tṛtīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
tṛtīyakāṇḍe dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
dṛśāno rukma uruyā vibhātīti rukmaṃ pratimuñcate 'mṛtaṃ vai hiraṇyaṃ mṛtyor etad rūpaṃ yad agnir yat pāśo 'mṛtenaiva mṛtyum antardhatte 'thaite nirbādhā devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā etān nirbādhān apaśyaṃs tair asurān ebhyo lokebhyo nirabādhanta tan nirbādhānāṃ nirbādhatvaṃ tad etair eva nirbādhair yajamāno bhrātṛvyam ebhyo lokebhyo nirbādhata ekaviṃśatinirbādho bhavati pratiṣṭhityay upariṣṭān nirbādhaṃ bibharty adhastān nirbādhaṃ sādayati bhrātṛvyasya vinuttyai naktoṣāsā samanasā virūpā ity ahorātrābhyām evāgnim ādhatte dhāpayete śiśum ekaṃ samīcī ity etaṃ hy ete dhāpayete śiśum ekaṃ samīcī dyāvākṣāmā rukmo antar vibhātīty eṣa hy etayo rukmo 'ntar vibhāti devā agniṃ dhārayan draviṇodā iti prāṇā vai devā draviṇodāḥ prāṇair evāgnim udyachate viśvā rūpāṇi pratimuñcate kavir iti viśvā hi rūpāṇy agniḥ prāsāvīd bhadraṃ dvipade catuṣpadā ity āha prasūtyā eva vi nākam akśat savitā vareṇyā iti savitṛprasūta evāgniṃ bibharty anu prayāṇam uṣaso virājatīti tasmād uṣaso vyuṣṭim anv agnir ādhīyate suparṇo 'si garutmāṃs trivṛt te śiro gāyatraṃ cakṣur ity agner vā eṣā sambhṛtir agnim etat sambharati tasmāt sambharati tasmāt sarvair aṅgaiḥ paśur jāyate paśur hy agnir divaṃ gacha svaḥ patety āha svargasya lokasya samaṣṭyay athaite kramā devāś ca vā asurāś cāspardhanta te devā etān kramān apaśyaṃs tair asurān ebhyo lokebhyaḥ prāṇudanta tān anapajayyam ajayaṃs tad etair eva kramair yajamāno bhrātṛvyam ebhyo lokebhyaḥ praṇudate 'napajayyaṃ ha jayati ṣaḍudyāvaṃ śikyaṃ bhavati ṣaḍ vā ṛtava ṛtubhir evāgniṃ parigṛhṇāty uparinābhi bibharty uparinābhi hy ātmanaḥ sadevaṃ sadeva eva devatā ātman bibharti yad adhonābhi bibhṛyād yoniṃ nirdahed atho 'vadhainaṃ ghātukaṃ syāt prakrāmati tasmād grāmyāḥ paśavaḥ prerate 'tha yat punar abhyāvartate tasmāt punaḥ samāvartanta ūrjā vā eṣa paśubhir utkrāmant sahotkrāmati punar ūrjā nivartasveti tad ūrjam eva paśūn punar avarunddhe punarvatīr bhavanti samṛddhyai catasṛbhir abhyāvartate catuṣpādo vai paśavaḥ paśūn evāvarunddha itthaṃ paryāvartata evaṃ hi yajñaḥ paryāvartate 'tho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anu paryāvartata ā tvāhārṣam antar abhūr ity antar hy eṣa etarhy ud uttamaṃ varuṇa pāśam asmad iti varuṇapāśam evonmuñcata ātmano 'hiṃsāyay agre bṛhann uṣasām ūrdhvo asthād iti jyotiṣaivainaṃ samardhayati haṃsaḥ śuciṣad vasur antarikṣasad iti sādayati sapta evainaṃ hotrāsu pratiṣṭhāpayaty atho sapta vā etena sāptāny agner ṛdhnoty ā saptamāt puruṣād annādo bhavati reto vā agnir antarikṣaṃ vai reto 'nuṣicyate yad adho nidadhyād adhṛtāḥ paśūnāṃ garbhāḥ prapādukāḥ syur atha yad upari sādayaty antarikṣasadam evainam akar garbhāṇāṃ dhṛtyai sūyate vā eṣo 'gnīnāṃ yaś cīyate tasmād eṣa āsandīsat sīda tvaṃ mātur asyā upasthā itīyaṃ vā agner yoniḥ sva evainaṃ yonau saṃveśayati tisṛbhir upatiṣṭhate trivṛd dhy agniḥ
||3.2.1||agre : fn emended| ed|: agne| cf| 2|7|8:85|14
