caturthakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe prathamaḥ prapāṭhakaḥ
pratīcīṃ śākhām upagūhati tasmād grāmyāḥ paśavaḥ sāyam araṇyād grāmam āyanti pratyañca enaṃ paśavo bhavanti ya evaṃ veda
||4.1.1||devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādadā iti savitṛprasūta evaināṃ devatābhir ādatte prajāpatir vā oṣadhīḥ paruśśo veda prājāpatyo 'śvo yad aśvaparaśvā barhir dāty oṣadhīnām ahiṃsāyai goṣad asīti rayiṃ yajamāne dadhāti pratyuṣṭaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai preyam agād dhiṣaṇā barhir acheti vidyā vai dhiṣaṇā vidyayaivainad achaiti manunā kṛtā svadhayā vitaṣṭeti manunā hy eṣā kṛtā svadhayā vitaṣṭā tayāvahante kavayaḥ purastād iti brāhmaṇāḥ kavaya ṛṣayaḥ kavayaḥ ||
tayāvahante : fn emended| ed|: tayā vahante| cf| ms|1|1|2:1|7|
devebhyo juṣṭam iha barhir āsade || iti devebhya evainaṃ juṣṭaṃ karoti devānāṃ pariṣūtam asīti yad vā idaṃ kiñca tad devānāṃ pariṣūtaṃ yathā śreyase procya karma karoty evaṃ vā etad devebhyaḥ procya barhir dāti yāvat paridiśati tat sarvaṃ dāti yat tat sarvaṃ na dāti yajñasya tad atirecayati yad vai yajñasyātiricyate bhrātṛvyaṃ tena vardhayaty ekaṃ stambaṃ paridiśati taṃ sarvaṃ dāti yajñasyānatirecāya viṣṇoḥ stupa iti viṣṇor vai stupo 'chidyata sa pṛthivīṃ prāviśad yat prathamaṃ notsṛjed ārtim ārched devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ barhir devasadanaṃ dāmīti savitṛprasūta evainad devatābhir dāti ||
mādho mopari parusta ṛdhyāsam || ity oṣadhīnām ahiṃṣāyai ||
āchettā te mārṣam || iti yāvadyāvad evam avidvān adhvaryur barhir dāti tāvad asyātmano mīyate nāsyātmano mīyate ya evaṃ vedātas tvaṃ brhiḥ śatavalśaṃ virohety oṣadhīṣv eva bhūmānaṃ dadhāti sahasravalśā vi vayaṃ ruhemety āśiṣam evāśāste 'dityā rāsnāsītīyaṃ vā aditir asyā evainad rāsnāṃ karotīndrāṇyāḥ sannahanam itīndrāṇī vā agre devatānāṃ samanahyatā ṛddhikāmā sārdhnod ṛddhyay ṛdhnoti ya evaṃ veda barhiḥ sannahyati prajā vai barhiḥ prajānāṃ santatyai prajānām aparāvāpāya tasmāt snāvnā prajāḥ santatāḥ pūṣā te granthiṃ grathnātv iti puṣṭir vai pūṣā puṣṭiṃ yajamāne dadhāti sa te mā sthād iti yajamānasyāhiṃsāyai ||
sahasravalśā : fn emended| ed|: sahasravaliśā| cf| ms|1|1|2:2|1|
āpas tvām aśvinau tvām ṛṣayaḥ sapta māmṛjuḥ |
barhiḥ sūryasya raśmibhir uṣasāṃ ketum ārabhe || iti aśvinau vai devānāṃ bhiṣajau tā enad bhiṣajyata indrasya tvā bāhubhyām udyachā itīndrasyaivainad bāhubhyām udyachate bṛhaspater mūrdhnāharāmīti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivainad dharaty urv antarikṣam iti samiṣṭhyā evādityās tvā pṛṣṭhe sādayāmītīyaṃ vā aditir asyām evainad asīṣadat ||
barhir asi devaṅgamam || ity āsannam abhimantrayate bahu vā etasya pūrvedyur āhriyamāṇasyeha ceha ca skandaty askannam enad devatābhyaḥ samprādād yajamānasyāhiṃsāyai
