tṛtīyakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ nirvaped agnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdhāgnir vai yajñasyānto 'vastād viṣṇuḥ purastād ubhayata eva yajñasyāntā ālabdha tad āhur na ṛta indrād yajño 'stv iti yad aṣṭākapalas tenāgneyo yat trikapālas tena vaiṣṇavo yad ekādaśakapālaḥ sampadyate tenaindro 'gnir vai yajñasya pavitraṃ viṣṇur yajñaḥ pavitrapūtam eva yajñam ālabdha medhasya vā etad yajñasya rūpaṃ yat puroḍāśas tasmāt puroḍāśa eva kāryaś carū kurvanti dhenvā vai ghṛtaṃ payo 'naḍuhas taṇḍulās tan mithunaṃ mithunam evāsya yajñamukhe dadhāti tejo vai ghṛtaṃ tejasa eva prajāyate puruṣo vā eṣa medhāyālabhyate puruṣasyeva hy eṣā pratimā yata iva hi rūpaṃ tasmāc carur eva kāryo vedimati dīkṣate vindā iti vai vedimati dīkṣate vindate ha vai yo vedimati dīkṣate 'tho yajñapatha evādīkṣiṣṭa vedyā vai devā imam asurāṇām avindatemām eva vindate yo vedimati dīkṣate 'tho yajñapatham evālabdha prācīnavaṃśaṃ kurvanti diśo yad imāṃ vyakalpayann imām eva devebhyo 'kalpayann imāṃ pitṛbhya imām asurebhya imāṃ manuṣyebhyo devatām eṣa upaiti yo dīkṣate devānām eva diśam upāvartate prācīnām eva diśam upāvartate 'tho devakṣetram eva prāvasyati pariśrayanty antarhito vai daivāt kṣayān mānuṣaḥ kṣayo mānuṣād evainaṃ kṣayād antardadhaty atho rakṣasām ananvavāyāyaiti vā eṣo 'smāl lokād yo dīkṣate janaṃ hy eti devalokam abhyārohati pariśrayanto 'tirokān kurvanti tenāsmāl lokān naiti tenāsmiṃl loke dhṛtaḥ purastāt prāyaṇaṃ kuryāt svargakāmasyāsau vā ādityaḥ svargo loko 'muṣyainam ādityasya sāmakṣaṃ gamayati dakṣiṇataḥ prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayeta pitṛloka ṛdhnuyād ity eṣā vai pitπṇāṃ dik pitṛloka eva ṛdhnoti paścāt prāyaṇaṃ kuryāt prajākāmasya paścād vai reto dhīyate reto dīkṣito reto 'smin dadhāty uttarataḥ prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayeta manuṣyaloka ṛdhnuyād ity eṣā vai manuṣyāṇāṃ diṅ manuṣyaloka eva ṛdhnoty uttarataḥ purastāt prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayetobhayor lokayor ṛdhnuyād ity ubhayor vā etal lokayor ubhayor eva lokayor ṛdhnoti sarvataḥ prāyaṇaṃ kuryād yaṃ kāmayeta sarvāsu dikṣv ity ṛdhnuyād iti sarvāsu dikṣv ity ṛdhnoti
||3.6.1||dīkṣate : fn corrigenda| ed|: dīkṣate|
dīkṣate : fn corrigenda| ed|: dīkṣate|
keśaśmaśru vapate dato dhāvate nakhān nikṛntate snāti mṛtā vā eṣā tvag amedhyaṃ vā asyaitad ātmani śamalaṃ tad evāpahate medhya eva medham upaity apsu dīkṣāṃ praveśayitvā devāḥ svargaṃ lokam āyan yad apsu snāti tām eva dīkṣām ālabhate 'tha yad apo 'vabhṛtham abhyavaiti tāṃ vā etad dīkṣāṃ punar apsu praveśayaty oṣadhe trāyasvainam ity āha trātyā eva svadhite mainaṃ hiṃsīr iti vajro vai svadhitiḥ sa īśvaro 