prathamakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe pañcamaḥ prapāṭhakaḥ
mā mā titīrṣan tārīt
||1.5.1||tvam agne sūryavarcā asi saṃ mām āyuṣā varcasā sṛja saṃ tvam agne sūryasya jyotiṣāgathāḥ ||
sam ṛṣīṇāṃ stutena saṃ priyeṇa dhāmnā sam aham āyuṣā saṃ varcasā saṃ prajayā saṃ rāyaspoṣeṇa gmīya ||
indhānās tvā śataṃ himā dyumantaḥ samidhīmahi |
vayasvanto vayaskṛtaṃ sahasvantaḥ sahaskṛtam |
agne sapatnadambhanaṃ suvīrāso adābhyam ||
agneḥ samid asy abhiśastyā mā pāhi somasya samid asi paraspā ma edhi yamasya samid asi mṛtyor mā pāhy āyurdhā agne 'sy āyur me dhehi varcodhā agne 'si varco me dhehi cakṣuṣpā agne 'si cakṣur me pāhi śrotrapā agne 'si śrotraṃ me pāhi tanūpā agne 'si tanvaṃ me pāhi yan me agna ūnaṃ tanvas tan mā āpṛṇāgne yat te tapas tena taṃ pratitapa yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te śocis tena taṃ pratiśoca yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te arcis tena taṃ pratyarca yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te haras tena taṃ pratihara yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne yat te tejas tena taṃ pratititigdhi yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'gne rucāṃ pate namas te ruce mayi rucaṃ dhāś citrāvaso svasti te pāram aśīyārvāgvaso svasti te pāram aśīyāmbhaḥ sthāmbho vo bhakṣīya mahaḥ stha maho vo bhakṣīyorjaḥ sthorjaṃ vo bhakṣīya rāyaspoṣaḥ stha rāyaspoṣaṃ vo bhakṣīya ||
revatī ramadhvam asmin yonā asmin goṣṭhe 'yaṃ vo bandhur ito māpagāta bahvīr bhavata mā mā hāsiṣṭa ||
saṃhitāsi viśvarūpā morjā viśā gaupatyenā prajayā rāyaspoṣeṇa ||
mayi vo rāyaḥ śrayantāṃ sahasrapoṣaṃ vo 'śīya
||1.5.2||upa tvāgne divedive doṣāvastar dhiyā vayam |
namo bharanta emasi ||
rājantam adhvarāṇāṃ gopām ṛtasya dīdivim |
vardhamānaṃ sve dame ||
sa naḥ piteva sūnave 'gne sūpāyano bhava |
sacasvā naḥ svataye ||
agne tvaṃ no antama uta trātā śivo bhavā varūthyaḥ |
taṃ tvā śociṣṭha dīdivaḥ sumnāya nūnam īmahe sakhibhyaḥ ||
vasur agnir vasuśravā achā nakṣi dyutattamaṃ rayiṃ dāḥ |
sa no bodhi śrudhī havam uruṣyā no aghāyataḥ samasmāt ||
abhyasthāṃ viśvāḥ pṛtanā arātīs tad agnir āha tad u soma āha |
bṛhaspatiḥ savitendras tad āha pūṣā nā ādhāt sukṛtasya loke ||
ūrjā vaḥ paśyāmy ūrjā mā paśyata |
rayyā vaḥ paśyāmi rayyā mā paśyata ||
sampaśyāmi prajā aham iḍaprajaso mānavīḥ |
sarvā bhavantu no gṛhe ||
iḍāḥ stha madhukṛtaḥ syonā māviśaterammadaḥ |
sahasrapoṣaṃ vo 'śīya ||
bhuvanam asi sahasrapoṣapuṣi tasya no rāsva tasya te bhaktivāno bhūyāsmeḍāsi vratabhṛt tvayi vrataṃ vratabhṛd asi
||1.5.3||mahi trīṇām avo 'stu dyukṣaṃ mitrasyāryamṇaḥ |
durādharṣaṃ varuṇasya ||
nahi teṣām amā satāṃ nādhvasu vāraṇeṣu ca |
īśe ripur aghaśaṃsaḥ ||
te hi putrāso aditeś chardir yachanty ajasram |
pra dāśuṣe vāryāṇi ||
somānaṃ svaraṇaṃ kṛṇuhi brahmaṇaspate |
kakṣīvantaṃ ya auśijaḥ ||
yo revān yo amīvahā vasuvit puṣṭivardhanaḥ |
sa naḥ siṣaktu yaḥ śivaḥ ||
mitrasya carṣaṇīdhṛtaḥ śravo devasya sānasi |
dyumnaṃ citraśravastamam ||
kadā cana starīr asi kadā cana prayuchasi ||
pari te dūḍabho ratho 'smaṃ aśnotu viśvataḥ |
yena rakṣasi dāśuṣaḥ ||
nimrado 'si ny ahaṃ taṃ mṛdyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmo 'bhibhūr asy abhy ahaṃ taṃ bhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ prabhūr asi prāhaṃ tam atibhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmaḥ ||
pūṣā mā pathipāḥ pātu pūṣā mā paśupāḥ pātu pūṣā mādhipāḥ pātu prācī dig agnir devatā yo maitasyā diśo abhidāsād agniṃ sā ṛchatu daksiṇā dig indro devatā yo maitasyā diśo abhidāsād indraṃ sā ṛchatu pratīcī diṅ maruto devatā yo maitasyā diśo abhidāsān marutaḥ sā ṛchatūdīcī diṅ mitrāvaruṇau devatā yo maitasyā diśo abhidāsān mitrāvaruṇau sā ṛchatūrdhvā dik somo devatā yo maitasyā diśo abhidāsāt somaṃ sā ṛchatu dharmo mā dharmaṇaḥ pātu vidharmo mā vidharmaṇaḥ pātv āyuś ca prāyuś ca cakṣaś ca vicakṣaś ca prāṅ cāpāṅ coruka urukasya te vācā vayaṃ saṃ bhaktena gamemahy agne gṛhapate
||1.5.4||yasya vā agnihotre stomo yujyate svargam asmai bhavati ayajño vā eṣa yatra stomo na yujyata upaprayanto adhvaram itīyaṃ vā upotir ita eva somaṃ yunakty atho imām eva stomam upayunakty atho yā eva prajā bhūtā nāmanvatīs tā eva stomam upayunakty asya pratnām anu dyutam ity asau vai lokaḥ pratnam amuta eva stomaṃ yunakty atho devā vai pratnaṃ tān eva stomam upayunakty ubhayata eva stomaṃ yunaktītas cāmutaś ca devān vā eṣa prayujya svargaṃ lokam eti yad āhopopen nu maghavan bhūyā in nu tā itīyaṃ vā upotir asyām eva pratitiṣṭhaty atha yad upavat padam āha yā eva prajā ābhaviṣyantīs tā eva stomam upayunakti pari te dūḍabho rathā ity ubhayata evaitayā stomaṃ yuktaṃ parigṛhṇātītas cāmutaś cāgnir mūrdheti svargā tena divaḥ kakud iti svargā tena patiḥ pṛthivyā ayam iti mithunā tenāpāṃ retāṃsi jinvatīti retasvatī paśavyā sarvasamṛddhā gāyatryopāsthita gāyatro hy agnir gāyatrachandāḥ svenaivainaṃ chandasopāsthitobhā vām indrāgnī āhuvadhyā ity ubhau hy etau sahāmuṃ vā ayaṃ divā bhūte praviśati tasmād asau divā rocata imām asau naktaṃ tasmād ayaṃ naktaṃ yad ubhā vām ity āhobhā evainā achambaṭkāram upatiṣṭhata ubhayor lokayo rocate 'smiṃś cāmuṣmiṃś ca triṣṭubhopāsthitāyam iha prathamo dhāyi dhātṛbhir ity agnir hy asyāṃ prathamo 'dhīyata hotā yajiṣṭho adhvareṣv īḍyā ity eṣa hi hotā yajiṣṭho adhvareṣv īḍyo yam apnavāno bhṛgavo virurucur ity apnavāno hy etaṃ bhṛgavo vyarocayan vaneṣu citraṃ vibhvaṃ viśeviśā ity eṣa hīdaṃ sarvaṃ vibhūr jagatyopāsthitāsya pratnām anu dyutam iti svargo vai lokaḥ pratnaṃ svarga eva loke pratitiṣṭhaty ayaṃ te yonir ṛtviyā ity eṣa hy etasya yonir ṛtviyo 'gniḥ sūryasyānuṣṭubhopāsthita