||4.1.2||pūrvedyur idhmā barhiḥ kurvanti yajñam evārabhyopavasati prajāpatiḥ prajā asṛjata tasyokhe asraṃsetāṃ sa etābhyām ukhābhyāṃ pratyadhatta yad ete ukhe bhavataḥ prajāpater evokhe pratidadhāti śundhadhvaṃ daivyāya karmaṇā iti devebhya evaināni śundhati vasūnāṃ pavitram asīti vasūnāṃ vā etad bhāgadheyaṃ tebhya evainat karoti pavitram apidadhāty oṣadhīnāṃ ca paśūnāṃ ca payaḥ saṃsṛjati vācaṃ yachati yajñasya dhṛtyai dhārayann āste dhārayanta iva hi duhanti dyaur asi pṛthivy asīty ābhyām evaināṃ pravṛṇakti mātariśvano gharma ity antarikṣaṃ vai mātariśvano gharmo 'ntarikṣasya dhṛtyai kām adhukṣaḥ sā viśvāyuḥ sā viśvabhūḥ sā viśvakarmety asau vāva viśvāyur antarikṣaṃ viśvabhūr iyaṃ viśvakarmemān vā etal lokān yathāpūrvaṃ pradāpayata imāṃl lokān yathāpūrvaṃ prattān duhe ya evaṃ veda tisro yajuṣābhimantrayate trayo vā ime lokā eṣu vā etal lokeṣu rasaṃ dadhāti tasmād imāṃl lokān prajā upajīvanti hutaḥ stoko huto drapsa ity abhimantrayate askandāya ||
etal : fn emended| ed|: etaṃ
indrāya devebhyo havir bahu dugdhi || iti trir udvadati triṣatyā hi devā na dārupātreṇa duhyād agnimad vai dārupātraṃ yātayāmena haviṣā yajeta tad dha smāhur dātreyāḥ puroḍāśamukhaṃ havir na vā itaitaḥ puroḍāśaṃ haviṣo yāmo 'sti dogdhavyam eveti na śūdro duhyād asato vā eṣa sambhūto 'sant syād yad vai pavitram atyeti tad dhavir agnihotram eva śūdro na duhyāt tad dhi notpunanti ||
sampṛcyadhvam ṛtāvarīr ūrmiṇā madhumattamāḥ |
pṛñcatīḥ payasā payo mandrā dhanasya sātaye ||
iti pratinayati śṛtatvāya śṛtakāmā hi devā indrāya tvā bhāgaṃ somenātanacmīti somam evainat karoti tasya ha tvai somapīthaḥ santato ya evaṃ vidvānt sānnāyyaṃ pibati ||
adastam asi viṣṇave tvā || iti yajño vai viṣṇur yajñāyaivainad adastaṃ karoti viṣṇo havyaṃ rakṣasveti yathāhaiṣa te bhāgas taṃ rakṣasvety evaṃ vā etad viṣṇum āhaitat te havyaṃ tad rakṣasveti na mṛtpātreṇāpidadhyāt pitṛdevatyaṃ haviḥ syād dārupātreṇāpidadhyād agnimad vai dārupātram agnir eva havyaṃ rakṣaty udanvat kāryam āpo vai rakṣoghnīr apo rakṣāṃsi na taranti rakṣasām apahatyai
||4.1.3||yo vai śraddhām anālabhya yajate nāsya devamanuṣyā iṣṭāya śraddadhaty apaḥ praṇayaty āpo vai śraddhā śraddhām evālabhya yajata āpo yajño yajñaṃ tatvā pracaraty āpo devānāṃ priyaṃ dhāma devānāṃ priyaṃ dhāma praṇīya pracaraty āpaḥ satyaṃ satyam evālabhya yajata āpo rakṣoghnīr rakṣasām apahatyay āpo vajro vajraṃ bhrātṛvyāya praharati stṛtyay āpaḥ śraddhā śrad dhāsya devāḥ śran manuṣyā iṣṭāya dadhate yasyaivaṃ viduṣa evaṃ vidvān apaḥ prāṇayati devīr āpo 'greguvā iti yajñam eva praṇayati devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādadā iti savitṛprasūta evainad devatābhir ādatta urv antarikṣam iti samiṣṭyā eva pratyuṣṭaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai dhūr asi dhvara dhvarantam iti dhuryo vai nāmaiṣo 'gnir yad anālabhyātīyād yajamānaṃ śucārpayed dvau vāva puruṣasya bhrātṛvyau yaṃ dveṣṭi yaś cainaṃ dveṣṭi tā eva śucārpayati
||4.1.4||devānām asi vahnitamaṃ sasnitamaṃ papritamaṃ juṣṭatamaṃ devahūtamam iti devebhya evainad vahnitamaṃ sasnitamaṃ pipritamaṃ juṣṭatamaṃ devahūtamaṃ karoty ahrutam asi havirdhānaṃ dṛṃhasva mā hvār iti dṛṃhaty evainad viṣṇoḥ kramo 'sy uru vātāyeti yad vai kiñca vāto nābhivāti tad varuṇasyāvaruṇyam evainat karoti mitrasya vaś cakṣuṣā prekṣā iti mitram evainān kurute ||
