dvitīyakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
saumyaṃ babhruṃ lomaśaṃ piṅgalam ālabheta paśukāmaḥ saumīr vā oṣadhaya oṣadhayaḥ paśavo yat saumyaḥ pratyakṣam evāsmai paśum ālabhate lomaśo bhavaty etad vai puṣṭyā rūpaṃ puṣṭim evāvarunddhe babhruḥ piṅgalo bhavati somasya rūpaṃ samṛddhyai yas traitānām uttamo jāyeta taṃ saumāpauṣṇam ālabheta paśukāmaḥ somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayati stanaṃ vā eteṣām dvā abhijāyete ūrjaṃ tṛtīya ūrg vai paśava ūrjaivāsmā ūrjaṃ paśūn āptvāvarunddhe trir vā eṣā saṃvatsarasyānyān paśūn parivijāyata etad vai puṣṭyā rūpaṃ puṣṭim evāvarunddhe bhāginīr vā anyāḥ prajā abhāgā anyā yad audumbaro yūpo bhavaty ubhayīr evainā bhāginīḥ karoti māsimāsi vā eṣo 'vāntaram anyebhyo vanaspatibhyaḥ pacyata etad vai puṣṭyā rūpaṃ puṣṭim evāvarunddhe prājāpatyaṃ tūparam ālabheta paśukāmaḥ prājāpatyā vai paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati yonir vai prajāpatir yoner eva prajāyate sarveṣāṃ vā eṣa paśūnāṃ rūpāṇi prati puruṣasyeva śmaśrūṇy aśvasyeva śiro gardabhasyeva karṇau śuna iva lomāni gor iva pūrvau pādav aver ivāparav ajaḥ khalu vai sarvāṇy eva paśūnāṃ rūpāṇy āptvāvarunddhe sarvāṇy enaṃ paśūnāṃ rūpāṇy upatiṣṭhante hiraṇyagarbhavatyāghāro yāḥ prajāpateḥ sāmidhenīs tāḥ sāmidhenīr yāḥ prajāpater āpriyas tā āpriyo hiraṇyaṃ deyaṃ saśukratvāya tārpyaṃ deyaṃ sayonitvāyādhīvāso deyo yajñasya tena rūpāṇy āptvāvarunddha etena vā upakerū rarādha ṛdhnoti ya etena yajate dvādaśadhā ha tvai sa pratiśitraṃ parijahāra tatra dvādaśadvādaśa varān dadau yad dvādaśa dīyante tasyaiṣā pratimā śvetaṃ vāyavā ālabheta bhūtikāmaṃ yājayed vāyur vai devānām ojiṣṭhaḥ kṣepiṣṭhaḥ sa enaṃ bhūtyai ninayati tad āhur adhṛtā devateśvarā nirmṛja īśvarainam ārtiṃ ninetor iti tad ati saivainaṃ bhūtyai ninayati śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabheta grāmakāmaṃ yājayed vāyur vā imāḥ prajā nasyotā itthaṃ cetthaṃ ca nenīyate yad vāyave vāyur evāsmai nasyotāṃ viśaṃ ninayati niyutvatī yājyānuvākye bhavato grāmam asmin dādhāra śveto bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabhetāmayāvinaṃ yājayet prāṇo vai vāyuḥ prāṇo hi vā etasyāpakrānto 'thaitasyāmayati yad vāyave vāyur evāsmai prāṇaṃ ninayati niyutvatī yājyānuvākye bhavataḥ prāṇam asmin dādhāra śveto bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai śvetaṃ vāyave niyutvatā ālabheta paśukāmaṃ yājayet prāṇo vai vāyuḥ prāṇaṃ vā etat paśavaḥ pratidhāvanti yad varṣeṣu vātaṃ pratijighrati yad vāyave vāyur evāsmai paśūn ninayati niyutvatī yājyānuvākye bhavataḥ paśūn asmin dādhāra śveto bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai
||2.5.1||vai : fn emended| ed|: khalu| b: khalu vai| m3: khalu vā
