tṛtīyakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe navamaḥ prapāṭhakaḥ
yajño vā eṣa saṅkrāmann eti prāyaṇīyād adhy ātithyam ātithyād adhy upasadaḥ sa upasadbhyo 'dhi prāṅ praṇīyate yad agṛhītvājyāni praṇayeyur apaghnīta yajamānam atha yad gṛhītvājyāni praṇayanti yajñaṃ vā etad yajamāno 'nvārabhate prāñcaḥ somena prayanti prācī patnī pūrvam agnim abhyudaiti somena vā etad rājñābhijayanto yanti yasya vai manuṣyarājo gṛham āgachati tasya vai tarhi tad aiśvarye yadā vai sa tataḥ plāyate 'tha teṣāṃ tat punar bhavati tasmād āhur apivratā ity api hy eṣāṃ tasmin vrataṃ somo vā etad rājā gṛhaṃ prāpa tasya vai tarhi tad aiśvarye yadā vai sa tataḥ pracyavate 'tha sa tat tebhyo visṛjate tad vaisarjanānāṃ vaisarjanatvaṃ tvaṃ soma tanukṛdbhyā iti yad eva tanukṛtaṃ cānyakṛtaṃ cainas tad etenāvayajati dvābhyāṃ gārhapatye juhoti dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityay āgneyyāgnīdhre 'ntarikṣam eva prāpyānyad eva rūpam akar vaiṣṇavyā havirdhāne 'da eva prāpya viṣṇur vai yajño viṣṇum eva yajñam akar asurā vā etaṃ devānām āditsanta taṃ devā aptuṃ kṛtvāmuṃ lokam aharan yad aptumatyā juhoty aptum evainaṃ kṛtvāmuṃ lokaṃ haranti sarvebhyo vā eṣa bhūtebhyā āhriyate yat saumyā juhoti manuṣyebhyas tenāhriyate yad aptumatyā pitṛbhyas tena yad āgneyyā devebhyas tena yad vaiṣṇavyā yajñāya tena sarvā vā etat prajā varuṇo gṛhṇāti yat saumyā juhoti manuṣyāṃs tena varuṇān muñcati yad aptumatyā pitṝṃs tena yad āgneyyā devāṃs tena yad vaiṣṇavyā yajñaṃ tena sarvā vā etat prajā varuṇān muñcaty agninā vai mukhena devā imāṃl lokān abhyajanayan gārhapatyenemaṃ lokam āgnīdhreṇāntarikṣam āhavanīyenāmuṃ lokaṃ tasmāt tredhā agnayā ādhīyanta eṣāṃ lokānām abhijityaīndrāgnī vā aparā agnī agnir apara indraḥ pūrvaḥ prajāpatir āhavanīyas tasmād eṣa upopte sādyata uttaro hi pitā putrād uttaro bhrātṛvyād bhavati ya evaṃ vedāgreṇa praṇayed gataśrīḥ śriya eva parigṛhītyai saumyo vai brāhmaṇo devatayā svayaiva devatayā prajā vai paśavo 'ṃśavo rudra āhavanīyo yad agreṇa praṇayed rudrāyāsya paśūn apidadhyāt paścād eva prāṅ praṇīyaḥ paśūnāṃ gopīthāyorv antarikṣaṃ vīhīty antarikṣadevatyo vā eṣa etarhi pracyuta ito 'prāpto 'mutrādityāḥ sadā āsīdety ādityo vai yajño 'ditiḥ somasya yoniḥ sva evainaṃ yonau dadhāti deva savitar eṣa te somā iti manuṣyeṣu vā eṣa purābhūd devebhya evainaṃ samprādād etat tvaṃ deva soma devān upāvṛtā iti devo hy eṣa devān upāvartata idam ahaṃ manuṣyānt saha rāyaspoṣeṇa prajayā copāvartatā ity āśiṣam evāśāste namo devebhyaḥ svadhā pitṛbhyā iti namaskāro devānāṃ svadhākāraḥ pitṛṇāṃ nir varuṇasya pāśād amukṣīti varuṇapāśād eva nirmucyata ātmano 'hiṃsāyai svar abhivyakśam iti yajño vai svar yajñam evābhivipaśyati jyotir vaiśvānaram ity asau vā ādityo jyotir vaiśvānaram agninā vā eṣa tanvaṃ viparidhatte yo dīkṣate 'gnī rudro yad agninā punar yathāyathaṃ tanvaṃ na viparidadhīta rudra enam abhimānukaḥ syād yad āhāgne vratapate yā tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayy agne vratapate yā mama tanūs tvayy abhūd iyaṃ sā mayīty agninā vā etat punar yathāyathaṃ tanvaṃ viparidhatta ātmano 'hiṃsāyai