ūrjaṃ gṛhṇīta || ity ūrjaṃ yajamāne dadhāti ||
prabhūtyai vaḥ || iti praivainān bhāvayati devasya vaḥ savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ yachantu pañca gopīthāya vo nārātaye 'gnaye vo juṣṭān nirvapāmīti savitṛprasūta evainān devatābhir nirvapati yachantu pañceti pañca vā ṛtava ṛtūn vā etat prīṇāti te 'smai prītāḥ kalpante gopīthāya vo nārātayā iti rakṣasām apahatyay agnaye vo juṣṭān ity agnaya evainān juṣṭān karoty atho yasyai devatāyai nirvapati tasyā enān juṣṭān karotīdaṃ devānām idam u naḥ saheti vyāvṛttyai dṛṃhantāṃ duryā iti haviṣo gṛhītād ime lokā udavepanta tān devā etena yajuṣādṛṃhan yad etad yajur vedaty eṣāṃ lokānāṃ dhṛtyai nir varuṇasya pāśād amukṣīti varuṇapāśād eva nirmucyata ātmano 'hiṃsāyai svar abhivyakśam iti tama iva vā eṣa prapadyate parīṇahaṃ svar evābhivipaśyati jyotir vaiśvānaram ity asau vā ādityo jyotir vaiśvānaram ||
urv antarikṣam anvemi || iti yad vīhīti brūyād vyāyuko 'dhvaryuḥ syāt ||
urv antarikṣam anvemi || ity avyāyuko 'dhvaryur bhavaty adityā va upasthe sādayāmītīyaṃ vā aditir asyām evainān asīṣadat ||
agne havyaṃ rakṣasva || iti pura upasādayaty agnir eva havyaṃ rakṣate
||4.1.5||viṣṇor manasā pūte sthaḥ || iti yajño vai viṣṇur yajñāyaivaine punāti devo vaḥ savitotpunātv iti savitṛprasūta evainā utpunāty agnaye vo juṣṭān ity agnaya evainān juṣṭān karoty atho yasyai devatāyai prokṣati tasyā enān juṣṭān karoti yad vo 'śuddha ālebhe tañ śundhadhvam iti śundhaty evaināny adityās tvag asītīyaṃ vā aditir asyā evainat tvacaṃ karoty avadhūtaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai pratīcīnagrīvaṃ kṛṣṇājinam upastṛṇāti tasmāt pratyañcaḥ paśavo medham upatiṣṭhante pṛthugrāvāsi vānaspatya iti grāvāṇam evainat karoty agner jihvāsi vāco visarjanam ity agner hy eṣā jihvā vāco visarjanaṃ yadā hi paśavā oṣadhīnām aśnanty atha vācaṃ visṛjanta āyuṣe vā ity āyur yajamāne dadhāti bṛhadgrāvāsi vānaspatya iti grāvāṇam evainat karoti devebhyo havyaṃ śamīṣveti devebhya evainat karoti ||
apahataṃ rakṣaḥ || iti rakṣasām apahatyai ||
haviṣkṛd ehi || iti yo devānāṃ haviṣkṛt taṃ hvayati trir hvayati triṣatyā hi devā manor vai śraddhādevasya yajamānasyāsuraghnī vāg yajñāyudhāni praviṣṭāsīt tasyā vadantyā yāvanto 'surā upāśṛṇvaṃs tāvantas tad ahar nābhavann evaṃ vidvān brāhmaṇo bhrātṛvyāṇāṃ madhye 'vasāya yajeta yāvanta evāsya bhrātṛvyā yajñāyudhānām upaśṛṇvanti teṣāṃ teja indriyaṃ vīryaṃ vṛṅkte kuṭarur asi madhujihvas tvayā vayaṃ saṅghātaṃsaṅghātaṃ jeṣmeti saṅghātaṃsaṅghātaṃ vāvaitena yajamāno bhrātṛvyaṃ jayatīṣam āvadorjam āvada rāyaspoṣam āvadety āśiṣam evāśāste
||4.1.6||varṣavṛddham asi prati tvā varṣavṛddhaṃ vetv iti pratiṣṭhityay asnā vai devāḥ paśubhyo rakṣāṃsi niravādayanta tuṣair oṣadhībhyo yad āha parāpūtaṃ rakṣaḥ parāpūtārātir ity etāvataiva yajñasya rakṣāṃsi niravadayate ||
devo vaḥ savitā vivinaktu || iti savitṛprasūta evainān vivinakti ||
