prathamakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
cittiḥ sruk cittam ājyaṃ vāg vedir ādhītaṃ barhiḥ keto agnir vijñātam agnīd vācaspatir hotā mana upavaktā prāṇo haviḥ sāmādhvaryur indraṃ gacha svāhā pṛthivī hotā dyaur adhvaryus tvaṣṭāgnīn mitra upavaktā vācaspate vāco vīryeṇa sambhṛtatamenāyakṣase yajñapataye vāryamā svas kar vācaspatiḥ somam apād jajanad indram indriyāya somaḥ somasya pibatu śukraḥ śukrasya pibatu śrātās ta indra somā vātāpayo havanaśruto 'gnir hotāśvinādhvaryū rudro agnīd bṛhaspatir upavaktā vācaspate hinvidhe nāman vidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāma vācaspatiḥ somam apād āsmāsu nṛmṇaṃ dhāt somaḥ somasya pibatu śukraḥ śukrasya pibatu śrātās ta indra somā vātāpayo havanaśruto mahāhavir hotā satyahavir adhvaryus acittapājā agnīd acittamanā upavaktānādhṛṣyaś cāpratidhṛṣyaś cābhigarav ayāsya udgātā vidhe nāman vidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāma mā devānāṃ tantuś chedi mā manuṣyāṇāṃ namo mātre pṛthivyai
||1.9.1||agnir yajurbhiḥ savitā stomair indra ukthāmadair bṛhaspatiś chandobhir aditir apaś ca barhiś cādityā ājyair marutaḥ sadohavirdhānair viṣṇur dīkṣātapobhyāṃ mitrāvaruṇau dhiṣṇyair aśvina āśirā tvaṣṭā samidhā pūṣā svāhākārair vāg vāyoḥ patnī pathyā pūṣṇaḥ pṛthivy agneḥ senendrasya dhenā bṛhaspater gāyatrī vasūṇāṃ triṣṭub rudrāṇāṃ jagaty ādityānām anuṣṭub mitrasya virāḍ varuṇasya paṅktir viṣṇor dīkṣā somasya
||1.9.2||prajāpatir vā eka āsīt so 'kāmayata yajño bhūtvā prajāḥ sṛjeyeti sa daśahotāraṃ yajñam ātmānaṃ vyadhatta sa cittiṃ srucam akuruta cittam ājyaṃ vācaṃ vedim ādhītaṃ barhiḥ sa daśadhātmānaṃ vidhāya mithunaṃ kṛtvāyatanam aichat sa vai trivṛta eva prāṇān āyatanam acāyat taiḥ prajā asṛjatordhvam udatṛṇat pūrvapakṣaḥ pañcadaśas tena devān asṛjata te devā ūrdhvā āpyāyantordhva āpyāyate ya evaṃ vedāvāṅ avātṛṇad aparapakṣaḥ pañcadaśas tenāsurān asṛjata te 'surā avāñcaḥ prādhvaṃsanta prāsya bhrātṛvyo dhvaṃsate ya evaṃ veda divā devān asṛjata naktam asurāṃs te devāḥ śuklā abhavan kṛṣṇā asurāḥ satyena devān asṛjatānṛtenāsurāṃs te devāḥ satyam abhavann anṛtam asurā dakṣiṇena hastena devān asṛjata savyenāsurāṃs te devā vīryavanto 'bhavan mṛddhā asurās tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati so 'manyata kva hoṣyāmīti sa tad eva nāvindat prajāpatir yatrāhoṣyan no asyānyad dhotvam āsīt prāṇāt sa vā indram evāntar ātmanāyatanam acāyat sa indraṃ gacha svāhety apānad vīryaṃ vai prāṇo vīryam indro vīrya eva vīryam ajuhot
||1.9.3||bhavati : fn emended| ed|: 'bhavati|
te vai caturhotāro vyasīdant somagṛhapatayā indraṃ janiyiṣyāmā iti pṛthivī hotāsīd dyaur adhvaryus tvaṣṭāgnīn mitra upavaktā te vā etau grahā agṛhṇata vācaspate vāco vīryeṇa sambhṛtatamenāyakṣase yajñapataye vāryam ā svas kar iti ta ekaviṃśam āyatanam acāyaṃs tenendram ajanayaṃs ta indraṃ janayitvābruvan svar ayāmeti te vai pañcahotāro nyasīdan varuṇagṛhapatayo 'gnir hotāsīd aśvinādhvaryū rudro agnīd bṛhaspatir upavaktā yad aśvineti tena pañcahotā te vā etau grahā agṛhṇata vācaspate hinvidhe nāman vidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāmeti te triṇavam āyatanam acāyaṃs taṃ setuṃ kṛtvā svarāyaṃs tena paśūn asṛjanta tān devatābhyo 'nayan yamāyāśvam anayaṃs tasyārdham indriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ pratigṛhṇāmi yamāya tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvam aśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre || iti so 'rdham indriyasyopādhattārdham indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān aśvaṃ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāty ardham asyendriyasyāpakrāmati rudrāya gām anayaṃs tasya tṛtīyamindriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
