛja praśasta darśatam ||
janiṣva hi jenyo agre ahnāṃ hito hiteṣv aruṣo vaneṣu |
damedame sapta ratnā dadhāno 'gnir hotā niṣasāda yajīyān ||
ayam iha ||
imaṃ stomam arhate jātavedase ratham iva sammahemā manīṣayā |
bhadrā hi naḥ pramatir asya saṃsady agne sakhye mā riṣāmā vayaṃ tava ||
ayaṃ te
||2.7.3||apo devīr upasṛjā madhumatīr ayakṣmāya prajābhyaḥ |
tāsām āsthānād ujjihatām oṣadhayaḥ supippalāḥ ||
saṃ te vāyur mātariśvā dadhātūttānāyā hṛdayaṃ yad vikastam |
yo devānāṃ carasi prāṇathena kasmai deva vaṣaḍ astu tubhyam ||
sujāto jyotiṣā śarma varūtham āsadat svaḥ |
vāso agne viśvarūpaṃ saṃvyayasva vibhāvaso ||
ud u tiṣṭha svadhvara stavāno devyā kṛpā |
dṛśā ca bhāsā bṛhatā suśikmanāgne yāhi suśastibhiḥ ||
ūrdhva ū ṣu ṇa ūtaye tiṣṭhā devo na savitā |
ūrdhvo vājasya sanitā yad añjibhir vāghādbhir vihvayāmahe ||
sajāto garbho asi rodasyor agne cārur vibhṛtā oṣadhīṣu |
citraḥ śiśuṣ pari tamāṃsy aktaḥ pra mātṛbhyo adhi kanikradad gāḥ ||
sthiro bhava vīḍvaṅga āśur bhava vājy arvan |
pṛthur bhava suṣadas tvam agneḥ purīṣyavāhanaḥ ||
śivo bhava prajābhyo mānuṣībhyas tvam aṅgiraḥ |
mā dyāvāpṛthivīṃ hiṃsīr māntarikṣaṃ mā vanaspatīn ||
praitu vājī kanikradan nānadad rāsabhaḥ patvā |
bharann agniṃ purīṣyaṃ mā pādy āyuṣaḥ purā ||
vṛṣāgniṃ vṛṣaṇaṃ bharann apāṃ garbhaṃ samudriyam |
agnā āyāhi vītaye ||
ṛtaṃ satyam ṛtaṃ satyam agniṃ purīṣyam aṅgirasvad bharāmaḥ
||2.7.4||oṣadhayaḥ pratigṛbhṇītāgnim etaṃ śivam āyantam abhy atra yuṣmān |
vyasyan viśvā anirā amīvā niṣīdan no apa durmatiṃ jahi ||
oṣadhayaḥ pratimodadhvam enaṃ puṣpavatīḥ supippalāḥ |
ayaṃ vo garbha ṛtviyaḥ pratnaṃ sadhastham āsadat ||
vi pājasā pṛthunā śośucāno bādhasva ripūn rakṣaso amīvāḥ |
suśarmaṇo bṛhataḥ śarmaṇi syām agner ahaṃ suhavasya praṇītau ||
āpo hi ṣṭhā mayobhuvas tā na ūrje dadhātana |
mahe raṇāya cakṣase ||
yo vaḥ śivatamo rasas tasya bhājayateha naḥ |
uśatīr iva mātaraḥ ||
tasmā araṃ gamāma vo yasya kṣayāya jinvatha |
āpo janayathā ca naḥ ||
mitraḥ saṃsṛjyā pṛthivīṃ bhūmiṃ ca jyotiṣā svaḥ |
sujātaṃ jātavedasam ayakṣmāya tvā saṃsṛjāmi prajābhyaḥ ||
rudrāḥ saṃsṛjyā pṛthivīṃ bṛhaj jyotiḥ samīdhire |
teṣāṃ bhānur ajasrā iñ śukro deveṣu rocate ||
saṃsṛṣṭāṃ vasubhī rudrair dhīraiḥ karmaṇyāṃ mṛdam |
hastābhyāṃ mṛdvīṃ kṛtvā sinīvālī kṛṇotu tām ||
sinīvālī sukapardā sukarīrā svopaśā |
sā tubhyam adite mahy okhāṃ dadātu hastayoḥ ||
ukhāṃ kṛṇotu śaktyā bāhubhyām aditir dhiyā |
mātā putraṃ yathopasthe sāgniṃ bibhartu garbhā ā
||2.7.5||makhasya śiro 'si vasavas tvā kṛṇvantu gāyatreṇ chandasāṅgirasvad ukhe dhruvāsi pṛthivy asi dhārayā mayi prajāṃ rāyaśpoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ sajātān asmai yajamānāya rudrās tvā kṛṇvantu traiṣṭubhena chandasāṅgirasvad ukhe dhruvāsy antarikṣam asi dhārayā mayi prajāṃ rāyaspoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ sajātān asmai yajamānāyādityās tvā kṛṇvantu jāgatena chandasāgṅgirasvad ukhe dhruvāsi dyaur asi dhārayā mayi prajāṃ rāyaspoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ sajātān asmai yajamānāya viśve tvā devā vaiśvānarāḥ kṛṇvantv ānuṣṭubhena chandasāṅgirasvad ukhe dhruvāsi diśo 'si dhārayā mayi prajāṃ rāyaspoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ sajātān asmai yajamānāyādityā rāsnāsy aditiṣ ṭe bilaṃ gṛbhṇātu ||
kṛtvāya sā mahīm ukhāṃ mṛnmayīṃ yonim agnaye |
tāṃ putrebhyaḥ prāyachad aditiḥ śrapayān iti ||
vasavas tvā dhūpayantv aṅgirasvad rudrās tvā dhūpayantv aṅgirasvad ādityās tvā dhūpayantv aṅgirasvad indras tvā dhūpayatv aṅgirasvad varuṇas tvā dhūpayatv aṅgirasvad viṣṇus tvā dhūpayatv aṅgirasvad bṛhaspatiṣ ṭvā dhūpayatv aṅgirasvad aditiṣ ṭvā devī viśvadevyavatī pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvat khanatv avaṭa devānāṃ tvā patnīr devīr viśvadevyavatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvad dadhatūkhe dhiṣaṇā tvā devī viśvadevyavatī pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvad abhīnddhām ukhe gnās tvā devīr viśvadevyavatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvañ śrapayantūkhe varutrī tvā devī viśvadevyavatī pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvat pacatām ukhe janayas tvāchinnapatrā devīr viśvadevyavatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvat pacantūkhe ||
mitrasya carṣaṇīdhṛtaḥ śravo devasya sānasi |
dyumnaṃ citraśravastamam ||
devas tvā savitodvapatu supāṇiḥ svaṅguriḥ |
subāhur uta śaktyā ||
uttiṣṭha bṛhatī bhavordhvā tiṣṭha dhruvā tvam |
avyathamānā pṛthivy āśā diśā āpṛṇa ||
mitraitāṃ ta ukhāṃ paridadāmy abhittyay eṣā mā bhedi ||
vasavas tvāchṛndantu gāyatreṇa chandasāṅgirasvad ukhe rudrās tvāchṛndantu traiṣṭubhena chandasāṅgirasvad ukha ādityās tvāchṛndantu jāgatena chandasāṅgirasvad ukhe viśve tvā devā vaiśvānarā āchṛndantv ānuṣṭubhena chandasāṅgirasvad ukhe
||2.7.6||ākūtam agniṃ prayujaṃ svāhā mano medhām agniṃ prayujaṃ svāhā cittaṃ vijñātam agniṃ prayujaṃ svāhā vāco vidhṛtam agniṃ prayujaṃ svāhā prajāpataye manave svāhāgnaye vaiśvānarāya svāhā ||
viśvo devasya netur marto vurīta sakhyam |
viśvo rāya iṣudhyati dyumnaṃ vṛṇīta puṣyase || svāhā ||
mā su bhitthā mā su riṣo dṛṃhasva vīrayasva su |
amba dhṛṣṇu vīrayasvāgniś cedaṃ kariṣyathaḥ ||
dṛṃhasva devi pṛthivi svastaye āsurī māyā svadhayā kṛtāsi |
juṣṭaṃ devebhya idam astu havyam ariṣṭā tvam udihi yajñe asmin ||
drvannaḥ sarpirāsutiḥ pratno hotā vareṇyaḥ |
sahasas putro adbhutaḥ ||
parasyā adhi saṃvato 'varaṃ abhyātara |
yatrāham asmi taṃ ava ||
paramasyāḥ parāvato rohidaśva ihāgahi |
purīṣyaḥ purupriyo agne tvaṃ tarā mṛdhaḥ ||
yad agne yāni kāni cā te dārūṇi dadhmasi |
sarvaṃ tad astu te ghṛtaṃ taj juṣasva yaviṣṭhya ||
yad atty upajihvikā yad vamro atisarpati |
sarvaṃ tad astu te ghṛtaṃ taj juṣasva yaviṣṭhya ||
rātrīṃrātrīm aprayāvaṃ bharanto 'śvāyeva tiṣṭhate ghāsam asmai |
rāyaspoṣeṇa sam iṣā madanto 'gne mā te prativeśā riṣāma ||
nābhā pṛthivyāḥ samidhāno agniṃ rāyaspoṣāya bṛhate havāmahe |
irammadaṃ bṛhadukthaṃ yajatraṃ jetāram agniṃ pṛtanāsu sāsahim ||
yāḥ senā abhītvarīr āvyādhinīr ugaṇā uta |
ye stenā ye ca taskarās tāṃs te agne apidadhāmy āsye ||
ye janeṣu malimlavaḥ stenāsas taskarā vane |
ye kakṣeṣv aghāyavas tāṃs te dadhāmi jambhayoḥ ||
daṃṣṭrābhyāṃ malimlūn agne jambhābhyāṃ taskaraṃ uta |
hanubhyāṃ stenān bhagavas tāṃs tvaṃ khāda mukhāditam ||
yo asmabhyam arātīyād yaś ca no dveṣate janaḥ |
nindād yo asmān dipsāc ca sarvāṃs tān mṛsmṛsā kuru ||
ud eṣāṃ bāhūn atiram ud varco atho balam |
kṣiṇomi brahmaṇāmitrān unnayāmi svaṃ aham ||
saṃśitaṃ me brahma saṃśitaṃ vīryaṃ balam |
saṃśitaṃ kṣatraṃ me jiṣṇu yasyāham asmi purohitaḥ ||
brahma kṣatraṃ sayujā na vyathete brahmāha kṣatraṃ jinvati kṣatriyasya |
kṣatraṃ brahma jinvati brāhmaṇasya yat samīcī kṛṇuto vīryāṇi
||2.7.7||dṛśāno rukma uruyā vibhāti durmarṣam āyuḥ śriye rucānaḥ |
agnir ajaro 'bhavat sahobhir yad enaṃ dyaur ajanayat suretāḥ ||
naktoṣāsā samanasā virūpe dhāpayete śiśum ekaṃ samīcī |
dyāvākṣāmā rukmo antar vibhāti devā agniṃ dhārayan draviṇodāḥ ||
viśvā rūpāṇi pratimuñcate kaviḥ prāsāvīd bhadraṃ dvipade catuṣpade |
vi nākam akśat savitā vareṇyo 'nu prayāṇam uṣaso virājati ||
suparṇo 'si garutmāṃs trivṛt te śiro gāyatraṃ cakṣur bṛhadrathantare pakṣau stoma ātmā chandāṃsy aṅgāni yajūṃṣi nāma sāma te tanūr vāmadevyaṃ yajñāyajñiyaṃ pucchaṃ dhiṣṇyāḥ śaphāḥ ||
suparṇo 'si garutmān divaṃ gacha svaḥ pata ||
viṣṇoḥ kramo 'si sapatnahā gāyatraṃ chandā āroha pṛthivīm anuvikramasva viṣṇoḥ kramo 'sy abhimātihā traiṣṭubhaṃ chandā ārohāntarikṣam anuvikramasva viṣṇoḥ kramo 'sy arātīyato hantā jāgataṃ chandā āroha divam anuvikramasva viṣṇoḥ kramo 'si śatrūyat' hantānuṣṭubhaṃ chandā āroha diśo 'nuvikramasva ||
akrandad agniḥ stanayann iva dyauḥ kṣamā rerihad vīrudhaḥ samañjan |
sadyo jajñāno vi hīm iddho akśad ā rodasī bhānunā bhāty antaḥ ||
agne 'bhyāvartinn agne aṅgiraḥ punar ūrjā saha rayyā ||
ā tvāhārṣam antar abhūr dhruvas tiṣṭhāvicācalat |
viśas tvā sarvā vānchantv asme rāṣṭrāṇi dhāraya ||
ud uttamaṃ varuṇa pāśam asmat ||
agre bṛhann uṣasām ūrdhvo asthān nirjaganvān tamaso jyotiṣāgāt |
agnir bhānunā ruśatā svaṅgā ā jāto viśvā sadmāny aprāḥ ||
haṃsaḥ śuciṣat ||
sīda tvaṃ mātur asyā upasthe viśvāny agne vayunāni vidvān |
mainām arciṣā mā tapasābhiśocīr antar asyāṃ śukrajyotir vibhāhi ||
antar agne rucā tvam ukhāyāṃ sadane sve |
tasyai tvaṃ harasā tapan jātavedaḥ śivo bhava ||
śivo bhūtvā mahyam agne athā sīda śivas tvam |
śivāḥ kṛtvā diśaḥ sarvāḥ svaṃ yonim ihāsadaḥ
||2.7.8||divas pari prathamaṃ jajñe agnir asmad dvitīyaṃ pari jātavedāḥ |
tṛtīyam apsu nṛmaṇā ajasram indhāna enaṃ janate svādhīḥ ||
vidmā te agne tredhā trayāṇi vidmā te sadma vibhṛtaṃ purutrā |
vidmā te nāma paramaṃ guhā yad vidmā tam utsaṃ yata ābabhūtha ||
samudre tvā nṛmaṇā apsv antar nṛcakṣā īdhe divo agnā ūdhan |
tṛtīye tvā rajasi tasthitāṃsam ṛtasya yonau mahiṣā agṛbhṇan ||
śrīṇām udāro dharuṇo rayīṇāṃ manīṣāṇāṃ prārpaṇaḥ somagopāḥ |
vasuḥ sūnuḥ sahaso apsu rājā vibhāty agra uṣasām idhānaḥ ||
uśik pāvako aratiḥ sumedhā martyeṣv agnir amṛto nidhāyi |
iyarti dhūmam aruṣo bharibhrad uñ śukreṇa śociṣā dyām inakṣan ||
akrandad agniḥ ||
viśvasya jajñe bhuvanasya rājā rodasī apṛṇāj jāyamānaḥ |
vīḍuṃ cid adrim abhinat parāyan janā yad agnim ayajanta pañca ||
naktoṣāsā ||
yas te adya kṛṇavad bhadraśoce 'pūpaṃ deva ghṛtavantam agne |
pra taṃ naya prataraṃ vasyo achābhi dyumnaṃ devahitaṃ yaviṣṭhya ||
ā taṃ bhaja sauśravaseṣv agna ukthaukthā ābhaja śasyamāne |
priyaḥ sūrye priyo agnā bhavāty uj jātena bhinadad uj janitvaiḥ ||
tvām agne yajamānā anu dyūn dūtaṃ kṛṇvānā ayajanta havyaiḥ |
tvayā saha draviṇam ichamānā vrajaṃ gomantam uśijo vivavruḥ ||
astāvy agnir nṛṇāṃ suśevo vaiśvānara ṛṣibhiḥ somagopāḥ |
adveṣye dyāvāpṛthivī huve devā dhatta rayim asme suvīram
||2.7.9||ud u tvā viśve devā agne bharantu cittibhiḥ |
sa no bhava śivas tvaṃ supratīko vibhāvasuḥ ||
pred agne jyotiṣmān yāhi śivebhir arcibhiṣ ṭvam |
bṛhadbhir bhānubhir bhāsan mā hiṃsīs tanvā prajāḥ ||
akrandad agniḥ ||
samidhāgniṃ duvasyata ghṛtair bodhayatātithim |
āsmin havyā juhotana ||
praprāyam agnir bharatasya śṛṇve vi yat sūryo na rocate bṛhad bhāḥ |
abhi yaḥ pūruṃ pṛtanāsu tasthau dīdāya daivyo atithiḥ śivo naḥ ||
āpo devīḥ pratigṛbhṇīta bhasmaitat syone kṛṇudhvaṃ surabhā uloke |
tasmai namantāṃ janayaḥ sanīḍā māteva putraṃ bibhṛtā sv enat ||
apsv agne sadhiṣ ṭava sauṣadhīr anurudhyase |
garbhaḥ sañjāyase punaḥ ||
garbho 'sy oṣadhīnāṃ garbho vanaspatīnām |
garbho viśvasya bhūtasyāgne garbho apām asi ||
prasadya bhasmanā yonim apaś ca pṛthivīm agne |
saṅgatya mātṛbhiṣ ṭvaṃ jyotiṣmān punar āsadaḥ ||
punar āsadya sadanam apaś ca pṛthivīm agne |