suvicā vivicyadhvam || ity āśiṣam evāśāste suphalīkṛtān kuryān medhyān enān yajñiyān karoti triḥ phalīkaroti triṣatyā hi devā adityās tvag asītīyaṃ vā aditir asyā evainat tvacaṃ karoty avadhūtaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai pratīcīnagrīvaṃ kṛṣṇājinam upastṛṇāti tasmāt pratyañcaḥ paśavo medham upatiṣṭhante 'dityāḥ skambho 'sīti śamyām upadadhātīme vai sahāstāṃ te śamyāmātraṃśamyāmātraṃ vyaitāṃ yañ śamyām upadadhāty anayor eva vidhṛtyai dhānyam asi dhinuhi devān ity etasya vai yajuṣo vīryeṇa yāvad ekā devatā kāmayate yāvad ekā tāvad asyā āhutiḥ prathate prathate prajayā paśubhir ya evaṃ veda prāṇāya tvāpānāya tvā vyānāya tveti prāṇam apānaṃ vyānaṃ tān yajamāne dadhāti dīrghām anu prasṛtiṃ saṃspṛśethām āyuṣe vā ity āyur asmin dadhāti mitrasya vaś cakṣuṣāvekṣā iti mitram evainān kurute devo vaḥ savitā hiraṇyapāṇir upagṛhṇātv iti savitṛprasūta evainān upagṛhṇāti
||4.1.7||nirdagdhaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai yad adhastād aṅgāram upavartayaty asmiṃs tena loke jyotir dhatte yad upariṣṭād antarikṣe tenāsā asmā ādityo 'muṣmiṃl loke jyotir bhavaty atho divaivāsmā amuṣmiṃl loke bhavati sarve 'smā ime lokā jyotiṣmanto bhavati ya evaṃ veda trīṇi samīcīnāny upadadhāti trayo vā ime lokā eṣāṃ lokānāṃ dhṛtyay apāgne 'gnim āmādaṃ jahīti ya āmāt kravyāt tam apahatya devayajane yajñiyā upadadhāti dhruvam asi pṛthivīṃ dṛṃheti pṛthivīm eva dṛṃhati dharuṇam asy antarikṣaṃ dṛṃhety antarikṣam eva dṛṃhati dhratram asi divaṃ dṛṃheti divam eva dṛṃhati dharmāsi viśvā viśvāni dṛṃheti diśa eva dṛṃhati prajāpatir vai yat samabhavat sa etāvañśa eva samabhavad ekaṃ vā agre śīrṣṇaḥ kapālaṃ sambhavaty atha dvitīyam atha tṛtīyam atha caturtham atha pañcamam atha ṣaṣṭham atha saptamam athāṣṭamaṃ yad aṣṭā upadadhāty ātmānaṃ vā etad yajamānaḥ saṃskurute taṃ saṃskṛtam amuṣmiṃl loke 'nuparaiti yad aṣṭā upadadhāti gāyatrīṃ tena chanda āpnoti yad ekādaśa triṣṭubhaṃ tena yad dvādaśa jagatīṃ tenātho sarvāṇy eva chandaḥsammitāny upadadhāti ||
citaḥ stha paricitaḥ stha || iti yajuṣmanti karoti vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ bhṛgūṇām aṅgirasāṃ gharmasya tapasā tapyadhvam iti etāsām enāni devatānāṃ tapasā tapati ||
yāni gharme kapālāny upacinvanti vedhasaḥ |
pūṣṇas tāny api vrata indravāyū vimuñcatām || iti yajuṣaiva yujyante yajuṣā vimucyante
||4.1.8||devasya vaḥ savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ saṃvapāmīti savitṛprasūta evaināṃ devatābhiḥ saṃvapati pavitravat saṃvapati haviḥ karoti devo vaḥ savitotpunātv iti savitṛprasūta evainā utpunāty apa upasṛjaty amṛtaṃ vā āpo 'mṛtam eva haviḥ karoti sam āpā oṣadhībhir gachantāṃ sam oṣadhayo rasena saṃ revatīr jagatīr ity anyā vā etāsām anyā jinvanty āpā oṣadhīr jinvanty oṣadhīr apaḥ śivāḥ śivābhiḥ samasṛkṣatāpā ity āpo vai revatīr oṣadhayo madhumatīḥ paśavo jagatīr apa oṣadhīḥ paśūṃs tān asmai saṃsṛjyaikadhā madhumataḥ karoti ||
makhasya śiro 'si || ity āha yajño vai makhas tasya vā etañ śiraḥ krīyate sīdantu viśo janayatyai tveti mithunam eva karoti gharmo 'si viśvāyur gharma gharme śrayasvoru prathasvoru te yajñapatiḥ prathatām iti prathayaty evainaṃ ||
