caturthakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
caturthakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
kāmyāyai svāhā śravyāyai svāhelāndāyai svāhā || iti goṣṭho vai nāmaiṣa lakṣmīḥ sve vā etad goṣṭhe yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkta etair vai te tā avṛñjata tair evainā vṛṅkte saṃśṛṅgī bhavati paśūnāṃ parigṛhītyai yo vai cakṣuṣo vibhaktiṃ veda cakṣuṣmān ha bhavati nainaṃ cakṣur jahāti yad divā paśyāmas tad devānāṃ cakṣuṣā paśyāmo 'sau vā ādityo devānāṃ cakṣuḥ paśyan ha vai devatrā karoti pra devayānaṃ panthāṃ jānāti ya evaṃ veda yaj jyotsnāyāṃ paśyāmas tat pitπṇāṃ cakṣuṣā paśyāmaś candramā vai pitπṇāṃ cakṣur na ha vā enam amuṣmiṃl loke cakṣur jahāti pra pitṛyāṇaṃ panthāṃ jānāti ya evaṃ veda yat tamisnāyāṃ paśyāmas tan manuṣyāṇāṃ cakṣuṣā paśyāma etāvad vāva naḥ svaṃ cakṣur na ha vā enam asmiṃl loke cakṣur jahāti sarvam āyur eti ya evaṃ veda yad agner ante paśyāmas tad asurāṇāṃ cakṣuṣā paśyāma uc ca vā eṣa dīpyate nisvariṣyati dīpyamānaṃ bhrātṛvyasya gṛhād dhared rayim evāsya puṣṭiṃ haraty ā tu sūryasyodetor jāgṛyād yat svapnād ārtim ārchet taj jāgaritavyaṃ rayim eva puṣṭim anujāgarti
||4.2.1||nisvariṣyati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk| ed|: ni ca riṣyati|
svapnād : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yo vā iḍāṃ dhenuṃ veda sarvā ha vā asmai diśo dhenavo bhavanti sarve pratijanā danakāmās tām iṣvāśanīr āmitraśocanir vidāñcakāra tasmai sarvā diśo dhenavo 'bhavant sarve pratijanā dānakāmās tasmāt sa sarvaiḥ pratijanair vyavahatopajanant sant sarvā hy asmai diśo dhenavo 'bhavant sarve pratijanā dānakāmās tad ya evaṃ veda sarvā evāsmai diśo dhenavo bhavanti sarve pratijanā dānakāmās tasyā vā iyam eva pādo 'ntarikṣaṃ pādo dyauḥ pādaḥ samā pādo 'tho āhuḥ kṛṣiḥ pādā iti tena prati tvadānīṃ tiṣṭhati na tvadānīṃ yadā susasyaṃ bhavaty atha pratitiṣṭhati yadā na sasyaṃ bhavaty atha na pratitiṣṭhati bhavati ha vā asya sasyaṃ nasya sasyaṃ vyṛdhyate ya evaṃ veda tasyā vā ada eva pṛṣṭham antarikṣam ātmeyam uro diśaḥ pārśve samudrau kukṣī asā ādityaḥ śiro 'gnir āsyaṃ vātaḥ prāṇo gāyatry abhidhānī sarvam āyur eti ya evaṃ vedodhar uttaravediḥ pavamāno vatsa eṣa vā enāṃ prastauti prattān ha vā imāṃl lokān duhe ya evaṃ veda bṛhadrathantare dvau stanau vāmadevyaṃ ca yajñāyajñiyaṃ ca dvav oṣadhīr eva devebhyo rathantareṇāduha paśūn bṛhatāpo vāmadevyena yajñaṃ yajñāyajñiyena tad ya evaṃ vedauṣadhīr evāsmai rathantareṇa duhe paśūn bṛhatāpo vāmadevyena yajñaṃ yajñāyajñiyeneḍā vā idaṃ sarvaṃ sa sahasraṃ paśūn prāpa pra sahasraṃ paśūn āpnoti ya evaṃ veda