rudrāya tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvam aśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa tṛtīyam indriyasyopādhatta tṛtīyam indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān gāṃ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti tṛtīyam asyendriyasyāpakrāmaty agnaye hiraṇyam anayaṃs tasya caturtham indriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
indriyasyāpākrāmat : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agnaye tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvam aśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa caturtham indriyasyopādhatta caturtham indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān hiraṇyaṃ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti caturtham asyendriyasyāpakrāmati bṛhaspataye vāso 'nayaṃs tasya pañcamam indriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
gnās tvākṛntann apaso 'tanvata dhiyo 'vayan bṛhaspataye tvā mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvamaśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa pañcamam indriyasyopādhatta pañcamam indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān vāsaḥ pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti pañcamam asyendriyasyāpakrānty uttānāyāṅgirasāyāprāṇad anayaṃs tasya ṣaṣṭhamindriyasyāpākrāmat sa etaṃ pratigraham apaśyat ||
uttānāya tvāṅgirasāya mahyaṃ varuṇo dadāti so 'mṛtatvamaśīya mayo dātre bhūyān mayo mahyaṃ pratigrahītre ||
iti sa ṣaṣṭham indriyasyopādhatta ṣaṣṭham indriyasyopadhatte ya evaṃ vidvān aprāṇat pratigṛhṇāty atha yo 'vidvān pratigṛhṇāti ṣaṣṭham asyendriyasyāpakrāmati ||
ka idaṃ kasmā adāt kāmaḥ kāmāyādāt kāmo dātā kāmaḥ pratigrahītā kāmāya tvā pratigṛhṇāmi kāmaitat te ||
iti samudro vai kāmo dakṣiṇā kāmo dakṣiṇayaiva dakṣiṇāṃ pratigṛhṇāti yo vai tāṃ devatāṃ veda yāgre dakṣiṇām anayad dakṣiṇīyo ha bhavati nayati dakṣiṇām
||1.9.4||te vai svaryanto 'bruvann ato no yūpaṃ prayachata kenāyatanenātraiva vetsyathety abruvaṃs te vai saptahotāro nyasīdann aryamagṛhapatayo mahāhavir hotāsīt satyahavir adhvaryur acittapājā agnīd acittamanā upavaktānādhṛṣyaś cāpratidhṛṣyaś cābhigarā ayāsya udgātā te vā etaṃ graham agṛhṇata vidhe nāmanvidhema te nāma vidhes tvam asmākaṃ nāmeti te trayastriṃśam āyatanam acāyaṃs tenedaṃ samatanvan saptahotrā ca vā idaṃ santataṃ trayastriṃśena ca yad idaṃ devamanuṣyā anyo 'nyasmai samprayacchate prāṇo vai daśahotā cakṣuś caturhotā śrotraṃ pañcahotā vāk cātmā ca saptahotāgnihotraṃ vai daśahotā darśapūrṇamāsau caturhotā cāturmāsyāni pañcahotā saumyo 'dhvaraḥ saptahotāyuṣe kam agnihotraṃ hūyate sarvam āyur eti ya evaṃ veda cakṣuṣe kaṃ darśapūrṇamāsā ijyete na cakṣuṣo gṛhe ya evaṃ veda śrotrāya kaṃ cāturmāsyānījyante na śrotrasya gṛhe ya evaṃ veda vāce cātmane ca kaṃ saumyo 'dhvara ijyate na vāco nātmano gṛhe ya evaṃ veda prajāpatir vai daśahotaikaḥ san bhūyiṣṭhabhāg vyāhṛtīnām ekaḥ san bhūyiṣṭho bhavati ya evaṃ veda tejase kaṃ pūrṇamā ijyate saumyo vai brāhmaṇo devatayā gāyatrachandā gāyatro 'gniḥ sve vāvāsmā etad devate saprasthe akar nāsyānyo yogakṣemasyeśa āyuṣe kam amāvāsyejyate samīva vā eṣa ābhriyate sarvam āyur eti ya evaṃ veda svargāya lokāya kaṃ saumyo 'dhvara ijyata eti svargaṃ lokaṃ ya evaṃ veda daśahotrāgnihotram unnītam abhimṛśed daśahotrā vai devā agnihotram asṛjanta prajātam enat sṛṣṭam ālabdha caturhotrā darśapūrṇamāsā abhimṛśec caturhotrā vai devā darśapūrṇamāsā asṛjanta prajātā enau sṛṣṭā ālabdha pañcahotrā cāturmāsyāny abhimṛśet pañcahotrā vai devāś cāturmāsyāny asṛjanta prajātāny enāni sṛṣṭāny ālabdha saptahotrā saumyam adhvaram abhimṛśet saptahotrā vai devāḥ saumyam adhvaram asṛjanta prajātam enaṃ sṛṣṭam ālabdha daśahotāraṃ vadet purastāt sāmidhenīnāṃ prajāpatir vai daśahotā yajñamukhaṃ sāmidhenyas mithunaṃ vāvāsyaitad yajñamukhe dadhāti caturhotāraṃ vadet purastāt prayājānāṃ caturhotrā vai devā indram ajanayann indraṃ vāvāsyaitad yajñe 'jījanat sendreṇa yajñena yajate pañcahotāraṃ vadet purastād dhaviṣāṃ pañcahotrā vai devāḥ paśūn asṛjanta parāsurān abhāvayan paśūn eva sṛjate parā bhrātṛvyaṃ bhāvayati saptahotāraṃ vadet purastād anuyājānāṃ saptahotrā vai devāḥ svar āyan svar evaiti daśahotāraṃ vadet purastād bahiṣpavamānasya prajāpatir vai daśahotā yajñamukhaṃ bahiṣpavamānaṃ mithunaṃ vāvāsyaitad yajñamukhe dadhāti caturhotāraṃ vadet purastād ājyānāṃ pañcahotāraṃ vadet purastān mādhyandinasya pavamānasya saptahotāraṃ vadet purastād ārbhavasya pavamānasya saptahotrā vai devāḥ svar āyan svar evaiti yo vai caturhotπn anusavanaṃ tarpayitavyān veda tṛpyati prajayā ca paśubhiś caite vai caturhotāro 'nusavanaṃ tarpayitavyā yad brāhmaṇā bahuvidas tān eva tarpayati ta enaṃ tṛptāḥ prajayā ca paśubhiś ca tarpayanti
||1.9.5||acittapājā : fn emended| ed|: acittapājā| cf| 1|9|1:131|11|
gṛhe : fn emended| ed|: gṛhe|
saptahotāraṃ : fn emended| ed|: saptahotaram|
yaḥ prajayā paśubhir na prajāyeta sa dvādaśāhāni barāsīṃ paridhāya taptaṃ pibann adhaḥ śayīta tapo vai taptvā prajāpatir vidhāyātmānaṃ mithunaṃ kṛtvā prajayā ca paśubhiś ca prājāyatāvihito hi vā eṣo 'mithuno 'thaiṣa na prajāyate tat tapa eva taptvā vidhāyātmānaṃ mithunaṃ kṛtvā prajayā ca paśubhiś ca prajāyate prajāpatir vai daśahotā jyāyān vai prajāpatir homāt tasmāt tan na juhvati prāṇyāpāned apānam eva prāṇaṃ juhoti saṅgrāmiṇaṃ caturhotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā caturhotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ caturhotrā vai devā indram ajanayan yatarasmin khalu vai saṅgrāma indro bhavati sa jayatīndraṃ vāvāsyaitat saṅgrāme 'jījanad jayati saṅgrāmaṃ prajākāmaṃ caturhotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā caturhotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ caturhotrā vai devā indram ajanayan prajām asmai janayati neva tv aparo 'nujāyate tejasvīva tu bhavati sarveṇa hy enam indriyeṇa janayati paśukāmaṃ pañcahotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā pañcahotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ pañcahotrā vai devāḥ paśūn asṛjanta paśūn eva sṛjate bhrātṛvyavantaṃ pañcahotrā yājayec caturgṛhītam ājyaṃ kṛtvā pañcahotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ pañcahotrā vai devā asurān parābhāvayan parā pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ bhāvayati svargakāmaṃ pañcahotrā yājayec caturgṛthītam ājyaṃ kṛtvā pañcahotāraṃ vyācakṣīta pūrveṇa graheṇārdhaṃ juhuyād uttareṇārdhaṃ pañcahotrā vai devāḥ svar āyan svar evaiti yo yajñasya saṃsthām anu pāpīyān manyeta taṃ saptahotrā yājayet saptahotrā vai devā idaṃ samatanvan samatata tājak tādṛṅ punar bhavati yādṛk san yajate
||1.9.6||brahmavādino vadanti yad eko yajñaś caturhotātha kasmāt sarve caturhotāra ucyantā iti catvāro vā ete yajñās teṣāṃ catvāro hotāras tac caturhotṛṇāṃ caturhotṛtvaṃ caturṇām ekaḥ saṃvatsaraṃ nāśnīyāt tad vratam annaṃ vai caturhotāro 'nnavān bhavati ya evaṃ vedātha yam anūcānaṃ santaṃ nopanamet so 'raṇyaṃ paretya brāhmaṇam upadraṣṭāraṃ kṛtvā caturhotπn vyācakṣīta brahmaṇo vā etad udaraṇaṃ yac caturhotrāro brāhmaṇa upadraṣṭopadraṣṭur evānte brahmāvir akas tad enam āvirbhūtam āvidaṃ gamayaty atha yau viśapeyātām ahaṃ bhūyo vedāhaṃ bhūyo vedety eṣa vāva bhūyo veda yaś caturhotπn veda caturhotāro vai yajñasya yoniś caturhotṛbhyo 'dhi yajño nirmito nainaṃ viśaptaṃ hinasti caturhotāraṃ vaded daśame 'hann annakāmo 'nnaṃ vai caturhotāro 'nto daśamam ahar antam eva gatvānnādyam avarunddha etad vā asyaitarhy aprayuktam etad anavaruddhaṃ tad eva prayuṅkte tad avarunddha iyaṃ vai sarparājñī tasyā vā etad ukthaṃ yac caturhotāro hotā vadati stutaṃ vā etad anuśaṃsati na hi stutam ananuśastam asti
||1.9.7||devāś ca vā asurāś cāspardhanta te vai samāvad eva yajñe kurvāṇā āyan yad eva devā akurvata tad asurā akurvata tena vyāvṛtam agachaṃs te devā abruvann etemaṃ yajñaṃ tira upary asurebhyas taṃsyāmahā iti tam etāvañśa ādāyodakrāmann agnir yajurbhiḥ savitā stomair indra ukthāmadair bṛhaspatiś chandobhir iti taṃ tira upary asurebhyo 'tanvata tam eṣāṃ yajñam asurā nānvavāyaṃs tena vā enān apānudanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda tira upari bhrātṛvyād yajñaṃ tanute bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty etair eva juhuyāt samṛtayajñe caturbhiścaturbhir anvākśāyaṃ purastāt prātaranuvākasyaitāvān vai yajño yāvān eva yajñas taṃ vṛṅkte sayajño bhavaty ayajñā itara etair eva juhuyāt purastād dīkṣāyā eṣā vai pratyakṣaṃ dīkṣā tām evālabdhaitair eva juhuyāt purastād dvādaśāhasyaiṣa vai pratyakṣaṃ dvādaśāhas tam evālabdhaitair evātithyam abhimṛśed yajñenaiva yajñam ālabdha dakṣiṇato vai devān asurā yajñam ajayaṃs ta udañcaḥ patnībhiḥ sahāgnīdhraṃ prāviśaṃs tān patnībhiḥ saha prakśāya jihriyato 'surā apāvartanta tāṃs tata evānūtthāyājayaṃs tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati nāsya bhrātṛvyo gṛhān na paśūn abhyārohaty abhi bhrātṛvyasya gṛhān abhi paśūn ārohati ya evaṃ vedaitāny evāgnīdhe 'nubrūyād agnīd vai pātnīvatasya yajati tṛptā patnī reto dhatte pra prajayā ca paśubhiś ca prajāyata etair eva juhuyād antarā tvaṣṭāraṃ ca patnīś ca saṃvatsaraṃ prajākāmo mithunaṃ vai tvaṣṭā ca patnīś ca tvaṣṭāraṃ vā etan mithune 'pyasrāṭ prajananāya tan mithunaṃ tasmād eva mithunād yajamānaḥ prajayā ca paśubhiś ca prajāyate vindate prajām āsya vīro jāyate yadi saṃvatsaraṃ juhvan na vinden nādṛtyam
||1.9.8||