||3.9.1||gārhapatyenemaṃ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
na yūpam achaiṣyatā hotavyaṃ na hi dīkṣitasyāgnau juhvati vaiṣṇavīm anūcyāchetyo vaiṣṇavo hi yūpas tad āhur hotavyam eva paruṣy eva juhoty āyatanā iti tan na sūrkṣyaṃ yūpasyaivānte 'gniṃ mathitvātha hotavyaṃ tat svid ubhayam akar juhoty āha na dīkṣitasyāgnau juhoty aty anyān agāṃ nānyān upāgām ity atī hy anyān eti nānyān upaity arvāk tvā parebhyaḥ paro 'varebhyo 'vidam ity arvāg ghy enaṃ parebhyaḥ paro 'varebhyo vindati taṃ tvā juṣāmahe devayajyāyā ity etaṃ hy eṣa juṣate juṣṭaṃ viṣṇavā iti yajñāyaivainaṃ juṣṭaṃ viṣṇave 'kar viṣṇave tveti paryanakti havirbhūtam evainaṃ vṛścaty atho abhighṛtam eva ya itthaṃ vetthaṃ vā hurṇo medhāt so 'pāvṛtto ya ṛjur ūrdhvaśalkaḥ sa vāva medham upasthito ya ṛjur upariṣṭād upāvanato yo 'dhiśākhyo yoniḥ sa yo vā asyā adhijāyate sa yonimān iyaṃ hi vanaspatīnāṃ yoniḥ paruṣi vraścyo yad aparuṣi vṛśced yathā paruṣy avakṛttam evaṃ syād anakṣamaṅgaṃ sthāṇur uñśiṣyo yad akṣasaṅgaṃ sthāṇum uñśiṃṣed vajro bhūtvā yajamānasya paśūn pratihanyāt pañcāratniḥ kāryaḥ paṅktyā sammitaḥ ṣaḍaratniḥ kāryā ṛtubhiḥ sammitaḥ saptāratniḥ kāryaḥ saptapadayā śakvaryā sammito 'ṣṭāratniḥ kāryo gāyatryā sammito navāratniḥ kāryas tejasā trivṛtā sammito daśāratniḥ kāryo virājā sammita ekādaśāratniḥ kāryaḥ triṣṭubhā sammito dvādaśāratniḥ kāryo jagatyā sammitas trayodaśāratniḥ kāryas trayodaśena prajāpatinā sammitaḥ pañcadaśāratniḥ kāryaḥ pañcadaśena vajreṇa sammitaḥ saptadaśāratniḥ kāryaḥ saptadaśena prajāpatinā sammita ekaviṃśatyaratniḥ kārya ekaviṃśena sammitas trayoviṃśatyaratniḥ kāryas trayoviṃśena sammitaḥ pañcaviṃśatyaratniḥ kāryaḥ pañcaviṃśena sammitaḥ saptaviṃśatyaratniḥ kāryas triṇavena sammita ekatriṃśadaratniḥ kārya ekatriṃśena sammitas trayastriṃśadaratniḥ kāryas trayastriṃśena sammito yāvān puruṣa ūrdhvabāhus tāvān kāryo yadi vā yāvān rathe tiṣṭhan yāvān vai puruṣa ūrdhvabāhuḥ saitasyāvamā mātrātha tato varṣīyānvarṣīyān eva kāryo yo bahuśākho bahuparṇaḥ sa kāryo bhūmna eva bhūmānaṃ hy eṣa etasya jagrāha bhūmānam asya gṛhṇāti bhūmānam asya paśavo 'nūpatiṣṭhante
||3.9.2||hurṇo : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
kāryā : fn ⟨ kāryas
sa : fn emended| ed|: su