||1.5.5||upaprayanto adhvaram iti pravāpayaty evaitayāngir mūrdheti pravāpita evaitayā reto dadhāty ubhā vām indrāgnī āhuvadhyā iti prāṇāpānau vā indrāgnī prāṇāpānau vā etan mukhato yajñasya dhīyete ||
ayam iha prathamo dhāyi dhātṛbhir iti garbham evādhād asya pratnām anu dyutam ity udhar evākar ayaṃ te yonir ṛtviyā ity ajījanac caivāvīvṛdhac ca ṣaḍbhir upatiṣṭhate ṣaḍ vai pṛṣṭhāni pṛṣṭhāny evācīkḷpad dadhikrāvṇo akāriṣam iti dadhikrāvatyopatiṣṭhata eṣā vā agner dadhikrāvatī priyā tanūḥ paśavyā sarvasamṛddhāgner evaitayā priyaṃ dhāmopaity atho paśumān bhavaty atho ātmānam evaitayā yajamānaḥ punīte saptabhir upatiṣṭhate saptapadā śakvarī śākvarāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe jīryati vā eṣa āhitaḥ paśur hy agnis tad etāny evāgnyādheyasya havīṃṣi saṃvatsaresaṃvatsare nirvapet tena vā eṣa na jīryati tenainaṃ punarṇavaṃ karoti tan na sūrkṣyam etābhir evāgneyapāvamānībhir agnyādheyasya yājyānuvākyābhir upastheyas tena vā eṣa na jīryati tenainaṃ punarṇavaṃ karoti dvādaśabhir upatiṣṭhate dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe 'gnīṣomīyayā trayodaśyopastheyo 'sti māsas trayodaśas tam evaitayāptvāvarunddhe
||1.5.6||brahmavādino vadanti kasmāt sāyam agnim upatiṣṭhante kasmāt prātar nety asau vā ādityaḥ sāyam āsuvati tasmāt sāyam upatiṣṭhanta eṣa prātaḥ prasuvati tasmāt prātar nopatiṣṭhante tasmāt sāyam ahute 'gnihotre 'gnihotriṇā nāśitavyaṃ tasmād u prātar ahute nāśitavyaṃ tasmāt sāyam atithaye pratyenasaḥ puṇyatvāt tu prātar dadati prātaravanegena prātar upastheyo 'dhiśrita unnīyamāne vā hastā avanenijīta tatra vihavyasya catasrā ṛco vadet prātaravanege catasraḥ prātaravanegena vā anāptam āpnoty anavaruddham avarunddhe tad anāptam evaitenāpnoty anavaruddham avarunddhe 'bibhed vā eṣa uddhṛtas taṃ devāś chandobhiḥ paryastṛṇan yad upatiṣṭhate chandobhir evainaṃ paristṛṇāty ubhayam asmā akar agnīṣomīyayā pūrvapakṣa upastheyo 'gnīṣomīyo vai pūrvapakṣo 'parapakṣāyaivainaṃ paridadāty aindrāgnyāparapakṣa upastheya aindrāgno vā aparapakṣaḥ pūrvapakṣāyaivainaṃ paridadāti sarvā ha vā enaṃ devatāḥ sampradāyam anapekṣaṃ gopāyanti ya evaṃ vidvān agnim upatiṣṭhate
||1.5.7||tvam agne sūryavarcā asīti vasīyase śreyasa āśiṣam āśāste saṃ mām āyuṣā varcasā sṛjety ātmanā āśāste saṃ tvam agne sūryasya jyotiṣāgathā iti saha hy ete tarhi jyotiṣī bhavataḥ sam ṛṣīṇāṃ stuteneti chandāṃsi vā ṛṣīṇāṃ stutaṃ chandobhir evainaṃ samardhayati saṃ priyeṇa dhāmnety āhutayo vā agneḥ priyaṃ dhāmāhutibhir evainaṃ samardhayati ||