||4.2.2||yatra prācīnapravaṇaṃ samūlaṃ bhūmyā syāt tad upodaye sūryasya hastā avanijya darbhastamba udaśarāvaṃ ninayet kāmaṅkāmaṃ mā āvartaya || iti kāmenaivāsmai kāmam āvartayati yatkāmo bhavati yo vai kāmaṃ sākṣād veda tājag gha vā enaṃ sa kāmā āgachati yatkāmo bhavati paśuṣu vā asmākaṃ kāmaḥ paśūnām oṣadhīṣv oṣadhīnām apsv oṣadhīr eva kāmena samasrāṭ tā asmai kāmaṃ samardhayanti yatkāmo bhavaty āpa evāsyā vā eṣa vavrir utsṛṣṭaś carati lomaśo lomaśāyās tasmād eṣā śāśvasaty ety agnir hy asyā āsyaṃ vātaḥ prāṇo yatra gobhiḥ saṅgacheta tad brūyāt ||
eṣā : fn ed|: erṣā|
praśastāḥ stha kalyāṇyaḥ || itīyaṃ vā eṣemāṃ vā etat sabhāgayaty atrāsukā asmāt paśavo bhavanti ya evaṃ veda devāś ca vā asurāś cāspardhantāditir deveṣv āsīt kustāsureṣu te devā amanyanta yady abhijeṣyāmaḥ kustāyāḥ śirā āhaniṣyāmā iti yady abhijeṣyāmā ity asurā amanyantādityāḥ śirā āhaniṣyāmā iti tāṃ devā abhijityāghnata yasya vai jitaṃ yasya vijitaṃ tasyaiṣā gṛhe hanyata eṣā vai kṣut kṣudhaṃ vā etad dhate tad ya evaṃ vidvān ekāṣṭakāyāṃ gāṃ hate saṃvatsarāyaiva kṣudhaṃ hate prajāpatir vā eka āsīt so 'kāmayata bahum anu syāṃ prajāyeyeti sa ātmānam aiṭṭa sa mano 'sṛjata tan mana ekadhāsīt tad ātmānam aiṭṭa tad vācam asṛjata sā vāg ekadhāsīt sātmānam aiṭṭa sā virājam asṛjata sā virāḍ ekadhāsīt sātmānam aiṭṭa sā gām asṛjata sā gaur ekadhāsīt sātmānam aiṭṭa seḍām asṛjata seḍaikadhāsīt sātmānam aiṭṭa semān bhogān asṛjata yair asyā idaṃ manuṣyā bhuñjata ete vā asyā bhogāḥ sarvair ekāsyā bhogaiḥ sarvaiḥ kāmair bhuṅkte ya evaṃ veda gaur vai vāg gaur virāḍ gaur iḍā gauḥ khalv eva gaur gaur idaṃ sarvaṃ sarvā ha vā enam etāḥ śrayante ya evaṃ veda yad vai tad ātmānam aiṭṭa seḍābhavat tad iḍāyā idātvaṃ sa yas tad iḍāyā iḍātvaṃ vedeṭṭe ha vai svam ātmānaṃ bhūtyai
||4.2.3||yā rohiṇī tām aruṇā tāṃ gaurī tāṃ babhrūḥ ||
tad indrā udājata vasur nāma rūpaṃ paśūnām ||
vindate vasu na vasu ruṇaddhi ya evaṃ veda yā śitipṛṣṭhā tāṃ mandis tāṃ menī tāṃ śabalī tāṃ śitibāhus tāṃ śuddhavālā ||
tad bṛhaspatir udājateḍā nāma rūpaṃ paśūnām ||
bahvīr ha vā enam iḍāḥ śrayante ya evaṃ veda yā pṛṣatī tāṃ piśaṅgī tāṃ sāraṅgī tāṃ kalmāṣī tāṃ pṛśnis tāṃ śvetā ||
tan marutā udājanta jyotir nāma rūpaṃ paśūnām ||
jyotiṣmān bhavati ya evaṃ veda yā surūpā tāṃ śyātā tāṃ śyenī tāṃ kṛṣṇā ||
tat prajāpatir udājatāyur nāma rūpaṃ paśūnām ||
āyuṣmān bhavati ya evaṃ veda catasraḥ prathamāś catasra uttamā dviḥ ṣaṇ madhyatas tā dvir daśa daśākṣarā virāḍ vairājāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe ||
vasvyai hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastād bahiḥpavamānasya vadet ||
iḍāyai hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastād ājyānāṃ vadet ||
jyotiṣe hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastān mādhyandinasya pavamānasya vadet ||
āyuṣe hiṅkuru tasyai prastuhi tasyai me 'varuddhyai || iti purastād ārbhavasya pavamānasya vadet ||