athaitad vātsapram etena vai vatsaprīr bhālandano 'gneḥ priyaṃ dhāmārādhnot tad agner evaitena priyaṃ dhāma rādhnoty āgāmukam enaṃ priyaṃ bhavati vatsapriyaṃ vai bhālandanam āśayo 'dhyavadan stenā iti sa etat sūktam apaśyat te nādhivādam apājayat tenāpacitim agachat tad adhivādam evaitenāpajayaty apacitim eva gachati dvādaśabhir upatiṣṭhate dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaram evāptvāvarunddhe triṣṭubho bhavantīndriyasyāvaruddhyay anyedyuḥ prakrāmayaty anyedyur upatiṣṭhate yogakṣemaṃ vā etat prajānāṃ dādhāra tasmād yāyāvarā anyāḥ prajāḥ kṣemyā anyā atha yat prakramyopatiṣṭhate tasmād yāyāvaraḥ kṣemyam abhiprayāti tasmād yāyāvarasya kṣemyo 'nnaṃ babhūva yad ahaś ceṣyamāṇaḥ syāt tad ahar ubhayaṃ samasyet pra ca krāmed upa ca tiṣṭheta yogakṣemaṃ vā etad annādyaṃ yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkta ud u tvā viśve devā iti viśve hīdaṃ devāḥ smo yan manuṣyā agne bharantu cittibhir iti yasmā eva cittāyāgnir ādhīyate tenainaṃ cittena samardhayati pred agne jyotiṣmān yāhīti jyotiṣaivainaṃ samardhayitvā pravāpayaty akrandad agniḥ stanayann iva dyaur ity anubrūyād yady akṣa utkṣveded īśvaro vā eṣa utkṣvedan yajamānasya prajāṃ paśūn nikṣvadas tat kraditam evāsyākar atho śamayitvaivāśiṣam āśāste samidhāgniṃ duvasyateti gāyatryā brāhmaṇasyādadhyād gāyatro hi brāhmaṇas triṣṭubhā rājanyasya traiṣṭubho hi rājanyo dvābhyāṃ gāyatrībhyāṃ vaiśyasya ye hi dve gāyatryau sā jagaty atho brahmaṇe vā etad viśam annaṃ karoti yadi bhasma pratipūryetāpsu praveśayed āpo vā agner yoniḥ sva evainad yonau dadhāti purīṣaṃ kuryāt paśukāmasya paśavo vai purīṣaṃ paśumān bhavatīṣṭakā vā saṃyuyāt tenāsya sarvā āgneyīr iṣṭakā bhavanty ūrjā vā eṣa paśubhir utsīdant sahotsīdati punar ūrjā nivartasveti tad ūrjam eva paśūn punar avarunddhe bodhā me asya vacaso yaviṣṭheti bodhadvatībhyām upatiṣṭhate tasmāt prajāḥ suptvā punaḥ prabudhyante dvābhyām upatiṣṭhate dvipād yajamānaḥ pratiṣṭhityai
||3.2.2||bharantu : fn emended| ed|: bharanta| cf| 2|7|10:87|9, 3|3|8:40|14
yady : fn emended| ed|: yad dhy| cf| ks|19|12:14|18
apeta vīta vi ca sarpatātā ity āha yamadevatyo vā ayaṃ loko yamo 'muṣya lokasyādhipatyam ānaśa yad yamād devayajanam aniryācyāgniṃ cinvītāyamadevatyo 'syāgniḥ syād asvargyo yad āhādād idaṃ yamo 'vasānaṃ pṛthivyā akrann imaṃ pitaro lokam asā iti yamād vā etenāsyā devayajanaṃ nirayāciṣṭa smṛte devayajane 'gniṃ cinute yamadevatyo 'syāgnir bhavati svarga ud u ghnanti yad evāsyā ayajñiyam amedhyaṃ tad udghnanti vyāmamātram udghnanty etāvad vai puruṣe vīryaṃ vīryasammite cīyate 'tho etāvān vai puruṣe mahimā mahimno 'varuddhyay avokṣati yad evāsyā udghnantaḥ krūram akraṃs tad akrūram akas tañ śamayaty atho āpo vā agner yoniḥ sva eva yonau cīyate 'gner bhasmāsy agneḥ purīṣam asīti sikatā nivapaty agner vā etad vaiśvānarasya bhasma yat sikatā sva eva bhasmaṃś cīyate yonir vai sikatā retā ūṣā yat sikatā nyupyoṣān nivapati yonau vā etad reto dadhāti tasmād yonau reto hitaṃ tasmād yone retaḥ prajāyate prajāpatiḥ prajā asṛjata tā vā ūṣebhya eva yoner asṛjata prajananaṃ vā ūṣāḥ prajanane vā etad agniś cīyata ime vai sahāstāṃ te viyatī abrūtām astu nau priyaṃ dhāma sahety āpo vā asyā yajñiyā medhyās tā