svarbhānur vā āsuraḥ sūryaṃ tamasāvidhyat tasya devās tamo 'pāghnan yat prathamaṃ tamo 'pāghnant sāviḥ kṛṣṇābhavad yad dvitīyaṃ sā lohinī yat tṛtīyaṃ sā balakṣī yad adhyastād apākṛntat sāvir vaśābhavat te 'bruvan devapaśum imaṃ kāmāyālabhāmahā ity atha vā iyaṃ tarhy ṛkṣāsīd alomikā te 'bruvaṃs tasmai kāmāyālabhāmahai yathāsyām oṣadhayaś ca vanaspatayaś ca jāyantā iti tāṃ vai tasmai kāmāyālabhanta tato 'syām oṣadhayaś ca vanaspatayaś cājāyanta yaḥ prajākāmo vā paśukāmo vā syāt sa etām aviṃ vaśām ālabheta pra prajayā ca paśubhiś ca jāyate 'tho āhur yaḥ prathamas tamasy apahate sūryasya raśmir yūpasya caṣāle 'vātanot sāvir vaśābhavad iti tad ubhayenaiva devapaśur ālabhyate yady asyās taj janma yadi vetaraṃ tat kāmāyakāmāyaivāvir vaśālabhyate āgneyam ajam ālabheta vāruṇaṃ petvaṃ bhūtikāmaṃ yājayed āgneyāni vai puruṣasyāsthāni vāruṇaṃ māṃsam āgneyenaivāsyāgneyaṃ niṣkrīṇāti vāruṇena vāruṇaṃ bhavaty eva sārasvatīṃ meṣīm ālabheta yo vāco gṛhīta vāg vai sarasvatī vācaivāsya vācaṃ bhiṣajyaty apannadatī bhavati sarvatvāyānadhiskannā samṛddhyai śvetā malhā ālabheta brahmavarcasakāma āgneyīṃ bārhaspatyāṃ saurīṃ vasantāgneyīṃ prāvṛṣi bārhaspatyāṃ śiśire saurīṃ yad āgneyī tejas tayāvarunndhe yad bārhaspatyā brahmavarcasaṃ tayā yat saurī rucaṃ tayā trivṛd vāvāsmā etat samṛddhaṃ brahmavarcasaṃ dadhāti saṃvatsaraṃ paryālabhyante saṃvatsareṇa vā anāptam āpyate saṃvatsareṇaivāsmā āptvā tejo brahmavarcasaṃ dadhāti śvetā bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai vāyavyām ajām ālabheta sārasvatīṃ meṣīm adityā ajām abhiśasyamānaṃ yājayed vāyur vā etasyāślīlaṃ gandhaṃ janatā anuviharati yam abhiśaṃsanty eṣa hīdaṃ sarvam upagachati yad vāyave vāyur evāsya taṃ gandhaṃ surabhim akaḥ so 'sya surabhir gandho janatā anuvitiṣṭhate vācā vā etam abhiśaṃsanti yam abhiśaṃsanti vāk sarasvatī yat sārasvatī vācaivaiṣāṃ vācaṃ śamayaty apratiṣṭhito vā eṣa yam abhiśaṃsantīyaṃ vā aditir iyaṃ pratiṣṭhā yad ādityāsyām eva pratitiṣṭhatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yam abhiśaṃsantīndriyaṃ vīryaṃ garbho yad garbhiṇīr bhavantīndriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayanti
||2.5.2||'vātanot : fn emended| ed|: vātanot
devāś ca vā asurāś cāspardhanta te vai samāvad eva yajñe kurvāṇā āyan yad eva devā akurvata tad asurā akurvata te na vyāvṛtam agachaṃs te devā etaṃ vāmanaṃ paśum apaśyaṃs taṃ vaiṣṇavam ālabhanta tato viṣṇur imāṃl lokān udajayat tato devā asurān ebhyo lokebhyaḥ prāṇudanta tato devā abhavan parāsurā yaḥ sapatnavān bhrātṛvyavān vā syāt sa etaṃ vāmanaṃ vaiṣṇavam ālabhetāto vai viṣṇur imāṃl lokān udajayad viṣṇor evojjitim anv imāṃl lokān ujjayati praibhyo lokebhyo bhrātṛvyaṃ nudate viṣama ivālabheta viṣamān iva hīmāṃl lokān devā udajayan nimān eva lokān ujjayatīndro vai vṛtram ahan sa prāṅ apadyata sa padyamānā indraṃ saptabhir bhogaiḥ paryagṛhṇāt tasmād viṣvañcaḥ paśavo vyudāyan mūrdhato vaidehīr udāyaṃs tasmāt tāsāṃ puro janma pura okas tāsāṃ jaghanata ṛṣabho vaideho 'nūdait tam acāyad ayaṃ vāva māsmād aṃhaso muñced iti tam aindram ālabhetāgneyaṃ tu pūrvam ajam ālabhata sa vā agninaiva vṛtrasya bhogān apidahyāthaindreṇendriyaṃ vīryam ātmann adhatta yaḥ pāpmanā tamasā gṛhīto manyeta sa etam aindram ṛṣabham ālabhetāgneyaṃ tu pūrvam ajam ālabhetāgninaiva pāpmano bhogān apidahyāthaindreṇendriyaṃ vīryam ātman dhatta indro