dvitīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
yāṃ tvā jano bhūmir iti pramandate nirṛtiṃ tvāhaṃ pariveda viśvataḥ || iti nirṛtigṛhīto vā eṣa yo niruddho nirṛtyā evainaṃ tena muñcaty etad vai viśam avāgann atha vā asya rājyam anvagataṃ tad yo 'mī kṛṣṇā vrīhayas taṃ vāruṇaṃ ghṛte caruṃ nirvaped varuṇo vai devānāṃ rājā sa rājyasyāvagamayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ rājyam avagamayaty etad vai nānāviśyam ubhayīm evaitena viśam avagachati daivīṃ ca mānuṣīṃ ca
||2.2.1||sauryaṃ ghṛte caruṃ nirvapeñ śuklānāṃ vrīhīṇāṃ brahmavarcasakāmaḥ śatamāno rukmo rajato 'dhastāt syāc chatamāno rukmo harita upariṣṭād iha vā asā āditya āsīt tam ābhyāṃ parigṛhyopariṣṭād āsāṃ prajānāṃ nyadadhur upariṣṭād vā asā āditya imāḥ prajā adhiṣadyāttīyaṃ vai rajatāsau hariṇy ābhyām evainaṃ parigṛhyopariṣṭād āsāṃ prajānāṃ nidadhāty upariṣṭād imāḥ prajā adhiṣadyātti pañca kṛṣṇalāny api prayājeṣu juhuyād etair vā asā āditya imān pañca ṛtūn anu tejasvīmā evainaṃ pañca diśo 'nu tejasvinaṃ karoti prājāpatyaṃ ghṛte caruṃ nirvapeñ śatakṛṣṇalam āyuṣkāmo devā asurān hatvā mṛtyor abibhayus te devāḥ prajāpatim evopādhāvaṃs tān vā etayā prajāpatir ayājayat tato devā amṛtatvam agachann amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛtam āyur amṛtenaivaiṣv amṛtam āyur āptvādadhād ya āyuṣkāmaḥ syāt tam etayā yājayed etad vai manuṣyasyāmṛtatvaṃ yat sarvam āyur ety amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛtam āyur amṛtenaivāsminn amṛtam āyur āptvā dadhāti tena sa sarvam āyur eti na purāyuṣaḥ pramīyate śatakṛṣṇalo bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti catvāricatvāri kṛṣṇalāny avadyati samṛddhyai sarvaṃ brahmaṇe parihartavā āha sarvaṃ brahmaṇi yajñaṃ pratiṣṭhāpayati sarvam asmin brahmā vīryaṃ dadhāty atho brahma vai brahmā brahmaṇaivāsmin brahmāyur dadhāti
||2.2.2||bārhaspatyaṃ caruṃ nirvapet purodhākāmas tasya bārhaspatye jyotiṣmatī yājyānuvākye syātāṃ brahma vai bṛhaspatir bārhaspatyo brāhmaṇo devatayā svām eva devatāṃ purodhāyā upāsarat svainaṃ devatā purodhāṃ gamayati yad vai lelāyad vīva bhāti taj jyotis tasmāj jyotiṣmatī yadi neva purodhāṃ gached aindrābārhaspatyaṃ havir nirvaped brahma caiva kṣatraṃ ca sayujā akas tājag enaṃ purodadhate bārhaspatyaṃ caruṃ nirvapet payasi grāmakāmo vā paśukāmo vā tasya bārhaspatye gaṇavatī yājyānuvākye syātāṃ yo bahupuruṣṭas tasya gṛhāt kṣīram āhareyuḥ syāt svāsāṃ gavāṃ dugdhaṃ syād udakaṃ puṣṭir evaiṣā sambhriyate brahma vai bṛhaspatir bṛhaspatiś chandāṃsi chandobhir bṛhaspatir gaṇī svāṃ vā etad devatāṃ bhūyiṣṭhenārpayati sajātair enaṃ gaṇinaṃ karoti brāhmaṇaspatyaṃ caruṃ nirvapet saṅgrāme tasya brāhmaṇaspatye vīravatī vayasvatī yājyānuvākye syātāṃ chadir darśe yājayed udbarhiḥ prastaraḥ syād bāṇavantaḥ paridhayo vayāṃsi paraṃ grāmam āviśanti tathā vijñeyaṃ jeṣyāmā iti brahma vai brahmaṇaspatir brahmaivopāsarad brāhmaṇaspatyaṃ caruṃ nirvaped yatra kāmayeta brahmabalaṃ syād iti tasya brāhmaṇaspatye marutvatī yājyānuvākye syātāṃ brahma vai brahmaṇaspatir viṇ maruto brahmaṇi vā etad viśam adhi vināśayati draḍhimne 'śithiratvāya
||2.2.3||lelāyad : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bārhaspatyaṃ caruṃ nirvaped gārmutaṃ paśukāmaḥ prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭāḥ parāñca āyaṃs tān bṛhaspatiś cānvaitāṃ te yatrāvasaṃs tataḥ śakno garmud ajāyata taṃ vā abravīd anena mā yājayeti tena vā enam ayājayat taṃ paśava upāvartanta yaḥ paśukāmaḥ syāt tam etena yājayed upa hainaṃ paśavā āvartante yadā hi sa tam etenāyājayad atha taṃ paśava upāvartanta saumāpauṣṇaṃ caruṃ nirvaped gārmutaṃ paśukāmaḥ prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭāḥ parāñca āyaṃs teṣāṃ pūṣaṇam adhipām akarot te yatrāvasaṃs tataḥ śakno garmud ajāyata taṃ vā āharad anena me pratiṣṭheti sa somo 'bravīn mama vā akṛṣṭapacyam iti taṃ saumāpauṣṇaṃ niravapat taṃ paśava upāvartanta yaḥ paśukāmaḥ syāt tam etena yājayed upa hainaṃ paśavā āvartante yadā hi sa tam etenāyājayad atha taṃ paśava upāvartanta somo vai retodhāḥ pūṣā paśūnāṃ prajanayitā soma evāsmai reto dadhāti pūṣā paśūn prajanayati prājāpatyaṃ caruṃ nirvaped gārmutaṃ paśukāmaḥ pṛśnīnāṃ gavāṃ dugdhe pṛśnīnāṃ gavām ājyaṃ syāt tatrāpi gomūtrasyāścotayeyuḥ pṛśnir vai yad aduhat sa garmud abhavad iyaṃ vai pṛśnir vāg vā tasyā vā etañ śiro yad garmutas tasmād etad āṇḍam iva pīyūṣa iva taṃ prājāpatyaṃ caruṃ nirvapet paśukāmaḥ prājāpatyā vai paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayati vāstvamayaṃ raudraṃ caruṃ nirvaped yatra rudraḥ prajāḥ śamāyeta vāstor vai vāstvaṃ jātaṃ vāstvamayaṃ khalu vai rudrasya svenaivainaṃ bhāgadheyena śamayati tayā niṣādasthapatiṃ yājayet sā hi tasyeṣṭiḥ kūtaṃ dakṣiṇā karṇo vā gardabhaḥ
||2.2.4||parameṣṭhine dvādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta parameṣṭhī syām iti parameṣṭhī vā eṣa devānāṃ yaḥ parameṣṭhī parameṣṭhī rājanyo manuṣyāṇāṃ tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ parameṣṭhinaṃ karoti tasmai dhanuś ca tisraś ca prayachet || agniṣ ṭe tejaḥ prayachatv indra indriyaṃ pitryāṃ bandhutām || ity agnir evāsmai tejaḥ prayachatīndraṃ indriyaṃ pitryāṃ bandhutāṃ vaiśvadevaṃ dvādaśakapālaṃ nirvaped bhrātṛvyavāṃs taṃ barhiṣadaṃ kṛtvā samayā sphyena vy·het || idam ahaṃ māṃ cāmuṃ ca vy·hāmi || iti yaṃ dviṣyāt taṃ yad adho 'vamṛdyeta yac ca sphya āśliṣyet tad viṣṇava urukramāyāvadyed viṣṇur evainā antarā vikramate taṃ punaḥ samūhet || idam ahaṃ māṃ cāmuṃ ca samūhāmi || iti yo 'sya priyaḥ syāt taṃ vaiśvadevīr vā imāḥ prajās tābhir evetaraṃ vyūhati tābhir ātmānaṃ samūhatīndrāṇyai caruṃ nirvapet senāyām uttiṣṭhantyāṃ senā vā indrāṇī brahmaṇaivaināṃ purastān mukhato jityai saṃśyati balbajā apīdhme syuḥ śakno vā ete 'dhyutthitā nyāyenaivainām abhinayati yat tasyāṃ senāyāṃ vindeta sā dakṣiṇā vācaspataye caruṃ nirvapeñ śrīkāmo yo vai vāco 'dhyakṣaḥ sa vācaspatis tañ śrīkaraṇam evaitat
||2.2.5||agnaye vasumate satīnānām aṣṭākapālaṃ nirvapet somāya rudravate śyāmākaṃ carum indrāya marutvate naivāram ekādaśakapālaṃ varuṇāyādityavate yavamayaṃ caruṃ devā anyonyasya śraiṣṭhye tiṣṭhamānāś caturdhā vyudakrāmann agnir vasubhiḥ somo rudrair indro marudbhir varuṇa ādityais tān vā etayā bṛhaspatir ayājayat sañjñānyāta indram evābhisamāvartantendram abhisamajānata tad ya etayā yajate tam evābhisamāvartante tam abhisañjānate tad āhur aindra ekādaśakapālaḥ kāryā itīndraṃ hi te 'bhisamāvartantendram abhisamajānata ||
śraiṣṭhye : fn emended| ed|: śrīṣṭe| cf| 3|7|10:90|1
sañjñānaṃ no divā paśoḥ sañjñānaṃ naktam arvataḥ |
sañjñānaṃ naḥ svebhyaḥ sañjñānam araṇebhyaḥ sañjñānam aśvinā yuvam ihāsmabhyaṃ niyachatam ||
sam indra rāyā sam iṣā rabhemahi saṃ vājaiḥ puruścandrair abhidyubhiḥ |
saṃ devyā pramatyā vīraśuṣmayā goagrayāśvavatyā rabhemahi ||
goagrayāśvavatyā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
indravāyū susandṛśā suhaveha havāmahe |
yathā naḥ sarvā ij janaḥ saṅgame sumanā asat ||
saṃ vo manāṃsi saṃ vratā sam ākūtīr anaṃsata |
amī ye vivratāḥ stha tān vaḥ sannamayāmasi ||
samānā vā ākūtāni samānā hṛdayāni vaḥ |
samānam astu vo mano yathā vaḥ susahāsati ||
samāno mantraḥ samitiḥ samānī samānaṃ vrataṃ saha cittam eṣām |
samānaṃ kratum abhimantrayadhvaṃ samānena vo haviṣā juhomi ||
saṅgachadhvaṃ sañjānīdhvaṃ saṃ vo manāṃsi jānatām |
devā bhāgaṃ yathā pūrve sañjānānā upāsate
||2.2.6||āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvapet sāvitraṃ caruṃ vāyavyāṃ yavāgūṃ pratidhug vā bhaumam ekakapālaṃ yasya hiraṇyaṃ naśyed yo vā hiraṇyaṃ vinded agnir vā agre hiraṇyam avindat sa savitrāmantrayata na khalu vai kiñcana vāyunānabhigatam asty asyāṃ vai sa tad avindad vittyā evāgneyaḥ prasavāya sāvitro 'bhinītyai vāyavyātha yad bhaumo 'syāṃ hi sa tad avindad ete vai pradātāras tān eva bhāgadheyenopāsarat te 'smai prayachanti sa yadā vinded athaitebhya eva nirvaped yair evāvindat tān bhāginaḥ karoty ahiṃsāyai prajāpatir vai somāya rājñe duhitṝr adadān nakṣatrāṇi sa rohiṇyām evāvasan netarāsu tā anupeyamānāḥ punar agachaṃs taṃ rājayakṣmeṇāgrahayat sa nirasravat tasmād rājayakṣmagṛhīto niḥsravati sa vai prajāpatim evopādhāvat taṃ prajāpatir abravīd ṛtaṃ brūhīti sa ṛtam abravīd yathā sarvāsv eva samāvad vasānīti tasmād eṣa sarvāsv eva samāvad vasati tasmai vai prajāpatiḥ prāyaścittim aichat tasmā amāvāsyāyāṃ vaiśvadevaṃ caruṃ niravapat tenāsmai prāyaścittim avindat so 'mum āpyāyamānam anvāpyāyata vasīyān abhavad yo rājayakṣmagṛhītaḥ syāt tasmā amāvāsyāyāṃ vaiśvadevaṃ caruṃ nirvaped etena vai sa tasmai prāyaścittim avindat tenaivāsmai prāyaścittiṃ vindaty amum evāpyāyamānam anvāpyāyate vasīyān bhavati
||2.2.7||prajāpatir vai devebhyo bhāgadheyāni vyakalpayat sa indro 'bravīd yad atiricyate tan mameti tad vā indriyam evātyaricyata tad imāṃl lokān ūrdhvam anūdaśrayata tan naikenāpnon na dvābhyāṃ tat tṛtīyenāptvāvārunddha yat trayaḥ puroḍāśā bhavanty ebhyo vā etal lokebhya indriyaṃ vīryam āptvāvarunddha uttarauttaraḥ puroḍāśo jyāyān bhavaty uttara uttaro hi loko jyāyān indrāya rājñe prathama indrāya svarājñe madhyama indrāyādhirājāyottama etāni vai sarvāṇīndro 'bhavad rājyaṃ svārājyam ādhirājyam etāni sarvāṇi bhavati ya etair yajate sarvam etad bhavati ya evaṃ veda prathamām anūcya madhyamayā yajen madhyamām anūcyottamayā yajed uttamām anūcya prathamayā yajed evam asya sarvā anuvākyā bhavanti sarvā yājyā eṣāṃ lokānāṃ pratiprajñātyay atho anusantatyaīndrāya gharmavate sūryavatā ekādaśakapālaṃ nirvapet tejaskāmas tejo vai gharmas tejaḥ sūryas teja evāvarunddha indrāyendriyavatā ekādaśakapālaṃ nirvapet paśukāma indriyaṃ vai paśava indra indriyasya pradātā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smā indriyaṃ paśūn prayachati
||2.2.8||etal : fn emended| ed|: etaṃ
indrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvapen niruddhaṃ yājayed antaṃ vā eṣa gato yo niruddho 'nto 'rko 'nto 'śvamedho 'ntenaivāsmā ante kalpayati vaśā dakṣiṇā vaśaṃ mā nayād itīndrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta jane ma ṛdhyetety anto vā eṣā ṛddhīnāṃ yaj jano 'nto 'rko 'nto 'śvamedho 'ntenaivāsmā ante kalpayati vaśā dakṣiṇā vaśaṃ mā nayād itīndrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped gataśrīr yadā vai śriyo 'ntaṃ gachaty atha pāpīyān bhavaty anto 'rko 'nto 'śvamedho 'ntam evālabdha na pāpīyān bhavatīndrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta mahāyajño mopanamed ity ete vā indrasya yajñiye tanvau yad arkaś cāśvamedhaś ca te evālabdha tābhyāṃ mahāyajñam ālabhata indrāya gharmavate