dvitīyakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
dvitīyakāṇḍe tṛtīyaḥ prapāṭhakaḥ
ete vai varuṇasya pāśās tata enaṃ muñcati
||2.3.1||vaiśvadevaṃ caruṃ nirvaped bhrātṛvyavān devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devāḥ saṅgrahaṇenāyajanta te yat kiñcāsurāṇāṃ svam āsīt tat samagṛhṇan manāṃsi vāvaiṣāṃ tat samagṛhṇaṃs te 'manasaḥ parābhavan bhrātṛvyavān yajeta manograhaṇaṃ vā etan manāṃsi vā etad bhrātṛvyāṇāṃ saṅgṛhṇāti te 'manasaḥ parābhavanti grāmakāmo yajeta manograhaṇaṃ vā etan manāṃsi vā etat sajātānāṃ saṅgṛhṇāti te 'smān manogṛhītā nāpayanti sarveṣāṃ sajātānāṃ gṛhād ājyam āhareyur yāvatām eva kiyatāṃ ca gṛhād ājyam āharanti teṣāṃ sarveṣāṃ manāṃsi saṅgṛhṇāti te 'smān manogṛhītā nāpayanty āmanena juhoty āmanasa evainān karoti ||
āmanasya deva ye sajātāḥ samanasas tān ahaṃ kāmaye hṛdā te māṃ kāmayantāṃ hṛdā tān mā āmanasas kṛdhi svāhāmanasya deva ye putrāḥ samanasas tān ahaṃ kāmaye hṛdā te māṃ kāmayantāṃ hṛḍā tān mā āmanasas kṛdhi svāhāmanasya deva yāḥ striyaḥ samanasas tā ahaṃ kāmaye hṛdā tā māṃ kāmayantāṃ hṛdā tā mā āmanasas kṛthi svāhāmanasya deva ye paśavaḥ samanasas tān ahaṃ kāmaye hṛdā te māṃ kāmayantāṃ hṛdā tān mā āmanasas kṛdhi svāhā ||
ete vai sajātāḥ sajātā iva putrā iva striya iva paśava iva tair ātmānam abhisaṃyuṅkte tair bhavati pṛṣatī gaur dhenur dakṣiṇā sā hi vaiśvadevy atha yad vaiśvadevīṣṭir vaiśvadevīr vā imāḥ prajās tā evāvārunddha tā ādyā akṛta bahirātmaṃ vai prayājānuyājā ātmā devatā yat prayājānuyājānāṃ purastād vopariṣṭād vā juhuyād bahirātmaṃ sajātān dadhītātha yan madhyato juhoti madhyata eva sajātān ātman dhatte yadi kāmayeta tājag eyus tājak pareyur iti dārumayeṇa juhuyāc carācarā hi vanaspatayo yadi kāmayeta dhruvāḥ syuḥ kṛchrād eyur iti mṛnmayena juhuyāt ||
dhruvā hīyaṃ dhruvo si dhruvas tvaṃ deveṣv edhi dhruvo 'haṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvid ugro 'sy ugras tvaṃ deveṣv edhy ugro 'haṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvid abhibhūr asy abhibhūs tvaṃ deveṣv edhy abhibhūr ahaṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvit paribhūr asi paribhūs tvaṃ deveṣv edhi paribhūr ahaṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvit sūrir asi sūris tvaṃ deveṣv edhi sūrir ahaṃ sajāteṣu bhūyāsaṃ priyaḥ sajātānām ugraś cettā vasuvit ||
ete vai sajātās tān asmin dadhāti tān asmād anapakramiṇaḥ karoti