vai valam apāvṛṇot tataḥ sahasram udait tasya sahasrasyāgrataḥ kubhra udait tasmād etaṃ sāhasrī lakṣmīr ity āhur yaś ca veda yaś ca nātho āhur imaṃ vā eṣa lokaṃ paśyann abhyudait sa samaiṣat sa eṣa samīṣitaḥ kubhra iti tam aindram ālabheta paśukāma aindrā vai paśava indraḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati sa yadā sahasraṃ paśūn gached athaitaṃ vāmanaṃ vaiṣṇavam ālabhetaitasmin vai tat sahasraṃ pratyatiṣṭhat sa tiryaṅ vyaiṣat tasmād eṣa tiryaṅṅ iva vīṣita etena vai sa tat sahasraṃ paryagṛhṇāt tat sahasrasya vā eṣa parigṛhītyā avikṣobhāya devāś ca vai pitaraś cāsmiṃl loka āsaṃs tad yat kiñca devānāṃ svam āsīt tad yamo 'yuvata te devāḥ prajāpatim evopādhāvan sa prajāpatir etau mithunau paśū apaśyad ṛṣabhaṃ ca vaśāṃ ca tā ālabhata vaiṣṇavavāruṇīṃ tu pūrvāṃ vaśām ālabhata tān vai varuṇenaiva grāhayitvā viṣṇunā yajñena prāṇudatāthaindraṃ deveṣv ālabhata tenaiṣv indriyāṇi vīryāṇy āptvādadhād yaḥ sapatnavān bhrātṛvyavān vā syāt sa etau mithunau paśū ālabheta ṛṣabhaṃ ca vaśāṃ ca vaiṣṇavavāruṇīṃ tu pūrvāṃ vaśām ālabheta varuṇenaivainān grāhayitvā viṣṇunā yajñena praṇudate 'thaindreṇendriyaṃ vīryam ātman dhatte
||2.5.3||sāvitraṃ punarutsṛṣṭam ālabheta yaḥ purā puṇyaḥ san paścā pāpatvaṃ gachet savitā vai śriyaḥ prasavitā tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ śriyai prasuvati pāpo vā eṣa purā san paścā śriyam aśnute yaḥ purānaḍvānt san paścokṣatvaṃ gachati yathaiṣa śriyam aśnuta evam evainaṃ śriyaṃ gamayaty oṣadhībhyo vehatam ālabheta prajākāma oṣadhīnāṃ vā eṣā priyaitā vā etāṃ sūtoḥ paribādhanta oṣadhayaḥ khalu vā etasya prajām apagūhanti yo 'laṃ prajāyai san prajāṃ na vindate tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai prajāṃ punar dadaty āpo vā oṣadhaya āpo ha tv evāsat khananti tā asmai prajāṃ khananti dyāvāpṛthivīye dhenū sammātarā ālabhetānnakāmo yad dhy asau varṣati tad asyāṃ pratitiṣṭhati dyāvāpṛthivī vā annasyeśāte te eva bhāgadheyenopāsarat te asmā annādyaṃ prayachataḥ sa vatsaṃ vāyavā ālabheta vāyur vā anayor vatso vāyur ime pradāpayati pratte ha vā ime duhe ya evaṃ vedaindrīṃ sūtavaśām ālabheta rājanyaṃ bhūtikāmaṃ yājayed etasyā vā adhīndro 'jāyata sa jāyamāna etaṃ yoniṃ niravartayat sā sūtavaśābhavad atho āhur etad eva sakṛd indriyaṃ vīryaṃ tejo janayitvā nāparaṃ sūtā āśaṃsata sā sūtavaśābhavad itīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavaty aindrī bhavatīndriyam asmin dadhāty atha yas taṃ vinded yaṃ sūtvā sūtavaśā bhavati tam aindram ālabheta tejaskāmas tad evendriyaṃ vīryaṃ teja āpnoti sārasvatīṃ dhenuṣṭarīm ālabheta yaḥ kṣetre paśuṣu vā vivadeta vāg vai sarasvatī vācaivaiṣāṃ vācaṃ vṛṅkte dhenur vā eṣā satī na duhe taryam evaiṣāṃ vācaṃ karoti dyāvāpṛthivīyāṃ dhenuṃ paryāriṇīm ālabheta yo rājanyo 'bhyardho viśaś cared dyāvāpṛthivībhyāṃ hi vā eṣa nirbhakto 'thaiṣo 'bhyardho viśaś carati dyāvāpṛthivī evainaṃ viśi pratiṣṭhāpayataḥ paryāriṇī bhavati paryārīva hy etad rāṣṭraṃ yad abhyardho viśaś carati dyāvāpṛthivī evainaṃ viśi pratiṣṭhāpya sa śvo bhūte vatsaṃ vāyavā ālabheta vāyur vā anayor vatso vāyur imau kṣayau viśaṃ ca pradāpayati prattau ha vā imau kṣayau viśaṃ ca duhe ya evaṃ veda