oṣadhe trāyasvainam ity āha trātyā eva svadhite mainaṃ hiṃsīr iti vajro vai svadhitir vajrād vāvāsmā etad antardadhāty ahiṃsāyai yo vā etasyābhihatasyāgre śakalaḥ parāpatati tam asya tejo 'nvapakrāmati yat taṃ punar āharati satejastvāya prāñcaṃ prahāpayati medham evainam anuparyāvartayati vajro vai yūpas tasmād vā ime lokā nīryamāṇād bibhyatīśvaro hy eṣo 'śānto nīryamāṇa imāṃl lokān hiṃsitor yad āha divam agreṇa mā hiṃsīr antarikṣaṃ madhyena pṛthivyāḥ sambhava bhrājaṃ gacheti śamayaty eva śānta eva nīryata eṣāṃ lokānām ahiṃsāyai sarvasya vā eṣa mitraṃ yo dīkṣitaḥ sa etam ahiṃsīd īśvarā vanaspatayo 'pidhiṣṇyaṃ bhavitā yad āvraścane juhoti punar evainaṃ prajanayati tasmād āvraścanād bhūyāṃsaḥ prajāyante paśunā sammitaḥ kāryo daśa vai paśoḥ prāṇā ātmaikādaśo 'ṣṭāśrayo brahmaṇī daśame ātmaikādaśas tathā paśunā sammito 'ṣṭāśriḥ kāryo gāyatryā rūpaṃ gāyatro hi yūpo gāyatryā vai patantyā yatra parṇaṃ parāpatat tataḥ parṇo 'jāyata tasmāt parṇamaya etat khalu vai parṇasya sāraṃ yat khadiras tasmād khādira iha vā asā āditya āsīt tam ito 'dhy amuṃ lokam aharaṃs tad yato 'dhy amuṃ lokam aharaṃs tasmāj jyotiṣo bilvo 'jāyata tasmād bailvo brahmavarcasakāmena kāryo brahmavarcasasya samaṣṭyay atho jyotiṣaiva tamas taratīndro vai yatīnt sālāvṛkeyebhyaḥ prāyachat teṣāṃ vā eṣa brahmacārī camasādhvaryur āsīd yo 'yaṃ hariṇas tasya yaḥ somapītha āsīt sa svajo 'bhavat tasmād dhariṇaḥ svajaṃ svādati somapītho hy asyaiṣa sa yatra camasaṃ nyaubjat tato rohitako 'jāyata tasmād rauhītakas tasmād rohītakerohītake svajaḥ pṛthivyai tvāntarikṣāya tvā dive tveti prokṣaty eṣāṃ hy eṣa lokānāṃ vidhṛtyai mīyate triḥ prokṣati triṣatyā hi devā atho tripadayaivainaṃ gāyatryā praukṣīd vajro vai yūpo 'nnaṃ yavo yad yavamatībhiḥ prokṣati vajreṇa vā etad annaṃ jayati tejo vai yūpa eṣa khalu vā oṣadhīnāṃ tejo yad yavas tasmād etaṃ śiśirā oṣadhayo 'nuprāṇanti yad yavam avāsyati tejasi vā etat tejo dadhāti rkṣaṃ vā amedhyam āpo havir yad avasiñcati medhyam evainat karoty ṛkṣaṃ vā amedhyaṃ yad avastṛṇāti medhyam evainat karoti takṣito vā eṣa nagno yañ śakam avāsyaty anagnam evainam akaḥ sva evainaṃ sthāne dadhāty avṛkṇa evābhūd ghṛtena dyāvāpṛthivī āpṛṇeti tenaiva dyāvāpṛthivī āpūrayati yajamāno vā agniṣṭhās tejo ghṛtam āntam avichinnam anakti yajamānam eva tejasānakti devas tvā savitā madhvānaktv ity etad vai devānāṃ madhu yad ghṛtaṃ savitṛprasūta evainaṃ madhvānaktīndrasya caṣālam asīty aindraṃ hi caṣālaṃ supippalā oṣadhīs kṛdhīty oṣadhīr eva phalaṃ grāhayati tasmād oṣadhayaḥ śīrṣan phalaṃ gṛhṇanti divam agreṇottabhānāntarikṣaṃ madhyenāpṛṇa pṛthivīm upareṇa dṛṃhety eṣāṃ hy eṣa lokānāṃ vidhṛtyai mīyate tā te dhāmāny uśmasi gamadhyā ity avadadhāti vaiṣṇavyā vaiṣṇavo hi yūpaḥ svayaiva devatayā viṣṇoḥ karmāṇi paśyateti saṅkalpayati sammitatvāya brahmavaniṃ tvā kṣatravaniṃ paryūhāmīty āśīr evaiṣā brahma dṛmha kṣatraṃ dṛṃhety āśiṣa evaiṣa parigraho 'po 'nupariṣiñcati dhṛtyai