yajño vai paśūnām āyatanaṃ sve vā etad āyatane yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkte 'napakrāmukā asmāt paśavo bhavanti
||4.2.4||vasīyasy ehi śreyasy ehi bhūyasy ehi cittā ehi dadhṛṣy ehīḍā ehi sūnṛtā ehi cid asi manāsi dhīr asi vasvī rantiḥ sumanāḥ ||
sūnari viśvā tvā bhūtānuprāṇantu viśvā tvaṃ bhūtānuprāṇa bhūyasy āyur asīṣṭir asi sarūpavarṣā ehi ||
emām anu sarpatemau bhadrau dhuryā abhi |
nīva śīrṣāṇi mṛḍhvam ||
sā naḥ supratūrtiḥ priyā naḥ suhār ṇaḥ priyavanir maghavanir antā ehi juṣṭā ehīdā ehy aditā ehy upahūta upahavaṃ te 'śīya suhavā nā ehi saha rāyaspoṣeṇa devīrdevīr abhi mā nivartadhvam ||
syonā syonena ghṛtena mā samukṣata ||
name tad upadambhiṣar dhṛṣir brahmā yad dadau |
samudrād udajani vaḥ srucā ||
vār agre viprasya tiṣṭhati śṛṅgebhir daśabhir diśam
||4.2.5||vasīyasy ehīti brahma vai vasīyo brahma vā etad atyāhvayati śreyasy ehīti kṣatraṃ vai śreyaḥ kṣatraṃ vā etad atyāhvayati bhūyasy ehīti viḍ vai bhūyasī viśaṃ vā etad atyāhvayati cittā ehīti mano vai cittaṃ mano vā etad atyāhvayati dadhṛṣy ehīti vāg vai dadhṛṣi vācaṃ vā etad atyāhvayatīḍā ehīti paśavo vā iḍā paśūn vā etad atyāhvayati sūnṛtā ehīty annaṃ vai sūnṛtānnaṃ vā etad atyāhvayaty etā vai sapta devagavyas tāḥ krīto vaitahotro vidāñcakāra tābhir adaḥ kurūṇāṃ kaunte paśūn atyāhvayat tāḥ kuravo brāhmaṇeṣv anvaichaṃs tāḥ kumāravatyāśvadakṣiṇā avindan so 'bravīn mā sūrkṣyataitābhir vā aham etā atyāhvayiṣyāmītarābhir itarā yāni khalu vā etāsāṃ priyāṇi dhāmāni tāni krīto na vedeti sa saṃyatte saṅgrāme chadirdarśa etābhir evaitā atyāhvayiṣyāmītarābhir itarā yataratra khalu vā etā atyāhūyante tat paśavo 'bhisaṅkrāmanti yatra paśavas tad devā yatra devās tad indro yatarān vā ete 'bhisaṅkrāmanti te jayanti jayati saṅgrāmam
||4.2.6||sā vai sṛṣṭobhayān devamanuṣyān atyamanyata tāṃ devā darśapūrṇamāsābhyām upaprāstṛṇata tāṃ vā etad āpnuvan yad iḍāṃ tāṃ vā etad āptvā haranto manyante yad iḍām upahvayante yarhi tūṣṇīm upahvayeta tarhy etāḥ sapta vaded yarhy uccais tarhy uttarāḥ sapta dhāmadhām āsāṃ varṇaṃvarṇam upagachaty ā ha vā enam apratikśātaṃ gachati ya evaṃ veda yatra samūlā oṣadhīr upagachet paśūn vā tad etā eva sapta vaded dhāmadhām āsāṃ varṇaṃvarṇam upagachaty ā ha vā enam apratikśātaṃ gachati ya evaṃ veda sapta sthāvīryeṇa yājayed yasya sapta sthavirāś caramā antamā syur vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsmā atyāhvayati yo vaiśyaḥ śūdro vā bahupuṣṭaḥ syāt tasya gavāṃ sāṇḍaṃ vatsataram apagamayeta ||
samūlā : fn emended| ed|: sa mūlā
sthāvīryeṇa : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
caramā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
apagamayeta : fn emended| ed|: apamayeta| cf| mānśs|9|5|5|21|