prati prathasva pṛthivīm uta dyām || itīme eva prathayati gharmo vā eṣo 'rdhamāse'rdhamāse pravṛjyate sa īśvaro 'śāntas tejasā yajamānasya paśūn nirdaho yat paryagniṃ karoti paśum eva karoti śāntyā anirdāhāya triḥ paryagniṃ karoti trayo vā ime lokā ebhya evainaṃ lokebhyaḥ śamayati puroḍāśaṃ vā adhiśritaṃ rakṣāṃsy ajighāṃsan sa nāko nāma divi rakṣohāgniḥ so 'smād rakṣāṃsy apāhan yad āha devas tvā savitā śrapayatu varṣiṣṭhe adhi nāke pṛthivyā iti rakṣasām apahatyai śiro vā etad yajñasya yat puroḍāśaḥ keśā vedo yathā śīrṣṇaḥ kapālāny evaṃ kapālāni yathā mastiṣka evaṃ puroḍāśaḥ suśṛtaḥ kāryo medhyatvāya yat puroḍāśaṃ nābhivāsayed āvir mastiṣkaḥ syād yad abhivāsayati tasmād guhā mastiṣkas tvacaṃ grāhayati tasmān mastiṣkaḥ paritato bhasmanābhy·hati tasmān māṃsenāsthi chinnaṃ jvālair abhivāsayati tasmāt keśaiḥ śiraś chinnaṃ yat tvacam agrāhayitvā bhasmanābhivāsayet palitambhāvuko 'dhvaryuḥ syād jvālair abhivāsayaty apalitambhāvuko 'dhvaryur bhavati te vai devās taṃ nāvindan yasmin yajñasya krūram ārkṣyāmahā iti so 'gnir abravīd ahaṃ vastaṃ janayiṣyāmi yasmin yajñasya krūram ārkṣadhvā iti so 'po 'ṅgāreṇābhyapātayat tata ekato 'jāyata dvitīyaṃ tato dvitas tṛtīyaṃ tatas trito yad adbhyo 'dhiniramimīta tad āpeyānām āpeyatvaṃ yad ātmano 'dhiniramimīta tad ātmeyānām ātmeyatvam antarvedi juhoti tad evāvarunddha upariṣṭād abhighārayati śṛtatvāya śṛtakāmā hi devās te devā atimṛjānā āyan sūryābhyudite te 'mṛjata yaṃ suptaṃ sūryo 'bhyudeti sūryābhyuditaḥ sūryābhinimrukte sūryābhinimruktaḥ śyāvadati śyāvadan kunakhini kunakhy agredadhuṣy agredadhuḥ parivitte parivittaḥ parivividāne parivividāno vīrahaṇi vīrahā bhrūṇahanam eno nātyeti
||4.1.9||puroḍāśaṃ : fn emended| ed|: paroḍāśam|
bhasmanābhivāsayet : fn emended| ed|: bhasmanābhivāsayet|
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyām ādadā iti savitṛprasūta evainaṃ devatābhir ādatte sahasrabhṛṣṭiḥ śatatejā iti vajraṃ vā etat saṃśyati bhrātṛvyāya prahariṣyan pṛthivi devayajani mā hiṃsiṣaṃ tā oṣadhīnāṃ mūlam ity oṣadhīnām ahiṃsāyai vrajaṃ gacha gosthānam iti chandāṃsi vai vrajo gosthānaś chandāṃsy evāsmai vrajaṃ gosthānaṃ karoti varṣatu te parjanyā iti parjanyād eva vṛṣṭiṃ vanute badhāna deva savitaḥ śatena pāśaiḥ paramasyāṃ parāvatīti dvau vāva puruṣasya bhrātṛvyau yaṃ dveṣṭi yaś cainaṃ dveṣṭi tā eva badhnāti paramasyāṃ parāvati yo asmān dveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣmas tam atra badhāna so 'to mā mocīty āśiṣam evāśāste drapsas te divaṃ mā skān iti yo vā asyā rasaḥ sa drapsas tam imaṃ prajā upajīvanti tam asyāṃ yachaty askandāya ||
ararus te dyāṃ mā paptat || ity ararur vai nāmāsura āsīt sa pṛthivīm upamrucyāśayat tam indro 'cāyat tam apāraruṃ pṛthivyā adevayajanam ity apāhan sa divam apipatiṣat tam || ararus te dyāṃ mā paptat || iti divaḥ pratyanudata ya evaṃ vidvāṃ stambayajur haraty ebhyo vā etal lokebhyo yajamāno bhrātṛvyaṃ nirbhajati triḥ kṛtvo harati trayo vā ime lokā ebhya eva lokebhyo bhrātṛvyaṃ nirbhajati tūṣṇīṃ caturthaṃ harati yo loko nirukto 'parimitas tasmād bhrātṛvyaṃ nirbhajaty asurāṇāṃ vā iyaṃ pṛthivy āsīt te devā