śeṣe mātur yathopasthe antar asyāṃ śivatamaḥ ||
punar ūrjā saha rayyā ||
bodhā me asya vacaso yaviṣṭha maṃhiṣṭhasya prabhṛtasya svadhāvaḥ |
nindati tvo anu tvo vavanda vandāruṃ te tanvaṃ vande agne ||
sa bodhi sūrir maghavā vasudāvā vasupatiḥ |
yuyodhy asmad dveṣāṃsi yāni kāni ca cakṛma
||2.7.10||apeta vīta vi ca sarpatāto ye 'tra sthaṃ purāṇā ye ca nūtanāḥ |
adād idaṃ yamo 'vasānaṃ pṛthivyā akrann imaṃ pitaro lokam asmai ||
agner bhasmāsy agneḥ purīṣam asi sañjñānam asi kāmadharaṇaṃ mayi te kāmadharaṇaṃ bhūyāt ||
ayaṃ so agnir yasmint somam indraḥ sutaṃ dadhe jaṭhare vāvaśānaḥ |
sahasriyaṃ vājam atyaṃ na saptiṃ sasavānt saṃstūyase jātavedaḥ ||
agne divo arṇam achā jigāsy achā devaṃ ūciṣe dhiṣṇyā ye |
yāḥ parastād rocanāḥ sūryasya yāś cāvastād upatiṣṭhantā āpaḥ ||
agne yat te divi varcaḥ pṛthivyāṃ yat parvateṣv oṣadhīṣv apsu |
yenāntarikṣam urv ātatantha tveṣaḥ sa bhānur arṇavo nṛcakṣaḥ ||
purīṣyāso agnayaḥ pravaṇena sajoṣasaḥ |
juṣantāṃ havyam āhutam anamīvā iṣo mahīḥ ||
iḍām agne puruḍaṃsaṃ saniṃ goḥ śaśvattamaṃ havamānāya sādha |
syān naḥ sūnus tanayo vijāvāgne sā te sumatir bhūtv asme ||
ayaṃ te ||
cid asi tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda paricid asi tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda citaḥ stha paricitaḥ sthordhvaśritaḥ śrayadhvam ||
samitaṃ saṅkalpethāṃ sampriyau rociṣṇū sumanasyamānau |
iṣam ūrjam abhi saṃvasānau ||
saṃ vāṃ manāṃsi saṃ vratā sam u cittāny ākaram |
agne purīṣyādhipā bhava tvaṃ nā iṣam ūrjaṃ yajamānāya dhehi ||
tvam agne purīṣyo rayimān puṣṭimaṃ asi |
śivāḥ kṛtvā diśaḥ sarvāḥ svaṃ yonim ihāsadaḥ ||
bhavataṃ naḥ ||
māteva putraṃ pṛthivī purīṣyam agniṃ sve yonā abhār ukhā |
tāṃ viśvair devair ṛtubhiḥ saṃvidānaḥ prajāpatir viśvakarmā vimuñcatu
||2.7.11||asunvantam ayajamānam icha stenasyetyām anvihi taskarasya |
anyam asmad icha sā ta ityā namo devi nirṛte tubhyam astu ||
namaḥ su te nirṛte tigmatejo 'yasmayaṃ vicṛtā bandham etam |
yamena tvaṃ yamyā saṃvidānottame nāke adhi rohayainam ||
yad adya te ||
yaṃ te devī nirṛtir ābabandha pāśaṃ grīvāsv avicartyam |
taṃ te viṣyāmy āyuṣo nu madhye 'thā jīvaḥ pitum addhi pramuktaḥ ||
yad asya pāre rajaso mahaś citraṃ jyotir ajāyata |
tan naḥ parṣad ati dviṣo 'gne vaiśvānara || svāhā bhūtyai namaḥ ||
niveśanaḥ saṅgamano vasūnāṃ viśvā rūpāṇy abhicaṣṭe śacībhiḥ |
deva iva savitā satyadharmendro na tasthau samare pathīnām ||
yena devā jyotiṣordhvā udāyan yenādityā vasavo yena rudrāḥ |
yenāṅgiraso mahimānam ānaśus tena yantu yajamānāḥ svasti ||
pūṣā yunaktu savitā yunaktu bṛhaspatir vo yunaktu |
agnes tejasā sūryasya varcasā ||
sīrā yuñjanti kavayo yugā vi tanvate pṛthak |
dhīrā deveṣu sumnayā ||
yunakta sīrā vi yugā tanota kṛte yonau vapateha bījam |
girā ca śruṣṭiḥ sabharā asan no nedīyā it sṛṇyaḥ pakvam āyat ||
lāṅgalaṃ pavīravaṃ suśevaṃ somapitsaru |
ud id vapatu gām aviṃ prasthāvad rathavāhanaṃ prapharvyaṃ ca pīvarīm ||
śunaṃ suphālā vitudantu bhūmiṃ śunaṃ kīnāśo abhyetu vāhaiḥ |
śunāsīrā haviṣā tośamānā supippalā oṣadhīḥ kartanāsme ||
śunāsīrā : fn emended| ed|: śanāsīrā
śunaṃ naro lāṅgalenānaḍudbhir bhagaḥ phālaiḥ sīrapatir marudbhiḥ |
parjanyo bijam īrayāno dhinotu śunāsīrā kṛṇutaṃ dhānyaṃ naḥ ||
śunāsīrā prakṛṣataṃ kṛṇutaṃ dhānyaṃ bahu |
bhūmir iyam ṛtviyavatī tāṃ phālā upajighnatu ||
ghṛtena sītā madhunā samajyatāṃ viśvair devair anumatā marudbhiḥ |
ūrjo bhāgaṃ madhumat pinvamānāsmānt sīte payasābhyāvavṛtsva ||
ud yojanam antaryāmam īṣāṃ khṛgalyaṃ śavam |
aṣṭrāṃ tāḍaṃ pratīnāhā ubhe maṇḍūkyau yuje ||
udasthād gojid aśvajid dhiraṇyajit sūnṛtayā parīvṛtaḥ |
ekacakreṇa savitā rathenorjo bhāgaṃ pṛthivyā yāty āpṛṇan ||
imām indra hastacyutiṃ sacyutiṃ jaghanacyutim |
sasūtim indra sagdhitim ūrjaṃ sapītim utkṛṣe ||
uṣṭārayoḥ pīlvayor atho ābandhanīyayoḥ |
sarveṣāṃ vidma vo nāma vāhāḥ kīlālapeśasaḥ ||
vimucyadhvam aghnyā devayānā atāriṣṭa tamasas pāram asya |
jyotir āpāma
||2.7.12||yā oṣadhayaḥ prathamajā devebhyas triyugaṃ purā |
manve nu babhrūṇām ahaṃ śataṃ dhāmāni sapta ca ||
śataṃ vo amba dhāmāni sahasram uta vo ruhaḥ |
athā śatakrato yūyam imaṃ me agadaṃ kṛta ||
puṣpavatīḥ prasūvarīḥ phalinīr aphalā uta |
aśvā iva sajitvarīr vīrudhaḥ pārayiṣṇavaḥ ||
oṣadhīr iti mātaras tad vo devīr upabruve |
rapāṃsi vighnatīr ita rapaś cātayamānāḥ ||
aśvatthe vo niveśanaṃ parṇe vo vasatiḥ kṛtā |
gobhājā it kilāsatha yat sanavātha pūruṣam ||
yad oṣadhayaḥ saṅgachante rājānaḥ samitā iva |
vipraḥ sa ucyate kavī rakṣohāmīvacātanaḥ ||
niṣkṛtir nāma vo mātāthā tvam asi saṅkṛtiḥ |
sarāḥ patatriṇīḥ sthana yad āmayati niṣkṛta ||
aśvāvatīṃ somavatīm ūrjayantīm udojasam |
āyukṣi sarvā oṣadhīr asmā ariṣṭatātaye ||
yad imā vājayann aham oṣadhīr hasta ādadhe |
ātmā yakṣmasya naśyati purā jīvagṛbho yathā ||
uñ śuṣmā oṣadhīnāṃ gāvo goṣṭhād iverate |
dhanaṃ saniṣyantīnām ātmānaṃ tava pūruṣa ||
ati viśvāḥ pariṣṭhāḥ stena iva vrajam akramuḥ ||
oṣadhayaḥ prācucyavur yat kiñca tanvo rapaḥ ||
yās ta āviviśur ātmānaṃ yā ātasthuḥ paruḥparuḥ |
tās te yakṣmaṃ vibādhantām ugro madhyamaśīr iva ||
sākaṃ yakṣma prapata cāṣeṇa kikidīvyā |
sākaṃ vātasya dhrājyā sākaṃ naśya nihākayā ||
anyā vo anyām avatv anyānyasyā upāvata |
tāḥ sarvāḥ saṃvidānā oṣadhayaḥ prāvata vācaṃ me ||
yāḥ phalinīr yā aphalā akośā yāś ca kośinīḥ |
bṛhaspatiprasūtās tā no muñcantv aṃhasaḥ ||
avapatantīr avadan diva oṣadhayas pari |
yaṃ jīvam aśnavāmahe na sa riṣyāti pūruṣaḥ ||
divaṃ brūmo nakṣatrāṇi bhūmiṃ yakṣāṇi parvatān |
samudrān nadyo veśantāṃs te no muñcantv aṃhasaḥ ||
brūmo rājānaṃ varuṇaṃ dhātāram uta pūṣaṇam |
tvaṣṭāram agrīyaṃ brūmas te no muñcantv aṃhasaḥ
||2.7.13||mā no hiṃsīj janitā yaḥ pṛthivyā yo divaṃ satyadharmā vyānaṭ |
yaś cāpaś candrāḥ prathamo jajāna kasmai devāya haviṣā vidhema ||
abhyāvartasva pṛthivi yajñena payasā saha |
vapāṃ te agnir iṣito arohat ||
agne yañ śukraṃ yac candraṃ yat pūtaṃ yac ca yajñiyam |
tad devebhyo bharāmasi ||
iṣam ūrjam aham ita ādi ghṛtasya dhārāṃ mahiṣasya yonim |
ā no goṣu viśatv oṣadhīṣu jahāmi sedim anirām amīvām ||
kāmaṃ kāmadughe dhukṣva prajābhyā oṣadhībhyaḥ |
indrāyāgnaye pūṣṇe mitrāya varuṇāya ca ||
agne tava śravo vayo mahi bhrājanty arcayo vibhāvaso |
bṛhadbhāno śavasā vājam ukthyaṃ dadhāsi dāśuṣe kave ||
pāvakavarcāḥ śukravarcā anūnavarcā udiyarṣi bhānunā |
putro mātarā vicarann upāvasy obhe pṛṇāsi rodasī ||
irajyann agne prathayasva jantubhir asme rāyo amartya |
sa darśatasya vapuṣo virājasi pṛṇakṣi sānasiṃ rayim ||
ūrjo napāj jātavedaḥ suśastibhir mandasva dhītibhir hitaḥ |
tva eṣaḥ sandadhur bhūrivarpasaś citrotayo vāmajātāḥ ||
ṛtāvānaṃ mahiṣaṃ viśvadarśatam agniṃ sumnāya dadhire puro janāḥ |
śrutkarṇaṃ saprathastamaṃ tvā girā daivaṃ mānuṣā yujā ||
iṣkartāram adhvarasya pracetasaṃ kṣayantaṃ rādhaso mahaḥ |
rātiṃ vāmasya subhagāṃ mahīm iṣaṃ dadhāsi sānasiṃ kratum ||
āpyāyasva sametu te viśvataḥ soma vṛṣṇyam |
bhavā vājasya saṅgathe ||
saṃ te payāṃsi sam u yantu vājāḥ saṃ vṛṣṇyāny abhimātiṣāhaḥ |
āpyāyamāno āmṛtāya soma divi śravāṃsy uttamāni dhiṣva
||2.7.14||brahma jajñānaṃ prathamaṃ purastād vi sīmataḥ suruco vena āvaḥ |
sa budhnyā upamā asya viṣṭhāḥ sataś ca yonim asataś ca vivaḥ ||
hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasya jātaḥ patir eka āsīt |
sa dādhāra pṛthivīṃ dyām utemāṃ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
adbhyaḥ sambhṛtaḥ pṛthivyā rasāc ca viśvakarmaṇaḥ samavartatādhi |
tasya tvaṣṭā vidadhad rūpam eti tat puruṣasya devam ājānam agre ||
drapsaś caskanda ||
namo astu sarpebhyo ye keca pṛthivīm anu |
ye antarikṣe ye divi tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||
ya iṣavo yātudhānānāṃ ye vanaspatīnām |
ye 'vaṭeṣu śerate tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||
ye amī rocane divo ye vā sūryasya raśmiṣu |
ye apsu ṣadāṃsi cakrire tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||
kṛṇuṣva pājaḥ prasitiṃ na pṛthvīṃ yāhi rājevāmavaṃ ibhena |
tṛṣvīm anu prasitiṃ drūṇāno 'stāsi vidhya rakṣasas tapiṣṭhaiḥ ||
tava bhramāsa āśuyā patanty anuspṛśa dhṛṣatā śośucānaḥ |
tapobhir agne juhvā pataṅgān asandito visṛja viṣvag ulkāḥ ||
prati spaśo visṛjā tūrṇitamo bhavā pāyur viśo asyā adabdhaḥ |
yo no dūre aghaśaṃso yo anty agne mākiṣ ṭe vyathir ādadharṣīt ||
ud agne tiṣṭha praty ā tanuṣva ny amitraṃ oṣatāt tigmahete |
yo no arātiṃ samidhāna cakre nīcā taṃ dhakṣy atasaṃ na śuṣkam ||
ūrdhvo bhava pratividhyādhy asmad āviḥ kṛṇuṣva daivyāny agne |
ava sthirā tanuhi yātujūnāṃ jāmim ajāmiṃ pramṛṇīhi śatrūn ||
ayam agniḥ sahasriṇo vājasya śatinas patiḥ |
mūrdhā kavī rayīṇām ||
agneṣ ṭvā tejasā sādayāmi tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda ||
bhuvo yajñasya rajasaś ca netā yatrā niyudbhiḥ sacase śivābhiḥ |
divi mūrdhānaṃ dadhiṣe svarṣāṃ jihvām agne cakṛṣe havyavāham ||
indrasya tvaujasā sādayāmi tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda dhruvāsi dharuṇāstṛtā viśvakarmaṇā sudhṛtā mā tvā samudra ud vadhīn mā suparṇo 'vyathamānā pṛthivīṃ dṛmha tejo 'si tejo me yacha pṛthivīṃ yacha pṛthivīṃ dṛmha pṛthivīṃ mā hiṃsīḥ pṛthivyā mā pāhi jyotir asi jyotir me yachāntarikṣaṃ yachāntarikṣaṃ dṛṃhāntarikṣaṃ mā hiṃsīr antarikṣān mā pāhi svar asi svar me yacha divaṃ yacha divaṃ dṛmha divaṃ mā hiṃsīr divo mā pāhi ||
yās te agna ārdrā yonayo yāḥ kulāyinīr ye te agnā indavo yā u nābhayaḥ |
tābhiṣ ṭvam ubhayībhiḥ saṃvidānaḥ prajānaṃs tanveha niṣīda ||
kāṇḍātkāṇḍāt prarohantī paruṣaḥparuṣas pari |
evā no dūrve pratanu sahasreṇa śatena ca ||
yā śatena pratanoṣi sahasreṇa virohasi |
tasyai te devīṣṭake vidhema haviṣā vayam
||2.7.15||yās te agne sūrye ruco divam ātanvanti raśmibhiḥ |
tābhir no adya sarvābhī ruce janāya nas kṛdhi ||
yā vo devāḥ sūrye ruco goṣv aśveṣu yā rucaḥ |
indrāgnī tābhiḥ sarvābhī rucaṃ no dhehi bṛhaspate ||
virāḍ jyotir adhārayat svarāḍ jyotir adhārayat samrāḍ jyotir adhārayad bhūr asi bhuvanasya retā iṣṭakā svargo loko manasā tvānvārohāmy agnir jyotir jyotir agnis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda sūr asi suvanasya retā iṣṭakā svargo loko vācā tvānvārohāmi sūryo jyotir jyotiḥ sūryas tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda bṛhaspatiṣ ṭvā sādayatu pṛthivyāḥ pṛṣṭhe jyotiṣmatīṃ viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya viśvaṃ jyotir yachāgniṣ ṭe 'dhipatis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda viśvakarmā tvā sādayatv antarikṣasya pṛṣṭhe jyotiṣmatīṃ viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya viśvaṃ jyotir yacha vāyuṣ ṭe 'dhipatis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda parameṣṭhī tvā sādayatu divaḥ pṛṣṭhe jyotiṣmatīṃ viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya viśvaṃ jyotir yacha sūryas te 'dhipatis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda ||
aṣāḍhāsi sahamānā sahasvārātiṃ sahasva pṛtanāyataḥ |
sahasravīryāsi sā mā jinva ||
madhu vātā ṛtāyate madhu kṣaranti sindhavaḥ |
mādhvīr naḥ santv oṣadhīḥ ||
madhu naktam utoṣaso madhumat pārthivaṃ rajaḥ |
madhu dyaur astu naḥ pitā ||
madhumān no vanaspatir madhumaṃ astu sūryaḥ |
mādhvīr gāvo bhavantu naḥ ||
apāṃ tvā gahmant sādayāmi samudrasyodmann avataś chāyāyāṃ namaḥ samudrāya namaḥ samudrasya cakṣase 'nu tvā divyā vṛṣṭiḥ sacatāṃ mā tvā sūryo 'bhitāpsīn māgnir vaiśvānaro 'chinnapatraḥ prajā anuvīkṣasva ||
trīnt samudrānt samasṛpat svargo 'pāṃ patir vṛṣabha iṣṭakānām |
tatra gacha yatra pūrve paretāḥ purīṣaṃ vasānaḥ sukṛtasya lokam ||
mahī dyauḥ pṛthivī ca na imaṃ yajñaṃ mimikṣatām |
pipṛtāṃ no bharīmabhiḥ ||
idaṃ viṣṇuḥ ||
adha smā te vanaspate vāto vivāty agram it |
uto nv indrāya pātave sunu somam ulūkhala ||
naktoṣāsā ||
syūtā devebhir amṛtenāgād ukhā svasāram adhi vedim asthāt |
satyaṃ pūrvair ṛṣibhiḥ saṃvidāno agniḥ pravidvaṃ iha tat kṛṇotu |
pṛthivi pṛthivyāṃ sīda mātur mātari mātā |
syonāsi suṣadā syonām āsīda suṣadām āsīda ||
niṣasāda dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā |
sāmrājyāya sukratuḥ ||
kratuṃ devānāṃ mahimānam īmahe agniṃ sadhasthe sadaneṣv adbhutam |
vaiśvānaraṃ brahmaṇā viśvavyacasaṃ stomasya dhāman nidadhe purīṣyam ||
nyadhur mātrāyāṃ kavayo vayodhaso agniṃ sadhasthe sadaneṣv acyutam |
vaiśvānaraṃ brahmaṇā viśvavyacasaṃ stomasya dhāman nihitaṃ purīṣyam ||
samidhyamānaṃ samidhā samindhate agniṃ sadhasthe sadaneṣu sukratum |
vaiśvānaraṃ brahmaṇā viśvavyacasaṃ stomasya dhāman pavamānam ābhṛtam
||2.7.16||agne yukṣvā hi ye tavāśvāso deva sādhavaḥ |
araṃ vahanty āśavaḥ ||
yukṣvā hi devahūtamaṃ aśvaṃ agne rathīr iva |
ni hotā pūrvyaḥ sadaḥ ||
sam it sravanti sarito na dhenā antar hṛdā manasā pūyamānāḥ |
ghṛtasya dhārā abhicākaśīmi hiraṇyayo vetaso madhye agneḥ ||
ṛce tvā ruce tvā bhāse tvā jyotiṣe tvābhūd idaṃ viśvasya bhuvanasya vājinam agner vaiśvānarasya cāgnis tejasā tejasvān rukmo varcasā varcasvān sahasradā asi sahasrāya tvā ||
ādityaṃ garbhaṃ payasā samaṅgdhi sahasrasya pratimāṃ viśvarūpam |
parivṛṅgdhi harasā mābhiśocīḥ śatāyuṣaṃ kṛṇuhi cīyamānaḥ ||
vātasya jūtiṃ varuṇasya nābhim aśvaṃ jajñānaṃ salilasya madhye |
śiśuṃ nadīnāṃ harim adribudhnam agne mā hiṃsīḥ parame vyoman ||
ajasram indum aruṣaṃ bhuraṇyum agnim īḍe pūrvacittiṃ namobhiḥ |
sa parvabhir ṛtuśaḥ kalpamāno gāṃ mā hiṃsīr aditiṃ virājam ||
tvaṣṭur varutrīṃ varuṇasya nābhim aviṃ jajñānāṃ rajasaḥ parasmāt |
mahīṃ sāhasrīm asurasya māyām agne mā hiṃsīḥ parame vyoman ||
yo agnir agnes tapaso 'dhi jātaḥ śokāt pṛthivyā uta vā divas pari |
ya imāḥ prajā viśvakarmā jajāna tam agne heḍaḥ pari te vṛṇaktu ||
imaṃ mā hiṃsīr dvipādaṃ paśuṃ sahasrākṣo medhāya cīyamāno mayum āraṇyam anu te diśāmi tena cinvānas tanvaṃ niṣīda mayuṃ te śug ṛchatu yaṃ dviṣmas taṃ te śug ṛchatv imaṃ mā hiṃsīr ekaśaphaṃ paśuṃ kanikradaṃ vājinaṃ vājineṣu gauram āraṇyam anu te diśāmi tena cinvānas tanvaṃ niṣīda gauraṃ te śug ṛchatu yaṃ dviṣmas taṃ te śug ṛchatv imaṃ sāhasraṃ śatadhāram utsaṃ vyacyamānaṃ salilasya madhe ghṛtaṃ duhānām aditiṃ janāyāgne mā hiṃsīḥ parame vyoman ||
gavayam āraṇyam anu te diśāmi tena cinvānas tanvaṃ niṣīda gavayaṃ te śug ṛchatu yaṃ dviṣmas taṃ te śug ṛchatv imam ūrṇāyuṃ varuṇasya nābhiṃ tvacaṃ paśūnāṃ dvipadāṃ catuṣpadāṃ tvaṣṭur devānāṃ prathamaṃ janitram agne mā hiṃsīḥ parame vyoman ||
meṣam āraṇyam anu te diśāmi tena cinvānas tanvaṃ niṣīda meṣaṃ te śug ṛchatu yaṃ dviṣmas taṃ te śug ṛchatv ajo hy agner ajaniṣṭa śokāt so apaśyaj janitāram agre tena devā devatām agram āyaṃs tena roham āyann upa medhyāsaḥ śarabham āraṇyam anu te diśāmi tena cinvānas tanvaṃ niṣīda śarabhaṃ te śug ṛchatu yaṃ dviṣmas taṃ te śug ṛchatu
||2.7.17||apāṃ tvemant sādayāmy apāṃ tvodmant sādayāmy apāṃ tvāyane sādayāmy apāṃ tvā jyotiṣi sādayāmy apāṃ tvā bhasmani sādayāmi samudre tvā sadane sādayāmy arṇave tvā sadane sādayāmi salile tvā sadane sādayāmy apāṃ tvā kṣaye sādayāmy apāṃ tvā sadhriṣu sādayāmy apāṃ tvā sadane sādayāmy apāṃ tvā sadhasthe sādayāmy apāṃ tvā yonau sādayāmy apāṃ tvā purīṣe sādayāmy apāṃ tvā pāthasi sādayāmi gāyatreṇa tvā chandasā sādayāmi traiṣṭubhena tvā chandasā sādayāmi jāgatena tvā chandasā sādayāmy ānuṣṭubhena tvā chandasā sādayāmi pāṅktena tvā chandasā sādayāmi
||2.7.18||ayaṃ puro bhūs tasya prāṇo bhauvāyano vasantaḥ prāṇāyano gāyatrī vāsantī gāyatryā gāyatraṃ gāyatrād upāṃśur upāṃśos trivṛt trivṛto rathantaraṃ vasiṣṭhā ṛṣiḥ prajāpatigṛhītayā tvayā prāṇaṃ gṛhṇāmi prajābhyo 'yaṃ dakṣiṇā viśvakarmā tasya mano vaiśvakarmaṇaṃ grīṣmo mānasas triṣṭub graiṣmī triṣṭubhaḥ svāraṃ svārād antaryāmo 'ntaryāmāt pañcadaśaḥ pañcadaśād bṛhad bharadvājā ṛṣiḥ prajāpatigṛhītayā tvayā mano gṛhṇāmi prajābhyo 'yaṃ paścā viśvavyacās tasya cakṣur vaiśvavyacasaṃ varṣāṇi cākṣuṣāṇi jagatī vārṣī jagatyā ṛksamam ṛksamāñ śukraḥ śukrāt saptadaśaḥ saptadaśād vairūpaṃ jamadagnir ṛṣiḥ prajāpatigṛhītayā tvayā cakṣur gṛhṇāmi prajābhya idam uttarāt svas tasya śrotraṃ sauvaṃ śarañ śrautry anuṣṭup śārady anuṣṭubha aiḍam aiḍān manthī manthina ekavimśa ekaviṃśād vairājaṃ viśvāmitrā ṛṣiḥ prajāpatigṛhītayā tvayā śrotraṃ gṛhṇāmi prajābhya iyam upari matis tasyā vāṅ mātyā hemanto vācyaḥ paṅktir haimantī paṅktyā nidhanavan nidhanavata āgrāyaṇa āgrayaṇāt triṇavatrayastriṃśau triṇavatrayastriṃśābhyāṃ śākvararaivate viśvakarmā ṛṣiḥ prajāpatigṛhītayā tvayā vācaṃ gṛhṇāmi prajābhyaḥ
||2.7.19||prācī dig vasanta ṛtur agnir devatā brahma draviṇaṃ gāyatrī chando rathantaraṃ sāma trivṛt stomaḥ sa u pañcadaśavartaniḥ sānagā ṛṣis tryavir vayaḥ kṛtam ayānāṃ purovāto vātaḥ pitaraḥ pitāmahāḥ pare 'vare te no 'vantu te naḥ pāntv asmin brahmaṇy asyāṃ purodhāyām asmin karmaṇy asyām āśiṣy asyāṃ devahūtau ||
dakṣiṇā dig grīṣma ṛtur indro devatā kṣatraṃ draviṇaṃ triṣṭup chando bṛhat sāma pañcadaśaḥ stomaḥ sa u saptadaśavartaniḥ sanātanā ṛṣir dityavāḍ vayas tretāyānāṃ dakṣiṇādvāto vātaḥ pitaraḥ pitāmahāḥ pare 'vare te no 'vantu te naḥ pāntv asmin brahmaṇy asyāṃ purodhāyām asmin karmaṇy asyām āśiṣy asyāṃ devahūtau ||
pratīcī dig varṣā ṛtur viśve devā devatā viḍ draviṇaṃ jagatī chando vairūpaṃ sāma saptadaśaḥ stomaḥ sa u ekaviṃśavartanir ahabhūnā ṛṣis trivatso vayo dvāparo 'yānāṃ paścādvāto vātaḥ pitaraḥ pitāmahāḥ pare 'vare te no 'vantu te naḥ pāntv asmin brahmaṇy asyāṃ purodhāyām asmin karmaṇy asyām āśiṣy asyāṃ devahūtau ||
udīcī dik śarad ṛtur mitrāvaruṇau devatā puṣṭaṃ draviṇam anuṣṭup chando vairājaṃ sāmaikaviṃśaḥ stomaḥ sa u triṇavavartaniḥ purāṇā ṛṣis turyavāḍ vayo 'bhibhavo 'yānām uttarādvāto vātaḥ pitaraḥ pitāmahāḥ pare 'vare te no 'vantu te naḥ pāntv asmin brahmaṇy asyāṃ purodhāyām asmin karmaṇy asyām āśiṣy asyāṃ devahūtau ||
ūrdhvā dig ghemantaśiśirā ṛtū bṛhaspatir devatā phalaṃ draviṇaṃ paṅktiś chandaḥ śākvararaivate sāmanī triṇavaḥ stomaḥ sa u trayastriṃśavartaniḥ suparṇā ṛṣiḥ paṣṭhavāḍ vaya āskando 'yānām upariṣṭādvāto vātaḥ pitaraḥ pitāmahāḥ pare 'vare te no 'vantu te naḥ pāntv asmin brahmaṇy asyāṃ purodhāyām asmin karmaṇy asyām āśiṣy asyāṃ devahūtau
||2.7.20||dvitīyakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe aṣṭamaḥ prapāṭhakaḥ
sajūr ṛtubhiḥ sajūr vidhābhiḥ sajūr devaiḥ sajūr devair vayunādhair agnaye tvā vaiśvānarāyāśvinādhvaryū sādayatām iha tvā sajūr ṛtubhiḥ sajūr vidhābhiḥ sajūr vasubhiḥ sajūr ṛtubhiḥ sajūr vidhābhiḥ sajū rudraiḥ sajūr ṛtubhiḥ sajūr vidhābhiḥ sajūr ādityaiḥ sajūr ṛtubhiḥ sajūr vidhābhiḥ sajūr viśvair devair vaiśvānaraiḥ sajūr devair vayunādhair agnaye tvā vaiśvānarāyāśvinādhvaryū sādayatām iha tvā
||2.8.1||prāṇaṃ me pāhy apānaṃ me pāhi vyānaṃ me pāhi cakṣur ma uruyā vibhāhi śrotraṃ me ślokayāpaḥ pinvauṣadhīr jinva dvipād ava catuṣpāt pāhi divo vā vṛṣṭim eraya kṣatraṃ vayo mayantaṃ chando viṣṭambho vayo 'dhipatiś chando mūrdhā vayaḥ prajāpatiś chando viśvakarmā vayaḥ parameṣṭhī chandas tryavir vayas triṣṭup chando dityavāḍ vayo virāṭ chandaḥ pañcāvir vayo gāyatrī chandas trivatso vaya uṣṇihā chandas turyavāḍ vayo 'nuṣṭup chandaḥ paṣṭhavāḍ vayo bṛhatī chanda ukṣā vayaḥ kakup chanda ṛṣabho vayaḥ satobṛhatī chando 'naḍvān vayaḥ paṅktiś chando dhenur vayo jagatī chando basto vayo yuvalaṃ chando vṛṣṇir vayo viśālaṃ chandaḥ puruṣo vayas tandraṃ chandaḥ siṃho vayaś chadiś chando vyāghro vayo 'nādhṛṣyaṃ chandaḥ
||2.8.2||indrāgnī avyathamānām iṣṭakāṃ dṛṃhataṃ yuvam |
pṛṣṭhena dyāvāpṛthivī āpṛṇāntarikṣaṃ ca vibādhasva ||
rājñy asi prācī dig virāḍ asi dakṣiṇā dik samrāḍ asi pratīcī dik svarāḍ asy udīcī dig adhipatny asy ūrdhvā dig āyur me pāhi prāṇaṃ me pāhy apānaṃ me pāhi vyānaṃ me pāhi cakṣur me pāhi śrotraṃ me pāhi mano me pinva vācaṃ me jinvātmānaṃ me pāhi jyotir me yacha mā chandaḥ pramā chandaḥ pratimā chando 'srīvīś chandaḥ paṅktiś chanda uṣṇihā chando gāyatrī chandas triṣṭup chando jagatī chando 'nuṣṭup chando virāṭ chando bṛhatī chandaḥ pṛthivī chando 'ntarikṣaṃ chando dyauś chando nakṣatrāṇi chandaḥ samā chandaḥ kṛṣiś chando vāk chando manaś chando gauś chando 'śvaś chando 'jā chando hiraṇyaṃ chando 'gnir devatā vāto devatā sūryo devatā candramā devatā vasavo devatā rudrā devatādityā devatā maruto devatendro devatā varuṇo devatā bṛhaspatir devatā viśve devā devatā mūrdhāsi rāḍ dhruvāsi dharuṇā dhartry asi dharaṇy āyuṣe tvā varcase tvā kṛṣyai tvā kṣemāya tvā yantrī rāḍ yantry asi yamanī dhartry asi dharitrīṣe tvorje tvā rayyai tvā poṣāya tvā
||2.8.3||indro : fn emended| ed|: indo
dhruvāsi : fn emended| ed|: dhravāsi|
āśus trivṛd bhāntaḥ pañcadaśo vyomā saptadaśaḥ pratūrtir aṣṭādaśas tapo navadaśo 'bhīvartaḥ saviṃśo dharuṇa ekaviṃśo varco dvāviṃśaḥ sambharaṇas trayoviṃśo yoniś caturviṃśo garbhāḥ pañcavimśa ojas triṇavo virāṭ triṃśaḥ kratur ekatriṃśo vidhṛtir dvātriṃśaḥ pratiṣṭhā trayastriṃśo bradhnasya viṣṭapaṃ catustriṃśo nākaḥ ṣaṭtriṃśo vīvarto 'ṣṭācatvāriṃśo dhartraṃ catuṣṭomaḥ
||2.8.4||agner bhāgo 'si dīkṣāyā ādhipatyaṃ brahma spṛtaṃ trivṛt stoma indrasya bhāgo 'si viṣṇor ādhipatyaṃ kṣatraṃ spṛtaṃ pañcadaśaḥ stomo nṛcakṣasāṃ bhāgo 'si dhātur ādhipatyaṃ janitraṃ spṛtaṃ saptadaśaḥ stomo mitrasya bhāgo 'si varuṇasyādhipatyaṃ divo vṛṣṭir vātaḥ spṛta ekaviṃśaḥ stomo 'dityā bhāgo 'si pūṣṇa ādhipatyam ojaḥ spṛtaṃ triṇavaḥ stomo vasūnāṃ bhāgo 'si rudrāṇām ādhipatyaṃ catuṣpāt spṛtaṃ caturviṃśaḥ stoma ādityānāṃ bhāgo 'si marutām ādhipatyaṃ garbhāḥ spṛtāḥ pañcaviṃśaḥ stomaḥ savitur bhāgo si bṛhaspater ādhipatyaṃ samīcīr diśaḥ spṛtāś catuṣṭomaḥ stomo yavānāṃ bhāgo 'sy ayavānām ādhipatyaṃ prajāḥ spṛtāś catuścatvāriṃśaḥ stoma ṛbhūṇāṃ bhāgo 'si viśveṣāṃ devānām ādhipatyaṃ bhūtaṃ niśāntaṃ spṛtaṃ trayastriṃśaḥ stomaḥ