ilāndāḥ stha || iti ilāndā hi paśavaḥ pūṣṇo nakṣatraṃ poṣayiṣṇu || iti viśyeṣu vā etac carati pūṣṇo nakṣatraṃ poṣayiṣṇu tad evāpadhāpayate tam apākurvīta ||
āyur me dā varco me dā rayiṃ me dāḥ puṣṭiṃ me dāḥ || iti rayim evāsya puṣṭiṃ harati tam ito 'bhisṛjyātheto 'tyāhvayed vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsyā atyāhvayati nāsya kiñcanodaśiṣad grāmakāmaṃ yājayet sārasvata ṛgbhyāṃ saṃvatsaro vai sarasvān saṃvatsareṇaivāsmai grāmaṃ cyāvayati vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsyā atyāhvayati paśukāmaṃ yājayet sārasvata ṛgbhyāṃ saṃvatsaro vai sarasvān saṃvatsareṇaivāsmai paśūṃś cyāvayati vasīyasy ehi śreyasy ehīty etadetad evāsmā atyāhvayati sarvāsāṃ dugdhe catuḥśarāvam odanaṃ paced brāhmaṇebhyaḥ paśukāmo yac catuḥśarāvo digbhya evāsmai tena paśūn avarunddhe yad brāhmaṇebhyo brahmaṇas tena na chinnaṃ deyaṃ paśukāma iva hy eṣa vāso hiraṇyaṃ vā deyam ījānasyāsya paśavo bhūyāṃso bhavanti
||4.2.7||prajāpatir vai na vyāharat sa ātmany eva puṇyam āyachad ātmanaḥ puṇyaṃ na niravadad etad vai tad yajur vadan nānyathā brūyāt ||
puṇyaṃ praśastam || iti brūyād ātmany eva puṇyaṃ yachaty ātmanaḥ puṇyaṃ na nirvadati yām adānīyāya dadāti tām asya paśavo 'nvapakrāmanti yadi manyetādānīyāyādām ity etad eva yajur vaden name tad upadambhiṣar dhṛṣir brahmā yad dadā iti tad evaitenāpūrayati tad āpyāyayati samudra iva ha vā asya vyacya māno na kṣīyate ya evaṃ veda ||
māno : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
vīravatīr bhūyāsta yā no vīravato 'karta || iti pumāṃsaṃ jātam abhimantrayeta ||
bhūyasīr bhūyāsta yā no bhūyaso 'karta || iti striyaṃ jātām ||
annādā bhūyāsta ye no 'nnādān akarta || iti balihṛto 'bhimantrayeta ||
bhūyāṃso bhūyāsta ye no bhūyaso 'karta || iti sabhāsadaḥ pādau pratyavahared ete vai paśava upopa ha vā enaṃ paśavo yanti nāpayanti ya evaṃ veda ||
puṇyā puṇyam asūc citrā citram asūd aiḍo me bhagavo 'janiṣṭhā maitrāvaruṇa ūrjā me bhagavaḥ saha janiṣṭhāḥ saṃvidaṃ me vinda || iti pumāṃsaṃ jātam abhimantrayetorjaivāsmai saha jāyate gachati paśūnāṃ saṃvidam ||
aiḍo : fn emended| ed|: daiḍo
puṇyā puṇyām asūc citrā citrām asūd aiḍī me bhagavaty ajaniṣṭhā maitrāvaruṇī rāyaspoṣeṇa me bhagavatī saha janiṣṭhā jñātraṃ me vinda || iti striyaṃ jātāṃ rāyaspoṣeṇaivāsmai saha jāyate gachati paśūnāṃ jñātraṃ ye prācīnam ekāṣṭakāyā jāyante pūrvasya te sasyasyottamā ye pratīcīnam aparasya te sasyasya prathamās tān ubhayānt sahābhimantrayetobhayān enānt sahāvarunddhe
||4.2.8||aiḍī : fn emended| ed|: daiḍī
yo vai śaktiṃ veda sa tañ śaknoti yañ śikṣatīyaṃ vai śaktir yo vā asyā bhūyiṣṭhabhāg bhavati sa tañ śaknoti yañ śikṣati bhūyiṣṭhabhāg gha vā asyā bhavati ya evaṃ veda paśavo vai śaktir yo vai paśūnāṃ bhūyiṣṭhabhāg bhavati sa tañ śaknoti yañ śikṣati bhūyiṣṭhabhāg gha vai paśumān bhavati ya evaṃ veda tasyā vrataṃ na hateti brūyāt ||