||2.3.2||athaiṣo 'śvaḥ pratigṛhyate sa vā ubhayatodan pratigṛhīto nirbabhasty asyendriyaṃ ca paśūṃś ca varuṇo vā aśvo varuṇadevatyo yo vā aśvaṃ pratigṛhṇāti varuṇaṃ sa prasīdati tad aśvahaviṣā yaṣṭavyaṃ nirvaruṇatvāya catuṣkapālā bhavanti catuṣpād vā aśvaḥ kapālair evainam āpnoti yāvanto 'śvās tāvantaḥ puroḍāśā bhavanti sarvata evainaṃ muñcaty eko 'dhi bhavati yan nopasmarati tasmā eva sa yaḥ punaḥ pratigrahiṣyant syān na sa yajeta yad dhi punaḥ pratigṛhṇīyāt punar varuṇaṃ prasīded atha yaḥ punaḥ pratigrahīṣyant syāt tasya vāruṇā nemāḥ syuḥ sauryavāruṇā nemā yad vāruṇo varuṇād evainaṃ tena muñcaty atha yat sauryaḥ svām eva devatām upapratigṛhṇāty ātmano 'hiṃsāyay ekaviṃśatiḥ sāmidhenīr bhavanty asā āditya ekaviṃśaḥ prajāpatir asā ādityaḥ prājāpatyo 'śvo yāvān evāśvas tam āpnoti sarve vā anye paśavo yonimantaḥ puruṣayonayo 'yonir aśvo 'psujā yad eṣo 'ponaptrīyaś carur bhavati yonimantam evainam akaḥ sva evainaṃ yonau pratiṣṭhāpayati ||
yas te rājan varuṇa gāyatrachandāḥ pāśo brahman pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā yas te rājan varuṇa triṣṭupchandāḥ pāśaḥ kṣatre pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā yas te rājan varuṇa jagacchandāḥ pāśo viśi pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā yas te rājan varuṇānuṣṭupchandāḥ pāśo dikṣu pratiṣṭhitas taṃ ta etenāvayaje tasmai te svāhā ||
chandāṃsi vai varuṇasya pāśās tair enaṃ gṛhṇāti yair enaṃ gṛhṇāti tair enaṃ muñcaty aponaptrīyābhyāṃ dvābhyāṃ juhoti ya evāpsavyo varuṇas tata enaṃ muñcati
||2.3.3||agner āyur asi tenāsmā amuṣmā āyur dehīndrasya prāṇo 'si prāṇaṃ dehy amuṣmai yasya te prāṇaḥ svāhā pitπṇāṃ prāṇo 'si prāṇaṃ dattāmuṣmai yeṣāṃ vaḥ prāṇaḥ svāhā viśveṣāṃ devānāṃ prāṇo 'si prāṇaṃ dattāmuṣmai yeṣāṃ vaḥ prāṇaḥ svāhā bṛhaspateḥ prāṇo 'si prāṇaṃ dehy amuṣmai yasya te prāṇaḥ svāhā prajāpateḥ prāṇo 'si prāṇaṃ dehy amuṣmai yasya te prāṇaḥ svāhā ||
yan navam ait tan navanītam abhavad yad asarpat tat sarpiḥ |
yad aghriyata tad ghṛtam ||
ghṛtasya panthām amṛtasya nābhim indreṇa dattaṃ prayataṃ marudbhiḥ |
tat tvā viṣṇur anvapaśyat tat tveḍā gavy airayat ||
pāvamānasya tvā stomena gāyatrasya vartanyopāṃśos tvā vīryeṇotsṛje bṛhatā tvā rathantareṇa traiṣṭubhyā vartanyā śukrasya tvā vīryeṇoddhare 'gneṣ ṭvā mātrayā jāgatyā vartanyā devas tvā savitonnayatu jīvātvai jī vanasyāyai ||
idaṃ varco agninā dattam āgān mahi rādhaḥ saha ojo balaṃ yat |
dīrghāyutvāya śataśāradāya pratigṛbhṇāmi mahata indriyāya ||
imam agnā āyuṣe varcase kṛdhi tigmam ojo varuṇa soma rājan |
mātevāsmā adite śarma yacha viśve devā jaradaṣṭir yathāsat ||
agnir āyus tasya manuṣyā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhi brahmāyus tasya brāhmaṇā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhi yajña āyus tasya dakṣiṇā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhy amṛtam āyus tasya devā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhy aśvinoḥ prāṇo 'si tau te prāṇaṃ dattāṃ tena jīva mitrāvaruṇayoḥ prāṇo 'si tau te prāṇaṃ dattāṃ tena jīva bṛhaspateḥ prāṇo 'si sa te prāṇaṃ dadātu tena jīva prajāpateḥ parameṣṭhinaḥ prāṇo 'si sa te prāṇaṃ dadātu tena jīva