||2.5.4||agneyam ajam ālabheta saumyaṃ babhrum ṛṣabhaṃ piṅgalaṃ bhūtikāmaṃ yājayed ṛddhyā evāgneya indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yat saumyaḥ svayaivāsmai devatayendriyaṃ vīryam āptvāvarunddhe bhavaty eva babhruḥ piṅgalo bhavati somasya rūpaṃ samṛddhyai gomṛgaṃ vāyavā ālabhetābhiśasyamānaṃ yājayed apūto vā eṣa yam abhiśaṃsanti vāyur vai devānāṃ pavitraṃ vāyunaivainaṃ pavitreṇa punāti neva vā eṣa grāme nāraṇye yam abhiśaṃsanti neva khalu vā eṣa grāmyaḥ paśur nevāraṇyas tasmād asyaiṣa devatayā paśūnāṃ samṛddha aindrāgnam anusṛṣṭam ālabheta yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibed indriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibati yad aindra indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati devatābhir vā eṣa vyṛdhyate yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibati yad āgneyo 'gnir vai sarvā devatā devatābhir evainaṃ samardhayaty anusṛṣṭo bhavaty anusṛṣṭa iva hy etasya somapītho yasya pitā pitāmahaḥ somaṃ na pibati tasmād asyaiṣa devatayā paśūnāṃ samṛddhas tvāṣṭram avaliptam ālabheta paśukāmas tvāṣṭrā vai paśavas tvaṣṭā paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati saumāpauṣṇaṃ napuṃsakam ālabheta paṇḍakaṃ yājayed yatra tū bhūmer jāyeta tat prajijñāsetātra vā etasya jāyamānasyendriyaṃ vīryam apākrāmat tad evāsmā indriyaṃ vīryam āptvā dadhāti somaś ca vā etasya pūṣā ca jāyamānasyendriyaṃ vīryam ayuvetām iyaṃ vai pūṣauṣadhayaḥ somo yat saumāpauṣṇaḥ svayaivāsmai devatayendriyaṃ vīryam āptvāvarunddhe bhavaty eva yāny anavadānīyāni tair nairṛtaiḥ pūrvaiḥ pracaranti nirṛtigṛhītā vā eṣā strī yā puṃrūpā nirṛtigṛhīta eṣa pumān yaḥ strīrūpo nirṛtyā evainaṃ tena muñcati na vai nairṛtyāhutir agnim ānaśe yad aṅgāreṣu juhoti tat svid agnau juhoti tad u na yatra vā ada indro vṛṣaṇaśvasya menāsīt tad enaṃ nirṛtiḥ pāpmāgṛhṇāt sa yaṃ pāpmānam apāhata sa napuṃsako 'bhavad yaḥ pāpmanā tamasā gṛhīto manyeta sa etam aindraṃ napuṃsakam ālabheta yenaivendraḥ pāpmānam apāhata tena pāpmānam apahate 'thaindreṇendriyaṃ vīryam ātman dhatte prajāpatiḥ paśūn asṛjata sa vā etam evāgre napuṃsakam asṛjata taṃ paśavo 'nvasṛjyantātho āhur etam evāgre sṛṣṭaṃ tvaṣṭre ca patnībhyaś ca napuṃsakam ālabhata tena prajā asṛjateti yaḥ prajākāmo vā paśukāmo vā syāt sa etaṃ tvaṣṭre ca patnībhyaś ca napuṃsakam ālabheta mithunaṃ vai tvaṣṭā ca patnīś ca tvaṣṭāraṃ vā etan mithune 'pyasrāṭ prajananāya tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate
||2.5.5||vāyunaivainaṃ : fn emended| ed|: vāyunavainam|
tvaṣṭāraṃ : fn emended| ed|: tvaṣṭhāram|