sūryavatā ekādaśakapālaṃ nirvaped indrāya manyumate manasvatā ekādaśakapālam indrāyendriyavatā ekādaśakapālam indrāyārkavate 'śvamedhavatā ekādaśakapālaṃ bhūtikāmaṃ yājayed idaṃ vā indrasya gharmaś ca sūryaś cedam asya manyuś ca manaś cedam asyendraś cendriyaṃ cedam asyārkaś cāśvamedhaś caitāni vai sarvāṇīndro 'bhavad etāni sarvāṇi bhavati ya etair yajate sarvam etad bhavati ya evaṃ veda
||2.2.9||indrāyāṃhomucā ekādaśakapālaṃ nirvaped āmayāvinaṃ yajayed eṣā vā indrasya bheṣajā tanūr yad aṃhomuk tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam aṃhaso muñcatīndrāya trātra ekādaśakapālaṃ nirvaped yo jyānyā māraṇād aparodhād vā bibhīyād indro vai trātendro 'paroddhā tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enaṃ trāyata indrāyānvṛjavā ekādaśakapālaṃ nirvapej jyeṣṭhabandhur indriyaṃ vai jyeṣṭhabandhur indriyeṇaivainān anvṛjūn kuruta indrāya prababhrāyaikādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme pravabhro vā indro vṛtrāya vajraṃ prāharat prababhra evaibhyo vajraṃ praharatīndrāya vaimṛdhāyaikādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme mṛdho vā eṣa vihanti yaḥ saṅgrāmaṃ jayati mṛdha eva vihata indrāyābhimātighna ekādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme 'bhimātīr vā eṣa hanti yaḥ smāgrāmaṃ jayaty abhimātīr eva hata indrāyābhimātiṣāhā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta viṣaheyābhayaṃ me syād itīndro vai vṛtrāya vajram udayachat taṃ dānavā nānvamanyanta tam etena bhāgadheyenānvamanyanta tato vai so 'bhimātīr ahan vṛtram ahan vṛtraṃ khalu vā eṣa hanti yaḥ saṅgrāmaṃ jayati tad vārtraghnam evaitat
||2.2.10||vaimṛdhāyaikādaśakapālaṃ : fn emended| ed|: vai mṛdhāyaikādaśakapālaṃ
aindram ekakapālaṃ nirvapen niruddhaṃ yājayed ā prehi paramasyāḥ parāvatā iti yājyānuvākye syātāṃ parāvataṃ vā eṣa gato yo niruddhaḥ parāvata evainam adhy āptvāvagamayaty aindraṃ trayodaśakapālaṃ nirvapen niruddhaṃ yājayed atiriktaṃ vai trayodaśam atirikto niruddho 'tiriktād evainam atiriktam āptvāvagamayatīndrāya vajriṇā ekādaśakapālaṃ nirvaped indrāya vṛtraghna ekādaśakapālam indrāya vṛtratūrā ekādaśakapālaṃ yasya bhrātṛvyaḥ somena yajeta vajraṃ vā eṣa bhrātṛvyāyoñśrayati yaḥ somena yajate yad vajriṇe vajreṇaivāsya vajraṃ stṛṇute yad vṛtraghne bhrātṛvyo vai vṛtro hanty evainaṃ yad vṛtratūre bhrātṛvyo vai vṛtras taraty evainam indrāya kṣetrañjayāyaikādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kṣetre paśuṣu vā vivadetendro vai devānāṃ kṣetrañjayas tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai kṣetraṃ paśūn jayatīndrāyādhirājāyaikādaśakapālaṃ nirvaped yatra rājānaḥ sadṛśā iva syur indro vai devānām adhirājas tam eva bhāgadheyenopāsarat sa enam ādhirājyaṃ gamayati