abruvan datta no 'syāḥ pṛthivyā iti te vai svayam eva brūdhvam iti tato vai vasavaḥ prācīṃ diśam udajayan rudrā dakṣiṇām ādityāḥ pratīcīṃ marutā udīcīṃ tato vai devā imām asurāṇām avindanta tato devā asurān ebhyo lokebhyo nirabhajaṃs tato devā abhavan parāsurā yad evam etābhir devatābhir vediṃ parigṛhṇātīmāṃ vā etad yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'syā bhrātṛvyaṃ nirbhajati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati pṛthivyā vai medhyaṃ cāmedhyaṃ ca vyudakrāmat prācīnam udīcīnaṃ medhyam udakrāmad dakṣiṇā pratīcīnam amedhyaṃ prācīm udīcīṃ vediṃ pravaṇāṃ kuryān medhyān enān yajñiyān karoty atho yad evāsyā udghnantaḥ krūram akraṃs tad akrūram akas tañ śamayaty atho medhyasya caivāmedhyasya ca vyāvṛttyai prāñcau bāhū nayaty āhavanīyaṃ tena parigṛhṇāti pratīcī śroṇī gārhapatyaṃ parigṛhṇāti mūlaṃ vai rakṣāṃsy anūtpibanti yan nakhena chindyāt kunakhī syāt sphyena chinatti vajro vai sphyo vajreṇaiva rakṣāṃsi hanti
||4.1.10||yo vai srucāṃ yogam avidvān adhvaryā iti hūtaḥ pratiśṛṇoty ā devatābhyo vṛścate 'paśur bhavaty atha yaḥ srucāṃ yogaṃ vidvān adhvaryā iti hūtaḥ pratiśṛṇoti na devatābhyā āvṛścate paśumān bhavati dyaur juhūr antarikṣam upabhṛt pṛthivī dhruvā diśa ājyadhāny asā ādityaḥ sruvaḥ sa yat || oṃ śrāvaya || ity āha juhvaṃ tena yunakti ||
astu śrauṣaṭ || ity upabhṛtam ||
yaja || iti dhruvām ||
ye yajāmahe || ity ājyadhānīṃ vaṣaṭkāreṇa sruvaṃ juhvā adhi dhruvām abhighārayati dhruvāyā adhi juhvam asau hy asyai prayacchatīyam amuṣyai santatam asmā annādyam avyavachinnaṃ pradīyate 'smiṃs ca loke 'muṣmiṃś ca pūrvāsya janatāmāyataḥ kīrtir āgachati ya evaṃ veda
||4.1.11||ghṛtaṃ ca vai madhu ca prajāpatir āsīd yato madhv āsīt tataḥ prajā asṛjata tasmān madhoḥ prajānanam asti tasmān madhunā na pracaranti yātayāmaṃ hi tad ājyena pracaranty ayātayāmaṃ vā etat prājāpatyaṃ ghṛtam ayātayāmā devānāṃ prajāpatir gārhapatye 'dhiśrayati patny avekṣate 'nvārambho vā eṣa yajñasya patnyā yajñam enām anvārambhayaty atho yat patnī yajñe karoti mithunaṃ vā etat kriyate prajātyay amedhyaṃ vā etad ayajñiyaṃ yat patny avekṣata āhavanīye 'dhiśrayati punāty evainān medhyam enad yajñiyaṃ karoti sphyasya vartma sādayati rakṣasām apahatyai devas tvā savitotpunātv iti savitṛprasūta evainad utpunāti havir asi vaiśvānaram iti dvādaśaitā vyāhṛtayo dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsareṇa vā etat teja indriyaṃ vīryaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkta ubhayato vaiśvānaraṃ bhavaty ubhayato vaiśvānaraṃ hy etan niṣṭejā asya nirvīryo bhrātṛvyo jāyate 'tho mṛdhratara eva bhavati devāś ca vā asurāś ca saṃyattā āsan sa indra etam avakāśam apaśyat tenāsurān abhyabhavad abhi bhrātṛvyaṃ yajñena bhavati ya evaṃ vidvān yajata ājyenānyāni havīṃṣy abhighārayanti kenājyam iti brahmavādino vadanti satyena vā ājyam abhighṛtaṃ yad āha satyena tvābhighārayāmīti cakṣur vai satyaṃ cakṣur yajamānaḥ pradadhāti sammīlyaitad yajur vadati na cakṣuḥ pradadhāty ājyaṃ vai yajño yajñas viṣṇuḥ ||
idaṃ viṣṇur vicakrame tredhā nidadhe padā |