'śānto yajamānaṃ hiṃsitor yat tṛṇam antardadhāti yajamānasyāhiṃsāyai devaśrud imān pravapā iti devaśrud hy etān pravapate svasty uttaraṃ aśīyeti svasty asya yajñasyodṛcam aśīyeti vā etad āhāpo mā mātaraḥ sūdayantv ity āpo hi yajño ghṛtena mā ghṛtapvaḥ punantv iti devatābhir evātmānaṃ pāvayate viśvaṃ hi ripraṃ pravahantu devīr iti yad evāsya ripram amedhyam ātmani śamalaṃ tad asmād adhi pravahanty ud id ābhyaḥ śrucir ā pūta emīti śrucir evābhyo yajñiyo medhyaḥ pūta udeti havir vai dīkṣito yadā vai havir yajuṣā prokṣaty atha havir bhavati yad yajuṣā snapayati havir evainam akar aśnāti prāṇā vā aśanaṃ prāṇān evātman dhitvā dīkṣate suṣiro vai puruṣaḥ sa vai tarhy eva sarvo yarhy āśito yad āśito bhavati medhya eva medham upaiti yathā vā iha dīkṣita evaṃ vā eṣo 'muṣmiṃl loka eva vā atyāśitasya tiṣṭhati tasmān nātyāśitena bhavitavyaṃ tan na sūrkṣyam āśitenaiva bhavitavyaṃ yathaiva kanīyaḥkanīyo 'śnīyād evam aśnīyād yad dhi dīkṣitaḥ san kanīyo 'śnāti tena dīksita āṅkte 'bhyaṅkte vāsaḥ paridhatta etā vai puruṣasya tanvaḥ satanūr eva medhyam upaiti navanītenābhyaṅkte ghṛtaṃ devānām āyutaṃ manuṣyāṇāṃ niṣpakvaṃ gandharvāṇāṃ svayaṃvilīnaṃ pitπṇāṃ sarvadevatyaṃ vā etat tasmān navanītenābhyaṅkte darbhapiñjulābhyāṃ samāyauti tat svid abhyañjanam akar atho abhy evaitad ghārayati medhatvāya mahīnāṃ payo 'sīty āha mahīnāṃ hy etat payo 'pām oṣadhīnāṃ rasā ity apāṃ hy eṣa oṣadhīnāṃ raso varcodhā asi varco me dhehīty āśiṣam evāśāste
||3.6.2||antardadhāti : fn emended| ed|: antar dadhāti
svid : fn emended| ed|: svid
prasvāṅkte prajātyaīṣīkayāṅkte śalasyā hi manuṣyā āñjate satūlayāṅkte 'patūlayā hi manuṣyā āñjate dakṣiṇaṃ pūrvam āṅkte savyaṃ hi pūrvaṃ manuṣyā āñjate trir anyat trir anyad āṅkte 'parimitaṃ hi manuṣyā āñjate na punar niṣevayati punarāvartaṃ hi manuṣyā āñjata indro vai vṛtram ahaṃs tasya kanīnikā parāpatat sā trikakubham agachat tadāñjanaṃ traikakubham āṅkte satyaṃ vai cakṣur neva vāce śrad dadhāti satyam evālabhya dīkṣām upaity antar ahaṃ tvayā dveṣo antarārātīr dadhe mahatā parvateneti parvatena vā etad dveṣo 'rātīr antar dhatte cakṣuḥpā asi cakṣur me pāhīty āśiṣam evāśāsta ūrdhvaṃ cāvāñcaṃ ca pāvayaty ūrdhvaś ca hy ayam avāṅ ca prāṇo yaṃ dviṣyāt tam akṣṇayā pāvayet prāṇān asya mohayati pramāyuko bhavati citpatis tvā punātv iti yajño vai citpatir vācaspatis tvā punātv iti vācaspatir evainaṃ yajñāya pāvayati devas tvā savitā punātv iti savitṛprasūta evaitābhir devatābhir medhāyātmānaṃ pāvayate 'chidreṇa pavitreṇety etad vā achidraṃ pavitraṃ yat sūryasya raśmayo 'chidreṇaivainaṃ pavitreṇa punāti tasya te pavitrapate pavitreṇeti yajño vai pavitrapatir yajñāya khalu vā eṣa kam ātmānaṃ pāvayate ||
āṅkte : fn emended| ed|: āṅkte|