||3.9.3||rohītakerohītake : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
yavamatībhiḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
agniṣṭhās : fn agniṣṭhā| oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā| p|26|
vajro vai yūpo yad antarvedi minuyān nirdahed yad bahirvedy anavaruddhaḥ syād ardham antarvedi minoty ardhaṃ bahirvedy avaruddho ha bhavati na nirdahati noparasyāviḥ kartavai yad uparasyāviḥ kuryād garteṣṭhāḥ syāt pramāyuko yajamāno nātisthūlaḥ kāryaḥ kṣudhaṃ prajā nīyur no atyaṇur ubhayam evāntarā yajñena vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te 'manyantānena vai no 'nye lokam anvārokṣyantīti taṃ yūpenāyopayaṃs tad yūpasya yūpatvaṃ yad yūpaḥ purastān mīyate svargasya lokasyānukśātyai tad viṣṇoḥ paramaṃ padam iti samunmārṣṭi svargasya lokasya samaṣṭyai nābhidaghne parivyayaty ūrg vā oṣadhaya ūrjaṃ vā etan madhyata ātmano dhatte prajānāṃ ca yadi kāmayeta kṣudhaṃ prajā nīyur ity araśanān yūpān minuyāt kṣudhaṃ prajā niyanti yadi kāmayeta varṣet parjanya ūrjā yajamānaṃ samardhayeyam iti parivīyordhvām udūhed vṛṣṭyā evemāṃ nyūhaty ūrjā yajamānaṃ samardhayati yadi kāmayeta na vaṣet parjanya ūrjā yajamānaṃ vyardhayeyam iti parivīyāvācīm avohed vṛṣṭyaivemāṃ nyūhaty ūrjā yajamānaṃ vyardhayati sarvadevatyo vai yūpo yan nikhātaṃ tat pitṛṇāṃ yad ūrdhvaṃ tan manuṣyāṇāṃ yatra raśanā tad oṣadhīnāṃ yad ūrdhvaṃ raśanāyās tad viśveṣāṃ devānām indrasya caṣālaṃ ye vai devāḥ sādhyā yajñam atyamanyanta teṣāṃ vā etad yad upariṣṭāc caṣālasyāṅgulimātraṃ kāryam aṅgulimātraṃ hi tad agrā āsīd yat tato varṣīyaḥ kuryād vajro bhūtvā yajamānasya paśūn avatiṣṭhed indro vai vṛtrāya vajram udayachat so 'vlīyata tasya vā etad anunaddhyai yac caṣālaṃ pṛthumātraṃ kāryaṃ pṛthumātraṃ hi tad agrā āsīd yad aṇimato 'gṛhṇāt tasmād aṇimato yad indra udayachat tasmād aindraṃ yadi kāmayetānye 'sya lokam anvārohayeyur ity anyasya vṛkṣasya svaruṃ kuryād anye 'sya lokam anvārohanti yadi kāmayeta prajām anusantanuyād iti yūpasya svaruṃ kuryāt prajām evānusantanoti yajamāno vā agniṣṭhās tejo 'gnir yad itthaṃ vetthaṃ vā minuyād yajamānaṃ tejasā vyardhayed agninā sadṛśaṃ metavyā yajamānasya satejastvāyāvṛhya ha sma vai purā saṃsthite yajñe 'gnau yūpaṃ prāsyati sambhajya srucas te devā amanyanta yajñaveśasam idaṃ kuryā iti te 'bruvan paridhibhir eva naḥ srucaḥ svagākṛtāḥ santu svaruṇā yūpaḥ prastareṇa sadā iti teṣāṃ vā eṣa svagākāro na ha sma vai purā puruṣaṃ mahādevo hanti tata idaṃ rudro 'nvavātiṣṭhat te devā etāṃ rudrasyāveṣṭim apaśyaṃs triḥ parastād anakti trir avastāt tat ṣaṭ ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhyo vā etad rudram avayajaty āhutibhājo vā ṛtavo 'stomabhājas ta evāsyaitenābhīṣṭāḥ prītā bhavanti yad yūpāj juhoti vanaspatibhyas tenāvayajati yad raśanāyā oṣadhībhyas