samūḍham asya pāṃsure || iti yad odanapacane 'dhiśrityātha gārhapatye 'thāhavanīye 'dhiśrayaty etad vāva tat trir viṣṇur vikramate pratyuṣṭaṃ rakṣā iti rakṣasām apahatyai srucaḥ sammārṣṭi punāty evainā medhyā enā yajñiyāḥ karoti ||
aniśitāḥ sapatnakṣayaṇīḥ | ity aniśitā hy etāḥ sapatnakṣayaṇīḥ sruvaṃ sammārṣṭi pumāṃsaṃ vā āsāṃ tad agre saṃśyaty atha juhvam athopabhṛtam atha dhruvām asā ādityaḥ sruvo dyaur juhūr antarikṣam upabhṛt pṛthivī dhruvemān vā etal lokān yathāpūrvaṃ sammārṣṭy ebhyo lokebhya ātmānaṃ paridatte 'hiṃsāyai juhvam agre sammārṣṭy ātmā vai juhūr ātmānam evopaity athopabhṛtaṃ prajā vā upabhṛt prajām evopaiti pareva hy ātmanaḥ prajātha dhruvāṃ paśavo vai dhruvā paśūn evopaiti para iva hi prajāyāḥ paśavo yad uttānāḥ sammṛjyād apratiṣṭhāyukaṃ retaḥ syād yan nīcīr apratiṣṭhāyukaṃ retaḥ syāt tiraścīḥ sammārṣṭi tiryag vai retaḥ sicyate pratiṣṭhāyukaṃ reto bhavati yad agreṇa mukhaṃ daṇḍaṃ ca sammṛjyād rakṣobhyaś cābhuvebhyaś ca samadaṃ dadhyād agreṇa mukhaṃ sammārṣṭi jaghanena daṇḍaṃ na rakṣobhyaś cābhuvebhyaś ca samadaṃ dadhāty antarato juhvaṃ prācīṃ sammārṣṭi bahiṣṭāt pratīcīṃ bahiṣṭād upabhṛtaṃ prācīm antarataḥ pratīcīṃ sarvataḥ samāhārya dhruvāṃ prāṇān evāsya yathāpūrvaṃ kalpayati yajamānadevatyā vai juhūr bhrātṛvyadevatyopabhṛc catur gṛhṇañ juhvāṃ bhūyā ājyaṃ gṛhṇāty aṣṭau gṛhṇann upabhṛti kanīya upastiṃ bhrātṛvyam akṛta
||4.1.12||ātmānaṃ : fn emended| ed|: ātmāna|
samāhārya : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
bahvīr āsādayed yāvatīr vai prokṣaṇīr āsādayati tāvatīr asyāmuṣmiṃl loka āpas tasmād bahvīr āsādyā agner medhyo 'pākrāmat sa kṛṣṇo bhūtvā vanaspatīn prāviśad yad āha kṛṣṇo 'sy ākhareṣṭhā agnaye ghṛtaṃ bhaveti tam eva medham avarunddhe vedir asi barhiṣe tvā juṣṭaṃ prokṣāmīti prajā vai barhiḥ pṛthivī vedir asyāṃ vā etat prajā svagākaroti yad upariṣṭāt prokṣyādhastāt prokṣati tasmād upariṣṭād vṛṣṭād adhastād oṣadhayo jāyante |
ūrjā pṛthivīṃ yachata | ity asyām ūrjam adhāt tasmād imāṃ prajā upajīvanti viṣṇoḥ stupo 'sīti mukhataḥ prastaraṃ gṛhṇāti mukhyam enaṃ tena śīrṣaṇyaṃ karoti yāvad dhastena paryāpnuyāt tāvantaṃ gṛhṇīyād akṣodhuko yajamāno bhavati nordhvam unmṛjyād yad asya vittaṃ vedyaṃ tat pramṛjyān nāvācīnam avamṛjyād yad enam āgamiṣyat tat pratinudeta na vidhūnuyāt prajāṃ paśūn vidhūnuyād yad upatiṣṭhet tad upasaṅgṛhṇīyād yathāśitāyopacinoty evam eva tad dakṣiṇataḥ śulbaṃ stṛṇāti tasmād dakṣiṇato nīvīr uru prathasvorṇamradam iti prathayaty evainat svāsasthaṃ devebhyā iti devebhya evainat karoti prastaraṃ dhārayan paridhīn paridadhāti svayaṃ vā etad yajamāna ātmānaṃ paridhatte 'hiṃsāyai na purastāt paridadhāty udyan vā asā ādityo rakṣāṃsy apāhatodyann evāsmā asā ādityo rakṣāṃsy apahanty ūrdhve samidhā ādadhāty upariṣṭād asmāt tena rakṣāṃsy apahanti dve ādadhāti mithunatvāya vidhṛtī sthā iti vidhṛtī evaine karoti ||