||2.8.5||ekayāstuvata prajā adhīyanta prajānāṃ patir adhipatir āsīt tisṛbhir astuvata brahmāsṛjyata brahmaṇaspatir adhipatir āsīt pañcabhir astuvata bhūtāny asṛjyanta bhūtānāṃ patir adhipatir āsīt saptabhir astuvata saptaṛṣayo 'sṛjyanta dhātādhipatir āsīn navabhir astuvata pitaro 'sṛjyantāditir adhipatir āsīd ekādaśabhir astuvatārtavā asṛjyanta ṛtavo 'dhipataya āsaṃs trayodaśabhir astuvata māsā asṛjyanta saṃvatsaro 'dhipatir āsīt pañadaśabhir astuvata kṣatram asṛjyatendro 'dhipatir āsīt saptadaśabhir astuvata grāmyāḥ paśavo 'sṛjyanta bṛhaspatir adhipatir āsīn navadaśabhir astuvata śūdrāryā asṛjyetām ahorātre adhipatnī āstām ekaviṃśatyāstuvataikaśapham asṛjyata varuṇo 'dhipatir āsīt trayoviṃśatyāstuvata kṣudrāḥ paśavo 'sṛjyanta pūṣādhipatir āsīt pañcaviṃśatyāstuvatāraṇyāḥ paśavo 'sṛjyanta vāyur adhipatir āsīt saptaviṃśatyāstuvata vanaspatayo 'sṛjyanta somo 'dhipatir āsīn navaviṃśatyāstuvata dyāvāpṛthivī vyaitāṃ vasavo rudrā anuvyāyaṃs ta u evādhipataya āsann ekatriṃśatāstuvata prajā asṛjyanta yavāś cāyavāś cādhipataya āsaṃs trayastriṃśatāstuvata bhūtāny aśāmyan prajāpatiḥ parameṣṭhy adhipatir āsīt
||2.8.6||agne jātān praṇudā naḥ sapatnān praty ajātān jātavedo nudasva |
adhi no brūhi sumanā aheḍañ śarmaṃs te syāma trivarūthā udbhau ||
sahasā jātān praṇudā naḥ sapatnān praty ajātān jātavedo nudasva |
adhi no brūhi sumanasyamāno vayaṃ syāma praṇudā naḥ sapatnān ||
catuścatvāriṃśī stomo varco draviṇaṃ ṣoḍaśī stoma ojo draviṇam ||
agneḥ purīṣam asy apso nāma tāṃ tvā viśve abhigṛṇantu devāḥ |
stomapṛṣṭhā ghṛtavatīha sīda prajāvad asme draviṇāyajasva ||
tayā devatayāṅgirasvad druvā sīdaivaś chando varivaś chanda āchac chando manaś chandaḥ śambhūś chandaḥ paribhūś chandaḥ sindhuś chando vyacaś chandaḥ samudraṃ chandaḥ salilaṃ chandaḥ kakup chandas trikakup chandaḥ kāvyaṃ chando 'ṅkupaṃ chando 'kṣarapaṅktiś chandaḥ padapaṅktiś chando viṣṭārapaṅktiś chandaḥ kṣuro bhṛjaś chandaḥ pakṣaś chandaḥ prachac chandaḥ saṃyac chando viyac chando bṛhac chando rathantaraṃ chando nikāyaṃ chando vīvadhaṃ chando giraś chando bhṛjaś chandaḥ saṃstup chando 'nuṣṭup chanda evaś chando varivaś chando vayaś chando vayaskṛc chando viśālaṃ chando viṣpardhāś chandaś chadiś chando dūrohaṇaṃ chandas tandraṃ chando 'ṅkāvaṅkaṃ chandaḥ
||2.8.7||raśminā kṣayāya kṣayaṃ jinva pretyā dharmaṇe dharma jinvānvityā dive divaṃ jinva sandhināntarikṣāyāntarikṣaṃ jinva pratidhinā pṛthiyai pṛthivīṃ jinva viṣṭambhena vṛṣṭyai vṛṣṭiṃ jinva pravāyāhne 'har jinvānuvāya rātryai rātrīṃ jinvośijā vasubhyo vasūn jinva praketena rudrebhyo rudrān jinva suditinādityebhya ādityān jinva tantunā prajābhyaḥ prajā jinvaujasā pitṛbhyaḥ pitṝn jinva pṛtanāṣāhā paśubhyaḥ paśūn jinva revatauṣadhībhyā oṣadhīr jinvābhijitā yuktagrāvṇendrāyendraṃ jinvādhipatinā prāṇāya prāṇaṃ jinva dharuṇenāpānāyāpānaṃ jinva saṃsarpeṇa cakṣuṣe cakṣur jinva vayodhasādhītāyādhītaṃ jinva trivṛtā trivṛte trivṛj jinva pravṛtā pravṛte pravṛj jinva savṛtā savṛte savṛj jinvānūvṛtānuvṛte 'nūvṛj jinva viroheṇa virohāya virohaṃ jinva praroheṇa prarohāya prarohaṃ jinva saṃroheṇa saṃrohāya saṃrohaṃ jinvānūroheṇānūrohāyānūrohaṃ jinva vasukena vasukāya vasukaṃ jinva veṣaśriyā veṣaśriyai veṣaśrīṃ jinva vasyaṣṭyā vasyaṣṭyai vasyaṣṭiṃ jinvākrāntyākrāntyā utkrāntiṃ jinvoktrāntyotkrāntyā ākrāntiṃ jinva
||2.8.8||rājñy asi prācī dig vasavas te devā adhipatayo 'gnir hetīnāṃ pratidhartā trivṛt tvā stomaḥ pṛthivyāṃ śrayatv ājyam uktham avyathāyai stabhnotu rathantaraṃ sāma pratiṣṭhityā antarikṣa ṛṣayas tvā prathamajā deveṣu divo mātrayā variṇā prathantu vidhartā cāyam adhipatiś ca te tvā sarve saṃvidānā nākasya pṛṣṭhe svarge loke yajamānaṃ cā sādayantu virāḍ asi dakṣiṇā dig rudrās te devā adhipataya indro hetīnāṃ pratidhartā pañcadaśas tvā stomaḥ pṛthivyāṃ śrayatu praugam uktham avyathāyai stabhnotu bṛhat sāma pratiṣṭhityā antarikṣa ṛṣayas tvā prathamajā deveṣu divo mātrayā variṇā prathantu vidhartā cāyam adhipatiś ca te tvā sarve saṃvidānā nākasya pṛṣṭhe svarge loke yajamānaṃ ca sādayantu samrāḍ asi pratīcī dig ādityās te devā adhipatayaḥ somo hetīnāṃ pratidhartā saptadaśas tvā stomaḥ pṛthivyāṃ śrayatu marutvatīyam uktham avyathāyai stabhnotu vairūpaṃ sāma pratiṣṭhityā antarikṣa ṛṣayas tvā prathamajā deveṣu divo mātrayā variṇā prathantu vidhartā cāyam adhipatiś ca te tvā sarve saṃvidānā nākasya pṛṣṭhe svarge loke yajamānaṃ ca sādayantu svarāḍ asy udīcī diṅ marutas te devā adhipatayo varuṇo hetīnāṃ pratidhartaikaviṃśas tvā stomaḥ pṛthivyāṃ śrayatu niṣkevalyam uktham avyathāyai stabhnotu vairājaṃ sāma pratiṣṭhityā antarikṣa ṛṣayas tvā prathamajā deveṣu divo mātrayā variṇā prathantu vidhartā cāyam adhipatiś ca te tvā sarve saṃvidānā nākasya pṛṣṭhe svarge loke yajamānaṃ ca sādayantv adhipatny asy ūrdhvā dig viśve te devā adhipatayo bṛhaspatir hetīnāṃ pratidhartā triṇavatrayastriṃśau tvā stomau pṛthivyāṃ śrayatāṃ vaiśvadevāgnimārute ukthe avyathāyai stabhnutāṃ śākvararaivate sāmanī pratiṣṭhityā antarikṣa ṛṣayas tvā prathamajā deveṣu divo mātrayā variṇā prathantu vidhartā cāyam adhipatiś ca te tvā sarve saṃvidānā nākasya pṛṣṭhe svarge loke yajamānaṃ ca sādayantu
||2.8.9||diṅ : fn ⟨ diś
ayaṃ puro harikeśaḥ sūryaraśmis tasya rathakṛtsnaś ca rathaujāśca senānīgrāmaṇyau puñjikasthalā ca kṛtasthalā cāpsarasau yātudhānā hetī rakṣāṃsi prahetis tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmo 'yaṃ dakṣiṇā viśvakarmā tasya rathasvanaś ca rathecitraś ca senānīgrāmaṇyau menakā ca sahajanyā cāpsarasau daṅkṣṇavaḥ paśavo hetiḥ pauruṣeyo vadhaḥ prahetis tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmo 'yaṃ paścā vidadvasus tasya rathaprotaś cāsamarathaś ca senānīgrāmaṇyav āmlocantī ca pramlocantī cāpsarasau vyāghrā hetiḥ sarpāḥ prahetis tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmo 'yam uttarāt saṃyadvasus tasya senajic ca suṣeṇaś ca senānīgrāmaṇyau viśvācī ca ghṛtācī cāpsarasav āpo hetir vātaḥ prahetis tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmo 'yam upary arvāgvasus tasya tārkṣyaś cāriṣṭanemiś ca senānīgrāmaṇyaūrvaśī ca pūrvacittiś cāpsarasav avasphūrjad dhetir vidyut prahetis tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmaḥ
||2.8.10||prācyā tvā diśā sādayāmy agninā devena devatayā gāyatreṇa chandasāgneḥ śirā upadadhāmi gāyatrasya chandaso 'gneḥ śīrṣṇāgneḥ śirā upadadhāmi dakṣiṇayā tvā diśā sādayāmīndreṇa devena devatayā traiṣṭubhena chandasāgneḥ pakṣam upadadhāmi traiṣṭubhasya chandaso 'gneḥ pakṣeṇāgneḥ pakṣam upadadhāmi pratīcyā tvā diśā sādayāmi viśvebhir devebhir devatayā jāgatena chandasāgneḥ pucham upadadhāmi jāgatasya chandaso 'gneḥ puchenāgneḥ pucham upadadhāmy udīcyā tvā diśā sādayāmi mitrāvaruṇābhyāṃ devābhyāṃ devatayānuṣṭubhena chandasāgneḥ pakṣam upadadhāmy ānuṣṭubhasya chandaso 'gneḥ pakṣeṇāgeḥ pakṣam upadadhāmy ūrdhvayā tvā diśā sādayāmi bṛhaspatinā devena devatayā pāṅktena chandasāgneḥ pṛṣṭham upadadhāmi pāṅktasya chandaso 'gneḥ pṛṣṭhenāgneḥ pṛṣṭham upadadhāmi
||2.8.11||madhuś ca mādhavaś ca vāsantikā ṛtū agner antaḥśleṣo 'si ||
kalpetāṃ dyāvāpṛthivī kalpantām āpā oṣadhayaḥ |
kalpantām agnayaḥ pṛthaṅ mama jyaiṣṭhyāya savratāḥ ||
ye agnayaḥ samanaso 'ntarā dyāvāpṛthivī |
vāsantikā ṛtū abhikalpamānā indram iva devā abhisaṃviśantu ||
śukraś ca śuciś ca graiṣmā ṛtū nabhaś ca nabhasyaś ca vārṣikā ṛtū iṣaś corjaś ca śāradā ṛtū sahaś ca sahasyaś ca haimantikā ṛtū tapaś ca tapasyaś ca śaiśirā ṛtū agner antaḥśleṣo 'si ||
kalpetāṃ dyāvāpṛthivī kalpantām āpā oṣadhayaḥ |
kalpantām agnayaḥ pṛthaṅ mama jyaiṣṭhyāya savratāḥ ||
ye agnayaḥ samanaso 'ntarā dyāvāpṛthivī |
śaiśirā ṛtū abhikalamānā indram iva devā abhisaṃviśantu
||2.8.12||purovātasanir asy abhrasanir asi vidyutsanir asi stanayitnusanir asi vṛṣṭisanir asy agner yāny asy agner agneyāny asi vāyor yāny asi vāyor vāyoyāny asi devānāṃ yāny asi devānāṃ devayāny asi viśveṣāṃ devānāṃ yāny asi viśveṣāṃ devānāṃ devayāny asi saṃyāny asy antarikṣasad asy antarikṣe sīdāmbā ca bulā ca nitatnī ca stanayantī cābhrayantī ca meghayantī ca cupuṇīkā salilāya tvā mṛdīkāya tvā satīkāya tvā ketāya tvā suketāya tvā saketāya tvā vivasvate tvā dive tvā jyotiṣa ādityebhyas tvā
||2.8.13||udapurā nāmāsy annena viṣṭhā tāṃ tvā praimy ātmanā puruṣair gobhir aśvair āyuṣā varcasā prajayā dhanena sanyā medhayā rayyā poṣeṇa manuṣyās te goptāro 'gnir adhipatis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīdāparājitā nāmāsi brahmaṇā viṣṭā tāṃ tvā praimy ātmanā puruṣair gobhir aśvair āyuṣā varcasā prajayā dhanena sanyā medhayā rayyā poṣeṇa marutas te goptāro vāyur adhipatis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīdādhidyaur nāmāsy amṛtena viṣṭā tāṃ tvā praimy ātmanā puruṣair gobhir aśvair āyuṣā varcasā prajayā dhanena sanyā medhayā rayyā poṣeṇa viśve te devā goptāraḥ sūryo 'dhipatis tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda prajāpatiṣ ṭvā sādayatu pṛthivyāḥ pṛṣṭhe bhūr asi bhūmir asi pratho 'si pṛthivy asy aditir asi viśvadhāyā viśvasya bhuvanasya dhartrī pṛthivīṃ yacha pṛthivīṃ dṛmha pṛthivīṃ mā hiṃsīḥ pṛthivyā mā pāhi viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāyāgniṣ ṭvābhipātu mahyā svastyā chardiṣā śantamena viśvakarmā sādayatv antarikṣasya pṛṣṭhe 'ntarikṣaṃ yachāntarikṣaṃ dṛṃhāntarikṣaṃ mā hiṃsīr antarikṣān mā pāhi viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya vāyuṣ ṭvābhipātu mahyā svastyā chardiṣā śantamena parameṣṭhī tvā sādayatu divaḥ pṛṣṭhe vyacasvatīṃ prathasvatīṃ bhāsvatīṃ raśmīvatīm ā yā divaṃ bhāsyā pṛthivīm orv antariksaṃ divaṃ yacha divaṃ dṛmha divaṃ mā hiṃsīr divo mā pāhi viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya sūryas tvābhipātu mahyā svastyā chardiṣā śantamena ||
prothad aśvo na yavase 'viṣyan yadā mahaḥ saṃvaraṇād vyasthāt |
ād asya vāto anuvāti śocir adha smā te vrajanaṃ kṛṣṇam astu ||
āyoṣ ṭvā sadane sādayāmi samudrasyodmann avataś chāyāyāṃ namaḥ samudrāya namaḥ samudrasya cakṣase sahasrasya māsi sahasrasya pramāsi sahasrasya pratimāsi sahasrasya sammāsi sahasrasyonmāsi sāhasro 'si sahasrāya tvemā me agnā iṣṭakā dhenavaḥ santv ekā ca śataṃ ca śataṃ ca sahasraṃ ca sahasraṃ cāyutaṃ cāyutaṃ ca prayutaṃ ca prayutaṃ cāyutaṃ ca o arbudaṃ ca nyarbudaṃ ca samudraś ca madhyaṃ cāntaś ca parārdhaś cemā me agnā iṣṭakā dhenavaḥ santu ṣaṣṭiḥ sahasram ayutam akṣīyamāṇā ṛtuṣṭhāḥ stha ṛtāvṛdho ghṛtaścuto madhuścutā ūrjasvatīḥ payasvatīḥ svadhāyinīḥ kulāyinīs tā me agnā iṣṭakā dhenavaḥ santu virājo nāma kāmadughā amutrāmuṣmiṃl loke
||2.8.14||dvitīyakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
tan naḥ sṛṣṭiḥ pracodayāt