amūr ūṣā amuṣyā yajñiyā medhyās ta ime yad āpaś coṣāś ca bhavanti yad evainayor yajñiyaṃ medhyaṃ tad avarunddhe 'tho anayor evainaṃ priye dhāman nidhatte sañjñānaṃ vā ūṣā ubhaye vā etān paśavo 'bhisañjānate ye grāmyāḥ paśavo ye cāraṇyā ubhaye hainaṃ paśavo 'bhisañjānate catasraḥ prācīḥ sādayati catvāri vai chandāṃsi chandobhir vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs te diśā ākramanta tā avlīyanta tā etābhir adṛṃhan yad etā upadhīyante diśāṃ dhṛtyai paśavo vā iṣṭakā gārhapatyaṃ vai paśavo 'nūpatiṣṭhante dve samīcī purastād upadadhāti dve samīcī paścād ubhayata evāsmai samīcaḥ paśūn upadadhāti paśūnāṃ parigṛhītyay aṣṭopadadhāty aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gnir yāvān evāgnis taṃ cinuta ekaviṃśatiḥ kāryā pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekaviṃśo 'tho ekaviṃśatividho hi gārhapatyas tricitikaḥ kāryas trayo vā ime lokā imān eva lokān āpnoti pañcacitikaḥ kāryaḥ pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha caturbhiḥ sannivapati catvāri vai chandāṃsi chandobhir eva sannivapaty atho brahma vai chandāṃsi brahmaṇaiva sannivapati kṣatraṃ vā eṣo 'gnīnāṃ yaś cīyate kṣatraṃ ya ukhyo brahma yajur yad yajuṣā sannivapati brahmaṇā vā etat kṣatraṃ sannayati tasmād brahmaṇā kṣatraṃ saṃ caiti vi ca dvau vā etau vyāghrau saṃ padyete tā īśvarā aśāntau yajamānaṃ hiṃsitor yad āha bhavataṃ naḥ samanasau samokasau sacetasā arepasā iti śamayaty eva śānta eva nyupyate yajamānasyāhiṃsāyay ṛtubhir vai pṛthivyā vīryam udyataṃ tad ṛtubhiḥ punar vimucyate yad āha prajāpatir viśvakarmā vimuñcatv iti prajāpatir evaināṃ viśvakarmā vimuñcati
||3.2.3||athaitā nairṛtīs tisras tuṣapakvā bhavanty etad vai nairṛtam annasya yat tuṣāḥ kṛṣṇā bhavanty etad dhi nirṛtyā rūpam etāṃ diśaṃ haranty eṣā hi nirṛtyā dik tāḥ svakṛtā iriṇe parācīr nidadhāty etad vai nirṛtigṛhītaṃ pṛthivyā nirṛtigṛhīta eva nirṛtiṃ niravadayate prāṇam evāsya prathamayā muñcaty apānaṃ dvitīyayā vyānaṃ tṛtīyayātho tryakṣaro vai puruṣo yāvān eva puruṣas taṃ nirṛtyāḥ pāpmano muñcati nirṛtir vai karmaṇa upadraṣṭrikā tāṃ vā etat svena bhāgadheyena śamayitvātha savitṛprasūto 'gniṃ cinute yaṃ te devī nirṛtir ābabandheti jālam iṣṭakāsv adhyasyati nirṛtipāśam evonmuñcata ātmano 'hiṃsāyai ||
yad asya pāre rajaso mahaś citraṃ jyotir ajātaya |
tan naḥ parṣad ati dviṣo 'gne vaiśvānaraḥ || svāhety apaḥ pariṣiñcan paryeti nirṛtyā ananvavāyāya bhūtyai namā ity uktvāvartate bhūtir eva bhūtvāvartata ātmano 'hiṃsāyay anapekṣamāṇā āyanti nirṛtyā ananvavāyāya parogoṣṭhaṃ mārjayante parogoṣṭham eva nirṛtiṃ niravadayanta indriyena vā eṣa vīryeṇa vyṛdhyate yo nairṛtīr upadhatte niveśanaḥ saṅgamano vasūnām ity aindryā gārhapatyam upatiṣṭhata indriyeṇaivātmānaṃ samardhayati triṣṭubhopatiṣṭhata ojo vai vīryaṃ triṣṭub ojasy eva vīrye pratitiṣṭhati gārhapatyo 'gre cīyate pratiṣṭhityai gārhapatye vai devāḥ pratiṣṭhāya prāñcaḥ svargaṃ lokam abhijayanta āyan yāvān puruṣa ūrdhvabāhus tāvatā veṇunā vimimīta etāvad vai puruṣe vīryaṃ vīryeṇaiva vimimīte 'tho etāvān vai puruṣe mahimā mahimno 'varuddhyai yo vai vanaspatīnāṃ phalagrahitamaḥ sa eṣāṃ vīryavattamo