sam aham āyuṣā saṃ varcasā saṃ prajayā saṃ rāyaspoṣeṇa gmīyety āśiṣam evāśāsta indhānās tvā śataṃ himā iti pṛtanājid dhy āhūtis tayā rājanyā upatiṣṭheta yadā hi rājanyaḥ pṛtanā jayaty atho bhavaty utārājanyā upatiṣṭheta sarvo hi pṛtanā jigīṣati sarvo bubhūṣati manor vai daśa jāyā āsan daśaputrā navaputrāṣṭaputrā saptaputrā ṣaṭputrā pañcaputrā catuṣputrā triputrā dviputraikaputrā ye navāsaṃs tān eka upasamakrāmad ye 'ṣṭau tān dvau ye sapta tāṃs trayo ye ṣaṭ tāṃś catvāro 'tha vai pañcaiva pañcāsaṃs tā imāḥ pañca daśata imān pañca nirabhajan yad eva kiñca manoḥ svam āsīt tasmāt te vai manum evopādhāvan manā anāthanta tebhya etāḥ samidhaḥ prāyachat tābhir vai te tān niradahaṃs tābhir enān parābhāvayan parā pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ bhāvayati ya evaṃ vidvān etāḥ samidha ādadhāty agneḥ samid asy abhiśastyā mā pāhīty abhiśastyā enaṃ pāti somasya samid asi paraspā ma edhīti paraspā asya bhavati yamasya samid asi mṛtyor mā pāhīti mṛtyor enaṃ pāty etad dha sma vā āha nārada idaṃ vāvāgnyupasthānam āsety abhiśastyā enaṃ pāti paraspā asya bhavati mṛtyor enaṃ pāti
||1.5.8||āyurdhā agne 'sy āyur me dhehīty āyur evāsmin dadhāti varcodhā agne 'si varco me dhehīti varca evāsmin dadhāti cakṣuṣpā agne 'si cakṣur me pāhīti cakṣur evāsya pāti śrotrapā agne 'si śrotraṃ me pāhīti śrotram evāsya pāti tanūpā agne 'si tanvaṃ me pāhīti tanvam evāsya pāti yan me agna ūnaṃ tanvas tan mā āpṛṇeti yad evāsyātmana ūnaṃ yat prajāyā yat paśūnāṃ tad evaitenāpūrayati tad āpyāyayaty agne yat te tapā ity etā vā agnes tanvo jyotiṣmatīr etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśir yān vasīyasaḥ śreyasa ātmano bhrātṛvyān abhiprājānīm ābhiṣ ṭān agnes tanūbhir jyotiṣmatībhiḥ parābhāvayāmeti parā pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ bhāvayati ya evaṃ vidvān agnim upatiṣṭhate 'gne rucāṃ pate namas te ruce mayi rucaṃ dhā iti śāntam eva rucam ātman dhatte tejasvī brahmavarcasī bhavati citrāvaso svasti te pāram aśīyeti rātrir vai citrāvasur ahar arvāgvasur agnir vai rātrir asā ādityo 'har ete vai bhaṅge te īṭṭe trir āha triṣatyā hi devā rocate ha vā asya yajño vā brahma vā ya evaṃ vedāmbhaḥ sthābho vo bhakṣīyety ambho hy etā mahaḥ stha maho vo bhakṣīyeti maho hy etā ūrjaḥ sthorjaṃ vo bhakṣīyety ūrjo hy etā rāyaspoṣaḥ stha rāyaspoṣaṃ vo bhakṣīyeti rāyaspoṣo hy etā revatī ramadhvam asmin yonā asmin goṣṭha iti sva evainā yonau sve goṣṭhe saṃveśayaty ayaṃ vo bandhur ito māpagāta bahvīr bhavata mā mā hāsiṣṭety āśiṣam āśāste vatsam ālabhate vatsanikāntā hi paśava eṣa vai sahasrapoṣasyeśe puṣyati sahasraṃ na sahasrād avapadyate ya evaṃ veda saṃhitāsi viśvarūpeti rūpeṇarūpeṇa hy eṣā saṃhitā rūpair evaināṃ samardhayati nāmāsām agrahīn mitram ābhir akṛtota hi yadā mitrasya nāma gṛhṇāti mitram evainena kurute