tena yad ātmano manuṣyebhyas tena yad āha divaṃ te dhūmo gachatv iti havirdhānāt tenāntarikṣaṃ jyotir ity āgnīdhrāt tena pṛthivīṃ bhasma svāheti sadasas tena sarvato vā etad rudram avayajaty ā vā etaṃ vanaspatibhyaḥ pracyāvayanty upayajya manuṣyāḥ prayanti tat svāyā devatāyā antardhīyate yūpo vai yajñasya duriṣṭam āmuñcate yad yūpam upaspṛśed yajñasya duriṣṭam āmuñceta tasmād yūpo nopaspṛśyaḥ śug vā eṣa mīyate sa īśvaro 'śānta imāṃl lokāñ śucārpayitor yady ekaḥ syāt || eṣa te vāyo || iti brūyād yadi bahavaḥ || ete te vāyo || iti brūyād vāyūgopā vai vanaspatayaḥ svām evaibhyo devatām apisṛjaty eṣāṃ lokānām ahiṃsāyai yathā vai praugaṃ rajjubhir vyutam evam ime lokā yūpair vyutās ta enam ārtiṃ ninayanti yad āha || namaḥ svarubhyaḥ || iti tebhya eva namo 'kas te 'smai vijihate te 'smai lokaṃ vindanty ete vai devā nāmṛḍayan ta asmiṃs loke sannāḥ svaravo 'bhiroddhāro yān na paśyati te sannā atha yān paśyati te bṛhanta ūrjā yad āha || namaḥ svarubhyo bṛhadbhyo mārutebhyaḥ sannān māvagām || iti tān eva parivṛṇakty ete vā amuṣmiṃl loke 'nnasya pradātāras te 'smā annaṃ prayachanti ||
garteṣṭhāḥ : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
mīyate : fn emended| ed|: mīyeta
agniṣṭhās : fn agniṣṭhā| oertel, zur kapiṣṭhala-kaṭha-saṃhitā| p|26|
vyutam : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
vyutās : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
ta : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
apaścāddaghvānnaṃ bhūyāsam || ity apaścāddaghvānnaṃ bhavati
||3.9.4||sādhyā vai devā āsann atha vai tarhi nānyāhutir āsīt te devā agniṃ mathitvāgnā ajuhavus te vai tayaivāhutyā paśūnt sṛṣṭvātha paśum ālabhanta yad agniṃ mathitvāgnau juhoti tayā vā etad āhutyā paśūnt sṛṣṭvātha paśum ālabhante 'tho paśavo vā etad ālabdhā yad devatāṃ janayanty atho teja evāsmai janayanty agner janitram asīty āyatanam iva vā etat kriyate vṛṣaṇau sthā iti reta evaitad dadhāti na hi tasya reto dhīyate yasyaitau na bhavata urvaśy asīti vāg vā urvaśī purūravā asīti prāṇa eva tan mithunam āyur asīti samanakti tasminn eva mithune reto dadhāti gāyatram asi triṣṭub asi jagad asīti chandobhir evainaṃ prajanayati sāvitrīṃ prathamām anvāha prasūtyai savitṛprasūtā hi prajāḥ prajāyante 'tha dyāvāpṛthivīyām api hi dyāvāpṛthivyoḥ paśuṣu dyāvāpṛthivī hi paśavo 'nuprajāyante gāyatrīr anvāha gāyatro hy agnir gāyatraṃ chando 'parimitā anvāhāparimitā hy agnes tanvo 'gninā vā anīkenendro vṛtram ahaṃs tasya samāsṛptasya bhītasya yatra vyārdhyata tato dhūmno 'sṛjyata tasmād dhūmavatī nānūcyā vyṛddhā hi sā rakṣasām ananvavajayāya paridhayaḥ paridhīyante yat samayā paridhīn praharet tad anu rakṣāṃsi yajñam avajayeyur agreṇa paridhayaḥ prahṛtyā rakṣasām ananvavajayāya krūram iva vā etad yajñe