||2.9.1||namas te rudra manyava uto tā iṣave namaḥ |
namas te astu dhanvane bāhubhyām uta te namaḥ ||
yā te rudra śivā tanūr aghorāpāpakāśinī |
tayā nas tanvā śantamayā giriśantābhicākaśīhi ||
yām iṣuṃ giriśanta haste bibharṣy astave |
śivāṃ giriśa tāṃ kuru mā hiṃsīḥ puruṣaṃ jagat ||
śivena vacasā tvā giriśāchā vadāmasi |
yathā naḥ sarvā ij janaḥ saṅgame sumanā asat ||
adhyavocad adhivaktā prathamo daivyo bhiṣak |
ahīṃś ca sarvān jambhayant sarvāś ca yātudhānyo 'dharācīḥ parāsuva ||
asau yas tāmro aruṇa uta babhruḥ sumaṅgalaḥ |
ye ceme abhito rudrā dikṣu śritāḥ sahasraśo 'vaiṣāṃ heḍa īmahe ||
asau yo 'vasarpati nīlagrīvo vilohitaḥ |
utainaṃ gopā adṛśrann utainam udahāryaḥ |
utainaṃ viśvā bhūtāni sa dṛṣṭo mṛḍayātu naḥ ||
namo nīlakapardāya sahasrākṣāya mīḍhuṣe |
atho ye asya satvāna idaṃ tebhyo 'karaṃ namaḥ ||
namas tā āyudhāyānātatāya dhṛṣṇave |
ubhābhyām uta te namo bāhubhyāṃ tava dhanvane ||
pramuñca dhanvanas tvam ubhayor ārtnyor jyām |
yāś ca te hastā iṣavaḥ parā tā bhagavo vapa ||
avatatya dhanuṣ ṭvaṃ sahasrākṣa śateṣudhe |
praśīrya śalyānāṃ mukhaṃ śivo naḥ sumanā bhava ||
vijyaṃ dhanuḥ kapardino viśalyo bāṇavaṃ uta |
aneśann asya yā iṣava ābhūr asya niṣaṅgathiḥ ||
pari te dhanvano hetir asmān vṛṇaktu viśvataḥ |
atho ya iṣudhis tavāre asmin nidhehi tam ||
yā te hetir mīḍhuṣṭama śivaṃ babhūva te dhanuḥ |
tayāsmān viśvatas tvam ayakṣmayā paribhuja
||2.9.2||namo hiraṇyabāhave senānye diśāṃ ca pataye namo namo vṛkṣebhyo harikeśebhyaḥ paśūnāṃ pataye namo namo harikeśāyopavītine puṣṭānāṃ pataye namo namaḥ śaṣpiñjarāya tviṣīmate pathīnāṃ pataye namo namo babhluśāya vyādhine 'nnasya pataye namo namo rudrāyātatāyine kṣetrasya pataye namo namo bhavasya hetyai jagatas pataye namo namaḥ sūtāyāhantvāya vanānāṃ pataye namo namo rohitāya sthapataye vṛkṣāṇāṃ pataye namo namo mantriṇe vāṇijāya kakṣāṇāṃ pataye namo namo bhuvantaye vārivaskṛtāyauṣadhīnāṃ pataye namo namaḥ sahamānāya nivyādhina āvyādhinīnāṃ pataye namo nama ākrandayata uccairghoṣāya satvānāṃ pataye namo namaḥ kṛtsnavītāya dhāvate pattīnāṃ pataye namo namo niṣaṅgiṇe kakubhāya stenānāṃ pataye namo namo vañcate parivañcate stāyūnāṃ pataye namo namo nicerave paricarāyāraṇyānāṃ pataye namo namo niṣaṅgiṇa iṣudhimate taskarāṇāṃ pataye namo namaḥ sṛgāyibhyo jighāṃsadbhyo muṣṇatāṃ pataye namo namo 'simadbhyo naktaṃ caradbhyaḥ prakṛntānāṃ pataye namo nama uṣṇīṣiṇe giricarāya kuluñcānāṃ pataye namo namaḥ
||2.9.3||nama iṣukṛdbhyo dhanuṣkṛdbhyaś ca vo namo namā iṣumadbhyo dhanvāyibhyaś ca vo namo nama ātanvānebhyaḥ pratidadhānebhyaś ca vo namo nama āyachadbhyo visṛjadbhyaś ca vo namo namo 'syadbhyo vidhyadbhyaś ca vo namo namaḥ svapadbhyo jāgradbhyaś ca vo namo namaḥ śayānebhyā āsīnebhyaś ca vo namo namas tiṣṭhadbhyo dhāvadbhyaś ca vo namo namaḥ sabhābhyaḥ sabhāpatibhyaś ca vo namo namo 'śvebhyo 'śvapatibhyaś ca vo namo nama āvyādhinībhyo vividhyantībhyaś ca vo namo namā ugaṇābhyas tṛṃhatībhyaś ca vo namo namo gaṇebhyo gaṇapatibhyaś ca vo namo namo vrātebhyo vrātapatibhyaś ca vo namo namaḥ kṛchrebhyaḥ kṛchrapatibhyaś ca vo namo namo virūpebhyo viśvarūpebhyaś ca vo namo namaḥ senābhyaḥ senānībhyaś ca vo namo namo rathibhyo varūthibhyaś ca vo namo namaḥ kṣattṛbhyaḥ saṅgrahītṛbhyaś ca vo namo namo bṛhadbhyo 'rbhakebhyaś ca vo namo namo yuvabhya āśīnebhyaś ca vo namo namaḥ
||2.9.4||namo brāhmaṇebhyo rājanyebhyaś ca vo namo namaḥ sūtebhyo viśyebhyaś ca vo namo namas takṣabhyo rathakārebhyaś ca vo namo namaḥ kulālebhyaḥ karmārebhyaś ca vo namo namo niṣādebhyaḥ puñjiṣṭebhyaś ca vo namo namaḥ śvanībhyo mṛgayubhyaś ca vo namo namaḥ śvabhyaḥ śvapatibhyaś ca vo namo namo bhavāya ca śarvāya ca namo rudrāya ca paśupataye ca namo vyuptakeśāya ca kapardine ca namo nīlagrīvāya ca śitikaṇṭhāya ca namaḥ sahasrākṣāya ca śatadhanvane ca namo giriśāya ca śipiviṣṭāya ca namo mīḍhuṣṭarāya ceṣumate ca namo hrasvāya ca vāmanāya ca namo bṛhate ca varṣīyase ca namo vṛddhāya ca suvṛdhvane ca namo 'grīyāya ca prathamāya ca nama āśave cājirāya ca namaḥ śībhāya ca śīghrāya ca namā ūrmyāya cāvasvanyāya ca namo dvīpyāya ca srotrasyāya ca
||2.9.5||nama āśuṣeṇāya cāśurathāya ca namo bilmine ca kavacine ca namo varmiṇe ca varūthine ca namaḥ śūrāya cāvabhindate ca namaḥ śrutāya ca śrutasenāya ca namo jyāyase ca kanīyase ca namaḥ pūrvajāya cāparajāya ca namo madhyamāya cāpagalbhāya ca namo jaghanyāya ca budhnyāya ca namaḥ sobhyāya ca pratisarāya ca namo yāmyāya ca kṣemyāya ca namo 'vasānyāya ca ślokyāya ca nama urvaryāya ca khalyāya ca namo vanyāya ca kakṣyāya ca namaḥ śravāya ca pratiśravāya ca namaḥ pathyāya ca srutyāya ca namo nādyāya ca vaiśantāya ca namo nīpyāya ca bhidyāya ca namo 'vaṭyāya ca kūpyāya ca namaḥ sūdyāya ca sarasyāya ca
||2.9.6||namo dundubhaye cāhananīyāya ca namo dhṛṣṇave ca pramṛśāya ca namo niṣaṅgiṇe ceṣudhimate ca namas tigmeṣave cāyudhine ca namaḥ svāyudhāya ca sudhanvane ca namo meghyāya ca vidyutyāya ca namo varṣyāya cāvarṣyāya ca namo vīdhriyāya cātapyāya ca namo vātyāya ca reṣmaṇyāya ca namo vāstavyāya ca vāstupāya ca namaḥ somāya ca rudrāya ca namas tāmrāya cāruṇāya ca namaḥ śaṅgave ca paśupataye ca nama ugrāya ca bhīmāya ca namo 'grevadhāya ca dūrevadhāya ca namo hantre ca hanīyase ca namo vṛkṣebhyo harikeśebhyo namas tārāya namaḥ śambhave ca mayobhave ca namaḥ śaṅkarāya ca mayaskarāya ca namaḥ śivāya ca śivatarāya ca
||2.9.7||namaḥ śikhaṇḍine ca pulastine ca namaḥ kiṃśilāya ca kṣeṇāya ca nama iriṇyāya ca prapathyāya ca namo gṛhyāya ca goṣṭhyāya ca namo gehyāya ca talpyāya ca namaḥ kūlyāya ca tīrthyāya ca namaḥ pāryāya cāvāryāya ca namaḥ prataraṇāya cottaraṇāya ca namaḥ pravāhyāya ca sikatyāya ca namaḥ phenyāya ca śaṣpyāya ca namo nīveṣyāya ca hṛdyāya ca namaḥ kāṭyāya ca gahvareṣṭhyāya ca namaḥ śuṣyāya ca harityāya ca namaḥ pāṃsavyāya ca rajasyāya ca namo lopyāya colapāya ca namā ūrmyāya ca sūrmyāya ca namaḥ parṇāya ca parṇaśādāya ca namo 'pagurasāṇāya cābhighnate ca nama ākhidate ca prakhidate ca nama ākhidāya ca prakhidāya ca
||2.9.8||namo girikebhyo devānāṃ hṛdayebhyo namo vicinvatkebhyo nama ākṣiṇakebhyo nama ānṛhatebhyaḥ ||
drāpe andhasaspate daridra nīlalohita |
eṣāṃ paśūnām āsāṃ prajānāṃ mā bhair mā ruṅ mo ca naḥ kiṃ canāmamat ||
imā rudrāya tavase kapardine kṣayadvīrāya prabharāmahe matīḥ |
yathā naḥ śam asad dvipade catuṣpade viśvaṃ puṣṭaṃ grāme asminn anāturam ||
yā te rudra śivā tanūḥ śivā viśvāha bheṣajā |
śivā rutasya bheṣajā tayā no mṛḍa jīvase ||
pari no rudrasya hetir vṛṇaktu pari tveṣasya durmatir aghāyoḥ |
ava sthirā maghavadbhyas tanuṣva mīḍhvas tokāya tanayāya mṛḍa ||
mīḍhuṣṭama śivatama śivo na edhi sumanā bhava |
avatatya dhanuṣ ṭvam akruddhaḥ sumanā bhava |
pinākaṃ bibhrad āgahi kṛttiṃ vasānā uccara ||
vyakṛḍa vilohita namas te astu bhagavaḥ |
yās te sahasraṃ hetayo 'nyāṃs te asman nivapantu tāḥ ||
sahasrāṇi sahasraśo hetayas tava bāhvoḥ |
tāsām īśāno maghavan parācīnā mukhā kṛdhi ||
asaṅkhyātā sahasrāṇi ye rudrā adhi bhūmyām |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye asmin mahaty arṇave antarikṣe bhavā adhi |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye nīlagrīvāḥ śitikaṇṭhā divaṃ rudrā upaśritāḥ |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye nīlagrīvāḥ śitikaṇṭhāḥ śarvā adhaḥ kṣāmācarāḥ |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye vṛkṣeṣu śaṣpiñjarā nīlagrīvā vilohitāḥ |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye bhūtānām adhipatayo viśikhāsaḥ kapardinaḥ |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye pathāṃ pathirakṣaya ailamṛḍā vo yudhaḥ |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye tīrthāni pracaranti sṛgavanto niṣaṅgiṇaḥ ||
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ye anneṣu vividhyanti pātreṣu pibato janān |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
ya etāvanto vā bhūyāṃso vā diśo rudrā vitasthire |
teṣāṃ sahasrayojane 'va dhanvāni tanmasi ||
namo astu rudrebhyo ye divi yeṣāṃ varṣam iṣavas tebhyo daśa prācīr daśa dakṣiṇā daśa pratīcīr daśodīcīr daśordhvās tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmo namo astu rudrebhyo ye antarikṣe yeṣāṃ vātā iṣavas tebhyo daśa prācīrdaśa dakṣiṇā daśa pratīcīr daśodīcīr daśordhvās tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmo namo astu rudrebhyo ye pṛthivyāṃ yeṣām annam iṣavas tebhyo daśa prācīr daśa dakṣiṇā daśa pratīcīr daśodīcīr daśordhvās tebhyo namo astu te no mṛḍantu te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam eṣāṃ jambhe dadhmaḥ
||2.9.9||aghorebhyo atha ghorebhyo aghoraghoratarebhyaś ca |
sarvataḥ śarvaśarvebhyo namas te rudra rūpebhyo namaḥ ||
yaḥ pathaḥ samanuyāti svargaṃ lokaṃ gām iva supraṇītau |
tena tvaṃ bhagavān yāhi pathā ||
ime hiraṇyavarṇāḥ svaṃ yonim āviśantau ||
gacha tvaṃ bhagavān punarāgamanāya punardarśanāya sahadevyāya sahavṛṣāya sahagaṇāya sahapārṣadāya yathāhutāya namonamāya namaḥśivāya namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
āvāhitam āvāhita namaskṛtaṃ namaskṛta visarjitaṃ visarjita pathaṃ gacha pathaṃ gacha divaṃ gacha divaṃ gacha svar gacha svar gacha jyotir gacha jyotir gacha namas te astu mā mā hiṃsīḥ
||2.9.10||dvitīyakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ
anyāṃs te asmat tapantu hetayaḥ pāvako asmabhyaṃ śivo bhava
||2.10.1||agnis tigmena śociṣā yāsad viśvaṃ ny atriṇam |
agnir no vanate rayim ||
ya imā viśvā bhuvanāni juhvad ṛṣir hotā nyasīdat pitā naḥ |
sa āśiṣā draviṇam ichamānaḥ prathamachad avaraṃ āviveśa ||
kiṃ svid vanaṃ ka u sa vṛkṣa āsīd yato dyāvāpṛthivī niṣṭatakṣuḥ |
manīṣiṇo manasā pṛchated u tad yad adhyatiṣṭhad bhuvanāni dhārayan ||
kiṃ svid āsīd adhiṣṭhānam ārambhaṇaṃ katamat svit kathāsīt |
yato bhūmiṃ janayan viśvakarmā vi dyām aurṇon mahinā viśvacakṣāḥ |
yo viśvacakṣur uta viśvatomukho viśvatohasta uta viśvataspāt |
saṃ bāhubhyām adhamat saṃ patatrair dyāvābhūmī janayan deva ekaḥ ||
yā te dhāmāni paramāṇi yāvamā yā madhyamā viśvakarmann utemā |
śikṣā sakhibhyo haviṣā svadhāvaḥ svayaṃ yajasva tanvaṃ juṣāṇaḥ ||
viśvakarman haviṣā vardhanena trātāram indram akṛṇor avadhyam |
tasmai viśaḥ samanamanta daivīr ayam ugro vihavyo yathāsat ||
viśvakarman haviṣā vāvṛdhānaḥ svayaṃ yajasva pṛthivīm uta dyām |
muhyantv anye abhito janāsa ihāsmākaṃ maghavā sūrir astu ||
vācaspatiṃ viśvakarmāṇam ūtaye manoyujaṃ vāje adyāhuvema |
sa no nediṣṭhā havanā jujoṣa viśvaśambhūr avase sādhukarmā
||2.10.2||cakṣuṣaḥ pitā manasā hi dhīro ghṛtam ene ajanan namnamāne |
yaded antā adadṛhanta pūrvā ād id dyāvāpṛthivī aprathetām ||
viśvakarmā vimame yo vihāyā dhartā vidhartā paramota sandṛk |
teṣām iṣṭāni sam iṣā madanti yatrā saptaṛṣīn para ekam āhuḥ |