yajñaṃ śakeyam || itīndro vai vṛtram apsv adhyahaṃs tāsāṃ yad yajñiyaṃ medhyam āsīt tad udakrāmat tā imā oṣadhayo 'bhavaṃs tāsāṃ vā etat tejo yad darbhā etā vai śuṣkā āpo yad evāsāṃs tejas tad avarunddhe trayīr vā āpo divyāḥ pārthivāḥ samudriyās tāḥ sarvā darbho vivasthait tasmād darbhaḥ pavitraṃ dvābhyāṃ pāvayati dve pavitre dvipād yajāmāno yāvān evāsyātmā taṃ pāvayati triḥ pāvayati triṣatyā hi devā atho trayo vā ime prāṇāḥ prāṇo 'pāno vyāno yāvān evāsyātmā taṃ pāvayati saptabhiḥ pāvayati sapta vai chandāṃsi chandobhir evainaṃ pāvayaty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaivainaṃ pāvayaty ekaviṃśatyā pāvayati daśa hastyā aṅgulayo daśa pādyā ātmaikaviṃśo yāvān evāsyātmā taṃ pāvayati trayā vai nairṛtā akṣāḥ striyaḥ svapno yad dīkṣate tenākṣaiś ca strībhiś ca vyāvartate yāṃ prathamāṃ dīkṣito rātrīṃ jāgarti tayā svapnena vyāvartate yāṃ prathamāṃ dīkṣito vasati yajñaṃ tayāvarunddhe yāṃ some krīte prajāṃ tayā yāṃ śvaḥsutyayā paśūṃs tayā
||3.6.3||ākūtyai prayuje agnaye svāhety ākūtyā vā ākūtir yakṣyate sya iti prayujaḥ khalu vā enaṃ yajñāya prayuñjate medhāyai manase agnaye svāheti medhayā hi manasā yajñam aśnute dīkṣāyai tapase agnaye svāheti dīkṣayā hi tapasā yajñam aśnute sarasvatyai pūṣṇe agnaye svāheti vāg vai sarasvatī vācā vyāharati yakṣyate sya iti pūṣā khalu vā enaṃ yajñaṃ prāpipad ya enam apūpuṣad āpo devīr bṛhatīr viśvaśambhuvā ity āpo hi yajño dyāvāpṛthivī uro antarikṣeti dyāvāpṛthivī vā anv antarikṣaṃ yajña upaśritas tata eva yajñam ālabdha bṛhaspatir no haviṣā vṛdhātu svāheti brahma vai bṛhaspatir brahmaṇā vā etat purastāt sarvān kāmān āptvā dīkṣām ālabhate yatra vā asya yajñaḥ śrito yatrayatropaśritas tatastato vā etat sarvaṃ brahmaṇā yajñaṃ sambhṛtyālabdha na vā ekāhutir dīkṣitaṃ karoti yad etāni juhoti dvitīyatvāya prajāpatir vai yat kiñca manasādīdhet tad ādhītayajurbhir evāpnot tad ādhītayajuṣām ādhītayajuṣṭvaṃ tad ya evaṃ vidvān ādhītayajūṃṣi juhoti yad eva kiñca manasā dīdhyaj juhoti tad āpnoty ete vai yajñasya sambhārā eṣa ha tv eva sambhṛtasambhāreṇa yajñena yajate yasyaitāni hūyanta etad dha sma vā āhāruṇa aupaveśiḥ kim u sa yajñena yajeta yo yajñasya sambhārān na vidyād iti pañcabhir juhoti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha ṣaḍbhir juhoti ṣaḍ vā ṛtava ṛtuṣv eva pratitiṣṭhati yajño vai sṛṣṭaḥ pra sāmāvlināt pra yajus taṃ vā ṛg evāyachad ekā vā enam ṛg ayachad dvādaśa yajūṃṣi nava sāmāni tasmān navabhir bahiṣpavamāne stuvate nava hy enaṃ sāmāny ayachaṃs tasmād vātsambandhavido dvādaśabhir audgrabhaṇaṃ juhvati dvādaśa hy enaṃ yajūṃṣy āyachann etarhi khalu vā eṣa sṛjyate yarhi dīkṣate yad ṛcaudgrabhaṇaṃ juhoti yajñaṃ vā etat sṛṣṭam ṛcāyachati tasmād āruṇivida ṛcaudgrabhaṇaṃ juhvaty ekā hy enam ṛg ayachat