kriyate yad agnā agniṃ juhvati yad āha bhavataṃ naḥ samanasau samokasau sacetasā arepasā iti śamayaty eva śānta eva prahriyate yajamānasyāhiṃsāyai sruveṇābhijuhoti sañjagmānābhyām evābhyāṃ bhāgadheyam apidadhāti yaḥ kūṭo vākarṇo vā kāṇo vā śuṣko vāvartata tasya yātayāmā sa yo 'pannadan malaṃ tat paśūnām āgneyaḥ paśur agniṣṭoma ālabhya āgneyo hy agniṣṭoma aindrāgnaḥ paśur ukthya ālabhya aindrāgnāni hy ukthyāny aindro vṛṣṇiḥ ṣoḍaśiny ālabhya aindro vai vṛṣṇir aindraḥ ṣoḍaśī sārasvatī meṣy atirātra ālabhyā vāg vai sarasvatī vāg anuṣṭub ānuṣṭubhī rātrir yajñakratūnām evaiṣā vyāvṛttir yathā vai matsyo 'vicito janam avadhūnuta evaṃ vā ete prajāyamānā janam avadhūnvate yas tvā etān evaṃ veda tam etenāvabhūnvate kathaṃ savanāni paśumanti vecheti pṛched yad vapayā prātaḥsavane caranti tena prātaḥsavanaṃ paśumad yat puroḍāśair mādhyandine savane tena mādhyandinaṃ savanaṃ paśumad yad aṅgais tṛtīyasavane tena tṛtīyasavanaṃ paśumat kiyatā tat paśoś caranti yad vapayā caranti kiyatā tad yat puroḍāśaiḥ kiyatā tad yad avadānair rūpeṇa tat paśoś caranti yad vapayā caranty ātmanā tad yat puroḍāśaiḥ śarīreṇa tad yad avadānaiḥ kasmai paśuḥ pratyaṅ niyujyata udaṅ praṇīyate dakṣiṇata upasādyate prāṅ hūyata iti pṛched yat pratyaṅ niyujyata imāṃ tena diśam abhijayati yad dakṣiṇata upasādyata imāṃ tena yat prāṅ hūyata imāṃ tena yad udaṅ praṇīyate manuṣyalokaṃ tenābhijayati yad dakṣiṇata upasādyate pitṛlokaṃ tena yat prāṅ hūyate devalokaṃ tena yad āhutyā ūrdhvo dhūma udayate svargaṃ tena lokaṃ yad iḍopahūtaṃ pratyaṅ harantīmaṃ tena lokaṃ sarvā vā imā diśaḥ paśuyājy abhijayati sarvāṃl lokān sarvā evāsyemā diśo 'bhijitā bhavanti sarve lokāḥ
||3.9.5||mathitvāgnau : fn emended| ed|: mathitvāgau|
dhūmno : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
dhūmavatī : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
samayā : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
athaitā āpriyaḥ prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāno 'manyata sa etā āprīr apaśyat tābhir ātmānam āprīṇīta yajño vai prajāpatir yad etā āpriyo bhavanti yajñam evaitābhir yajamānā āprīṇīte vapayā vai paśor devāḥ prātaḥsavane svargaṃ lokam āyan yad vapayā prātaḥsavane caranti vapayā vā etat paśor yajamānaḥ prātaḥsavane svargaṃ lokam eti te vai svaryanto 'sthāni śarīrāṇy adhūnvata yad aṅgais tṛtīyasavane caranty asnāṃ śīrīṇāṃ niṣkrītyai paśuṃ snapayanti yad evāsyābhinniṣaṇṇaṃ śamalam amedhyaṃ tañ śundhanti paśum upākṛtyāgniṃ manthanti paśūnām avaruddhyai dvau vai vajrau ghoro 'nyaḥ śivo 'nyo yaḥ śuṣkaḥ sa ghoro ya ārdraḥ sa śivo vajreṇa khalu vai vīryaṃ kriyate varjaṃ vā etad ādatte vīryāyeṣe tvetīṣa evainam upāvir asīty upa hy eṣo 'vaty upo devān daivīr viśaḥ prāgur ity etā vai daivīr viśo yat paśavo