||1.5.9||sapta vai bandhumatīr iṣṭakā agnau cityā upadhīyante tā vai tā amuṣmā eva lokāya sapta grāmyā iṣṭakās tā atropadheyā gauś cāśvaś cāśvataraś ca gardabho 'jā cāviś ca puruṣo yad gām ālabhate gavaiva citā bhavanty atho ālabdha evopadhīyante parāṅ vā eṣa chandobhiḥ svargaṃ lokam ety anyadanyac chandaḥ samāroham upa tvāgne divedivā iti yad etena gāyatreṇa tṛcenopatiṣṭhata iyaṃ vai gāyatry asyām eva pratitiṣṭhaty agne tvaṃ no antamā ity eṣā vā agner astaryā priyā tanūr varūthyā tām eva praiti nainam abhidāsant stṛṇute catasṛbhir dvipadābhir upatiṣṭhate catuṣpādo vai paśavo dvipād yajamāno gṛhā gārhapatyo gṛheṣu caiva paśuṣu ca pratitiṣṭhaty ūrjā vaḥ paśyāmy ūrjā mā paśyatety ūrjaināḥ paśyaty ūrjainaṃ paśyanti rayyā vaḥ paśyāmi rayyā mā paśyateti rayyaināḥ paśyati rayyainaṃ paśyanti ||
sampaśyāmi prajā aham iḍaprajaso mānavīḥ |
sarvā bhavantu no gṛhe || ity aiḍīś ca vā imāḥ prajā mānavīś ca tā evāvāruddha tā ādyā akṛteḍāḥ stha madhukṛtā itīḍā hy etā madhukṛtaḥ syonā māviśaterammadā itīrammado hy etā bhuvanam asi sahasrapoṣapuṣīti bhuvanaṃ hy etat sahasrapoṣapuṣi tasya no rāsva tasya te bhaktivāno bhūyāsmety āśiṣam evāśāsta iḍāsi vratabhṛd itīḍā hy eṣā vratabhṛt tvayi vrataṃ vratabhṛd asīti vratabhṛd dhy eṣā
||1.5.10||evāvāruddha : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
mahi trīṇām avo 'stv iti prājāpatyena tṛcenopatiṣṭhate prājāpatyā vā imāḥ prajās tā evāvāruddha tā ādyā akṛtātho prajāpatim evopaiti prajāpatā eva devatāsu pratitiṣṭhati somānaṃ svaraṇam iti brāhmaṇaspatyayopatiṣṭhate brahmaṇi pratitiṣṭhaty atho brahmavarcasam evāvarunddhe yo vai brahmaṇi pratiṣṭhitena spardhate pūrvo 'smāt padyata ubhayīr vā agnihotriṇi devatā āśaṃsante yābhyaś ca juhoti yābhyaś ca na mitrasya carṣaṇīdhṛtā iti maitryopatiṣṭhata ubhayata evaitayā mitram akṛtetaś cāmutaś ca kadā cana starīr asīty aindrībhyāṃ bṛhatībhyām upatiṣṭhata aindrā vai paśavas tān evāvāruddha tān ādyān akṛta pari te dūḍabho rathā ity asau vā ādityo dūḍabho ratha eṣa vā imā ubhau lokau samīyate sarvam evaitayā parigṛhṇāti nimrado 'si ny ahaṃ taṃ mṛdyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti pārṣṇyāvagṛhṇīyād yadi pāpīyasā spardhetābhibhūr asy abhy ahaṃ taṃ bhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti dakṣiṇataḥ pado 'vagṛhṇīyād yadi sadṛśena spardheta prabhūr asi prāhaṃ tam atibhūyāsaṃ yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti prapadenāvagṛhṇīyād yadi śreyasā spardheta sarvān evainān abhibhavati sarvān atibhavati sarvān atikrāmati pūṣā mā pathipāḥ pātv itīyam eva pūṣā mā paśupāḥ pātv ity antarikṣam eva pūṣā mādhipāḥ pātv ity asā evemān eva lokān upāsarad ebhyo lokebhya ātmānaṃ paridhatte 'hiṃsāyai prācī dig agnir devateti tanūpānām eva dikṣu nidhatte 'tha yena spardhate yena vā vyabhicarate sa etā eva devatā ṛtvā pūrvaḥ parābhavati sapta vai puruṣe mahimānas te vā eneneḍyās te vai te