Tṛtīya kāṇḍa, prapāṭhaka 10

tṛtīyakāṇḍe daśamaḥ prapāṭhakaḥ

viśvebhyo devebhyaḥ svāhā || ity upariṣṭāt tathāsya ta ubhaye 'varuddhā bhavanti paśor vai māryamāṇasya prāṇāñ śug ṛchati prāṇānt saṅgṛhya vapām upavisṛjed atmā vapā paśor ātmann evāsya prāṇān dadhāti dakṣiṇasya pūrvapadasyāvadeyam iti ha smāhur dākṣāyaṇās tathāsya sarvasya paśor avattaṃ bhavatīti svāhordhvanabhasaṃ mārutaṃ devaṃ gachatam iti vapāśrapaṇī anuprāsyaty ūrdhvanabhaso vā ete mārutasya bhāgadheyaṃ tam evainena gamayatīme vā ete viṣūcī anuprāsyaty anayor vidhṛtyai

||3.10.1||

śug : fn emended| ed|: śag|

puruṣaṃ vai devā medhāyālabhanta tasya medho 'pākrāmat so 'śvaṃ prāviśat te 'śvam ālabhanta tasya medho 'pākrāmat sa gāṃ prāviśat te gām ālabhanta tasya medho 'pākrāmat so 'viṃ prāviśat te 'vimālabhanta tasya medho 'pākrāmat so 'jaṃ prāviśat te 'jam ālabhanta tasya medho 'pākrāmat sa yavaṃ prāviśat te yavam ālabhanta tasya medho 'pākrāmat sa vrīhiṃ prāviśat te vrīhim ālabhanta taṃ vrīhā āpnuvan yad vrīhimayaḥ puroḍāśo bhavati madhyato vā etat paśor medho dhīyate suṣiro vai tarhi paśur yarhi vapām utkhidanti yad vrīhimayaḥ puroḍāśo bhavaty apihityā asuṣiratvāya dvādaśakapālo bhavati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram anu paśavaḥ prajāyante prajananāyaikādaśakapālaḥ kārya ekādaśākṣarā triṣṭub aindram etac chando yat triṣṭub aindrāḥ paśavaḥ paśuṣv evāsya paśūn dadhāti devā anyonyasmai paśum ālabhaṃ svargaṃ lokam āyaṃs te 'manyantānena vai no 'nye lokam anvārokṣyantīti tasya medhaṃ plākṣārayan sa plakṣo 'bhavat tat plakṣasya plakṣatvaṃ klomno vai taṃ hṛdayāt plākṣārayaṃs tasmād etat suṣiraṃ yat plakṣaśākhāyā avadyati medhād evādhyavadyati pṛṣadājyasyopahatya paraiti || śṛtaṃ haviḥ śamitā || iti śṛtatvāya trir āha triṣatyā hi devā atho yathedaṃ brāhmaṇebhya odanaṃ pakvaṃ prāhaivaṃ vā etad devebhyo haviḥ śṛtaṃ prāhottarataḥ parītyābhighārayati paśūnām avaruddhyai prāṇāpānau vai pṛṣadājyam ātmā hṛdayaṃ yat pṛṣadājyena hṛdayam anakti madhyato vā etat paśoḥ prāṇāpānau dadhāti somasya vā etad barhir yad barhir atha vā etat paśor yad uttarabarhir barhiḥ śrad vā etad dhavyam akar askannam avikṣubdhaṃ me havyaṃ devatā gachad iti devānāṃ vai sarveṣāṃ manāṃsi gachati paśā ālabhyamāne mano vai manotā yan manotāyā anvāha manāṃsy evaiṣāṃ sambhāvayati hato vā eṣa mṛto 'mutra bhūto mano vai manotā yan manotāyā anvāha punar evainaṃ sambhāvayati