||2.3.4||āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvapet sārasvataṃ caruṃ bārhaspatyaṃ caruṃ pūrvedyur āmayāvinaṃ yājayed agnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatābhiś caivāsmin yajñena cāyur dadhāti vāk sarasvatī brahma bṛhaspatir vācā caivāsmin brahmaṇā cāyur dadhāty atho prāṇā vai devatāḥ prāṇān vā etat pūrvedyur gṛhītvopavasati sa śvo bhūta āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvapet saumyaṃ payasi carum ādityaṃ ghṛte caruṃ vāruṇaṃ caruṃ yavamayam iyantam agnaye vaiśvānarāya dvādaśakapālam āmayāvinaṃ yājayed yo vai pramīyate 'gniṃ tasya śarīraṃ gachati somaṃ raso yad āgneyaḥ śarīram evāsya tena niṣkrīṇāti yat saumyo rasaṃ tena yāvān eva taṃ niṣkrīyeyaṃ vā aditir asyām adhi prajāḥ prajāyante 'syām evainam adhi prajānayatīyāṃś carur bhavaty etāvān vā ātmā yāvān evāsyātmā taṃ varuṇān muktvā saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evainaṃ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enaṃ karoty agner āyur asi tenāsmā amuṣmā āyur dehīty agnir vai manuṣyāṇām āyuṣaḥ pradātā so 'smā āyuḥ prayachati pañcabhir juhoti pāṅktaḥ puruṣo yāvān eva puruṣas taṃ samīrayati yāvān eva puruṣas taṃ samīrayitvāyaṃ vāva yaḥ pavata eṣa prāṇa ābhyo vā eṣa digbhyo 'dhipavata etaddevatyā vā imā diśo yathādevataṃ vāvainam etad ābhyo digbhyo 'dhi samīrayitvā prāṇān asmin dadhāti ||
yan navam ait tan navanītam abhavad yad asarpat tat sarpiḥ |
yad aghriyata tad ghṛtam || iti ghṛtasya vā etan mahimānam udācaṣṭe 'tho mahayaty evainat pāvamānasya tvā stomena gāyatrasya vartanyopāṃśos tvā vīryeṇotsṛjā iti yathā vā idaṃ vadhyam utsṛjaty uddharaty unnayaty evaṃ tad etāvad vā asti stomā grahāś chandāṃsi yāvad evāsti tenāsmā āyur dadhāti yajñenāsmā āyur dadhāti sarva ṛtvijaḥ paryāhuḥ sarve vā eta etasmai cikitsanti sarva evāsmā āyur dadhati brahmaṇo hastam ālabhya paryāhur brahma vai brahmā brahmaṇaivāsmin brahmāyur dadhāti hiraṇyād adhi ghṛtaṃ niṣpāyayanty amṛtaṃ vai hiraṇyam āyur ghṛtam amṛtād evainam adhy āyur niṣpāyayanti nir iva dhayaty āyur evātman dhatte tad asmā ābadhnāty āyuṣainaṃ samardhayaty āgneyyābadhnāty agnir vai sarvā devatāḥ sarvābhir evāsmin devatābhir āyur dadhāty agnir āyus tasya manuṣyā āyuṣkṛtas tenāyuṣāyuṣmān edhīti yo vai devān āyuṣmataś cāyuṣkṛtaś ca veda sarvam āyur eti na purāyuṣaḥ pramīyata ete vai devā āyuṣmantaś cāyuṣkṛtaś ca yad ime prāṇās te 'sminn āyur dadhaty aśvinoḥ prāṇo 'si tau te prāṇaṃ dattāṃ tena jīvetīme vā ete prāṇās tān asmin dadhāti tān asmād anapakramiṇaḥ karoti daśa deyā daśa hy ātman prāṇāḥ prāṇān asmin dadhāty aśvo deyo vāso deyaṃ hiraṇyaṃ deyaṃ gaur deyo varo deyo bahu deyam
||2.3.5||dadhati : fn emended| ed|: dadhāti
devatāḥ : fn emended| ed|: devatā|
