prathamakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
prathamakāṇḍe saptamaḥ prapāṭhakaḥ
salilaḥ saligaḥ sagaras te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā ketaḥ suketaḥ saketas te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā devajūte vivasvann āditya te no devāḥ satyāṃ devahūtiṃ deveṣv āsuvadhvam ādityebhyaḥ svāhā
||1.7.1||agner vai bhāgaḥ punarādheyam etaṃ vai bhāgaṃ prepsan vyardhayati yady ādadhāno manyeta vi syā ṛdhyatā ity utsādya punar ādadhīta yam eva bhāgaṃ prepsan vyardhayati taṃ prāpyārdhayaty eva sarvam evāgneyaṃ kriyate yat kiñca sarvam evāgnaye bhāgaṃ pradāya sarvām ṛddhim ṛdhnoti na sambhārāḥ sambhṛtyā na yajuḥ kartavā ity āhuḥ sambhṛtasambhāro hy eṣa kṛtayajus tad āhuḥ sambhṛtyā eva sambhārāḥ kāryaṃ yajur iti punarutsyūtaṃ vāso deyaṃ punarṇavo rathaḥ punarutsṛṣṭo 'naḍvān etāni vai punarādheyasya rūpāṇi rūpāṇy evāsyāptvāvarunddhe 'gnir vā utsīdann apa oṣadhīr abhyutsīdati darbhā vā āpā oṣadhayo yad darbhā upolapā bhavanty adbhya evainam oṣadhībhyo 'dhy āptvāvarunddhe devā asurair vijayam upayanto 'gnau priyās tanvaḥ sannyadadhata yan no jayeyur imā abhyupadhāvema yady u jayememā abhyupāvartemahīti tā devā jitvānvaichan sarveṣāṃ naḥ saheti so 'gnir abravīd ya eva māṃ maddevatya ādadhātai sa etābhis tanūbhiḥ sambhavād iti taṃ devā ādadhata ta etābhis tanūbhiḥ samabhavat paśavo vai devānāṃ priyās tanvaḥ paśubhir eva samabhavaṃs tad ya evaṃ vidvān punarādheyam ādhatta etābhir evāgnes tanūbhiḥ sambhavati paśavo vai devānāṃ priyās tanvaḥ paśubhir eva sambhavati manuḥ puṣṭikāmā ādhatta sa imān poṣān apuṣyat tena ṛddhaṃ tvaṣṭā paśukāmā ādhatta ta ime tvāṣṭrāḥ paśavaḥ prājāyanta tena ṛddhaṃ prajāpatiḥ prajākāmā ādhatta tā imāḥ prajāḥ prājāpatyāḥ prājāyanta tena ṛddhaṃ yo vai tam agrā ādhatta sa tena vasunā samabhavat tat punarvasoḥ punarvasutvaṃ tasmāt punarvasā ādheyaḥ punar hi sa tena vasunā samabhavad yo vai tam ādhattārdhnot sa tasmād anurādhāsv ādheya ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya
||1.7.2||agnir vā utsīdant saṃvatsaram abhyutsīdati saptadaśa sāmidhenīḥ kāryāḥ pañca ṛtavo dvādaśa māsā eṣa saṃvatsaraḥ saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe tad āhuḥ pañcadaśa sāmidhenīḥ kāryā na saptadaśety etad vai saṃvatsarasya saṅkramaṇatamam etenāśiṣṭam āpyate pañcadaśa sāmidhenīḥ pañcadaśārdhamāsasya rātrayas tābhir eva tā āpyante yāvanti vai sāmidhenīnām akṣarāṇi tāvanti saṃvatsarasyāhāni tair eva tāny āpyante 'gnir vā utsīdant saṃvatsaram abhyutsīdati ṣaḍ vā ṛtavaḥ saṃvatsaras tasmāt ṣaḍ vibhaktayaḥ saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaro yat ṣaḍ vibhaktayaḥ saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe 'tha yad agnir bahudhā vihriyata imān poṣān pupoṣa tasmād agnir etāvatīr vibhaktīr ānaśe nānyā devatātha yad dvyakṣarāḥ satīś caturakṣarāḥ kriyanta ācaturaṃ hi paśavo dvandvaṃ mithunā ṛtavo vai prayājā annam ṛtavo yat prayājān antariyād annam antariyād yajñamukhaṃ vai prayājā yat prayājān antariyād yajñamukham antariyāt tad yasyertset tasyopariṣṭāt prayājānāṃ vibhaktīḥ kuryād vīryaṃ vai prayājā vīryaṃ vibhaktayo vīryād evādhi vaṣaṭkaroti tājag ṛddhim abhikrāmati nānāgneyaṃ kriyate 'tha kasmāt saha vibhaktayaḥ prayājair iti saṃvatsaraṃ vai prayājāḥ parījyante kasmād āgneyaṃ kriyate tasmān nānāgneyaṃ