kuruta iti brūyān nāntarvatnīti brūyād vijanyā iti brūyād bhuvanam asi sahasram indrāya tvā sṛmo 'dadāt || iti sṛmo vai nāmāsura āsīt tasyeyaṃ pṛthivī paśubhiḥ pūrṇāsīt tān indro 'vṛṅkta tasmād āhur aindrāḥ paśavā iti yāvatīnām idaṃ karomi bhūyasīnām uttarāṃ samāṃ kriyāsam || iti gavāṃ lakṣma kuryād bhūyasīnām evottarāṃ samāṃ karoti paśavo vai sṛṣṭā ekaikaṃ nakṣatram upātiṣṭhanta tena prājāyanta na bhūmānam agachaṃs tasmād yat kiñca paśūnāṃ kurvīta tad revatyāṃ kurvītopa hy enaṃ paśavas tiṣṭhanti prāsya paśavo bhavanti ya evaṃ veda yasya dakṣiṇataḥ pratibhinnaṃ dakṣiṇata upāścarat tat tvaṣṭur lakṣma devalakṣmaṃ yajñiyaṃ yajñakāmaḥ kurvītopa hy enaṃ yajño namati yasyobhayataḥ pratibhinnam ubhayata upāścarat tad gāyatraṃ lakṣma paśavyaṃ paśukāmaḥ kurvīta paśumān bhavati yasyobhayataḥ pratibhinnam ubhayata upāścarat tat traiṣṭubhaṃ lakṣma pūtasya rūpaṃ pratiṣṭhākāmaḥ kurvīta gachati pratiṣṭhāṃ vasiṣṭhasya sthūṇākarṇyo vasiṣṭho vai rayim apaśyat tām ātmann adhatta yat sthūṇākarṇīḥ kurute paśuṣv eva rayiṃ dhatte jamadagneḥ karkarikarṇyo jamadagnir vai puṣṭim apaśyat tām ātmann adhatta yat karkarikarṇīḥ kurute paśuṣv eva puṣṭiṃ dhatte 'surāṇāṃ sāsnākṛtyaḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti kṣipraṃ parābhavanty amedhyāḥ karṇāḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti yajñas tv enān anūpanamatīva nirṛtyāḥ chidrakarṇyo yac chidrakarṇīḥ kurvīta nirṛtir asya paśor nigṛhṇīyān na prachindyā karṇyaḥ kāryā na dātrākarṇyaḥ parācīnam iva hi tan nivṛttam agastyasya viṣṭyakarṇyaḥ kaśyapasya kambunyuddhatā indrasyāklastā atho āhuḥ prajāpater ity ubhayaṃ jyeṣṭhalakṣmaṃ jyaiṣṭhyakāmaḥ kurvīta pra samānānāṃ jyaiṣṭhyam āpnoti prajāpatiḥ paśūn asṛjata sa vā asṛg eva nāsṛjatāsṛṣṭaṃ vā etat tad asno 'sṛktvaṃ krūraṃ paśūnāṃ kārṣyā iti vai so 'sṛg nāsṛjata krūraṃ vā eṣa paśūnāṃ kurute yo 'kṣṇute yad akṣitās tenākṣitā atha yad anakṣitā iti śrūyante tenākṣitās tad āhur na vā etam etā amutrāgachanti yā anakṣitā iti tasmād akṣitavyā na tejanenākṣṇuyād vajro vai tejanaṃ yat tejanenākṣṇuyād vajreṇa paśūn arpayen na śyāmenāyasā krūraṃ tad aśāntam ikṣukāṇḍam apsu vāsayitvā tenākṣitavyās tad dhi śivaṃ tañ śāntam atho āhur lohitenāyaseti tad dhi śivaṃ tañ śāntam
||4.2.9||kambunyuddhatās : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
iha prajā viśvarūpā ramantām asmin goṣṭhe viśvabhṛto janitrīḥ |
agniṃ kulāyam abhi saṃviśantīḥ samāsṛjantu payasā ghṛtena ||
iti gāḥ sāyam āyatīr abhimantrayetāgnir vā etāsāṃ yonir agniḥ kulāyaṃ sva evainā yonau sve kulāye saṃveśayati nāsya paśavo naktam ārtim ārchanti ya evaṃ veda ||
saṃ vaḥ sṛjatv aryamā saṃ pūṣā saṃ bṛhaspatiḥ |