prajāpatiḥ prajā asṛjata tā enaṃ sṛṣṭā atyamanyanta tā atimanyamānā varuṇenāgrāhayat tā varuṇagṛhītāḥ kṛṣṇaḥ petvo 'dhyaskandat tasyānuhāya pādam agṛhṇāt tasya śaphaḥ prāvṛhyata sa ekaśitipād abhavat tam acāyad ayaṃ vāvāsāṃ prajānām avaruṇagṛhīto 'nenemāḥ prajā varuṇān muñcānīti taṃ vāruṇam ālabhata tata imāḥ prajā varuṇāt prāmucyanta tad varuṇapramocanīya evaiṣa yo jyogāmayāvī syāt tam etena yājayed varuṇena hi vā eṣa pāpmanā gṛhīto 'thaitasya jyog āmayati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcaty ekaśitipād bhavaty evam iva hi tasya rūpam āsīt samṛddhyai dvīpe yājayed etā vai pratyakṣaṃ vāruṇīr yad āpaḥ sve vā etad yonau pratyakṣaṃ varuṇam avayajati samantam āpaḥ parivahanti rakṣasām ananvavāyāya vāruṇaṃ kṛṣṇaṃ petvam ālabhetābhicaran yad vāruṇo varuṇenaivainaṃ grāhayitvā stṛṇute kṛṣṇo bhavati tamo vai kṛṣṇaṃ mṛtyus tamo mṛtyunaivainaṃ grāhayaty etad vai pāpmano rūpaṃ yat kṛṣṇaṃ kṛṣṇa iva hi pāpmā pāpmanaivainam abhiṣuvati taṃ niyuñjyāt ||
paśuṃ badhnāmi varuṇāya rājñā indrāya bhāgam ṛṣabhaṃ kevalo hi |
gātrāṇi devā abhisaṃviśantu yamo gṛhṇātu nirṛtiḥ sapatnān ||
ity etābhya evainaṃ devatābhyo niryācya mṛtyur vai yamo mṛtyunaivainaṃ grāhayaty agnaye vaiśvānarāya kṛṣṇaṃ petvam ālabheta samāntam abhidhrokṣyan saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarāya samamyate saṃvatsaram evāptvāvaruṇaṃ kāmam abhidruhyaty āśvinaṃ kṛṣṇalalāmam ālabhetānujāvaraṃ yājayed aśvinau vai devānām ānujāvarav aśvinā etasya devate ya ānujāvaras tā eva bhāgadheyenopāsarat tā enam agraṃ pariṇayataḥ kṛṣṇo bhavati pāpmānam evāpahate lalāmo bhavati mukhato 'smiṃs tejo dadhāty āśvinaṃ kṛṣṇalalāmam ālabhetāmayāvinaṃ yājayed aśvinau vai devānāṃ bhiṣajav aśvinā etasya devate ya āmayāvī tā eva bhāgadheyenopāsarat tā enaṃ bhiṣajyataḥ kṛṣṇo bhavati pāpmānam evāpahate lalāmo bhavati mukhato 'smiṃs tejo dadhāti
||2.5.6||chandāṃsi vai yajñāya nātiṣṭhanta sa vaṣaṭkāro 'bhihṛtya gāyatryāḥ śiro 'chinat tasmāñ śīrṣṇaś chinnād yo raso 'kṣarat tā vaśā abhavaṃs tad vaśānāṃ vaśātvam atho āhur vaśaṃ vai tā akṣaraṃs tā vaśā abhavan tad vaśānāṃ vaśātvam ity atho āhur vasā vai sāsīt tad vasā vā etā iti tato yaḥ prathamo rasaḥ prākṣarat taṃ bṛhaspatir upāgṛhṇāt sā rohiṇī bārhaspatyā tato yo 'tyakṣarat taṃ mitrāvaruṇau sā dvirūpā maitrāvaruṇī tato yo 'tyakṣarat taṃ viśve devāḥ sā bahurūpā vaiśvadevī tato yo 'tyakṣarat tam agniś ca marutaś ca sā pṛśnir āgnimāruty atho āhuḥ kṛṣṇaśabalīty atha yā vipruṣā āsaṃs tānīmāny anyāni rūpāṇi tato yaḥ prathamo drapsaḥ parāpatat taṃ bṛhaspatir abhihāyābhyagṛhṇāt sa ukṣābhavat tad ukṣṇa ukṣatvam atho āhur yad devatā anuvyaukṣata sa ukṣābhavat tad ukṣṇa ukṣatvam iti taṃ brāhmaṇaspatyam ālabheta brāhmaṇaṃ bhūtikāmaṃ yājayed brahma vai brahmaṇaspatir brāhmaṇaspatyo brāhmaṇo devatayā svayaivāsmai devatayendriyaṃ vīryam āptvāvarunddhe bhavaty eva rohiṇīṃ bārhaspatyām ālabheta brahmavarcasakāmo brahma vai bṛhaspatir bārhaspatyo brāhmaṇo devatayā svayaivāsmai devatayāptvā tejo brahmavarcasaṃ dadhāti rohiṇī bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai maitrāvaruṇīṃ dvirūpām ālabheta paśukāmo 'horātre vai mitrāvaruṇav ahorātre anu paśavaḥ prajāyante tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai paśūn prajanayataś chandasāṃ vā eṣa rasaś chandasām evāsmai rasena paśūn dhatto dvirūpā bhavati samṛddhyai vaiśvadevīṃ bahurūpām ālabheta yasmai kāmāya kāmayeta sarvā vā etā devatāḥ sarvā vā etad devatāḥ kāmāya bhāgadheyenopāsarat tā asmai kāmaṃ samardhayanti yatkāmo bhavati chandasāṃ vā eṣa rasaś chandasām evāsmai rasena dadhati bahurūpā bhavati samṛddhyay āgnimārutīṃ pṛśnim ālabheta vṛṣṭikāmo 'gnir vā ito vṛṣṭim īṭṭe maruto 'mutaś cyāvayanty ete vai vṛṣṭyāḥ pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai vṛṣṭiṃ prayachanti chandasāṃ vā eṣa raso raso vṛṣṭiś chandasām evāsmai rasena rasaṃ vṛṣṭiṃ ninayanti pṛśnir bhavati pṛśnimātaro hi maruto bhaumīṃ kṛṣṇaśabalīm ālabhetānnakāma iyaṃ vā annasya pradātrikā tām eva bhāgadheyenopāsarat sāsmā annādyaṃ prayachati na carmāpy āhareyur anannaṃ vai carmānannaṃ kṛṣṇam anannenaivānannam apahatyānnādyam ātman dhatte yad vai tañ śīrṣṇaś chinnāt teja indriyaṃ vīryaṃ parāpatat sā babhrur vaśābhavat tad eṣā vaśānnam evetarās tāṃ brāhmaṇaspatyām ālabhetābhicaran brahma vai brahmaṇaspatir brāhmaṇaspatyo brāhmaṇo devatayā yāvad eva brahma tenainaṃ sarveṇābhicarati tejasainaṃ prachinatti stṛṇuta eva babhrur bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai saurīṃ śvetām ālabheta brahmavarcasakāmo 'sau vā ādityo brahmavarcasasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai brahmavarcasaṃ prayachati śvetā bhavati brahmaṇo rūpaṃ samṛddhyai maitrāvaruṇīṃ kṛṣṇakarṇīm ālabheta vṛṣṭikāmo 'horātre vai mitrāvaruṇav ahorātre anuvarṣaty etad vā ahno rūpaṃ yañ śuklaṃ yat kṛṣṇaṃ tad rātrer dvirūpā bhavati samṛddhyai
||2.5.7||indrāya manyumate manasvate lalāmam ālabheta saṅgrāme manyunā vai vīryaṃ kriyata indriyeṇa jayati vīryaṃ caivaiṣv indriyaṃ ca jityai dadhāti lalāmo bhavati purastād dhy ayaṃ manyur atho brahmaṇaivainān purastān mukhato jityai saṃśyatīndrāyābhimātighna ṛṣabham ālabheta bhrātṛvyavān abhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahate sa indrāya vṛtraturā ālabhetābhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahatya vṛtratūr evābhūt svārājyam eva gachati vṛtratūr iti hy etam āhur yaḥ svārājyaṃ gachaty aindrāmārutaṃ pṛśnisaktham ālabheta rājanyaṃ grāmakāmaṃ yājayed aindro vai rājanyo devatayā mārutī viḍ indriyeṇaivāsmai viśam upayunakti pṛśnisaktho bhavati paścād evāsmai viśam upadadhāty anukām asmai viśam avivādinīṃ karotīndrāya vajriṇa ṛṣabham ālabheta rājanyaṃ bhūtikāmaṃ yājayed yadā vai rājanyo vajrī bhavaty atha bhūtiṃ gachati yad vajiṇe vajram evāsmā ādhāt tena vijitiṃ bhūtiṃ gachati sa enaṃ bhūtyai śremṇa inddhe yad vajriṇā iti tad asyābhicaraṇīyaṃ yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyed vajram evāsmai praharati stṛṇuta eva saumyaṃ babhrum ṛṣabhaṃ piṅgalam ālabheta yo 'laṃ rājyāya san rājyaṃ na prāpnuyāt somo vai rājaitasya devatā somo hi rājā svām eva devatāṃ rājyāyopāsarat svainaṃ devatā rājyaṃ gamayati babhruḥ piṅgalo bhavati somasya rūpaṃ samṛddhyai