adityās tvopasthe sādayāmi || itīyaṃ vā aditir asyām evainam asīṣadad vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ sado 'sīty etā vā etām agre devatām abhyajayaṃs tābhya evainat sadaḥ karoti dyaur asi janmanā juhūr nāma priyā devānāṃ priyeṇa nāmnā dhruve sadasi sīdety etad vā āsāṃ priyaṃ nāma yad ghṛtavat tad evāvarunddhe tā viṣṇo pāhi pāhi yajñaṃ pāhi yajñapatiṃ pāhi māṃ yajñanyam iti yathāhaiṣa te bhāgas taṃ rakṣasvety evaṃ vā etad viṣṇum āhaitat tā ājyaṃ tad rakṣasveti vedir devebhyo 'pākrāmat tāṃ devā vedenāvindaṃs tad vedasya vedatvaṃ strī vediḥ pumān vedo yad vedena vediṃ sammārṣṭi mithunatvāya santatam āhavanīyāt stṛṇann eti yajñasya santatyai taṃ santatam uttare 'rdhamāse 'bhiyajate vanaspatīnāṃ vā eṣa pariveṣṭā yad upaveṣa ṛddhā asya veśā bhavanti ya evaṃ veda purastāt pratyañcam upahanti tasmāt pratīcīnāvasitā veśāḥ sthavimata upahanty anativādina enaṃ veśā bhavanti sarvasmai vai yajñe krīyate sarpo vā upaveṣo valmīka utkaro yad upaveṣam utkara upahanti tasmāt sarpāṇāṃ valmīko gṛhāḥ
||4.1.13||yathāhaiṣa : fn emended| ed|: yathāhaiṣa|
bhuvanam asi || iti bhūtim āśāste ||
viprathasva || iti prathayaty evainad ita indras tiṣṭhan vīryam akṛṇod devatābhiḥ samārabhyety ato hīndras tiṣṭhan vīryam akṛṇod devatābhiḥ samārabhya ||
juhv ehy agniṣ ṭvā hvayati devān yakṣyāvo devayajyāyay upabhṛd ehi devas tvā savitā hvayati devān yakṣyāvo devayajyāyai || iti na vā ete aviduṣā svādāne iva varuṇapāśān hy ākrāmaty etābhir ene devatābhir ādatte varuṇapāśānām anākramāya viṣṇoḥ kramo 'sīty atikrāmati yajñasyānavakrāmāyordhvo adhvaro divispṛg ahruto yajño yajñapater ity ṛjum ūrdhvam āghāram āghārayati yajñasyāhūrchāyendravānt svavān iti sendraṃ yajñam akṛtātho indriyaṃ tenāvarunddhe ||
vasumatas te chāyām upastheṣam || ity agnir vai vasumān agner eva chāyām upatiṣṭhata ṛjum ūrdhvam āghāram āghārayet prāṇo vā āghāraḥ sarvam āyur yajamāna eti yaṃ dviṣyāt tasyāghārya kṛdhu chindyāt prāṇam asya chinatti tājak pramīyate śiro vā etad yajñasya yad āghāra ātmājyaṃ yad āghāram āghāryopabhṛtā samañjyāñ śiro yajñasya prachindyād ājyadhānyā samanakti || samaktam agninā haviḥ samaktaṃ haviṣā ghṛtam || ity ātman yajñasya śiraḥ pratyadhād atho mana eva yajñe pratidadhāti stanaṃ staninīḥ prajā upajīvanti kim astanā iti brahmavādino vadanty aptubhī rihāṇā vyantu vayā ity etad vāva tā upajīvanti vaśā pṛśnir bhūtvā maruto gacheti maruto vai vṛṣṭyā īśate te 'smai vṛṣṭiṃ ninayanti tato no vṛṣṭyāvateti marudbhya eva vṛṣṭiṃ vanute cakṣuṣpā agne 'si cakṣur me pāhīti cakṣur evāsya pāti śrotrapā agne 'si śrotraṃ me pāhīti śrotram evāsya pāti tanūpā agne 'si tanvaṃ me pāhīti tanvam evāsya pāti yan me agna ūnaṃ tanvas tan mā āpṛṇety āśiṣam evāśāste ||
yaṃ paridhiṃ paryadhatthā agne deva paṇibhir vīyamānaḥ |
taṃ ta etam anu joṣaṃ bharāmi ned eṣa yuṣmad apacetayātai || iti yajuṣaiva yujyante yajuṣā vimucyante saṃsrāvabhāgāḥ stheṣā bṛhantā iti paridhīn prahṛtyābhijuhoty agnayo vā ete tān prīṇāti tāñ śamayati bhāgadheyena brahmavādino vadanti sa tvā adhvaryuḥ syād yo yato yajñaṃ prayuṅkte tat pratiṣṭhāpayatīti devā gātuvido gātuṃ vittvā gatum ita manasaspate sudhātv imaṃ yajñaṃ divi deveṣu vāte dhāḥ svāhety ato vā adhvaryur yajñaṃ prayuṅkte tad evainaṃ pratiṣṭhāpayati
||4.1.14||