||3.6.4||prāpipad : fn corrigenda| ed|: prāpibad|
yajño vai prajāpatiḥ prājāpatyam etac chando yad anuṣṭubh yad anuṣṭubhā juhoti svenaivainaṃ chandasāvarunddha ekayā juhoty eko hi prajāpatir aniruktayā juhoty anirukto hi prajāpatiḥ pūrṇayā juhoti pūrṇo hi prajāpatir yad ūnayā juhuyād bhrātṛvyāya lokam uñśiṃṣed atha yat pūrṇayā juhoti na bhrātṛvyāya lokam uñśiṃṣaty ūrjo vā etad rūpaṃ yat pūrṇaṃ yat pūrṇayā juhoti yajñe vā etad ūrjaṃ dadhāti viśvo devasya netur iti sāvitraṃ marto vurīta sakhyam iti pitṛdevatyaṃ viśvo rāya iṣudhyatīti vaiśvadevaṃ dyumnaṃ vṛṇīteti bārhaspatyaṃ puṣyasā iti pauṣṇaṃ sārasvataḥ svāhākāraḥ sarvadevatyā vā eṣā ṛk tasmād eṣaikā satyaudgrabhaṇaṃ paribabhūva sarvābhyo devatābhyo yajña ālabhyā ity āhuḥ sarvadevatyā vā eṣā ṛg yad etayā ṛcaudgrabhaṇaṃ juhoti sarvābhyo vā etad devatābhyo yajñam ālabhate 'nuṣṭubho vā etasyāḥ satyās trīṇy aṣṭākṣarāṇi padāny ekaṃ saptākṣaraṃ yat saptākṣaraṃ tasya catvāry akṣarāṇy ekasmin pada upayanti trīṇy ekasmin yatra catvāry upayanti sā jagatī yatra trīṇi sā triṣṭub yad aṣṭākṣaraṃ tena gāyatrī yad anuṣṭup tenānuṣṭup sarvair evāsya chandobhir hutaṃ bhavati chandaḥpratiṣṭhāno vai yajñaś chandaḥsu vāvāsyaitad yajñaṃ pratiṣṭhāpayām akaḥ svāhākāreṇa khalu vā eṣā paṅktiḥ pāṅkto yajñaḥ paṅktiprāyaṇaḥ paṅktyudayanaḥ paṅktiprāyaṇam evāsya yajñaṃ paṅktyudayanam akar atho vāg vai chandāṃsi vācaṃ vā etan madhyata āptvāvarunddhe tasmād iyaṃ vāṅ madhyato vadati madhyato hīyaṃ vāk prajāpatir vai svāṃ duhitaram adhyaid uṣasaṃ tasya retaḥ parāpatat te devā abhisamagachanta tasmād dīkṣito na dadāti na pacaty athainam abhisaṅgachante tad udagṛbhṇaṃs tad audgrabhaṇasyaudgrabhaṇatvaṃ tena yajñam atanvanta yajño yad agre vyabhavat sa tredhā vyabhavat sa vā ṛkṣv eva tṛtīyenāśrayata sāmasu tṛtīyena yajuḥṣu tṛtīyena yā vā asya priyā tanūr āsīt tayā yajur aśrayatoccair ṛcā kriyata uccaiḥ sāmnopāṃśu yajuṣā yajñasya hy atra priyā tanūr yad yajuṣoccaiḥ kuryād yajñasya priyāṃ tanvam uddhṛtāṃ kuryād abrahmavarcasī syān nagnambhāvukaḥ
||3.6.5||āhitāgnir vā eṣa san nāgnihotraṃ juhoti na darśapūrṇamāsau yajate tad yā āhutibhājo devatās tā anudhyāyinīḥ karoti karśayata ātmānaṃ tenaivāsya tad dhutaṃ bhavati devā asurān hatvaibhyo lokebhyaḥ prāṇudanta teṣām asavo manuṣyān prāviśaṃs tad idaṃ ripraṃ puruṣe 'ntar atho kṛṣṇam iva cakṣuṣy antas tan nāśnīyād asuryam evāpahate yadā vai puruṣe na kiñcanāntar bhavati yadāsya kṛṣṇaṃ cakṣuṣor naśyaty atha medhyo yadi kuryān naktaṃ kuryād asuryo vai rātrir asūryam evāsūryaṃ kriyate vācaṃ vā etad dīkṣayantīti ha smāhāruṇa aupaveśir ya utāñjāno 'bhyañjāno 'tha dīkṣitavādaṃ vadati sa vāva dīkṣita iti sāyaṃ prātar vai manuṣyāṇāṃ devahitam aśanam atinīya sāyamaśanam atinīya prātaraśanaṃ vrataṃ vratayati mānuṣasya vyāvṛttyay adantīti vai gā āhur aśnantīti manuṣyān juhudhīti devebhyo 'thavā etam āhuḥ ||