vahnaya uśijā ity ete vai vahnaya uśijo yad ṛtvijaś ca dhiṣṇyāś ca bṛhaspate dhārayā vasūnīti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇaivaināṃ yachati havyā te svadann iti svaditam evainam ālabhate deva tvaṣṭar vasu raṇā iti tvaṣṭā hi rūpāṇi vikaroti revatīr amedhyam iti paśavo vai revatīr yachaty evaināṃ devasya tvā savituḥ prasava iti savitṛprasūta evainām ādatte 'śvinor bāhubhyām ity aśvinau vai devānām adhvaryuḥ pūṣṇo hastābhyām iti devatābhir eva dvau vai pāśau ghoro 'nyaḥ śivo 'nyo yo yajñiyaḥ sa ghoro yo 'yajñiyaḥ sa śiva ṛtasya tvā devahaviḥ pāśeneti ya eva yajñiyaḥ pāśas tenainam ālabhate pratimuñcāmīty abhi hi manuṣyā dadhaty amuṣmai tvā juṣṭam iti yasyā eva devatāyai paśur ālabhyate tasyā enaṃ juṣṭam akar dharṣā mānuṣā iti manuṣyā hi dhārayanti śuṣko vā eṣo 'medhyo yat paśuṃ niyunakty ubhā evainau medhyau karoti pratyañcaṃ niyunakti pratyañco hi paśavo medham upatiṣṭhante prāṇeṣu vā etasya devatā upasthitā yat paśuṃ niyunakti pratīcīr evāsmai devatā niyunakty adbhyas tvauṣadhībhyā ity adbhyo hy eṣa oṣadhībhyo juṣṭaṃ prokṣāmīti yasyā eva devatāyai paśur ālabhyate tasyā enaṃ juṣṭam akar anu tvā mātā manyatām anu pitety anumata evainaṃ mātrā pitrā bhrātrā sakhyālabhate 'numānāvaha devān devāyate yajamānāyeti devatābhya evainaṃ nirdiśaty apāṃ perur asīty apāṃ hy eṣa peruḥ svāttaṃ sad dhavir āpo devīḥ svadantv iti svaditam evainam ālabhate 'tha yad upa gṛhṇāty upa ca siñcati sarvata evainaṃ medhena samardhayati saṃ te vāyur vātena gachatām iti vātam evāsya prāṇam anvavārchati saṃ yajatrair aṅgānīti yajñiyam evainam akaḥ saṃ yajñapatir āśiṣeti yajamānam eva yajñasyāśiṣā samardhayati śiro vā āghāra ātmā havir yad āghāram āghāryaṃ paśunā samanakty ātman vā etañ śiro yajñasya pratidadhāti vajro vai svarur vajraḥ svadhitir yat svadhitinānakti vajreṇaivainaṃ stṛṇute yāktā tayā śṛtasyāvadyati havirbhūtā vā eṣā haviṣaiva haviṣo 'vadyati
||3.9.6||agninā vai mukhena devā imāṃl lokān abhyajayan yat paryagniṃ karoty agninā vā etan mukhena yajamāna imāṃl lokān abhijayati rakṣāṃsi vā etaṃ jighāṃsanti yat paryagniṃ karoti rakṣasām apahatyai triḥ paryagniṃ karoti trayo vā ime lokā ebhyo vā etal lokebhyo yajñād rakṣāṃsy apahanti cātvālam api paryety eṣā vā agnīnāṃ yoniḥ skandati vā etad dhavir yad viścotati yad vilipyate 'gnir vai sarvā devatā atra vai sāpi devatā yasyā ālabhyate yat paryagniṃ karoti tām evainad gamayati kiyad vāhaitat paśoḥ kiyad vā yat prayājā etarhi khalu vai sarvo yarhy āprītas tasmād āśrāvyopapreṣyati devatābhyo vai pūrvam āśuśravad atha vā atra paśor āśrāvayati tasmād āśrāvyopapreṣyaty ubhaye vā etaṃ badhyamānam anubadhyante ye grāmyāḥ paśavo ye cāraṇyā ye badhyamānam anu badhyamānā anvaikṣanta manaseti yaj juhoti teṣāṃ vā eṣonmokṣā yan na juhuyād