venur vai vanaspatīnāṃ phalagrahitamaḥ sa eṣāṃ vīryavattamo 'nnaṃ vai phalam annam arko 'rko 'gnir arkeṇa vā etad annam arkam agniṃ vimimīte sapta puruṣān pramimīte saptabhya eva puruṣebhyo lokaṃ vindaty ā saptamāt puruṣād annādo bhavaty aratnimātraṃ pakṣayor atyupadadhāti pakṣambṛhad dhi vayaḥ ṣaḍbhiḥ kṛṣati ṣāḍ vā ṛtava ṛtubhir eva kṛṣatīttham abhyāvartanta kṛṣaty eṣā hi devānām āvṛd atho amuṣya vā etad ādityasyāvṛtam anuparyāvartante tisrastisraḥ sītāḥ sampādayati trivṛd dhy agnir dvādaśa sītā bhavanti dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasya vā eṣa vidhām anuvidhīyata iyaṃ vā abibhed agnir mātidhakṣyatīti yat kṛṣaty asyā vā etad dviguṇaṃ kriyate 'natidāhāyātho pṛthivyā vā etad dviguṇenāgner vīryam udyachanta etāṃ diśam utsṛjanty eṣā hi devānāṃ dig atho svargam evaināṃ lokam anūtsṛjanti
||3.2.4||parṣad : fn correcturen und conjecturen zu dem ganzen Werk|
kṛṣṭe vapati kṛṣṭe hy oṣadhayaḥ kṣepiṣṭhaṃ pratitiṣṭhanty annasyānnasya vapaty oṣadhīnām ṛgbhir brahma vā ṛg brahmaṇaivāsmā annādyam avarunddhe caturdaśabhir vapati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaro 'tha ya ete caturdaśe ahorātre evaite tat saṃvatsareṇa ca vāvāsmā etad ahorātrābhyāṃ cānnādyam avarunddhe 'nnaṃ vai phalam annam arko 'rko 'gnir arkeṇa vā etad annam arkam agniṃ vapati yasyānnasya nivapati yat tasyāśnīyād yāny avaruddhāni tair vyadhyetedhme tasyāpikuryād atho tan manasā dhyāyet tenaiva tad avarunddhe yadi sarvaṃ na saṃvinded yavān madhūdyutān vaped yad yavā grāmyaṃ tenānnādyam avarunddhe yan madhv āraṇyaṃ tena tenaiva tad ubhayam avarunddhe 'thaite sambhārā digbhyo vā etat pṛthivyā ūrjaṃ sambharaty ūrjy agniś cīyate yāṃ janatāṃ kāmayeta kṣodhukā syād itīṣam ūrjam aham ita ādīti tasyā ardhād ādadīta kṣodhukā ha sā janatā bhavati kāmaṃ kāmadughe dhukṣvety abhimṛśati tenāsya sarvā iṣṭakāḥ kāmadughā bhavanty uttaravediṃ nivapaty uttaravedim ity evāsyāgniś cīyate 'tho yajñaparuṣo 'nantarhityay agnir vā eṣa nyupyate yad uttaravedir yad uttaravediṃ nyupyāgniṃ cinoty agnau vā etad agniś cīyate 'gne tava śravo vapā iti sikatā nivapaty etā vai vaiśvānarīr iṣṭakā aparimitā etad agner aparimitaṃ cīyate 'gner vā etad vaiśvānarasya sūktam eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad vaiśvānaraḥ priyāyāṃ vā etat tanvām agniś cīyate satanūr arko nidhīyate lomaśaṃ vā etac chandaḥ paśavyam ūnātiriktaṃ prajananāyāśītyakṣaram etena vai devāḥ svargaṃ lokam āyaṃs tad asyāśītyakṣaratvaṃ samudraṃ vā etac chando yoniḥ samudraḥ somo retodhā yat saumībhyāṃ vyūhati yonau vā etad reto dadhāti tasmād yonau reto hitam āpyānavatī bhavatas tasmād yonau retā āpyāyate chandobhir vā agnir uttaravedim abhiprahriyate yā agnau prahriyamāṇe 'nvāhus tāṃ tarhi manasā dhyāyec chandobhir evainam uttaravedim abhipraharati manasānvāhāniruktam iva hy etad avyāvṛttaṃ vyāvṛtaṃ pāpmanā bhrātṛvyeṇa gachaty aśvaṃ purastān nayanti rakṣasām apahatyay ākramayanti ya evainena bhrātṛvyaḥ sadṛṅ taṃ vajreṇāvabādhante prāñcaṃ prakramayanti ya evainaṃ bhrātṛvyo 'ti taṃ vajreṇa praṇudate pratyañcam abhyāvartayanti ya evainaṃ bhrātṛvyo 'nu taṃ vajreṇa pratinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodaḥ kṛṣṇo vai bhūtvāgnir aśvaṃ prāviśat sa etad agachad yatra mṛgaśapho yad aśvam ākramayanti yad evātrāgner nyaktaṃ tasyāvaruddhyai