nāgnihotraṃ : fn emended| mittwede| ed|: nāgnihotraṃ
prātar : fn emended| ed|: prātar|
vratam upehi vratya || iti vrataṃ hy etasya vratena yajñaḥ santato vratenaiva yajñaṃ santanoty abhyardho vā ṛksāme yajñād āstāṃ tayor yau mahimānā āstāṃ tā apanidhāya yajñam upāvartetāṃ tau mahimānā ahorātre abhavatāṃ tayor vā etad rūpaṃ yat kṛṣṇājinasya yañ śuklaṃ tad ahno rūpaṃ yat kṛṣṇaṃ tad rātres tau vā etan mahimānā anvārabhate sampāraṇāya saṃ mā pārayatā ity ahorātre mithunaṃ samabhavatāṃ tayos tejo 'pākrāmat tat kṛṣṇaṃ prāviśat tad vā etad anvārabhate dyāvāpṛthivī mithunaṃ samabhavatāṃ tayor vīryam apākrāmat tat kṛṣṇaṃ prāviśat tad vā etad anvārabhate yathā vā idaṃ nāvaṃ pāraṃ tariṣyann ārohaty evaṃ vā etad ṛksāme ārukṣat te enam ā yajñasyodṛcaḥ sampārayato yato vai lomāni kṛṣṇājinasya tato yajño yato yajñas tato devatā yad bahirlomaṃ paryūrṇuvītāntarhito dīkṣito yajñāt syād yad antarlomam antarhito yajño devatābhyo dve viṣūcī pratimucye anantarhito dīkṣito yajñād bhavaty anantarhito yajño devatābhyo yady ekaṃ syād antaṃ pratibhujet tenaiva tad ubhayam āpnoti havir vai dīkṣito yad anyatra kṣṛṇājinād āsīta yathā haviḥ skannam evaṃ syād yathā haviṣe skannāya prāyaścittim ichaty evam asmai prāyaścittim icheyuś chandāṃsi ca vā eṣa devatāś cābhyārohati tāny enam īśvarāṇi pratinudo yad āha namas te astu mā mā hiṃsīr iti namaskāro vā eṣo 'pratinodāya devatā vai yajñasya śarma yajño yajamānasya yad āha viṣṇoḥ śarmāsi śarma me yacheti devatā vā etad yajñasya śarmākar yajñaṃ yajamānasya prorṇute prāvṛta iva hi dīkṣito 'tho etad iva hi dīkṣitasya rūpaṃ yat prāvṛtaṃ tasmāt prorṇute vāsaḥ paridhatte sarvadevatyaṃ vai vāsaḥ sarvābhir vā etad devatābhir ātmānaṃ pariśrayanti
||3.6.6||āstāṃ : ⟨ āstām
āstāṃ : fn emended| mittwede| ed|: āstām|
apanidhāya : fn emended| mittwede| ed|: apinidhāya|
yajñasya vai sṛṣṭasyolbam anvalambata tad vāsaḥ kṣaumam abhavat tasmāt kṣaumeṇa dīkṣayanti yajñasya sayonitvāya prācīnamātrā patnī dīkṣayantīndrasya vai prācīnamātrendriyaṃ striyāḥ prajā yat prācīnamātrā patnī dīkṣayantīndriyam asyāṃ dadhāti yonir vai dīkṣitasya dīkṣitavimitaṃ jarāyu kṛṣṇājinam ulbaṃ dīkṣitavāso nābhir mekhalā garbho dīkṣitaḥ svaṃ vā etad yoniṃ dīkṣita āśaye tasmād dīkṣitena dīkṣitavimitān nānṛtubhiḥ kramyam eṣa hy etasya yonir ato hy eṣo 'dhi prajāyate garbho dīkṣito yad ṛta āviḥkurvīta datvanto garbhā jāyeran yad anṛtu smayeta tejo 'sya parāpātukaṃ syāt tasmān nānṛtu smetavyaṃ tejaso 'parāpātāyājāto vai puruṣaḥ sa vai yajñenaiva jāyate sa vai tarhy eva