sam indro yo dhanañjayaḥ |
sañjagmānā avihrutā asmin goṣṭhe purīṣiṇīḥ |
svāveśā nā āgata ||
pūṣā : fn emended| ed|: poṣā|
iti gāḥ saṃsṛjed yā asya purā syur yāś cānyato vindeta paśavo vai ghṛtam agnī rudro yaj juhuyād rudrāyāsya paśūn apidadhyāt tat saṃsṛjyā evobhayīr ha bhūyasīr bhavanti saṃ vaḥ sṛjatv aryameti yajño vā aryamā yajñenaivaināḥ saṃsṛjati saṃ pūṣeti puṣṭir vai pūṣā puṣṭyaivaināḥ saṃsṛjati saṃ bṛhaspatir iti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivaināḥ saṃsṛjati sam indro yo dhanañjaya itīndriyaṃ vā indra indriyeṇaivaināḥ saṃsṛjati revatī tantiḥ pṛthivī mātā revatīr āpā oṣadhayaḥ ||
tā no hinvantu sātaye dhiye juṣe ||
iti tantiṃ vitanuyāt tām anumṛjyāt || rayyā tvā puṣṭyānumārjmi || iti rayyaivaināṃ puṣṭyānumārṣṭi tasyā vrataṃ na riktā syān noparyupari sañcareyur nābhivarṣen nābhitaped etad vai basto rāmakāyano vidāñcakāra tantyā vitananaṃ sa sahasraṃ paśūn prāpa pra sahasraṃ paśūn āpnoti ya evaṃ veda ||
pitā vatsānāṃ patir aghnyānām utāyaṃ pitā mahatāṃ gargarāṇām |
retodhāṃ tvā yaśodhāṃ rāyaspoṣāyotsṛjet ||
ity ṛṣabhasya karṇa utsṛjamāno vaded retodhām evainaṃ yaśodhāṃ rāyaspoṣāyotsṛjate yo vaiśyaḥ śūdro vā bahupuṣṭaḥ syāt tasya gavāṃ goṣṭhād ekaviṃśatiṃ śakāny āhṛtyaikaviṃśatim āhutīr juhuyād ekaviṃśatir vai manuṣyalokā manuṣyalokebhya evāsmai paśūn avarunddha etair eva juhuyāt gonāmair agretvaryā gorbhasadi paśukāmo mukhaṃ vā eṣa paśūnāṃ mukhata evāsmai paśūn ninayati
||4.2.10||yāsām indra udājata vasu nāma rūpaṃ paśūnām uṣasaṃ dhāma paśyamānaḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyāt ||
yāsāṃ bṛhaspatir udājateḍā nāma rūpaṃ paśūnāṃ saṅgavaṃ dhāma paśyamānaḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyāt ||
yāsāṃ maruta udājanta jyotir nāma rūpaṃ paśūnāṃ madhyandinaṃ dhāma paśyamānāḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyāt ||
yāsāṃ prajāpatir udājatāyur nāma rūpaṃ paśūnām aparāhṇaṃ dhāma paśyamānaḥ || tāsām ayaṃ yonir ayaṃ goṣṭha iha rayiḥ puṣṭiḥ || svāhā || iti juhuyād etāni vā ahno rūpāṇy eteṣu vā ahno rūpeṣu devāḥ paśūnāṃ rūpāṇy avṛñjata tad eteṣv evāhno rūpeṣu yajamāno bhrātṛvyasya paśūn vṛṅkte ghṛtena juhoti paśavo vai ghṛtaṃ paśubhir eva paśūn vṛṅkte tan na sūrkṣyaṃ prātar evāntargoṣṭhāsu goṣu hotavyaṃ sarvā enāḥ sahāvarunddha etair eva juhuyād goṣv ākṛtāsu yonito vā etat paśūn agrahīd apihīnāḥ paripariṇas kṛṇvanty etair eva juhuyāt saṅgrāme 'thāśvān abhimantrayeta ||
mitrabhṛtaḥ kṣatrabhṛtā ojobhṛto balabhṛto vayaṃ jayema vayaṃ sahema vayaṃ bhavema vayaṃ puṣema ||
iti jayati saṅgrāmam ||