ta āyajanta draviṇā sam asminn ṛṣayaḥ pūrve jaritāro na bhūnā |
asūrtā sūrte rajasi niṣattā ye bhūtāni samakṛṇvann imāni ||
yo naḥ pitā janitā yo vidhartā yo naḥ sato abhy ā saj jajāna |
yo devānāṃ nāmadhā eka eva taṃ sampraśnaṃ bhuvanā yanty anyā ||
paro divaḥ para enā pṛthivyāḥ paro devebhyo asuraṃ yad asti |
kaṃ svid garbhaṃ prathamaṃ dadhrā āpo yatra devāḥ samagachanta sarve |
tam id garbhaṃ prathamaṃ dadhrā āpo yatra devāḥ samapaśyanta viśve |
ajasya nābhā adhy ekam arpitaṃ yasmin viśvā bhuvanādhi tasthuḥ ||
viśvakarmā ced ajaniṣṭa deva ād id gandharvo abhavad dvitīyaḥ |
tṛtīyaḥ pitā janitauṣadhīnām apāṃ garbhaṃ vyadadhuḥ purutrā ||
na taṃ vidātha ya imā jajānānyad yuṣmākam antaraṃ babhūva |
nīhāreṇa prāvṛtā jalpyā cāsutṛpa ukthaśāsaś caranti
||2.10.3||ud enam uttaraṃ nayāgne ghṛtenāhuta |
sam enaṃ varcasā sṛja prajayā ca bahuṃ kṛdhi ||
indremaṃ prataraṃ naya sajātānām asad vaśī ||
rāyaspoṣeṇa saṃsṛja devebhyo bhāgadā asat ||
yasya kurmo gṛhe havis tam agne vardhayā tvam |
tasmai devā adhibruvann ayaṃ ca brahmaṇaspatiḥ ||
āśuḥ śiśāno vṛṣabho na yudhmo ghanāghanaḥ kṣobhanaś carṣaṇīnām |
saṅkrandano 'nimiṣa ekavīraḥ śataṃ senā ajayat sākam indraḥ ||
saṅkrandanenānimiṣeṇa jiṣṇunā yutkāreṇa duścyavanena dhṛṣṇunā |
tad indreṇa jayata tat sahadhvaṃ yudho narā iṣuhastena vṛṣṇā ||
sa iṣuhastaiḥ sa niṣaṅgibhir vaśī saṃsṛṣṭāsu yutsv indro gaṇeṣu |
saṃsṛṣṭhajit somapā bāhuśardhy ·rdhvadhanvā pratihitābhir astā ||
bṛhaspate paridīyā rathena rakṣohāmitraṃ apabādhamānaḥ |
prabhañjant senāḥ pramṛṇo yudhā jayann asmākam edhy avitā rathānām ||
abhi gotrāṇi sahasā gāhamāna ādāyo vīraḥ śatamanyur indraḥ |
duścyavanaḥ pṛtanāṣāḍ ayodhyo 'smākaṃ senā avatu pra yutsu ||
balavijñāyaḥ sthaviraḥ pravīraḥ sahasvān vājī sahamāna ugraḥ |
abhivīro abhisatvā sahojij jaitram indra ratham ātiṣṭha govit ||
gotrabhidaṃ govidaṃ vajrabāhuṃ jayantam ajma pramṛṇantam ojasā |
imaṃ sajātā anuvīrayadhvam indraṃ sakhāyo anu saṃrabhadhvam ||
indra eṣāṃ netā bṛhaspatir dakṣiṇā yajñaḥ pura etu somaḥ |
devasenānām abhibhañjatīnāṃ jayantīnāṃ maruto yantu madhye ||
indrasya vṛṣṇo varuṇasya rājña ādityānāṃ marutāṃ śardha ugram |
mahāmanasāṃ bhuvanacyavānāṃ ghoṣo devānāṃ jayatām udasthāt ||
asmākam indraḥ samṛteṣu dhvajeṣv asmākaṃ yā iṣavas tā jayantu |
asmākaṃ vīrā uttare bhavantv asmān u devā avatā bhareṣv ā
||2.10.4||ud u tvā ||
pañca diśo daivīr yajñam avantu devīr apāmatiṃ durmatiṃ bādhamānāḥ |
rāyaśpoṣe yajñapatim ābhajantī rāyaspoṣe adhi yajño asthāt ||
samiddhe agnā adhi māmahāna ukthapatrā īḍyo gṛbhītaḥ |
taptaṃ gharmaṃ parigṛhyāyajantorjā yad yajñam aśamanta devāḥ ||
daivyāya dhātre deṣṭre devaśrīḥ śrīmanāḥ śatapāt |
parigṛhya yajñam āyan ||
harikeśaḥ sūryaraśmiḥ purastāt savitā jyotir udayaṃ ajasram |
tasya pūṣā prasave yāti vidvānt sampaśyan viśvā bhuvanāni gopāḥ ||
devā deveṣv adhvaryanto asthur vītaṃ śamitrā śamitaṃ yajadhyai |
turīyo yajño yatra havyam eti tato vākā āśiṣo no juṣantām ||
indraṃ viśvā avīvṛdhant samudravyacasaṃ giraḥ |
rathītamaṃ rathīnāṃ vājānāṃ satpatiṃ patim ||
vimāna eṣa divo madhya āsta āpapṛvān rodasī antarikṣam |
sa viśvācīr abhicaṣṭe ghṛtācīr antarā pūrvam aparaṃ ca ketum ||
ukṣā samudre aruṇaḥ suparṇaḥ pūrvasya yoniṃ pitur āviveśa |
madhye divo nihitaḥ pṛśnir aśmā vicakrame rajasas pāty antau ||
sumnahūr yajña ā ca vakṣad yakṣad agnir devo devaṃ ā ca vakṣat |
devahūr yajña ā ca vakṣad yakṣad agnir devo devaṃ ā ca vakṣat ||
vājasya mā prasaveneti dve
||2.10.5||kramadhvam agninā nākam ukhyaṃ hasteṣu bibhrataḥ |
divaḥ pṛṣṭhaṃ svar gatvā miśrā devebhir ādhvam ||
prācīm anu ||
agne prehi prathamo devāyatāṃ cakṣur devānām uta martyānām |
iyakṣamāṇā bhṛgubhiḥ saha svar yantu yajamānāḥ svasti ||
svar : fn emended| ed|: svar|
pṛthivyā aham ud antarikṣam āruham antarikṣād divam āruham |
divo nākasya pṛṣṭhāt svar jyotir agām aham ||
ud : fn emended| ed|: ud|
svar yanto nāpekṣantā ā dyāṃ rohanti rodasī |
yajñaṃ ye viśvatodhāraṃ suvidvāṃso vitenire ||
svar : fn emended| ed|: svar|
naktoṣāsāgne sahasrākṣa ||
suparṇo 'si garutmān pṛṣṭhe pṛthivyāḥ sīda |
bhāsāntarikṣam āpṛṇa jyotiṣā divam uttabhāna tejasā diśā uddṛmha ||
ājuhvānaḥ supratīkaḥ purastād agne svaṃ yonim āsīda sādhyā |
asmint sadhasthe adhy uttarasmin viśve devā yajamānaś ca sīdata ||
tāṃ savitur vareṇyasya citrām āhaṃ vṛṇe sumatiṃ viśvajanyām |
yām asya kaṇvo aduhat prapīnāṃ sahasradhārāṃ payasā mahīṃ gām ||
vidhema te parame janmann agne vidhema stomair avare sadhasthe |
yasmād yoner udārithā yajā taṃ pra tve samiddhe juhure havīṃṣi ||
preddho agne dīdihi puro no 'jasrayā sūrmyā yaviṣṭha |
tāṃ śaśvantā upayanti vājāḥ ||
agne tam adya sapta te agne ||
citiṃ juhomi manasā yathā devā ihāgaman |
vītihotrā ṛtāvṛdhaḥ ||
samudrasya vo vayunasya patman juhomi viśvakarmaṇe |
viśvāhādābhyaṃ haviḥ
||2.10.6||dvitīyakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe ekādaśaḥ prapāṭhakaḥ
śukrajyotiś ca citrajyotiś ca satyajyotiś ca jyotiṣmāṃś ca satyaś ca ṛtapāś cātyaṃhā ṛtajic ca satyajic ca senajic ca suṣeṇaś cāntimitraś ca dūre'mitraś ca gaṇa ṛtaś ca satyaś ca dhruvaś ca dharuṇaś ca dhartā ca vidhartā ca vidhāraya īḍṛṅ caitādṛṅ ca sadṛṅ ca pratisadṛṅ ca mitaś ca sammitaś ca sabharā īdṛkṣāsa etādṛkṣāsa ū ṣu ṇaḥ sadṛkṣāsaḥ pratisadṛkṣāsā etana mitāsaś ca sammitāso na ūtaye sabharaso maruto yajñe asminn indraṃ daivīr viśo maruto 'nuvartmāno yathendraṃ daivīr viśo maruto 'nuvartmāno 'bhavann evam imaṃ yajamānaṃ daivīś ca viśo mānuṣīś cānuvartmāno bhavantu
||2.11.1||vājaś ca me prasavaś ca me prayatiś ca me prasṛtiś ca me dhītiś ca me kratuś ca me svaraś ca me ślokaś ca me śrāvaś ca me śrutiś ca me jyotiś ca me svaś ca me prāṇaś ca me 'pānaś ca me vyānaś ca me 'suś ca me cittaṃ ca mā ādhītaṃ ca me vāk ca me manaś ca me cakṣuś ca me śrotraṃ ca me dakṣaś ca me balaṃ ca ma ojaś ca me sahaś ca ma āyuś ca me jarā ca ma ātmā ca me tanūś ca me śarma ca me varma ca me 'ṅgāni ca me 'sthāni ca me parūṃṣi ca me śarīrāṇi ca me jyaiṣṭhyaṃ ca mā ādhipatyaṃ ca me manyuś ca me bhāmaś ca me 'maś ca me 'mbhaś ca me jemā ca me mahimā ca me varimā ca me prathimā ca me varṣmā ca me drāghmā ca me vṛddhaṃ ca me vṛddhiś ca me
||2.11.2||satyaṃ ca me śraddhā ca me jagac ca me dhanaṃ ca me vaśaś ca me tviṣiś ca me krīḍā ca me modaś ca me sūktaṃ ca me sukṛtaṃ ca me jātaṃ ca me janiṣyamāṇaṃ ca me vittaṃ ca me vedyaṃ ca me bhūtaṃ ca me bhavyaṃ ca ma ṛddhaṃ ca mā ṛddhiś ca me sugaṃ ca me supathaṃ ca me kḷptaṃ ca me krḷptiś ca me matiś ca me sumatiś ca me śaṃ ca me mayaś ca me priyaṃ ca me 'nukāmaś ca me kāmaś ca me saumanasaś ca me bhagaś ca me draviṇaṃ ca me bhadraṃ ca me śreyaś ca me vasīyaś ca me yaśaś ca ma ṛtaṃ ca me 'mṛtaṃ ca me 'yakṣmaṃ ca me 'nāmayac ca me jīvātuś ca me dīrghāyutvaṃ ca me 'namitraṃ ca me 'bhayaṃ ca me sukhaṃ ca me śayanaṃ ca me sūṣāś ca me sudinaṃ ca me
||2.11.3||yantā ca me dhartā ca me kṣemaśca me dhṛtiś ca me viśvaṃ ca me mahaś ca me saṃvic ca me jñātraṃ ca me sūś ca me prasūś ca me sīraṃ ca me layuś ca ma ūrk ca me sūnṛtā ca me payaś ca me rasaś ca me ghṛtaṃ ca me madhu ca me sagdhiś ca me sapītiś ca me kṛṣiś ca me vṛṣṭiś ca me jaitraṃ ca mā audbhetraṃ ca me rayiś ca me rāyaś ca me puṣṭaṃ ca me puṣṭiś ca me vibhu ca me prabhu ca me pūrṇaṃ ca me pūrṇataraṃ ca me kuyavaṃ ca me 'kṣitiś ca me 'kṣuc ca me 'nnaṃ ca me vrīhayaś ca me yavāś ca me māṣāś ca me tilāś ca me 'ṇavaś ca me priyaṅgavaś ca me śyāmākāś ca me nīvārāś ca me godhūmāś ca me masūrāś ca me mudgāś ca me kharvāś ca me
||2.11.4||parvatāś ca me girayaś ca me sikatāś ca me vanaspatayaś ca me 'śmā ca me amṛttikā ca me hiraṇyaṃ ca me 'yaś ca me sīsaṃ ca me trapu ca me śyāmaṃ ca me lohitāyasaṃ ca me 'gniś ca mā āpaś ca ma oṣadhayaś ca me vīrudhaś ca me kṛṣṭapacyāś ca me 'kṛṣṭapacyāś ca me grāmyāś ca me paśava āraṇyāś ca yajñena kalpantāṃ vittaṃ ca me vittiś ca me bhūtaṃ ca me bhūtiś ca me 'rthaś ca mā ema ca ma ityā ca me gatiś ca me karma ca me śaktiś ca me vasu ca me vasatiś ca me 'gniś ca mā indraś ca me somaś ca mā indraś ca me savitā ca mā indraś ca me sarasvatī ca mā indraś ca me pūṣā ca mā indraś ca me 'ditiś ca mā indraś ca me dhātā ca mā indraś ca me tvaṣṭā ca mā indraś ca me mitraś ca mā indraś ca me varuṇaś ca mā indraś ca me viṣṇuś ca mā indraś ca me bṛhaspatiś ca mā indraś ca me vasavaś ca mā indraś ca me rudrāś ca mā indraś ca ma ādityāś ca mā indraś ca me marutaś ca mā indraś ca me pṛthivī ca mā indraś ca me 'ntarikṣaṃ ca mā indraś ca me dyauś ca mā indraś ca me nakṣatrāṇi ca mā indraś ca me samā ca mā indraś ca me kṛṣiś ca mā indraś ca me vṛṣṭiś ca mā indraś ca me diśaś ca mā indraś ca me viśve ca me devā indraś ca me 'ṃśuś ca me raśmiś ca me 'dhipatiś ca me 'dābhyaś ca ma upāṃśuś ca me 'ntaryāmaś ca ma aindravāyavaś ca me maitrāvaruṇaś ca ma āśvinaś ca me pratiprasthānaś ca me śukraś ca me manthī ca ma āgrāyaṇaś ca me vaiśvadevaś ca ma aindrāgnaś ca me kṣullakavaiśvadevaś ca me dhruvaś ca me vaiśvānaraś ca me marutvatīyāś ca me niṣkevalyaś ca me sāvitraś ca me sārasvataś ca me pātnīvataś ca me hāriyojanaś ca me srucaś ca me camasāś ca me vāyavyāni ca me droṇakalaśaś ca me 'dhiṣavaṇe ca me grāvāṇaś ca me pūtabhṛc ca me 'pūtabhṛc ca me barhiś ca me vediś ca me 'vabhṛthaś ca me svagākāraś ca me
||2.11.5||agniś ca gharmaś cārkaś ca sūryaś ca prāṇaś cāśvamedhaś cāditiś ca pṛthivī ca ditiś ca dyauś ca śakvarīr aṅgulayo diśaś ca me yajñena kalpantām ṛtuś ca vrataṃ ca saṃvatsaraś ca tapaś cāhorātre ūrvaṣṭīve bṛhadrathantare ca me yajñena kalpetām ekā ca tisraś cā trayastriṃśataś catasraś cāṣṭau cāṣṭācatvāriṃśatas tryaviś ca tryavī ca dityavāṭ ca dityauhī ca pañcāviś ca pañcavī ca trivatsaś ca trivatsā ca turyavāṭ ca turyauhī ca paṣṭhavāṭ ca paṣṭhauhī cokṣā ca vaśā ca ṛṣabhaś ca vehac ca dhenuś cānaḍvāṃś ca stomaś ca yajuś ca ṛk ca sāma ca dīkṣā ca tapaś ca bṛhac ca rathantaraṃ cauṣadhayo vanaspatayo diśaś ca me yajñena kalpantām annāya tvā vājāya tvā vājajityāyai tveṣe tvorje tvā rayyai tvā poṣāya tvā
||2.11.6||dvitīyakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe dvādaśaḥ prapāṭhakaḥ
payasvatīḥ pradiśaḥ santu mahyam
||2.12.1||ṛtāṣāḍ ṛtadhāmāgnir gandharvas tasyauṣadhayo 'psaraso mudā nāma sa na idaṃ brahma kṣatraṃ pātu tā na idaṃ brahma kṣatraṃ pāntu tasmai svāhā vaṭ tābhyaḥ svāhā vaṭ saṃhito viśvasāmā sūryo gandharvas tasya marīcayo 'psarasa āyuvo nāma suṣumṇaḥ sūryaraśmiś candramā gandharvas tasya nakṣatrāṇy apsaraso bekurayo nāmeṣiro viśvavyacā vāto gandharvas tasyāpo 'psarasā ūrjo nāma bhujī suparṇo yajño gandharvas tasya dakṣiṇā apsarasā eṣṭayo nāma bṛhaspatir viśvakarmendro gandharvas tasya maruto 'psarasā ojo nāma prajāpatiḥ parameṣṭhī mano gandharvas tasya ṛksāmāṇy apsarasaḥ stavā nāmāmṛḍayo dūrehetir mṛtyur gandharvas tasya prajā apsaraso bhīravo nāma sa no bhuvanasya pate yasya ta upari gṛhā virāṭpate 'smai brahmaṇe 'smai kṣatrāya mahi śarma yacha yasya te viśvā āśā apsarasaḥ plīyā nāma sa na idaṃ brahma kṣatraṃ pātu tā na idaṃ brahma kṣatraṃ pāntu tasmai svāhā vaṭ tābhyaḥ svāhā vaṭ