jāyate yarhy adaḥ some krīte prorṇutā ito 'gre prorṇute 'tho hy agre puruṣo jāyate sa vai tarhy eva sarvo jāyate yarhy ado 'po 'vabhṛtham abhyavaiti tarhi sa tasmāt sarvo nirmucyate trivṛtā vai stomena prajāpatiḥ prajā asṛjata yat trivṛn mekhalā bhavati prajananāya trivṛd vai vajra udaraṃ vṛtraḥ pāpmā kṣud bhrātṛvyaḥ puruṣasya yan mekhalāṃ paryasyate vajram eva sapatnāya bhrātṛvyāya praharati yaṃ dviṣyāt taṃ tarhi manasā dhyāyed vajram evāsmai praharati stṛṇuta evāṅgiraso vai svaryanto yatra mekhalāḥ sannyāsyaṃs tataḥ śaro 'jāyata tasmāñ śaramayy ūrg vā oṣadhaya ūrjaṃ vā etan madhyata ātmano dhatte prajānāṃ ca yoktreṇa patnī sannahyate mekhalayā dīkṣito 'tho mithunatvāyordhvaṃ vai puruṣasya nābher medhyam avācīnam amedhyaṃ yan mekhalāṃ paryasyate medhyasya cāmedhyasya ca vidhṛtyai devatābhyo vā eṣa medhāyātmānam ālabhate yo dīkṣate badhnīta iva vā etad ātmānaṃ yan mekhalāṃ paryasyate tasmād vā etasyānnam annādyam ārta iva hy eṣa baddhas tasmād u baddhasyānnam annādyaṃ yathā vā iha garagīr evaṃ vā eṣo 'muṣmiṃl loke yo dīkṣitasyānnam atti yajñena tv evāsya tatā unmuktir havir vai dīkṣito yad asya juhuyāt tam eva juhuyāt pramāyukaḥ syāt sarvābhyo vā eṣa devatābhyā āpyāyate yo dīkṣate yad asya juhuyād yajñam asya viduhyād upadhīto 'sya yajñaḥ syāt taṃ vā etad āgate kāle sarvaṃ saṃsphītaṃ yajñaṃ devatābhyo duhet tredhā vā etasya pāpmānaṃ vibhajante yo dīkṣate yo 'syānnam atti sa tṛtīyaṃ yo 'syāślīlaṃ kīrtayati sa tṛtīyaṃ yā enaṃ pipīlikā daśanti tās tṛtīyaṃ tasmād vā etasyānnam annādyaṃ tasmād asyāślīlaṃ na kīrtayitavyaṃ tasmād dīkṣitavāso 'bhartavyam atra hi tāḥ pipīlikā yā enaṃ daśanti
||3.6.7||āśaye : fn emended| ed|: āśayet
dakṣiṇā vai deveṣv āsīd yajño 'sureṣu tāṃ dakṣiṇāṃ yajño 'bhyakāmayata tām abhiparyāvartata tāṃ samabhavat sa indro 'ved yo vā asmād yoneḥ sambhaviṣyati sa idaṃ bhaviṣyatīti tām indraḥ prāviśat tatā indraḥ samabhavat tatā indro 'jāyata sa jāyamāno 'ved yo vā asmād yoner anyo mat sambhaviṣyati mādṛk sambhaviṣyatīti tayā sahopaveṣṭayann ajāyata yan nyaveṣṭayat tasmān niveṣṭitā yan niveṣṭyamānā śyāvābhavat tasmāt kṛṣṇendraṃ ca vā eṣa prepsati dakṣiṇāṃ cendrasya ca khalu vā etad yonim ālabdha dakṣiṇāyāś cātmānam atho sayonim eva yajñam ālabhate kṛṣiṃ susasyām utkṛṣā iti viṣāṇayā bhūmyām upahanti kṛṣim evāsya sasyena samardhayati yajuṣā kaṇḍūyate yajuṣā hi manuṣyāḥ kaṇḍūyante vyāvṛttyai yajuṣā kaṇḍūyate tasmād prajā apāmambhaviṣṇavaḥ pāmambhaviṣṇavaḥ prajāḥ syur yad ayajuṣā kaṇḍūyeta supippalā oṣadhīs kṛdhīti śiraḥ kaṇḍūyata oṣadhīr eva phalaṃ grāhayati tasmād oṣadhayaḥ śīrṣan phalaṃ gṛhṇanti vāg vai sṛṣṭā caturdhā vyabhavat tato yā atyaricyata sā vanaspatīn prāviśat saiṣā yākṣe yā dundubhau yā tūṇave yā vīṇāyāṃ daṇḍaṃ prayachati tām evāsmai vācaṃ prayachaty atho vajram evāsmai prayachati gopīthāyāsyadaghnaṃ prayachaty etāvatī hīyaṃ vāg vadaty atho etāvatī hi vācā vīryaṃ kriyate yad varṣīyāṃsaṃ prayachet svāṃ vācaṃ maitrāvaruṇo vibhajet taṃ śvaḥsutyāyāṃ maitrāvaruṇāya prayachati tāṃ śvo bhūte maitrāvaruṇa ṛtvigbhyo vibhajati ||