rohiṇīr vo vṛñje gāyatreṇa chandasāruṇā vo vṛñje traiṣṭbhena chandasā gaurīr vo vṛñje jāgatena chandasā babhruvo vo vṛñjā ānuṣṭubhena chandasā garbhān vo vṛñje vṛñje pāṅktena chandasā rūpāṇi vo vṛñje śākvareṇa chandasā sarvān vo vṛñje 'nāptena chandasā tat sapta saptapadā śakvarī śākvarāḥ paśavaḥ paśūn evāvarunddhe gāyatrī prathamā gāyatry uttamā tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ tejasā ca vāvāsmā etad brahmavarcasena cobhayataḥ paśūn parigṛhṇāti
||4.2.11||prajāpatir vai trīn mahimno 'sṛjatāgniṃ vāyuṃ sūryaṃ te catvāraḥ pitāputrāḥ sattram āsata te svedaṃ samavaukṣaṃs tad abhavat tad vā asyaitan nāmābhūd iti sarvam abhūd iti tad vā asyaite nāmanī krūre aśānte tasmād ete na grahītavye krūre hy ete aśānte prajāpatir vai svāṃ duhitaram abhyakāmayatoṣasaṃ sā rohid abhavat tām ṛśyo bhūtvādhyait tasmā apavratam achadayat tam āyatayābhiparyāvartata tasmād vā abibhet so 'bravīt paśūnāṃ tvā patiṃ karomy atha me mā sthā iti tad vā asyaitan nāma paśupatir iti tam abhyāyatyāvidhyat so 'rodīt tad vā asyaitan nāma rudra iti te vā asyaite nāmanī śive śānte tasmād ete kāmaṃ grahītavye śive hy ete śānte tato yat prathamaṃ retaḥ parāpatat tad agninā paryainddha tad āsām aghnyātvaṃ tato yad atyasravat tad bṛhaspatir upāgṛhṇāt tad āsām usriyātvam aśakāmeti tad āsāṃ śakvarītvaṃ gātum avidāmeti tad āsāṃ gotvam etāni vā āsāṃ nāmāni sarvair evāsāṃ nāmabhiḥ sarvaiḥ kāmair bhuṅkte ya evaṃ veda paśavo vai sṛṣṭā etāni nakṣatrāṇy anvapākrāman paurṇamāsīm aṣṭakām amāvāsyāṃ citrām aśvatthaṃ tasmāt teṣu gaur nāpākṛtyā yām apākuryāt tām asya paśavo 'nvapakrāmeyuḥ
||4.2.12||devā vai sarve sahāntarvanto 'bhavaṃs te sarve saha vyajāyanta tad ekavṛd aśayat saṃvṛttaṃ tad devā itthaṃ cetthaṃ ca vyatyacaraṃs tan mitrāvaruṇā acāyatāṃ syād vai ya enad vikuryād iti tad gāṃ dvipadīm akurutāṃ sā na pratyatiṣṭhat tasyā anyata āhṛtyermau pratyadhattāṃ tasmād etā abaddhā asthan sā catuṣpadī bhūtvā pratyatiṣṭhat prati prajayā ca paśubhiś ca tiṣṭhati ya evaṃ veda tasyāṃ vai payaḥ paryapaśyaṃs tāṃ devā aduhra haritena pātreṇa yajñaṃ cāmṛtaṃ ca duhe yajñaṃ cāmṛtaṃ ca ya evaṃ vedātha pitaro 'duhra rajatena pātreṇorjaṃ ca svadhāṃ ca duha ūrjaṃ ca svadhāṃ ca ya evaṃ vedātha manuṣyā aduhra dārupātreṇānnaṃ ca prajāṃ ca duhe 'nnaṃ ca prajāṃ ca ya evaṃ vedāthā ṛṣayo 'duhra camasena chandāṃsi ca paśūṃs ca duhe chandāṃsi ca paśūṃśca ya evaṃ vedātha gandharvāpsaraso 'duhra puṣkaraparṇena puṇyaṃ gandhaṃ duhe puṇyaṃ gandhaṃ ya evaṃ vedātha sarpā aduhrālāpunā viṣaṃ duhe bhrātṛvyāya viṣaṃ ya evaṃ vedāthāsurā aduhrāyaspātreṇa sravatā bhūtiṃ ca parābhūtiṃ ca duhe bhrātṛvyāyābhūtiṃ ca parābhūtiṃ ca ya evaṃ veda tāṃ vā indro 'nayaivopāsīdatedaṃ sarvam aduhad yad idaṃ kiñca tāṃ dugdhvā pratyanudata sā pratinuttā kumanā atiṣṭhad dhyāyantī tāṃ prajāpatir acāyad dhyāyati vā iti so 'bravīt kiṃ dhyāyasīti sābravīd ye mādhukṣata te mā pratyanudanteti so 'bravīn mā sūrkṣas tathā vai tvā karṣyāmi yathobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ priyā bhaviṣyasīti tasyā ghṛtaṃ padbhyo 'kṣarat tasya ghṛtasyādāya mukhaṃ vyamārṭ ||