āgneyam aṣṭākapālaṃ nirvaped aindraṃ pañcakapālaṃ dadhi madhu ghṛtaṃ dhānā udakaṃ tat saṃsṛṣṭaṃ bhavaty aryamṇe carur bhavati ūddhyā evāgneya aindraḥ pañcakapālaḥ pāṅkto yajñaḥ paṅktī yājyānuvākye pāṅktāḥ paśavaḥ pāṅktaḥ puruṣo yāvān eva puruṣas tam āpnoti sa sarvo bhūtvā paśūn āpnoti paśava iva hy etat saṃsṛṣṭam atho yāvanta eva paśavas tān asmai saṃsṛjati tad āhur aindra ekādaśakapālaḥ kāryā iti aindrā hi paśavo 'tho āhuḥ prājāpatyaṃ kāryam iti prājāpatyā hi paśavaḥ prajāpatiḥ paśūnāṃ prajanayitā tam eva bhāgadheyenopāsarat so 'smai paśūn prajanayaty athaiṣo 'ryamṇe carur yo dadāti so 'ryamā dānam aryamā dānakāmā asmai prajā bhavanty agnaye bhrājasvate 'ṣṭākapālaṃ nirvapet sauryaṃ carum agnaye bhrājasvate 'ṣṭākapālaṃ cakṣuṣkāmaṃ yājayed agner vai manuṣyā naktaṃ cakṣuṣā paśyanti sūryasya divaitau vai cakṣuṣaḥ pradātārau tā eva bhāgadheyenopāsarat tā asmai cakṣuḥ prayachataḥ samānaṃ vai cakṣur dadhātu yat samānī devatā carum abhito bhavati nānānam evāsmai cakṣuṣī pratidadhāti yāvad anyatareṇākṣṇā paśyati tāvad ubhābhyāṃ paśyed yac carur antarā na syād atha yac carur antarā bhavati tasmād idam antarā cakṣuṣor vidhṛtyai śuklā vrīhayo bhavanti śvetā gā ājyāya duhanty evam iva hy asā ādityaḥ samṛddhyai payasi bhavati payo vai ghṛtaṃ payaś cakṣuḥ payasaivāsmai payaś cakṣur dadhāti saurībhir ādadhāti cakṣur asmin dadhāti
||2.3.6||devā asurāṇāṃ veśatvam upāyann indras tu nāpy upait teṣāṃ vā indriyāṇi vīryāṇy apākrāmann agne rathantaram indrasya bṛhad viśveṣāṃ devānāṃ vairūpaṃ savitur vairājaṃ tvaṣṭū revatī marutāṃ śakvarī tāni vā indro 'nvapākrāmat tair ātmānam abhisamayuṅkta tair abhavad yo bhūtikāmaḥ syāt tam etayā yājayed etair evendriyair vīryair ātmānam abhisaṃyuṅkte tair bhavati dvādaśakapālo bhavati vaiśvadevatvāyottānāni kapālāny upadadhāti tat svic carum akar anirdāhāyābhiśasyamānaṃ yājayed yasya vai devā annam adanty adanti tasya manuṣyā annaṃ sarvā vā etā devatāḥ sarvā vāvāsyaitad devatā annam ajīghasad adanti hāsya manuṣyā annam ||
indrāya rāthantarāyānubrūhi || iti rathantarasyā ṛcam anūcya bṛhata ṛcā yajet ||
indrāya bārhatāyānubrūhi || iti bṛhata ṛcam anūcya rathantarasya ṛcā yajet ||
indrāya vairūpāyānubrūhi || iti vairūpasyā ṛcam anūcya vairājasya ṛcā yajet ||
indrāya vairājāyānubrūhi || iti vairājasyā ṛcam anūcya vairūpasya ṛcā yajet ||
indrāya raivatāyānubrūhi || iti revatīm anūcya śakvaryā yajet ||
indrāya śākvarāyānubrūhi || iti śakvarīm anūcya revatyā yajed etair evainam indriyair etābhir devatābhir vyatiṣajati paryūham avadyaty etair evainam indriyair etābhir devatābhiḥ paryūhati paśavo vai bṛhaty agnī rudro yad bṛhatyā vaṣaṭkuryād rudrāyāsya paśūn apidadhyād atho bṛhatīṃ hy ayātayāmnīṃ paśavo 'nuprajāyante 'nuvākyāyāś catvāry akṣarāṇi yājyām abhyatyūhaty anuṣṭubhaṃ ca sampādayati paṅktiṃ ca vāg vā anuṣṭup prajāpatiḥ paṅktir vāci vā etat prajāpatim apy asrāṭ prajananāya tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate
||2.3.7||svādvīṃ tvā svādunā tīvrāṃ tīvreṇa śukrāṃ śukreṇa |
devīṃ devenāmṛtām amṛtena sṛjāmi saṃ somena ||
somo 'sy aśvibhyāṃ pacyasva sarasvatyai pacyasvendrāya sutrāmṇe pacyasva ||
punātu te parisrutaṃ somaṃ sūryasya duhitā |
vāreṇa śasvatā tanā ||
vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyaṅ somo atisrutaḥ |
indrasya yujyaḥ sakhā ||
kuvid aṅga yavamanto yavaṃ cid yathā dānty anupūrvaṃ viyūya |
ihehaiṣāṃ kṛṇuta bhojanāni ye barhiṣā namauktiṃ na jagmuḥ ||
upayāmagṛhīto 'sy achidrāṃ tvāchidreṇāśvibhyāṃ juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir aśvibhyāṃ tvopayāmagṛhīto 'sy achidrāṃ tvāchidreṇa sarasvatyai juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yoniḥ sarasvatyai tvopayāmagṛhīto 'sy achidrāṃ tvāchidreṇendrāya sutrāmṇe juṣṭaṃ gṛhṇāmy eṣa te yonir indrāya tvā sutrāmṇe ||
yad atra śiṣṭaṃ rasinaḥ sutasya yam asyendro apibañ śacībhiḥ |
ahaṃ tam asya manasā ghṛtena somaṃ rājānam iha bhakṣayāmi ||
nānā hi vāṃ devahitaṃ sadas kṛtaṃ mā saṃsṛkṣāthāṃ parame vyoman |
surā tvam asi śuṣmiṇī soma eṣa mā mā hiṃsiṣṭaṃ svaṃ yonim āviśantau ||
dve srutī aśṛṇavaṃ pitπṇām ahaṃ devānām uta martyānām |
yābhyām idaṃ viśvam ejat sameti yad antarā pitaraṃ mātaraṃ ca ||
ye bhakṣayanto na vasūny ānaśur yān agnayo anvatapyanta dhiṣṇyāḥ |
yā teṣām avayā duriṣṭiḥ sviṣṭiṃ nas tāṃ viśvakarmā kṛṇotu ||
ayajñiyān yajñiyān manyamānaḥ prāṇasya vidvānt samare na dhīraḥ |
eno mahac cakṛvān baddha eṣa taṃ viśvakarman pramuñcā svastaye ||
yajamānam ṛṣayā enasāhur vihāya prajām anutapyamānāḥ |
madhavyau stokā apa tau rarādha saṃ nas tābhyāṃ sṛjatu viśvakarmā
||2.3.8||kuvalasaktubhir āśvinaṃ śrīṇāti badarasaktubhir aindraṃ karkandhusaktubhiḥ sārasvataṃ vāg vai sarasvatī vācaivāsmint svādumānaṃ dadhāty atha yainam asā aślīlaṃ vāg abhivadaty atyapaviṣṭa vyārdhiṣṭeti sainaṃ punaḥ kalyāṇaṃ vadati siṃhā adhvaryur dhyāyati vyāghrau pratiprasthātā vṛkau yajamāna eṣā surā bhavati sa yair eva tad indriyair vīryair vyṛdhyate tāny asminn āptvā dhatto brāhmaṇasya mūrdhant sādyā medhyatvāyānnaṃ vai surā medhyaṃ vā annaṃ tena medhyaikā purorug ekā yājyaikadhāsmin vīryaṃ dadhāti brāhmaṇaḥ pāyayitavyas tena haviḥ kriyata ātmanāpeyātmann eva vīryaṃ dhatte 'gnau sarvā hotavyāḥ samṛddhyai madhyato vā eṣa pāpmanā gṛhīto yat samayā vyeti madhyata evainaṃ pāpmano muñcati yad āhavanīye juhuyān na pāpmanā vyāvarteta kriyeta bheṣajam atha yad dakṣiṇe juhoti vi pāpmanā vartate kriyate bheṣajam atha yad vikṣārayaty evam iva hy eṣa vikṣarati śatakṣaro bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoti yad vā etasya vyārdhi yat prāmāyi pitṝn vā etasya tad agan yat pitṛmatībhir anumantrayante pitṛbhya evainaṃ tena samīrayanti yat tisras tṛtīye hi loke pitaro 'tha yac catvāro digbhya evainaṃ tena samīrayanti
||2.3.9||