||3.2.5||tapo yonir asīti puṣkaraparṇam upadadhāti yonir vā eṣo 'gner yat puṣkaraparṇaṃ nābhir vadhakaḥ sayonir eva sanābhiś cīyata iyaṃ vā abibhed agnir mātidhakṣyatīti yat puṣkaraparṇam upadadhāty asyā anatidāhāyādhastānnābhi sādayaty oṣadhīnāṃ pratiṣṭhityay atho ye 'psv agnayas tān evāvarunddhe prajāpatiḥ prajā asṛjata yāḥ purā brahmaṇo 'sṛjata tābhir nārādhnod atha yā brahmamukhā asṛjata tābhir arādhnod yad brahma jajñānaṃ prathamaṃ purastād iti rukmam upadadhāty ṛddhyay ṛdhnoty evātho mithunatvāya na pṛthivyām agniś cetavyo nāntarikṣe na divīty āhur amṛtaṃ vai hiraṇyam amṛte vā etad agniś cīyate śmaśānacito vā ete cīyante cityāñcityāṃ hiraṇyaśakalam upāsyati tena vā eṣo 'śmaśānacit tena svargo 'thaiṣa puruṣo hiraṇyayo yajamānalokam evaiṣa dādhāraiṣa ha tv eva yajamāno 'gnināmuṣmiṃl loke samyaṅ yasyaiṣa upadhīyate 'tho madhye jyotir eva cīyate drapsaś caskanda pṛthivīm anu dyām ity abhimṛśati hotrāsv evainaṃ pratiṣṭhāpayaty athaitāni sarpanāmāni mṛtyur vai sarpanāmāni yad upadadhyāt pramāyukaḥ syāt tasmād anudiśati some vā ekā tviṣir vyāghra ekā sarpa ekā tā evāvarunddhe vāmadevasya rākṣoghnena vyāghārayaty etena vai vāmadevaḥ kusitāyyāḥ śirā ādīpayad rakṣasām apahatyai pañcabhir vyāghārayati pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhātho yāvān eva yajñas tasmād rakṣāṃsy apahanty athaite srucau kārṣmaryamayīṃ dakṣiṇataḥ sādayati rakṣasām apahatyai dakṣiṇato vai devānāṃ yajñaṃ rakṣāṃsy ajighāṃsaṃs tāni kārṣmaryeṇaivāpāghnata yat kārṣmaryamayīṃ dakṣiṇataḥ sādayati rakṣasāmapahatyai ghṛtasya pūrṇā bhavaty eṣā vā agneḥ priyā tanūr yad ghṛtaṃ priyayaivainaṃ tanvā samardhayati gāyatryā sādayati tejo vai gāyatrī brahmavarcasaṃ teja eva brahmavarcasam avarunddha audumbarīm uttarataḥ sādayati dadhnaḥ pūrṇām ūrg vā udumbaro 'nnaṃ dadhy ūrjy evāsyānnaṃ dadhāti triṣṭubhā sādayaty ojo vai vīryaṃ triṣṭub oja eva vīryam avarunddhe pūrṇe sādayaty akṣite yajamānalokam upatiṣṭhete mūrdhanvatībhyāṃ sādayati mūrdhanyo 'sānīti virājy agniś cetavyā ity āhuḥ srucau vai virājau yat srucā upadadhāti virāji vā etad agniś cīyate 'thaiṣā svayamātṛṇṇeyaṃ vai prathamā svayamātṛṇṇāntarikṣaṃ dvitīyāsau tṛtīyemān eva lokān upadhatte 'śvam upaghrāyya sādayati prajāpaticita evāsya bhavaty atho prāṇānām utsṛṣṭyai bhūr asīti prācīm udūhed yady enaṃ bhrātṛvyo 'tīva syād bhūmir asīti pratīcīṃ yady anv aditir asi bhūmir asīti tiraścīṃ yadi sadṛṅṅ iyaṃ vā aditir anayā vā etad yajamāno bhrātṛvyaṃ prabhūtaṃ praṇudate 'nayā pratinudate 'nayā vinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodaḥ kāṇḍātkāṇḍāt prarohantīti dūrveṣṭakām upadadhāty oṣadhīnāṃ pratiṣṭhityai kāṇḍātkāṇḍād dhy eṣā pratitiṣṭhati paśavo vā iṣṭakā na vai paśavā āyavase ramante yad dūrveṣṭakām upadadhāty āyatanam iva vā etat kriyate paśūnāṃ yatyay athaiṣā vāmabhṛd dviryajur yajamānalokam anyena dādhāra bhrātṛvyalokam anyena vṛṅkta etayā vai devā asurāṇāṃ vāmaṃ paśūn avṛñjata tad vāmabhṛto vāmabhṛttvaṃ chandāṃsi vai devānāṃ vāmaṃ paśavaś chandāṃsy evaitayā vāmaṃ paśūn yajamāno bhrātṛvyasya vṛṅkte 'thaite retaḥsicav iyaṃ virāḍ asu svarāḍ asā eva retaḥ siñcatīyaṃ prajanayaty agnir atyannādo bhavati yasyaite upadhīyete yadi putrī cinvīta prathamāyāṃ cityām anyām upadadhyād uttamāyām anyāṃ retasaḥ siktasya parigṛhītyai yady aputraḥ prathamāyāṃ cityām ubhe upadheye samyañcau hi bhūtvā retaḥ siñcataḥ