||2.5.8||yaḥ prathama ekāṣṭakāyāṃ jāyeta yas tam ālapsyamānaḥ syāt sa āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped agnir vai paśūnāṃ yoniḥ svād evainān yoner niṣkrīṇāty ā medhyād bhavitor agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālaṃ māsimāsi nirvapet saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsarād evainaṃ niṣkrīṇāti sa yadā medhaṃ gached athendrāyābhimātighna ālabhetābhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahate 'śvo 'vyuptavaho dakṣiṇaiṣa vai vyāvṛttaḥ pāpmanā pāpmanaivainaṃ vyāvartayaty atha yo 'parasyām ekāṣṭakāyāṃ jāyeta tam evam evotsṛjyāthendrāya vṛtraturā ālabhetābhimātir vai pāpmā bhrātṛvya indriyeṇaivābhimātiṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam apahatya vṛtratūr evābhūt svārājyam eva gachati vṛtratūr iti hy etam āhur yaḥ svārājyaṃ gachati śatam avyuptavahā dakṣiṇaite vai vyāvṛttāḥ pāpmanā pāpmanaivainaṃ vyāvartayati śataṃ bhavanti śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti devāś ca vā asurāś cāspardhanta te 'bruvan brahmaṇi no 'smin vijayethām ity aruṇas tūparaś caitreyo devānām āsīñ śyeto 'yaḥśṛṅgaḥ śyaineyo 'surāṇāṃ te 'surā utkrodino 'carann arāḍo 'smākaṃ tūparo 'mīṣām iti tau vai samalabhetāṃ tasya devāḥ kṣurapavi śiro 'kurvaṃs tasyāntarā śṛṅge śiro vyavadhāya viṣvañcaṃ vyarujad yāsurī vāg avadat semāṃ prāviśad yodajayat sā vanaspatīṃs tasmād brāhmaṇo mṛnmayena na pibed asuryā vācātmānaṃ net saṃsṛjā iti tad ya evaṃ vidvān amṛtpātrapo bhavaty ujjitam eva vāca upaiti taṃ brāhmaṇaspatyam ālabhetābhicaran brahma vai brahmaṇaspatir brāhmaṇaspatyo brāhmaṇo devatayā yāvad eva brahma tenainaṃ sarveṇābhicarati tejasainaṃ prachinatti stṛṇuta evāruṇas tūparo bhavaty evam iva hi tasya rūpam āsīt samṛddhyai devā asurān hatvaibhyo lokebhyaḥ prāṇudanta te rātrīṃ prāviśaṃs tān aśvinā anuprāviśatāṃ tau tamaḥ paryagṛhṇāt tā etam āśvinam añjim ālabhetāṃ tena tamo 'pāghnātām asā enā ādityaḥ purastāj jyotiṣā pratyāgachat sa ābhyāṃ tamo 'dhyapāhan yaḥ pāpmanā tamasā gṛhīto manyeta sa etam āśvinam añjim ālabheta yenaivāśvinau tamo 'pāghnātāṃ tena pāpmānam apahate 'sā enam ādityaḥ purastāj jyotiṣā pratyāgachati so 'smāt tamo 'dhyapahanti
||2.5.9||śyaineyo : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
asau vā ādityas tejobhir vyārdhyata tata idaṃ sarvaṃ tamo 'bhavat sa prajāpatir etān daśa ṛṣabhān apaśyad atho āhur indro 'paśyad iti tān aindrān ālabhata tair asminn indriyāṇi vīryāṇy āptvādadhād yal lalāmā ālabhyanta mukhato 'smiṃs tais tejo 'dadhād yañ śitikakuda upariṣṭāt tair yañ śvetānūkāśāḥ paścāt tais tato vā asā ādityaḥ sarvatas tejasvy abhavad yas tejaskāmaḥ syāt sa etān aindrān ṛṣabhān ālabheta yal lalāmā ālabhyante mukhato 'smiṃs tais tejo dadhāti yañ śitikakuda upariṣṭāt tair yañ śvetānūkāśāḥ paścāt taiḥ sarvata evainaṃ tejasvinaṃ karoty amuṣyainam ādityasya mātrāṃ gamayati parajāpatyaṃ daśamaṃ dvādaśe māsā ālabheta dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe navālabhyante nava vai prāṇāḥ prāṇāḥ khalu vai puruṣe vīryaṃ prāṇān asmin vīryaṃ dadhāti daśālabhyante daśākṣarā virāḍ virāḍ etāny evendriyāṇi vīryāṇy ātman dhitveyaṃ virāḍ asyām eva pratitiṣṭhati ||
namo mahimne cakṣuṣe marutāṃ pitas tad ahaṃ gṛṇe te |