anunmuktāḥ syur urv antarikṣaṃ vīhīty antarikṣadevatyo vā eṣa etarhi rakṣāṃsi vā etaṃ jighāṃsanti pracyutam ito 'prāptam amutrāgniṃ purastād dharanti rakṣasāṃ parāṇuttyai rakṣasām apahatyay atho havyāya vā etat praṇīyamānāya devatāḥ purastād dharanty agniṃ purastān nidadhāty askannatvāya paśor vai māraṇāyānīyamānasyāhavanīyaṃ medhyo 'bhyupakrāmati yo vai tarhi paśum anvārabhate taṃ yajñasyāśīr gachati yad āha revati predhā yajñapatim āviśeti yatra vā etat kvaca yajamānaṃ santaṃ yajñasyāśīr gachati vapāśrapaṇībhyām anvārabhate tat svid ubhayam akar uro antarikṣa sajūr devena vātenety antarikṣaṃ vai paśavo vātaḥ prāṇaḥ prāṇān asmin dadhāti tmanāsya haviṣo yajeti devatā eva prīṇāti sam asya tanvā bhaveti punar evainaṃ sambhāvayati varṣīyo varṣīyasā iti tena yajamāno vasīyān bhavati yad yajñaṃ paśum āhur yat tam abhimanyante kva tarhi yajño bhavatīti yad āha yajñaṃ yajñapatau dhā iti yajñapatau vā etad yajñaṃ pratiṣṭhāpyātha paśum ālabhante skandati vā etad dhavir yad viścotati yad vilipyate yat tṛṇam upāsyaty askannatvāya pratyañcaṃ sañjñapayanti pratyañco hi paśavo medham upatiṣṭhanta udīcīnapādaṃ vyāvṛttyai
||3.9.7||āśrāvyopapreṣyati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
āśrāvyopapreṣyati : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
ṛtvijo vṛṇīte chandāṃsi vā ṛtvijaś chandāṃsi vā etad vṛṇīte yad dhotāraṃ vṛṇīte jagatīṃ tad vṛṇīte yad adhvaryuṃ paṅktiṃ tad yad agnīdham atichandasaṃ tad yan maitrāvaruṇaṃ gāyatrīṃ tad yad brāhmaṇāñśaṃsinaṃ triṣṭubhaṃ tad yat potāram uṣṇihaṃ tad yan neṣṭāraṃ kakubhaṃ tad yad āha ||
agnir daivīnāṃ viśāṃ puraetā || iti yajamānaṃ vā etad vṛṇīte sa vṛto vaṣaṭkaroti nāchāvākaṃ vṛṇīte paścājeva vā eṣā hotrāḥ svargyā yad achāvākyā dvidevatyāḥ śaṃsati dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityay atha yad agnīdhaṃ madhyato vṛṇīte tasmād ayam agnir madhyata oṣadhīnāṃ yad uttamaḥ saṃyajatāṃ saṃyajati tasmād upariṣṭān mathyamānaḥ prajāyata etad vā asya chandāṃsi vṛtāni yuktāny abhūvan yad avṛtā vaṣaṭkuryur bhrātṛvyaṃ yajñasyāśīr gached atha yad vṛtā vaṣaṭkurvanty ekadhā vā etad yajamāne yajñasyāśīḥ pratitiṣṭhati tasmād ekaḥ paśor vaṣaṭkaroty ekaṃ hi vṛṇute daśa vai paśor devatā daśāsmin prāṇā yad daśa prayājā yā evāsmin devatās tā etad yajaty atha ya eṣa ekādaśo yasyā eva devatāyai paśur ālabhyate tām evaitad yajaty atha yad ekādaśānuyājā yā evaitad devatā ayākṣīt tā etair anuprīṇāti hato vā eṣa mṛto 'mutra bhūto daśa vai paśor devatā daśāsmin prāṇāḥ prāṇāḥ khalu vai paśor devatā yad daśa prayājāḥ prāṇān evāsya prayajaty ātmā vai prāṇānām ekādaśa ātmā vapā paśor yad eṣa ekādaśaḥ pariśaya ātmā vā etad ātmānaṃ pariśaye 'tha yad ekādaśānuyājāḥ prāṇān asmin dadhāti ||
iti tṛtīyakāḍṇe navamaḥ prapāṭhakaḥ
||3.9.8||