||2.2.11||indrāya manyumate manasvatā ekādaśakapālaṃ nirvapet saṅgrāme manyunā vai vīryaṃ kriyata indriyeṇa jayati vīryaṃ caivaiṣv indriyaṃ ca jityai dadhāti manyave caruṃ nirvapet saṅgrāme manyunā vai vīryaṃ kriyate vīryam evaiṣu jityai dadhāti yaṃ jīvagrāhaṃ gṛhṇīyus taṃ vikṛnteyur manyoḥ svid eva satyam akar indrāya manasvatā ekādaśakapālaṃ nirvaped yaḥ kāmayeta punyaḥ syām anādhṛṣya iti mano vai śrīs tviṣiḥ śriyam evāsmiṃs tviṣiṃ dadhāti saṃvatsaraṃ nu purā manaso na kīrtayet saṃvatsareṇa vā anāptam āpyate saṃvatsareṇaivāsmā āptvā śriyaṃ tviṣiṃ dadhāti
||2.2.12||yasya sānnāyyaṃ candramā abhyudiyād ye puroḍāśyāḥ syus tāṃs tredhā kuryād ye madhyamās tam agnaye dātre 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ye sthaviṣṭhās tam indrāya pradātre dadhaṃś caruṃ ye kṣodiṣṭhās taṃ viṣṇave śipiviṣṭāya śṛte carum agnir vai madhyamasya dātendro jyeṣṭhasya pradātātha yat kṣodiṣṭhaṃ tañ śipiviṣṭaṃ tad āpnoti paśūn eva somo vā etasyātiricyate yasya sānnāyyaṃ candramā abhyudeti sa vai paśūn evābhyatiricyate yaḥ paśukāmaḥ syāt so 'māvāsyām iṣṭvā vatsān apākuryād ye puroḍāśyāḥ syus tāṃs tredhā kuryād ye kṣodiṣṭhās tam agnaye sanimate 'ṣṭākapālaṃ nirvaped ye madhyamās taṃ viṣṇave śipiviṣṭāya śṛte caruṃ ye sthaviṣṭhās tam indrāya pradātre dadhaṃś carum agnir evāsmai tad vindati yad iha viṣṇus tad yad antarikṣa indras tad yad divi satvāno gā ichanti yad ete taṇḍulā vibhājyante satvāno vā eta eṣṭāro 'bhiroddhāra evāgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped gataśrīs tasya gaur dhenur dakṣiṇā sa prāṅ prayāya vaiṣṇavaṃ trikapālaṃ tasya vaḍabā dhenur dakṣiṇā sa prāṅ prayāya giriṃ gatvāpo vā prajāpatyaṃ ghṛte caruṃ tasya puruṣī dhenur dakṣiṇā yad āgneya imāṃ tenākramate yad vaiṣṇavo 'ntarikṣaṃ tena yat prājāpatyo 'muṃ tena lokaṃ yat prāṅ prayāty abhi svid evākramīd yad giriṃ gachaty apo vāntaṃ svid evāgan yat tisro dhenavo dakṣiṇā trayo vā ime lokā imān asmai lokān dhenur akar imān asmai lokān pradāpayati prattān ha vā asmā imāṃl lokān duhe ya evaṃ veda saumendraṃ caruṃ nirvapeñ śyāmākaṃ somavāmina indro vai tvaṣṭuḥ somam apibad anupahūyamānas tasyordhvaḥ somapītho 'patat te śyāmākā abhavant somapīthena vā eṣa vyṛdhyate yaḥ somaṃ vamiti yat saumyaḥ somapīthenaivainaṃ samardhayatīndriyeṇa vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yaḥ somaṃ vamiti yad aindra indriyeṇaivainaṃ vīryeṇa samardhayati śithira iva hi vā etasya somapītho 'thaiṣa somaṃ vamiti yañ śyāmākataṇḍulaiḥ śrīṇāti somapīthasya dhṛtyai
||2.2.13||