||2.12.2||samudro 'si nabhasvān ārdradānuḥ śambhūr mayobhūr abhi mā vāhi svāhāvasyur asi duvasvāñ chambhūr mayobhūr abhi mā vāhi svāhā māruto 'si marutāṃ gaṇaḥ śambhūr mayobhūr abhi mā vāhi svāhā sajūr abdā āyavabhiḥ sajūr uṣā āruṇībhiḥ sajoṣā aśvinā daṃsobhiḥ sajūḥ sūrā etaśena sajūr vaiśvānara iḍayā ghṛtena svāhā ||
iḍayā : fn emended| ed|: īḍayā| cf| 3|4|4:49|11
agniṃ yunajmi śavasā ghṛtena divyaṃ suparṇaṃ vayasaṃ bṛhantam |
tena vayaṃ patema bradhnasya viṣṭapaṃ svo ruhāṇā adhi nāka uttame ||
imau te pakṣā ajarau patatriṇau yābhyāṃ rakṣāṃsy apahaṃsy agne |
tābhyāṃ vayaṃ patema sukṛtām ulokaṃ yatrā ṛṣayo jagmuḥ prathamā ye purāṇāḥ ||
indur dakṣaḥ śyena ṛtāvā hiraṇyapakṣaḥ śakuno bhuraṇyuḥ |
mahānt sadhasthe dhruva ā niṣatto namas te astu mā mā hiṃsīḥ ||
divo mūrdhāsi nābhiḥ pṛthivyā ūrg apām oṣadhīnām |
viśvāyuḥ śarma saprathā namas pathe viśvasya mūrdhann adhitiṣṭhasi śritaḥ ||
samudre te hṛdayam antar āyur apo dattodadhiṃ bhinta |
divaḥ parjanyād antarikṣāt pṛthivyās tato no vṛṣṭyāvata ||
vi te muñcāmi raśanāṃ vi raśmīn vi yoktrāṇi paricartanāni |
dhattād asmabhyaṃ draviṇeha bhadraṃ pra mā brūtād bhāgadāṃ devatāsu ||
iṣṭo yajño bhṛgubhir draviṇodā yattibhir āśīrdā vasubhiḥ |
iṣṭo agnir āhutaḥ pipartu na iṣṭaṃ haviḥ svagedaṃ devebhyo namaḥ
||2.12.3||yattibhir : fn 1|4|1:48|4: yatibhir
yenā ṛṣayas tapasā satram āsatendhānā agniṃ svar ābharantaḥ |
yam āhur manavaḥ stīrṇabarhiṣaṃ tasminn ahaṃ nidadhe nāke agnim ||
svar : fn emended| ed|: svar|
taṃ patnībhir anugachema devāḥ putrair bhrātṛbhir uta vā hiraṇyaiḥ |
nākaṃ gṛbhṇānāḥ sukṛtasya loke tṛtīye pṛṣṭhe adhi rocane divaḥ ||
ā vāco madhyam aruhad bhuraṇyur ayam agniḥ satpatiś cekitānaḥ |
pṛṣṭhe pṛthivyā nihito davidyutad adhaspadaṃ kṛṇutāṃ ye pṛtanyavaḥ ||
ayam agnir vīratamo vayodhāḥ sahasrīyo jyotatām aprayuchan |
vibhrājamānaḥ salilasya madhyā upa prayāhi divyāni dhāman ||
agne cyavasva sam anu prayāhy āviṣ patho devayānān kṛṇuṣva |
idamidaṃ sukṛtam ārabhasva yatrā ṛṣayo jagmuḥ prathamā ye purāṇāḥ ||
sampracyavadhvam upa saṃ prayātāviṣ patho devayānān kṛṇudhvam |
ebhiḥ sukṛtair anugachema devā yatra naḥ pūrve pitaraḥ paretāḥ ||
udbudhyasvāgne pratijāgṛhy enam iṣṭāpūrte saṃsṛjethām ayaṃ ca |
punaḥ kṛṇvantaḥ pitaro yuvāno 'nvātāṃsus tava tantum etam ||
yena vahasi sahasraṃ yenāgne sarvavedasam |
tenemaṃ yajñaṃ no vaha svar deveṣu gantave ||
ayaṃ te
||2.12.4||samās tvāgna ṛtavo vardhayantu saṃvatsarā ṛṣayo yāni satyā |
saṃ divyena dīdihi rocanena viśvā ābhāhi pradiśaś catasraḥ ||
saṃ cedhyasvāgne pra ca bodhayainam uc ca tiṣṭha mahate saubhagāya |
mā ca riṣad upasattā te agne brahmāṇas te yaśasaḥ santu mānye ||
tvām agne vṛṇate brāhmaṇā ime śivo agne saṃvaraṇe bhavā naḥ |
sapatnahāgne abhimātijid bhava sve gaye jāgṛhy aprayuchan ||
ihaivāgne adhidhārayā rayiṃ mā tvā nikran pūrvacittau nikāriṇaḥ |
kṣatram agne suyamam astu tubhyam upasattā vardhatāṃ te aniṣṭṛtaḥ ||
kṣatreṇāgne svena saṃrabhasva mitreṇāgne mitradheye yatasva |
sajātānāṃ madhyameṣṭheyāya rājñām agne vihaṣyo dīdihīha ||
ati niho ati sṛdho aty acittim ati nirṛtim adya |
viśvā hy agne duritā tara tvam athāsmabhyaṃ sahavīraṃ rayiṃ dāḥ ||
anādhṛṣyo jātavedā aniṣṭṛto virāḍ agne kṣatrabhṛd dīdihīha |
vy amīvāḥ pramuñcan mānuṣāṇāṃ śivebhir adya paripāhi no vṛdhe ||
bṛhaspate savitar bodhayainaṃ saṃśitaṃ cit santaraṃ saṃśiśādhi |
vardhayainaṃ mahate saubhagāya viśve cainam anumadantu devāḥ ||
amutrabhūyād adha yad yamasya bṛhaspate abhiśaster amuñcaḥ |
pratyūhatām aśvinā mṛtyum asmād devānām agne bhiṣajā śacībhiḥ ||
ud vayaṃ tamasas pari jyotiḥ paśyantā uttaram |
devaṃ devatrā sūryam aganma jyotir uttamam
||2.12.5||ūrdhvā asya samidho bhavanty ūrdhvā śukrā śocīṃṣy agneḥ |
dyumattamā supratīkasya sūnoḥ ||
tanūnapād asuro viśvavedā devo devebhyo devayānān
patho anaktu madhvā ghṛtena |
madhvā yajñaṃ nakṣati prīṇānaḥ ||
narāśaṃso agniḥ sukṛd devaḥ savitā viśvavāraḥ |
achāyam eti śavasā ghṛtena ||
īḍāno vahnir namasāgniṃ sruco adhvareṣu prayatsu |
sa yakṣad asya mahimānam agneḥ |
sa īṃ mandrā suprayasā starīman | barhiṣo mitramahāḥ |
vasuś cetiṣṭho vasudhātamaś ca ||
dvāro devīr anv asya viśvā vratā dadante agneḥ |
uruvyacaso dhāmnā patyamānāḥ ||
te asya yoṣaṇe divye na yonā uṣāsānaktā |
imaṃ yajñam avatām adhvaraṃ naḥ ||
daivyā hotārā ūrdhvam imam adhvaraṃ no 'gner jihvābhigṛṇītam |
kṛṇutaṃ naḥ sviṣṭam ||
tisro devīr barhir edaṃ syonam iḍā sarasvatī mahī |
bhāratī gṛṇānā ||
tan nas turīpam adbhutaṃ purukṣu tvaṣṭaḥ suvīryam |
rāyaspoṣaṃ viṣya nābhim asme ||
vanaspate 'vasṛjā rarāṇas tmanā devebhyaḥ |
agnir havyaṃ śamitā sūdayāti ||
agne svāhā kṛṇuhi jātavedā indrāya devebhyaḥ |
viśve devā havir idaṃ juṣantām
||2.12.6||dvitīyakāṇḍe trayodaśaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe trayodaśaḥ prapāṭhakaḥ
divi śrayasvāntarikṣe yatasva pṛthivyāḥ sambhava bhrājaṃ gacha
||2.13.1||tapo yonir asi viśvābhis tvā dhībhir achidrām upadadhāmy ṛtaṃ yoniḥ satyaṃ yonir brahma yoniḥ kṣatraṃ yoniḥ pṛthivī yonir antarikṣaṃ yonir dyaur yonir diśo yoniḥ
||2.13.2||prāṇād apānaṃ santanv apānād vyānaṃ santanu vyānāc cakṣuḥ santanu cakṣuṣaḥ śrotraṃ santanu śrotrāt pṛthivīṃ santanu pṛthivyā antarikṣaṃ santanv antarikṣād divaṃ santanu divo diśaḥ santanu digbhyaḥ svargaṃ lokam anusantanu
||2.13.3||ṛcā tvā chandasā sādayāmi vaṣaṭkāreṇa tvā chandasā sādayāmi hiṅkāreṇa tvā chandasā sādayāmi prastāvena tvā chandasā sādayāmy udgīthena tvā chandasā sādayāmi pratihāreṇa tvā chandasā sādayāmi stutena tvā chandasā sādayāmi nidhanena tvā chandasā sādayāmi
||2.13.4||dūtaṃ vo viśvadevasaṃ havyavāham amartyam |
yajiṣṭham ṛñjase girā ||
aganma mahā namasā yaviṣṭhaṃ yo dīdāya samiddhaḥ sve duroṇe |
citrabhānuṃ rodasī antar urvī svāhutaṃ viśvataḥ pratyañcam ||
ayam iha ||
dadhanve vā yad īm anu vocad brahmāṇi ver u tat |
pari viśvāni kāvyā nemiś cakram ivābhuvat ||
obhe suścandra viśpate darvī śrīṇīṣa āsani |
uto nā ut pupūryā uktheṣu śavasaspata iṣaṃ stotṛbhyā ābhara
||2.13.5||indro dadhīco asthabhir vṛtrāṇy apratiṣkutaḥ |
jaghāna navatīr nava ||
atrāha gor amanvata nāma tvaṣṭur apīcyam |
itthā candramaso gṛhe ||
ichann aśvasya yañ śiraḥ parvateṣv apaśritam |
avindañ śaryaṇāvati ||
indram id gāthino bṛhad indram arkebhir arkiṇaḥ |
indraṃ vāṇīr anūṣata ||
indro dīrghāya cakṣasā ā sūryaṃ rohayad divi |
vi gobhir adrim airayat ||
indrā id dharyoḥ sacā sammiślā ā vacoyujā |
indro varjī hiraṇyayaḥ ||
indra vājeṣu no 'va sahasrapradhaneṣu ca |
ugra ugrābhir ūtibhiḥ ||
tam indraṃ vājayāmasi mahe vṛtrāya hantave |
sa vṛṣā vṛṣabho bhuvat ||
indraḥ sa dāmane kṛta ojiṣṭhaḥ sa bale hitaḥ |
dyumnī ślokī sa somyaḥ ||
girā vajro na sambhṛtaḥ sabalo anapacyutaḥ |
vavakṣa ugro astṛtaḥ
||2.13.6||ayam agniḥ sahasriṇo 'gnir mūrdhā tvām agne puṣkarād adhi ||
abodhy agniḥ samidhā janānāṃ prati dhenum ivāyatīm uṣāsam |
yahvā iva pra vayām ujjihānāḥ pra bhānavaḥ sisrate nākam acha ||
avocāma kavaye medhyāya vaco vandāru vṛṣabhāya vṛṣṇe |
gaviṣṭhiro namasā stomam agnau divīva rukmam uruvyañcam aśret ||
abodhi hotā yajathāya devān ūrdhvo agniḥ sumanāḥ prātar asthāt |
samiddhasya ruśad adarśi pājo mahān devas tamaso niramoci ||
janasya gopā ajaniṣṭa jāgṛvir agniḥ sudakṣaḥ suvitāya navyase |
ghṛtapratīko bṛhatā divispṛśā dyumad vibhāti bharatebhyaḥ śuciḥ ||
tvām agne aṅgiraso guhā hitam anvavindañ śiśriyāṇaṃ vanevane |
sa jāyase mathyamānaḥ saho mahat tvām āhuḥ sahasas putram aṅgiraḥ ||
tubhyedam agne madhumattamaṃ vacas tubhyaṃ manīṣā iyam astu śaṃ hṛde |
tvāṃ giraḥ sindhum ivāvanīr mahīr āpṛṇanti śavasā vardhayanti ca ||
saṃsam id yuvase vṛṣann agne viśvāny arya ā |
iḍaspade samidhyase sa no vasūny ābhara ||
agniṃ vaḥ pūrvyaṃ girā devam īḍe vasūnām |
saparyavaḥ purupriyaṃ mitraṃ na kṣetrasādhasam ||
tvāṃ citraśravastama havante vikṣu jantavaḥ |
śociṣkeśaṃ purupriyāgne havyāya voḍhave ||
ā te agna idhīmahi dyumantaṃ devājaram |
yad dha syā te panīyasī samid dīdayati dyavīṣaṃ stotṛbhyā ābhara ||
agniṃ taṃ manye yo vasur astaṃ yaṃ yanti dhenavaḥ |
astam arvanta āśavo 'staṃ nityāso vājina iṣaṃ stotṛbhyā ābhāra ||
so agnir yo vasur gṛṇe saṃ yam āyanti dhenavaḥ |
sam arvanto raghudruvaḥ saṃ sujātāsaḥ sūraya iṣaṃ stotṛbhyā ābhara
||2.13.7||enā vo agniṃ namasorjo napātam āhuve |
priyaṃ cetiṣṭham aratiṃ svadhvaraṃ viśvasya dūtam amṛtam ||
tvam agne gṛhapatis tvaṃ hotā no adhvare |
tvaṃ potā viśvavāra pracetā yakṣi veṣi ca vāryam ||
devo vo draviṇodāḥ pūrṇāṃ vivaṣṭy āsicam |
ud vā siñcadhvam upa vā pṛṇadhvam ād id vo deva ohate |
agne vājasya gomatā īśānaḥ sahaso yaho |
asme dhehi jātavedo mahi śravaḥ ||
sa idhāno vasuḥ kavir agnir īḍenyo girā |
revad asmabhyaṃ purvaṇīka dīdihi ||
kṣapo rājann uta tmanāgne vastor utoṣasaḥ |
sa tigmajambha rakṣaso daha prati ||
agne tam adyāśvaṃ na stomaiḥ kratuṃ na bhadraṃ hṛdispṛśam |
ṛdhyāmā tā ohaiḥ ||
adhā hy agne krator bhadrasya
dakṣasya sādhoḥ |
rathīr ṛtasya bṛhato babhūtha ||
ābhiṣ ṭe adya gīrbhir gṛṇanto 'gne dāśema | pra te divo na stanayanta śuṣmaiḥ |
agniṃ hotāraṃ manye dāsvantaṃ vasuṃ sūnuṃ sahaso jātavedasaṃ vipraṃ na jātavedasam | ya ūrdhvayā svadhvaro devācyā kṛpā |
ghṛtasya vibhrāṣṭim anu śukraśociṣaḥ ||
ājuhvānasya sarpiṣaḥ ||
haṃsaḥ śuciṣad abhi tyaṃ devaṃ savitāram agne tvaṃ no antamaḥ ||
adhā hy agna evā hy agne
||2.13.8||āyāhi suṣumā hi tā indra somaṃ pibā imam |
edaṃ barhiḥ sado mama ||
ā tvā brahmayujā harī vahatām indra keśinā |
upa brahmāṇi naḥ śṛṇu ||
brahmāṇas tvā vayaṃ yujā somapām indra sominaḥ |
sutāvanto havāmahe ||
abhi tvā śūra nonumo 'dugdhā iva dhenavaḥ |
īśānam asya jagataḥ svardṛśam īśānam indra tasthuṣaḥ |
na tvāvaṃ anyo divyo na pārthivo na jāto na janiṣyate |
aśvāyanto maghavann indra vājino gavyantas tvā havāmahe ||
tvām id dhi havāmahe sātā vājasya kāravaḥ |
tvāṃ vṛtreṣv indra satpatiṃ naras tvāṃ kāṣṭhāsv arvataḥ ||
sa tvaṃ naś citra vajrahasta dhṛṣṇuyā mahaḥ stavāno adrivaḥ |
gām aśvaṃ rathyam indra saṅkira satrā vājaṃ na jigyuṣe ||
kayā naś citra ābhuvad ūtī sadāvṛdhaḥ sakhā |
kayā śaciṣṭhayā vṛtā ||
kas tvā satyo madānāṃ maṃhiṣṭho matsad andhasaḥ |
dṛḍhā cid āruje vasu ||
abhī ṣu ṇaḥ sakhīnām avitā jaritπṇām |
śataṃ bhavāsy ūtibhiḥ ||
yajñāyajñā vo agnaye girāgirā ca dakṣase |
prapra vayam amṛtaṃ jātavedasaṃ priyaṃ mitraṃ na śaṃsiṣam ||