||3.2.6||pratitiṣṭhati : fn emended| ed|: pratitiṣṭhatīti
athaitā viśvajyotiṣa eṣu vā etal lokeṣu jyotiṣmantam agniṃ nidhatte 'tho prāṇānāṃ vidhṛtyay athaiṣā tryālikhiteme vai lokās tryālikhitemān eva lokān upādhatta ubhaye vā etām upādadhata devāś ca vā asurāś copariṣṭāllakṣmāṇaṃ devā upādadhatādhastāllakṣmāṇam asurās tato devā abhavan parāsurā upariṣṭāllakṣmāṇam upadadhīta bhrātṛvyavān yo vāsya priyaḥ syāt tasya bhavaty ātmanā parāsya bhrātṛvyo bhavaty eṣa vā asapatneṣṭakāsapatno bhavati ya etām upadhatte 'tho devalakṣmaṃ vā eṣā devalakṣmam evopadhatte yā sokhāyā adhi mṛd uñśiṣyate tasyā etāṃ kuryāt tenāsya sarvā āgneyīr iṣṭakā bhavanty athaiṣa kūrmaḥ śmaśānacito vā ete cīyante jīvaḥ kūrma upadheyas tena vā eṣo 'śmaśānacit tenotpātī paśūnāṃ vā eṣa medha etaṃ vai medhaṃ paśyanta enaṃ paśavo 'muṣmiṃl loka upatiṣṭhante pratyañcaṃ sādayati pratyañco hi paśavo medham upatiṣṭhate dyāvāpṛthivīyayā sādayati dyāvāpṛthivī hi paśavo 'nūpatiṣṭhante paśubhir evainaṃ samyañcaṃ dadhāti viṣṇor nābhyām agniś cetavyā ity āhuḥ prādeśamātram ulūkhalaṃ kāryam etāvān vai viṣṇur viṣṇor vā etan nābhyām agnis cīyata ūrjy agniś cetavyā ity āhur ūrg vā udumbaro yad audumbaram ulūkhalaṃ bhavaty ūrji vā etad agniś cīyate vaiṣṇavyā sādayati vaiṣṇavaṃ hy ulūkhalaṃ svayaiva devatayāthaiṣokhā pṛthivyā vā etad ojo vīryaṃ sambhriyata ojo vā etad vīryaṃ madhyato 'gner dhīyate 'tho madhye jyotir eva cīyate yad riktām avekṣeta kṣodhuko yajamānaḥ syād atha yat pūrṇām avekṣate tathā hākṣodhuko bhavati sikatābhiḥ pūrayitavyāgner vā etad vaiśvānarasya bhasma yat sikatāḥ svenaivaināṃ bhasmanā prīṇāti dadhnaḥ pūrayitavyorg vai dadhy ūrjam evāvarunddhe hṛtasya pūrayitavyaiṣā vā agneḥ priyā tanūr yad ghṛtaṃ priyayaivainaṃ tanvā samardhayati madhoḥ pūrayitavyā hāsya prajāyāṃ madhavyo jāyate vyṛdhyaindriyāṇi vai paśuśīrṣāṇy ayajñiyāny amedhyāni yac chidreṣu hiraṇyaśakalāny apy asyatīndriyeṇaivaināni vīryeṇa samardhayati medhyāny enāni yajñiyāni karoty ardhaṃ vai puruṣaḥ sahasrasya yachanty ardham itare paśavas tasmād etan madhyata upadadhāty abhitā itarāṇi paśoḥ savīryatvāyātho sāyatanatvāya yaṃ kāmayeta paśumānt syād iti tasya samīcīnāni paśuśīrṣāṇy upadadhyāt samīca evāsmai paśūn upadadhāti paśumān bhavaty atha yaṃ kāmayetāpaśuḥ syād iti tasya viṣūcīnāni paśuśīrṣāṇy upadadhyād viṣūca evāsmai paśūn upadadhāty apaśur bhavaty etā vai sāhasrīr iṣṭakāḥ paśviṣṭakās tāḥ somadakṣaḥ kauśreyo vidāñcakāra tāḥ śyāparṇāyopadadhau sa sahasraṃ paśūn prāpa pra sahasraṃ paśūn āpnoti yasyaitā upadhīyante yaviṣṭho vai nāmaiṣo 'gnis tasmāc cinvītāntarā na vyetavai yad vīyāt prāṇān asya yuvetotsargair upatiṣṭhata āraṇyān eva paśūñ śucam anūtsṛjati
||3.2.7||etal : fn emended| ed|: etaṃl