||3.10.2||

vā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|

hṛdayasyāvadyati manasa eva tenāvadyaty atho yāvān eva paśus tasyāvattaṃ bhavati jihvāyā avadyati vāca eva tenāvadyaty atho etayā hy agrā oṣadhīnāṃ rasaṃ prāśnāti śyenasyāvadyati vakṣasa eva tenāvadyaty atho atra hi sa rasaḥ pratitiṣṭhati doṣṇo 'vadāya pārśvayor avadyati yajñasya parigṛhītyai yakno 'vadyati madhyasyaiva tenāvadyati matasnayor avadyati rūpasyaiva tenāvadyati śroṇyā avadāya gudasyāvadyati tad uttamasyāvadyaty uttamaṃ hy āyur yad anyasyottarasyāvadyet prāṇam asyāpidadhyāt pramāyukaḥ syāt tasmāt tasyottamasyāvadyaty uttamaṃ hy āyur hṛdayasyāvadāya jihvāyā avadyati yathāpūrvaṃ vā etat paśum upaity atho evam asya sarvasya paśor avattaṃ bhavaty ekādaśa kṛtvo 'vadyati daśa vai paśoḥ prāṇā ātmaikādaśas tathāsya sarvasya paśor avattaṃ bhavaty ekādaśa vā etāny avadānāni tāni dvirdvir avadyati tad dvāviṃśatis trīṇi tryaṅgāni tat pañcaviṃśatiḥ pañcaviṃśena vai stomena manuḥ prajā asṛjata tan manustomo vā eṣa prajananāyaitad vai sarvasya paśor avattam atha vai prāṇasyāpānasya vyānasya teṣām anavattaṃ yat tryaṅgāṇām avadyati tenaiva prāṇasyāpānasya vyānasya teṣām avattaṃ bhavati viśvarūpo vai tvāṣṭraḥ paśūn abhyavamat tasmāt paśavo viśvarūpo 'bhivānto vai paśuḥ pūyitas tasmāt pṛṣṭīnāṃ majjā nādyaḥ sa vā adhastān na prāpnod etad vai jīvaṃ tasmād ato 'vadyaty akṣṇayāṅgānām avadyati paśuṃ vā etad āśroṇayati tasmāt paśavo 'kṣṇayāṅgāni praharanto yanty āgneyo vai sarvaḥ paśur atha vā utānyasyai devatāyā ālabhyate yad doṣṇaḥ pūrvārdhād agnaye 'vadyati gudasya madhyataḥ śroṇyā jaghānatas tathāsya sarvasya paśor agnaye 'vattaṃ bhavati tredhā gudaṃ karoti tredhā hy etarhi paśus tryaṅgāṇi samavattam avadānāni yāvān eva paśus tasminn āyur dadhāti tredhā medaḥ karoti medorūpā hi paśavaḥ sarvāṇi vai paśor medyato 'ṅgāni medyanti yāvān eva paśus tasmin medo rūpaṃ dadhāti bahurmaryā yajñakuṇapīti ha smāha yajñavacā rājastambāyanaḥ pra vā ito manuṣyāḥ paśuṃ cyāvayanti nāmutra gachantīti yad dhiraṇyam avadhāya juhoti hiraṇyajyotiṣam evainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati

||3.10.3||

āśroṇayati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|

bahurmaryā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|

vasāhomaṃ prayauti rasaṃ vā etat prayauti svadhitinā prayauty etena hītareṣām aṅgānām avadyati tat svid avadānam akar atho vajreṇaivāhutim avarunddhe yūṣa etayānvitaṃ śamayaty ūrg vai raso yūr ūrjā vā etad rasena paśuṃ samardhayaty atho yāvān eva paśus tasmint sandadhāti pārśvenāpidadhāty ūrjaḥ parigṛhītyai hato vā eṣa mṛto 'mutra bhūto yat paśuṃ sammṛśati punar evainaṃ sambhāvayati havyaṃ pūrvaṃ devatā gamayitvātha śarīram anvārohayitavyam ity āhur yad āhutīr hutvā paśuṃ sammṛśati havyaṃ vā etat pūrvaṃ devatā gamayitvātha śarīram anvārohayaty ardhaṛce juhotīyaṃ vā ardhaṛco 'sā ardhaṛco 'ntareme antarikṣam antarikṣam imāḥ prajāḥ prajāsv eva rasaṃ dadhāti vanaspatiṃ yajati somo vai vanaspatiḥ saumīr imāḥ prajāḥ prajāsv eva rasaṃ dadhāti prāṇāpānau vai pṛṣadājyam ātmā havir yat pṛṣadājyaṃ juhoty ātman vā etat paśoḥ prāṇāpānau dadhāti digbhyo juhotīmā eva diśo rasena vyunakti prācīm uttamāṃ juhoti prācīm eva diśaṃ punar upāvartante 'dhyūdhnīṃ hotre haranti vaiśvadevo vai hotā vaiśvadevīr imāḥ prajā ūdhaḥ khalu vai prajā anūpajīvanti sarvā evaināḥ payasvinīḥ karoti gudenopayajati prāṇā vai gudaḥ prāṇād adhi prajāḥ prajāyante prajananāya sthavimata upayajati sthavimato hi prajāḥ prajāyante yad aṇimata upayajet prajananam apihanyāt tasmāt sthavimata upayajaty asambhindann upayajati prāṇānām asambhedāya yat sambhindyāt prāṇānt sambhindyād yaṃ dviṣyāt tasya sambhindyāt prāṇān asya sambhinatti nopayajyaṃ yad upayajet prāṇān upayajet pramāyukaḥ syāt tad āhur upayajyam eva prajananaṃ vā upayajo 'pi ha sa prajāyate ya upayajatīty ābhāradvājeti ha smāha śucivṛkṣo gaupālāyanaḥ kiṃ tarhi prajā āsan yarhi yajño nānopayaḍbhir āsīn na prajāḥ prājāyanta nauṣadhayaḥ phalam agṛhṇan yadā vāva yajña upayaḍbhiḥ samabhavad atha prajāḥ prājāyantāthauṣadhayaḥ phalam agṛhṇann ekādaśa prayājā ekādaśānuyājās ekādaśopayajas tat trayastriṃśat trayastriṃśad devatās tā evāsyaitābhir abhīṣṭāḥ prītā bhavanty etad vā asya paśor anarvāg iṣṭo 'nabhīṣṭo 'bhūd yāsya mātrā tām enaṃ gamayati svargyo vai sarvaḥ paśur yad anyatrāhavanīyāj juhuyād asvargyaḥ syāt paśuśrapaṇād agnim āharanti tena svargyaḥ sarvaḥ paśur yata eva pūrvam avādāt tato 'param avadyati tasmāt samānād yoner nānārūpāḥ paśavaḥ prajāyante yajño vai devānām atyanedat taṃ devā upayaḍbhir apyavapann anatinedāya yad etā upayajo bhavanti yajñam evaitābhir apivapanty anatinedāya yadāthā vai puruṣaḥ pratyaṅ chidra evaṃ yajñaḥ pratyaṅ chidras taṃ devā upayaḍbhir apyadadhur achidratvāya yad etā upayajo bhavanti yajñam evaitābhir apidadhāty achidratvāya

||3.10.4||

ye kecārvācīnam ekādaśinyāḥ paśavas tān uttaram ardhaṃ yūpasya niyuñjyād raudrā vai paśavo 'gnir vidhṛtir dakṣiṇe havirdhāne somam āsādayanti tathāsya rudraḥ paśūn anabhimānuko bhavati pātreṣu vā aham adhvaryuṃ cānadhvaryuṃ ca vijānāmīti ha smāhāruṇa aupaveśiḥ kati pātrāṇīti pṛched dvādaśa pātrāṇy upāṃśusavanas trayodaśaṃ yat tan mīmāṃsante pātrā3ṃ na pātrā3m iti mīmāṃsante hi trayodaśaṃ māsaṃ māsā3 na māsā3 iti pañca prātaḥsavane puroḍāśāś catvāro mādhyandine savane catvāras tṛtīyasavane ito vā etāṃ niramimīta prajāpatir ātmana eva yata evaitāṃ niramimīta tad etair apidhīyate devāś ca vā asurāś cāspardhantāyatanavanto 'surā āsann anayatanā devā ime lokā asurāṇām āyatanam āsaṃs te devāḥ saṃstambhaṃsaṃstambhaṃ parājayantānāyatanā hy āsaṃs te vai savanāny evāyatanam acāyaṃs tāni prāviśaṃs tāni nādhriyanta te vai puroḍāśān eva savanānām āyatanam acāyaṃs tān niravapaṃs tāny adhriyanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vedāyatanavān bhavati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati tasmād anusavanaṃ puroḍāśā nirupyāḥ savanānāṃ dhṛtyai tasmād anusavanaṃ puroḍāśaḥ prāśyaḥ somapīthasya dhṛtyai ghṛtaṃ vai devā vajraṃ kṛtvā somam aghnann abhi khalu vā etaṃ ghārayanti yat prāśnīyāt somapīthaṃ hanyād yan na prāśnīyāt somapīthena vyṛdhyeta yatrānabhighṛtaṃ tat prāśyaḥ somapīthasya dhṛtyai tan na sūrkṣyaṃ prāśya evendro vai vṛtram ahaṃs tan na kiṃ canādhinot taṃ puroḍāśa evādhinot tasmāt puroḍāśaḥ prāśyaḥ somapīthasya dhṛtyai pañca prātaḥsavane puroḍāśāḥ puroḍāśaḥ parivāpo dhānāḥ karambhaḥ payasyā sā puroḍāśapaṅktir dvinārāśaṃsāḥ prātaḥsavane dvinārāśaṃsā mādhyandine savana ekanārāśaṃsās tṛtīyasavane sā narāśaṃsapaṅktis trīṇi savanāny avabhṛtho 'nubandhyā savanānāṃ pañcamī sā savanapaṅktir eṣā vai sā paṅktir yām āhur brahmavādino vettha tāṃ paṅktiṃ yayā na stuvate na śaṃsanty atha yajñaṃ vahanty atha yajñaṃ saṃsthāpayantā iti

||3.10.5||

māsā3 : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|

devāś ca vā asurāś cāspardhanta teṣāṃ vā indriyāṇi vīryāṇy apākrāmann ṛksāme vā ebhyas tad apākrāmatāṃ paśavo vāg indriyaṃ prāṇāpānau tair vā indro 'kāmayata sāyujyaṃ gacheyam iti ||

harivaṃ indro dhānā attu || ity ṛksāme vā indrasya harī ṛksāmābhyām eva sāyujyam agachat ||

pūṣaṇvān karambham || iti paśavo vai puṣā paśubhir eva sāyujyam agachat sarasvatīvān bhāratīvān parivāpaḥ || iti vāg vai sarasvatī vācaiva sāyujyam agachat ||

indrasyāpūpaḥ || itīndriyaṃ vā indra indriyeṇaiva sāyujyam agachat ||

mitrāvaruṇayoḥ payasyā || iti prāṇāpānau vai mitrāvaruṇau prāṇāpānābhyām eva sāyujyam agachat tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ vedaitair evendriyair vīryair etair mahimabhiḥ sāyujyaṃ gachati bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati dīrghajihvī vai devānāṃ prātaḥsavanam avāleṭ tad vyamādyat sā payasyābhavat tasmāt payasyā vimaditarūpeva maitrāvaruṇī prātaḥsavane syāt prāṇāpānau vai mitrāvaruṇau prāṇāpānau vā etan mukhato yajñasya dhīyete na gudaḥ paryākartavai yad gudaṃ paryākuryād udāvartaḥ prajā hanyād rakṣasām ananvavajayāya yūpaḥ purastān mīyate yad agreṇa yūpaṃ paśuṃ hareyus tad anu rakṣāṃsi yajñam avajayeyur antarāgniṃ ca yūpaṃ ca hṛtyo rakṣasām ananvavajayāya

||3.10.6||

samudraṃ gacha svāhety apasthaṃ vā etad yajaty antarikṣaṃ gacha svāheti reta evaitad dadhāti devaṃ savitāraṃ gacha svāhety āha prasūtyā evāhorātre gacha svāhety ahorātre hy anu prajāḥ prajāyante mitrāvaruṇau gacha svāheti prāṇāpānau vai mitrāvaruṇau prāṇāpānā evāsu dadhāti dyāvāpṛthivī gacha svāhety ābhyām evaināḥ sṛṣṭāḥ parigṛhṇāti chandāṃsi gacha svāheti vāg vai chandāṃsi vācam evāsu dadhāti somaṃ gacha svāhety annaṃ vai somo 'nnam evāsu dadhāti yajñaṃ gacha svāheti yajñiyā evainā akar divyaṃ nabho gacha svāheti vṛṣṭim evābhyo ninayanty agniṃ vaiśvānaraṃ gacha sveheti saṃvatsaro vā agnir vaiśvānaraḥ saṃvatsara evaināḥ pratiṣṭhāpayati saṃvatsarāyuṣam enāḥ karoti mano hārdiṃ yachety āha prāṇānāṃ gopīthāyauṣadhībhyas tvety oṣadhīṣv eva rasaṃ dadhāti yo vai vidvān vāvidvān vopayajo mithunayopa yajati prāṇān vā etan mithunayākurute yad āha mano hārdiṃ yacheti prāṇān vā etad ṛtuśaḥ kalpayate paśur vā ālabdhaḥ śocati tasya madhyaṃ śug abhisameti sā hṛdayeṣv āgachati yat puruṣam upaspṛśen manuṣyāñ śug ṛched yad gām upaspṛśet paśūñ śug ṛched yad dārūpaspṛśed vanaspatīṃ śug ṛched yat tṛṇam upaspṛśed oṣadhīḥ śug ṛched yad udakam upaspṛśed apaḥ śug ṛched yad ārdram anūdakaṃ tañ śāntaṃ tatropopyaṃ tad devatāṃ śucam avayajati ||

iti tṛtīyakāṇḍe pātnīvantā nāma daśamaḥ prapāṭhakaḥ

||3.10.7||