ūrjo napātaṃ sa hināyam asmayur dāśema havyadātaye |
bhuvad vājeṣv avitā bhuvad vṛdha uta trātā tanūnām
||2.13.9||ṛtūnāṃ patnī prathameyam āgād ahnāṃ netrī janitry uta prajānām |
ekā satī bahudhoṣo vyuchājīrṇā tvaṃ jaraya sarvam anyat ||
ko virājo mithunatvaṃ praveda ṛtūn ko asyāḥ ka u veda rūpam |
dohān ko veda katidhā vidugdhāḥ kati dhāmāni kati ye vivāsāḥ ||
iyam eva sā yā prathamā vyauchat sāpsv antaś carati praviṣṭā |
vadhūr mimāya navagaj janitrī traya enāṃ mahimānaḥ sacante ||
chandasvatī uṣasau pepiśāne samānaṃ yonim anusañcarete |
sūryapatnī vicarataḥ prajānatī ketumatī ajare bhūriretasau ||
ṛtasya panthām anu tisra āgus trayo gharmāso anu retasāguḥ |
prajām ekā jinvaty ūrjam ekā kṣatram ekā rakṣati devayūnām ||
catuṣṭomam adadhād yā turīyā yajñasya pakṣā ṛṣayo bhavantī |
gāyatrīṃ triṣṭubhaṃ jagatīṃ virājam arkaṃ yuñjānāḥ svar ābharann idam ||
pañcabhir dhātā vidadhā idaṃ tāsāṃ svar ajanan pañcapañca |
tāsām u yanti prayaveṇa pañca nānā rūpāṇi kratavo vasānāḥ ||
ṛtasya dhāman prathamā vyūṣuṣy apām ekā mahimānaṃ bibharti |
sūryasyaikā carati niṣkṛtāni gharmasyaikā savitaikāṃ niyachate ||
idaṃ śreyo manyamāno vā āgām ahaṃ vo asmi sakhyāya śevaḥ |
samānajanmā kratur asty ekaḥ sarvaḥ sarvā vicaratu prajānan ||
bhūyāsma te sumatau viśvavedā āṣṭhāḥ pratiṣṭhām avido hi gādham |
satyaṃ vadantīr mahimānam āpānyā vo anyām ati mā prayukta ||
ruśadvidhānā samanā purastāt prajānatī yāmam uṣā ayāsīt |
brahmadviṣas tamasā devaśatrūn abhivahantī viśvavārā vyavāṭ ||
pañca vyuṣṭīr anu pañca dohā gāṃ pañcanāmnīm ṛtavo 'nu pañca |
pañca diśaḥ pañcadaśena kḷptāḥ samānamūrdhnīr abhi lokam ekam ||
triṃśat svasārā upayanti niṣkṛtaṃ samānaṃ ketuṃ pratimuñcamānāḥ |
ṛtūṃs tanvate kavayaḥ prajānatīr madhye chandasaḥ pariyanti bhāsvatīḥ ||
jyotiṣmatīḥ pratimuñcate nabho devī rātrī sūryasya vratāni |
vipaśyanti paśavo jāyamānā nānārūpā mātur asyā upasthe ||
prathamā ha vyuvāsa sā dhenur abhavad yame |
sā naḥ payasvatī duhā uttarāmuttarāṃ samām
||2.13.10||pṛṣṭo divi pṛṣṭo agniḥ pṛthivyāṃ pṛṣṭo viśvā oṣadhīr āviveśa |
vaiśvānaraḥ sahasā pṛṣṭo agniḥ sa no divā sa riṣas pātu naktam ||
tvaṃ yaviṣṭha dāśuṣo nṝṃṣ pāhi śṛṇudhī giraḥ |
rakṣā tokam uta tmanā ||
agne dhāmāni tava jātavedo deva svadhāvo 'mṛtasya nāma |
yāś ca māyā māyināṃ viśvaminva tve pūrvīḥ sandadhuḥ pṛṣṭabandho
||2.13.11||yavā ayavā ūmā evā abdaḥ sagaraḥ sumeko 'gne kahyāgne kiṃśilāgne dudhrāgne vanyāgne kakṣya yā tā iṣur yuvā nāma tayā vidhema tasyai te namas tasyās tā upa patsuto jīvā bhūyāsma te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam asyā jambhe dadhmaḥ
||2.13.12||yo apsv antar agnir yo vṛtre yaḥ puruṣe yo aśmani |
ya āviveśauṣadhīr yo vanaspatīṃs tebhyo agnibhyo hutam astv etat ||
yaḥ some antar yo goṣv antar vayāṃsi ya āviveśa yo mṛgeṣu |
ya āviveśa dvipado yaś catuṣpadas tebhyo agnibhyo hutam astv etat ||
yenendrasya rathaṃ sambabhūvur yo vaiśvānara uta viśvadāvyaḥ |
dhīro yaḥ śakraḥ paribhūr adābhyas tebhyo agnibhyo hutam astv etat ||
viśvādam agniṃ yam u kāmam āhur yaṃ dātāraṃ pratigrahītāram āhuḥ |
yaṃ johavīmi pṛtanāsu sāsahiṃ tebhyo agnibhyo hutam astv etat ||
ukṣānnāya vaśānnāya somapṛṣṭhāya vedhase |
stomair vidhemāgnaye ||
vaiśvānarajyeṣṭhebhyas tebhyo agnibhyo hutam astv etat
||2.13.13||mā chandas tat pṛthivy agnir devatā tena chandasā tena brahmaṇā tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda ||
pramā chandas tad antarikṣaṃ vāyur devatā pratimā chandas tad dyauḥ sūryo devatāsrīvīś chandas tad diśaḥ somo devatā gāyatrī chandas tad ajā bṛhaspatir devatā triṣṭup chandas tad dhiraṇyam indro devatā jagatī chandas tad gauḥ prajāpatir devatānuṣṭup chandas tad āyur mitro devatoṣṇik chandas tac cakṣuḥ pūṣā devatā virāṭ chandas tad aśvo varuṇo devatā bṛhatī chandas tat kṛṣiḥ parjanyo devatā paṅktiś chandas tat puruṣaḥ parameṣṭhī devatā tena chandasā tena brahmaṇā tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda
||2.13.14||pṛthivy asi janmanā vaśā sāgniṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhavāntarikṣam asi janmanā vaśā sā vāyuṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhava dyaur asi janmanā vaśā sādityaṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhava nakṣatrāṇy asi janmanā vaśā sā candramasaṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhava ṛg asi janmanā vaśā sā sāma garbham adhatthāḥ sā mayā sambhava viḍ asi janmanā vaśā sā rājānaṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhava vāg asi janmanā vaśā sā prāṇaṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhavāpo 'si janmanā vaśā sā yajñaṃ garbham adhatthāḥ sā mayā sambhava
||2.13.15||yā devy asīṣṭake kumāry upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patiṃ yā devy asīṣṭake prapharvy upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patiṃ yā devy asīṣṭake yuvatir upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patiṃ yā devy asīṣṭaka āyurdāḥ prāṇadā apānadā vyānadāś cakṣurdāḥ śrotradāḥ pṛthivyām antarikṣe divaḥ pṛṣṭha upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patiṃ yā devīḥ stheṣṭakāḥ suśevā upaśīvarīs tā mopaśedhvaṃ jāyā iva sadam it patim
||2.13.16||savayase tvābhivayase tvordhvavayase tvā bṛhadvayase tvā sahīyase tvā sahamānāya tvā sāsahaye tvā sahasvate tvābhīṣāhe tvābhibhve tvābhimātiṣāhe tvābhimātighne tvā
||2.13.17||bhūyaskṛd asi varivaskṛd asi prācy asy ūrdhvāsy antarikṣam asy ojodāṃ tvaujasi sādayāmi payodāṃ tvā payasi sādayāmi tejodāṃ tvā tejasi sādayāmi yaśodāṃ tvā yaśasi sādayāmi varcodāṃ tvā varcasi sādayāmi pṛthivyās tvā draviṇe sādayāmy antarikṣasya tvā draviṇe sādayāmi divas tvā draviṇe sādayāmi diśāṃ tvā draviṇe sādayāmi draviṇodāṃ tvā draviṇe sādayāmy apsuṣad asi gṛdhrasad asi śyenasad asi suparṇasad asi nākasad asi
||2.13.18||jyotiṣmatīṃ tvā sādayāmi jyotiṣkṛtaṃ tvā sādayāmi jyotirvidaṃ tvā sādayāmy ūrdhvajyotiṣaṃ tvā sādayāmi bṛhajjyotiṣaṃ tvā sādayāmi viśvajyotiṣaṃ tvā sādayāmy ajasrāṃ tvā sādayāmi bhāsvatīṃ tvā sādayāmi dīpyamānāṃ tvā sādayāmi rocamānāṃ tvā sādayāmi jvalantīṃ tvā sādayāmi malmalābhavantīṃ tvā sādayāmi jāgratīṃ tvā sādayāmi bodhayantīṃ tvā sādayāmi
||2.13.19||kṛttikā nakṣatram agnir devatāgne rucaḥ stha prajāpateḥ somasya dhātur ṛce tvā ruce tvā bhāse tvā jyotiṣe tvā tena chandasā tena brahmaṇā tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda rohiṇī nakṣatraṃ prajāpatir devatenvagā nakṣatraṃ maruto devatā bāhur nakṣatraṃ rudro devatā punarvasur nakṣatram aditir devatā tiṣyo nakṣatraṃ bṛhaspatir devatāśleṣā nakṣatraṃ sarpā devatā maghā nakṣatraṃ pitaro devatā phalgunīr nakṣatraṃ bhago devatā phalgunīr nakṣatram aryamā devatā hasto nakṣatraṃ savitā devatā citrā nakṣatraṃ tvaṣṭā devatā niṣṭyaṃ nakṣatraṃ vāyur devatā viśākhaṃ nakṣatram indrāgnī devatānūrādhā nakṣatraṃ mitro devatā jyeṣṭhā nakṣatraṃ varuṇo devatā mūlaṃ nakṣatraṃ nirṛtir devatāṣāḍhā nakṣatram āpo devatāṣāḍhā nakṣatraṃ viśve devā devatābhijin nakṣatraṃ brahmā devatā śroṇā nakṣatraṃ viṣṇur devatā śraviṣṭhā nakṣatraṃ vasavo devatā śatabhiṣaṃ nakṣatram indro devatā proṣṭhapadā nakṣatram ahir budhnyo devatā proṣṭhapadā nakṣatram aja ekapād devatā revatī nakṣatraṃ pūṣā devatāśvayujau nakṣatram aśvinau devatā bharaṇīr nakṣatraṃ yamo devatā brāhmaṇo nakṣatraṃ somo devatāgne rucaḥ stha prajāpateḥ somasya dhātur ṛce tvā ruce tvā bhāse tvā jyotiṣe tvā tena chandasā tena brahmaṇā tayā devatayāṅgirasvad dhruvā sīda
||2.13.20||śatabhiṣaṃ : ⟨ śatabhiṣaj
samīcī nāmāsi prācī dik tasyās te 'gnir adhipatir asito rakṣitā yaś ca te 'dhipatir yaś ca rakṣitā tābhyāṃ namo astu tau no mṛḍatāṃ te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam enayor jambhe dadhma ojasyā nāmāsi dakṣiṇā dik tasyās tā indro 'dhipatis tiraścīnarājī rakṣitā yaś ca te 'dhipatir yaś ca rakṣitā tābhyāṃ namo astu tau no mṛḍatāṃ te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam enayor jambhe dadhmaḥ prācī nāmāsi pratīcī dik tasyās te somo 'dhipatiḥ svajo rakṣitā yaś ca te 'dhipatir yaś ca rakṣitā tābhyāṃ namo astu tau no mṛḍatāṃ te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam enayor jambhe dadhmaḥ suṣadā nāmāsy udīcī dik tasyās te varuṇo 'dhipatiḥ sṛdāgū rakṣitā yaś ca te 'dhipatir yaś ca rakṣitā tābhyāṃ namo astu tau no mṛḍatāṃ te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam enayor jambhe dadhmo 'vasthā nāmāsy avācī dik tasyās te viṣṇur adhipatiḥ kalmāṣagrīvo rakṣitā yaś ca te 'dhipatir yaś ca rakṣitā tābhyāṃ namo astu tau no mṛḍatāṃ te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam enayor jambhe dadhmo 'dhipatnī nāmāsy ūrdhvā dik tasyāste bṛhaspatir adhipatiś citro rakṣitā yaś ca te 'dhipatir yaś ca rakṣitā tābhyāṃ namo astu tau no mṛḍatāṃ te yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭi tam enayor jambhe dadhmaḥ
||2.13.21||svayaṃ kṛṇvānaḥ sugam aprayāvaṃ tigmaśṛṅgo vṛṣabhaḥ śośucānaḥ |
pratnaṃ sadhastham anupaśyamānā ā tantum agnir divyaṃ tatāna ||
tvaṃ tantur uta setur agne tvaṃ panthā bhavasi devayānaḥ |
tvayāgne pṛṣṭhaṃ vayam āruhema yatra devaiḥ sadhamādaṃ madema ||
atisargaṃ dadato mānavāyordhvaṃ panthām anupaśyamānāḥ |
ajuṣanta maruto yajñam etaṃ vṛṣṭidyāvānam amṛtaṃ svarvidam ||
āvartamāno bhuvanasya madhye prajāḥ kṛṇvan janayan virūpāḥ |
saṃvatsaraḥ parameṣṭhī dhṛtavrato yajñaṃ naḥ pātu rajasaḥ parasmāt ||
prajāṃ dadātu parivatsaro no dhātā dadhātu sumanasyamānaḥ |
bahvīḥ sākaṃ bahudhā viśvarūpā ekavratā mām abhisaṃviśantu
||2.13.22||hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasya jātaḥ patir eka āsīt |
sa dādhāra pṛthivīṃ dyām utemāṃ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
yaḥ prāṇato nimiṣataś ca rājā patir viśvasya jagato babhūva |
īśe yo asya dvipadaś catuṣpadaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
ya ojodā baladā yasya viśva upāsate praśiṣaṃ yasya devāḥ |
yasya chāyāmṛtaṃ yasya mṛtyuḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
yasyeme viśve girayo mahitvā samudraṃ yasya rasayā sahāhuḥ |
diśo yasya pradiśaḥ pañca devīḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
yena dyaur ugrā pṛthivī ca dṛḍhā yena svaḥ stabhitaṃ yena nākaḥ |
yo antarikṣaṃ vimame varīyaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
ya ime dyāvāpṛthivī tastabhāne adhārayad rodasī rejamāne |
yasminn adhi vitataḥ sūrā eti kasmai devāya haviṣā vidhema |
āpo ha yan mahatīr viśvam āyan garbhaṃ dadhānā janayantīr agnim |
tato devānāṃ niravartatāsuḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||
ā naḥ prajāṃ janayatu prajāpatir dhātā dadhātu sumanasyamānaḥ |
saṃvatsara ṛtubhiḥ saṃvidāno mayi puṣṭiṃ puṣṭipatir dadhātu
||2.13.23||