huto yāhi pathibhir devayānair oṣadhīṣu pratitiṣṭhā śarīraiḥ ||
devānām eṣa upanāha āsīd apāṃ patir vṛṣabha oṣadhīnām |
somasya drapsam avṛṇīta pūṣā bṛhann adrir abhavad yat tad āsīt ||
drapsaś caskanda pṛthivīm anu dyām imaṃ ca yonim anu yaś ca pūrvaḥ |
samānaṃ yonim anu sañcarantaṃ drapsaṃ juhomy anu sapta hotrāḥ ||
pitā vatsānāṃ patir aghnyānām utāyaṃ pitā mahatāṃ gargarāṇām |
vatso jarāyu pratidhuk pīyūṣa āmikṣā mastu ghṛtam asya yoniḥ ||
tvāṃ gāvo 'vṛṇata rājyāya tvāṃ vardhanti marutaḥ svarkāḥ |
varṣman kṣatrasya kakubbhiḥ śiśriyāṇas tato na ugro vibhajā vasūni
||2.5.10||vāyavyam ajam ālabhetaindraṃ vṛṣṇaṃ vṛṣabhaṃ vā vāruṇaṃ petvaṃ bhūtikāmaṃ yājayed yad vāyave vāyur evainaṃ bhūtyai ninayatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yad aindra indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati varuṇagṛhīto vā eṣa yo 'laṃ bhūtyai san na bhavati yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcaty etān evābhicarann ālabheta yad vāyave vāyur evāsmai vajraṃ saṃśyaty aindro vai vajra indriyeṇa khalu vai vajraḥ prahriyate yad aindro vajram evāsmai praharati yad vāruṇo varuṇenaivainaṃ grāhayitvā stṛṇute sauryaṃ balakṣaṃ petvam ālabheta brahmavarcasakāmo 'sau vā ādityo brahmavarcasasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai brahmavarcasaṃ prayachati yad balakṣaḥ samṛddhas tena yad alūnaḥ samṛddhas tena yat pīvā samṛddhas tena trivṛd vāvāsmā etat samṛddhaṃ brahmavarcasaṃ dadhāty ādityaṃ bahurūpam ālabheta yasyāśvine śasyamāne sūryo nodiyāt parācīr vā etasmai vyuchanti yasyāśvine śasyamāne sūryo nodeti yad ādityo 'mum evāsmā unnayati bahurūpo bhavati bahūni vai raśmīnāṃ rūpāṇi raśmīnām evāsmai rūpāṇy āptvonnayaty agnir vai sṛṣṭo na vyarocata so 'gnaye tejasvine 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tena tejasvy abhavat so 'kāmayata sarvatra vibhaveyam iti so 'gnaye vibhūtimate 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tena sarvatra vyabhavat so 'kāmayata sarvatrāpibhāgaḥ syām iti so 'gnaye bhāgine 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tena sarvatrāpibhāgo 'bhavat so 'kāmayata dānakāmā me prajāḥ syur iti so 'gnaye dātre 'jaṃ kṛṣṇagrīvam ālabhata tenāsmai dānakāmāḥ prajā abhavan yaḥ kamayeta tejasvī syāṃ sarvatra vibhaveyaṃ sarvatrāpibhāgaḥ syāṃ dānakāmā me prajāḥ syur iti sa etān ajān kṛṣṇagrīvān ālabheta tejasvī bhavati sarvatra vibhavati sarvatrāpibhāgo bhavati dānakāmā asmai prajā bhavanti prājāpatyaṃ bahurūpam ālabheta paśukāmaḥ prājāpatyā vai paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati bahurūpo bhavati bahūni vai paśūnāṃ rūpāṇi paśūnām evāsami rūpāṇy āptvāvarunddhe yāmaṃ śukaharim ālabheta śuṇṭhaṃ vā yaḥ kāmayeta yamaloka ṛdhnuyām ity etena vai yamo 'muṣmiṃl loka ārdhnod yamo 'muṣya lokasyādhipatyam ānaśe tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam amuṣya lokasyādhipatyaṃ gamayaty ekadhā vā etena yamaloka ṛdhnoti pare vayasi yaṣṭavyaṃ tājag ghi pramīyate śuṇṭho vā bhavati śukaharir vaiṣa hy etasya devatayā paśūnāṃ samṛddhaḥ
||2.5.11||