ubhayeṣāṃ tvā devamanuṣyāṇāṃ priyāṃ karomi || iti tasmād eṣobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ priyaitenaiva śrotriyasya mukhaṃ vimṛjyād ubhaye hy etaṃ devamanuṣyā vidur etena kumāryā etena patikāmāyā etad vai govarcasaṃ na sarvasmā iva kuryād yasmai tu kuryāt tejasvī syāt
||4.2.13||yo lalāmaḥ śitipāñ śitikakuñ śitibhasañ śitivālaḥ sāśāriḥ sāmaktāṣṭayūthā prāṣṭau yūthāny āpnoti yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya vālatuṣaḥ pratiṣṭhitaḥ sā pratiṣṭhitā prati prajayā ca paśubhiś ca tiṣṭhati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yaḥ samantaḥ śitibāhuḥ sā samantā samantaḥ prajayā ca paśubhiś ca bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yaḥ śitipṛṣṭhaḥ sā tantiḥ paśumān bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavaty atha yasyaikarūpasya sato lakṣma bhavati sādārasṛn nāsyāmitro gā vidhāvati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yājalomnī sā poṣayiṣṇur ajā iva prajāyante yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yā śyāmā sā poṣayiṣṇuḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanty apaniṣādukās tu yāruṇā sā poṣayiṣṇuḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti himeravas tu yā śvetā sā poṣayiṣṇuḥ kṣipraṃ bahvīr bhavanti duścarmāṇas tu nāñjiḥ kāryo na pṛśnir amithunaṃ tad atho vyāghrarūpaṃ vai pṛśnir bibhyaty asmāt paśavaḥ kanīyāṃso 'sya paśavo bhavanti yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati tad āhur bījam evotsṛjyam ity etad vā āsāṃ bījaṃ yad rohitaṃ rūpaṃ paśumān bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yo dhūmras tāmradhūmraḥ sa prajāpatiḥ pra prajayā ca paśubhiś ca jāyate yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya lomaśā kakut sa stambī stambīva prajayā ca paśubhiś ca bhavati yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasyordhvā kakut tā ūrdhvā āpyāyanta ūrdhvā asya paśavā āpyāyante yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya dakṣiṇataḥ pannaṃ sā pāpī sā sravanty atha yasya savyata unnataṃ sā puṇyā sopāharantī yā utpṛṣṭis tā ūrdhvā āpyāyanta ūrdhvā asya paśavā āpyāyante yasya tādṛṅṅ ṛṣabho bhavati yasya savyataḥ pannaṃ sā pāpī sā sravanty atha yasya dakṣiṇata unnataṃ sā puṇyā sopāharantī yā savyasācinī sā puṇyā sopāharantī yā saṃśṛṅgī sā goṣṭhas tāṃ na prachindyād anusṛṣṭasya goṣu syātām etau vai paśūnām askannaṃ havir askannam asya havir bhavati yasyānusṛṣṭir goṣu bhavaty ukṣā cāsya vehac ca goṣu syātām etau vai paśūnām ūrjaṃ bibhṛto 'kṣodhukā asya paśavo bhavanti yasyokṣā ca vehac ca goṣu bhavataḥ
||4.2.14||