cinvīta : fn emended| ed|: cinvata
puruṣaśīrṣam upadadhāty eṣa hi paśūnāṃ vīryavattamo vīryam asmin dadhāty ekam upadadhāty ekadhāsmin vīryaṃ dadhāti sauryā puruṣaśīrṣam abhijuhoti svargasya lokasya samaṣṭyai saurī vā eṣā satī maitrāvaruṇy ahar vai mitro rātrir varuṇo 'horātrayor eva pratitiṣṭhaty ardhaṛcābhyāṃ juhotīyaṃ vā ardhaṛco 'sā ardhaṛco 'nayor eva pratitiṣṭhaty atha yad ekaya ṛcā dvir juhoti tasmād ekaḥ san puruṣo dvipād yad vā etat kiñcākar yoniṃ vā etad vyakar yad etā apasyāḥ sādayati tasminn eva yonau reto dadhātīyaṃ vā abibhed agnir mātidhakṣyatīti saitā iṣṭakā apaśyad atho āhuḥ prajāpatir apaśyad iti tā upādhatte yad etā upadhīyante 'syā anatidāhāya yad id annam iti hovāceyaṃ ya etā upadadhātā ity annādo bhavati yasyaitā upadhīyante tasmād retasaḥ siktād eṣa paśuḥ sambhavati yad etāś chandasyāḥ paśavo vai chandāṃsi yad dakṣiṇata upadadhyād abhīpataḥ prajā varuṇo gṛhṇīyād atha yad uttarata upadadhāty apavāhata evāthaitāḥ prāṇabhṛtas tasmin paśau sambhūte prāṇaṃ cakṣuḥ śrotraṃ vācaṃ tāni dadhāty akṣṇayā sādayati paśuṃ vā etad ākramayati tasmāt paśavo 'kṣṇayāṅgāni praharanto yanti daśabhirdaśabhir vā atā iṣṭakābhir ṛṣaya ārdhnuvaṃs tā ṛddhīr ṛdhnoti yasyaitā upadhīyante 'thaitāḥ saṃyato reto vā etat sicyate yad agniś cīyate yad etā upadhīyante retasaḥ siktasya saṃyatyai lokaṃ pṛṇa chidraṃ pṛṇety eṣā vā achidreṣṭakā achidrā vā etayā citayaś cīyanta indrāgnī tvā bṛhaspatir ity ojo vai vīryam indrāgnī ojasā vā etad vīryeṇāgniś cīyate tā asya sūdadohasā iti paruṣiparuṣy eva rasaṃ dadhāti somaṃ śrīṇanti pṛśnayā ity annaṃ vai pṛśny annam evāvarunddhe janman devānāṃ viśā ity āha prajātyā eva triṣv ā rocane diva iti savanāni vai tṛṇi rocanāni savanacitam evainam akar anuṣṭub vā eṣā vāg vā anuṣṭup prāṇo vai vāg yad eṣā sarvā iṣṭakā anusañcarati tasmāt prāṇaḥ sarvāṇy aṅgāny anusañcaraty āgneyī vā eṣā varṇena svena vā etac chandasāgniś cīyate nādhvaryuḥ san nārttim ārchati ya evaṃ veda
||3.2.8||utsannayajño vā eṣa yad agniś cityaḥ ko ha tad veda yad etasya kriyate yan nāśvinau vai devānāṃ bhiṣajā akḷptasya kalpayitārau yad etā āśvinīr upadhīyante 'kḷptasya kḷptyai pañcopadadhāti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdhātho yāvān eva yajñas tam acīkḷpad athaitā āśvinīr ṛtavyā anūpadhīyante retase vā etat siktāya ṛtūn upādhāt tasmāt sarveṣv ṛtuṣu reto hitaṃ tasmāt sarvān ṛtūn reto 'nuprajāyate 'thaitā ṛtavyā vāyavyā anūpadhīyante tasmāt sarvān ṛtūn vāyur anvāvarīvarty athaitā vāyavyā apasyā anūpadhīyante tasmāt paśavo nānāvratāḥ santo 'pa evābhi savratāś catasraḥ purastād upadadhāti caturvidhaṃ hi śiraḥ prāṇaś cakṣuḥ śrotraṃ vāṅ mūrdhanvatībhiḥ sādayati mūrdhanyo 'sānīti pañcapañcābhitā upadadhāti paśoḥ savīryatvāyātho sāyatanatvāya tasmāt paśuḥ paścād varīyāñ śroṇimattaras tasmād u prāṅ saṃhāna indrāgnī avyathamānām iṣṭakāṃ dṛṃhataṃ yuvam ity antarikṣaṃ vā eṣā citir antarikṣam imāḥ prajā indrāgnī vai devānām ojobhṛtav ojo vīryam indrāgnī ojo vā etad vīryaṃ madhyataḥ prajānāṃ dhīyate 'thaitā diśyā devā vai svargaṃ lokam āyaṃs te diśā ākramanta tā avlīyanta tā etābhir adṛṃhan yad etā upadhīyante diśāṃ dhṛtyai