hotar yaja potar yaja neṣṭar yaja || iti sā saha vaṣaṭkāreṇāhavanīyaṃ gachati tāṃ puro 'dhvaryur vibhajati ||
hotar yaja potar yaja neṣṭar yaja || ity adhvaryuḥ puro vācaṃ vibhajati maitrāvaruṇaḥ paścāt ||
svāhā yajñaṃ manasā || iti manasā yajñam abhigachanti tata eva yajñam ālabdha svāhā divaḥ svāhā pṛthivyāḥ iti dyāvāpṛthivī vā anv antarikṣaṃ yajña upaśritas tata eva yajñam ālabdha svāhoror antarikṣād ity antarikṣaṃ vai yajño yadi vāto yadi vā paśavas tata eva yajñam ālabdha svāhā vātāt parigṛhṇāmi svāhety ayaṃ vāva yaḥ pavata eṣa yajñas tam evālabdha vācaṃ yachati yajñaṃ vā etad yachati yad vācaṃ visṛjed yajñaṃ visṛjet tad āhuḥ punar dīkṣayitvā vāg yantavyeti yat punar dīkṣayed āhutīr atirecayed vaiṣṇavīm anūcya vāg yantavyā viṣṇur vai yajño yajñam evālabdhāgnāvaiṣṇavīm anūcya vāg yantavyāgnir vai sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ cālabdha sārasvatīm anūcya vāg yantavyā vāg vai sarasvatī vācā yajñaḥ santato vācaiva yajñaṃ santanoti bārhaspatyām anūcya vāg yantavyā brahma vai bṛhaspatir brahmaṇā yajñaḥ saṃhito brahmaṇaiva yajñaṃ sandadhāti
||3.6.8||iti : fn this sandhi comes from manasas and iti| cf| 1|2|2:11|13
dīkṣito 'yam asā āmuṣyāyaṇaḥ || ity udvadati vā āha priyo vai devānāṃ dīkṣito devebhya evainaṃ prāha trir āha triṣatyā hi devā atho trayo vā ime lokā ebhya evainaṃ lokebhyā āvedayati tasmād dīkṣitaṃ dūrāñ śṛṇvanty ebhyo hy enaṃ lokebhyā āvedayati nakṣatraṃ dṛṣṭvā vācaṃ visṛjate dvau vā ṛtū ahaś ca rātriś cānyam eva ṛtuṃ samprāpya vācaṃ visṛjate vrataṃ carateti vācaṃ visṛjate vrataṃ hy etasya vratena yajñaḥ santato vratenaiva yajñaṃ santanoti daivīṃ dhiyaṃ manāmahā iti yajuṣā hastā avanenikte yajuṣā hi manuṣyā avanenijate vyāvṛttyai brahmaṇaḥ sadevatvāyātho āpo me dīkṣāṃ net pramuṣṇān ity annaṃ vai manuṣyebhyā udabībhatsata tad evā manuṣyeṣv adidhīrṣaṃs tad āpo 'bruvan vayaṃ va etāṃ śundhāmāthopāvartasveti tato 'nnaṃ manuṣyān upāvartanta ta idam annaṃ manuṣyeṣu dhṛtaṃ tasmād brāhmaṇa āhāryā āhṛte hastā avanenijītānnādyasyāvaruddhyay atho annāya vā etad ātmānaṃ pāvayate ye devā manujātā manoyujā iti vrataṃ vratayaty ete vai devā manujātā manoyujo yad ime prāṇā eṣā vā asminn etarhi devatā tāṃ prīṇāti tasyāṃ hutaṃ vratayati yad eto 'nyathā vratayet prāṇair enaṃ vyardhayet pramāyukaḥ syāt tvam agne vratapā asīti vadet svapsyant suptvā vā prabudhya yadi vā dīkṣitavādaṃ vaded agnir vai devānāṃ vratapatis tasmād evādhi vratam ālabhate nottānaḥ śayīta yad uttānaḥ śayīteme lokā yayeyur nāgner adhi parāṅ paryāvarteta yat paryāvarteta yajñāt paryāvarteta nānyatradīkṣitaṃ dīkṣitavimitānt sūryo 'bhinimrocen nābhyudiyād dīkṣitavratam eva tad yajño vai devānāṃ na samabhavat taṃ bhṛtyā samabhāvayan yad bhṛtiṃ vanute yajñasya sambhūtyai rāsveyat someti yad brūyād etāvad asya syān na bhūyo yad āhā bhūyo bharety aparimitasyāvaruddhyai devaḥ savitā vasor vasudāveti savitṛprasūta evaitābhir devatābhir upa pratigṛhṇāty ātmano 'hiṃsāyai vāyur gopās tvaṣṭādhipatiḥ pūṣā pratigrahīteti vāyum evāsāṃ goptāram akas tvaṣṭāram adhipatiṃ pūṣaṇaṃ pratigrahītāram āpo vai yajño yad apo dīkṣito 'vagāheta yajñam avakṛśnīyād yad āha devīr āpo apāṃ napād iti yad evāsāṃ yajñiyaṃ medhyaṃ tan nākrāmati yad apo dīkṣito 'vagāheta vihradinīḥ syus tasmān nāvagāheta yady avagāheta loṣṭaṃ vimṛṇaṃs taret tam eva setum anusantarati na vai dīkṣitaṃ tarantaṃ devatā anutaranty araṇibhyāṃ saha tarati sahaiva devatābhis tarati na vai dīkṣitaṃ tarantaṃ yajño 'nutarati rathāṅgena saha tarati sahaiva yajñena tarati
||3.6.9||amuṃ vā ādityaṃ sarvā vāco gachanti tā udyati sarvāḥ sṛjyante yad āha yāḥ paśūnām ṛṣabhe vācā iti sṛjyamānāṃ vā etad vācaṃ punar ālabhate vāyave tveti naṣṭām anudiśati varuṇāya tvety apsu magnāṃ rudrāya tveti mahādevāhatāṃ nirṛtyai tvety avasannām indrāya tveti vleṣkahatāṃ yā vā saṃśīyeta marudbhyas tveti hrādunihatām ete vai devā bhṛtyā skannabhāgās tān eva prīṇāti devebhyo vā anyā dakṣiṇā dīyante manuṣyebhyo 'nyā etā vai devebhyaḥ pratyakṣaṃ dakṣiṇā dīyanta etābhir vai bhūyo 'varunddhe yad u cetarābhir devāś ca vā asurāś cāspardhantaitāvān vai tarhi yajña āsīd agnihotraṃ darśapaurṇamāsau cāturmāsyāni te devā yajñam apaśyaṃs tenādīkṣanta teṣāṃ yad agnihotram āsīt tad vratam upāyaṃs tasmād vivratena bhavitavyaṃ dvir hy agnihotraṃ hūyate yad agnīṣomīyaṃ pūrṇamāse havir āsīt tam agnīṣomīyaṃ pūrvedyuḥ paśum ālabhanta yad aindrāgnam amāvāsyāyāṃ tam āgneyaṃ śvo bhūte paśum ālabhanta vaiśvadevaṃ prātaḥsavanam akurvata varuṇapraghāsān mādhyandinaṃ savanaṃ sākamedhān pitṛyajñaṃ tryambakās tat tṛtīyasavanaṃ tasmāt tṛtīyasavane viśvaṃ rūpaṃ śasyate viśvaṃ hy etad rūpaṃ tam eṣāṃ yajñam asurā ṇānvavāyaṃs tena vā enān apānudanta tato devā abhavan parāsurās tad ya evaṃ veda bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavati te 'dhvṛto 'yam abhūd ity apākrāmaṃs tad adhvarasyādhvaratvaṃ tasmād ekavratena bhavitavyaṃ sakṛd dhy agnihotraṃ hūyate ||
saṃśīyeta : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
iti tṛtīyakāṇḍa āgnāvaiṣṇavaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ prapāṭhakaḥ
||3.6.10||