saptaṛṣaya eva prāṇā vai saptaṛṣayaḥ prāṇān vā etad īṭṭa īṭṭe ha vai svān prāṇān vṛṅkte bhrātṛvyasya prāṇān nainam abhidāsant stṛṇute ya evaṃ veda dharmo mā dharmaṇaḥ pātu vidharmo mā vidharmaṇaḥ pātv āyuś ca prāyuś ca cakṣaś ca vicakṣaś ca prāṅ cāpāṅ coruka ity ayaṃ vā uruka eṣa vibhajati tad yad eṣa bhajati tad etasminn eva punar ābhajaty agne gṛhapate 'gniṃ samindhe yajamāna etad vai yajamānasya svaṃ yad agnir etad agner yad yajamāna āyatanam iva vā etat kriyate jyotiṣe tantave tvety antarāgnī upaviśya vaded yām eva pura āśiṣam āśāste yāṃ paścāt tām ātman dhatte
||1.5.11||evāvāruddha : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
evāvāruddha : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bhrātṛvyasya : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
dadan mā iti vai dīyate sadadi vā eṣa dadāti yo 'gnihotraṃ juhoti yadyat kāmayeta tattad aghihotry agniṃ yāced upa hainaṃ tan namati tad āhur ṛchati vā eṣa devān ya enānt sadadi yācatīti tasmāt tarhi nopastheyo yamo vā amriyata te devā yamyā yamam apābruvaṃs tāṃ yad apṛchant sābravīd adyāmṛteti te 'bruvan na vā iyam imam itthaṃ mṛṣyate rātrīṃ sṛjāmahā ity ahar vāva tarhy āsīn na rātris te devā rātrim asṛjanta tataḥ śvastanam abhavat tataḥ sā tam amṛṣyata tasmād āhur ahorātrāṇi vāvāghaṃ marṣayantīti sā vai rātriḥ sṛṣṭā paśūn abhisamamīlat te devāś chandobhir eva paśūn anvapaśyaṃś chandobhir enān punar upāhvayanta yad upatiṣṭhate chandobhir vā etat paśūn anupaśyati chandobhir enān punar upahvayate 'tho āhur varuṇo vai sa tad rātrir bhūtvā paśūn agrasateti te devāś chandobhir eva varuṇāt prāmuñcaṃś chandobhir enān punar upāhvayanta yad upatiṣṭhate chandobhir vā etad varuṇāt paśūn pramuñcati chandobhir enān punar upahvayate yajñoyajño vai samṛchate 'thākasyavido manyante soma eva samṛchatā ity agnīṣomīyāyāḥ purastād vihavyasya catasrā ṛco vaded āgneyasya puroḍāśasya dve yājyānuvākye kuryād etenaiva havīṃṣy āsannāny abhimṛśed vṛṅkte 'nyasya yajñaṃ nāsyānyo yajñaṃ vṛṅkte sayajño bhavaty ayajñā itaraḥ
||1.5.12||sṛjāmahā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
abhisamamīlat : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
prāmuñcaṃś : ⟨ prāmuñcan
agniṃ vā ete cityaṃ cinvate ya āhitāgnayo darśapūrṇamāsinas teṣāṃ vā ahorātrāṇy eveṣṭakā upadhīyante yatra pañca rātrīḥ saṃhitā vaset taj juhuyāt pañca rātrayaḥ pañcāhāni sā daśat sampadyate tan naivaṃ kartavay ayataṃ tad daśasv eva rātriṣv antamaṃ hotavyaṃ tathā yataṃ kriyate na sarveṣu yukteṣu hotavyaṃ vāstau juhuyān nāyukteṣv ayataṃ kriyate sarvāṇy anyāni yuktāni syur agniṣṭhasya dakṣiṇo yuktaḥ syāt savyasya yoktraṃ parihṛtam atha juhuyān na vāstau juhoti yatam utkriyate tan na sūrkṣyaṃ sarveṣv eva yukteṣu hotavyaṃ vāstoṣpatyaṃ hy etan na hīnam anvāhartavai rudrāya hi tad dhīyate yad dhīnam anvāhareyū rudraṃ bhūtam anvāhareyur yady anuvāhaḥ syāt pūrvaṃ taṃ pravaheyur apa voddhareyur yad dhīyeta hīyetaiva tad atha juhuyāt ||
hīyetaiva : fn emended| ed|: hīyetaiva
amīvahā vāstoṣpate viśvā rūpāṇy āviśan |
sakhā suśeva edhi naḥ ||
vāstoṣpate prati jānīhy asmān svāveśo anamīvo bhavā naḥ |
yat tvemahe prati tan no juṣasva śaṃ no bhava dvipade śaṃ catuṣpade
||1.5.13||paśūn me śaṃsya pāhi tān me gopāyāsmākaṃ punar āgamāt ||
agne sahasrākṣa śatamūrdhañ śataṃ te prāṇāḥ sahasram apānās tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣe tasmai te vidhema vājāya ||
prajāṃ me narya pāhi tāṃ me gopāyāsmākaṃ punar āgamād agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā annaṃ me budhya pāhi tan me gopāyāsmākaṃ punar āgamāt ||
imān me mitrāvaruṇau gṛhān gopāyataṃ yuvam |
avinaṣṭān avihrutān pūṣainān abhirakṣatv āsmākaṃ punar āgamāt ||
paśūn me śaṃsya pāhi tān me gopāyāsmākaṃ punar āgamād ity āhavanīyam upatiṣṭhata āhavanīyāyaiva paśūn paridāya praity agne sahasrākṣa śatamūrdhann iti sahasrākṣo hy eṣa śatamūrdhā śataṃ te prāṇāḥ sahasram apānā iti śataṃ hy etasya prāṇāḥ sahasram apānās tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣe tasmai te vidhema vājāyety āśiṣam evāśāste ||
prajāṃ me narya pāhi tāṃ me gopāyāsmākaṃ punar āgamād iti gārhapatyam upatiṣṭhate gārhapatyāyaiva prajāṃ paridāya praity agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā ity agrahaṇau sañjīryataḥ sarvam āyur ito nārtiṃ nīto 'nnaṃ me budhya pāhi tan me gopāyāsmākaṃ punar āgamād iti dakṣiṇāgnim upatiṣṭhate dakṣiṇāgnaya evānnaṃ paridāya praiti ||
imān me mitrāvaruṇau gṛhān gopāyataṃ yuvam |
avinaṣṭān avihrutān pūṣainān abhirakṣatv āsmākaṃ punar āgamāt || ity ahorātre vai mitrāvaruṇau paśavaḥ pūṣāhorātrābhyāṃ caiva mitrāvaruṇābhyāṃ ca gṛhān paridāya prati ||
agniṃ samādhehi || ity āha bhasma tvā upatiṣṭhate ||
paśūn me śaṃsyājugupas tān me punar dehi || ity āhavanīyaṃ punar etyopatiṣṭhata āhavanīyenaiva paśūn guptān ātman dhatte ||
agne sahasrākṣa śatamūrdhañ śataṃ te prāṇāḥ sahasram apānās tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣe tasmai te vidhema vājāya ||
prajāṃ me naryājugupas tāṃ me punar dehi || iti gārhapatyaṃ punar etyopatiṣṭhate gārhapatyenaiva prajāṃ guptām ātman dhatte ||
agne gṛhapate sugṛhapatir ahaṃ tvayā gṛhapatinā bhūyāsaṃ sugṛhapatis tvaṃ mayā gṛhapatinā bhūyā annaṃ me budhyājugupas tan me punar dehi || iti dakṣiṇāgniṃ punar etyopatiṣṭhate dakṣiṇāgninaivānnaṃ guptam ātman dhatte ||
imān me mitrāvaruṇau gṛhān jugupataṃ yuvam |
avinaṣṭān avihrutān pūṣainān abhyarakṣīd āsmākaṃ punar āgamāt || ity ahorātre vai mitrāvaruṇau paśavaḥ pūṣāhorātrābhyāṃ caiva mitrāvaruṇābhyāṃ ca gṛhān guptān ātman dhatte
||1.5.14||