pañcopadadhāti pāṅkto yajño yāvān eva yajñas tam ālabdha daśaitāḥ purastāt sādayati daśākṣarā virāḍ virāṭ khalu vai cakṣur jyotiś chandasāṃ cakṣur vā etaj jyotiḥ purastāt paśor dadhāti tasmād idaṃ purastāc cakṣur atho annaṃ vai virāḍ annaṃ vā etan mukhato dadhāti mā chandaḥ pramā chandaḥ pratimā chandā itīyaṃ vai māntarikṣaṃ pramāsau pratimemān eva lokān upadhatte 'tho devachandasāni vā etāni devachandasāny evopadhatte dvādaśadvādaśābhitā upadadhāti tat ṣaṭtriṃśat ṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī bṛhatī khalu vai chandasāṃ svārājyam ānaśe gachati svārājyaṃ yasyaitā upadhīyante paśavo vai bṛhatī paśavo madhyamā citis tasmād etasyāṃ cityām etā upadhīyanta ādityadhāmāno vā uttare prāṇā aṅgirodhāmāno 'dhare mūrdhāsi rāḍ iti ya uttare prāṇās tān etābhir dādhāra yantrī rāḍ iti ye 'dhare prāṇās tān etābhir dādhāra tad eṣāṃ vāvaitāḥ prāṇānāṃ vidhṛtyai samāvadbhājaḥ sādayati samāvadbhājo hīme prāṇāḥ prāṇānāṃ vidhṛtyai yaṃ dviṣyāt tasyākṣṇayā sādayet prāṇān asya mohayati pramāyuko bhavati mūrdhanvatībhiḥ sādayati mūrdhanyo 'sānīti
||3.2.9||trivṛdvatīṃ purastāt sādayati trivṛd vai yajñamukhaṃ mukhato vā etad yajñamukhaṃ dadāti saptadaśavatīṃ dakṣiṇato 'nnaṃ vai saptadaśo 'nnaṃ vā etad dakṣiṇato dadhāti tasmād dakṣiṇena hastenānnam adyate tasmād dakṣiṇo 'rdha ātmano vīryavattaras tasmād dakṣiṇam ardhaṃ vayāṃsy anuparyāvartante pañcadaśavatīm uttarata ojo vai pañcadaśa ojo vā etad uttarato dadhāty ekaviṃśavatīṃ paścāt pratiṣṭhityai trivṛdvatīṃ purastāt sādayati trivṛd vai yajñamukhaṃ mukhato vā etad yajñamukhaṃ dadhāti pañcadaśavatīṃ dakṣiṇataḥ sādayati saptadaśavatīm uttarataḥ pakṣayoḥ savīryatvāyātho sāyatanatvāya tasmād ubhābhyāṃ hastābhyām annam adyate 'tho vajro vai pañcadaśo vajreṇa vā etad yajamāno bhrātṛvyam ubhayato nirbhajaty ekaviṃśavatīṃ paścāt pratiṣṭhityai pratiṣṭhā hy ekaviṃśo 'rkasya vā eṣa vidhām anuvidhīyate 'nnam akro 'nnādo bhavati yasyaitā upadhīyante 'gner bhāgo 'si dīkṣāyā ādhipatyaṃ brahma spṛtaṃ trivṛt stomā iti spṛto vai nāmaitā iṣṭakā etābhir vai prajāpatir yadyad akāmayata tattad aspṛṇod yadyad evaitābhir yajamānaḥ kāmayate tattat spṛṇoty ekayāstuvata prajā adhīyanteti sṛṣṭayo vai nāmaitā iṣṭakā etābhir vai prajāpatir yadyad akāmayata tattad asṛjata yadyad evaitābhir yajamānaḥ kāmayate tattat sṛjate agne jātān praṇudā naḥ sapatnān iti purastāt sādayati ya eva jātāḥ sapatnās tān etayā praṇudate praty ajātān jātavedo nudasveti paścād ya eva jātāḥ sapatnās tān etayā pratinudate tad bhrātṛvyasya vā eṣa vinodaś catuścatvāriṃśī stomo varco draviṇam iti dakṣiṇataḥ sādayati ṣoḍaśī stomā ojo draviṇam ity uttarataś catuścatvāriṃśadakṣarā vai triṣṭub vajras triṣṭub vajraḥ ṣoḍaśī savyāpagrahaṇo vai vajro dakṣiṇāpraharaṇaḥ savyāpagrahaṇaṃ vā etad vajraṃ dakṣiṇāpraharaṇaṃ yajamāno bhrātṛvyāya praharati purīṣavatīṃ madhyataḥ sādayati purīṣam iva hīdaṃ madhyataḥ paśoḥ purīṣaṃ madhyam ātmanaḥ sātmānam evāgniṃ cinute 'thaitā virājo vāg vai virāṭ paśavo vā etā iṣṭakāḥ paśuṣu vā etad uttamāṃ vācaṃ dadhāti tasmāt paśumān uttamāṃ vācaṃ vadati ||
ity uparikāṇḍe dṛṣāno nāma dvitīyaḥ prapāṭhakaḥ
||3.2.10||