||1.7.3||punar ūrjā nivartasva punar agna iṣāyuṣā |
punar naḥ pāhy aṃhasaḥ ||
iti purastāt prayājānāṃ juhuyāt ||
saha rayyā nivartasvāgne pinvasva dhārayā |
viśvapanyā viśvatas pari ||
ity upariṣṭād anuyājānāṃ juhuyād ūrjā vā eṣa paśubhir utsīdant sahotsīdati punar ūrjā nivartasveti tad ūrjam eva paśūn punar avarunddhe 'tho tān eva bhāginaḥ karoty atho ubhayata eṣa yajñasyāśiṣa ṛdhnoti nānāgneyaṃ kriyate 'tha kasmād ājyabhāgā ijyete iti cakṣuṣī vā ete yajñasya yad ājyabhāgau yad ājyabhāgā antariyāc cakṣuṣī yajñasyāntariyād agnā āyūṃṣi pavasā iti somasya loke kuryād yad āgneyī tenāgneyī yat pāvamānī tena saumī nānāgneyaṃ kriyate na somam antaryanty agnir mūrdhā divaḥ kakud iti prajākāmo vā paśukāmo vā somasya loke kuryād yan mithunā tena prajananavatī yad retasvatī tena saumī yajñena vā eṣa vyṛdhyate yo 'gnim utsādayate pāṅkto yajño yat pañcakapālo yajñam eva punar ālabhate 'ṣṭākapālaḥ kāryo gāyatro hy agnir gāyatrachandā āgneyaṃ vā etat kriyate yat punarādheyaṃ tasmād aṣṭākapālas tan na sūrkṣyaṃ pañcakapāla eva karyaḥ pañcamād vā adhy ṛtoḥ ṣaṣṭha ṛtur abhavat samānam etad yat pañcamaś ca ṛtuḥ ṣaṣṭhaś ca yat pañcakapālaḥ saṃvatsarād evainam adhy āptvāvarunddhe prajananaṃ vā ṛtavo 'gniḥ prajanayitā yat pañcakapālaḥ prajananād evainaṃ prajanayitā prajanayati
||1.7.4||vā : fn emended| ed|: vā
vīrahā vā eṣa devānāṃ yo 'gnim utsādayate śatadāyo vīro yad etāḥ śatākṣarāḥ paṅktayo bhavanti vīraṃ vāvaitad devānām avadayate 'nyasmai vai kam ādheyam anyasmai punarādheyaṃ na vai tad ādheyena spṛṇoti yasmai kaṃ punarādheyaṃ punarādheyena vāva tat spṛṇoti jarā vai devahitam āyur etāvatīr hi samā eti yad etāḥ śatākṣarāḥ paṅktayo bhavanti yāvad evāyur vīryaṃ tad āpnoti tat spṛṇoti tad avarunddha āyuṣā vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo 'gnim utsādayata āyur vīryaṃ hiraṇyaṃ yad dhiraṇyaṃ dadāty āyuṣaivainaṃ vīryeṇa samardhayati śatamānaṃ bhavati śatāyur vai puruṣaḥ śatavīrya āyur eva vīryam āpnoty ādityā vā ita uttamāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te vyatṛṣyann itaḥpradānād dhi devā yajñam upajīvanti te vā etaṃ punar ādadhata ta ārdhnuvann ādityā vā asmiṃl loka ṛddhā ādityā amuṣmin paśavo 'sminn ṛtavo 'muṣmiṃs tad ya evaṃ vidvān punarādheyam ādhatta ubhayor eva lokayor ṛdhnoty asmiṃś cāmuṣmiṃś ca salilaḥ saligaḥ sagaras te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā ketaḥ suketaḥ saketas te na ādityā haviṣo juṣāṇā vyantu svāhā devajūte vivasvann āditya te no devāḥ satyāṃ devahūtiṃ deveṣv āsuvadhvam ādityebhyaḥ svāhety etair vai te taṃ punar ādadhata ta ārdhnuvaṃs tad yad etaiḥ punar ādhatte 'tha ṛdhnoty ādityā hi punarādheyam
||1.7.5||