9 śyāvāśva ātreyaḥ| savitā| gāyatrī, 1 anuṣṭup|
tat sa̍vi̱turvṛ̍ṇīmahe va̱yaṃ de̱vasya̱ bhoja̍nam | śreṣṭha̍ṃ sarva̱dhāta̍ma̱ṃ tura̱ṃ bhaga̍sya dhīmahi
||1||asya̱ hi svaya̍śastaraṃ savi̱tuḥ kacca̱na pri̱yam | na mi̱nanti̍ sva̱rājya̍m
||2||sa hi ratnā̍ni dā̱śuṣe̍ su̱vāti̍ savi̱tā bhaga̍: | taṃ bhā̱gaṃ ci̱tramī̍mahe
||3||a̱dyā no̍ deva savitaḥ pra̱jāva̍t sāvī̱: saubha̍gam | parā̍ du̱ṣṣvapnya̍ṃ suva
||4||viśvā̍ni deva savitarduri̱tāni̱ parā̍ suva | yad bha̱draṃ tanna̱ ā su̍va
||5||anā̍gaso̱ adi̍taye de̱vasya̍ savi̱tuḥ sa̱ve | viśvā̍ vā̱māni̍ dhīmahi
||6||ā vi̱śvade̍va̱ṃ satpa̍tiṃ sū̱ktaira̱dyā vṛ̍ṇīmahe | sa̱tyasa̍vaṃ savi̱tāra̍m
||7||ya i̱me u̱bhe aha̍nī pu̱ra etyapra̍yucchan | svā̱dhīrde̱vaḥ sa̍vi̱tā
||8||ya i̱mā viśvā̍ jā̱tānyā̍śrā̱vaya̍ti̱ śloke̍na | pra ca̍ su̱vāti̍ savi̱tā
||9||